1

Ar savu prasību Eiropas Komisija lūdz Tiesu atzīt, ka, neveicot atbilstošus pasākumus, lai “Campiñas de Sevilla” īpaši aizsargājamajā teritorijā (turpmāk tekstā – “ĪAT”) novērstu dabisko dzīvotņu un sugu dzīvotņu noplicināšanos, kā arī lai novērstu traucējumu, kas skar sugas, kuru dēļ noteikta attiecīgā teritorija, Spānijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, kas tai paredzēti Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvas 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV 1985, L 175, 40. lpp.), kura grozīta ar Padomes 1997. gada 3. marta Direktīvu 97/11/EK (OV 1997, L 73, 5. lpp.) (turpmāk tekstā – “Direktīva 85/337”), 3. pantā, Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvas 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV 2009, L 20, 7. lpp.; turpmāk tekstā – “Putnu aizsardzības direktīva”) 4. panta 4. punktā un Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV 1992, L 206, 7. lpp.; turpmāk tekstā – “Dzīvotņu direktīva”) 6. panta 2. punktā.

2

Atbilstoši Direktīvas 85/337 2. panta 1. punktam dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka, pirms saskaņošanas tiem projektiem, kuriem var būt būtiska ekoloģiskā ietekme inter alia to rakstura, izmēra vai atrašanās vietas dēļ, veic novērtējumu par to ietekmi. Minētie projekti ir noteikti šīs direktīvas 4. pantā.

3

Minētās direktīvas 3. pantā ir noteikts:

“Ekoloģiskās ietekmes novērtējums pienācīgā veidā, ņemot vērā katru atsevišķu gadījumu un saskaņā ar 4. līdz 11. pantu, nosaka, raksturo un novērtē projekta tiešo un netiešo ietekmi uz šādiem faktoriem:

4

Saskaņā ar šīs pašas direktīvas 4. pantu:

“1.   [..] I pielikumā uzskaitītos projektus pakļauj novērtējumam saskaņā ar 5. līdz 10. pantu.

2.   [..] [D]alībvalstis

attiecībā uz II pielikumā uzskaitītajiem projektiem nosaka, vai projekts jānovērtē saskaņā ar 5. līdz 10. pantu.

Dalībvalstis var nolemt piemērot gan a), gan b) apakšpunktā minēto kārtību.

3.   Kad katra gadījuma pārbaude ir paveikta vai ir noteikti limiti vai kritēriji, kas paredzēti 2. punktā, ņem vērā attiecīgos atlasītos kritērijus, kas paredzēti III pielikumā.

[..]”

5

Direktīvas 85/337 I pielikumā ir iekļauts saraksts ar projektiem, uz kuriem attiecas tās 4. panta 1. punkts. Tā 7. punkta a) un b) apakšpunktos ir minēta “sliežu garo distanču dzelzceļa transportam un lidostu ar pamata skrejceļu, kura garums ir 2100 m vai vairāk, būve”, kā arī “autostrāžu un ātrgaitas šoseju būve”.

6

Šīs direktīvas III pielikuma 2. punktā “Projektu atrašanās vieta” attiecībā uz šīs direktīvas 4. panta 3. punktā ietvertajiem atlases kritērijiem ir noteikts šādi:

“Jāņem vērā to ģeogrāfisko apgabalu vides jutīgums, kurus projekti var ietekmēt, jo īpaši ņemot vērā:

7

Direktīva 79/409 vairākkārt ir tikusi būtiski grozīta. Skaidrības un praktisku iemeslu labad minētā direktīva ir tikusi kodificēta ar Putnu aizsardzības direktīvu.

8

Saskaņā ar Putnu aizsardzības direktīvas 1. pantu tā attiecas uz visu savvaļas putnu sugu aizsardzību, kas sastopamas to dalībvalstu Eiropas teritorijā, uz kurām attiecas LESD. Tajā paredzēta šo sugu aizsardzība, apsaimniekošana un uzraudzība, un reglamentēta to izmantošana.

9

Šīs direktīvas 4. pantā ir noteikts:

“1.   Sugām, kuras minētas I pielikumā, jāpiemēro īpaši dzīvotņu aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu to izdzīvošanu un vairošanos savā izplatības areālā.

Šim nolūkam jāapzina:

Veicot novērtēšanu, par pamatu ņem populācijas attīstības tendences un svārstības.

Kā īpašas aizsargājamās teritorijas šo sugu aizsardzībai dalībvalstis pirmām kārtām nosaka skaitliski un lieluma ziņā vispiemērotākās teritorijas, ņemot vērā aizsardzības prasības ģeogrāfiskajā jūras un sauszemes teritorijā, uz kuru attiecas šī direktīva.

2.   Dalībvalstis veic līdzīgus pasākumus attiecībā uz tādu regulāri sastopamu migrējošo sugu vairošanās, spalvu mešanas un ziemošanas vietām, kā arī atpūtas vietām migrācijas maršrutā, kuras nav minētas I pielikumā, ņemot vērā to aizsardzības nepieciešamību ģeogrāfiskajā jūras un sauszemes teritorijā, uz kuru attiecas šī direktīva. Tālab dalībvalstīm īpaša uzmanība jāvelta mitrāju, un pirmām kārtām starptautiski nozīmīgu mitrāju, aizsardzībai.

[..]

4.   Attiecībā uz 1. un 2. punktā minētajām aizsargājamām teritorijām dalībvalstis attiecīgi rīkojas, lai nepieļautu dzīvotņu piesārņošanu vai kaitējuma nodarīšanu tām, kā arī novērš jebkurus traucējumus putnu dzīvei, ciktāl tie būtiski skar šā panta mērķus. Dalībvalstis cenšas nepieļaut dzīvotņu piesārņošanu vai kaitējuma nodarīšanu tām arī ārpus šīm aizsargājamām teritorijām.”

10

Starp vairākām citām sugām Putnu aizsardzības direktīvas I pielikumā ir minēta Otis tarda (lielā sīga).

11

Saskaņā ar 2. panta 1. punktu Dzīvotņu direktīvas mērķis ir sekmēt bioloģisko daudzveidību, aizsargājot dabiskās dzīvotnes un savvaļas faunu un floru Eiropā esošo dalībvalstu teritorijā, uz kuru attiecas Līgums.

12

Šīs direktīvas 6. panta 1.–3. punktā ir paredzēts:

“1.   Attiecībā uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dalībvalstis nosaka vajadzīgos aizsardzības pasākumus, attiecīgā gadījumā tajos iekļaujot atbilstīgus apsaimniekošanas plānus, kas izstrādāti īpaši šīm teritorijām vai iekļauti citos attīstības plānos, kā arī atbilstīgus normatīvus, administratīvus vai līgumiskus pasākumus, kuri atbilst šajās teritorijās sastopamo I pielikuma dabisko dzīvotņu veidu un II pielikuma sugu ekoloģiskajām prasībām.

2.   Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās novērstu dabisko dzīvotņu un sugu dzīvotņu noplicināšanos, kā arī lai novērstu traucējumu, kas skar sugas, kuru dēļ noteikta attiecīgā teritorija, ja šāds traucējums varētu būt nozīmīgs attiecībā uz šīs direktīvas mērķiem.

3.   Visos plānos vai projektos, kas nav tieši saistīti ar konkrēto teritoriju vai nav vajadzīgi tās apsaimniekošanai, bet kas atsevišķi vai kopā ar citiem plāniem vai projektiem varētu būtiski ietekmēt minēto teritoriju, attiecīgi izvērtē ietekmi uz šo teritoriju, ievērojot tās aizsardzības mērķus. Ņemot vērā novērtējuma atzinumus par ietekmi uz minēto teritoriju, un saskaņā ar 4. punkta noteikumiem, kompetentā valsts iestāde piekrīt plāna vai projekta īstenošanai tikai tad, ja tā ir pārliecinājusies, ka netiks izjaukta attiecīgās teritorijas viengabalainība, un vajadzības gadījumā noskaidrojusi plašas sabiedrības viedokli.”

13

Saskaņā ar minētās direktīvas 7. pantu:

“No šīs direktīvas 6. panta 2., 3. un 4. punkta izrietošās saistības aizstāj visas saistības, kas izriet no Direktīvas 79/409/EEK 4. panta 4. punkta pirmā teikuma un kas attiecas uz teritorijām, kuras klasificētas saskaņā ar minētās direktīvas 4. panta 1. punktu vai līdzīgā veidā atzītas saskaņā ar 4. panta 2. punktu, jaunajām saistībām stājoties spēkā ar šīs direktīvas ieviešanas datumu vai ar tādas klasifikācijas vai atzīšanas datumu, ko dalībvalsts veic saskaņā ar Direktīvu 79/409/EEK, ja pēdējais ir vēlāks datums.”

14

Pēc 2010. gada februārī saņemtas sūdzības par jaunas ātrgaitas dzelzceļa līnijas celtniecību starp Sevilju (Spānija) un Almeriju (Spānija) posmos “Marchena‑Osuna I”, “Marchena‑Osuna II”, kā arī “Variante de Osuna” Komisija 2011. gada 17. jūnijā Spānijas Karalistei nosūtīja brīdinājuma vēstuli, kurā tā norādīja, ka šī dalībvalsts neesot izpildījusi pienākumus, kas tai paredzēti Direktīvas 85/337 3. pantā, Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 4. punktā un Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punktā. Šai sūdzībai bija pievienots ziņojums par Andalūziju šķērsojošas dzelzceļa līnijas būvdarbu potenciālo ietekmi, tai šķērsojot “Campiñas de Sevilla” ĪAT.

15

Kopumā projektā ir paredzēti, pirmkārt, esošā dzelzceļa uzlabošanas un pielāgošanas infrastruktūras darbi un, otrkārt, papildu būvdarbi, lai izveidotu jaunu dzelzceļa platformu un nodrošinātu tās darbību.

16

Attiecībā uz esošā dzelzceļa uzlabošanas un pielāgošanas daļu ietekmes uz vidi novērtējums tika nodots sabiedriskajai apspriešanai 2006. gada 4. jūlijā. Ar 2006. gada 26. novembra lēmumu atbilstoši minētajam novērtējumam tika pieņemts paziņojums par ietekmi uz vidi. Infrastruktūras darbi sākās 2007. gada 4. decembrī un tika pārtraukti 2009. gadā. Minētajā projektā ir paredzēta tādas dabas teritorijas šķērsošana, kuru Spānijas iestādes 2008. gada 29. jūlijā bija klasificējušas kā putnu ĪAT. Šīs teritorijas atzīšana par ĪAT notika pēc tam, kad Spānijas iestādes bija apstiprinājušas attiecīgo projektu un izdevušas paziņojumu par tā ietekmi uz vidi. Tomēr šī teritorija jau kopš 1998. gada ar Nr. 238 bija iekļauta Eiropas Kopienā nozīmīgu putnu teritoriju sarakstā, proti, Inventory of Important Bird Areas in the European Community (turpmāk tekstā – “IBA 98”).

17

2011. gada 20. jūlijā Spānijas Karaliste Komisijai lūdza pagarināt termiņu atbildes sniegšanai, un tā šo lūgumu apmierināja.

18

2011. gada 20. septembrī Spānijas Karaliste atbildēja uz brīdinājuma vēstuli.

19

Komisija 2013. gada 20. jūnijā nosūtīja argumentētu atzinumu, kurā tā apgalvoja, ka Spānijas Karaliste nav izpildījusi savus pienākumus, kas tai paredzēti Direktīvas 85/337 3. pantā, Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 4. punktā un Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punktā.

20

2013. gada 21. augustā Spānijas Karaliste atbildēja uz šo argumentēto atzinumu, savai vēstulei pievienojot pielikumu, kurā bija ietverts ziņojums “Análisis de la afección del Eje Ferroviario Transversal a la avifauna de la ZEPA Campiñas de Sevilla” (Analīze par šķērsojošās dzelzceļa līnijas ietekmi uz “Campiñas de Sevilla” ĪAT mītošo putnu faunu), kuru 2013. gada jūlijā bija izstrādājusi Consejería de Agricultura, Pesca y Medio Ambiente de la Junta de Andalucia (Andalūzijas reģionālās valdības Lauksaimniecības, zvejas un vides ministrija, Spānija) Vides un ūdeņu aģentūra.

21

Uzskatīdama, ka Spānijas Karalistes veiktie pasākumi nav pietiekami, Komisija nolēma celt šo prasību.

22

Tiesas sēdē Spānijas Karaliste apstrīd prasības pieņemamību, norādot, ka prasības pieteikums ir balstīts uz iebildumu, kas atšķiras no pirmstiesas procedūrā izvirzītā.

23

Šī dalībvalsts šajā ziņā norāda, ka pirmstiesas procedūrā strīda priekšmets bija skaidri ierobežots ar dzelzceļa līnijas posmiem “Marchena‑Osuna I” un “Marchena‑Osuna II”. Savukārt savā prasībā Komisija Spānijas Karalistei pārmetot, ka tā Direktīvas 85/337 prasības neesot ievērojusi arī attiecībā uz 3 km garo posmu “Variante de Osuna”, tādējādi paplašinot strīda priekšmetu.

24

Komisija atgādina, ka procedūra saistībā ar pienākumu neizpildi esot uzsākta pēc sūdzības saņemšanas par jaunas ātrgaitas dzelzceļa līnijas projektu starp Sevilju un Almeriju posmos “Marchena‑Osuna I”, “Marchena‑Osuna II”, kā arī “Variante de Osuna”. Līdz ar to, tā kā procedūrā minētie pienākumu neizpildi veidojošie fakti attiecās uz posmiem “Marchena‑Osuna I” un “Marchena‑Osuna II”, esot bijis atbilstīgi izdarīt atsauci uz plašāko kontekstu, kurā ietilpst šis projekts.

25

Vispirms ir jānorāda, ka šajā gadījumā ne argumentētā atzinuma likumība, ne arī pirms tā notikušās procedūras likumība netika apstrīdēta. Tomēr Spānijas Karaliste apgalvo, ka prasības pieteikumā izvirzītais iebildums atšķiras no tā, kas ietverts brīdinājuma vēstulē un argumentētajā atzinumā.

26

Šajā ziņā attiecībā uz pirmo iebildi par nepieņemamību jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru brīdinājuma vēstule, ko Komisija nosūta attiecīgajai dalībvalstij, un pēc tam Komisijas nosūtītais argumentētais atzinums nosaka strīda priekšmetu, kas pēc tam nevar tikt paplašināts. Proti, iespēja attiecīgajai dalībvalstij, pat ja tā uzskata, ka tai tā nav jāizmanto, sniegt savus apsvērumus ir būtiska garantija un tās ievērošana ir būtisks nosacījums procesa par valsts pienākumu neizpildi norises tiesiskumam. Līdz ar to Komisijas argumentētais atzinums un prasība ir jābalsta uz tiem pašiem iebildumiem, kuri minēti brīdinājuma vēstulē, ar ko uzsākta pirmstiesas procedūra (spriedums, 2014. gada 3. septembris, Komisija/Spānija, C‑127/12, nav publicēts, EU:C:2014:2130, 23. punkts un tajā minētā judikatūra).

27

Tomēr pēc brīdinājuma vēstules nosūtīšanas Komisija var precizēt savus iebildumus, to saturu saglabājot tādu pašu (spriedums, 2014. gada 3. septembris, Komisija/Spānija, C‑127/12, nav publicēts, EU:C:2014:2130, 24. punkts).

28

Šajā lietā jānorāda, ka pirmstiesas procedūrā definētais strīda priekšmets ir ticis paplašināts vai grozīts.

29

Jāatzīst, ka posms “Variante de Osuna” pirmstiesas procedūras ietvaros netika pārbaudīts un ka prasība līdz ar to attiecībā uz šo posmu ir atzīstama par nepieņemamu.

30

Komisija vispirms norāda, ka tā nenoliedz, ka ietekmes uz vidi novērtējums tika veikts attiecībā uz visu attiecīgo projektu, un arī neapgalvo, ka šis projekts bija sadalīts vairākās daļās, lai izvairītos no to kumulatīvas ietekmes uz vidi novērtējuma. Tādējādi tās pirmais iebildums ir par to, ka veiktais ietekmes uz vidi novērtējums neatbilst Direktīvas 85/337 3. panta prasībām.

31

Komisija Spānijas Karalistei pārmet, ka tā nav izpildījusi pienākumus, kas tai paredzēti šās direktīvas 3. pantā, jo tā neesot nedz noteikusi, nedz raksturojusi, nedz atbilstoši novērtējusi aplūkojamā ātrgaitas dzelzceļa līnijas projekta ietekmi uz vidi un konkrēti – putnu faunu. Konkrētāk, apstrīdētajā ietekmes uz vidi novērtējumā neesot ņemts vērā apstāklis, ka dzelzceļa līnija šķērso ekoloģiski jutīgu teritoriju, kuras nozīmība zinātnieku aprindās bija atzīta kopš 1998. gada un kura bija ietverta IBA 98.

32

Komisija uzskata, ka attiecīgajā paziņojumā par ietekmi uz vidi nebija minētas putniem vitāli svarīgas dzīvotnes, kā mitrzemes, proti, Ohvelosas [Ojuelos] lagūna. Turklāt attiecīgajā teritorijā sastopamās putnu sugas esot tikušas vienkārši uzskaitītas un neesot nekāda vērtējuma par projekta ietekmi uz skartajām sugām. Arī veiktā ietekmes uz vidi novērtējuma secinājumi aprobežojās vienīgi ar norādi uz diviem vispārīgiem aizsardzības pasākumiem, proti, darbu pārtraukšanu vairošanās un mazuļu audzināšanas laikā, kā arī nepieciešamību veikt pasākumus, lai novērstu putnu bojāeju uz elektrības vadiem.

33

Komisija arī uzsver, ka attiecīgais projekts turpinās ietekmēt putnus pat pēc darbu pabeigšanas. Ātrgaitas dzelzceļa līnijas darbība pavisam noteikti ietekmēs putnu dzīvi, piemēram, radot troksni, sadursmes vai bojāejas uz elektrības vadiem riskus, kurus Spānijas iestādes nav aplūkojušas, veicot ietekmes uz vidi novērtējumu. Savā replikā Komisija norāda, ka, tā kā projekta galvenais mērķis ir jaunas ātrgaitas dzelzceļa līnijas izveidošana un nodošana ekspluatācijā, šīs līnijas ekspluatācijas posms arī bija jāņem vērā, veicot sākotnējo ietekmes novērtējumu, lai izvairītos, ka projekta sadalīšanas rezultātā rodas neatbilstības pilnīgajai vides aizsardzībai, kuru ir mērķis panākt.

34

Tā kā attiecīgā projekta ietekme uz vidi nebija atbilstīgi novērtēta, Spānijas iestādes, pirms pieņemt lēmumu par minētā projekta īstenošanas atļauju, neesot turklāt izpildījušas tām paredzēto pienākumu informēt attiecīgo sabiedrību par šī projekta iespējamo ietekmi uz minēto teritoriju.

35

Tā uzskata, ka apstāklis, ka plānotā ātrgaitas dzelzceļa līnija būs paralēla parastajai dzelzceļa līnijai, nemazina kaitīgās sekas putniem. Patiesībā ātrgaitas dzelzceļa līnijai būtu krietni intensīvāka un dziļāka ietekme kā parastai dzelzceļa līnijai, un šī ietekme nav tikusi pareizi novērtēta ne tikai saistībā ar nepieciešamajiem darbiem un būvēm, bet arī saistībā ar ātrgaitas dzelzceļa līnijas vēlāko ekspluatāciju.

36

Komisija norāda, ka Direktīvā 85/337 īpaša nozīme ir piešķirta projekta iespējamās ietekmes novērtējumam, ja to ir paredzēts īstenot ekoloģiski svarīgās teritorijās, it īpaši saskaņā ar šīs direktīvas III pielikuma 2. punktu “Projektu atrašanās vieta”, kurā attiecībā uz minētās direktīvas 4. panta 3. punktā ietvertajiem kritērijiem īpaša uzmanība tiek vērsta uz mitrzemēm.

37

Turklāt Komisija uzskata, ka Spānijas Karalistes apņemšanās veikt papildu ietekmes uz vidi novērtējumu apliecina, ka projekta uzsākšanas atļauja nav izdota pirms šīs ietekmes atbilstoša novērtējuma veikšanas.

38

Spānijas Karaliste apstrīd apgalvoto pienākumu neizpildi. Tā, pirmkārt, uzskata, ka nav tiesību normas, kurā būtu paredzēts, ka paziņojumā par ietekmi uz vidi ir jāmin, ka teritorija ir ietverta Eiropas Kopienā nozīmīgu putnu teritoriju sarakstā (turpmāk tekstā – “IBA”). Faktiski Tiesa vairākkārt esot atzinusi, ka IBA nav saistoša rakstura (spriedums, 1998. gada 19. maijs, Komisija/Nīderlande, C‑3/96, EU:C:1998:238, 70. punkts). Vienīgā vērtība, ko tam Tiesa ir atzinusi, ir tā, ka dalībvalsts uz to var atsaukties, lai novērtētu, vai gadījumā, kad nav zinātnisku pierādījumu, tā ĪAT ir klasificējusi pietiekamā skaitā un platībās (spriedums, 2007. gada 28. jūnijs, Komisija/Spānija, C‑235/04, EU:C:2007:386, 26. un 27. punkts).

39

Tādējādi Komisijas izvirzītais arguments neesot atbilstošs, jo tas attiecas uz Direktīvas 85/337 3. panta pārkāpumu, jo ietekmes uz vidi novērtējums neattiecas uz tiešu un netiešu ietekmi uz vidi vispār un konkrēti uz putniem. Atbilstošs esot vienīgi fakts, ka ietekmes uz vidi novērtējumā ir norādīta skartā fauna, un tas ļauj veikt atbilstošus pasākumus, lai izvairītos no iespējamām nelabvēlīgam sekām un tās labotu. Veiktais ietekmes uz vidi novērtējums šīm prasībām atbilstot pilnībā, pat neminot IBA 98.

40

Otrkārt, Spānijas Karaliste uzskata, ka mitrzemju vai likumīgi par aizsargājamām atzīto teritoriju pastāvēšana esot ietverta nevis Direktīvas 85/337 I pielikumā, bet gan tās III pielikumā, lai arī šādus elementus Eiropas Savienība atzīst par relatīvi, nevis būtiski svarīgiem.

41

Treškārt, attiecībā uz Komisijas argumentu par apstākli, ka paralēlas projektētajai dzelzceļa līnijas pastāvēšanai esot intensīvākas un dziļākas sekas, kuras var radīt kumulatīvu ietekmi, kas nav novērtēta, Spānijas Karaliste uzskata, ka veiktais ietekmes uz vidi novērtējums ļauj secināt, ka tā tiks ievērojami mazināta ar jaunās paralēlās dzelzceļa līnijas izbūvēšanu, kas ir īsāka par jau esošo.

42

Ceturtkārt, Spānijas Karaliste uzskata, ka tās veiktajā ietekmes uz vidi novērtējumā ir ietverti pietiekami preventīvi un koriģējoši pasākumi, proti, stepes putnu vairošanās periodu ievērošana, darbus šajā laikā pārtraucot, gājēju celiņu izveide paralēli līnijai, kas tika veikta pēc darbu izvērtēšanas, lai izvairītos no tā, ka putnu fauna tiktu tieši skarta, kā arī citi gaisa, augsnes un hidroloģiskās sistēmas aizsardzības pasākumi, kuri arī pastiprina putnu aizsardzību pret negatīvo ietekmi.

43

Turklāt šie pasākumi bija iecerēti, ņemot vērā to, ka daļa attiecīgās teritorijas tika atzīta par ĪAT.

44

Piektkārt, Spānijas Karaliste uzsver, ka aplūkojamais ietekmes uz vidi novērtējums attiecas tikai uz zemes pārvietošanas darbu, platformu un žogu būvniecības darbu projektu.

45

Turklāt šī dalībvalsts norāda, ka Komisija tendenciozi interpretējot Spānijas iestāžu nodomu veikt jaunu ietekmes uz vidi novērtējumu, jo bija skaidri ticis paredzēts, ka vēlāk tiks uzsākts cits projekts, kas ietver nepieciešamo darbu veikšanu, lai nodotu ekspluatācijā dzelzceļa līniju, tostarp elektrolīniju, par kuru arī obligāti tiks veikts atbilstošs novērtējums. Šajā ziņā Komisija neesot pierādījusi, ka divu secīgu projektu plānošana – kuri tiks attiecīgi novērtēti – apdraud Direktīvā 85/337 paredzēto procedūru mērķi.

46

Visbeidzot, Spānijas Karaliste uzskata, ka apstāklis, ka stepes putnu populācija darbu laikā un pēc tam ir palielinājusies, pierāda, ka veiktais novērtējums ir bijis pietiekams. Tā norāda, ka, pamatojoties uz ietekmes uz vidi novērtējumu, veiktie pasākumi ir aizsargājuši putnus un ļāvuši sasniegt attiecīgo direktīvu virsmērķi.

47

Vispirms ir jāatgādina, ka pienākuma veikt ietekmes uz vidi novērtējumu tvērums izriet no Direktīvas 85/337 3. panta, atbilstoši kuram ietekmes uz vidi novērtējumā pienācīgā veidā, ņemot vērā katru atsevišķu gadījumu un saskaņā ar 4. līdz 11. pantu, nosaka, raksturo un novērtē projekta tiešo un netiešo ietekmi uz dzīvām būtnēm, faunu un floru, augsni, ūdeni, gaisu, klimatu un ainavu, materiālām vērtībām un kultūras mantojumu, kā arī mijiedarbību starp šiem faktoriem (spriedums, 2011. gada 24. novembris, Komisija/Spānija, C‑404/09, EU:C:2011:768, 78. punkts).

48

Šajā ziņā Tiesa ir konsekventi uzsvērusi, ka Direktīvas 85/337 piemērošanas joma ir plaša un arī tās mērķis ir plašs (spriedums, 2008. gada 28. februāris, Abraham u.c., C‑2/07, EU:C:2008:133, 42. punkts). Turklāt Direktīvas 85/337 2. panta 1. punktā dalībvalstīm ir noteikts pienākums projektiem, kuriem var būt būtiska ietekme uz vidi inter alia to rakstura, apjoma vai atrašanās vietas dēļ, veikt ietekmes novērtējumu. Šajā ziņā šajā direktīvā ir paredzēts vispārīgs ekoloģiskās ietekmes novērtējums attiecībā uz projektiem vai to grozījumiem (spriedums, 2008. gada 28. februāris, Abraham u.c., C‑2/07, EU:C:2008:133, 42. punkts).

49

Šajā lietā Komisija būtībā norāda, ka atbilstoši Direktīvai 85/337 veiktais ietekmes uz vidi novērtējums par infrastruktūras darbiem, kas nepieciešami ātrgaitas dzelzceļa līnijas darbībai starp Sevilju un Almeriju posmos “Marchena‑Osuna I” un “Marchena‑Osuna II”, kurš attiecas uz sliežu ceļu un tā trases izveides būvniecības darbiem, kā arī paaugstinātas un paplašinātas platformas izbūvi, nav atbilstošs, jo tajā nav minēts, ka projekts attiecas uz IBA 98 ietvertu teritoriju un ka tajā nav ņemts vērā fakts, ka apstrīdētais projekts šķērso teritoriju ar īpašu ekoloģisku nozīmi.

50

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka no pastāvīgās judikatūras izriet, ka tiesvedībā sakarā ar valsts pienākumu neizpildi Komisijai ir jāpierāda iespējamā pienākumu neizpilde. Tai ir jāsniedz Tiesai vajadzīgie pierādījumi, lai tā varētu pārbaudīt, vai pastāv šī pienākumu neizpilde, turklāt Komisija nedrīkst pamatoties uz jebkādu pieņēmumu (spriedums, 2010. gada 20. maijs, Komisija/Spānija,C‑308/08, EU:C:2010:281, 23. punkts un tajā minētā judikatūra).

51

Pirmkārt, attiecībā uz Komisijas argumentu par to, ka būtībā šajā ietekmes uz vidi novērtējumā bija jāmin, ka apstrīdētā projekta skartā teritorija ir būtiska teritorija Eiropas putniem un ka tā kopš 1998. gada bija iekļauta IBA 98, pirms 2008. gadā Spānijas iestādes to klasificēja par ĪAT, ir jānorāda, ka Tiesa ir atzinusi, ka šo sarakstu, lai arī tas nav juridiski saistošs, tā varēja izmantot par atsauci, lai izvērtētu, vai dalībvalsts ir klasificējusi ĪAT pietiekamā skaitā un platībā (šajā ziņā skat. spriedumu, 2007. gada 28. jūnijs, Komisija/Spānija, C‑235/04, EU:C:2007:386, 26. punkts).

52

Ir jāatzīst, ka IBA 98 ietver atjauninātu to teritoriju sarakstu, kuras svarīgas putnu saglabāšanai Spānijā, kas, ja nav pretēju zinātnisku pierādījumu, ir atsauces punkts, lai varētu izvērtēt, vai dalībvalsts ir klasificējusi ĪAT pietiekamā skaitā un platībās, lai aizsargātu visas putnu sugas, kas uzskaitītas Direktīvas 79/409 I pielikumā, kā arī šajā pielikumā neminētās migrējošās sugas (šajā ziņā skat. spriedumus, 2007. gada 28. jūnijs, Komisija/Spānija, C‑235/04, EU:C:2007:386, 27. punkts, un 2007. gada 18. decembris, Komisija/Spānija, C‑186/06, EU:C:2007:813, 30. punkts).

53

Katrā ziņā ir jānorāda, ka nevienā Direktīvas 85/337 normā nav noteikts, ka ietekmes uz vidi novērtējumā ir jāmin, ka teritorija, uz kuru attiecas projekts, par ko jāveic novērtējums, ir ietverta IBA. Tādēļ minētais Komisijas arguments ir jānoraida.

54

Otrkārt, attiecībā uz Komisijas argumentu, ka attiecīgajā ietekmes uz vidi novērtējumā nebija nedz noteikta, nedz raksturota, nedz atbilstoši novērtēta attiecīgā projekta ietekme uz vidi, konkrētāk, putnu faunu, ir jānorāda, ka, tā kā nav precīzākas un sīkākas informācijas, nevar atzīt, kā savu secinājumu 41. punktā norādījis ģenerāladvokāts, ka būtu juridiski pietiekami pierādīts, ka tas šajā gadījumā tā ir.

55

Tātad attiecībā uz teritorijā, kuru skar projekts, mītošo putnu sugu noteikšanu ir jāatzīst, ka, neraugoties uz atsauces uz IBA 98 neesamību, attiecīgajā ietekmes uz vidi novērtējumā ir norādīta šīs teritorijas nozīme putnu faunai, tajā ir to Putnu aizsardzības direktīvas I pielikumā uzskaitīto putnu sugu saraksts, kuras ir sastopamas šajā teritorijā, tostarp Otis tarda, un tajā ir norādīta katrai no šīm sugām piemērojamā aizsardzības kategorija. Tāpat minētajā novērtējumā ir norādīti arī noteikti pasākumi šo sugu saglabāšanai, piemēram, darbu pārtraukšana vairošanās un mazuļu audzināšanas periodā vai arī pļaušanas un koku zāģēšanas aizliegums laika posmā no marta līdz jūlijam, lai izvairītos no nelabvēlīgas ietekmes uz vairošanos. Komisija turklāt neprecizē iemeslus, kādēļ, ņemot vērā novērtējumā konkrēti minēto projektu, šie pasākumi ir nepietiekami.

56

Treškārt, attiecībā uz Komisijas argumentu, ka paziņojums par ietekmi uz vidi neattiecās uz Ohvelosas lagūnu, kura atrodas vienā no agrāk par ĪAT atzītām teritorijām, lietas materiālu pārbaudē atklājas, ka šī lagūna, kā arī tās loma un nozīmīgums ir aprakstītas attiecīgajā ietekmes uz vidi novērtējumā.

57

Ceturtkārt, Komisijas argumenti, ka attiecīgais projekts turpinās ietekmēt putnus pat pēc darbu pabeigšanas, jo ātrgaitas dzelzceļa līnijas darbība pavisam noteikti ietekmēs putnu dzīvi, piemēram, radot troksni, sadursmes vai bojāejas uz elektrības vadiem riskus, kurus Spānijas iestādes nav aplūkojušas, veicot ietekmes uz vidi novērtējumu, ir jākonstatē, ka minētajā novērtējumā nav precīzi norādīti pasākumi šo risku novēršanai.

58

Tomēr ir jānorāda, kā to savu secinājumu 37. un 51. punktā būtībā ir darījis ģenerāladvokāts, ka, gluži kā Komisija ir uzsvērusi argumentētajā atzinumā, kā arī šajā tiesvedībā, aplūkojamais ietekmes uz vidi novērtējums nav pretrunā Direktīvas 85/337 3. pantam, jo tas neattiecas uz visu apstrīdēto projektu kopumā. Saskaņā ar šī sprieduma 26. punktā atgādināto judikatūru iebildums, kuru Komisija šajā ziņā ir pirmo reizi izvirzījusi savā replikā, tādējādi ir jāatzīst par nepieņemamu.

59

Piektkārt, Komisija norāda, ka aplūkojamajā ietekmes uz vidi novērtējumā nav pietiekami pārbaudītas sekas, kas saistītas ar darbiem un būvēm, kuras nepieciešamas esošajai dzelzceļa līnijai paralēlās ātrgaitas dzelzceļa līnijas būvniecībai, kā arī minētās plānotās līnijas vēlākai ekspluatācijai.

60

Šajā ziņā ir jāatzīst, ka aplūkojamais ietekmes uz vidi novērtējums pierādīja, ka paralēla līnija jau esošajai dzelzceļa līnijai ir piemērotāka no vides viedokļa, taču Komisija, kurai saskaņā ar šī sprieduma 50. punkta minēto judikatūru ir pienākums sniegt pierādījumus par apgalvoto pienākumu neizpildi, nav pierādījusi savus apgalvojumus, ka divas paralēlas dzelzceļa līnijas varētu ievērojami vairāk negatīvi ietekmēt vidi vairākos aspektos.

61

No tā izriet, ka iebildums, kas saistīts ar Direktīvas 85/337 3. panta pārkāpumu, ir jānoraida.

62

Ar otro iebildumu Komisija pārmet Spānijas Karalistei kaitīgās sekas, kuras dažām Putnu aizsardzības direktīvas I pielikumā minētajām putnu sugām izriet no ātrgaitas dzelzceļa līnijas starp Sevilju un Almeriju būvniecības projekta.

63

Komisija apgalvo, ka, atļaujot būvēt ātrgaitas dzelzceļa līniju IBA 98 minētā teritorijā, Spānijas Karaliste nav izpildījusi tai Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 4. punktā paredzētos pienākumus.

64

Komisija uzskata, ka, tā kā teritorija “Campiñas de Sevilla” kā ĪAT tika klasificēta novēloti, proti, 2008. gada jūlijā, kad ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra bija pabeigta un kad darbi bija jau sākti, Spānijas iestādēm saskaņā ar Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 4. punktu bija jāveic atbilstoši saglabāšanas pasākumi (spriedumi, 2007. gada 20. septembris, Komisija/Itālija, C‑388/05, EU:C:2007:533, 18. punkts, un 2007. gada 18. decembris, Komisija/Spānija, C‑186/06, EU:C:2007:813, 27. punkts). Šis pienākums pastāvēja līdz teritorijas atzīšanai par ĪAT, un saskaņā ar Tiesas judikatūru tas bija jāpilda, pirms tiek konstatēta jebkāda putnu populācijas samazināšanās vai konkretizējas aizsargāto sugu izzušanas risks (spriedums, 1993. gada 2. augusts, Komisija/Spānija, C‑355/90, EU:C:1993:331, 15. punkts). Līdz ar to Komisija uzskata, ka, piešķirot atļauju ātrgaitas dzelzceļa līnijas būvei teritorijā, kas iekļauta IBA 98, Spānijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, kas tai paredzēti Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 4. punkta pirmajā teikumā, proti, veikt atbilstošus pasākumus, lai šī projekta skartajās teritorijās, kurām būtu jābūt klasificētām kā ĪAT, izvairītos no aizliegta kaitējuma.

65

Komisija tātad uzskata, ka veiktie būvdarbi būtiski izmainīja attiecīgās teritorijas vides īpašības, īpaši paaugstinātas platformas izveides un dubulta drošības nožogojuma būves dēļ. Tā uzskata, ka šīs izmaiņas var radīt ierobežojumus putnu piekļuvei vairošanās, atpūtas un barošanās vietām.

66

Turklāt Komisija uzskata, ka veiktais ietekmes uz vidi novērtējums ir izrādījies nepietiekams attiecībā uz projekta iespējamajām sekām uz minētajā teritorijā dzīvojošajiem putniem un attiecībā uz koriģējošiem un kompensējošiem pasākumiem atbilstoši Direktīvas 85/337 3. pantam, kā rezultātā nav pienācīgi identificēti ar šo projektu radītie riski.

67

Spānijas Karaliste apgalvo, ka, lai izpildītu Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 4. punkta prasības, nav nepieciešams izpildīt tajā minētās procedūras attiecībā uz teritorijām, kas skaidri ir atzītas par ĪAT. Savukārt tā uzskata, ka ir pietiekami, ja dalībvalsts ir veikusi pasākumus putnu saglabāšanai un aizsardzībai pat pirms šo teritoriju klasificēšanas. Šajā ziņā Spānijas Karaliste uzskata, ka tā ir veikusi atbilstošus saglabāšanas pasākumus, tostarp ierobežojot augsnes pārvietošanas darbu veikšanas laikus atkarībā no putnu vairošanās perioda un izveidojot gājēju celiņus paralēli līnijai, lai izvairītos, ka putnu fauna tiktu tieši ietekmēta, kā arī izveidojot pretsadursmes ierīces putniem.

68

Turklāt tā uzskata, ka Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 4. punkta prasības ir tikušas izpildītas, jo “Campiñas de Sevilla” ĪAT populācija ne vien nav samazinājusies, bet laika posmā no 2001. līdz 2012. gadam ir pat pieaugusi.

69

Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 4. punktā ir noteikts, ka attiecībā uz ĪAT dalībvalstis attiecīgi rīkojas, lai nepieļautu dzīvotņu piesārņošanu vai kaitējuma nodarīšanu tām, kā arī novērš jebkurus traucējumus putnu dzīvei, ciktāl tie būtiski skar minētā panta mērķus.

70

Šajā ziņā, pirmkārt, ir jāatgādina, ka atbilstoši Tiesas judikatūrai dalībvalstīm ir jāpilda Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 4. punkta pirmajā teikumā paredzētie pienākumi pat tad, kad attiecīgās teritorijas nav tikušas klasificētas kā ĪAT, ja izrādās, ka tās būtu bijis jāklasificē šādi (spriedumi, 2007. gada 18. decembris, Komisija/Spānija, C‑186/06, EU:C:2007:813, 27. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2016. gada 14. janvāris, Komisija/Bulgārija, C‑141/14, EU:C:2016:8, 67. punkts).

71

Savukārt attiecībā uz teritorijām, kuras noteiktas par ĪAT, Dzīvotņu direktīvas 7. pantā ir paredzēts, ka no Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punkta izrietošās saistības aizstāj visas saistības, kas izriet no Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 4. punkta pirmā teikuma, jaunajām saistībām stājoties spēkā Putnu aizsardzības direktīvas ieviešanas datumā vai ar noteikšanas vai atzīšanas atbilstoši šai direktīvai datumu, ja pēdējais ir vēlāks datums (spriedums, 2007. gada 18. decembris, Komisija/Spānija, C‑186/06, EU:C:2007:813, 28. punkts un tajā minētā judikatūra).

72

Līdz ar to Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 4. punkts ir piemērojams vienīgi situācijai pirms ģeogrāfiskās teritorijas “Campiñas de Sevilla” atzīšanas par ĪAT.

73

Šajā ziņā, kā atgādināts šī sprieduma 52. punktā, Tiesa uzskata, ka IBA 98, kas ietver atjauninātu to teritoriju sarakstu, kuras svarīgas putnu saglabāšanai Spānijā, ja nav pretēju zinātnisku pierādījumu, ir atsauces punkts, lai varētu izvērtēt, vai dalībvalsts ir klasificējusi ĪAT pietiekamā skaitā un platībās, lai aizsargātu visas putnu sugas, kas uzskaitītas Putnu aizsardzības direktīvas I pielikumā, kā arī šajā pielikumā neminētās migrējošās sugas.

74

Ir skaidrs, ka ģeogrāfiskajā teritorijā “Campiñas de Sevilla”, kura atrodas Seviljas provincē, mīt Putnu aizsardzības direktīvas I pielikumā minētās stepes putnu sugas un tādējādi tā bija ietverta IBA 98, vēl pirms ar 2008. gada 29. jūlija lēmumu tika atzīta par ĪAT.

75

Tādējādi šķiet, ka šādai teritorijai, kura bija klasificējama kā ĪAT pirms 2008. gada 29. jūlija, saskaņā ar šī sprieduma 70. un 71. punktā atgādināto judikatūru ir piemērojams Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 4. punkta pirmajā teikumā noteiktais aizsardzības režīms.

76

Otrkārt, lai konstatētu Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 4. punkta pirmajā teikumā paredzēto pienākumu neizpildi, ir jāatsaucas mutatis mutandis uz Tiesas judikatūru par Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punktā paredzēto pienākumu neizpildi, jo šīs pēdējās minētās tiesību normas teksts lielā mērā atbilst Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 4. punkta pirmā teikuma tekstam (spriedums, 2016. gada 14. janvāris, Komisija/Bulgārija, C‑141/14, EU:C:2016:8, 69. punkts un tajā minētā judikatūra).

77

Atbilstoši šai judikatūrai attiecīgās normas pārkāpums ir jākonstatē, tiklīdz Komisija ir pierādījusi varbūtību vai risku, ka projekts noplicina aizsargāto putnu sugu dzīvotnes vai rada šīm sugām būtiskus traucējumus (spriedums, 2016. gada 14. janvāris, Komisija/Bulgārija, C‑141/14, EU:C:2016:8, 70. punkts).

78

Tādējādi ir jāpārbauda, vai Komisija ir pierādījusi varbūtību vai risku, ka attiecīgais projekts “Campiñas de Sevilla” teritorijā, kas ir novēloti klasificēta kā ĪAT, rada iepriekšējā punktā minēto noplicināšanos un traucējumus.

79

No lietas materiāliem izriet, ka ātrgaitas dzelzceļa līnijas celtniecība, kurai tostarp nepieciešama sliežu ceļu un paaugstinātas platformas izbūve, kā arī zemes pārvietošanas darbi un kura šķērso teritoriju, kurā mīt vairākas Putnu aizsardzības direktīvas I pielikumā minētas sugas, var radīt ievērojamus traucējumus un aizsargāto putnu sugu dzīvotņu noplicināšanos.

80

Protams, kā to norāda arī Spānijas Karaliste, šī dalībvalsts ir veikusi dažus pasākumus būvdarbu kompensēšanai, kā, piemēram, šo darbu ierobežošanu putnu vairošanās periodā vai arī taku ierīkošanu gar sliežu ceļu.

81

Tomēr, kā savu secinājumu 75. un 77. punktā norādījis ģenerāladvokāts, šie pasākumi neizslēdz, ka jauna platforma dzelzceļam, kas šķērso dažām putnu sugām, tostarp Otis tarda, būtisku dzīvotni, var radīt būtiskus traucējumus un aizsargāto putnu sugu dzīvotnes noplicināšanos.

82

Fakts, ko norādījusi Spānijas Karaliste, ka attiecīgās putnu sugas populācija ir pieaugusi, šo argumentāciju neatspēko.

83

Ir jāatgādina, ka aizsardzības pienākumi pastāv, vēl pirms ir konstatēta putnu skaita samazināšanās vai atklājies aizsargājamas putnu sugas izzušanas risks (spriedums, 2016. gada 14. janvāris, Komisija/Bulgārija, C‑141/14, EU:C:2016:8, 76. punkts un tajā minētā judikatūra).

84

Tādējādi ir jāatzīst, ka pirms 2008. gada 29. jūlija Spānijas Karaliste nebija izpildījusi pienākumus, kas tai noteikti Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 4. punktā, un ka šajā daļā Komisijas prasība ir jāapmierina.

85

Savukārt nevar atbalstīt Komisijas argumentu, ka attiecīgās dzelzceļa līnijas ekspluatācija radīs ievērojamas sekas attiecīgajā teritorijā mītošajiem putniem īpaši trokšņa radīto traucējumu un sadursmes ar elektrolīnijām un nožogojumiem dēļ.

86

Kā savu secinājumu 69. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts, runa ir par sekām, kas saistītas ar iespējamo atļauju darbu veikšanai, kas būs nepieciešama vēlāk dzelzceļa līnijas darbībai pēc tam, kad būs veikts papildu ietekmes uz vidi novērtējums, taču apstrīdētais projekts attiecas uz esošās infrastruktūras uzlabošanu, proti, tostarp paaugstinātas platformas celtniecību.

87

Ar trešo iebildumu Komisija norāda, ka Spānijas Karaliste, kopš teritorija “Campiñas de Sevilla” tika klasificēta kā ĪAT, nav izpildījusi pienākumus, kas tai paredzēti Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punktā.

88

Šajā ziņā tā būtībā atsaucas uz tiem pašiem argumentiem, ko tā izvirzījusi saistībā ar otro pamatu un kas minēti šī sprieduma 65. un 66. punktā.

89

Spānijas Karaliste uzskata, ka kopš attiecīgās teritorijas klasificēšanas par ĪAT ir veikti visi pasākumi, lai izpildītu Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punkta prasības.

90

Tā uzskata, ka Komisija nav sniegusi pierādījumus tam, ka atbilstošie aizsardzības pasākumi, lai izvairītos no būtiskas ietekmes uz putniem attiecīgās dzelzceļa līnijas būvniecības un ekspluatācijas laikā, būtu nepietiekami vai tādu vispār nebūtu.

91

Turklāt Spānijas Karaliste norāda, ka Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punktā nav prasības nekavējoties veikt pasākumus, lai novērstu riskus, kuri varētu rasties saistībā ar nākotnē plānotām darbībām. Faktiski Komisijas norādītie riski rastos vienīgi, īstenojot otro darbu projektu, kura uzsākšanas datums vēl pat nav noteikts, un tie tiks novērsti vēl pirms to rašanās.

92

Ir svarīgi atgādināt, ka Dzīvotņu direktīvas 7. pantā attiecībā uz teritorijām, kas atzītas par ĪAT, ir paredzēts, ka no Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punkta izrietošās saistības aizstāj visas saistības, kas izriet no Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 4. punkta pirmā teikuma, jaunajām saistībām stājoties spēkā Putnu aizsardzības direktīvas ieviešanas datumā vai ar noteikšanas vai atzīšanas datumu, ja pēdējais ir vēlāks datums (spriedums, 2007. gada 18. decembris, Komisija/Spānija, C‑186/06, EU:C:2007:813, 28. punkts un tajā minētā judikatūra).

93

Teritorija “Campiñas de Sevilla” tika noteikta par ĪAT 2008. gada 29. jūlijā, tātad šajā gadījumā Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punkts šai teritorijai ir piemērojams no minētā datuma.

94

Ir jāatgādina, ka darbību var uzskatīt par atbilstošu Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punktam tikai tad, ja ir nodrošināts, ka tā nerada traucējumu, kas varētu būtiski ietekmēt minētās direktīvas mērķus, it īpaši tajā noteiktos saglabāšanas mērķus (spriedums, 2016. gada 14. janvāris, Komisija/Bulgārija, C‑141/14, EU:C:2016:8, 56. punkts un tajā minētā judikatūra).

95

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punktā, tāpat kā Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 4. punkta pirmajā teikumā, dalībvalstīm ir noteikts pienākums attiecībā uz ĪAT, kas klasificētas saskaņā ar 4. panta 1. punktu, attiecīgi rīkoties, lai nepieļautu kaitējuma nodarīšanu dzīvotnēm, kā arī traucējumus, kas būtiski skar sugas, kuru dēļ ir noteiktas attiecīgās ĪAT (spriedums, 2007. gada 20. septembris, Komisija/Itālija, C‑388/05, EU:C:2007:533, 26. punkts).

96

No tā izriet, ka trešais iebildums ir pamatots tikai tādā gadījumā, ja Komisija juridiski pietiekami pierāda, ka Spānijas Karaliste nav veikusi atbilstošus aizsardzības pasākumus, lai izvairītos no tā, ka ātrgaitas dzelzceļa līnijas būve teritorijā “Campiñas de Sevilla”, ciktāl tā tiek veikta pēc teritorijas “Campiñas de Sevilla” klasificēšanas par ĪAT 2008. gada 29. jūlijā, noplicina Putnu aizsardzības direktīvas I pielikumā minēto stepes putnu sugu dzīvotnes, kā arī rada šīm sugām tādus traucējumus, kas var radīt būtisku ietekmi, ņemot vērā šīs direktīvas mērķi nodrošināt šo sugu saglabāšanu (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2011. gada 24. novembris, Komisija/Spānija, C‑404/09, EU:C:2011:768, 128. punkts).

97

Tomēr, lai pierādītu Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punkta pārkāpumu, Komisijai nav jāpierāda cēloņsakarība starp ātrgaitas dzelzceļa līnijas celtniecību un attiecīgajām sugām radīto būtisko traucējumu. Tieši pretēji, pietiek ar to, ka šī iestāde pierāda varbūtību vai risku, ka šī celtniecība var būtiski ietekmēt attiecīgās sugas (šajā ziņā skat. spriedumu, 2016. gada 14. janvāris, Komisija/Bulgārija, C‑141/14, EU:C:2016:8, 58. punkts un tajā minētā judikatūra).

98

Šajā ziņā no lietas materiāliem izriet, kā to savu secinājumu 86. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts, ka attiecīgās ātrgaitas dzelzceļa līnijas celtniecības darbi turpinājās pēc tam, kad attiecīgā teritorija 2008. gada 29. jūlijā tika atzīta par ĪAT, un tie tika pārtraukti tikai 2009. gadā, un ka šo darbu veikšana, īpaši paaugstinātās platformas celtniecība, var radīt ievērojamus traucējumus un aizsargāto putnu dzīvotņu noplicināšanos, ciktāl Spānijas Karaliste ir piekritusi, ka attiecīgais projekts noteikti radīs Otis tarda populācijai labvēlīgu dzīvotņu samazināšanos.

99

Ņemot vērā iepriekš minēto, šis Komisijas trešais iebildums ir uzskatāms par daļēji pamatotu.

100

Savukārt šī sprieduma 86. punktā minēto iemeslu dēļ nevar atbalstīt Komisijas argumentu, ka attiecīgās dzelzceļa līnijas ekspluatācija radīs ievērojamas sekas attiecīgajā teritorijā mītošajiem putniem īpaši trokšņa radīto traucējumu un sadursmju ar elektrolīnijām un nožogojumiem dēļ.

101

No iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka, neveicot piemērotus pasākumus, lai ĪAT “Campiñas de Sevilla” novērstu dabisko dzīvotņu un sugu dzīvotņu noplicināšanos, kā arī lai novērstu traucējumus, kas skar sugas, kuru dēļ šī teritorija ir noteikta, Spānijas Karaliste attiecībā uz laika posmu pirms 2008. gada 29. jūlija nav izpildījusi pienākumus, kas tai paredzēti Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 4. punktā, un attiecībā uz laika posmu pēc minētā datuma – pienākumus, kas tai paredzēti Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punktā.

102

Saskaņā ar Reglamenta 138. panta 3. punktu, ja lietas dalībniekiem spriedums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs, lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

103

Šajā lietā ir jāņem vērā, ka atsevišķi Komisijas izvirzītie iebildumi netika pieņemti.

104

Līdz ar to ir jāpiespriež Komisijai un Spānijas Karalistei segt savus tiesāšanās izdevumus pašām.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež: