Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62018CN0417

Lieta C-417/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 26. jūnijā iesniedza Vilniaus apygardos administracinis teismas (Lietuva) – AW, BV, CU un DT/Lietuvas Republika, ko pārstāv Lietuvos Respublikos ryšių reguliavimo tarnyba, Bendrasis pagalbos centras un Lietuvos Respublikos vidaus reikalų ministerija

OJ C 352, 1.10.2018, p. 16–17 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

1.10.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 352/16


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 26. jūnijā iesniedza Vilniaus apygardos administracinis teismas (Lietuva) – AW, BV, CU un DT/Lietuvas Republika, ko pārstāv Lietuvos Respublikos ryšių reguliavimo tarnyba, Bendrasis pagalbos centras un Lietuvos Respublikos vidaus reikalų ministerija

(Lieta C-417/18)

(2018/C 352/21)

Tiesvedības valoda – lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Vilniaus apygardos administracinis teismas

Pamatlietas puses

Prasītāji: AW, BV, CU un DT

Atbildētāja: Lietuvas Republika, ko pārstāv Lietuvos Respublikos ryšių reguliavimo tarnyba, Bendrasis pagalbos centras un Lietuvos Respublikos vidaus reikalų ministerija

Prejudiciālie jautājumi

1.

Vai Direktīvas 2002/22/EK (1), kas grozīta ar Direktīvu 2009/136/EK (2), 26. panta 5. punkts reglamentē obligātu atrašanās vietas informācijas sniegšanu, kad zvani tiek veikti no mobilajām ierīcēm bez SIM kartēm?

2.

Ja dalībvalsts tiesību akti ļauj personām zvanīt uz Eiropas neatliekamās palīdzības numuru “112” bez SIM kartes, vai šis fakts nozīmē, ka atrašanās vietas informācija par šādiem neatliekamās palīdzības izsaukumiem ir jānosaka, kā paredzēts Direktīvas 2002/22/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2009/136/EK, 26. panta 5. punktā[?]

3.

Vai procedūras 4.5.4. punktā paredzētais valsts tiesiskais regulējums par abonentu un/vai lietotāju piekļuvi to iestāžu, kuras sniedz neatliekamās palīdzības izsaukumu pakalpojumus, pakalpojumiem (redakcija, kas bija spēkā no 2011. gada 11. novembra līdz 2016. gada 15. aprīlim), kas cita starpā nosaka, ka publisko mobilo tālruņu tīkla pakalpojumu sniedzējiem ir jāsniedz atrašanās vietas informācija ar bāzes stacijas (sektora) pārklājuma (Cell-ID) precizitāti, bet kas nenosaka minimālo precizitāti (attāluma ziņā), ar kādu bāzes stacijām jānosaka zvanītāja atrašanās vieta, kā arī blīvumu (attāluma ziņā), kādā jābūt izvietotām bāzes stacijām, ir saderīgs ar Direktīvas 2002/22/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2009/136/EK, 26. panta 5. punktu, kurā ir paredzēts, ka kompetentās regulatīvās iestādes nosaka zvanītāja atrašanās vietas informācijas precizitātes un uzticamības kritērijus?

4.

Ja atbildes uz pirmo jautājumu un/vai otro jautājumu ir tādas, ka dalībvalstij ir jānodrošina atrašanās vietas noteikšana, kā paredzēts Direktīvas 2002/22/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2009/136/EK, 26. panta 5. punktā, un/vai ja atbilde uz trešo jautājumu ir tāda, ka valsts tiesību akti nav saderīgi ar Direktīvas 2002/22/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2009/136/EK, 26. panta 5. punktu, kurā ir paredzēts, ka kompetentās regulatīvās iestādes nosaka zvanītāja atrašanās vietas informācijas precizitātes un uzticamības kritērijus, vai valsts tiesai, lemjot par kaitējuma kompensācijas jautājumu, ir jānosaka tieša cēloņsakarība starp Savienības tiesību pārkāpumu un personām nodarīto kaitējumu, vai arī ir pietiekami noteikt netiešu cēloņsakarību starp Savienības tiesību pārkāpumu un personām nodarīto kaitējumu, ja saskaņā ar valsts tiesību normām un/vai valsts judikatūru, ir pietiekami noteikt netiešu cēloņsakarību starp nelikumīgajām darbībām un personām nodarīto kaitējumu, lai izraisītu atbildību?


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (2002. gada 7. marts) par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva) (OV L 108, 51. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (2009. gada 25. novembris), ar ko groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem, Direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē un Regulu (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā (OV L 337, 11. lpp.).


Top