Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62017TN0458

Lieta T-458/17: Prasība, kas celta 2017. gada 21. jūlijā – Shindler u.c./Padome

OJ C 347, 16.10.2017, p. 30–31 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

16.10.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/30


Prasība, kas celta 2017. gada 21. jūlijā – Shindler u.c./Padome

(Lieta T-458/17)

(2017/C 347/39)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Harry Shindler (Porto d’Ascoli, Itālija) un 12 citi prasītāji (pārstāvis – J. Fouchet, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāju prasījumi:

atcelt Eiropas Savienības Padomes 2017. gada 22. maija Lēmumu (ES, Euratom) XT 21016/17, kopā ar šī lēmuma pielikumu ADD 1 REV 2, ar kuriem pilnvaro sākt sarunas ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par līgumu, kurā nosaka tās izstāšanās kārtību no Eiropas Savienības;

līdz ar to

piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt visus tiesvedības izdevumus, ieskaitot atlīdzību advokātam EUR 5 000 apmērā;

ar iespējamiem vēlākiem grozījumiem it īpaši attiecībā uz Bordo advokātu kolēģijas advokātiem SCP CORNILLE-POUYANNE, Eiropas Savienības Vispārējās tiesas noteiktā tiesās sēdē iesniegt jebkādus lietderīgus apsvērumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza divus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots Eiropas Savienības Padomes 2017. gada 22. maija Lēmuma (ES, Euratom) XT 21016/17, kopā ar šī lēmuma pielikumu ADD 1 REV 2, ar kuriem pilnvaro sākt sarunas ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par līgumu, kurā nosaka tās izstāšanās kārtību no Eiropas Savienības (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), prettiesiskums neatbilstības augstāka juridiskā spēka tiesību normai dēļ. Šis pamats ir iedalīts divās daļās:

pirmā daļa ir par Euratom līguma pārkāpumu tādēļ, ka apstrīdētajā lēmumā un tā pielikumā esot paredzēta automātiska Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalistes izstāšanās no Eiropas Atomenerģijas kopienas, vienlaikus ar izstāšanos no Savienības bez atsevišķas izstāšanās un sarunu procedūras.

otrā daļa ir par kompetenču sadalījuma starp Savienību un dalībvalstīm aizskārumu, jo ar apstrīdēto lēmumu un tā pielikumu Savienībai esot piešķirtas ārkārtas horizontālas kompetences sarunu risināšanai par Apvienotās Karalistes izstāšanās līgumu un ar to esot izslēgta iespēja, ka šim līgumam būtu jaukta tipa nolīguma raksturs, līdz ar to neparedzot, ka dalībvalstis ratificē galīgo līgumu.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots apstrīdētā lēmuma prettiesiskums procesuālu pārkāpumu dēļ; tas ir iedalīts trīs daļās:

pirmā daļa ir par vienlīdzības principa pārkāpumu, jo, pieņemot apstrīdēto lēmumu un tā pielikumu, atbildētāja esot pieļāvusi, ka izstāšanās procedūra tiek uzsākta bez iespējas tiem Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri dzīvo ārpus savas valsts robežām, izteikties par savas Eiropas Savienības pilsonības zaudēšanu attiecīgajā gadījumā. Līdz ar to esot pārkāptas tiesības tikt uzklausītam un paust savu viedokli balsojot vēlēšanās, kas aptver visu Eiropu. Tātad ar apstrīdēto lēmumu tiekot apstiprināta otrās klases pilsoņu kategorijas pastāvēšana, kam ir liegtas balsstiesības tādēļ, ka viņi ir īstenojuši savas tiesības uz brīvu pārvietošanos, un līdz ar to ar šo lēmumu ir pārkāpts princips par vienlīdzīgu attieksmi starp pilsoņiem. Prasītāji uzskata, ka ir pieļauta diskriminācija Eiropas Savienības pilsoņu starpā viņu dzīvesvietas dēļ;

otrā daļa ir par LESD 203. panta pārkāpumu, jo apstrīdētajā lēmumā ir paredzēta Apvienotās Karalistes aizjūras zemju un teritoriju (AZT) izstāšanās, bez iespējas šo AZT iedzīvotājiem balsot par izstāšanos no LESD paredzētā asociācijas režīma, neņemot vērā LESD 203. pantā paredzēto īpašo procedūru, kas ir piemērojama šīm AZT, un tādējādi esot pārkāpta LESD 199. pantā paredzētā brīvība veikt uzņēmējdarbību;

trešā daļa ir par tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības principu pārkāpumu, jo prasītāji uzskata, ka sarunu uzsākšanai par izstāšanās līgumu, kuru iznākums nav skaidri paredzams, būs ievērojama ietekme uz normām, ar ko tiek regulētas tiesības, kādas prasītāji gūst no Eiropas Savienības pilsonības, jo tie ir izveidojuši savu privāto un ģimenes dzīvi citā dalībvalstī tādēļ, ka tie īsteno savu pārvietošanās brīvību. Apstrīdētajā lēmumā un tā pielikumā tātad nav ievērotas prasības par tiesību normas paredzamību, kas izriet no tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības principiem, un līdz ar to tiek pārkāptas arī tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību.


Top