2

Prasītāji izveidoja ECOSE1994. gada 24. janvārī sākotnēji uz desmit gadiem. Ar privāttiesiskiem dokumentiem, ar kuriem tika grozīti 2002. gada un 2007. gada statūti, ECOSE darbība tika pagarināta līdz 2018. gadam.

[..]

4

2007. gada 28. novembrīECOSE, rīkojoties saskaņā ar pilnvarām, ko tai deleģējusi Eiropas Kopienu Komisija, noslēdza vienošanos ar Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūru (EACEA) par subsīdiju piešķiršanu 2007‑3567/001‑001 projekta 133962‑LLP‑1‑GR‑GRUNDTVIG‑GMP “Seniori darbībā” īstenošanai.

[..]

6

2012. gada martā Komisijas uzdevumā ECOSE tika veikta finanšu revīzija attiecībā uz laikposmu no 2007. gada 11. novembra līdz 2009. gada 31. oktobrim. Revīzijas ziņojumā tika ieteikts atgūt summu 59696,98 EUR apmērā, kas atbilst neattiecināmajām izmaksām. Par revīzijas secinājumiem ECOSE tika informēta ar 2013. gada 1. augusta vēstuli, un tai tika dota iespēja iesniegt savus apsvērumus divu nedēļu laikā no minētās vēstules saņemšanas.

[..]

8

Ar 2013. gada 25. oktobra privāttiesisku dokumentu prasītāji uzsāka ECOSE darbības izbeigšanu, par to neinformējot EACEA.

[..]

11

2014. gada 16. aprīlī, 19. maijā un 20. novembrī EACEA nosūtīja ECOSE ierakstītas atgādinājuma vēstules, kuras tai tika nosūtītas atpakaļ ar norādi “nav piegādātas”.

12

2017. gada 22. augustā Komisija pieņēma Lēmumu C(2017) 5883 final par naudas summas 59696,98 EUR apmērā atgūšanu no ECOSE kopā ar maksājamajiem procentiem (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”). No lietas materiāliem izriet, ka šis lēmums, kas tika nosūtīts uz ECOSE juridisko adresi, tomēr nav ticis saņemts.

13

Saskaņā ar Grieķijas Civilprocesa kodeksa noteikumiem Komisija veica apstrīdētā lēmuma un maksājuma rīkojuma izsniegšanu, izmantojot tiesu izpildītāja pakalpojumus. 2018. gada 30. oktobrī viņš devās uz prasītāju dzīvesvietu ar izpildu rīkojumu, taču K. Soulantikas atteicās pieņemt un parakstīt minētos dokumentus. Tad apstrīdēto lēmumu tiesu izpildītājs paziņoja uzrādīšanas ceļā, klātesot lieciniekam, saskaņā ar Grieķijas Civilprocesa kodeksa noteikumiem, kas piemērojami atteikuma saņemt dokumentu gadījumā.

14

Tajā pašā dienā prasītāji iesniedza iebildumus Monomeles Protodikeio Athinon (Atēnu pirmās instances tiesa viena tiesneša sastāvā, Grieķija). Par tiesas sēdes datumu šajā tiesā tika noteikts 2020. gada 6. oktobris.

15

2018. gada 31. decembrī prasītāji cita starpā iesniedza prasību Vispārējā tiesā par apstrīdētā lēmuma piespiedu izpildes apturēšanu.

[..]

29

Savos 2019. gada 18. janvāra apsvērumos Komisija ir secinājusi, ka pieteikums par pagaidu noregulējumu ir nepieņemams, jo nav tikusi celta nekāda pamatprasība par apstrīdētā lēmuma atcelšanu, tādējādi pārkāpjot Reglamenta 161. un 156. pantu.

30

Šajā ziņā ir jānorāda, pirmkārt, ka saskaņā ar LESD 299. pantu, lasot to kopā ar LESD 256. panta 1. punktu un Eiropas Savienības Tiesas statūtu, 39. panta 1. punktu un 53. panta 1. punktu, tikai Vispārējās tiesas priekšsēdētājam ir kompetence lemt par apstrīdētā lēmuma piespiedu izpildes apturēšanu. Attiecīgo valsts tiesu jurisdikcija aprobežojas ar izpildu pasākumu likumības pārbaudi.

31

Otrkārt, kā minēts iepriekš 23. punktā, saskaņā ar Reglamenta 161. panta 1. punktu pieteikumu par Komisijas akta piespiedu izpildes apturēšanu, kas iesniegts saskaņā ar LESD 299. pantu, reglamentē minētā reglamenta [10.] iedaļas “Piemērošanas un izpildes apturēšana un citi pagaidu noregulējuma pasākumi” normas. Šajā saistībā ir jānorāda, ka šā paša reglamenta 156. pantā ir paredzēts atšķirīgs procesuālais regulējums atkarībā no juridiskā pamata, uz kādu ir balstīts pieteikums par pagaidu noregulējumu. Tādējādi minētā reglamenta 156. panta 1. punktā izvirzītā prasība, ar ko par priekšnoteikumu pieteikuma par kādas iestādes akta izpildes apturēšanu pieņemamībai ir izvirzīta iepriekšēja vai vienlaicīga pamatprasības celšana par šo aktu, ir skaidri ierobežota ar prasībām, kas tiek celtas, pamatojoties uz LESD 278. pantu un EAEKL 157. pantu. Līdz ar to – pretēji tam, ko apgalvo Komisija, – šis pienākums obligāti nav piemērojams izskatāmajā lietā.

32

Treškārt, tāda pienākuma izpildīšana liegtu prasītājiem tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, kas nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā un garantētas Romā 1950. gada 4. novembrī parakstītās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantā. Proti, izskatāmās lietas apstākļos, lai valsts tiesu rīcībā būtu vajadzīgais laiks savas kompetences īstenošanai attiecībā uz izpildu pasākumu likumības pārbaudi saskaņā ar LESD 299. panta 4. punktu, ir jāpastāv iespējai lūgt Savienības tiesu, kura vienīgā ir tiesīga to darīt, vajadzības gadījumā lemt par piespiedu izpildes apturēšanu.

33

Turklāt šajā gadījumā ir jāuzsver, ka attiecīgi pamatiem, kas tiek izvirzīti saistībā ar fumus boni juris esamības pierādīšanu, ir jāietver pamati, kas ietilpst valsts tiesas kompetencē un kuri ir pirmšķietami pamatoti. Proti, pamati, kas attiecas uz lēmuma likumību, nebūtu efektīvi, ja vien tie nebūtu izvirzīti saistībā ar prasību, kas pamatota ar LESD 278. pantu un kas ir pievienota pamatprasībai, kura celta saskaņā ar LESD 263. pantu, jo lēmuma, kas veido izpildu rīkojumu, pamatotība, pamatojoties uz šo tiesību normu, var tikt apstrīdēta tikai tiesā, kura izskata prasību atcelt tiesību aktu (skat. spriedumu, 2017. gada 4. jūlijs, Systema Teknolotzis/Komisija, T‑234/15, EU:T:2017:461, 90. punkts un tajā minētā judikatūra).

34

Šajā ziņā, tā kā šajā stadijā nav jālemj par to pirmšķietamo pamatotību, tāpat kā to darījusi Komisija savos 2019. gada 26. februāra apsvērumos, var norādīt, ka izskatāmajā lietā daži prasītāju norādītie iemesli, pamatojot nosacījuma par fumus boni juris izpildi, attiecas tieši uz Grieķijas piespiedu izpildes procedūru un izpildes pasākumu likumību un tādējādi tie pilnībā ietilpst valsts tiesas kompetencē.

35

Līdz ar to izskatāmais pieteikums ļauj valsts tiesai īstenot savas pilnvaras, kas izriet no LESD 299. panta.

36

No visa iepriekš minētā izriet, ka iebilde par nepieņemamību saistībā ar pamatprasības neiesniegšanu ir noraidāma.

[..]

53

Saskaņā ar Reglamenta 158. panta 5. punktu un 134. panta 1. punktu ir jāpiespriež prasītājiem segt savus, kā arī atlīdzināt Komisijas tiesāšanās izdevumus atbilstoši šīs pēdējās prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀS TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJS

izdod rīkojumu: