EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62015CN0338
Case C-338/15 P: Appeal brought on 7 July 2015 by Claire Staelen against the judgment of the General Court (Fourth Chamber) delivered on 29 April 2015 in Case T-217/11 Staelen v European Ombudsman
Lieta C-338/15 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2015. gada 29. aprīļa spriedumu lietā T-217/11 Staelen/Eiropas ombuds 2015. gada 7. jūlijā iesniedza Claire Staelen
Lieta C-338/15 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2015. gada 29. aprīļa spriedumu lietā T-217/11 Staelen/Eiropas ombuds 2015. gada 7. jūlijā iesniedza Claire Staelen
OJ C 294, 7.9.2015, p. 43–44
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
|
7.9.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 294/43 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2015. gada 29. aprīļa spriedumu lietā T-217/11 Staelen/Eiropas ombuds 2015. gada 7. jūlijā iesniedza Claire Staelen
(Lieta C-338/15 P)
(2015/C 294/55)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Claire Staelen (pārstāvis – V. Olona, avocate)
Otrs lietas dalībnieks: Eiropas ombuds
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
|
— |
atcelt Vispārējās tiesas 2015. gada 29. aprīļa spriedumu lietā T-217/11 (Staelen/Eiropas ombuds); |
|
— |
tādējādi apmierināt prasītājas prasību par tā morālā kaitējuma atlīdzināšanu, kas tai nodarīts viņai nelabvēlīgu darbību dēļ, atbilstoši prasītājas aplēstajam apmēram EUR 50 000; |
|
— |
spriest atbilstoši prasītājas pirmajā instancē izvirzītajiem prasījumiem, izņemot viņas prasību par mantiskā kaitējuma atlīdzību; |
|
— |
piespriest atbildētājam atlīdzināt abu instanču tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasītāja apelācijas sūdzības pamatošanai izvirza sešus pamatus, kas visi attiecas uz kļūdām tiesību piemērošanā un faktu sagrozīšanu.
Pirmkārt, prasītāja uzskata, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, kā arī sagrozījusi faktus par to, ka prasītāja būtu atteikusies no Ombuda pēc savas ierosmes veiktas izmeklēšanas. Vispārējā tiesa tāpat esot sagrozījusi sūdzības priekšmetu.
Otrkārt, viņa apgalvo, ka, kļūdaini interpretēdama LESD 228. pantu, kā arī Lēmumu 94/262 (1), tiem atņemot lietderīgo iedarbību, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.
Treškārt, tā norāda, ka Vispārējā tiesa ir sagrozījusi faktus par diskriminācijas saistībā ar iekļaušanu piemēroto kandidātu sarakstā ilgumu.
Ceturtkārt, tā pārmet Vispārējai tiesai, ka, uzskatīdama, ka Ombuds ir izpildījis savu pārskatāmības un rūpības pienākumu, tā ir sagrozījusi faktus un pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.
Piektkārt, tā pārmet Vispārējai tiesai to, ka tā noraidīja iespēju piemērot Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja 2003. gada 23. februāra lēmumu, kā arī labas administratīvās prakses kodeksu.
Visbeidzot, viņa uzskata, ka Vispārējā tiesa kļūdaini nosprieda, ka Ombudam nebija jāizvērtē visu konkursa lietas materiālu iznīcināšana.
(1) Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmums 94/262/EOTK, EK, Euratom par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (OV L 113, 15. lpp.).