62018CJ0477_RES

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 62018CJ0477_RES - EN

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 62018CJ0477

Help

Tiesas spriedums (ceturtā palāta), 2019. gada 19. decembris.
Exportslachterij J. Gosschalk en Zn. BV u.c. pret Minister van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit.
College van Beroep voor het Bedrijfsleven lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu.
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Regula (EK) Nr. 882/2004 – 27. panta 1. un 4. punkts – VI pielikuma 1. un 2. punkts – Oficiālas dzīvnieku barības un pārtikas produktu kontroles – Finansējums – Nodevas par oficiālajām kontrolēm – Aprēķināšana – Jēdziens “oficiālajā kontrolē iesaistītais personāls” – Administratīvā un atbalsta personāla iekļaušana – Iespēja izrakstīt rēķinu par stundas ceturkšņiem, ko lopkautuve pieteikusi oficiālo kontroļu veikšanai, bet kas nav izmantoti – Nosacījumi.
Apvienotās lietas C-477/18 un C-478/18.

ECLI identifier: ECLI:EU:C:2019:1126

Language of the case

HTML

PDF

Document published in the digital reports of cases. They have official status.

TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)

2019. gada 19. decembrī ( *1 )

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Regula (EK) Nr. 882/2004 – 27. panta 1. un 4. punkts – VI pielikuma 1. un 2. punkts – Oficiālas dzīvnieku barības un pārtikas produktu kontroles – Finansējums – Nodevas par oficiālajām kontrolēm – Aprēķināšana – Jēdziens “oficiālajā kontrolē iesaistītais personāls” – Administratīvā un atbalsta personāla iekļaušana – Iespēja izrakstīt rēķinu par stundas ceturkšņiem, ko lopkautuve pieteikusi oficiālo kontroļu veikšanai, bet kas nav izmantoti – Nosacījumi

Apvienotajās lietās C‑477/18 un C‑478/18

par diviem lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko College van Beroep voor het bedrijfsleven (Administratīvā sociālekonomisko lietu apelācijas tiesa, Nīderlande) iesniegusi ar lēmumiem, kas pieņemti 2018. gada 17. jūlijā un kas Tiesā reģistrēti 2018. gada 23. jūlijā, tiesvedībās

Exportslachterij J. Gosschalk en Zn. BV (C‑477/18),

Compaxo Vlees Zevenaar BV,

Ekro BV,

Vion Apeldoorn BV,

Vitelco BV (C‑478/18)

pret

Minister van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit,

TIESA (ceturtā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs M. Vilars [M. Vilaras], tiesneši S. Rodins [S. Rodin], D. Švābi [D. Šváby] (referents), K. Jirimēe [K. Jürimäe] un N. Pisarra [N. Piçarra],

ģenerāladvokāts: P. Pikamēe [P. Pikamäe],

sekretāre: M. Ferreira [M. Ferreira], galvenā administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2019. gada 4. jūlija tiesas sēdi,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–	Exportslachterij J. Gosschalk en Zn. BV vārdā – L. J. Steenbergen un K. Horstman, advocaten,

–	Compaxo Vlees Zevenaar BV, Ekro BV, Vion Apeldoorn BV un Vitelco BV vārdā – K. Defares un J. Jansen, advocaten,

–	Nīderlandes valdības vārdā – K. Bulterman un L. Noort, pārstāves,

–	Dānijas valdības vārdā – J. Nymann-Lindegren, pārstāvis, kam palīdz R. Holdgaard un P. Biering, advokater,

–	Ungārijas valdības vārdā – M. Z. Fehér un M. M. Tátrai, pārstāvji,

–	Zviedrijas valdības vārdā – A. Falk, C. Meyer-Seitz, H. Shev, J. Lundberg un H. Eklinder, pārstāves,

–	Apvienotās Karalistes valdības vārdā – S. Brandon un D. Guðmundsdóttir, pārstāvji, kuriem palīdz B. McGurk, barrister,

–	Eiropas Komisijas vārdā – W. Roels un B. Hofstötter, pārstāvji,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2019. gada 18. septembra tiesas sēdē,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV 2004, L 165, 1. lpp., un labojums OV 2004, L 191, 1. lpp.), 26. pantu, 27. panta 4. punktu un VI pielikumu.

Šie lūgumi ir iesniegti saistībā ar strīdu attiecīgi starp, pirmkārt, Exportslachterij J. Gosschalk en Zn. BV (turpmāk tekstā – “Gosschalk”) un, otrkārt, Compaxo Vlees Zevenaar BV, Ekro BV, Vion Apeldoorn BV, kā arī Vitelco BV (turpmāk tekstā – “Compaxo u.c.”) un Minister van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit (lauksaimniecības, dabas aizsardzības un pārtikas kvalitātes ministrs, Nīderlande) (turpmāk tekstā – “ministrs”) par to nodevu aprēķināšanas noteikumiem, kas ir jāmaksā par oficiālo kontroli, kura veikta Gosschalk un Compaxo u.c. lopkautuvēs.

Atbilstošās tiesību normas

Savienības tiesības

Regula Nr. 882/2004

Regulas Nr. 882/2004 11., 13., 14. un 32. apsvērumā ir noteikts:

“(11)

Kompetentajām iestādēm, kas atbild par oficiālās kontroles veikšanu, jāatbilst virknei darbības kritēriju, lai nodrošinātu šo iestāžu objektivitāti un efektivitāti. To rīcībā jābūt pietiekamam skaitam pienācīgi kvalificēta un pieredzējuša personāla un atbilstīgām iekārtām un aprīkojumam, lai varētu pienācīgi veikt savus pienākumus.

[..]

(13)	Oficiālajai kontrolei jābūt regulārai un samērīgai ar risku [..]

(14)	Oficiālajai kontrolei jānotiek, pamatojoties uz dokumentētām procedūrām, lai nodrošinātu to, ka minētās kontroles tiek veiktas vienādi un ka to kvalitāte vienmēr ir augsta.

[..]

(32)

Lai organizētu oficiālo kontroli, jābūt pieejamiem atbilstīgiem finanšu līdzekļiem. Tādēļ dalībvalstu kompetentajām iestādēm jābūt spējīgām iekasēt nodevas vai maksas, lai segtu oficiālās kontroles gaitā radušos izdevumus. Šajā procesā dalībvalstu kompetentās iestādes brīvi nosaka minētās nodevas un maksas kā maksājumus ar vienoti noteiktu likmi, ņemot vērā faktiskās izmaksas un uzņēmumu īpašo situāciju. Ja nodevas iekasē no uzņēmējiem, piemēro kopējus principus. Tādēļ jānosaka kritēriji inspekcijas nodevu apjoma noteikšanai. Attiecībā uz importa kontrolei piemērojamajām nodevām ir lietderīgi likmes galvenajām importa vienībām noteikt tieši, lai nodrošinātu nodevu vienādu piemērošanu un novērstu tirdzniecības traucējumus.”

Šīs regulas 1. panta “Priekšmets un darbības joma” 1. punktā ir noteikts:

“Ar šo regulu paredz vispārīgus noteikumus par oficiālās kontroles veikšanu, kas vajadzīga, lai pārbaudītu atbilstību noteikumiem, kuru mērķis jo īpaši ir šāds:

a)	novērst, likvidēt vai līdz pieņemamam līmenim samazināt risku, kam tiešā veidā vai vides ietekmē ir pakļauti cilvēki un dzīvnieki, un

b)	garantēt godprātīgu praksi tirdzniecībā ar dzīvnieku barību un pārtiku un aizsargāt patērētāju intereses, un tas ietver dzīvnieku barības un pārtikas etiķetēšanu un citus patērētāju informēšanas veidus.”

Minētās regulas 2. pantā it īpaši ir ietvertas šādas definīcijas:

“1)	“oficiālā kontrole” ir jebkāda veida kontrole, kuru kompetentā iestāde vai [Eiropas Savienība] veic tādēļ, lai pārbaudītu atbilstību dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem;

[..]

4)	“kompetentā iestāde” ir dalībvalsts centrālā iestāde, kuras kompetencē ietilpst oficiālās kontroles organizēšana, vai jebkura cita iestāde, kurai minētā kompetence ir piešķirta; attiecīgā gadījumā šī definīcija ietver arī atbilstīgo iestādi trešā valstī;

[..]

“inspekcija” ir izmeklēšana, ko attiecībā uz jebkuru dzīvnieku barības, pārtikas, dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības aspektu veic, lai pārbaudītu šāda(‑u) aspekta(‑u) atbilstību tiesiskajām prasībām, kuras paredzētas dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktos un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumos;

8)	“monitorings” ir plānotu, secīgu novērojumu vai mērījumu veikšana, lai gūtu pārskatu par esošo stāvokli attiecībā uz atbilstību dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem;

[..].”

6	Regulas Nr. 882/2004 3. panta “Vispārīgi pienākumi saistībā ar oficiālās kontroles organizēšanu” 1. punktā ir paredzēts: “Dalībvalstis nodrošina to, ka oficiālo kontroli veic regulāri, atbilstīgi esošajai riska pakāpei un pietiekami bieži, lai sasniegtu šīs regulas mērķus [..].”

Šīs regulas 4. panta “Kompetento iestāžu un darbības kritēriju izraudzīšanās” 2. punktā ir paredzēts:

“Kompetentās iestādes nodrošina to, ka:

a)	visos ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos dzīvu dzīvnieku, dzīvnieku barības un pārtikas, kā arī dzīvnieku barības lietošanas oficiālā kontrole ir efektīva un atbilstīga;

[..]

c)	kompetentajām iestādēm ir vai ir pieejamas pietiekamas laboratoriskās jaudas testu veikšanai un pietiekami daudz kvalificēta un pieredzējuša personāla, lai oficiālo kontroli un kontroles pienākumus varētu veikt efektīvi;

d)	kompetentajām iestādēm ir atbilstīgas un pienācīgi uzturētas iekārtas un piederumi, lai personāls oficiālo kontroli varētu veikt efektīvi;

[..].”

Minētās regulas 6. pantā “Personāls, kas veic oficiālo kontroli” ir noteikts:

“Kompetentā iestāde nodrošina to, ka viss oficiālās kontroles personāls:

a)	saņem tādu atbilstīgu apmācību savā kompetences jomā, kas ļauj tam kompetenti pildīt pienākumus un saskanīgā veidā veikt oficiālo kontroli. Šī apmācība pēc vajadzības aptver jomas, kas minētas II pielikuma I nodaļā;

b)	pārzina jaunumus savā kompetences jomā un pēc vajadzības saņem regulāru papildu apmācību, un

c)	spēj sadarboties daudzdisciplinārā vidē.”

Regulas Nr. 882/2004 8. panta “Kontroles un pārbaudes procedūras” 3. punktā ir paredzēts:

“Kompetentajām iestādēm ir izstrādātas procedūras, lai:

a)	pārbaudītu pašu veiktās oficiālās kontroles efektivitāti,

[..].”

10	Regulas Nr. 882/2004 II sadaļā, kurā ir izklāstīti noteikumi par “Dalībvalstu oficiālo kontroli”, tostarp ir iekļauta VI nodaļa “Oficiālās kontroles finansēšana”, kurā ietilpst 26.–29. pants.

Atbilstoši šīs regulas 26. pantam “Vispārīgs princips”:

“Dalībvalstis nodrošina to, ka ir pieejami pietiekami finanšu resursi, lai vajadzīgo personālu un pārējos oficiālās kontroles resursus apgādātu ar visiem vajadzīgajiem līdzekļiem, tostarp izmantojot vispārējo nodokļu politiku vai paredzot nodevas vai maksas.”

Minētās regulas 27. pantā “Nodevas vai maksas” ir paredzēts:

“1. Dalībvalstis var iekasēt nodevas vai maksas, lai segtu ar oficiālo kontroli saistītos izdevumus.

[..]

4. Nodevas, ko saskaņā ar 1. vai 2. punktu iekasē par oficiālo kontroli:

a)	nedrīkst būt lielākas par izdevumiem, kuri atbildīgajām kompetentajām iestādēm radušies saistībā ar VI pielikumā minētajiem kritērijiem, un

b)	var noteikt pēc vienotas likmes, pamatojoties uz izdevumiem, kas kompetentajām iestādēm radušies noteiktā laika posmā, vai attiecīgā gadījumā – noteikt IV pielikuma B iedaļā vai V pielikuma B iedaļā paredzētajā apjomā.

[..]

10. Neskarot no 28. pantā minētajiem izdevumiem izrietošās izmaksas, dalībvalstis šīs regulas īstenošanai neiekasē citas nodevas kā tikai tās, kas minētas šajā pantā.

[..]”

Regulas Nr. 882/2004 VI pielikumā “Kritēriji, kas jāņem vērā nodevu aprēķināšanā” ir norādīts:

“1. Oficiālajā kontrolē iesaistītā personāla algas.

2. Oficiālajā kontrolē iesaistītā personāla izmaksas, tostarp iekārtas, darbarīki, piederumi, apmācība, komandējumu izdevumi un blakus izmaksas.

3. Laboratoriskās analīzes un paraugu ņemšanas izmaksas.”

Regula (EK) Nr. 854/2004

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (OV 2004, L 139, 206. lpp., un labojums OV 2004, L 226, 83. lpp.), 2. pantā “Definīcijas” ir noteikts:

“1. Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

[..]

f)	“valsts pilnvarots veterinārārsts” ir veterinārārsts, kurš saskaņā ar šo regulu ir tiesīgs darboties šādā amatā un kuru iecēlusi kompetentā iestāde;

[..]

h)	“veterinārārsta palīgs” ir persona, kas saskaņā ar šo regulu ir tiesīga darboties šādā amatā un ko iecēlusi kompetentā iestāde, un kas strādā ar valsts pilnvarotā veterinārārsta pilnvarojumu un uz viņa atbildību;

[..].”

Saskaņā ar šīs regulas 4. panta “Visu tādu dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu, uz kuriem attiecas šīs regulas darbības joma, oficiālo kontroļu vispārīgie principi” 1. punktu:

“Dalībvalstis nodrošina, ka pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki sniedz visu nepieciešamo palīdzību, lai nodrošinātu, ka oficiālās kontroles, ko veic kompetentā iestāde, var īstenot efektīvi.

Tie jo īpaši:

–	ļauj piekļūt visām ēkām, telpām, iekārtām vai citiem infrastruktūras objektiem,

–	dara pieejamu visu dokumentāciju un uzskaites datus, kas nepieciešami saskaņā ar šo regulu vai ko kompetentā iestāde uzskata par nepieciešamiem, lai novērtētu situāciju.”

Minētās regulas 5. pantā “Svaiga gaļa” ir noteikts:

“Dalībvalstis nodrošina, ka oficiālās kontroles attiecībā uz svaigu gaļu notiek saskaņā ar I pielikumu.

Valsts pilnvarotais veterinārārsts veic inspekciju kautuvēs, savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumos un gaļas sadalīšanas uzņēmumos, kas laiž tirgū svaigu gaļu, saskaņā ar vispārīgajām prasībām, kas noteiktas I pielikuma I sadaļas II nodaļā, kā arī saskaņā ar īpašajām prasībām, kas noteiktas IV sadaļā, jo īpaši attiecībā uz:

[..]

b)	pirmskaušanas apskati;

[..]

d)	pēckaušanas veterināro ekspertīzi;

[..]

4)	Veterinārārsta palīgi, kā norādīts III sadaļas I nodaļā, var palīdzēt valsts pilnvarotajam veterinārārstam veikt oficiālās kontroles, ko veic saskaņā ar I pielikuma I un II sadaļu. Šādā gadījumā viņi strādā kā neatkarīgas komandas daļa.

5)	a) Dalībvalstis nodrošina, ka tām ir pietiekami daudz pilnvarotu darbinieku, lai veiktu oficiālās kontroles, kas noteiktas saskaņā ar I pielikumu, un tik bieži, kā norādīts III sadaļas II nodaļā. [..]

[..]

7)	Dalībvalstis nodrošina, ka valsts pilnvarotie veterinārārsti un veterinārārsta palīgi ir kvalificēti un tiek apmācīti saskaņā ar I pielikuma III sadaļas IV nodaļu.”

Nīderlandes tiesības

2009. gada 4. maijaRegeling van de Minister van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit nr. 2164, houdende retributies betreffende werkzaamheden van de [Nederlandse Voedsel‑ en Warenautoriteit (NVWA)] en [Algemene Inspectiedienst (AID)] (Regeling retributies veterinaire en hygiënische aangelegenheden I) [lauksaimniecības, dabas aizsardzības un pārtikas kvalitātes ministra Noteikumos Nr. 2164, ar ko nosaka atlīdzību par [Nīderlandes Pārtikas produktu un patēriņa preču iestādes (NVWA)] un [Vispārējā inspekciju dienesta (AID)] darbībām (Noteikumi I par atlīdzību veterināro un sanitāro darbību jomā)], redakcijā, kas bija spēkā no 2013. gada 3. aprīļa līdz 2014. gada 28. februārim, ir ietverta 5. nodaļa, kura attiecas uz lopu kaušanu un no kuras it īpaši izriet:

“§ 1. Oficiālās kontroles mājas nagaiņu kaušanas procesā

15. pants

Par kontrolēm, kuras ir paredzētas Regulas [Nr. 854/2004] 4. panta 2. punktā un 5. panta 1. punktā, darba laikā, kas ir paredzēts mājas nagaiņu nokaušanai un ko veic valsts pilnvarots veterinārārsts vai veterinārārsta palīgs, kuru darbā ir pieņēmusi NVWA, pakalpojumu sniedzējs maksā atlīdzību, ko veido:

a.	pamatsumma 76,29 EUR apmērā un

b.	summa 29,06 EUR apmērā par stundas ceturksni, ko valsts pilnvarots veterinārārsts vai veterinārārsta palīgs, kuru darbā ir pieņēmusi NVWA, ir veltījis pirmskaušanas apskatei;

c.	summa 20,54 EUR apmērā par stundas ceturksni, ko valsts pilnvarots veterinārārsts vai kāds viņa vārdā ir veltījis pēckaušanas veterinārajai ekspertīzei.

16. pants

Par pēckaušanas veterināro ekspertīzi, kas ir paredzēta Regulas [Nr. 854/2004] I pielikuma IV sadaļas I nodaļā, II nodaļā, III nodaļā un IV nodaļas B daļā un kas attiecas uz mājas nagaiņiem, un ko veic veterinārārsta palīgs, izpildot vienošanos par sarkanās gaļas pārbaudi, pakalpojumu sniedzējs maksā atlīdzību, ko veido:

a.	pamatsumma 77,43 EUR apmērā un

b.	summa 13 EUR apmērā par stundas ceturksni, ko šis veterinārārsta palīgs ir veltījis ekspertīzei.

[..]”

Šo noteikumu 10. nodaļā “Citas papildu atlīdzības” it īpaši ir paredzēts:

“50. pants

Ja, kā uzskata klātesošais NVWA darbinieks, 3. panta 2. punktā [vai] 5., 8., 9., 10., 10.a, 10.b, 11., 13., 15., 19., 20., 21. vai 22. [pantā] paredzētās darbības aizņem vairāk laika nekā tas, kas ir deklarēts saskaņā ar 58. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktu, pakalpojumu sniedzējs papildus atlīdzībām, kas ir jāmaksā atbilstoši attiecīgajam pantam, maksā atlīdzību, kuru veido summa par papildu darba stundas ceturksni salīdzinājumā ar norādīto stundas ceturkšņu skaitu.

Summa par stundas ceturksni, kas ir paredzēta 1. punktā, ir šāda:

a.	27,52 EUR par darbībām, kas ir paredzētas [3. panta 2. punktā un 8. pantā];

b.	27,52 EUR par darbībām, kas ir paredzētas 5. pantā;

c.	36,79 EUR par darbībām, kas ir paredzētas 9., 10. un 10.a pantā;

d.	34,75 EUR par darbībām, kas ir paredzētas 10.b, 11. un 13. pantā;

e.	29,06 EUR par darbībām, kas ir paredzētas [15. panta sākumā un b) punktā, kā arī] 21. un 22. [pantā];

f.	20,54 EUR par darbībām, kas ir paredzētas 15. panta sākumā un c) punktā;

g.	28,66 EUR par darbībām, kas ir paredzētas 19. un 20. pantā.

Ja, kā uzskata klātesošais NVWA darbinieks, 17. pantā paredzētās darbības aizņem vairāk laika nekā tas, kas ir deklarēts saskaņā ar 58. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktu, pakalpojumu sniedzējs papildus atlīdzībām, kuras ir jāmaksā atbilstoši attiecīgajam pantam, maksā atlīdzību, ko veido summa 19,05 EUR apmērā.

51. pants

Ja darbības, kuras ir paredzētas [3. panta 2. punktā vai] 5., 8., 9., 10., 10.a, 10.b, 11., 13., 15., 19., 20., 21. vai 22. [pantā], tiek veiktas ārpus darba laika, pakalpojumu sniedzējs papildus atlīdzībām, kas ir jāmaksā atbilstoši attiecīgajam pantam, maksā atlīdzību, kuru veido summa par darba stundas ceturksni, kas nostrādāts ārpus darba laika.

Summa par stundas ceturksni, kas ir paredzēta 1. punktā, ir:

a.	8,26 EUR par darbībām, kas ir paredzētas [3. panta 2. punktā un 8. pantā];

b.	8,26 EUR par darbībām, kas ir paredzētas 5. pantā;

c.	11,04 EUR par darbībām, kas ir paredzētas 9., 10. un 10.a pantā;

d.	10,43 EUR par darbībām, kas ir paredzētas 10.b, 11. un 13. pantā;

e.	8,72 EUR par darbībām, kas ir paredzētas [15. panta sākumā un b) punktā, kā arī] 21. un 22. [pantā];

f.	6,16 EUR par darbībām, kas ir paredzētas 15. panta sākumā un c) punktā;

g.	8,60 EUR par darbībām, kas ir paredzētas 19. un 20. pantā.

3.	Ja 17. pantā paredzētās darbības tiek veiktas ārpus darba laika, pakalpojumu sniedzējs papildus atlīdzībām, kas ir jāmaksā atbilstoši attiecīgajam pantam, maksā atlīdzību, kuru veido summa 37,78 EUR apmērā par stundas ceturksni, kas nostrādāts ārpus darba laika.

Ja, kā uzskata NVWA, 47.a panta 1., 2. vai 3. punktā paredzētās papildu oficiālās kontroles pienācīgai veikšanai tā ir jāveic ārpus darba laika, operators papildus 47.a pantā paredzētajai summai uzņēmumam, kurš veic papildu oficiālo kontroli, maksā summu, ko veido 30 % no 47.a panta 1., 2. vai 3. punktā paredzētās summas, par katru stundas ceturksni, kad kontrole veikta ārpus darba laika.

Ja, kā uzskata NVWA, 48. pantā paredzētās papildu oficiālās kontroles pienācīgai veikšanai tā ir jāveic ārpus darba laika, operators papildus 48. pantā paredzētajai summai uzņēmumam, kurš veic papildu oficiālo kontroli, maksā summu, ko veido 30 % no 48. panta 1. punktā paredzētās summas par papildu oficiālo kontroli.

52. pants

Ja darbības, kas ir paredzētas [3. panta 2. punktā vai] 5., 8., 9., 10., 10.a, 10.b, 11., 13., 15., 19., 20., 21. vai 22. [pantā], tiek pārtrauktas vai atliktas, vai pilnībā vai daļēji netiek veiktas tādu apstākļu dēļ, kas nav saistīti ar personu vai personām, kuras ir atbildīgas par darbību veikšanu, pakalpojumu sniedzējs maksā atlīdzību, ko veido summa par stundas ceturksni:

a.	par stundas ceturksni, kurā par darbībām atbildīgās personas darbs bija pārtraukts vai atlikts, vai

b.	par stundas ceturksni, ko būtu ilgušas darbības, ja tās būtu veikusi persona, kura ir bijusi atbildīga par šīm darbībām atbilstoši [ministra] viedoklim saskaņā ar 57. pantā paredzēto paziņošanu.

Summa par stundas ceturksni, kas ir paredzēta 1. punktā, ir:

a.	27,52 EUR par darbībām, kas ir paredzētas [3. panta 2. punktā un 8. pantā];

b.	27,52 EUR par darbībām, kas ir paredzētas 5. pantā;

c.	36,79 EUR par darbībām, kas ir paredzētas 9., 10. un 10.a pantā;

d.	34,75 EUR par darbībām, kas ir paredzētas 10.b, 11. un 13. pantā;

e.	29,06 EUR par darbībām, kas ir paredzētas [15. panta sākumā un b) punktā, kā arī] 21. un 22. [pantā];

f.	20,54 EUR par darbībām, kas ir paredzētas 15. panta sākumā un c) punktā;

g.	28,66 EUR par darbībām, kas ir paredzētas 19. un 20. pantā.

3.	Ja 17. pantā paredzētās darbības tiek pārtrauktas vai atliktas, vai pilnībā vai daļēji netiek veiktas tādu apstākļu dēļ, kas nav saistīti ar personu vai personām, kuras ir atbildīgas par darbību veikšanu, pakalpojumu sniedzējs maksā atlīdzību, ko veido summa 19,05 EUR apmērā.

Ja 14. pantā paredzētais lūgums izsniegt sertifikātu, piegādes pavadzīmi, sertifikāta vai piegādes pavadzīmes vai deklarācijas apliecinātu kopiju tiek atsaukts tādu apstākļu dēļ, kas nav saistīti ar personu vai personām, kuras ir atbildīgas par darbību veikšanu, pakalpojumu sniedzējs maksā atlīdzību, ko veido summa, kura ir vienāda ar atlīdzību, kāda būtu bijusi jāmaksā saskaņā ar 14. pantu, ja izsniegšana faktiski būtu notikusi.

5.	1., 2. un 3. punktā paredzētās atlīdzības tiek iekļautas rēķinos papildus atlīdzībām, kas ir jāmaksā atbilstoši attiecīgajiem pantiem, ciktāl attiecīgās darbības ir atliktas vai ir sāktas, bet pēc tam ir pārtrauktas vai daļēji nav veiktas.

6.	Šis pants nav piemērojams, ja 58. panta 3. punktā paredzētā paziņošana ir notikusi noteiktajā termiņā.

53. pants

Ja tādu apstākļu dēļ, kas nav saistīti ar personu vai personām, kuras ir atbildīgas par darbību veikšanu, šajā pantā paredzētās darbības tiek pārtrauktas vai atliktas, vai pilnībā vai daļēji netiek veiktas, pakalpojumu sniedzējs papildus atlīdzībai, kas ir jāmaksā saskaņā ar 16. pantu, maksā atlīdzību, kuru veido summa, kas ir vienāda ar piemērojamo summu par stundas ceturksni, kura ir paredzēta 16. pantā,

a.	par stundas ceturksni, kurā par darbībām atbildīgās personas darbs bija pārtraukts vai atlikts, vai

b.	par stundas ceturksni, ko būtu ilgušas darbības, ja tās būtu veikusi persona, kura bijusi atbildīga par šo darbību veikšanu.

Papildus atlīdzībai, kas ir paredzēta 16. pantā, pakalpojumu sniedzējs par šajā pantā paredzētajām darbībām maksā atlīdzību 13 EUR apmērā par stundas ceturksni, ko šajā pantā paredzētais veterinārārsta palīgs ir veltījis šīm darbībām pēc tam, kad bija par vairāk nekā stundas ceturksni pārsniedzis laiku, attiecībā uz kādu šīs darbības bija pieprasītas saskaņā ar 57. pantu.

Papildus 16. pantā paredzētajai atlīdzībai pakalpojumu sniedzējs par šajā pantā paredzētajām darbībām, kas ir veiktas ārpus darba laika, maksā atlīdzību:

a.	1,50 EUR par stundas ceturksni, ko šīm darbībām veltījis 16. pantā paredzētais veterinārārsta palīgs darba dienās no plkst. 18.00 līdz 22.00;

b.	3,01 EUR par stundas ceturksni, ko šīm darbībām veltījis 16. pantā paredzētais veterinārārsta palīgs darba dienās no plkst. 22.00 līdz 24.00;

c.	3,01 EUR par stundas ceturksni, ko šīm darbībām veltījis 16. pantā paredzētais veterinārārsta palīgs darba dienās no plkst. 24.00 līdz 06.00.

[..]

8.	3. punkta piemērošanas nolūkā ar darba laiku saprot: laikposmu no pirmdienas līdz piektdienai ieskaitot, izņemot oficiālās svētku dienas no plkst.06.00 līdz 18.00.”

Minēto noteikumu 11. nodaļā “Atlīdzības pamatsummas” ir noteikts:

“54. pants

1.	Ja saskaņā ar šiem noteikumiem ir jāmaksā pamatsumma, tā tiek iekļauta rēķinā attiecībā uz darbībām, ko katrs klātesošais NVWA darbinieks kādā konkrētā dienā ir veicis nepārtrauktā laikposmā, ieskaitot likumā paredzētos pārtraukumus, attiecībā uz pakalpojumu sniedzēju konkrētā vietā.

2.	Atkāpjoties no 1. punkta, ja saskaņā ar 16. pantu ir jāmaksā pamatsumma, šī pamatsumma tiek ietverta rēķinā attiecībā uz darbībām, kas ir veiktas vienā dienā nepārtrauktā laikposmā, ieskaitot likumā paredzētos pārtraukumus, attiecībā uz pakalpojumu sniedzēju konkrētā vietā.”

2014. gada 20. februāraRegeling van de Staatssecretaris van Economische Zaken nr. WJZ/14033284, houdende vaststelling van tarieven voor werkzaamheden van de NVWA (Regeling NVWA‑tarieven) [valsts sekretāra ekonomikas lietās Noteikumi Nr. WJZ/14033284, ar ko nosaka tarifus darbībām, kuras ir veikusi NVWA (Noteikumi par NVWA tarifiem)], kas stājušies spēkā 2014. gada 1. martā, ir paredzēts noteikt jaunu vienkāršotu tarifu sistēmu inspekcijas un kontroles darbībām, ko NVWA ierēdņi veic it īpaši saskaņā ar tiesisko regulējumu veterināro un sanitāro darbību jomā. Šajos noteikumos analogi ir pārņemtas tiesību normas no Noteikumiem I par atlīdzību veterināro un sanitāro darbību jomā, kas ir minēti šī sprieduma 17.–19. punktā.

Pamatlietas un prejudiciālie jautājumi

Lieta C‑477/18

21	Gosschalk pieder kautuve, kurā tiek pārstrādāta un tirgota cūkgaļa. Šajā ziņā tajā tika veiktas oficiālas kontroles, lai pārliecinātos, ka tajā tiek ievērota gan Regula Nr. 882/2004, gan Noteikumi par NVWA tarifiem.

Šīs kontroles it īpaši pirmskaušanas apskates un pēckaušanas veterinārās ekspertīzes laikā veic, pirmkārt, valsts pilnvaroti veterinārārsti un veterinārārstu palīgi, kas strādā NVWA, kura ir izraudzītā kompetentā iestāde Regulas Nr. 882/2004 2. panta 4. punkta izpratnē, un, otrkārt, pagaidu veterinārārstu palīgi, kas strādā Kwaliteitskeuring Dierlijke Sector (KDS), kura saskaņā ar Nīderlandes valdības norādīto ir privāta bezpeļņas sabiedrība.

23	Lai segtu ar šīm inspekcijas darbībām saistītos izdevumus, ministrs saskaņā ar Regulas Nr. 882/2004 27. panta 1. punktu un 4. punkta a) apakšpunktu un VI pielikuma 1. un 2. punktu, kā arī Noteikumiem par NVWA tarifiem no kautuvēm iekasē nodevas.

24	Praksē kautuve iesniedz NVWA pieteikumu, norādot veicamās inspekcijas darbības, nepieciešamo valsts pilnvaroto veterinārārstu un veterinārārstu palīgu skaitu, kā arī šo darbību īstenošanai vajadzīgo laiku, kas tiek izteikts stundas ceturkšņos.

Pēc inspekcijas darbību veikšanas ministrs kautuvei par to izraksta rēķinu. Kautuve katram valsts pilnvarotajam veterinārārstam un veterinārārsta palīgam, kas ir veicis inspekcijas darbības, samaksā pamatsummu un summu par katru minētajām darbībām veltīto stundas ceturksni. Ja inspekcijas darbībām ir nepieciešams ilgāks laiks, nekā ir bijis paredzēts, kautuvei ir jāveic papildu maksājums par katru papildu stundas ceturksni. Savukārt, ja inspekcijas darbības tiek pabeigtas agrāk nekā bija paredzēts, kautuvei tomēr ir jāveic maksājums par pieteikto, bet neizlietoto stundas ceturkšņu skaitu.

Pamatlietā Gosschalk saņēma vairākus rēķinus, kuros tai bija prasīts samaksāt nodevas, kas paredzētas, lai segtu izmaksas par inspekcijas darbībām, kuras NVWA un KDS veikuši tās telpās laikposmā no 2013. līdz 2016. gadam. Uzskatot, ka šo nodevu iekasēšanas noteikumi ir pretrunā 2016. gada 17. marta spriedumam Kødbranchens Fællesråd (C‑112/15, EU:C:2016:185), Gosschalk iesniedza sūdzības ministram un pēc to noraidīšanas cēla prasību College van Beroep voor het bedrijfsleven (Administratīvā sociālekonomisko lietu apelācijas tiesa, Nīderlande).

27	Atsaucoties it īpaši uz grūtībām interpretēt Regulu Nr. 882/2004, it īpaši tās VI pielikuma 1. un 2. punktu, kā arī uz pamatlietas pušu domstarpībām šajā ziņā, iesniedzējtiesa uzskata, ka pareizas tiesvedības interesēs ir jāvēršas Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.

Šīs domstarpības, pirmkārt, attiecas uz jēdziena “oficiālajā kontrolē iesaistītais personāls” tvērumu. Iesniedzējtiesa norāda, pirmkārt, ka Regulā Nr. 882/2004 nav precizēta šī jēdziena, kas ir ietverts tās VI pielikuma 1. un 2. punktā, nozīme un, otrkārt, ka – pretēji tam, ko apgalvo Gosschalk, – no 2016. gada 17. marta sprieduma Kødbranchens Fællesråd (C‑112/15, EU:C:2016:185) nevar secināt, ka šajā jēdzienā ietilpst tikai valsts pilnvarots veterinārārsts un veterinārārsta palīgs, kas faktiski veic oficiālās kontroles. To ņemot vērā, iesniedzējtiesa šaubās arī par plašāku interpretāciju, kādu tam sniedz ministrs un saskaņā ar kuru kautuvei var likt segt administratīvā un cita personāla algas un izdevumus.

Iesniedzējtiesa norāda, ka gan Padomes Direktīvas 85/73/EEK (1985. gada 29. janvāris) par svaigas gaļas un mājputnu gaļas veselības pārbaudes un kontroles finansējumu (OV 1985, L 32, 14. lpp.) 5. panta 1. punktā, gan 81. panta a) punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/625 (2017. gada 15. marts) par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (OV 2017, L 95, 1. lpp.), ir ļauts segt administratīvās izmaksas, kā arī atbalsta personāla un administratīvā personāla izdevumus un algas. Salīdzinājumam – tā kā Regulas Nr. 882/2004 VI pielikumā ir minētas tikai oficiālajā kontrolē iesaistītā personāla izmaksas, no tā esot iespējams izsecināt, ka administratīvā un atbalsta personāla izmaksas nevar tikt segtas.

Tomēr frāze “oficiālajā kontrolē iesaistītais personāls”, šķiet, dod pietiekamu rīcības brīvību, lai tajā ietvertu personas, kas nav valsts pilnvaroti veterinārārsti un veterinārārstu palīgi, jo arī viņas sekmē oficiālo kontroļu veikšanu kautuvēs. Neviena norāde turklāt neliekot domāt, ne ka Savienības likumdevējs būtu vēlējies Regulā Nr. 882/2004 paredzēto režīmu padarīt stingrāku nekā agrākais režīms, kas bija izveidots ar Direktīvu 85/73, ne ka viņš būtu vēlējies ar Regulu Nr. 2017/625 mīkstināt Regulā Nr. 882/2004 paredzēto stingrāko režīmu.

Pamatlietas pušu domstarpības attiecas, otrkārt, uz noteikumiem, kādi ir jāpiemēro stundas ceturkšņiem, kas ir pieteikti oficiālo kontroļu veikšanai, bet nav izmantoti. Lai gan Gosschalk apgalvo, ka par tiem nav jāizraksta rēķini, ministrs iebilst, ka kautuve ir atbildīga par to stundas ceturkšņu skaita precizitāti, kas tiek uzskatīti par vajadzīgiem inspekcijas darbību veikšanai, un ka inspekcijas darbību, kuras ir jāveic NVWA darbiniekiem, plānošana ir stingra.

Treškārt pamatlietas puses nav vienisprātis par to tarifu interpretāciju, kas ir piemērojami pagaidu veterinārārstiem. Pirmkārt, tā kā NVWA dažreiz izmanto valsts pilnvarotus veterinārārstus, kurus inspekcijas darbību veikšanai nodrošina darba aģentūras, un maksā viņiem daudz mazāku atalgojumu par kautuvēm izrakstītajos rēķinos norādīto summu, Gosschalk apgalvo, ka ministrs tādējādi ir guvis gandrīz 8500000 EUR lielu peļņu. Otrkārt, KDS vai darba aģentūras pagaidu veterinārārstu palīgi saņemot atlīdzību tikai par faktiski nostrādāto stundas ceturkšņu skaitu, lai gan kautuvēm tiek izrakstīti rēķini par pieteiktajiem, bet neizmantotajiem stundas ceturkšņiem. Ministrs uzskata, ka šīs prakses mērķis tomēr ir saglabāt vienlīdzīgus tarifus visām pusēm, radušos atlikumu izmantojot, lai segtu vispārējās NVWA izmaksas.

33	Iesniedzējtiesai ir šaubas par šīs prakses saderību ar Savienības tiesībām, ciktāl personālam, ko ir pieņēmusi darbā NVWA, šajā gadījumā nav jāmaksā atlīdzība.

Ceturtkārt, Gosschalk sūdzas, ka tarifi, kas ir piemērojami pagaidu veterinārārstiem, ļauj KDS izveidot rezervi, kura ir paredzēta, lai segtu iespējamos izdevumus, ko radīs dabas katastrofas. Tādējādi rezervei neesot tiešas saiknes ar konkrēti veiktajām inspekcijas darbībām, tāpēc šīs izmaksas nevarot uzskatīt par izdevumiem, kas ir saistīti ar inspekcijas darbību veikšanā faktiski iesaistīto personālu. Ministrs uzskata, ka ir jāgarantē, ka neparedzētu apstākļu gadījumā, piemēram, epizootijas gadījumā, kas apturētu dzīvnieku kaušanu ilgā laika posmā, personāla izmaksas un mācību izmaksas var turpināt segt, neatlaižot no darba personālu, pat ja KDS vairs negūst ienākumus. Šādas rezerves esamība tādējādi ļautu atsākt veikt inspekcijas uzreiz pēc šādas krīzes beigām. No tā izriet, ka rezervi veido summas, kas ir vajadzīgas, lai segtu faktiski radušās izmaksas. Šīs rezerves apmērs, kas ir atzīts par vajadzīgu, atbilst pusei no vidējā apgrozījuma, kāds KDS ir bijis pēdējo divu gadu laikā pirms rezerves izveides, kam tiek pieskaitīta summa 500000 EUR apmērā.

Lai gan 2010. gada 14. oktobra lēmumā šī tiesību norma tika atzīta par saderīgu ar Regulas Nr. 882/2004 27. pantu, iesniedzējtiesa šobrīd šaubās par šī vērtējuma piemērotību. Tā šaubās par kritērijiem, kas ļauj noteikt tās augstāko robežvērtību, kā arī to, kāda nozīme ir jāpiešķir apstāklim, ka šī rezerve tiek veidota privātai sabiedrībai, šajā gadījumā KDS, pie kuras vēršas NVWA, lai nodrošinātu veterinārārstu palīgus, saprotot, ka ienākumu zaudēšana pati par sevi ir daļa no uzņēmuma parastā riska. Turklāt KDS likvidācijas vai maksātnespējas gadījumā jau izveidotas rezerves saņēmējs nav skaidri zināms.

Šādos apstākļos College van Beroep voor het bedrijfsleven (Administratīvā sociālekonomisko lietu apelācijas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)

Vai Regulas [Nr. 882/2004] VI pielikuma 1. punktā minētais jēdziens “oficiālajā kontrolē iesaistītais personāls” un [šī pielikuma] 2. punktā minētais jēdziens “oficiālajā kontrolē iesaistītais personāls” ir jāinterpretē tādējādi, ka (algu un darba samaksas) izmaksas, ko var ņemt vērā oficiālo kontroļu nodevu aprēķināšanā, drīkst būt tikai to oficiālo veterinārārstu un oficiālo palīgu (algu un darba samaksas) izmaksas, kuri veic oficiālās kontroles, vai arī tajās var iekļaut arī cita [NVWA] vai [KDS] personāla (algu un darba samaksas) izmaksas?

Ja uz pirmo jautājumu tiek sniegta tāda atbilde, ka Regulas [Nr. 882/2004] VI pielikuma 1. punktā minētais jēdziens “oficiālajā kontrolē iesaistītais personāls” un [šī pielikuma] 2. punktā minētais jēdziens “oficiālajā kontrolē iesaistītais personāls” var ietvert arī cita NVWA vai KDS personāla (algu un darba samaksas) izmaksas, kādos apstākļos un kādās robežās tad starp šīm cita personāla izmaksām un oficiālajām kontrolēm pastāv vēl tik cieša saikne, lai par šīm (algu un darba samaksas izmaksām) iekasētās nodevas varētu pamatot ar Regulas Nr. 882/2004 27. panta 4. punktu un VI pielikuma 1. un 2. punktu?

Vai tiesiskais regulējums Regulas Nr. 882/2004 27. panta 4. punkta sākumā un a) apakšpunktā un VI pielikuma 1. un 2. punktā ir jāinterpretē tādējādi, ka minētajam 27. panta 4. punkta sākumam un a) apakšpunktam un VI pielikuma 1. un 2. punktam ir pretrunā tas, ka kautuvēm izrakstītajos rēķinos tiek iekļautas tādas nodevas par oficiālajām kontrolēm, kas attiecas uz stundas ceturkšņiem, kurus tās ir pieteikušas kompetentajā iestādē, bet kuri faktiski nav [izlietoti] oficiālajām kontrolēm?

Vai atbilde uz trešā jautājuma a) daļu ir spēkā arī tad, ja kompetentā iestāde izmanto pagaidu oficiālus veterinārārstus, kas nesaņem atlīdzību par stundas ceturkšņiem, kurus kautuve ir pieteikusi kompetentajā iestādē, bet kuros faktiski netika veiktas oficiālajām kontrolēm vajadzīgās darbības, turklāt kautuvei izrakstītajos rēķinos iekļautā summa par pieteiktajiem, bet neizlietotajiem stundas ceturkšņiem ir paredzēta kompetentās iestādes vispārējo izmaksu segšanai?

Vai tiesiskais regulējums Regulas Nr. 882/2004 27. panta 4. punkta sākumā un a) apakšpunktā un VI pielikuma 1. un 2. punktā ir jāinterpretē tādējādi, ka 27. panta 4. punktam ir pretrunā tas, ka kautuvēm izrakstītajos rēķinos par oficiālajām kontrolēm vajadzīgajām darbībām, ko veic NVWA nodarbinātie veterinārārsti un (mazāk atalgotie) pagaidu veterinārārsti, tiek piemērots vidējais tarifs, līdz ar to tām izrakstītajos rēķinos tiek piemērots lielāks tarifs nekā pagaidu veterinārārstiem samaksātais tarifs?

Vai tiesiskais regulējums Regulas Nr. 882/2004 26. pantā un 27. panta 4. punkta sākumā un a) apakšpunktā, kā arī VI pielikuma 1. un 2. punktā ir jāinterpretē tādējādi, ka nodevu par oficiālajām kontrolēm aprēķināšanā var ņemt vērā izmaksas, kas paredzētas rezerves izveidošanai privātā sabiedrībā (KDS), no kuras kompetentā iestāde aizņemas veterinārārstu palīgus, turklāt krīzes gadījumā rezervi var izmantot, lai samaksātu algas un mācību izdevumus personālam, kas faktiski veic oficiālās kontroles, kā arī personālam, kas dara iespējamu oficiālo kontroļu veikšanu?

6)	Ja uz [iepriekšējo] jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši: līdz kādai summai drīkst veidot šādu rezervi un kāds drīkst būt tās aptvertais laikposms?”

Lieta C‑478/18

37	Ar četriem laikposmā no 2016. gada oktobra līdz 2017. gada februārim izrakstītiem rēķiniem ministrs pieprasīja Compaxo u.c. samaksāt summu no 15422,35 EUR līdz 49628,22 EUR apmērā, kas bija paredzēta, lai segtu inspekcijas darbības, kuras veiktas katrā no to kautuvēm.

38	Pēc tam, kad Compaxo u.c. par šiem rēķiniem bija iesnieguši sūdzību, kas netika apmierināta, tie cēla prasību College van Beroep voor het bedrijfsleven (Administratīvā sociālekonomisko lietu apelācijas tiesa), kas ir iesniedzējtiesa šajā lietā.

Uzskatot, ka no 2016. gada 17. marta sprieduma KødbranchensFællesråd (C‑112/15, EU:C:2016:185) izriet, ka vērā var tikt ņemtas tikai to personu algas un izmaksas, kas faktiski veic kontroles, Compaxo u.c. iesniedzējtiesā apgalvo, ka virkne izdevumu, piemēram, vietējie posteņi, vispārējās materiālās izmaksas, amortizācijas izmaksas, biroja izmaksas, īpašās izmaksas (darba apģērbs), ceļa izdevumi no mājām uz darbu un otrādi vai apakšuzņēmumu nodrošinātā personāla izmaksas, nevar tikt uzskatīti par izmaksām Regulas Nr. 882/2004 VI pielikuma 1. un 2. punkta izpratnē. Turklāt no minētajiem rēķiniem skaidri neizriet, kas ietilpst postenī “inspekcijas darbības”. Ministrs šajā ziņā norāda, ka šajā postenī vērā ņemtās stundas likmes aprēķins ietver inspekcijas darbību tehniskās administrēšanas un plānošanas izmaksas, kas ir jākvalificē kā “kontrolēs iesaistītā personāla atalgojums un citas izmaksas”, jo inspekcijas darbības nevar notikt bez zināma atbalsta, piemēram, minētās plānošanas norises.

Šādā kontekstā College van Beroep voor het bedrijfsleven (Administratīvā sociālekonomisko lietu apelācijas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai trīs jautājumus, kas ir identiski pirmajam un otrajam jautājumam, kā arī trešā jautājuma a) punktam, kurus šī pati tiesa ir uzdevusi Tiesai lietā C‑477/18.

Par lūgumu atkārtoti sākt tiesvedības mutvārdu daļu

41	Pēc ģenerāladvokāta secinājumu nolasīšanas Gosschalk ar dokumentu, kas Tiesas kancelejā iesniegts 2019. gada 10. oktobrī, lūdza saskaņā ar Tiesas Reglamenta 83. pantu izdot rīkojumu par tiesvedības mutvārdu daļas atkārtotu sākšanu.

Sava lūguma pamatojumam Gosschalk būtībā norāda, ka ģenerāladvokāts ir pārbaudījis Regulas Nr. 882/2004 izstrādes vēsturi, lai gan šis aspekts netika aplūkots tiesvedības Tiesā mutvārdu daļā. Tādējādi tā uzskata, ka tai ir jābūt iespējai iesniegt savus apsvērumus šajā ziņā, ciktāl šajā pārbaudē ģenerāladvokāts esot pamatojies uz nepilnīgu informāciju, jo viņš nav ne minējis, ne ņēmis vērā Eiropas Parlamenta izdarīto grozījumu, kas ir ietverts tā ziņojumā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par oficiālo dzīvnieku barības un pārtikas kontroli [2003/0030(COD)], kam būtu jāizraisa Regulas Nr. 882/2004 VI pielikuma šaura interpretācija.

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar LESD 252. panta otro daļu ģenerāladvokāts, ievērojot pilnīgu objektivitāti un neatkarību, atklātā tiesas sēdē sniedz pamatotus secinājumus lietās, kurās saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtiem ir vajadzīga ģenerāladvokāta piedalīšanās. Tiesai nav saistoši nedz šie secinājumi, nedz šo secinājumu pamatojums (spriedums, 2018. gada 22. novembris, MEO – Serviços de Comunicações e Multimédia, C‑295/17, EU:C:2018:942, 25. punkts un tajā minētā judikatūra).

Jāatgādina arī, ka Eiropas Savienības Tiesas statūtos un Reglamentā nav paredzēta lietas dalībnieku iespēja atbildēt uz ģenerāladvokāta sniegtajiem secinājumiem. Tādējādi viena lietas dalībnieka nepiekrišana ģenerāladvokāta secinājumiem, lai kādi arī būtu viņa šajos secinājumos aplūkotie jautājumi, pati par sevi nevar būt iemesls, kas pamato tiesvedības mutvārdu daļas atkārtotu sākšanu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 22. novembris, MEO – Serviços de Comunicações e Multimédia, C‑295/17, EU:C:2018:942, 26. punkts un tajā minētā judikatūra).

Savā lūgumā atkārtoti sākt tiesvedības mutvārdu daļu Gosschalk apstrīd pārbaudi, ko ģenerāladvokāts secinājumos ir veicis attiecībā uz Regulas Nr. 882/2004 izstrādes vēsturi, t.i., pārbaudi, kas netika apspriesta debatēs tiesvedības mutvārdu daļa un kas turklāt esot pamatota ar nepilnīgu informāciju.

Protams, saskaņā ar Reglamenta 83. pantu Tiesa, uzklausījusi ģenerāladvokātu, jebkurā brīdī var izdot rīkojumu par tiesvedības mutvārdu daļas atkārtotu sākšanu, it īpaši, ja tā uzskata, ka tā nav pietiekami informēta, vai ja kāds lietas dalībnieks pēc šīs daļas pabeigšanas iesniedz ziņas par jaunu faktu, kam var būt izšķiroša ietekme uz Tiesas nolēmumu, vai arī ja lieta ir jāizskata, pamatojoties uz argumentu, kuru lietas dalībnieki vai Eiropas Savienības Tiesas statūtu 23. pantā minētās ieinteresētās personas nav apsprieduši.

Šajā gadījumā tā nav. Ieinteresētās personas, kuras piedalījās šajā tiesvedībā, it īpaši Gosschalk, varēja gan tās rakstveida, gan mutvārdu daļā sniegt tiesību elementus, ko tās uzskata par attiecināmiem, lai Tiesa varētu atbildēt uz iesniedzējtiesas uzdotajiem jautājumiem, it īpaši attiecībā uz Regulas Nr. 882/2004 VI pielikuma interpretāciju.

Līdz ar to Tiesa uzskata, ka tās rīcībā ir visi elementi, kas ir nepieciešami, lai lemtu par lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu, un neviens no elementiem, uz kuriem Gosschalk atsaucas sava lūguma atkārtoti sākt tiesvedības mutvārdu daļu pamatojumam, neattaisno šo atkārtoto sākšanu atbilstoši Reglamenta 83. pantam.

49	Šādos apstākļos Tiesa, uzklausījusi ģenerāladvokātu, uzskata, ka nav pamata izdot rīkojumu par tiesvedības mutvārdu daļas atkārtotu sākšanu.

Par pirmo un otro jautājumu lietās C‑477/18 un C‑478/18

Ar pirmo un otro jautājumu lietās C‑477/18 un C‑478/18, kas ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 882/2004 27. panta 1. punkts un 4. punkta a) apakšpunkts, aplūkoti kopā ar šīs regulas VI pielikuma 1. un 2. punktu, ir interpretējami tādējādi, ka dalībvalstis par atbilstošām var uzskatīt izmaksas, kas ir radušās, veicot oficiālās kontroles, šo tiesību normu izpratnē, un par tādām, kas nepārsniedz izmaksas, kuras sedz kompetentās iestādes minētās regulas 2. panta 4. punkta izpratnē, uzskatīt administratīvā un atbalsta personāla algas un izmaksas.

Vispirms ir jāatgādina, pirmkārt, ka, lai gan iesniedzējtiesa precīzi atsaucas uz dažām saistītām izmaksām, kas ir minētas šī sprieduma 39. punktā, kā tas izriet no pastāvīgās judikatūras, ar LESD 267. pantu ieviestā tiesvedība ir Tiesas un valsts tiesu sadarbības instruments, ar kura palīdzību Tiesa sniedz valsts tiesām Savienības tiesību interpretācijas norādes, kas tām ir nepieciešamas, lai atrisinātu tajās izskatāmās lietas. Tiesas funkcija faktiski ir izskaidrot valsts tiesai Savienības tiesību normu piemērošanas jomu, lai tā varētu šīs tiesību normas pareizi piemērot faktiem, kas ir nodoti tās izskatīšanai, nevis pašai īstenot šādu piemērošanu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2007. gada 21. jūnijs, Omni Metal Service, C‑259/05, EU:C:2007:363, 15. punkts, un 2016. gada 5. jūlijs, Ognyanov, C‑614/14, EU:C:2016:514, 16. punkts).

Otrkārt, ir jānorāda, kā ģenerāladvokāts to ir darījis secinājumu 40. punktā, ka ar Regulu Nr. 882/2004 ir veikta tikai ierobežota oficiālajām kontrolēm piemērojamo tiesību normu saskaņošana. No tā izriet, ka dalībvalstīm ir zināma rīcības brīvība, lai ar “kompetentās iestādes” starpniecību šīs regulas 2. panta 4. punkta izpratnē organizētu oficiālās kontroles, kuru mērķis ir pārbaudīt, vai ir ievērotas normas, kuru mērķis, kā tas ir paredzēts minētās regulas 1. panta 1. punktā, pirmkārt, ir novērst vai likvidēt riskus, kam tieši vai vides ietekmē ir pakļauti cilvēki un dzīvnieki, vai līdz pieņemamam līmenim samazināt šos riskus, un, otrkārt, garantēt godprātīgu praksi tirdzniecībā ar dzīvnieku barību un pārtiku un aizsargāt patērētāju intereses, un tas ietver dzīvnieku barības un pārtikas etiķetēšanu un citus patērētāju informēšanas veidus.

Šādā kontekstā, ciktāl tiek nodrošināta oficiālo kontroļu efektivitāte, Nīderlandes kompetentās iestādes izvēle izmantot privātu bezpeļņas sabiedrību, šajā gadījumā KDS, lai pēdējā minētā tās rīcībā nodotu inspekcijas veicējus veterinārārstu palīgu statusā, nevar tikt apstrīdēta, jo šāda izvēle, šķiet, nevar radīt konkurences izkropļojumus privāto operatoru starpā.

To ņemot vērā, ir jāatgādina, kā Tiesa to ir norādījusi 2016. gada 17. marta spriedumā Kødbranchens Fællesråd (C‑112/15, EU:C:2016:185, 34. punkts), ka Regulas Nr. 882/2004 valodas redakcijas atšķiras saistībā ar jēdzieniem, kas ir izmantoti šīs regulas VI pielikumā, kurā ir definēta to personu kategorija, kuru izmaksas var tikt segtas no nodevām. Tādējādi šī regula vācu valodas redakcijā (“des für die amtlichen Kontrollen eingesetzten Personals”) un franču valodas redakcijā (“personnel chargé des contrôles officiels”) attiecas uz darbiniekiem, kas veic kontroles, savukārt angļu valodas redakcijā (“staff involved in the official controls”) un itāļu valodas redakcijā (“personale partecipante ai controlli ufficiali”) tajā ir izmantoti jēdzieni, kas varētu attiekties uz plašāku personu loku. Runājot par minētās regulas dāņu valodas redakciju, šī pielikuma 1. punktā ir norādīts, ka no nodevām var tikt finansēts to darbinieku atalgojums, kuri veic oficiālās kontroles (“lønninger til personale, der udfører offentlig kontrol”), lai gan šī paša pielikuma 2. punktā, izmantojot plašāku formulējumu, ir norādīts, ka var tikt finansētas ar oficiālās kontroles veikšanu saistītu darbinieku izmaksas (“personaleudgifter i forbindelse med offentlig kontrol”).

Savukārt Regulas Nr. 882/2004 VI pielikuma holandiešu valodas redakcijā ir nošķirti darbinieki, kam ir uzticētas oficiālās kontroles (“het personeel dat betrokken is bij de officiële controles”) un kas ir minēti šī pielikuma 1. punktā, un darbinieki, kuriem ir uzdots veikt oficiālās kontroles (“het personeel dat betrokken is bij de uitvoering van de officiële controles”) un kuri ir minēti šī pielikuma 2. punktā.

Kā tas izriet no Tiesas pastāvīgās judikatūras, gadījumā, ja Savienības tiesību akta teksts dažādās valodu redakcijās atšķiras, attiecīgā tiesību norma tādējādi ir jāinterpretē atkarībā no tās konteksta un tā tiesiskā regulējuma vispārējās uzbūves un mērķa, kurā tā ietilpst. Savienības tiesību normas izstrādes vēsturei arī var būt nozīme tās interpretācijā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 3. oktobris, Inuit Tapiriit Kanatami u.c./Parlaments un Padome, C‑583/11 P, EU:C:2013:625, 50. punkts, kā arī 2016. gada 17. marts, KødbranchensFællesråd, C‑112/15, EU:C:2016:185, 36. punkts).

Vispirms ir jānorāda, ka prasība par oficiālo kontroļu efektivitāti, kas vairākkārt ir minēta Regulā Nr. 882/2004, ir galvenās Savienības likumdevēja rūpes. Tādējādi kompetentajām iestādēm saskaņā ar šīs regulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu ir jānodrošina, lai visos ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos dzīvu dzīvnieku, dzīvnieku barības un pārtikas, kā arī dzīvnieku barības lietošanas oficiālā kontrole būtu efektīva un atbilstīga. Minētās regulas 8. panta 3. punkta a) apakšpunktā ir arī noteikts, ka kompetentās iestādes izstrādā procedūras, lai pārbaudītu pašu veiktās oficiālās kontroles efektivitāti. Turklāt Regulas Nr. 882/2004 11. apsvērumā ir noteikts, ka iestādēm, kuru kompetencē ir veikt oficiālās kontroles, ir jāatbilst zināmam skaitam operatīvu kritēriju, lai garantētu to objektivitāti un efektivitāti. Šo iestāžu rīcībā ir jābūt pietiekamam skaitam pienācīgi kvalificēta un pieredzējuša personāla un atbilstīgām iekārtām un aprīkojumam, lai varētu pienācīgi veikt savus pienākumus. Regulas Nr. 854/2004 4. panta 1. punktā vēl ir noteikts, ka pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki sniedz visu nepieciešamo palīdzību, lai nodrošinātu, ka oficiālās kontroles, ko veic kompetentā iestāde Regulas Nr. 882/2004 2. panta 4. punkta izpratnē, var tikt īstenotas efektīvi.

58	No šāda skatpunkta saskaņā ar Regulas Nr. 882/2004 26. pantu, kas aplūkots kopā ar šīs regulas 32. apsvērumu, dalībvalstis nodrošina pietiekamus finanšu līdzekļus, lai nodrošinātu personālu, kas ir vajadzīgs oficiālās kontroles organizēšanai.

Šajā nolūkā minētās regulas 27. panta 1. punktā un 4. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts, ka dalībvalstis var iekasēt nodevas vai maksas, lai segtu ar oficiālo kontroli saistītos izdevumus, ar nosacījumu, ka nodevas, kas tiek iekasētas par oficiālo kontroli, nepārsniedz izdevumus, kuri atbildīgajām kompetentajām iestādēm ir radušies saistībā ar šīs regulas VI pielikumā minētajiem elementiem.

60	Lai gan ir acīmredzams, ka oficiālo kontroļu efektivitāte ir atkarīga galvenokārt no valsts pilnvaroto veterinārārstu un veterinārārstu palīgu veikto inspekcijas darbību kvalitātes, administratīvais un atbalsta personāls arī piedalās to veikšanā.

Kā ģenerāladvokāts to ir norādījis secinājumu 49. punktā, administratīvā un atbalsta personāla uzdevums ir atbrīvot valsts pilnvarotus veterinārārstus un veterinārārstu palīgus no inspekcijas darbību loģistiskās organizācijas un sekmēt šo kontroļu monitoringu, kas ir definēts Regulas Nr. 882/2004 2. panta 8. punktā.

Monitorings tādējādi pilnībā ir vērsts uz to, lai nodrošinātu oficiālo kontroļu efektivitāti, it īpaši palīdzot identificēt kautuves, kurās pastāv risks, un tādējādi noteikt oficiālo kontroļu biežumu, kam saskaņā ar Regulas Nr. 882/2004 3. panta 1. punktu, kurš aplūkots kopā ar šīs regulas 13. apsvērumu, būtu jābūt regulāram un samērīgam ar risku.

63	To darot, administratīvais un atbalsta personāls ļauj valsts pilnvarotajiem veterinārārstiem koncentrēties uz saviem inspekcijas uzdevumiem to šaurā izpratnē.

Kā ģenerāladvokāts to būtībā ir norādījis secinājumu 51. punktā, precizējot, ka dalībvalstīm ir jāizveido finansēšanas sistēma, lai “organizētu”, nevis tikai lai “īstenotu” oficiālās kontroles, Savienības likumdevējs ir vēlējies, lai šī finansējuma mērķis būtu ļaut dalībvalstīm izveidot vispārēju oficiālo kontroļu sistēmu, neaprobežojoties tikai ar konkrētu kontroles uzdevuma izpildi.

65	Šādos apstākļos minētais finansējums var attiekties arī uz administratīvā un atbalsta personāla algām un izmaksām.

Tomēr, lai nepārsniegtu izmaksas, kas atbildīgajām kompetentajām iestādēm ir radušās saistībā ar Regulas Nr. 882/2004 VI pielikumā uzskaitītajiem elementiem, un nepārkāptu šīs regulas 27. panta 4. punkta a) apakšpunkta noteikumus, kā arī samērīguma principu, nodevu aprēķinā var tikt ņemts vērā tikai tas administratīvā un atbalsta personāla darba laiks, kas ir vajadzīgs to darbību veikšanai, kuras ir nesaraujami saistītas ar oficiālo kontroļu veikšanu.

No tā izriet, ka Regulas Nr. 882/2004 27. panta 1. punkts un 4. punkta a) apakšpunkts, aplūkoti kopā ar šīs regulas VI pielikuma 1. un 2. punktu, ir interpretējami tādējādi, ka dalībvalstis par atbilstīgām var uzskatīt izmaksas, ko ir radījušas oficiālās kontroles, un par tādām, kuras nepārsniedz izmaksas, kas ir radušās kompetentajām iestādēm, var uzskatīt administratīvā un atbalsta personāla algas un izmaksas proporcionāli laikam, kāds šim personālam objektīvi ir vajadzīgs, lai veiktu darbības, kuras ir nesaraujami saistītas ar oficiālo kontroļu veikšanu.

Šajā ziņā ir jānorāda, ka Regulas Nr. 882/2004 VI pielikuma 2. punktā paredzētais jēdziens “blakus izmaksas” ir interpretējams šauri, pretējā gadījumā jebkādu lietderīgo iedarbību zaudētu šajā pielikumā ietvertais uzskaitījums. No Regulas Nr. 882/2004 27. panta 4. punkta a) apakšpunkta formulējuma izriet, ka minētajā pielikumā izsmeļoši ir uzskaitīti elementi, kas var tikt ņemti vērā to nodevu apmēra aprēķinā, kuras ir saistītas ar kautuvēs veiktajām oficiālajām kontrolēm (spriedums, 2016. gada 17. marts, KødbranchensFællesråd, C‑112/15, EU:C:2016:185, 33.punkts).

Šī sprieduma 67. pantā pausto interpretāciju apstiprina vēsturiskais konteksts, kādā iekļaujas Savienības tiesiskais regulējums par oficiālajām kontrolēm. Kā to norāda iesniedzējtiesa un kā tas ir uzsvērts šī sprieduma 30. punktā, ne Regulas 2017/625 formulējums, ne tās sagatavošanas dokumenti neļauj secināt jebkādu Savienības likumdevēja gribu pārtraukt režīmu, kas ir spēkā atbilstoši Regulai Nr. 882/2004. Tāpat arī ne Regulas 882/2004 formulējums, ne tās sagatavošanas dokumenti nenorāda uz jebkādu šī likumdevēja nodomu atkāpties no Direktīvā 85/73 paredzēto atgūstamo izmaksu interpretācijas.

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, uz pirmo un otro jautājumu lietās C‑477/18 un C‑478/18 ir jāatbild, ka Regulas Nr. 882/2004 27. panta 1. punkts un 4. punkta a) apakšpunkts, aplūkoti kopā ar šīs regulas VI pielikuma 1. un 2. punktu, ir interpretējami tādējādi, ka dalībvalstis par atbilstošām var uzskatīt izmaksas, ko ir radījušas oficiālās kontroles šo tiesību normu izpratnē, un par tādām, kuras nepārsniedz izmaksas, kas ir radušās kompetentajām iestādēm minētās regulas 2. panta 4. punkta izpratnē, var uzskatīt administratīvā un atbalsta personāla algas un izmaksas proporcionāli laikam, kāds šim personālam objektīvi ir vajadzīgs, lai veiktu darbības, kuras nesaraujami ir saistītas ar oficiālo kontroļu veikšanu.

Par trešā jautājuma a) punktu lietā C‑477/18 un trešo jautājumu lietā C‑478/18

Ar šiem jautājumiem iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 882/2004 27. panta 4. punkta a) apakšpunkts, aplūkots kopā ar šīs regulas VI pielikumu, ir interpretējams tādējādi, ka tas nepieļauj kautuvēm izrakstītajos rēķinos ietvert nodevas par oficiālo kontroļu stundas ceturkšņiem, ko šīs kautuves ir pieteikušas kompetentajai iestādei Regulas Nr. 882/2004 2. panta 4. punkta izpratnē, bet kas faktiski nav izmantoti.

Vispirms ir jānorāda, ka no iesniedzējtiesas lēmuma izriet, ka gadījumā, ja oficiālā kontrole tiek pabeigta agrāk, nekā paredzēts, pamatlietā aplūkotajā tiesiskajā regulējumā ir paredzēts, ka NVWA valsts pilnvarotie veterinārārsti un veterinārārstu palīgi saņem atlīdzību par stundas ceturkšņiem, ko kontrolētā kautuve ir pieteikusi, bet kas nav izmantoti.

73	To ņemot vērā, no Regulas Nr. 882/2004 27. panta 4. punkta a) apakšpunkta izriet, ka nodevas, kas tiek iekasētas par oficiālo kontroli, nepārsniedz izdevumus, kuri atbildīgajām kompetentajām iestādēm ir radušies saistībā ar šīs regulas VI pielikumā minētajiem elementiem.

74	Šī tiesību norma, kurā ir konkretizēts samērīguma princips, nostiprina minētās regulas 27. panta 1. punktā ietverto noteikumu, ka dalībvalstis var iekasēt nodevas vai maksas, tikai lai segtu ar oficiālo kontroli saistītos izdevumus.

Protams, kā Eiropas Komisija to ir apgalvojusi savos rakstveida apsvērumos, nodevas, kas atbilst darba laikam, kuru bija pieteikusi kontrolētā kautuve, bet kas galu galā netika izmantots, pirmajā mirklī, šķiet, pārsniedz izmaksas, kuras ir radušās kompetentajai iestādei Regulas Nr. 882/2004 2. panta 4. punkta izpratnē.

76	Tomēr, kā tas ir uzsvērts šīs sprieduma 57. punktā, prasība par oficiālo kontroļu efektivitāti bija galvenās Savienības likumdevēja rūpes, izstrādājot Regulu Nr. 882/2004.

77	Tādējādi šī regula pieļauj, ka nodevas tiek iekasētas saistībā ar kautuves pieteiktās kontroles laiku, kas netika izmantots, ja šo nodevu neiekasēšana varētu ietekmēt oficiālo kontroļu sistēmas efektivitāti.

Tādā sistēmā, kurā dažas inspekcijas darbības tiek veiktas pēc pašu kautuvju lūguma, prasība par oficiālo kontroļu efektivitāti var likt kautuvēm maksāt nodevas, kas attiecas uz kontroles laiku, kurš netika izmantots, ja kompetentā iestāde Regulas Nr. 882/2004 2. panta 4. punkta izpratnē nevarēja valsts pilnvarotos veterinārārstus un veterinārārstu palīgus nosūtīt veikt oficiālās kontroles citā kautuvē.

Kā tas izriet no šī sprieduma 62. punkta, monitorings, kas ir definēts šīs regulas 2. panta 8. punktā, palīdz nodrošināt oficiālo kontroļu efektivitāti, ciktāl tas ļauj šīs kontroles plānot saskaņoti un tādējādi nodrošināt, ka kontroles tiek veiktas regulāri un samērīgi ar risku saskaņā ar Regulas Nr. 882/2004 3. panta 1. punktu, aplūkotu kopā ar šīs regulas 13. apsvērumu.

80	Turklāt šī kontroļu plānošana ļauj kompetentajai iestādei Regulas Nr. 882/2004 2. panta 4. punkta izpratnē nodrošināt, ka tās rīcībā ir personāls, kas ir vajadzīgs oficiālo kontroļu veikšanai, kā tas ir prasīts Regulas Nr. 882/2004 26. pantā.

Tomēr, ievērojot samērīguma principu un neskarot prasības par oficiālo kontroļu efektivitāti ievērošanu, kautuvēm ir jāparedz iespēja pietiekamu laiku pirms oficiālās kontroles veikšanas informēt šo kompetento iestādi par viņu vēlmi saīsināt šādas kontroles ilgumu salīdzinājumā ar sākotnēji paredzēto ilgumu.

Šajā nolūkā minētajai kompetentajai iestādei ir pienākums paredzēt un darīt zināmu kautuvēm saprātīgu termiņu, kurā tās var izmantot savu iespēju saīsināt oficiālo kontroli un kura beigās sākotnēji paredzētais kontroles laiks galīgi tiks iekļauts rēķinā, neatkarīgi no tā, vai tas tiks vai netiks izmantots.

Šādos apstākļos uz trešā jautājuma a) punktu lietā C‑477/18 un trešo jautājumu lietā C‑478/18 ir jāatbild, ka Regulas Nr. 882/2004 27. panta 4. punkta a) apakšpunkts, aplūkots kopā ar šīs regulas VI pielikumu, ir interpretējams tādējādi, ka tas pieļauj kautuvēm izrakstītajos rēķinos iekļaut nodevas par oficiālo kontroļu stundas ceturkšņiem, ko šīs kautuves ir pieteikušas kompetentajai iestādei Regulas Nr. 882/2004 2. panta 4. punkta izpratnē, bet kas faktiski netika izmantoti, ja minētajai kontrolei pakļautā kautuve pietiekamu laiku iepriekš nav informējusi šo iestādi par savu vēlmi saīsināt kontroles ilgumu salīdzinājumā ar sākotnēji paredzēto ilgumu.

Par trešā jautājuma b) punktu lietā C‑477/18

Ar trešā jautājuma b) punktu lietā C‑477/18 iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai atbilde uz trešā jautājuma a) punktu šajā paša lietā ir piemērojama arī gadījumā, ja, pirmkārt, oficiālās kontroles ir veikuši pagaidu valsts pilnvaroti veterinārārsti, kas nesaņem atlīdzību par stundas ceturkšņiem, kurus ir pieteikušas kautuves, bet kuri nav izmantoti, un, otrkārt, ja nodevas daļa, kas atbilst šiem stundas ceturkšņiem, kuri ir pieteikti, bet nav izmantoti, tiek novirzīta, lai segtu kompetentās iestādes Regulas Nr. 882/2004 2. panta 4. punkta izpratnē vispārējās izmaksas.

Kā tas ir norādīts šī sprieduma 59. punktā, no Regulas Nr. 882/2004 27. panta 1. punkta un 4. punkta a) apakšpunkta izriet, ka nodevas var tikt iekasētas, tikai lai finansētu izmaksas, kas faktiski ir radušās oficiālajās kontrolēs un ko ir segusi kompetentā iestāde Regulas Nr. 882/2004 2. panta 4. punkta izpratnē.

No tā izriet, ka, tā kā pagaidu valsts pilnvaroti veterinārārsti nesaņem atlīdzību par stundas ceturkšņiem, kas ir pieteikti, bet nav izmantoti, šī kompetentā iestāde, nepārkāpjot minētās regulas 27. panta 1. punkta un 4. punkta a) apakšpunkta noteikumus, nevar kā šajā tiesību normā paredzēto nodevu iekasēt summas, kuras atbilst atlīdzībai, ko minētie veterinārārsti būtu saņēmuši, ja pieteiktie stundas ceturkšņi būtu tikuši izmantoti, jo šādas summas neatbilst izmaksām, kuras ir radušās oficiālajās kontrolēs un kuras minētā kompetentā iestāde faktiski ir segusi.

Tādējādi par katru stundas ceturksni, kas ir pieteikts, bet nav izmantots, kompetentā iestāde Regulas Nr. 882/2004 2. panta 4. punkta izpratnē kontrolētajai kautuvei rēķinā labākajā gadījumā varētu ietvert summu, kas atbilst nodevai, no kuras tiek atņemtas pagaidu valsts pilnvaroto veterinārārstu algas, ja ir pierādīts, ka šādi iegūtais atlikums patiesi atbilst vispārējām izmaksām, kas ietilpst vienā vai vairākās izmaksu kategorijās, kuras ir paredzētas Regulas Nr. 882/2004 VI pielikumā.

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz trešā jautājuma b) punktu lietā C‑477/18 ir jāatbild, ka atbilde, kas ir sniegta uz trešā jautājuma a) punktu šajā pašā lietā, var būt piemērojama gadījumā, ja, pirmkārt, oficiālās kontroles ir veikuši pagaidu valsts pilnvaroti veterinārārsti, kuri nesaņem atlīdzību par stundas ceturkšņiem, ko kautuves ir pieteikušas, bet kas nav izmantoti, un, otrkārt, nodevas daļa, kura atbilst šiem stundas ceturkšņiem, kas ir pieteikti, bet nav izmantoti, tiek izmantota, lai segtu kompetentās iestādes Regulas Nr. 882/2004 2. panta 4. punkta izpratnē vispārējās izmaksas, ja ir pierādīts, ka nodevas daļa, kura attiecas uz šiem stundas ceturkšņiem, neietver pagaidu valsts pilnvaroto veterinārārstu, kas nesaņem atlīdzību, algas un patiesi atbilst vispārējām izmaksām, kuras ietilpst vienā vai vairākās izmaksu kategorijās, kas ir paredzētas šīs regulas VI pielikumā.

Par ceturto jautājumu lietā C‑477/18

Ar ceturto jautājumu lietā C‑477/18 iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 882/2004 27. panta 4. punkta a) un b) apakšpunkts ir interpretējami tādējādi, ka tie nepieļauj, ka vidējais tarifs kautuvēm tiek piemērots ne tikai tad, ja oficiālās kontroles veic veterinārārsti, ko ir pieņēmusi darbā kompetentā iestāde minētās regulas 2. panta 4. punkta izpratnē, bet arī tad, ja tās veic pagaidu veterinārārsti, kuru atalgojums ir zemāks.

90	No Regulas Nr. 882/2004 27. panta 4. punkta b) apakšpunkta izriet, ka nodevas, kas tiek iekasētas par oficiālo kontroli, var tikt noteiktas pēc vienotas likmes, pamatojoties uz izdevumiem, kuri kompetentajām iestādēm ir radušies noteiktā laika posmā.

Tādējādi kompetentajai iestādei Regulas Nr. 882/2004 2. panta 4. punkta izpratnē atzītā iespēja izvēlēties nodevas, kas ir aprēķinātas pēc vienotas likmes, nozīmē, ka kautuvei pieprasītās nodevas apmērs attiecīgā gadījumā var būt gan mazāks, gan lielāks nekā izmaksas, kuras faktiski ir segusi šī iestāde kādas atsevišķas oficiālās kontroles laikā.

Kā Dānijas valdība to ir norādījusi savos rakstveida apsvērumos, vidējā tarifa izmantošana sekmē to, ka tiek nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret kautuvēm un nepastāv nekāda to diskriminācija, novēršot, ka oficiālās kontroles izmaksas atšķiras atkarībā no valsts pilnvarotā veterinārārsta pakāpes un darba stāža vai no tā, vai šo veterinārārstu nodarbina pati minētā kompetentā iestāde vai tā viņu nodarbina kā pagaidu veterinārārstu.

Atliek vien secināt, ka, ņemot vērā Regulas Nr. 882/2004 27. panta 4. punkta a) apakšpunktu, nodevas, kas tiek iekasētas par oficiālo kontroli, kopumā nedrīkst pārsniegt izmaksas, kuras ir segušas atbildīgās kompetentās iestādes saistībā ar šīs regulas VI pielikumā uzskaitītajiem elementiem. Tādējādi, ja kompetentā iestāde Regulas Nr. 882/2004 2. panta 4. punkta izpratnē konstatē, ka konkrētā laikposmā tā ir guvusi peļņu, tai attiecībā uz nākamo laikposmu nodevu apmērs ir jāsamazina, pretējā gadījumā tiktu pārkāpts Regulas Nr. 882/2004 27. panta 4. punkta a) un b) apakšpunkts.

Šādos apstākļos uz ceturto jautājumu lietā C‑477/18 ir jāatbild, ka Regulas Nr. 882/2004 27. panta 4. punkta a) un b) apakšpunkts ir interpretējami tādējādi, ka tie pieļauj, ka vidējais tarifs kautuvēm tiek piemērots ne tikai tad, ja oficiālās kontroles veic veterinārārsti, ko darbā ir pieņēmusi kompetentā iestāde šīs regulas 2. panta 4. punkta izpratnē, bet arī tad, ja tās veic pagaidu veterinārārsti, kuru atalgojums ir zemāks, ar nosacījumu, ka nodevas, kas tiek iekasētas par oficiālajām kontrolēm, kopumā ņemot, vispārīgi nepārsniedz izmaksas, kuras atbildīgās kompetentās iestādes ir segušas saistībā ar šīs regulas VI pielikumā uzskaitītajiem elementiem.

Par piekto jautājumu lietā C‑477/18

Uzdodot piekto jautājumu lietā C‑477/18, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 882/2004 27. panta 4. punkta a) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka tas nepieļauj, ka oficiālās kontroles nodevu aprēķinā tiek ņemtas vērā izmaksas rezerves izveidošanai privātā sabiedrībā, ko kompetentā iestāde šīs regulas 2. panta 4. punkta izpratnē izmanto, lai pieņemtu darbā veterinārārstu palīgus, ja šī rezerve ir paredzēta, lai segtu tā personāla algas un mācību izmaksas, kurš faktiski veic oficiālās kontroles, kā arī tā personāla algas un mācību izmaksas, kas padara iespējamu oficiālo kontroļu veikšanu gadījumā, ja rastos sanitārā krīze.

Iesniedzējtiesa norāda, ka KDS ir izveidojis rezervi tādā apmērā, kas atbilst pusei no tā vidējā apgrozījuma, kurš gūts pēdējo divu gadu laikā pirms rezerves izveidošanas, kam pieskaitīti 500000 EUR, un to bija paredzēts izmantot algu samaksai pēkšņa darba neesamības gadījumā, ja iestātos krīze, kuru izraisījusi epizootija. Ja iestātos šāda krīze, dzīvnieki būtu jālikvidē un kautuves nekautu dzīvniekus cilvēku patēriņam. Tādējādi, ja veterinārārsti tiktu norīkoti dzīvnieku likvidēšanai, inspekcijas palīgiem vairs nebūtu darba un viņi neradītu nekādus ienākumus. Tomēr pēc krīzes pārvarēšanas inspekcijas palīgi no jauna darbotos kautuvēs, nepastāvot vajadzībai kautuvēm gaidīt, ka būs pieejams pietiekams skaits apmācītu inspekcijas palīgu.

97	Tādējādi šādas rezerves izveide ir paredzēta, lai attiecīgo sabiedrību aizsargātu no iespējamās krīzes.

No Regulas Nr. 882/2004 27. panta 4. punkta a) apakšpunkta izriet, ka par oficiālo kontroli iekasētās nodevas var tikt izmantotas, tikai lai kompensētu izmaksas, ko faktiski ir segušas atbildīgās kompetentās iestādes saistībā ar šīs regulas VI pielikumā uzskaitītajiem elementiem. Turklāt minētās regulas 27. panta 10. punktā ir paredzēts, ka dalībvalstis neiekasē citas nodevas kā tikai tās, kas ir minētas šajā pantā, šīs regulas īstenošanai.

No iepriekš izklāstītā izriet, ka par oficiālo kontroli iekasētās nodevas var tikt izmantotas, tikai lai segtu izmaksas, kas dalībvalstīm faktiski rodas, īstenojot kontroli pārtikas nozares uzņēmumos (spriedums, 2016. gada 17. marts, Kødbranchens Fællesråd, C‑112/15, EU:C:2016:185, 39. punkts). Turklāt, kā tas ir norādīts šī sprieduma 68. punktā, Regulas Nr. 882/2004 VI pielikumā izsmeļoši ir uzskaitīti elementi, kas var tikt ņemti vērā, aprēķinot nodevas, kuras ir saistītas ar oficiālo kontroli, kas tiek veikta kautuvēs.

100	Šādos apstākļos nevar paredzēt, ka tāda rezerve kā pamatlietā aplūkotā tiek finansēta no nodevām, kas tiek iekasētas saskaņā ar Regulas Nr. 882/2004 27. pantu.

101

Tādējādi uz piekto jautājumu lietā C‑477/18 ir jāatbild, ka Regulas Nr. 882/2004 27. panta 4. punkta a) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka tas nepieļauj, ka par oficiālo kontroli iekasēto nodevu aprēķinā tiek ņemtas vērā izmaksas rezerves izveidei privātā sabiedrībā, ko kompetentā iestāde šīs regulas 2. panta 4. punkta izpratnē izmanto, lai pieņemtu darbā veterinārārstu palīgus, ja šī rezerve ir paredzēta, lai segtu tā personāla algas un mācību izmaksas, kuri faktiski veic oficiālās kontroles, kā arī tā personāla algas un mācību izmaksas, kas padara iespējamu oficiālo kontroļu veikšanu gadījumā, ja rastos sanitārā krīze.

Par sesto jautājumu lietā C‑477/18

102	Ņemot vērā atbildi, kas sniegta uz piekto jautājumu lietā C‑477/18, uz sesto jautājumu šajā pašā lietā nav jāatbild.

Par tiesāšanās izdevumiem

103	Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem, 27. panta 1. punkts un 4. punkta a) apakšpunkts, aplūkoti kopā ar šīs regulas VI pielikuma 1. un 2. punktu, ir interpretējami tādējādi, ka dalībvalstis par atbilstošām var uzskatīt izmaksas, ko ir radījušas oficiālās kontroles šo tiesību normu izpratnē, un par tādām, kuras nepārsniedz izmaksas, kas ir radušās kompetentajām iestādēm minētās regulas 2. panta 4. punkta izpratnē, var uzskatīt administratīvā un atbalsta personāla algas un izmaksas proporcionāli laikam, kāds šim personālam objektīvi ir vajadzīgs, lai veiktu darbības, kuras nesaraujami ir saistītas ar oficiālo kontroļu veikšanu.

Regulas Nr. 882/2004 27. panta 4. punkta a) apakšpunkts, aplūkots kopā ar šīs regulas VI pielikumu, ir interpretējams tādējādi, ka tas pieļauj kautuvēm izrakstītajos rēķinos iekļaut nodevas par oficiālo kontroļu stundas ceturkšņiem, ko šīs kautuves ir pieteikušas kompetentajai iestādei Regulas Nr. 882/2004 2. panta 4. punkta izpratnē, bet kas faktiski netika izmantoti, ja minētajai kontrolei pakļautā kautuve pietiekamu laiku iepriekš nav informējusi šo iestādi par savu vēlmi saīsināt kontroles ilgumu salīdzinājumā ar sākotnēji paredzēto ilgumu.

Šī sprieduma rezolutīvās daļas 2) punkts ir piemērojams gadījumā, kad, pirmkārt, oficiālās kontroles ir veikuši pagaidu valsts pilnvaroti veterinārārsti, kuri nesaņem atlīdzību par stundas ceturkšņiem, ko kautuves ir pieteikušas, bet kas nav izmantoti, un, otrkārt, nodevas daļa, kura atbilst šiem stundas ceturkšņiem, kas ir pieteikti, bet nav izmantoti, tiek izmantota, lai segtu kompetentās iestādes Regulas Nr. 882/2004 2. panta 4. punkta izpratnē vispārējās izmaksas, ja ir pierādīts, ka nodevas daļa, kura attiecas uz šiem stundas ceturkšņiem, neietver pagaidu valsts pilnvaroto veterinārārstu, kas nesaņem atlīdzību, algas un patiesi atbilst vispārējām izmaksām, kuras ietilpst vienā vai vairākās izmaksu kategorijās, kas ir paredzētas šīs regulas VI pielikumā.

Regulas Nr. 882/2004 27. panta 4. punkta a) un b) apakšpunkts ir interpretējami tādējādi, ka tie pieļauj, ka vidējais tarifs kautuvēm tiek piemērots ne tikai tad, ja oficiālās kontroles veic veterinārārsti, ko darbā ir pieņēmusi kompetentā iestāde šīs regulas 2. panta 4. punkta izpratnē, bet arī tad, ja tās veic pagaidu veterinārārsti, kuru atalgojums ir zemāks, ar nosacījumu, ka nodevas, kas tiek iekasētas par oficiālajām kontrolēm, kopumā ņemot, vispārīgi nepārsniedz izmaksas, kuras atbildīgās kompetentās iestādes ir segušas saistībā ar šīs regulas VI pielikumā uzskaitītajiem elementiem.

Regulas Nr. 882/2004 27. panta 4. punkta a) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka tas nepieļauj, ka par oficiālo kontroli iekasēto nodevu aprēķinā tiek ņemtas vērā izmaksas rezerves izveidei privātā sabiedrībā, ko kompetentā iestāde šīs regulas 2. panta 4. punkta izpratnē izmanto, lai pieņemtu darbā veterinārārstu palīgus, ja šī rezerve ir paredzēta, lai segtu tā personāla algas un mācību izmaksas, kurš faktiski veic oficiālās kontroles, kā arī tā personāla algas un mācību izmaksas, kas padara iespējamu oficiālo kontroļu veikšanu gadījumā, ja rastos sanitārā krīze.

[Paraksti]

( *1 ) Tiesvedības valoda – holandiešu.

Top

Choose the experimental features you want to try