EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62015TN0122

Lieta T-122/15: Prasība, kas celta 2015. gada 12. martā – Landeskreditbank Baden-Württemberg/ECB

OJ C 178, 1.6.2015, p. 17–19 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

1.6.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 178/17


Prasība, kas celta 2015. gada 12. martā – Landeskreditbank Baden-Württemberg/ECB

(Lieta T-122/15)

(2015/C 178/18)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Landeskreditbank Baden-Württemberg – Förderbank (Karlsrūe, Vācija) (pārstāvji – A. Glos, K. Lackhoff un M. Benzing, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka

Prasītājas prasījumi:

atcelt ECB 2015. gada 5. janvāra lēmumu (Lietas Nr. ECB/SSM/15/1 – 0SK1ILSPWNVBNQWU0W18/3), izdodot rīkojumu, ka paliek spēkā sekas, kas saistītas ar ECB 2014. gada 1. septembra lēmuma (Lietas Nr. ECB/SSM/14/1 – 0SK1ILSPWNVBNQWU0W18/1) aizstāšanu;

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

1.

Pirmais pamats – vērtējot īpašus apstākļus, ECB esot piemērojusi nepareizu pārbaudes kritēriju.

Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka ECB vērtējumu par to, vai prasītāja, kaut arī tā atbilst lieluma kritērijam, pamatojoties uz īpašiem apstākļiem atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1024/2013 (1) 6. panta 4. punkta otrajai daļai, skatītai kopā ar Regulas (ES) Nr. 468/2014 (2) 70. panta 1. punktu, esot jāuzskata par mazāk nozīmīgu [kredīt]iestādi, ir balstījusi uz četriem atšķirīgiem un nesaskanīgiem pārbaudes kritērijiem. Katrs no šiem pārbaudes kritērijiem pats par sevi esot kļūdains.

Turpinājumā prasītāja paskaidro, ka atbilstoši Regulas Nr. 468/2014 70. panta 1. punktam īpaši apstākļi ir tad, ja ir “konkrēti un faktiski pastāvoši apstākļi”, pamatojoties uz kuriem klasificēšana par nozīmīgu [kredīt]iestādi un ar to saistītā ECB centrālā uzraudzība būtu “nepiemērota”. Prasītāja uzskata, ka [kredīt]iestādes klasificēšana par nozīmīgu, pamatojoties tikai uz lieluma kritēriju, esot “neatbilstoša” Regulas Nr. 468/2014 70. panta 1. punkta izpratnē, ja tas nav vajadzīgs Regulas Nr. 1024/2013 mērķu sasniegšanai, bet mērķa sasniegšanai pietiek ar valsts kompetentās iestādes uzraudzību ECB veiktā sistēmas darbības pārraudzībā.

2.

Otrais pamats – acīmredzama kļūda vērtējumā, vērtējot faktiskos apstākļus.

Saistībā ar šo prasības pamatu prasītāja apgalvo, ka ECB nav pareizi novērtējusi to, ka prasītājas klasificēšana par nozīmīgu [kredīt]iestādi nekādā ziņā nav vajadzīga, ievērojot prasītājas apgalvojumus sēdē un Administratīvās pārskatīšanas padomes procesā, Regulas Nr. 1024/2013 mērķu sasniegšanai, un ka prasītājas klasificēšana par mazāk nozīmīgu [kredīt]iestādi atbilst arī Regulas Nr. 1024/2013 principiem. ECB vērtējums par to, ka īpašu apstākļu nav, esot acīmredzami kļūdains.

3.

Trešais pamats – pienākuma norādīt pamatojumu neievērošana.

Prasītāja šajā ziņā apgalvo, ka apstrīdētā lēmuma pamatojums neesot loģisks un esot iekšēji pretrunīgs. ECB min kopā četrus pārbaudes kritērijus, kas nav savstarpēji saistīti un kas nav savstarpēji jāsaskaņo.

No apstrīdētā lēmuma galvenais pamatojums neesot izsecināms. Drīzāk ECB paskaidrojumi esot tikai apgalvojumi un noliegumi.

Turklāt lēmumā kļūdas pēc neesot analizēti prasītājas apgalvojumi administratīvajā procesā. It īpaši ECB neesot pierādījusi, kādēļ prasītājas apgalvotie faktiskie un tiesiskie apstākļi neesot bijuši pietiekami, lai atspēkotu Regulas Nr. 1024/2013 6. panta 4. punkta otrajā daļā izdarīto pieņēmumu.

4.

Ceturtais pamats – rīcības brīvības ļaunprātīga izmantošana, prettiesiski to neizmantojot.

Ar šo prasības pamatu prasītāja apgalvo, ka ECB nav ievērojusi pienākumu konkrētā gadījumā izmantot savu rīcības brīvību, kas tai piešķirta Regulas Nr. 1024/2013 6. panta 4. punktā un Regulas Nr. 468/2014 70. punktā. Līdz ar to ECB esot rīkojusies, ļaunprātīgi izmantojot rīcības brīvību.

5.

Piektais pamats – Pienākuma izmeklēt un ņemt vērā visus konkrētā gadījuma atbilstošos apstākļus neievērošana

Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka ECB tai piešķirtās rīcības brīvības īstenošanā neesot ievērojusi savu pienākumu rūpīgi un objektīvi izmeklēt un ņemt vērā visus atbilstošos faktiskos un tiesiskos aspektus. It īpaši tā neesot pārbaudījusi visus prasītājas izvirzītos faktiskos un tiesiskos aspektus.


(1)  Padomes 2013. gada 15. oktobra Regula (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 63. lpp.).

(2)  Eiropas Centrālās bankas 2014. gada 16. aprīļa Regula (ES) Nr. 468/2014, ar ko izveido vienotā uzraudzības mehānisma pamatstruktūru Eiropas Centrālās bankas sadarbībai ar nacionālajām kompetentajām un norīkotajām iestādēm (VUM pamatregula) (OV L 141, 1. lpp.).


Top