Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62015CN0220

Lieta C-220/15: Prasība, kas celta 2015. gada 12. maijā – Eiropas Komisija/Vācijas Federatīvā Republika

OJ C 228, 13.7.2015, p. 7–8 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

13.7.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 228/7


Prasība, kas celta 2015. gada 12. maijā – Eiropas Komisija/Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-220/15)

(2015/C 228/09)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – D. Kukovec, A. C. Becker)

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika

Prasītājas prasījumi:

Die erste Verordnung zum Sprengstoffgesetz [Likuma par sprāgstvielām pirmajos izpildes noteikumos] (turpmāk tekstā – “1. SprengV”) papildus direktīvas prasībām paredzot, ka, kaut arī iepriekš ir novērtēta pirotehnisko izstrādājumu atbilstība, pirms to laišanas tirgū ir jāveic 1. SprengV 6. panta 4. punktā paredzētā procedūra un ka Bundesanstalt für Materialforschung und –prüfung [Federālā materiālu izpētes un pārbaudes iestāde] ir pilnvarota atbilstoši 1. SprengV 6. panta 4. punkta piektajam teikumam pārbaudīt visu pirotehnisko izstrādājumu lietošanas pamācības un – vajadzības gadījumā tās grozīt, Vācijas Federatīvā Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai paredzēti Direktīvas 2007/23/EK (1) 6. panta 1. punktā,

piespriest Vācijas Federatīvajai Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība attiecas uz jautājumu par to, ciktāl dalībvalstis pirotehnisko izstrādājumu laišanai tirgū var paredzēt papildus valsts prasības pirotehnisko izstrādājumu ražotājiem un importētājiem Direktīvas 2007/23/EK izpratnē attiecībā arī uz tādiem izstrādājumiem, kas atbilstoši CE marķējumam atbilst direktīvas būtiskajām prasībām. Turklāt Komisijas apstrīdētajā regulējumā nav noteiktas saturiskas prasības šiem izstrādājumiem, bet tajā tikai ir paredzēta papildu procedūra, kas jāveic pirms piekļuves tirgum atbildētājas suverēnajā teritorijā.

Neņemot vērā atbilstības pierādījumus, atbildētāja prasa, lai visi pirotehniskie izstrādājumi Direktīvas 2007/23/EK izpratnē tiek uzrādīti likumā noteiktā federālajā iestādē, kas uzrādīšanas pierādīšanas nolūkos piešķir identifikācijas numuru. Šī procedūra ne tikai ilgst ievērojamu laiku, bet tajā var būt paredzēta tostarp arī apstrādes nodevas samaksas, kā arī paraugu pārbaudei iesniegšana. Komisija uzskata, ka šāda procedurāla prasība ir pretrunā Direktīvas 2007/23/EK 6. pantā garantētajai to pirotehnisko izstrādājumu brīvai apritei, kuri atbilst direktīvas prasībām.

Šajā situācijā nekas neesot mainījies arī pēc Direktīvas 2013/29/ES (2) pieņemšanas, ar kuru no 2015. gada 1. jūlija tika atcelta Direktīva 2007/23/EK. Pirmkārt, lai novērtētu, vai ir pārkāpts līgums, atsauces laikposms ir argumentētajā atzinumā norādītais termiņš (šajā gadījumā – 2014. gada 27. marts). Otrkārt, Direktīvas 2013/29/ES 4. panta 1. punktā ir ietverta Direktīvas 2007/23/EK 6. panta 1. punktam identiska norma par to visu pirotehnisko izstrādājumu brīvas aprites nodrošināšanu, kas atbilst Savienības tiesībās ietvertajām prasībām.

Līdz ar to Komisijas skatījumā šajā lietā apgalvoto atbildētājas izdarīto tiesību pārkāpumu būtībā veido nepieļaujams, Savienības tiesības harmonizējošās prasības pārsniedzošs procesuāls nosacījums pirotehnisko izstrādājumu laišanai tirgū. Prima facie apstrīdētais regulējums kā procesuāla prasība rada iespaidu, ka tas tikai rada nelielu aizkavēšanos atsevišķos gadījumos šo izstrādājumu tirdzniecībā. Tomēr nedrīkst novērtēt par zemu šī regulējuma faktiskās sekas. Šajā ziņā vispirms ir jāņem vērā, ka atbildētājam ir viens no lielākajiem, ja ne – pats lielākais, pirotehnisko izstrādājumu noieta tirgus iekšējā tirgū. Turklāt ir jāņem vērā, ka noteikti pirotehniskie izstrādājumi atbildētājas suverēnajā teritorijā drīkst tikt nodoti patērētājiem tikai vienu reizi gadā un uz neilgu laika posmu, ar ko šīs piekļuves tirgum laika aspekts iegūst vēl lielāku nozīmi. Visbeidzot, šajā ziņā ir jādomā arī, ka šajā lietā apstrīdēto regulējumu atbilstoši valsts tiesībām īsteno tā pati iestāde, kas kā pilnvarotā iestāde Direktīvas 2007/23/EK izpratnē ir pilnvarota veikt atbilstības vērtējumu. Tādējādi atbildētājas valsts tiesībās noteiktā prasība veikt papildu procedūru rada šai iestādei konkurences priekšrocību salīdzinājumā ar citu dalībvalstu pilnvarotajām iestādēm. Ņemot vērā šīs apstrīdētā regulējuma praktiskās sekas, šajā tiesvedībā nekādā ziņā nav runa tikai par tirgus principiālu juridisko vērtējumu dalībnieka ierobežojumam tirgot preces, ko jau cita iestāde, kas nav Vācijas pilnvarotā iestāde, ir novērtējusi kā atbilstošu Savienības tiesību prasībām.


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. maija Direktīva 2007/23/EK par pirotehnisko izstrādājumu laišanu tirgū, OV L 154, 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Direktīva 2013/29/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz pirotehnisko izstrādājumu pieejamību tirgū (pārstrādāta redakcija), OV L 178, 27. lpp


Top