EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62017CN0670

Lieta C-670/17 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 19. septembra spriedumu lietā T-327/15 Grieķijas Republika/Eiropas Komisija 2017. gada 20. novembrī iesniedza Grieķijas Republika

OJ C 42, 5.2.2018, p. 8–9 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

5.2.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/8


Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 19. septembra spriedumu lietā T-327/15 Grieķijas Republika/Eiropas Komisija 2017. gada 20. novembrī iesniedza Grieķijas Republika

(Lieta C-670/17 P)

(2018/C 042/12)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Grieķijas Republika (pārstāvji: G. Kanellopoulos, I. Pahi un A. Vassilopoulou)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

Apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz tās apelācijas sūdzību atzīt par pieņemamu, atcelt pārsūdzēto Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2017. gada 19. septembra spriedumu lietā T-327/15 un apmierināt Grieķijas Republikas 2015. gada 2. jūnija prasību, atceļot Komisijas 2015. gada 25. marta Īstenošanas lēmumu “par finanšu korekciju piemērošanu ELVGF Virzības nodaļas finansējumam, kas piešķirts darbības programmai 2000GR061PO021 CCI (Grieķija – Mērķis Nr. 1 – Lauku vides rekonstrukcija)”, kas paziņots ar numuru C(2015) 1936 final.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam tās iesniedzēja izvirza piecus atcelšanas pamatus.

Pirmais atcelšanas pamats attiecas uz Regulas (EK) Nr. 1083/2006 (1) un Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (2) pārejas noteikumu, kas aplūkoti kopā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 (3) noteikumiem, kļūdainu interpretāciju un piemērošanu, un uz kļūdu tiesību piemērošanā saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1260/1999 (4) noteikumu piemērošanu ELVGF Virzības nodaļai pēc 2017. gada 1. janvāra – nepietiekams un nepareizs pārsūdzētā sprieduma pamatojums.

Otrais atcelšanas pamats attiecas uz Regulas (EK) Nr. 1260/1999 39. panta noteikumu nepareizu interpretāciju un piemērošanu – pretrunīgs un nepietiekams pamatojums.

Trešais atcelšanas pamats attiecas uz Regulas (ES) Nr. 1303/2013 144. un 145. panta procesuālo noteikumu, kas pārsūdzētajā spriedumā ir uzskatīti par piemērojamiem, kļūdainu interpretāciju un nepareizu un selektīvu piemērošanu, jo tajā esot bijis jāpiemēro procesuālā garantija, kas ir paredzēta Regulas (ES) Nr. 1306/2013 (5) 52. panta 4. punkta c) apakšpunktā, kas attiecīgajā gadījumā ierobežo Komisijas kompetenci ratione temporis – pretrunīgs un nepietiekams pārsūdzētā sprieduma pamatojums.

Ceturtais atcelšanas pamats attiecas uz dalībvalsts tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu interpretāciju un piemērošanu saistībā ar lojālu sadarbību ar Komisiju attiecībā uz to seku vērtējumu, kādas radīja programmas izpildes galīgā ziņojuma tiešs apstiprinājums ar deviņu mēnešu nokavēšanos un finanšu korekcijas procedūras novēlota uzsākšana, kas ir pretrunā Komisijas pašas saistībām īstenot darbības programmas un saprātīgā termiņā veikt galīgo maksājumu.

Visbeidzot piektais atcelšanas pamats attiecas uz pilnībā nepietiekamu pārsūdzētā sprieduma pamatojumu daļā, kurā ir noraidīti Grieķijas Republikas iebildumi par vairākkārtējas un tādējādi nesamērīgas finanšu korekcijas piemērošanu.


(1)  Padomes Regula (EK) Nr. 1083/2006 (2006. gada 11. jūlijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999 (OV 2006, L 210, 25. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV 2013, L 347, 320. lpp.).

(3)  Regula Nr. 1290/2005 (2005. gada 21. jūnijs) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV 2005, L 209, 1. lpp.).

(4)  Padomes Regula (EK) Nr. 1260/1999 (1999. gada 21. jūnijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem (OV 1999, L 161, 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV 2013, L 347, 549. lpp.).


Top