–

Syndicat interprofessionnel de défense du fromage Morbier vārdā – J.‑J. Gatineau, avocat,

–

Société Fromagère du Livradois SAS vārdā – E. Piwnica, avocat,

–

Francijas valdības vārdā – C. Mosser un A.‑L. Desjonquères, pārstāves,

–

Grieķijas valdības vārdā – G. Kanellopoulos, kā arī E. Leftheriotou un I.‑E. Krompa, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – D. Bianchi un I. Naglis, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (2006. gada 20. marts) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (OV 2006, L 93, 12. lpp.) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV 2012, L 343, 1. lpp.) attiecīgos 13. panta 1. punktus.

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību, kurā Syndicat interprofessionnel de défense du fromage Morbier [Morbier siera nozares aizsardzības arodbiedrība] (turpmāk tekstā – “Arodbiedrība”) vēršas pret Société Fromagère du Livradois SAS sakarā ar aizsargātā cilmes vietas nosaukuma (ACVN) “Morbier” pārkāpumu, kā arī negodīgas un parazitējošas konkurences darbībām, kas tiek piedēvētas pēdējai minētajai sabiedrībai.

3

Regulas Nr. 510/2006, kas atcelta ar Regulu Nr. 1151/2012, 4. un 6. apsvērumā bija noteikts:

[..]

4

Šīs direktīvas 13. panta 1. punkts bija izteikts šādā redakcijā:

“Reģistrētos nosaukumus aizsargā pret:

[..]”

5

Regulas Nr. 1151/2012 18. un 29. apsvērumā ir noteikts:

[..]

6

Šīs regulas 4. pantā “Mērķis” ir paredzēts:

“Tiek izveidota aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm paredzēta shēma, lai palīdzētu ar ģeogrāfisku apgabalu saistītu produktu ražotājiem:

7

Minētās regulas 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, kurā pēc būtības ir pārņemts Regulas Nr. 510/2006 2. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta formulējums, ir noteikts:

Šajā regulā “cilmes vietas nosaukums” ir nosaukums, kas identificē produktu, kura:

8

Šīs regulas 13. panta 1. punkta formulējumā pēc būtības ir pārņemts Regulas Nr. 510/2006 13. panta 1. punkta formulējums. Vienīgi a) un b) apakšpunktu beigās ir pievienota frāze “tostarp, ja minētie produkti tiek izmantoti kā sastāvdaļa”.

9

Piemērojot Komisijas Regulu (EK) Nr. 2400/96 (1996. gada 17. decembris) par dažu nosaukumu iekļaušanu Aizsargāto cilmes vietu nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā, kurš paredzēts Padomes Regulā (EEK) Nr. 2081/92 par lauksaimniecības produktu un pārtikas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (OV 1996, L 327, 11. lpp.), kas grozīta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1241/2002 (2002. gada 10. jūlijs) (OV 2002, L 181, 4. lpp.), nosaukums “Morbier” kā ACVN tika ierakstīts šīs regulas pielikumā esošajā Aizsargāto cilmes vietu nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā.

10

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1128/2013 (2013. gada 7. novembris), ar ko apstiprina maznozīmīgu specifikācijas grozījumu attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Morbier (ACVN)) (OV 2013, L 302, 7. lpp.), specifikācijā paredzētais produkta apraksts ir šāds:

“Morbier ir govs svaigpiena siers ar nekarsētu presētu siera masu; tam ir plakana cilindra (30 līdz 40 cm diametrā) forma, kura augstums ir no 5 līdz 8 cm, kura svars ir no 5 līdz 8 kg, ar līdzenām pusēm un nedaudz izliektiem sāniem.

Siera raksturīgākā īpašība ir melns, horizontāls, iekļauts nepārtraukts slānītis rituļa vidū.

Sieram ir dabiska, gluda un viendabīga ieziesta miza, kurā saskatāmi veidnes nospiedumi. Tā krāsa ir no bēšas līdz oranžai ar brūni oranžas, sarkani oranžas un sārti oranžas krāsas niansēm. Siera masa ir viendabīga, tās krāsas tonis ir no ziloņkaula krāsas līdz bāli dzeltenai; bieži neliels acojums jāņogas vai nelielu saplacinātu burbulīšu lielumā. Tai pieskaroties, sajūtams tās mīkstums, tā ir valkana un kūstoša, to nogaršojot, tā nav īpaši lipīga, tās tekstūra ir smalka un gluda. Skaidri izteikta garša ar pienskābes, karameļu, vaniļas vai augļu garšas niansēm. Nogatavošanās laikā aromātu paleti bagātina grauzdējuma, garšvielu un augu garšas nianses. Garšu buķete ir līdzsvarota. Siera sausnā pēc pilnīgas izžāvēšanas tauku saturs ir vismaz 45 %. Mitruma saturs attaukotā sierā (HDF) ir no 58 % līdz 67 %. Siera nogatavināšana ilgst vismaz 45 dienas no tā izgatavošanas dienas, nepārtraucot ciklu.”

11

Code de la propriété intellectuelle [Intelektuālā īpašuma kodeksa], redakcijā, kas ir piemērojama pamatlietā, L. 722‑1 pantā ir noteikts:

“Ikviens ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizskārums izraisa tā izdarītāja civiltiesiskās atbildības iestāšanos.

Šajā nodaļā ar “ģeogrāfiskās izcelsmes norādi” saprot:

[..]

[..].”

12

Morbier sieram kontrolēts cilmes vietas nosaukums (AOC) ir piešķirts kopš 2000. gada 22. decembra Dekrēta par kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Morbier” (JORF, 2000. gada 30. decembris, Nr. 302, 20944. lpp.), kurš pa šo laiku ir atcelts un kurā ir definēta atsauces ģeogrāfiskā teritorija, kā arī nosacījumi, kas nepieciešami, lai pretendētu uz šo cilmes vietas nosaukumu, un tā 8. pantā ir paredzēts pārejas periods uzņēmumiem, kas atrodas ārpus šīs ģeogrāfiskās teritorijas un kas ir nepārtraukti ražojuši un tirgojuši sierus ar nosaukumu “Morbier”, lai ļautu tiem turpināt izmantot šo nosaukumu bez apzīmējuma “AOC” līdz piecu gadu termiņa beigām, skaitot no cilmes vietas nosaukuma “Morbier” reģistrācijas ACVN statusā publicēšanas brīža.

13

Saskaņā ar 2000. gada 22. decembra dekrētu [sabiedrībai] Société Fromagère du Livradois, kas ražoja sieru Morbier kopš 1979. gada, tika atļauts izmantot nosaukumu “Morbier” bez norādes AOC līdz 2007. gada 11. jūlijam, kad tā to aizstāja ar nosaukumu “Montboissié du Haut Livradois”. Turklāt 2001. gada 5. oktobrīSociété Fromagère du Livradois Amerikas Savienotajās Valstīs iesniedza pieteikumu par ASV preču zīmes “Morbier du Haut Livradois” reģistrāciju, kuru tā pagarināja 2008. gadā uz desmit gadiem, un 2004. gada 5. novembrī – pieteikumu par Francijas preču zīmes “Montboissier” reģistrāciju.

14

Iebilstot, ka Société Fromagère du Livradois rada kaitējumu aizsargātajam nosaukumam, kā arī veic negodīgas un parazitējošas konkurences rīcību, ražojot un tirgojot sieru, kurā ir pārņemts produkta, uz ko attiecas ACVN “Morbier”, vizuālais izskats, lai izraisītu sajaukšanu ar to un gūtu labumu no tēla, kas ar to ir saistīts, atpazīstamības, necenšoties ievērot aizsargātā nosaukuma specifikāciju, Arodbiedrība 2013. gada 22. augustā to iesūdzēja tribunal de grande instance de Paris [Parīzes Vispārējā pirmās instances tiesā] (Francija), lai tai tiktu piespriests pārtraukt jebkādu tiešu vai netiešu ACVN “Morbier” komerciālu izmantošanu saistībā ar produktiem, uz kuriem tas neattiecas, jebkādu ACVN “Morbier” neatļautu izmantošanu, atdarināšanu vai asociāciju izraisīšanu ar to, jebkādu citu ar jebkādiem līdzekļiem veiktu nepatiesu vai maldinošu norādi uz produkta izcelsmi, cilmi, būtību vai būtiskām īpašībām, kas varētu radīt nepatiesu iespaidu par produkta izcelsmi, un jebkādu citu praksi, kas var maldināt patērētāju par produkta patieso izcelsmi, un it īpaši jebkādu melnā slānīša siera rituļa vidū izmantošanu, kā arī atlīdzināt tai nodarīto kaitējumu.

15

Ar 2016. gada 14. aprīļa spriedumu šie prasījumi tika noraidīti, un tas tika apstiprināts ar cour d’appel de Paris [Parīzes Apelācijas tiesas] (Francija) 2017. gada 16. jūnija spriedumu. Pēdējā minētā nosprieda, ka tāda siera tirdzniecība, kam piemīt viena vai vairākas siera Morbier produkta specifikācijā ietvertās raksturīgās īpašības un kas līdz ar to ir tam līdzīgs, nav pārkāpums.

16

Šajā spriedumā, norādījusi, ka ACVN tiesiskā regulējuma mērķis ir nevis aizsargāt produkta izskatu vai tā specifikācijā aprakstītās raksturīgās īpašības, bet gan tā nosaukumu, kas nozīmē, ka ar attiecīgo regulējumu nav aizliegts ražot produktu, izmantojot tādas pašas metodes, kādas ir noteiktas ģeogrāfiskās izcelsmes norādei piemērojamajās normās, un uzskatījusi, ka, tā kā nepastāv ekskluzīvas tiesības, produkta izskata izmantošana ir tirdzniecības un rūpniecības brīvības izpausme, cour d’appel de Paris nosprieda, ka raksturīgās īpašības, uz kurām atsaucās Arodbiedrība, konkrēti – horizontālais zilais slānītis, atbilst vēsturiskai tradīcijai un senai metodei, kas tiek izmantota arī citu sieru, ne tikai Morbier siera, pagatavošanā, ko Société Fromagère du Livradois izmantoja pirms ACVN “Morbier” iegūšanas un kas nav saistīta ar Arodbiedrības vai tās biedru veiktiem ieguldījumiem. Tā uzskatīja – tā kā tiesības izmantot augogli ir piešķirtas tikai sieram, uz ko attiecas šis ACVN, Société Fromagère du Livradois, lai nodrošinātu atbilstību ASV tiesību aktiem, tā bija jāaizstāj ar vīnogu polifenolu, no kā izriet, ka uz šīs raksturīgās īpašības pamata abi sieri nevar tikt pielīdzināti. Norādot, ka Société Fromagère du Livradois bija norādījusi uz citām atšķirībām starp sieru Montboissié un sieru Morbier, tostarp to, ka pirmā minētā siera pagatavošanā tiek izmantots pasterizēts piens, bet otrā minētā siera pagatavošanā – svaigpiens, tā secināja, ka abi sieri ir atšķirīgi un ka arodbiedrība cenšas paplašināt nosaukuma ACVN “Morbier” aizsardzību nelikumīgās tirdzniecības interesēs, kas ir pretrunā brīvas konkurences principam.

17

Arodbiedrība par šo cour d’appel de Paris spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību iesniedzējtiesā – Cour de cassation [Kasācijas tiesā] (Francija). Lai pamatotu savu sūdzību, tā vispirms apgalvo, ka cilmes vietas nosaukums ir aizsargāts pret jebkādu praksi, kas var maldināt patērētāju par produkta patieso izcelsmi, un ka, tomēr nospriežot, ka ir aizliegta tikai ACVN nosaukuma izmantošana, cour d’appel de Paris ir pārkāpusi Regulas Nr. 510/2006 un Regulas Nr. 1151/2012 attiecīgos 13. pantus. Turpinājumā Arodbiedrība apgalvo – tā kā cour d’appel norāda tikai uz to, ka, pirmkārt, raksturīgās īpašības, uz kurām Arodbiedrība ir atsaukusies, atbilst vēsturiskai tradīcijai un nav saistītas ar tās un tās biedru veiktajiem ieguldījumiem un, otrkārt, ka siers Montboissié, ko Société Fromagère du Livradois tirgo kopš 2007. gada, atšķiras no siera Morbier, neizvērtējot – kā tas tai esot ticis lūgts –, vai Société Fromagère du Livradois prakse, it īpaši, Morbier sieram raksturīgā “pelnu krāsas slānīša” kopēšana, nevar maldināt patērētāju par produkta patieso izcelsmi, tad tās nolēmumam neesot juridiskā pamata saskaņā ar minētajām regulām.

18

Savukārt Société Fromagère du Livradois norāda, ka ACVN aizsargājot produktus, kuru izcelsme ir noteiktā teritorijā, un aizsargātais nosaukums varot tikt izmantots tikai saistībā ar šiem produktiem, bet tas neaizliedzot citiem ražotājiem ražot un tirgot līdzīgus produktus, ciktāl tie neliek uzskatīt, ka tiem ir piemērojams attiecīgais nosaukums. No valsts tiesībām izrietot, ka ir aizliegta apzīmējuma, kas veido ACVN, jebkāda izmantošana, lai apzīmētu līdzīgus produktus, kuriem uz to nav tiesību vai nu tāpēc, ka to izcelsme nav norobežotā teritorijā, vai arī tāpēc, ka tiem ir šāda izcelsme, bet nav prasīto īpašību, bet ka nav aizliegts tirgot līdzīgas preces, ciktāl šo tirdzniecību nepapildina nekāda prakse, kas varētu radīt sajaukšanu, it īpaši neatļauti izmantojot šo ACVN vai izraisot asociācijas ar to. Tā arī norāda, ka “praksei, kas var maldināt patērētāju par produkta patieso izcelsmi” Regulas Nr. 510/2006 un Regulas Nr. 1151/2012 attiecīgo 13. panta 1. punkta d) apakšpunktu izpratnē, esot obligāti jāattiecas uz produkta “izcelsmi” un ka runai tātad esot jābūt par praksi, kas liek patērētājam domāt, ka viņš saskaras ar produktu, kuram ir piešķirts attiecīgais ACVN. Tā uzskata, ka šī “prakse” nevar izrietēt tikai no produkta izskata paša par sevi, ja uz tā iesaiņojuma nav paredzētas nekādas norādes, kuras ietvertu atsauci uz aizsargātu izcelsmi.

19

Iesniedzējtiesa norāda, ka tās izskatāmā kasācijas sūdzība rada šajā tiesā vēl nepieredzētu jautājumu par to, vai Regulas Nr. 510/2006 un Regulas Nr. 1151/2012 attiecīgie 13. panta 1. punkti ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem ir vienīgi aizliegts trešajām personām izmantot reģistrētu nosaukumu, vai arī tie ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem ir aizliegts arī jebkāds produkta noformējums, kas var maldināt patērētāju par tā patieso izcelsmi, pat ja trešā persona nav izmantojusi reģistrēto nosaukumu. It īpaši norādot, ka Tiesa nekad nav lēmusi par šo jautājumu, tā uzskata, ka pastāv šaubas par šajos pantos iekļautā izteiciena “cita prakse” interpretāciju, kas rada īpašu aizsargāta nosaukuma aizskāruma formu, ja tā var maldināt patērētāju par produkta patieso izcelsmi.

20

Tātad tā uzskata, ka rodas jautājums, vai ar ACVN aizsargāta produkta fizisko īpašību pārņemšana var būt prakse, kas var maldināt patērētāju par produkta patieso izcelsmi, kura ir aizliegta ar šo regulu attiecīgajiem 13. panta 1. punktiem. Šis jautājums prasot noteikt, vai ar cilmes vietas nosaukumu aizsargāta produkta noformējums, it īpaši to raksturojošās formas vai izskata reproducēšana, var izraisīt šī nosaukuma aizskārumu, neraugoties uz to, ka nav pārņemts pats nosaukums.

21

Šajos apstākļos Cour de cassation nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai [Regulas Nr. 510/2006 un Regulas Nr. 1151/2012] attiecīgie 13. panta 1. punkti ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem ir tikai aizliegts trešai personai izmantot reģistrētu nosaukumu, vai arī tie ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem ir aizliegts tāds produkta, kas ir aizsargāts ar cilmes vietas nosaukumu, noformējums, it īpaši to raksturojošās formas vai izskata reproducēšana, kas var maldināt patērētāju par produkta patieso izcelsmi, pat ja reģistrētais nosaukums netiek izmantots?”

22

Ar sava jautājuma pirmo daļu iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai Regulas Nr. 510/2006 un Regulas Nr. 1151/2012 attiecīgie 13. panta 1. punkti ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem ir aizliegts tikai tas, ka trešā persona izmanto reģistrētu nosaukumu.

23

No šo tiesību normu formulējuma izriet, ka reģistrētie nosaukumi ir aizsargāti pret dažādām darbībām, tas ir, pirmkārt, reģistrēta nosaukuma tiešu vai netiešu komerciālu izmantošanu, otrkārt, neatļautu izmantošanu, atdarināšanu vai asociāciju izraisīšanu ar tiem, treškārt, nepatiesu vai maldinošu norādi attiecībā uz produkta izcelsmi, cilmi, būtību vai būtiskām īpašībām, kura ir uz iekšējā vai ārējā iesaiņojuma, reklāmas materiālos vai dokumentos par attiecīgo produktu, kā arī pret tādas taras izmantošanu produkta iesaiņojumam, kura rada nepatiesu iespaidu par produkta izcelsmi, un, ceturtkārt, jebkuru citu praksi, kas var maldināt patērētāju par produkta patieso izcelsmi.

24

Minētie noteikumi tātad ietver aizliegtu darbību pakāpenisku uzskaitījumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 2. maijs, Fundación Consejo Regulador de la Denominación de Origen Protegida Queso Manchego, C‑614/17, EU:C:2019:344, 27. punkts). Ar Regulas Nr. 510/2006 un Regulas Nr. 1151/2012 attiecīgajiem 13. panta 1. punkta a) apakšpunktiem ir aizliegta reģistrēta nosaukuma tieša vai netieša izmantošana attiecībā uz produktiem, uz kuriem neattiecas reģistrācija, formā, kas no fonētiskā un/vai vizuālā viedokļa ir identiska vai ļoti līdzīga šim nosaukumam (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2018. gada 7. jūnijs, Scotch Whisky Association, C‑44/17, EU:C:2018:415, 29., 31. un 39. punkts), savukārt ar šo regulu attiecīgajiem 13. panta 1. punkta b)–d) apakšpunktiem ir aizliegti citi darbību veidi, pret ko reģistrēti nosaukumi ir aizsargāti un ar ko paši nosaukumi netiek izmantoti ne tieši, ne arī netieši.

25

Tādējādi Regulas Nr. 510/2006 un Regulas Nr. 1151/2012 attiecīgo 13. panta 1. punkta a) apakšpunktu piemērošanas jomai noteikti ir jāatšķiras no šo regulu attiecīgajos 13. panta 1. punkta b)–d) apakšpunktos paredzēto reģistrētu nosaukumu aizsardzības noteikumu piemērošanas jomas. Konkrēti, ar Regulas Nr. 510/2006 un Regulas Nr. 1151/2012 attiecīgajiem 13. panta 1. punkta b) apakšpunktiem ir aizliegtas darbības, ar kurām – atšķirībā no šo regulu attiecīgajos 13. panta 1. punkta a) apakšpunktos minētajām darbībām – pats aizsargātais nosaukums netiek izmantots ne tieši, ne arī netieši, bet uz to tiek norādīts tā, ka patērētājs ir pamudināts nodibināt pietiekami tuvu saikni ar šo nosaukumu (saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 110/2008 (2008. gada 15. janvāris) par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1576/89 (OV 2008, L 39, 16. lpp.), 16. pantu pēc analoģijas skat. spriedumu, 2018. gada 7. jūnijs, Scotch Whisky Association, C‑44/17, EU:C:2018:415, 33. punkts).

26

Runājot konkrētāk par “asociāciju izraisīšanas” jēdzienu, noteicošais kritērijs ir tas, vai patērētājs, saskaroties ar strīdus nosaukumu, tiek mudināts savā apziņā kā ar atsauces attēlu tieši nodibināt saikni ar produktu, uz kuru attiecas ACVN, un tas ir jānovērtē valsts tiesai, attiecīgajā gadījumā ņemot vērā ACVN daļēju ietveršanu strīdus nosaukumā, šī nosaukuma fonētisku un/vai vizuālu līdzību ar šo ACVN, vai arī vēl – konceptuālo tuvumu starp minēto nosaukumu un minēto ACVN (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2018. gada 7. jūnijs, Scotch Whisky Association, C‑44/17, EU:C:2018:415, 51. punkts).

27

Turklāt 2019. gada 2. maija spriedumā Fundación Consejo Regulador de la Denominación de Origen Protegida Queso Manchego (C‑614/17, EU:C:2019:344) Tiesa ir nospriedusi, ka Regulas Nr. 510/2006 13. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka grafisku apzīmējumu izmantošana var izraisīt asociācijas ar reģistrētu nosaukumu. Lai spriestu šādi, Tiesa šī sprieduma 18. punktā it īpaši norādīja, ka šīs tiesību normas formulējumu var saprast kā tādu, ar kuru tiek izdarīta atsauce ne vien uz vārdiem, kas var izraisīt asociācijas ar reģistrētu nosaukumu, bet arī uz jebkuru grafisku apzīmējumu, kas patērētājam var atgādināt produktus, kuriem ir šis nosaukums. Šī sprieduma 22. punktā tā norādīja, ka principā nevar izslēgt, ka grafiski apzīmējumi to konceptuālās līdzības dēļ ar reģistrētu nosaukumu varētu patērētāja apziņā kā atsauces tēlu tieši atsaukt produktus, kuriem ir šis nosaukums.

28

Attiecībā uz Regulas Nr. 510/2006 un Regulas Nr. 1151/2012 attiecīgajos 13. panta 1. punkta c) apakšpunktos minētajām darbībām ir jānorāda, ka ar šīm tiesību normām – salīdzinājumā ar šo pantu a) un b) apakšpunktiem – tiek paplašināta aizsardzības joma, tajā iekļaujot it īpaši “jebkuru citu norādi”, tas ir, patērētājiem sniegtu informāciju, kura ir norādīta uz attiecīgā produkta iekšējā vai ārējā iesaiņojuma, reklāmas materiālos vai dokumentos par attiecīgo produktu un kura, lai gan tā nerada asociācijas ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ir kvalificēta kā nepatiesa vai maldinoša, ievērojot produkta saikni ar pēdējo minēto norādi. Frāze “jebkura cita norāde” ietver informāciju, kas attiecīgā produkta iekšējā vai ārējā iesaiņojumā, reklāmas materiālos vai dokumentos par attiecīgo produktu var būt norādīta jebkādā formā, tostarp teksta, attēla vai iepakojuma formā, kura var sniegt ziņas par šī produkta izcelsmi, cilmi, būtību vai būtiskām īpašībām (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2018. gada 7. jūnijs, Scotch Whisky Association, C‑44/17, EU:C:2018:415, 65. un 66. punkts).

29

Kas attiecas uz Regulas Nr. 510/2006 un Regulas Nr. 1151/2012 attiecīgajos 13. panta 1. punkta d) apakšpunktos minētajām darbībām, kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 49. punktā, no šajās tiesību normās lietotajiem vārdiem “jebkura cita prakse” izriet, ka to mērķis ir ietvert jebkuru darbību, kura vēl nav ietverta ar citiem šo pašu pantu noteikumiem, un tādējādi noslēgt reģistrēto nosaukumu aizsardzības sistēmu.

30

Tādējādi no iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka Regulas Nr. 510/2006 un Regulas Nr. 1151/2012 attiecīgie 13. panta 1. punkti neattiecas tikai uz aizliegumu izmantot pašu reģistrētu nosaukumu, bet ka to piemērošanas joma ir plašāka.

31

Līdz ar to uz uzdotā jautājuma pirmo daļu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 510/2006 un Regulas Nr. 1151/2012 [attiecīgie] 13. panta 1. punkti ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem ir aizliegts ne tikai tas, ka trešā persona izmanto reģistrētu nosaukumu.

32

Ar jautājuma otro daļu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 510/2006 un Regulas Nr. 1151/2012 attiecīgie 13. panta 1. punkta d) apakšpunkti ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem ir aizliegts reproducēt formu vai izskatu, kas raksturo ar reģistrētu nosaukumu aizsargātu produktu, ja šī reproducēšana var maldināt patērētāju par produkta patieso izcelsmi.

33

Regulas Nr. 510/2006 un Regulas Nr. 1151/2012 attiecīgajos 13. panta 1. punkta d) apakšpunktos ir paredzēts, ka reģistrētie nosaukumi ir aizsargāti pret “jebkuru citu praksi, kas var maldināt patērētāju par produkta patieso izcelsmi”, bet tajos ir nevis precizētas ar šīm tiesību normām aizliegtās darbības, bet gan ir plaši ietvertas visas darbības, kas nav tās, kuras ir aizliegtas ar šo regulu attiecīgajiem 13. panta 1. punkta a)–c) apakšpunktiem un kuru rezultātā patērētājs var tikt maldināts par attiecīgā produkta patieso izcelsmi.

34

Regulas Nr. 510/2006 un Regulas Nr. 1151/2012 attiecīgie 13. panta 1. punkta d) apakšpunkti atbilst mērķiem, kas ir izklāstīti Regulas Nr. 510/2006 4. un 6. apsvērumā, kā arī Regulas Nr. 1151/2012 18. un 29. apsvērumā un 4. pantā, no kuriem izriet, ka ACVN un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (AĢIN) aizsardzības sistēmas mērķis tostarp ir sniegt patērētājiem skaidru informāciju par produkta izcelsmi un īpašībām, lai ļautu tiem pieņemt lēmumu par pirkumu, pēc iespējas labāk pārzinot faktus, kā arī novērst praksi, kas var maldināt patērētājus.

35

Vispārīgāk – no Tiesas judikatūras izriet, ka ACVN un AĢIN aizsardzības sistēma būtībā ir vērsta uz to, lai nodrošinātu patērētājiem, ka lauksaimniecības produkti ar reģistrētu nosaukumu to izcelsmes no norobežotas ģeogrāfiskas vietas dēļ ir apveltīti ar noteiktām īpašām iezīmēm un līdz ar to sniedz kvalitātes, kura ir balstīta uz to ģeogrāfisko izcelsmi, garantiju, ar mērķi ļaut lauksaimniekiem, kas ir uzņēmušies patiesas pūles, lai uzlabotu kvalitāti, savukārt saņemt labākus ienākumus un kavēt trešās personas ļaunprātīgi gūt labumu no reputācijas, kura izriet no šo produktu kvalitātes (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2017. gada 14. septembris, EUIPO/Instituto dos Vinhos do Douro e do Porto, C‑56/16 P, EU:C:2017:693, 82. punkts; 2017. gada 20. decembris, Comité Interprofessionnel du Vin de Champagne, C‑393/16, EU:C:2017:991, 38. punkts, kā arī 2018. gada 7. jūnijs, Scotch Whisky Association, C‑44/17, EU:C:2018:415, 38. un 69. punkts).

36

Attiecībā uz jautājumu par to, vai produkta, uz kuru attiecas reģistrētais nosaukums, formas vai izskata reproducēšana var būt prakse, kas ir aizliegta ar Regulas Nr. 510/2006 un Regulas Nr. 1151/2012 attiecīgajiem 13. panta 1. punkta d) apakšpunktiem, ir jānorāda, ka, protams, kā ir norādījusi Société Fromagère du Livradois un Eiropas Komisija, šajās tiesību normās paredzētās aizsardzības priekšmets saskaņā ar to formulējumu ir reģistrēts nosaukums, nevis produkts, uz kuru tas attiecas. No tā izriet, ka šīs aizsardzības mērķis nav it īpaši aizliegt ražošanas paņēmienu izmantošanu vai vienas vai vairāku produkta, uz kuru attiecas reģistrēts nosaukums, specifikācijā norādīto īpašību reproducēšanu – tā iemesla dēļ, ka tās ir iekļautas šajā specifikācijā –, lai izgatavotu citu produktu, uz kuru neattiecas reģistrācija.

37

Tomēr, kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 27. punktā, saskaņā ar Regulas Nr. 1151/2012 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, kuros būtībā ir pārņemts Regulas Nr. 510/2006 2. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta formulējums, ACVN ir nosaukums, kas identificē produktu, kura izcelsme ir reģionā vai – izņēmuma gadījumos – valstī vai konkrētā vietā, un kura kvalitāti vai īpašības ir radījusi galvenokārt vai vienīgi īpašā ģeogrāfiskā vide ar tai raksturīgo dabas un cilvēku faktoru. Tātad ACVN tiek aizsargāti, ciktāl ar tiem tiek apzīmēts produkts, kuram piemīt noteiktas kvalitātes vai noteiktas īpašības. Tādējādi ACVN un produkts, uz kuru tas attiecas, ir cieši saistīti.

38

Līdz ar to, ņemot vērā Regulas Nr. 510/2006 un Regulas Nr. 1151/2012 attiecīgajos 13. panta 1. punkta d) apakšpunktos ietvertās frāzes “jebkura cita prakse” neierobežojošo raksturu, nevar izslēgt, ka produkta, uz kuru attiecas reģistrēts nosaukums, formas vai izskata reproducēšana, ja šis nosaukums nav norādīts nedz uz attiecīgā produkta, nedz arī uz tā iesaiņojuma, varētu ietilpt šo tiesību normu piemērošanas jomā. Tas tā būs tad, ja šī reproducēšana var maldināt patērētājus par attiecīgā produkta patieso izcelsmi.

39

Lai noskaidrotu, vai tas tā ir, kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 55. un 57.–59. punktā, pirmkārt, ir jāatsaucas uz samērā informēta, uzmanīga un apdomīga Eiropas vidusmēra patērētāja uztveri (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2016. gada 21. janvāris, Viiniverla, C‑75/15, EU:C:2016:35, 25. un 28. punkts, kā arī 2018. gada 7. jūnijs, Scotch Whisky Association, C‑44/17, EU:C:2018:415, 47. punkts) un, otrkārt, ir jāņem vērā visi lietā nozīmīgie faktori, tostarp attiecīgo produktu prezentēšanas sabiedrībai un tirdzniecības apstākļi, kā arī faktiskais konteksts (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 4. decembrī, Consorzio Tutela Aceto Balsamico di Modena, C‑432/18, EU:C:2019:1045, 25. punkts).

40

It īpaši attiecībā uz produkta, uz kuru attiecas reģistrētais nosaukums, izskata elementu, kā tas ir pamatlietā, tostarp ir jāizvērtē, vai šis elements ir šī produkta īpaši atšķirtspējīga references īpašība, kā rezultātā tā reproducēšana kombinācijā ar visiem lietā nozīmīgajiem faktoriem varētu mudināt patērētāju domāt, ka produkts, kurā ir iekļauta šī reproducēšana, ir produkts, uz ko attiecas šis reģistrētais nosaukums.

41

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdotā jautājuma otro daļu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 510/2006 un Regulas Nr. 1151/2012 attiecīgie 13. panta 1. punkta d) apakšpunkti ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem ir aizliegts reproducēt formu vai izskatu, kas raksturo ar reģistrētu nosaukumu aizsargātu produktu, ja šī reproducēšana var mudināt patērētāju domāt, ka attiecīgam produktam ir piemērojams šis reģistrētais nosaukums. Ir jāizvērtē, vai minētā reproducēšana varētu maldināt samērā informētu, uzmanīgu un apdomīgu Eiropas vidusmēra patērētāju, ņemot vērā visus konkrētā lietā nozīmīgos faktorus.

42

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:

Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (2006. gada 20. marts) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām attiecīgie 13. panta 1. punkti ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem ir aizliegts ne tikai tas, ka trešā persona izmanto reģistrētu nosaukumu.

Regulas Nr. 510/2006 un Regulas Nr. 1151/2012 attiecīgie 13. panta 1. punkta d) apakšpunkti ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem ir aizliegts reproducēt formu vai izskatu, kas raksturo ar reģistrētu nosaukumu aizsargātu produktu, ja šī reproducēšana var mudināt patērētāju domāt, ka attiecīgam produktam ir piemērojams šis reģistrētais nosaukums. Ir jāizvērtē, vai minētā reproducēšana varētu maldināt samērā informētu, uzmanīgu un apdomīgu Eiropas vidusmēra patērētāju, ņemot vērā visus konkrētā lietā nozīmīgos faktorus.