—

Lēmuma 1. pantu saistībā ar

—

Lēmuma 2. pantu;

—

IV pielikumu;

—

V pielikumu;

—

Prasītāja apgalvo, ka ACER nav kompetences noteikt jaunas tirdzniecības zonu robežas vai jaudas sadalījumu jaudas aprēķināšanas reģionu noteikšanas procedūrā kā noteikts Jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības regulas (1) 15. pantā vai attiecīgi lēmumā, kas balstīts uz ACER regulas (2) 8. panta 1. punktu. Tāpat prasītāja apgalvo, ka minēto kompetences neesamību nevar novērst ar apstrīdētā lēmuma 2. pantā (kas pats par sevi ir prettiesisks un ir ticis apstrīdēts) ietverto norādi, ka šis lēmums var tikt pārskatīts.

—

Prasītāja norāda, ka ACER ir kļūdaini piemērojusi pārslodzes juridisko definīciju un ka DE-AT starpsavienotājs nav pārslogots un tādēļ uz to nevar tikt attiecināta jaudas piešķiršana.

—

Prasītāja arī norāda, ka Vācijas un Austrijas kopējā elektroenerģijas tirgus sadalīšana ir diametrāli pretrunā Regulā (EK) Nr. 714/2009 (3) izvirzītajiem mērķiem un principam, ka iekšējā pārslodze nevar tikt pārnesta uz valsts robežām.

—

Visbeidzot prasītāja apgalvo, ka lēmumā ir pieļautas faktu kļūdas un tajā ir kļūdaini piemēroti tiesību aktos noteiktie kritēriji jaunu tirdzniecības zonu robežu izveidošanai, it īpaši ņemot vērā to, ka DE-AT robeža nav strukturāli pārslogota, ka ACER neņem vērā alternatīvas tirdzniecības zonu robežas, ka bija pieejami mazāk apgrūtinoši tehniskie pasākumi, ka apstrīdētajā lēmumā nav ņemta vērā nākotnē paredzamā attīstība, ka ar lēmumu ir pārkāpta specifikācija, atbilstoši kurai tirdzniecības zonu robežām ir jābūt pastāvīgām, un ka ACER ir kļūdaini novērtējusi plūsmas cilpu (loop flows) raksturu.

—

Prasītāja apgalvo, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpts samērīguma princips, jo netika izvērtēti un veikti pasākumi, kas ir mazāk apgrūtinoši, bet vienlīdz atbilstoši.

—

Prasītāja norāda, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāptas pamattiesības, jo mākslīgā kopējā Austrijas–Vācijas elektroenerģijas tirgus sadalījuma dēļ ir radušies kvantitatīvi ierobežojumi elektroenerģijas tirdzniecībā starp abām šīm dalībvalstīm. Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpta LESD 34. un 35. pantā paredzētā preču brīvā aprite. Tāpat tā norāda, ka ar nodošanas jaudas ierobežojumiem, kas radušies tirdzniecības zonas robežas un jaudas piešķiršanas mehānisma ieviešanas dēļ, nepamatoti ir ieviesti ierobežojumi prasītājas brīvībai sniegt pakalpojumus (LESD 56. pants).

—

Visbeidzot prasītāja norāda, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāptas Savienības konkurences tiesības, jo kopējā Vācijas–Austrijas elektroenerģijas tirgus nodalīšana, ieviešot tirdzniecības zonas robežu un jaudas aprēķināšanas mehānismu, ir uzskatāma par tirgus sadali, kas ir pretrunā LESD 101. pantam.

—

Šajā ziņā prasītāja norāda, ka, kļūdaini pamatojot savu lēmumu ar Jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības regulas 15. pantu, ACER attiecīgi ir izmantojusi nepareizo procedūru jaunu tirdzniecības zonu robežu izveidošanai un jaudas aprēķināšanas mehānisma ieviešanai.

—

Tāpat prasītāja apgalvo, ka Austrijas regulatora, E-Control, iesniegtais pieteikums, kurā bija lūgts grozīt priekšlikumu par visu pārvades sistēmu operatoru jaudas aprēķināšanas reģionu, netika izskatīts atbilstoši Jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības regulas 9. panta 12. punktā paredzētajai procedūrai.

—

Prasītāja arī apgalvo, ka ACER ir pārsniegusi savu kompetenci, atzīstot, ka 2015. gada septembrī sniegtajam nesaistošajam atzinumam ir saistošs spēks. Tāpat tā norāda, ka, tā kā atzinums, kurš tika atzīts par saistošu, nebija apspriešanās procedūras sastāvdaļa, ir tikušas būtiski pārkāptas prasītājas procesuālās tiesības.

—

Tāpat prasītāja apgalvo, ka ACER lietas materiālos saistībā ar apstrīdētā lēmuma sagatavošanu nav ietverta tehniskā izpēte, analīzes un padziļināts vērtējums. Prasītāja apgalvo, ka aģentūra vai nu ir sniegusi tai ļoti nepilnīgu informāciju un, to darot, tā ir pārkāpusi prasītājas tiesības uz pilnu piekļuvi lietas materiāliem atbilstoši Pamattiesību hartas 41. pantam, vai arī aģentūra vispār nav sagatavojusi un/vai nav ņēmusi vērā tehnisko ekspertīzi un analīzes, lai pamatotu apstrīdēto lēmumu no faktoloģiskā viedokļa (kas arī esot būtiska procesuālā kļūda).

—

Visbeidzot prasītāja apgalvo, ka apstrīdētais lēmums ir pamatots ar nepietiekami noskaidrotiem faktiem, jo aģentūra it īpaši – bet ne tikai – nav sniegusi norādes par to, kurā tieši vietā kopējā Vācijas–Austrijas tirgus daļā pastāv strukturāla pārslodze un kur tā būtu visefektīvāk jāpārvalda; kādā mērā pastāv plūsmas cilpas un kādā mērā tās ietekmē Vācijas–Austrijas robežu; kāda ietekme ir pašreizējiem un turpmāk veicamajiem pasākumiem saistībā ar tīkla paplašināšanu un tīkla drošības uzlabošanu; cik daudz elektroenerģijas, kas plūst uz Austriju caur citām dalībvalstīm, pēc tam plūst no tās tālāk uz Vāciju.