Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62015TN0244

Lieta T-244/15: Prasība, kas celta 2015. gada 15. maijā – Klyuyev/Padome

OJ C 228, 13.7.2015, p. 23–24 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

13.7.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 228/23


Prasība, kas celta 2015. gada 15. maijā – Klyuyev/Padome

(Lieta T-244/15)

(2015/C 228/29)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Andriy Klyuyev (Doņecka, Ukraina) (pārstāvis – R. Gherson, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāja prasījumi:

atcelt Padomes 2015. gada 5. marta Lēmumu (KĀDP) 2015/364, ar kuru groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV, L 62, 25. lpp.), un Padomes 2015. gada 5. marta Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 2015/357, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV, L 62, 1. lpp.), ciktāl tie attiecas uz prasītāju;

pakārtoti, atzīt, ka 2014. gada 5. marta Lēmuma 2014/119/KĀDP 1. panta 1. punkts (redakcijā ar grozījumiem) un Padomes 2014. gada 5. marta Regulas (ES) Nr. 208/2014 3. panta 1. punkts (redakcijā ar grozījumiem) nav piemērojami, ciktāl tie attiecas uz prasītāju, tādēļ, ka ir prettiesiski;

piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza septiņus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka 2014. gada 5. marta Lēmums 2014/119/KĀDP, redakcijā ar grozījumiem, (turpmāk tekstā – “Lēmums”), ciktāl tajā prasītājam ir noteikti ierobežojoši pasākumi, neatbilst Lēmuma skaidri norādītajiem mērķiem (proti, demokrātija; tiesiskums; cilvēktiesību ievērošana) un neietilpst kopējās ārpolitikas un drošības politikas (turpmāk tekstā – “KĀDP”) principiem un mērķiem, kas paredzēti LES 21. pantā. Tātad Lēmumā nav izpildīti nosacījumi atsaucei uz LES 29. pantu. Tā kā Lēmums bija prettiesisks, Padome neesot varējusi atsaukties uz LESD 215. panta 2. punktu, lai pieņemtu Padomes 2014. gada 5. marta Regulu (ES) Nr. 208/2014, redakcijā ar grozījumiem (turpmāk tekstā – “Regula”). Nesenie notikumi skaidri liecinot, ka prasītājam netiks nodrošināta taisnīga, neatkarīga vai objektīva lietas izskatīšana Ukrainas izmeklēšanas iestādēs un tiesās.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka prasītājs neatbilst iekļaušanas Lēmuma un Regulas pielikumā kritērijiem (turpmāk tekstā kopā – “strīdīgie pasākumi”). Sarakstā iekļaušanas datumā pret prasītāju Ukrainas iestādes nebija uzsākušas kriminālvajāšanu par valsts līdzekļu vai mantas prettiesisku piesavināšanos vai varas ļaunprātīgu izmantošanu, tādējādi radot zaudējumus Ukrainas valsts līdzekļiem vai mantai.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir pārkāpusi prasītāja tiesības uz aizstāvību un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā. Prasītājam neesot tikuši sniegti nekādi nopietni vai ticami, vai konkrēti pierādījumi tam, kādēļ būtu attaisnojama ierobežojošo pasākumu piemērošana viņam. Konkrēti, neesot pierādījumu par jebkādas rūpīgas vai objektīvas pārbaudes veikšanu par to, vai apgalvotie iemesli, ar kuriem esot attaisnota atkārtota iekļaušana sarakstā, ir pamatoti, ņemot vērā prasītāja nostāju.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Padome nav sniegusi prasītājam pietiekamu pamatojumu viņa iekļaušanai sarakstā. Norādītie iemesli neietverot detalizētu informāciju, bet tikai vispārīgus, uz stereotipiem balstītus, formulējumus.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Padome būtiski ir pārkāpusi prasītāja pamattiesības uz īpašumu un aizskārusi viņa reputāciju. Ierobežojošie pasākumi neesot bijuši “noteikti tiesību aktā”; tie esot tikuši īstenoti, nesniedzot atbilstošas garantijas prasītājam, kas viņam ļautu efektīvi izklāstīt savu nostāju Padomei; tie neesot attiecināti uz kādu konkrētu īpašumu, kas atbilstu prettiesiski piesavinātajiem valsts līdzekļiem vai pat atbilstu summām, kuras esot tikušas prettiesiski piesavinātas; tie esot tikuši uzskatīti par norādi par vainu, kuru dēļ tikušas uzsāktas nelabvēlīgas tiesvedības citās tiesību sistēmās.

6.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir pamatojusies uz pēc būtības neprecīziem faktiem. Apgalvojums, ka Ukrainas iestādes attiecībā uz prasītāju ir uzsākušas kriminālprocesu par valsts līdzekļu vai mantas prettiesisku piesavināšanos vai par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, šādi radot zaudējumus Ukrainas valsts līdzekļiem vai mantai, vai par iespējamu viņa vainu par šīm darbībām, ir acīmredzami nepareizs.

7.

Ar septīto pamatu, kas ir ticis izvirzīts prettiesiskuma pamatošanai, tiek apgalvots, ka, ja Lēmuma 1. panta 1. punkts un Regulas 3. panta 1. punkts ir interpretējami tādējādi, ka tie attiecas uz: a) jebkādu izmeklēšanu, ko veic Ukrainas iestādes, neraugoties uz to, vai ir ticis pieņemts kāds tiesas nolēmums vai notiek kāds process, kas būtu šīs izmeklēšanas pamatā, kas to kontrolētu vai pārraudzītu; un/vai b) jebkādu “pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu kā valsts amatpersonai, lai gūtu nepamatotu labumu”, neraugoties uz to, vai tiek apgalvots, ka ir notikusi prettiesiska valsts līdzekļu piesavināšanās, iekļaušanas sarakstā kritērijam – ņemot vērā patvaļīgo plašumu un tvērumu, kas izrietētu no tik plašas interpretācijas, – nebūtu atbilstoša juridiskā pamata un/vai tas būtu nesamērīgs ar Lēmuma un Regulas mērķiem. Līdz ar to iekļaušanas sarakstā kritērijs būtu prettiesisks.


Top