EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62017CJ0563

Tiesas spriedums (otrā palāta), 2019. gada 27. februāris.
Associação Peço a Palavra u.c. pret Conselho de Ministros.
Supremo Tribunal Administrativo lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu.
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Regula (EK) Nr. 1008/2008 – Aviokompānija – Reprivatizācijas process – Akciju, kas veido līdz 61 % no pamatkapitāla, pārdošana – Nosacījumi – Pienākums saglabāt juridisko adresi un faktisko vadības centru kādā dalībvalstī – Sabiedrisko pakalpojumu saistības – Pienākums saglabāt un attīstīt esošo valsts mēroga tranzītmezglu (hub).
Lieta C-563/17.

Court reports – general – 'Information on unpublished decisions' section

ECLI identifier: ECLI:EU:C:2019:144

TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2019. gada 27. februārī ( *1 )

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Regula (EK) Nr. 1008/2008 – Aviokompānija – Reprivatizācijas process – Akciju, kas veido līdz 61 % no pamatkapitāla, pārdošana – Nosacījumi – Pienākums saglabāt juridisko adresi un faktisko vadības centru kādā dalībvalstī – Sabiedrisko pakalpojumu saistības – Pienākums saglabāt un attīstīt esošo valsts mēroga tranzītmezglu (hub)

Lietā C‑563/17

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, kuru Supremo Tribunal Administrativo (Augstākā administratīvā tiesa, Portugāle) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2017. gada 20. jūnijā un kas Tiesā reģistrēts 2017. gada 25. septembrī, tiesvedībā

Associação Peço a Palavra,

João Carlos Constantino Pereira Osório,

Maria Clara Marques Pires Sarmento Franco,

Sofia da Silva Santos Arauz,

Maria João Galhardas Fitas

pret

Conselho de Ministros,

piedaloties:

Parpública – Participações Públicas SGPS SA,

TAP – Transportes Aéreos Portugueses SGPS SA,

TIESA (otrā palāta)

šādā sastāvā: Tiesas priekšsēdētājs K. Lēnartss [K. Lenaerts], kas pilda otrās palātas priekšsēdētāja pienākumus, tiesneši A. Prehala [APrechal] (referente), K. Toadere [CToader], A. Ross [ARosas] un M. Ilešičs [MIlešič],

ģenerāladvokāts: M. Kamposs Sančess‑Bordona [M. Campos Sánchez‑Bordona],

sekretāre: M. Ferreira [M. Ferreira], galvenā administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2018. gada 13. septembra tiesas sēdi,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

Parpública – Participações Públicas SGPS SA vārdā – M. Mendes Pereira, advogado,

Portugāles valdības vārdā – L. Inez Fernandes, M. Figueiredo un A. Duarte de Almeida, pārstāvji,

Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz P. Gentili, avvocato dello Stato,

Nīderlandes valdības vārdā – M. K. Bulterman un JLanger, pārstāvji,

Eiropas Komisijas vārdā – P. Costa de Oliveira, kā arī L. Malferrari un K. Simonsson, pārstāvji,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2018. gada 21. novembra tiesas sēdē,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt LESD 49., 54., 56. un 57. pantu, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV 2006, L 376, 36. lpp.) 2., 16. un 17. pantu.

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Associação Peço a Palavra, atbilstoši Portugāles tiesībām dibinātu bezpeļņas apvienību, kā arī četrām fiziskām personām ar Portugāles pilsonību (turpmāk tekstā kopā – “APP u.c.”), no vienas puses, un Conselho de Ministros (Ministru padome, Portugāle), no otras puses, par lēmuma, ar kuru specifikācijās ir paredzēti daži TAP – Transportes Aéreos Portugueses SA (turpmāk tekstā – “TAP”) netiešas reprivatizācijas procesam piemērojamie nosacījumi, spēkā esamību.

Atbilstošās tiesību normas

Savienības tiesības

Direktīva 2006/123

3

Saskaņā ar Direktīvas 2006/123 21. apsvērumu “transporta pakalpojumi, tostarp pilsētu transports, taksometri un ātrās palīdzības mašīnas, kā arī ostu pakalpojumi būtu jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas”.

4

No minētās direktīvas 2. panta 2. punkta d) apakšpunktā izriet, ka tā nav piemērojama pakalpojumiem pārvadājumu jomā, tostarp ostu pakalpojumiem, kas ir EK līguma trešās daļas V sadaļas, kura ir kļuvusi par LESD trešās daļas VI sadaļu, piemērošanas jomā.

5

Šīs direktīvas IV nodaļa “Pakalpojumu brīva aprite” ietver 16. pantu, kurā ir noteikta kārtība, kādā ir īstenojamas pakalpojumu sniedzēju tiesības sniegt pakalpojumus dalībvalstī, kas nav to reģistrācijas dalībvalsts, un 17. pantu, kurā ir uzskaitītas atkāpes no šīm tiesībām.

Regula (EK) Nr. 1008/2008

6

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1008/2008 (2008. gada 24. septembris) par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (OV 2008, L 293, 3. lpp.) 10.–12. apsvērumā ir paredzēts:

“(10)

Lai pilnībā pabeigtu iekšējā aviācijas tirgus izveidi, būtu jāatceļ joprojām spēkā esošie ierobežojumi, ko savstarpēji piemēro dalībvalstis, piemēram, ierobežojumi attiecībā uz kodu koplietošanu maršrutos uz trešām valstīm vai cenu noteikšanu maršrutos uz trešām valstīm ar nosēšanos citā dalībvalstī [..].

(11)

Lai ņemtu vērā īpaši nomaļo [tālāko] reģionu īpatnības un apgrūtinājumus, jo īpaši attālumu līdz tiem, salu stāvokli un mazo teritoriju, un vajadzību nodrošināt to pienācīgus sakarus ar Kopienas centrālajiem reģioniem, var būt pamatoti īpaši pasākumi saistībā ar noteikumiem par to līgumu darbības termiņu, kuri attiecas uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām izveidot maršrutus uz šādiem reģioniem.

(12)

Skaidri un nepārprotami būtu jāizklāsta nosacījumi, ar kādiem var uzlikt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, savukārt attiecīgajām konkursa procedūrām vajadzētu būt tādām, kas ļautu konkursā piedalīties pietiekamam skaitam pretendentu. Komisijai vajadzētu būt iespējai iegūt visu nepieciešamo informāciju, lai atsevišķos gadījumos varētu novērtēt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību ekonomisko pamatotību.”

7

Šīs regulas 2. pantā “Definīcijas” ir noteikts:

“Šajā regulā:

1)

“darbības licence” ir atļauja, ko kompetentā licencētāja iestāde piešķīrusi uzņēmumam, atļaujot tam sniegt gaisa pārvadājumu pakalpojumus, kā noteikts darbības licencē;

[..]

8)

“gaisakuģa ekspluatanta apliecība (AOC)” ir apliecība, ko uzņēmumam izdod, apliecinot, ka pārvadātājam piemīt profesionalitāte un ir struktūra, lai nodrošinātu apliecībā norādīto darbību drošību, kā paredzēts Kopienas vai attiecīgā gadījumā valsts tiesību aktu attiecīgajos noteikumos;

9)

“faktiska kontrole” ir attiecības, ko veido tiesības, līgumi vai citi līdzekļi, kas atsevišķi vai kopā un sakarā ar attiecīgiem faktiskiem vai juridiskiem apsvērumiem dod iespēju tieši vai netieši izšķiroši ietekmēt uzņēmumu, jo īpaši ar:

a)

tiesībām izmantot visus uzņēmuma aktīvus vai daļu no tiem;

b)

tiesībām vai līgumiem, kas piešķir izšķirošu ietekmi uz uzņēmumu vadības struktūru sastāvu, balsošanu vai lēmumiem vai kā citādi izšķiroši ietekmē uzņēmuma darbību;

10)

“gaisa pārvadātājs” ir uzņēmums, kam ir derīga darbības licence vai tai līdzvērtīga licence;

11)

“Kopienas gaisa pārvadātājs” ir gaisa pārvadātājs, kuram ir darbības veikšanai derīga licence, kuru kompetentā licencētāja iestāde izdevusi saskaņā ar II nodaļu;

[..]

14)

“satiksmes tiesības” ir tiesības veikt gaisa pārvadājumus starp divām Kopienas lidostām;

[..]

26)

“galvenā uzņēmējdarbības vieta” ir galvenais birojs vai jebkurš Kopienas gaisa pārvadātāja birojs, kas reģistrēts dalībvalstī, kurā veic Kopienas gaisa pārvadātāja galvenās finanšu darbības un darbības kontroli, tostarp nepārtrauktu lidojumderīguma uzraudzību.”

8

Regulas Nr. 1008/2008 II nodaļa “Darbības licence” ietver 4. pantu, kurā ir noteikts:

“Dalībvalsts kompetentā licencētāja iestāde piešķir darbības licenci uzņēmumam, ja:

a)

tā galvenā uzņēmējdarbības vieta ir [šajā] dalībvalstī;

b)

tam ir derīga gaisakuģa ekspluatanta apliecība (AOC), ko izdevusi tās pašas dalībvalsts valsts iestāde, kuras kompetentā licencētāja iestāde ir atbildīga par Kopienas gaisa pārvadātāja darbības licences izsniegšanu, noraidīšanu, atsaukšanu vai anulēšanu;

[..]

f)

dalībvalstīm un/vai dalībvalstu valstspiederīgajiem pieder vairāk nekā 50 % uzņēmuma, un šīs dalībvalstis un/vai šie valstspiederīgie uzņēmumu faktiski kontrolē – vai nu tieši, vai netieši ar viena vai vairāku starpniekuzņēmumu palīdzību, izņemot gadījumus, kas paredzēti kādā nolīgumā ar trešo valsti, kura līgumslēdzēja puse ir Kopiena;

[..].”

9

Regulas Nr. 1008/2008 8. panta 1., 5. un 7. punktā ir noteikts:

“1.   Darbības licence ir derīga tik ilgi, kamēr Kopienas gaisa pārvadātājs atbilst šajā nodaļā noteiktajām prasībām.

Kopienas gaisa pārvadātājam pēc pieprasījuma vienmēr jāspēj pierādīt kompetentajai licencētājai iestādei to, ka tas atbilst visām šajā nodaļā noteiktajām prasībām.

[..]

5.   Kopienas gaisa pārvadātājs paziņo kompetentajai licencētājai iestādei:

[..]

b)

iepriekš – par jebkādu paredzētu uzņēmumu apvienošanos vai pārņemšanu;

[..]

7.   Kompetentā licencētāja iestāde saistībā ar Kopienas gaisa pārvadātājiem, kurus tā licencējusi, izlemj, vai darbības licence no jauna jāiesniedz apstiprināšanai gadījumos, kad mainījies viens vai vairāki elementi, kas skar Kopienas gaisa pārvadātāja juridisko stāvokli, jo īpaši gadījumos, kad notiek uzņēmumu apvienošanās vai pārņemšana.

[..]”

10

Regulas Nr. 1008/2008 III nodaļā “Piekļuve maršrutiem” ietvertajā 15. pantā ir paredzēts:

“1.   Kopienas gaisa pārvadātājiem ir tiesības Kopienā veikt gaisa pārvadājumus.

2.   Kopienas gaisa pārvadātājam nav jāsaņem atļauja vai pilnvarojums no dalībvalstīm, lai tas Kopienā varētu veikt gaisa pārvadājumus. Dalībvalsts nepieprasa Kopienas gaisa pārvadātājiem iesniegt dokumentus vai sniegt informāciju, ko tie jau nodevuši kompetentās licencētājas iestādes rīcībā, ja attiecīgo informāciju var laikus saņemt no kompetentās licencētājas iestādes.

[..]”

11

Minētā 15. panta 4. un 5. punktā ir paredzēti noteikumi, kas skar vienošanās par kodu koplietošanu, kuras Kopienas gaisa pārvadātājiem ir atļauts noslēgt.

12

Regulas Nr. 1008/2008 16. panta “Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību vispārīgie principi”, kas tāpat ir iekļauts šīs regulas III nodaļā, 1. un 4. punktā ir noteikts:

“1.   Pēc apspriedēm ar citām attiecīgajām dalībvalstīm un pēc paziņošanas Komisijai, attiecīgajām lidostām un gaisa pārvadātājiem, kas darbojas konkrētajā maršrutā, dalībvalsts var uzlikt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības attiecībā uz regulāriem gaisa pārvadājumiem starp lidostu Kopienā un lidostu, kas apkalpo nomaļus [tālākos] vai attīstības reģionus savā teritorijā, vai attiecībā uz maz noslogotu maršrutu uz jebkuru lidostu tās teritorijā, jebkuru šādu maršrutu uzskatot par vitāli svarīgu ekonomikas un sociālajai attīstībai reģionā, kurā attiecīgā lidosta sniedz pakalpojumus. Minētās saistības uzliek vienīgi tādēļ, lai šajā maršrutā nodrošinātu regulāru gaisa pārvadājumu minimālo apjomu, kas atbilst noteiktajiem nepārtrauktības, regularitātes, cenu veidošanas vai minimālās kapacitātes standartiem, kurus gaisa pārvadātāji neievērotu, ja ņemtu vērā vienīgi savas komerciālās intereses.

Noteiktie standarti, ko piemēro maršrutam, attiecībā uz kuru uzliktas minētās sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, ir izstrādāti pārskatāmā un nediskriminējošā veidā.

[..]

4.   Ja dalībvalsts vēlas uzlikt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, tai jāpaziņo Komisijai, citām attiecīgajām dalībvalstīm, attiecīgajām lidostām un gaisa pārvadātājam, kas apkalpo attiecīgo maršrutu, pilns tā dokumenta teksts, ar kuru paredzēts uzlikt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības.

Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē informatīvu paziņojumu, kurā:

a)

norādītas abas lidostas, ko savieno attiecīgais maršruts, un iespējamās starpnolaišanās vietas;

b)

minēta diena, kad stājas spēkā sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības; un

c)

norādīta pilna adrese, kurā attiecīgā dalībvalsts nekavējoties un bez maksas dara pieejamu minēto tekstu un visu attiecīgo informāciju un/vai dokumentus, kas saistīti ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām.”

Portugāles tiesības

13

Ar 2014. gada 24. decembra Dekrētlikumu Nr. 181‑A/2014 (2014. gada 24. decembraDiário da República, 1. sērija, Nr. 248) Ministru padome apstiprināja TAP reprivatizācijas procesu, kas tostarp ietvēra tā saukto “references” tiešu pārdošanu – pārdodot līdz 61 % no TAP mātesuzņēmuma, proti, holdingsabiedrības TAP – Transportes Aéreos Portugueses SGPS SA (turpmāk tekstā – “TAP SGPS”), akcijām.

14

Minētā dekrētlikuma preambulā tostarp ir norādīts:

“Runa ir par uzņēmumu, kas ir cieši saistīts ar šo valsti, un šī saikne būtu jāsaglabā; līdz ar to būtu jādod priekšroka risinājumam, kas ļauj saglabāt tā “nacionālās kompānijas” pozīciju. Valdība uzskata, ka TAP reprivatizācijas procesā ir jāievēro valsts mēroga tranzītmezgla [“hub national”] stratēģiskā nozīme, jo tas ir būtisks ķēdes posms attiecībās starp Eiropu, Āfriku un Latīņameriku, un šajā ziņā TAP veiktiem lidojumiem ir galvenā loma, ņemot vērā arī to, cik svarīgi ir iekšzemes savienojumi, it īpaši tie, kuri nodrošina komunikāciju starp kontinentālo teritoriju un salām un kuriem ir būtiska nozīme teritoriālās un sociālās kohēzijas un ekonomiskās attīstības veicināšanā.”

15

Dekrētlikuma Nr. 181‑A/2014 4. panta 3. punktā ir uzskaitīti daži pirkšanas piedāvājumu atlases kritēriji, kas piemērojami, lai pielaistu potenciālos ieguvējus pie dalības nākamajos tiešās pārdošanas posmos un lai izvēlētos iesniegtos piedāvājumus. Ir paredzēts, ka pārējie atbilstošie konkrētie nosacījumi tiks definēti ar Ministru padomes lēmumu.

16

Saskaņā ar šī dekrētlikuma 8. pantu “Regulējums”:

“1.   TAP SGPS reprivatizācijas ietvaros veicamo darbību galīgos un konkrētos nosacījumus un ar šo dekrētlikumu Ministru padomei piešķirto pilnvaru īstenošanu nosaka, pieņemot vienu vai vairākus rīkojumus.

2.   Saistībā ar references tiešo pārdošanu Ministru padomei tostarp:

a)

ir jāapstiprina specifikācijas, kurās ir definēti specifiskie šo darbību nosacījumi, un jānodrošina iegādāto un parakstīto akciju nepieejamības režīms;

[..].”

17

Pamatojoties uz Dekrētlikuma Nr. 181‑A/2014 8. pantu, 2015. gada 15. janvārī Ministru padome pieņēma Lēmumu Nr. 4‑A/2015 (2015. gada 20. janvāraDiário da República, 1. sērija, Nr. 13), kurš tostarp ietvēra references tiešās pārdošanas specifikācijas, kas bija izklāstītas minētā lēmuma I pielikumā un bija šī lēmuma neatņemama sastāvdaļa (turpmāk tekstā – “specifikācijas”).

18

Specifikāciju 1. pantā “Priekšmets” ir noteikts:

“1.   Šīs specifikācijas reglamentē noteikumus un nosacījumus, ar kādiem veicama [TAP SGPS] pamatkapitālu veidojošo akciju references tiešā pārdošana, kas tiek īstenota [TAP] pamatkapitāla netiešās reprivatizācijas procesa ietvaros. [..]

2.   References tiešajā pārdošanā, izmantojot sarunu procedūru, viena vai vairākas nedalāmas [TAP SGPS] pamatkapitāla akciju paketes tiek atsavinātas par labu vienam vai vairākiem vietējiem vai ārvalstu ieguldītājiem – individuāli vai kopīgi.

3.   Par iepriekšējā punktā minēto akciju references tiešo pārdošanu noslēdz līgumu ar vienu vai vairākiem pretendentiem, kas atlasīti kā tiešajā pārdošanā realizējamo akciju pircēji.

4.   References tiešās pārdošanas ietvaros Parpública – Participações Públicas SGPS SA atsavinās akcijas, ko iegādājas izraudzītais pretendents vai pretendenti.”

19

Saskaņā ar specifikāciju 5. pantu “Atlases kritēriji”:

“Kritēriji, kas ir jāizmanto, lai atlasītu vienu vai vairākas struktūras, kas iegādājas 1. panta 2. punktā minētās akcijas, ir šādi:

a)

[TAP SGPS] un [TAP] ekonomiskās un finansiālās spējas un tās kapitāla struktūras stiprināšana, [..] lai veicinātu uzņēmumu ilgtspējību, to vērtības pieaugumu un darbības attīstību, kā arī ieguldījums valstij piederošā kapitāla vērtības, kā arī relatīvā apjoma un pārdošanas iespējas vērtības saglabāšanā;

[..]

c)

atbilstoša un saskaņota stratēģiska projekta iesniegšana un izpildes nodrošināšana, ņemot vērā [TAP] izaugsmes veicināšanu un saglabāšanu un nodrošinot valdības noteikto reprivatizācijas procesa mērķu izpildi, tās konkurētspējas kā pasaules mēroga aviopārvadātāja stiprināšana esošajos un jaunajos tirgos, TAP grupas integritātes, uzņēmuma identitātes un autonomijas saglabāšana, tostarp saglabājot TAP preču zīmi un tās asociēšanu ar Portugāli un nodrošinot, ka TAP grupas juridiskā adrese un faktiskais vadības centrs joprojām paliek Portugālē, TAP grupas darbības un komerciālo iezīmju saglabāšana un attīstība, kā arī tās cilvēkresursu pilnveidošana un attīstība;

d)

spēja savlaicīgi un pienācīgi pildīt [TAP] uzliktās sabiedrisko pakalpojumu saistības, tostarp nodrošināt vajadzīgo gaisa satiksmi starp galvenajām valsts un autonomo reģionu lidostām, kā arī to maršrutu turpmāku saglabāšanu un nostiprināšanu, kuros tiek sniegti pakalpojumi autonomajiem reģioniem, portugāļu kopienām ārvalstīs, kā arī valstīs un kopienās, kurās portugāļu valoda ir oficiālā vai saziņas valoda;

e)

ieguldījums valsts tautsaimniecības izaugsmē, tostarp pašreizējā valsts mēroga tranzītmezgla [hub] kā būtiskas stratēģiskas nozīmes platformas uzturēšana un attīstīšana attiecībās ar Eiropu, Āfriku un Latīņameriku;

[..]”

20

Ar 2015. gada 21. maija Lēmumu Nr. 32‑A/2015 (2015. gada 21. maijaDiário da República, 1. sērija, Nr. 98) Ministru padome, beidzoties pirmajam reprivatizācijas procesa posmam, secināja, ka viens pirkuma piedāvājums būtu jānoraida, jo tas neatbilst visiem specifikācijās paredzētajiem nosacījumiem, un ka divi citi pretendenti, kuru piedāvājumi būtībā ir līdzvērtīgi, būtu jāaicina piedalīties sarunu posmā, kas ir otrais reprivatizācijas procesa posms.

21

Ar 2015. gada 11. jūnija Lēmumu Nr. 38‑A/2015 (2015. gada 12. jūnijaDiário da República, 1. sērija, Nr. 113) vairākas sabiedrības, kas ietilpst grupā Gateway, tika atlasītas, lai iegādātos akcijas, kuras veido 61 % no TAP SGPS pamatkapitāla. Šo sabiedrību iesniegtais uzlabotais saistošais piedāvājums tika uzskatīts par labāku specifikāciju 5. pantā paredzēto atlases kritēriju ievērošanas ziņā, ciktāl runa ir tostarp par grupas TAP ekonomiskās un finansiālās spējas stiprināšanu.

22

2015. gada 24. jūnijā tika parakstīts līgums, saskaņā ar kuru Parpública – Participações Públicas SGPS SA (turpmāk tekstā – “Parpública”) piekrita 61 % no TAP SGPS pamatkapitāla pārdot grupā Gateway ietilpstošajām sabiedrībām par cenu 10 miljonu EUR apmērā. Šī pārdošana tika pakļauta zināmiem nosacījumiem, kuri bija jāizpilda vēlākais līdz 2016. gada 24. jūnijam.

23

Ar 2016. gada 19. maija Lēmumu Nr. 30/2016 (2016. gada 23. maijaDiário da República, 1. sērija, Nr. 99) Ministru padome pieņēma zināšanai memorandu par vienošanos, ko 2016. gada 6. februārī parakstīja Portugāles valsts un Atlantic Gateway SGPS Lda nolūkā pārformulēt nosacījumus attiecībā uz Portugāles valsts dalību TAP SGPS akciju kapitālā. Saskaņā ar minēto vienošanos pirmā no minētajām sabiedrībām piekrita pārdot atpakaļ Parpública tādu akciju skaitu, kas nepieciešams, lai Portugāles valstij piederētu 50 % no TAP SGPS pamatkapitāla.

24

Šīs vienošanās rezultātā grupā Gateway ietilpstošajām sabiedrībām un Portugāles valstij pieder attiecīgi 45 % un 50 % no TAP SGPS pamatkapitāla, savukārt pārējie 5 % pieder grupas TAP darbiniekiem.

Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

25

APP u.c. iesniedza pieteikumu iesniedzējtiesai Supremo Tribunal Administrativo (Augstākā administratīvā tiesa, Portugāle), lūdzot atzīt par spēkā neesošu vai atcelt Ministru padomes 2015. gada 15. janvāra Lēmumu Nr. 4‑A/2015, ciktāl tajā ir ietvertas specifikācijas, kas reglamentē akciju, kuras atbilst līdz 61 % no TAP SGPS pamatkapitāla, references tiešo pārdošanu.

26

Šajā ziņā APP u.c. apgalvoja, ka vispirms ar specifikāciju 5. panta c) punktu esot pārkāpts LESD 49. un 54. pants, jo ar to ir prasīts saglabāt grupas TAP juridisko adresi un faktisko vadības centru, ka tālāk ar specifikāciju 5. panta d) punktu esot pārkāpts LESD 56. un 57. pants un Direktīvas 2006/123 16. un 17. pants, ciktāl ar to akciju pircējam ir noteikts pienākums pildīt sabiedrisko pakalpojumu saistības, un visbeidzot, ka specifikāciju 5. panta e) punkts esot pretrunā LESD 56. un 57. pantam un minētās direktīvas 16. un 17. pantam, jo ar to ir prasīts saglabāt un attīstīt pašreizējo valsts mēroga tranzītmezglu (hub).

27

Šajos apstākļos Supremo Tribunal Administrativo (Augstākā administratīvā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)

Vai Savienības tiesībām, it īpaši LESD 49. un 54. pantam un tajos noteiktajiem principiem, pretrunā ir tas, ka, rīkojot procedūru attiecībā uz valstij piederošas aviopārvadājumu kapitālsabiedrības pamatkapitāla netiešas reprivatizācijas procesu, minēto procedūru reglamentējošajos dokumentos kā kritērijs, lai atlasītu izvēlētos iespējamo ieguldītāju pirkšanas piedāvājumus un izraudzītos piedāvājumus, par kuriem tiks slēgts darījums, ir iekļauta prasība saglabāt minētās sabiedrības juridisko adresi un faktisko vadības centru dalībvalstī, kurā tā ir nodibināta?

2)

Vai Savienības tiesībām, it īpaši LESD 56. un 57. pantam un tajos noteiktajiem principiem, kā arī diskriminācijas aizlieguma, samērīguma un nepieciešamības principiem, pretrunā ir tas, ka, rīkojot procedūru attiecībā uz minētās sabiedrības pamatkapitāla netiešas reprivatizācijas procesu, minēto procedūru reglamentējošajos dokumentos kā atlases kritērijs, lai atlasītu izvēlētos iespējamo ieguldītāju pirkšanas piedāvājumus un izraudzītos piedāvājumus, par kuriem tiks slēgts darījums, ieguvējam ir noteikta prasība pildīt saistības sniegt sabiedrisko pakalpojumu?

3)

Vai Savienības tiesībām, it īpaši LESD 56. un 57. pantam un tajos noteiktajiem principiem, pretrunā ir tas, ka, rīkojot procedūru attiecībā uz minētās sabiedrības pamatkapitāla netiešas reprivatizācijas procesu, minēto procedūru reglamentējošajos dokumentos kā kritērijs, lai atlasītu izvēlētos iespējamo ieguldītāju pirkšanas piedāvājumus un izraudzītos piedāvājumus, par kuriem tiks slēgts darījums, ieguvējam ir noteikta prasība saglabāt un attīstīt pašreizējo valsts mēroga tranzītmezglu [hub]?

4)

Vai, ņemot vērā minētās sabiedrības darbību un to, ka reprivatizācijas procesa priekšmets ir tās pamatkapitāla atsavināšana, būtu jāuzskata, ka šāda darbība ir iekšējā tirgū sniegts pakalpojums, uz kuru attiecas Direktīvas [2006/123] noteikumi, ja ir piemērojams šīs direktīvas 2. panta 2. punkta d) apakšpunktā noteiktais izņēmums attiecībā uz pakalpojumiem pārvadājumu jomā, vai arī šajā gadījumā attiecīgajai procedūrai ir piemērojama minētā direktīva?

5)

Ja atbilde uz ceturto jautājumu ir apstiprinoša, vai minētās direktīvas 16. un 17. panta noteikumiem ir pretrunā, ka, rīkojot procedūru attiecībā uz minētās sabiedrības pamatkapitāla netiešas reprivatizācijas procesu, minēto procedūru reglamentējošajos dokumentos kā kritērijs, lai atlasītu izvēlētos iespējamo ieguldītāju pirkšanas piedāvājumus un izraudzītos piedāvājumus, par kuriem tiks slēgts darījums, ieguvējam ir noteikta prasība pildīt saistības sniegt sabiedrisko pakalpojumu?

6)

Ja atbilde uz ceturto jautājumu ir apstiprinoša, vai minētās direktīvas 16. un 17. panta noteikumiem ir pretrunā, ka, rīkojot procedūru attiecībā uz minētās sabiedrības pamatkapitāla netiešas reprivatizācijas procesu, minēto procedūru reglamentējošajos dokumentos kā kritērijs, lai atlasītu izvēlētos iespējamo ieguldītāju pirkšanas piedāvājumus un izraudzītos piedāvājumus, par kuriem tiks slēgts darījums, ieguvējam ir noteikta prasība saglabāt un attīstīt pašreizējo valsts mēroga tranzītmezglu [hub]?”

Par prejudiciālajiem jautājumiem

Par ceturto līdz sesto jautājumu

28

Ar ceturto līdz sesto jautājumu, kuri būtu jāizskata kopā un pirmām kārtām, iesniedzējtiesa, atsaucoties uz TAP darbību gaisa pārvadājumu pakalpojumu jomā, vaicā par Direktīvas 2006/123 nozīmīgumu saistībā ar atbildi, kas sniedzama uz uzdotajiem jautājumiem, ciktāl tie attiecas uz sabiedrisko pakalpojumu saistību un pienākuma saglabāt un attīstīt pašreizējo valsts mēroga tranzītmezglu (hub), kas noteikti šī uzņēmuma netiešas reprivatizācijas procesā, atbilstību Savienības tiesībām.

29

Šajā ziņā ir jākonstatē, ka pakalpojumu sniegšanas darbības aviopārvadājumu jomā, tādas kā TAP pamatdarbība, Direktīvas 2006/123 2. panta 2. punkta d) apakšpunkta, to aplūkojot kopsakarā ar šīs direktīvas 21. apsvērumu, izpratnē ir jākvalificē kā “pakalpojums pārvadājumu jomā”, kuram šī direktīva nav piemērojama (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 20. decembris, Asociación Profesional Elite Taxi, C‑434/15, EU:C:2017:981, 36. punkts).

30

Šo kvalifikāciju apstiprina Tiesas judikatūra, saskaņā ar kuru jēdziens “pakalpojums pārvadājumu jomā” ietver ne tikai pārvadājumu pakalpojumus pašus par sevi, bet arī pakalpojumus, kas ir cieši saistīti ar personu vai preču fiziskas pārvietošanas darbību no vienas vietas uz otru ar transportlīdzekļa palīdzību (spriedums, 2017. gada 20. decembris, Asociación Profesional Elite Taxi, C‑434/15, EU:C:2017:981, 41. punkts un tajā minētā judikatūra).

31

Līdz ar to nav jāizskata piektais un sestais jautājums, kuri konkrētāk attiecas uz to specifikācijās paredzēto nosacījumu atbilstību Direktīvas 2006/123 16. un 17. pantam, ar kuriem – attiecībā uz TAP aviopārvadājumu darbību veikšanu pēc šīs sabiedrības reprivatizācijas – ir noteikti zināmi pienākumi, kas attiecas uz sabiedrisko pakalpojumu saistībām un uz šīs sabiedrības valsts mēroga tranzītmezgla (hub) saglabāšanu un attīstīšanu.

32

Savukārt, tā kā Tiesa no iesniedzējtiesas iesniegtās informācijas var nošķirt tās Savienības tiesību normas un principus, kuriem ir nepieciešama interpretācija, ņemot vērā pamatlietas priekšmetu (spriedums, 2015. gada 16. jūlijs, Abcur, C‑544/13 un C‑545/13, EU:C:2015:481, 34. punkts), ir jānorāda, ka specifikācijās paredzēto nosacījumu saderības ar Savienības tiesībām pārbaudes mērķiem nozīme var būt Regulai Nr. 1008/2008, jo tajā ir paredzēti kopīgie noteikumi gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Savienībā.

33

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz ceturto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīva 2006/123 ir interpretējama tādējādi, ka, pārbaudot, vai Savienības tiesībām atbilst noteiktas prasības, kas attiecas uz aviokompānijas darbībām un kas ir izvirzītas būtiskas līdzdalības šīs sabiedrības pamatkapitālā ieguvējam, it īpaši prasība, saskaņā ar kuru tam ir jāpilda sabiedrisko pakalpojumu saistības, kā arī jāsaglabā un jāattīsta šīs sabiedrības valsts mēroga tranzītmezgls (hub), minētajai direktīvai nav nozīmes.

Par pirmo līdz trešo jautājumu

Ievada apsvērumi

34

Ar pirmo līdz trešo jautājumu, kas būtu jāizskata kopā un otrām kārtām, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai ar Līgumos garantētajām pamatbrīvībām ir saderīgi noteikti “kritēriji”, kuri ir paredzēti specifikācijās, lai izvēlētos līdzdalības, kas atbilst līdz 61 % no holdingsabiedrības pamatkapitāla, ieguvēju tās meitasuzņēmuma, kurš darbojas aviopārvadājumu jomā, reprivatizācijas procesā, it īpaši prasības, kas attiecas uz šī meitasuzņēmuma sabiedrisko pakalpojumu saistībām, uz grupas, kurā ietilpst šīs sabiedrības, juridiskās adreses un faktiskā vadības centra saglabāšanu attiecīgajā dalībvalstī, kā arī uz esošā valsts mēroga tranzītmezgla (hub) saglabāšanu un attīstīšanu.

35

Šajā ziņā vispirms ir jānorāda, ka savos rakstveida apsvērumos, kā arī tiesas sēdē Tiesā Parpública, t.i., valsts uzņēmums, kurš ir atsavinājis minētās kapitālas daļas un kurš ir Portugāles valsts īpašumā palikušo kapitāla daļu turētājs, apgalvoja, ka iesniedzējtiesa savā pirmajā līdz trešajā jautājumā kļūdaini esot kvalificējusi minētos kritērijus kā “prasības”. Proti, runa esot tikai par tādu kritēriju kopumu, kas tiek ņemti vērā, izvērtējot dažādus pirkuma piedāvājumus, un potenciālajam attiecīgās līdzdalības ieguvējam neesot obligāti jāuzņemas pildīt visus šos kritērijus. Portugāles valdība tāpat apšauba šo kritēriju obligāto raksturu.

36

Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru LESD 267. pantā paredzētās procedūras ietvaros Tiesas un iesniedzējtiesas funkcijas ir skaidri nodalītas. Tiesai ir jāinterpretē Savienības tiesību normas, savukārt tikai iesniedzējtiesa var interpretēt valsts tiesību aktus. Tiesai tātad ir jāievēro minētās valsts tiesas sniegtā valsts tiesību interpretācija (šajā nozīmē skat. it īpaši spriedumus, 2014. gada 11. septembris, Essent Belgium, no C‑204/12 līdz C‑208/12, EU:C:2014:2192, 52. punkts, un 2016. gada 28. jūlijs, Astone, C‑332/15, EU:C:2016:614, 24. punkts).

37

Turklāt specifikācijās uzskaitīto kritēriju obligāto raksturu, šķiet, apstiprina to 1. panta 1. punkts, kurā ir noteikts, ka šīs specifikācijas “reglamentē noteikumus un nosacījumus, ar kādiem veicama [TAP SGPS] pamatkapitālu veidojošo akciju references tiešā pārdošana, kas tiek īstenota [TAP] pamatkapitāla netiešās reprivatizācijas procesa ietvaros”.

38

Šķiet grūti apstrīdēt, ka šie kritēriji attiecīgās līdzdalības ieguvējam ir saistoši, jo principā tie ikvienam pretendentam, kas piedalās reprivatizācijas procesā, kopš tā pirkuma piedāvājuma iesniegšanas brīža liek uzņemties ievērot visus pienākumus, kuri izriet no minētajiem kritērijiem.

39

Turklāt no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem ir secināms, ka pēc minētās līdzdalības ieguvēja atlases tiek noslēgti līgumi, kuros tas uzņemas līgumiskas saistības ievērot šos pienākumus.

40

Tālāk ir jānorāda, ka iesniedzējtiesa aicina Tiesu specifikācijās ietverto prasību, kas liek saglabāt juridisko adresi un faktisko vadības centru attiecīgajā dalībvalstī, izvērtēt no LESD noteikumu par brīvību veikt uzņēmējdarbību viedokļa, savukārt specifikācijās norādītās prasības par sabiedrisko pakalpojumu saistību pildīšanu un esošā valsts mēroga tranzītmezgla (hub) saglabāšanu un attīstīšanu – no LESD noteikumu par pakalpojumu sniegšanas brīvību viedokļa.

41

Šīs dažādās prasības taču ir saistošas uzņēmējiem, kas vēlas tikt izraudzīti par līdzdalības, kura ir attiecīgā reprivatizācijas procesa priekšmets, ieguvēju un kas tātad grib veikt uzņēmējdarbību Portugālē. Minētās prasības līdz ar to ietekmē galvenokārt pretendenta brīvību veikt uzņēmējdarbību, pat ja tās netieši ietekmē arī TAP sniegtos pakalpojumus.

42

Turklāt šīs pašas prasības ir jāizvērtē tikai no brīvības veikt uzņēmējdarbību, nevis no kapitāla brīvas aprites viedokļa.

43

Proti, saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru brīvības veikt uzņēmējdarbību piemērošanas jomā ietilpst tie valsts tiesību akti, kurus piemēro tikai tādai līdzdalībai, kas ļauj īstenot zināmu ietekmi uz sabiedrības lēmumiem un noteikt tās darbību (spriedumi, 2000. gada 13. aprīlis, Baars, C‑251/98, EU:C:2000:205, 22. punkts, un 2015. gada 10. jūnijs, X, C‑686/13, EU:C:2015:375, 18. punkts).

44

Konkrētajā gadījumā līdzdalības, kas atbilst 61 % TAP SGPS kapitālā, ieguve pamatlietā aplūkotā reprivatizācijas procesa iznākumā šķiet esam pietiekama, lai ļautu attiecīgajam akcionāram īstenot zināmu ietekmi uz šīs sabiedrības un tātad arī tās meitasuzņēmuma TAP pārvaldību un kontroli. Šķiet, ka tas tā joprojām ir arī pēc TAP SGPS kapitāla īpašumtiesību sadales pārformulēšanas, pēc kuras šī līdzdalība 61 % apmērā tika samazināta līdz 45 %, jo Portugāles valsts ir atpirkusi akcijas, kas bija vajadzīgas, lai tās līdzdalības apmēru palielinātu no 34 % līdz 50 %.

45

Visbeidzot, runājot par LESD 345. panta, uz kuru savos Tiesai iesniegtajos rakstveida apsvērumos ir atsaukušās Parpública un Itālijas valdība, nozīmi, ir taisnība, ka uz specifikācijās noteiktajām prasībām, ciktāl tās skar dalībvalstij pilnībā piederošā publiskā uzņēmuma reprivatizāciju, attiecas minētais pants.

46

Tomēr saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru LESD 345. pants neatbrīvo dalībvalstīs pastāvošās īpašumtiesību sistēmas no LESD pamatnoteikumiem, tostarp noteikumiem par nediskrimināciju, brīvību veikt uzņēmējdarbību un kapitāla aprites brīvību (spriedums, 2013. gada 22. oktobris, Essent u.c., no C‑105/12 līdz C‑107/12, EU:C:2013:677, 36. punkts un tajā minētā judikatūra).

Par brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojumu esamību

47

Vispirms saistībā ar prasību, ka ieguvējam ir jāpilda pamatlietā aplūkotās sabiedrisko pakalpojumu saistības, ir jāatgādina, ka saskaņā ar specifikāciju 5. panta d) punktu šī prasība attiecas uz “spēju savlaicīgi un pienācīgi pildīt TAP uzliktās sabiedrisko pakalpojumu saistības, tostarp nodrošināt vajadzīgo gaisa satiksmi starp galvenajām valsts un autonomo reģionu lidostām, kā arī to maršrutu turpmāku saglabāšanu un nostiprināšanu, kuros tiek sniegti pakalpojumi autonomajiem reģioniem, portugāļu kopienām ārvalstīs, kā arī valstīs un kopienās, kurās portugāļu valoda ir oficiālā vai saziņas valoda”.

48

Šajā kontekstā nav strīda par to, ka saistībā ar regulāras gaisa satiksmes maršrutiem starp Portugāli un tās autonomajiem reģioniem, tādiem kā Azoru salu vai Madeiras salas tālākie reģioni, šī dalībvalsts gaisa pārvadātājiem, kas apkalpo šos gaisa satiksmes maršrutus, pagātnē jau noteica sabiedrisko pakalpojumu saistības, par kurām atbilstoši Regulas Nr. 1008/2008 16. panta 4. punktam tika publicēti informatīvi paziņojumi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Turklāt no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka šo saistību atbilstība minētās regulas 16. un 17. pantā izvirzītajām materiāltiesiskajām un procesuālajām prasībām nav tikusi apstrīdēta.

49

Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru ikviens valsts pasākums tādā jomā, kurā ir veikta izsmeļoša saskaņošana Eiropas Savienības līmenī, ir jāizvērtē, ņemot vērā šī saskaņošanas pasākuma normas, nevis primāro tiesību aktu normas (spriedumi, 2015. gada 17. novembris, RegioPost, C‑115/14, EU:C:2015:760, 57. punkts, un 2017. gada 7. septembris, Eqiom un Enka, C‑6/16, EU:C:2017:641, 15. punkts un tajā minētā judikatūra).

50

Šajā ziņā ir jākonstatē, ka, ciktāl runa ir par sabiedrisko pakalpojumu saistībām gaisa pārvadājumu pakalpojumu jomā, ar Regulas Nr. 1008/2008 16.–18. pantu, tos interpretējot šīs regulas 12. apsvēruma gaismā, tā kā tie detalizēti reglamentē materiāltiesiskos un procesuālos nosacījumus, kuriem ir jābūt izpildītiem, lai varētu tikt noteiktas sabiedrisko pakalpojumu saistības, un tā kā tajos turklāt ir paredzēta šo saistību pārskatīšanas procedūra pēc to noteikšanas, ir veikta izsmeļoša saskaņošana.

51

It īpaši no minētās regulas 16. panta 1. punkta izriet, ka dalībvalsts var noteikt sabiedrisko pakalpojumu saistības tikai attiecībā uz noteiktiem gaisa satiksmes maršrutiem Savienības iekšienē, tostarp maršrutiem starp kādu Savienībā esošu lidostu un lidostu, kas apkalpo kādu tās teritorijā esošu tālāko reģionu.

52

No tā izriet, ka, ciktāl specifikāciju 5. panta d) punktā ir tikai prasīts, lai jaunais akcionārs, kas izraudzīts pamatlietā aplūkotā reprivatizācijas procesa iznākumā, ievērotu sabiedrisko pakalpojumu saistības, kuras eventuāli tiktu uzliktas TAP saskaņā ar Regulas Nr. 1008/2008 16. un 17. pantā paredzētajiem materiāltiesiskajiem un procesuālajiem nosacījumiem, šis valsts pasākums ir saderīgs ar Savienības tiesībām un tas nav jāizvērtē no primāro tiesību viedokļa, it īpaši no brīvības veikt uzņēmējdarbību viedokļa.

53

Tālāk, runājot par pienākumiem, kas no specifikāciju 5. panta c) un e) punkta izriet līdzdalības, kas ir pamatlietā aplūkotā reprivatizācijas procesa priekšmets, ieguvējam un kas ir saistīti attiecīgi ar juridiskās adreses un faktiskā vadības centra saglabāšanu Portugālē, kā arī esošā valsts mēroga tranzītmezgla (hub) saglabāšanu un attīstīšanu, ir jākonstatē, ka šie valsts pasākumi neietilpst jomā, kas ir saskaņota ar Regulu Nr. 1008/2008, un līdz ar to tie ir jāizvērtē no Savienības primāro tiesību viedokļa, konkrētajā gadījumā – no brīvības veikt uzņēmējdarbību viedokļa.

54

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru par “brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojumiem” LESD 49. panta izpratnē ir uzskatāmi visi pasākumi, kas aizliedz, kavē vai padara mazāk pievilcīgu šīs brīvības izmantošanu (skat. it īpaši spriedumu, 2017. gada 25. oktobris, Polbud – Wykonawstwo, C‑106/16, EU:C:2017:804, 46. punkts un tajā minētā judikatūra).

55

Ir jākonstatē, ka abas pamatlietā aplūkotās prasības, kas izriet no specifikāciju 5. panta c) un e) punkta, ir uzskatāmas par brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojumiem, jo tās kavē vai padara mazāk pievilcīgu šīs brīvības izmantošanu.

56

Proti, šīs prasības ir domātas, lai nākotnē novērstu to, ka pēc reprivatizācijas procesa pabeigšanas un no tā izrietošajām izmaiņām kapitāla īpašumtiesību sadalē TAP SGPS institūcijas pieņem noteiktus lēmumus, it īpaši lēmumus ar mērķi attiecīgās sabiedrības galveno darījumdarbības vietu vai tranzītmezglu (hub) pārcelt ārpus Portugāles, pat ja šādi lēmumi varētu atbilst šīs sabiedrības saimnieciskajām interesēm.

57

Minētās prasības tātad rada līdzdalības, kas atbilst līdz 61 % no TAP SGPS pamatkapitāla, ieguvējam lēmumpieņemšanas brīvības, kura parasti ir šīs sabiedrības institūcijām, ierobežojumus, kas ir salīdzināmi ar ierobežojumiem, kuri varētu izrietēt no fakta, ka kāda dalībvalsts izmanto dalībvalsts prerogatīvas, kas piesaistītas akcijām, kuras tai piešķir īpašas tiesības, tā sauktām “golden shares”, lai aizstāvētu vispārējās intereses (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2006. gada 28. septembris, Komisija/Nīderlande, C‑282/04 un C‑283/04, EU:C:2006:608, 30. punkts).

58

Runājot it īpaši par specifikāciju 5. panta c) punktā paredzēto pienākumu, kura mērķis ir nodrošināt, ka TAP juridiskā adrese un faktiskais vadības centrs paliek Portugālē, pretēji tam, ko apgalvo Parpública un Portugāles valdība, tā ierobežojošais raksturs nevar tikt apšaubīts, pamatojoties uz 2010. gada 22. decembra spriedumu Yellow Cab Verkehrsbetrieb (C‑338/09, EU:C:2010:814).

59

Minētajā spriedumā Tiesa tostarp nosprieda, ka pieteikuma iesniedzējiem uzņēmumiem izvirzītais nosacījums par juridiskās adreses vai pastāvīga uzņēmuma esamību attiecīgās dalībvalsts teritorijā, lai tiem tiktu atļauts izmantot personu pārvadājumu ar autobusu regulāru līniju, nav pretrunā Savienības tiesību normām, ja tas tiek piemērots pēc izmantošanas atļaujas piešķiršanas un pirms attiecīgais uzņēmējs ir sācis izmantot šo līniju.

60

Šajā ziņā Tiesa tostarp norādīja, ka aplūkotais pienākums pats par sevi loģiski nevar būt šķērslis vai ierobežojums brīvībai veikt uzņēmējdarbību, jo tas neietver ne mazāko ierobežojumu citās dalībvalstīs reģistrētiem tirgus dalībniekiem šajā teritorijā izveidot pārstāvniecības vai citus uzņēmumus (spriedums, 2010. gada 22. decembris, Yellow Cab Verkehrsbetrieb, C‑338/09, EU:C:2010:814, 34. punkts).

61

Tomēr ir jākonstatē, ka minētais pienākums būtiski atšķiras no pamatlietā aplūkotā pienākuma, kas attiecas uz grupas TAP juridiskās adreses un faktiskā vadības centra, proti, šo grupu veidojošo sabiedrību galvenās uzņēmējdarbības vietas, saglabāšanu Portugālē. Minētais pienākums, kas nav ierobežots laikā, liek nevis izveidot jaunu sekundāru uzņēmējdarbības vietu, bet gan saglabāt šo sabiedrību galveno uzņēmējdarbības vietu, kas pastāv attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

62

Taču saskaņā ar LESD 49. un 54. pantu šāds pienākums saglabāt galveno uzņēmējdarbības vietu attiecīgās dalībvalsts teritorijā veido sabiedrības, kas dibināta saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, konkrētajā gadījumā – Portugāles tiesību aktiem, brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojumu. Šī brīvība ietver tiesības pārcelt sabiedrības galveno uzņēmējdarbības vietu uz citu dalībvalsti, kas nozīmē, ka gadījumā, ja šī pārcelšana prasa šo sabiedrību pārveidot par sabiedrību, uz kuru attiecas šīs pēdējās minētās dalībvalsts tiesību akti, un tai zaudēt savu sākotnējo valstspiederību, tai ir jāatbilst šīs jaunās atrašanās vietas dalībvalsts tiesību aktos definētajiem izveides nosacījumiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 25. oktobris, Polbud – Wykonawstwo, C‑106/16, EU:C:2017:804, 33.35. punkts).

Par brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojumu iespējamo attaisnojumu

63

Tālāk rodas jautājums, vai no specifikāciju 5. panta c) un e) punkta izrietošie pienākumi, kuri ir saistīti attiecīgi ar TAP juridiskās adreses un faktiskā vadības centra saglabāšanu Portugālē, kā arī esošā valsts mēroga tranzītmezgla (hub) saglabāšanu un attīstīšanu un attiecībā uz kuriem ir konstatēts, ka tie veido akciju, kas ir pamatlietā aplūkotā reprivatizācijas procesa priekšmets, ieguvēja brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojumu, var tikt attaisnoti ar kādu primāru vispārējo interešu apsvērumu, un tas prasa, lai tie būtu piemēroti konkrētajā gadījumā aplūkotā mērķa sasniegšanai un nepārsniegtu šā mērķa sasniegšanai vajadzīgo (šajā nozīmē skat. it īpaši spriedumu, 2017. gada 25. oktobris, Polbud – Wykonawstwo, C‑106/16, EU:C:2017:804, 52. punkts).

64

Šajā ziņā ir jānoraida, pirmkārt, Nīderlandes valdības arguments, saskaņā ar kuru pienākums saglabāt TAP juridisko adresi un faktisko vadības centru Portugālē esot attaisnojams ar mērķi kontrolēt to, ka tiek ievērots pienākums pildīt no specifikāciju 5. panta d) punkta izrietošās sabiedrisko pakalpojumu saistības.

65

Proti, kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 85. punktā, lai nodrošinātu šādu kontroli, var tikt izmantoti brīvību veikt uzņēmējdarbību mazāk ierobežojoši pasākumi, piemēram, pienākums nodrošināt sekundāru uzņēmējdarbības vietu. Turklāt ikvienai aviokompānijai noteiktais pienākums uzturēt savu galveno uzņēmējdarbības vietu kādā dalībvalstī, kas būtu motivēts tikai ar to, ka tā izmanto kādu gaisa satiksmes maršrutu uz šīs dalībvalsts teritoriju vai no tās, uz kuru attiecas sabiedrisko pakalpojumu saistības, būtu acīmredzami nesamērīgs.

66

Otrkārt, runājot par to primāro vispārējo interešu apsvērumu identificēšanu, kuriem eventuāli varētu būt nozīme, lai attaisnotu no specifikāciju 5. panta c) un e) punkta izrietošos ierobežojošos pasākumus, no Dekrētlikuma Nr. 181‑A/2014 preambulas izriet, ka specifikācijās ir jāņem vērā fakts, ka TAP ir “uzņēmums, kas ir cieši saistīts ar šo valsti, un šī saikne būtu jāsaglabā [un ka] līdz ar to būtu jādod priekšroka risinājumam, kas ļauj saglabāt tā “nacionālās kompānijas” pozīciju”, un ka specifikācijām ir jānodrošina, ka TAP reprivatizācijas procesā ir ievērota tostarp “valsts mēroga tranzītmezgla [“hub national”] stratēģiskā nozīme, jo tas ir būtisks ķēdes posms attiecībās starp Eiropu, Āfriku un Latīņameriku, un šajā ziņā TAP veiktiem lidojumiem ir galvenā loma”, tajā pašā laikā ņemot vērā to, “cik svarīgi ir iekšzemes savienojumi, it īpaši tie, kuri nodrošina komunikāciju starp kontinentālo teritoriju un salām un kuriem ir būtiska nozīme teritoriālās un sociālās kohēzijas un ekonomiskās attīstības veicināšanā”.

67

Šie vispārīgie mērķi ir atspoguļoti specifikāciju 5. panta c) punktā, ciktāl tajā ir minēta “atbilstoša un saskaņota stratēģiska projekta iesniegšana un izpildes nodrošināšana, ņemot vērā TAP izaugsmes veicināšanu un saglabāšanu un nodrošinot valdības noteikto reprivatizācijas procesa mērķu izpildi, tās konkurētspējas kā pasaules mēroga aviopārvadātāja stiprināšana esošajos un jaunajos tirgos, TAP grupas integritātes, uzņēmuma identitātes un autonomijas saglabāšana, tostarp saglabājot TAP preču zīmi un tās asociēšanu ar Portugāli, un nodrošinot, ka TAP grupas juridiskā adrese un faktiskais vadības centrs joprojām paliek Portugālē, TAP grupas darbības un komerciālo iezīmju saglabāšana un attīstība, kā arī tās cilvēkresursu pilnveidošana un attīstība”.

68

Šie paši mērķi izriet arī no specifikāciju 5. panta e) punkta, ciktāl tajā ir paredzēts “ieguldījums valsts tautsaimniecības izaugsmē, tostarp pašreizējā valsts mēroga tranzītmezgla (hub) kā būtiskas stratēģiskas nozīmes platformas uzturēšana un attīstīšana attiecībās ar Eiropu, Āfriku un Latīņameriku”.

69

Tāpat šajā kontekstā ir nozīme specifikāciju 5. panta d) punktam, jo tajā ir atsauce uz “vajadzīgo gaisa satiksmi starp galvenajām valsts un autonomo reģionu lidostām, kā arī to maršrutu turpmāku saglabāšanu un nostiprināšanu, kuros tiek sniegti pakalpojumi autonomajiem reģioniem, portugāļu kopienām ārvalstīs, kā arī valstīs un kopienās, kurās portugāļu valoda ir oficiālā vai saziņas valoda”.

70

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka, ciktāl specifikāciju 5. panta c) un e) punktā ir paredzēti tādi mērķi kā [TAP] izaugsmes veicināšana un saglabāšana, šīs sabiedrības saimnieciskā stāvokļa uzlabošana, grupas TAP darbības un komerciālo iezīmju saglabāšana un attīstība un ieguldījums valsts tautsaimniecības izaugsmē, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tīri ekonomiski apsvērumi, kas ir saistīti ar valsts tautsaimniecības veicināšanu vai tās sekmīgu darbību, nevar tikt izmantoti, lai attaisnotu Līgumos garantēto pamatbrīvību šķēršļus (skat. it īpaši spriedumu, 2016. gada 21. decembris, AGET Iraklis, C‑201/15, EU:C:2016:972, 72. punkts).

71

Tomēr, kā to būtībā apgalvojušas Parpública un Portugāles valdība, specifikāciju 5. panta c) un e) punkts, tos aplūkojot kopsakarā ar specifikāciju 5. panta d) punktu, kā arī ar Dekrētlikuma Nr. 181‑A/2014 preambulu, ciktāl tie ir vērsti uz to, lai nodrošinātu to TAP gaisa satiksmes maršrutu saglabāšanu un nostiprināšanu, kas apkalpo trešās valstis, kuras ar Portugāles Republiku vieno īpašas vēsturiskās, kultūras un sociālās saites un kurās portugāļu valoda ir oficiālā valoda vai viena no oficiālajām valodām, piemēram, Angolas Republiku, Mozambikas Republiku vai Brazīlijas Federatīvo Republiku, ir saistīti ar primāro vispārējo interešu apsvērumu, kas varētu attaisnot šķērsli brīvībai veikt uzņēmējdarbību.

72

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka vispārējas nozīmes pakalpojumu garantija var veidot primāru vispārējo interešu apsvērumu, kas var attaisnot šķērsli kādai no Līgumos garantētajām pamatbrīvībām (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2006. gada 28. septembris, Komisija/Nīderlande,C‑282/04 un C‑283/04, EU:C:2006:608, 38. punkts).

73

Līdz ar to primārais vispārējo interešu apsvērums, kuram ir nozīme, lai attaisnotu no specifikāciju 5. panta c) un e) punkta izrietošos ierobežojošos pasākumus, ir vispārējas nozīmes pakalpojuma nodrošināšana nolūkā garantēt tādu regulāru gaisa pārvadājumu pakalpojumu pietiekamību, kas tiek sniegti uz trešajām valstīm, kurās runā portugāļu valodā un ar kurām Portugāli vieno īpašas vēsturiskās, kultūras un sociālās saites, un no šīm valstīm.

74

Treškārt, saistībā ar jautājumu, vai var tikt attaisnota no specifikāciju 5. panta c) punkta izrietošā prasība par TAP juridiskās adreses un faktiskā vadības centra saglabāšanu Portugālē, ir jākonstatē, kā to norādījis arī ģenerāladvokāts secinājumu 89. punktā, ka šī prasība ir samērīga ar minēto primāro vispārējo interešu apsvērumu.

75

Proti, neskarot pārbaudi, kas šajā ziņā būtu jāveic iesniedzējtiesai, no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka starp Portugāles Republiku un noteiktām trešajām valstīm, tostarp tieši tādām trešajām valstīm, kurās runā portugāļu valodā un ar kurām Portugāles Republiku vieno īpašas vēsturiskās, kultūras un sociālās saites, piemēram, Angolas Republiku, Mozambikas Republiku vai Brazīlijas Federatīvo Republiku, ir tikuši noslēgti divpusējie nolīgumi, kuros satiksmes tiesības, kas piešķirtas TAP attiecībā ar gaisa satiksmes maršrutiem uz šīm valstīm, ir pakārtotas nosacījumam, ka TAP galvenā uzņēmējdarbības vieta paliek Portugālē.

76

Tātad, neskarot pārbaudi, kas šajā ziņā būtu jāveic iesniedzējtiesai, no šiem divpusējiem nolīgumiem izriet, ka TAP būtu zaudējusi savas satiksmes tiesības attiecībā uz maršrutiem uz šīm trešajām valstīm vai no tām, ja tās galvenā uzņēmējdarbības vieta tiktu pārcelta ārpus Portugāles. Līdz ar to šķiet, ka tāda prasība, kāda izriet no specifikāciju 5. panta c) punkta, ciktāl tā liek saglabāt TAP galveno uzņēmējdarbības vietu šajā dalībvalstī, ir līdzeklis, kas ir piemērots primārajam vispārējo interešu apsvērumam, kurš ir vērsts uz to, lai garantētu tādu regulāru gaisa pārvadājumu pakalpojumu pietiekamību, kas tiek sniegti uz attiecīgajām trešajām valstīm, kurās runā portugāļu valodā un ar kurām Portugāli vieno īpašas vēsturiskās, kultūras un sociālās saites, un no šīm valstīm.

77

Šī prasība turklāt nepārsniedz to, kas ir nepieciešams no šī primārā vispārējo interešu apsvēruma viedokļa, jo atbilstoši Regulas Nr. 1008/2008 8. panta 1. punktam, to aplūkojot kopsakarā ar minētās regulas 4. panta a) punktu, TAP galvenās uzņēmējdarbības vietas pārcelšana ārpus Portugāles izraisītu to, ka vairs nebūtu derīga darbības licence un AOC, ko kompetentā Portugāles iestāde ir izsniegusi TAP, tādējādi radot šķērsli visu regulāro gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai, tostarp attiecībā uz maršrutiem uz attiecīgajām trešajām valstīm, kurās runā portugāļu valodā, un no tām; attiecībā uz šiem pakalpojumiem nav strīda, ka tie veido būtisku daļu no TAP darbībām.

78

Turklāt minētās prasības samērīgumu ar šī sprieduma 73. punktā paredzēto primāro vispārējo interešu apsvērumu apstiprina fakts, ka tā neliedz TAP izveidot sekundāras uzņēmējdarbības vietas, piemēram, filiāles vai meitasuzņēmumus, ārpus Portugāles.

79

Ceturtkārt, rodas jautājums, vai no specifikāciju 5. panta e) punkta izrietošā prasība par esošā valsts mēroga tranzītmezgla (hub) saglabāšanu un attīstīšanu ir attaisnota ar mērķi nodrošināt vispārējas nozīmes pakalpojumu, kurš ir vērsts uz to, lai garantētu tādu regulāru gaisa pārvadājumu pakalpojumu pietiekamību, kas tiek sniegti uz attiecīgajām trešajām valstīm, kurās runā portugāļu valodā un ar kurām Portugāli vieno īpašas vēsturiskās, kultūras un sociālās saites, un no šīm valstīm.

80

Šajā ziņā nav pierādīts, ka tā gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanas organizatoriskā modeļa saglabāšana, kas balstīta uz esošo valsts mēroga tranzītmezglu (hub), būtu nepieciešama, lai sasniegtu mērķi nodrošināt savienojamību gaisa satiksmē ar attiecīgajām trešajām valstīm, kurās runā portugāļu valodā. Nešķiet a priori izslēgts, ka šis mērķis varētu tikt sasniegts, izmantojot kādu citu organizatorisko modeli.

81

Katrā ziņā, lai gan tāpat nevajadzētu izslēgt iespēju, ka esošais valsts mēroga tranzītmezgla (hub) modelis varētu būt šī mērķa sasniegšanai lietderīgs instruments, tomēr ir jākonstatē, ka šis modelis ir piemērojams visiem gaisa satiksmes maršrutiem, nevis tikai maršrutiem uz attiecīgajām trešajām valstīm, kurās runā portugāļu valodā, vai no tām.

82

No tā izriet, ka prasība nodrošināt esošā valsts mēroga tranzītmezgla (hub) saglabāšanu un attīstīšanu pārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu iecerēto mērķi nodrošināt savienojamību ar šīm trešajām valstīm.

83

Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz pirmo līdz trešo jautājumu ir jāatbild, ka LESD 49. pants ir interpretējams tādējādi, ka tas neliedz specifikācijās, kas reglamentē aviokompānijas reprivatizācijas procesa nosacījumus, iekļaut:

prasību, ka līdzdalības, kas ir minētā reprivatizācijas procesa priekšmets, ieguvējam ir jābūt spējai nodrošināt šīs aviokompānijas sabiedrisko pakalpojumu saistību pildīšanu, un

prasību, kas minētajam ieguvējam liek saglabāt šīs aviokompānijas juridisko adresi un faktisko vadības centru attiecīgajā dalībvalstī, ja šīs sabiedrības galvenās uzņēmējdarbības vietas pārcelšana ārpus šīs dalībvalsts izraisītu to, ka tā zaudētu satiksmes tiesības, kuras tai piešķirtas saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem, kurus minētā dalībvalsts noslēgusi ar trešajām valstīm, ar kurām to vieno īpašas vēsturiskās, kultūras un sociālās saites, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

LESD 49. pants ir interpretējams tādējādi, ka tas neļauj šajās specifikācijās iekļaut prasību, kas minētās līdzdalības ieguvējam liktu nodrošināt esošā valsts mēroga tranzītmezgla (hub) saglabāšanu un attīstīšanu.

Par tiesāšanās izdevumiem

84

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

 

Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:

 

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū ir interpretējama tādējādi, ka, pārbaudot, vai Savienības tiesībām atbilst noteiktas prasības, kas attiecas uz aviokompānijas darbībām un kas ir izvirzītas būtiskas līdzdalības šīs sabiedrības pamatkapitālā ieguvējam, it īpaši prasība, saskaņā ar kuru tam ir jāpilda sabiedrisko pakalpojumu saistības, kā arī jāsaglabā un jāattīsta šīs sabiedrības valsts mēroga tranzītmezgls (hub), minētajai direktīvai nav nozīmes.

 

2)

LESD 49. pants ir interpretējams tādējādi, ka tas neliedz specifikācijās, kas reglamentē aviokompānijas reprivatizācijas procesa nosacījumus, iekļaut:

prasību, ka līdzdalības, kas ir minētā reprivatizācijas procesa priekšmets, ieguvējam ir jābūt spējai nodrošināt šīs aviokompānijas sabiedrisko pakalpojumu saistību pildīšanu, un

prasību, kas minētajam ieguvējam liek saglabāt šīs aviokompānijas juridisko adresi un faktisko vadības centru attiecīgajā dalībvalstī, ja šīs sabiedrības galvenās uzņēmējdarbības vietas pārcelšana ārpus šīs dalībvalsts izraisītu to, ka tā zaudētu satiksmes tiesības, kuras tai piešķirtas saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem, kurus minētā dalībvalsts noslēgusi ar trešajām valstīm, ar kurām to vieno īpašas vēsturiskās, kultūras un sociālās saites, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

LESD 49. pants interpretējams tādējādi, ka tas neļauj šajās specifikācijās iekļaut prasību, kas līdzdalības ieguvējam liktu nodrošināt esošā valsts mēroga tranzītmezgla (hub) saglabāšanu un attīstīšanu.

 

[Paraksti]


( *1 ) Tiesvedības valoda – portugāļu.

Top