—

O. Ahlström un L. Kjellberg vārdā – E. Bergenhem, advokat,

—

Eiropas Komisijas vārdā – A. Bouquet un C. Tufvesson, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Marokas Karalisti, kas Kopienas vārdā apstiprināts ar Padomes 2006. gada 22. maija Regulu Nr. 764/2006 (OV L 141, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Nolīgums zivsaimniecības nozarē”).

2

Šis lūgums tika iesniegts kriminālprocesā pret O. Ahlström un L. Kjellberg, kā arī pret Fiskeri Ganthi AB (turpmāk tekstā – “Fiskeri Ganthi”) un Fiskeri Nordic AB (turpmāk tekstā – “Fiskeri Nordic”), kuriem tiek pārmests, ka tie laikā no 2007. gada aprīlim līdz 2008. gada maijam ieskaitot veica nelikumīgu zveju Marokas zvejas zonās.

3

Nolīguma zivsaimniecības nozarē preambulas ceturtajā daļā līgumslēdzējas puses ir apliecinājušas, ka tās ir apņēmušās sadarboties abpusējās interesēs, veicinot atbildīgas zvejas ieviešanu, lai nodrošinātu jūras ūdeņu dzīvo resursu ilgstošu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, un jo īpaši, ieviešot kontroles sistēmu pār zvejas darbību kopumā, lai nodrošinātu šo resursu izmantojuma plānošanas un saglabāšanas efektivitāti. Šīs pašas preambulas septītajā daļā tās ir arī paudušas savu apņēmību pieņemt sīki izstrādātus noteikumus un nosacījumus, ar kādiem Kopienas kuģi veic zvejas darbības Marokas zvejas zonās un ar kādiem var saņemt Kopienas atbalstu atbildīgas zvejas ieviešanai šajās zvejas zonās.

4

Nolīguma zivsaimniecības nozarē mērķis tā 1. pantā ir definēts šādi:

“Ar šo nolīgumu nosaka principus, noteikumus un procedūras, kas reglamentē:

5

Nolīguma zivsaimniecības nozarē 2. panta d) punktā šī nolīguma mērķiem ar “Kopienas kuģi” saprot “Kopienā reģistrētu zvejas kuģi, kas kuģo ar Kopienas dalībvalsts karogu”.

6

Nolīguma zivsaimniecības nozarē 6. panta “Noteikumi, kas regulē zvejas darbību” 1. un 2. punktā noteikts:

“1.   Kopienas kuģi var zvejot Marokas zvejas zonās tikai tad, ja tiem ir saskaņā ar šo nolīgumu izsniegta zvejas licence. Kopienas kuģi zvejas darbības veic tikai ar nosacījumu, ja tiem ir Marokas kompetento iestāžu izdota licence pēc Kopienas kompetento iestāžu pieprasījuma.

2.   Attiecībā uz zvejas kategorijām, kuras neietilpst spēkā esošajā protokolā, licences Kopienas kuģiem var izdot Marokas iestādes. Taču, ņemot vērā ar šo nolīgumu nodibināto partnerattiecību raksturu, licenču izdošana ir atkarīga no Eiropas Komisijas labvēlīga atzinuma. Kuģu zvejas licences iegūšanas procedūra, piemērojamā maksa un samaksas veids, kas jāievēro kuģu īpašniekiem, tiek noteikti uz savstarpējas vienošanās pamata.”

7

Nolīguma zivsaimniecības nozarē 7. panta “Finansiālais ieguldījums” 1. punktā ir noteikts:

“Kopiena piešķir Marokai finansiālu ieguldījumu saskaņā ar protokolā un pielikumos paredzētajiem noteikumiem un nosacījumiem. Šo ieguldījumu veido divi saistīti komponenti, proti:

8

Padomes 1994. gada 22. decembra Regulas Nr. 3317/94, ar ko nosaka vispārīgus noteikumus par zveju trešās valsts ūdeņos saskaņā ar zvejas nolīgumu (OV L 350, 13. lpp.), kura bija spēkā pamatlietas faktu laikā, preambulas otrajā apsvērumā bija noteikts, ka, “tā kā, lai nodrošinātu efektīvu un caurskatāmu to zvejas darbību vadību, ko veic Kopienas kuģi saskaņā ar zvejas nolīgumiem starp Kopienu un trešām valstīm, katrai dalībvalstij jāļauj saviem zvejas kuģiem, kas ieguvuši trešās valsts zvejas licenci, veikt šādas darbības, un tā kā zveju trešās valsts ūdeņos bez šādas licences ir jāaizliedz, lai varētu pildīt Kopienas saistības pret trešām valstīm”.

9

Minētās regulas 1. pantā bija noteikts:

“1.   Šī regula nosaka vispārīgus noteikumus attiecībā uz zveju, ko Kopienas zvejas kuģi veic trešās valsts ūdeņos saskaņā ar zvejas nolīgumu starp Kopienu un šo valsti, ja šādām darbībām ir vajadzīga trešās valsts izsniegta zvejas licence.

2.   Vienīgi tie Kopienas zvejas kuģi, kam ir derīga zvejas nolīguma zvejas atļauja, drīkst zvejot trešās valsts ūdeņos saskaņā ar zvejas nolīgumu starp Kopienu un šo valsti.”

10

Saskaņā ar šīs pašas regulas 2. pantu ar “zvejas nolīguma zvejas atļauju” saprata pilnvarojumu zvejot, ko karoga dalībvalsts piešķīrusi Kopienas zvejas kuģim saskaņā ar zvejas nolīgumu starp Kopienu un trešo valsti, lai papildinātu zvejas licenci, kas ļauj šim kuģim veikt zveju šīs trešās valsts zvejas ūdeņos.

11

Regulas Nr. 3317/94 3. pantā bija paredzēts:

“Karoga dalībvalsts piešķir un pārzina zvejas nolīguma zvejas atļaujas zvejas kuģiem, kas kuģo ar tās karogu saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem.”

12

Saskaņā ar šīs pašas regulas 5. pantu:

“1.   Karoga dalībvalsts nosūta Komisijai visus pieteikumus, kas iesniegti, lai kuģiem, kas kuģo ar tās karogu, izsniegtu trešās valsts zvejas licences zvejai atbilstīgi zvejas iespējām, kas Kopienai piešķirtas saskaņā ar zvejas nolīgumu ar trešo valsti. Tā nodrošina, lai pieteikumi atbilstu nolīguma noteikumiem un Kopienas normām.

2.   Komisija izskata pieteikumus no katras dalībvalsts, ņemot vērā zvejas iespējas, kas šai valstij piešķirtas, ievērojot Kopienas noteikumus, kā arī visus nosacījumus, kas izklāstīti zvejas nolīgumā un ir piemērojami Kopienas kuģiem. Komisija ne vēlāk kā 10 darba dienās, skaitot no dienas, kad saņemts dalībvalsts pieteikums, vai termiņos, kas paredzēti zvejas nolīgumā, nosūta attiecīgajai trešai valstij pieteikumus trešās valsts zvejas licences izsniegšanai Kopienas kuģiem, kas vēlas zvejot tās ūdeņos. Ja Komisija, izskatot pieteikumu, atklāj, ka tas neatbilst šajā punktā izklāstītajiem nosacījumiem, tad Komisija tūlīt informē attiecīgo dalībvalsti par neiespējamību pārsūtīt attiecīgajai trešai valstij visu minēto pieteikumu vai tā daļu un norāda iemeslus.

3.   Komisija tūlīt informē karoga dalībvalsti par to, ka attiecīgā trešā valsts ir piešķīrusi zvejas licenci, vai par trešās valsts lēmumu šādu licenci nepiešķirt. Pēdējā gadījumā Komisija veic vajadzīgās pārbaudes, apspriežoties ar karoga dalībvalsti un attiecīgo trešo valsti.”

13

Iesniedzējtiesa norāda, ka saskaņā ar Zvejas likuma (fiskelagen, SFS 1993, Nr. 787) 19.–23. pantu Zviedrijas valdība vai tās izraudzītā iestāde, proti, pamatlietas faktu laikā – Fiskeriverket (Valsts zvejas direkcija), pieņem noteikumus par zveju. Šī likuma 24. pantā noteikts, ka normas, kas pieņemtas, pamatojoties uz 19.–23. pantu, ir piemērojamas arī Zviedrijas kuģu veiktai jūras zvejai ārpus Zviedrijas ekonomiskās zonas starptautiskajos ūdeņos un citos ūdeņos, kuros zvejas darbības notiek, pamatojoties uz starptautiskajiem līgumiem.

14

Saskaņā ar Zvejas likuma 40. pantu persona, kas ar nodomu vai neuzmanības dēļ pārkāpj noteikumus, kuri pieņemti, pamatojoties uz šī likuma 19. pantu, 20. panta pirmo daļu vai 21. līdz 23. pantu, ir sodāma ar naudas sodu vai brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam. Persona, kas ar nodomu vai rupjas neuzmanības dēļ pārkāpj Eiropas Savienības tiesību aktus par kopējo zivsaimniecības politiku, tai skaitā veicot neatļautu zveju, ir sodāma ar to pašu sodu. Ja šajā 40. pantā noteiktais pārkāpums ir atzīstams par smagu, tā izdarītājam piemērojamais sods ir brīvības atņemšana līdz diviem gadiem.

15

Fiskeriverket noteikumu par piekļuvi zvejas zonām un kontroli (Fiskeriverkets föreskrifter om resurstillträde och kontroll på fiskets område, FIFS 2004, Nr. 25, turpmāk tekstā – “Fiskeriverket noteikumi”), kādi tie bija spēkā pamatlietas faktu laikā un kuru piemērošanas joma atbilstoši to 1. nodaļas 1. pantam attiecas uz Regulu Nr. 3319/94, 3. nodaļas 1. pantā paredzēts:

“Kuģus, kuru garums ir pieci metri vai vairāk, drīkst izmantot rūpnieciskajai jūras zvejai vienīgi pēc Fiskeriverket atļaujas saņemšanas.”

16

Fiskeriverket noteikumu 4. nodaļa “Papildu kuģa atļauja [..]” formulēta šādi:

“Zveja saskaņā ar zvejas nolīgumiem starp [Eiropas Kopienu] un trešajām valstīm

1. pants

Pieteikums par trešās valsts zvejas licenci un zvejas atļauju atbilstoši Regulā [..] Nr. 3317/94 noteiktajam līgumam iesniedzams Fiskeriverket.

Zvejas atļauja tiek izsniegta kuģiem, kas iekļauti pamata sarakstā.

2. pants

Nosacījumi 1. pantā noteiktās atļaujas izdošanai ir šādi:

1.   Iebraucot trešās valsts zonā, tās valsts kompetentajai iestādei jāpārraida ziņojums pa Stockholm Radio. Ziņojumā jāietver kuģa ārējais identifikācijas numurs, nosaukums un radio zvana signāls. Kuģim atstājot zonu, izbraukšanas ziņojums jāpārraida tajā pašā radio stacijā.

2.   Vienlaicīgi trešo valstu zonās var atrasties vienīgi tāds skaits kuģu, kuriem atļaujas īpaši izsniegusi Fiskeriverket.

3.   Ir jāievēro tādi nosacījumi, kādus noteikušas trešās valsts iestādes.

4.   Fiskeriverket var noteikt papildu nosacījumus.

Zveja, pamatojoties uz individuālajiem līgumiem par zvejniecību trešo valstu ūdeņos, citu valstu kvotās un starptautiskajos ūdeņos ārpus zvejas zonas vai ekonomiskās zonas

3. pants

Zviedrijas zvejas kuģa ar kuģa atļauju zveja trešās valsts ūdeņos no 1. panta atšķirīgos apstākļos, citu valstu kvotās vai starptautiskajos ūdeņos ārpus zvejas zonām vai ekonomiskajām zonām var tikt veikta vienīgi pēc īpašas atļaujas saņemšanas no Fiskeriverket.”

17

No lēmuma par prejudiciālo jautājumu uzdošanu izriet, ka O. Ahlström, kurš pārstāv Fiskeri Ganthi, kura ir kuģa “Aldo” īpašniece, un L. Kjellberg, kurš pārstāv Fiskeri Nordic, kura ir kuģa “Nordic IV” īpašniece, tiek apsūdzēti, pamatojoties uz Zvejas likuma 20. un 40. pantu, kā arī Fiskeriverket noteikumu 3. nodaļas 1. pantu un 4. nodaļas 3. pantu, par to, ka laika posmā no 2007. gada aprīļa līdz 2008. gada maijam ieskaitot viņi ar nodomu vai arī rupjas neuzmanības dēļ veica komerciālo zveju okeānā pie Rietumsahāras, izmantojot šos Zviedrijas Kuģu reģistrā reģistrētos kuģus, lai gan viņi nebija saņēmuši un neveda līdzi nepieciešamās Fiskeriverket izdotās atļaujas, proti, vispārējo kuģa atļauju komerciālajai zvejai un speciālas kuģa atļaujas zvejai attiecīgajos ūdeņos saskaņā ar Nolīgumu zivsaimniecības nozarē.

18

Pakārtoti Kammaråklagaren (prokurors) apsūdzību balstīja uz Zvejas likuma 40. pantu, Komisijas 2005. gada 3. augusta Regulas (EK) Nr. 1281/2005 par zvejas licenču pārzināšanu un tajās ietveramo informācijas minimumu (OV L 203, 3. lpp.) 3. pantu un uz Padomes 2002. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 358, 59. lpp.) 22. panta 1. punkta a) apakšpunktu saistībā ar Nolīguma zivsaimniecības nozarē 6. pantu.

19

Apsūdzības pamatojumam Kammaråklagaren it īpaši apgalvoja, ka šie kuģi, kuru komandu veidoja gan Zviedrijas, gan Marokas zvejnieki, pastāvīgi veica zveju, izmantojot trali, kopējiem ienākumiem no šīs zvejas sasniedzot vismaz 14 miljonus zviedru kronu (SEK) 2007. gadā un SEK 6 miljonus 2008. gadā. Viņš noziegumus kvalificēja kā smagus tādēļ, ka tie tika pastrādāti sistemātiski ilgā laika posmā, aptvēra īpaši plaša mēroga darbības un ievērojamas vērtības lomus.

20

O. Ahlström un L. Kjellberg noliedz inkriminētās darbības un apstrīd savu atbildību noziegumā. Viņi apgalvo, ka zvejas kuģi “ALDO” un “Nordic IV” tika nofraktēti saskaņā ar berbouta līgumu marokāņu sabiedrībai Atlas Pelagic, kurai bija pašai savas un citu Marokas personu licences zvejot Marokas teritoriālajos ūdeņos. Šī sabiedrība savas darbības ietvaros nofraktēja šos divus kuģus un ar tiem rīkojās autonomi. [O. Ahlström un L. Kjellberg] apgalvo, ka šādai darbībai nav nepieciešama nekāda ne Zviedrijas, ne kādas citas Eiropas iestādes atļauja, jo Fiskeriverket noteikumi nav piemērojami Fiskeri Ganthi un Fiskeri Nordic veiktajām fraktēšanas darbībām. Neesot veikts nekāds Savienības tiesību normu pārkāpums, jo Nolīguma zivsaimniecības nozarē 6. panta 1. punkts, tāpat kā šis nolīgums kopumā pamatlietā nav piemērojams.

21

Hovrätten för västra Sverige (Rietumzviedrijas apelācijas tiesa), kurā tika iesniegta apelācijas sūdzība par Göteborgs tingsrätt (Gēteborgas pirmās instances tiesa) spriedumu, uzskata, ka pastāv šaubas par to, vai Eiropas Savienības tiesības un Nolīgums zivsaimniecības nozarē aizliedz Kopienas kuģu zveju Marokas ūdeņos bez Savienības vai kādas no tās dalībvalstīm atļaujas.

22

Iesniedzējtiesa būtībā uzskata, ka Nolīguma zivsaimniecības nozarē 6. panta 2. punkts var tikt interpretēts tādējādi, ka tas ir [šādu iespēju] izslēdzošs. Tomēr tā norāda, ka, pēc dažu autoru domām, šī norma var tikt interpretēta tādējādi, ka Kopienas kuģis var zvejot, pamatojoties uz trešās valsts izdotu privātu licenci. Tā piebilst, ka pamatlietā tiek apgalvots, ka Marokas kompetentās iestādes atzina abu attiecīgo zvejas kuģu veikto zveju par atbilstoši Nolīgumam zivsaimniecības nozarē veiktu un izdeva zvejai nepieciešamās atļaujas.

23

Šādos apstākļos Hovrätten för Västra Sverige nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

24

Ar šiem jautājumiem, kuri jāaplūko kopā, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Nolīgums zivsaimniecības nozarē, it īpaši tā 6. pants, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas izslēdz jebkādu Kopienas kuģu iespēju veikt zveju Marokas zvejas zonās, pamatojoties uz atļauju, kuru izsniegušas Marokas iestādes bez kompetento Savienības iestāžu iesaistīšanās.

25

Šai tiesai it īpaši ir šaubas par to, vai Nolīgums zivsaimniecības nozarē izslēdz iespēju zvejas veikšanai šajās zvejas zonās nofraktēt Kopienu kuģi ar berbouta līgumu Marokas sabiedrībai, kurai ir vienīgi atļauja, kuru kompetentās Marokas iestādes izsniegušas zvejas kvotu marokāņu īpašniekiem. Tā turklāt vaicā, vai tā tas ir arī tad, ja iznomātājs šai sabiedrībai nodrošina arī zinātību un tehnisku palīdzību.

26

Jānorāda, ka Nolīguma zivsaimniecības nozarē puses tā preambulā ir izrādījušas nodomu pieņemt sīki izstrādātus noteikumus un nosacījumus, ar kādiem Kopienas kuģi veic zvejas darbības Marokas zvejas zonās. Šī nolīguma mērķis, kāds tas definēts tā 1. pantā, ir noteikt principus, noteikumus un procedūras, kas reglamentē tostarp nosacījumus šo kuģu piekļuvei minētajām zvejas zonām. Tā kā šajā nolīgumā nav paredzētas nekādas atkāpes no šiem nosacījumiem, no tā izriet, ka tie attiecas uz visiem Kopienas kuģiem – kuri saskaņā ar Nolīguma zivsaimniecības nozarē 2. panta d) apakšpunktu ir Kopienā reģistrēti zvejas kuģi, kas kuģo ar Kopienas dalībvalsts karogu, – kuri šajā ziņā vēlas veikt zveju.

27

Tādējādi Nolīguma zivsaimniecības nozarē 6. panta par noteikumiem, kas regulē zvejas darbību, 1. punktā noteikts, ka Kopienas kuģi var zvejot Marokas zvejas zonās tikai tad, ja tiem ir saskaņā ar šo zvejas nolīgumu izsniegta zvejas licence.

28

Saskaņā ar šīs tiesību normas formulējumu Kopienas kuģi Marokas zvejas zonās zvejas darbības veic tikai ar nosacījumu, ja tiem ir Marokas kompetento iestāžu izdota licence pēc Kopienas kompetento iestāžu pieprasījuma. Turklāt Nolīguma zivsaimniecības nozarē 6. panta 2. punktā noteikts, ka attiecībā uz zvejas kategorijām, kuras neietilpst protokolā, licences Kopienas kuģiem var izdot minētās iestādes, bet ka, ņemot vērā ar šo nolīgumu nodibināto partnerattiecību raksturu, šādu licenču izdošana “ir atkarīga no Eiropas Komisijas labvēlīga atzinuma”.

29

No tā izriet, ka, lai Kopienas kuģis būtu tiesīgs veikt zvejas darbības Marokas zvejas zonās, vienmēr ir prasīta Kompetento Savienības iestāžu iesaistīšanās un tādējādi – šāds kuģis tajās nevar veikt šādas darbības, pamatojoties uz atļauju, kuru Marokas iestādes izsniegušas bez šādas iesaistīšanās.

30

Šajā ziņā jānorāda, ka Regulas Nr. 3317/94 5. pantā ir noteikta procedūra, kas jāievēro karoga dalībvalstij un Komisijai, lai saņemtu trešās valsts izsniegtas zvejas licences zvejai atbilstīgi zvejas iespējām, kas Kopienai piešķirtas saskaņā ar zvejas nolīgumu, un Komisijai uzdots izskatīt šādu licenču saņemšanas pieteikumus pirms to nosūtīšanas attiecīgajai trešajai valstij. Turklāt ar šo regulu, kā izriet no tās 1. panta 2. punkta un 2. un 3. panta, Kopienu kuģu iespējai veikt zvejas darbības trešās valsts ūdeņos saskaņā ar zvejas nolīgumu, kas noslēgts starp Kopienu un šo trešo valsti, nepieciešama karoga dalībvalsts izsniegta zvejas atļauja.

31

Turklāt jānorāda, ka piešķirt Kopienas kuģiem iespēju piekļūt Marokas zvejas zonām, lai tajās veiktu zvejas darbības, atbrīvojoties no šīs Savienības kompetento iestāžu iesaistīšanās, būtu pretrunā Nolīguma zivsaimniecības nozarē mērķim, kurš, kā izriet no tā preambulas un 1. un 3. panta, ir – ieviest atbildīgu zveju, lai nodrošinātu jūras ūdeņu dzīvo resursu ilgstošu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, jo īpaši, ieviešot kontroles sistēmu pār zvejas darbību kopumā, lai nodrošinātu šo resursu izmantojuma plānošanas un saglabāšanas efektivitāti. Šāda iespēja varētu palielināt Kopienas kuģu piekļuvi šīm zvejas zonām un tajās intensificēt kuģu veikto šo resursu izmantošanu, turklāt bez kompetento Savienības iestāžu kontroles.

32

Tāpat Kopienas kuģu piekļuve Marokas zvejas zonām ārpus Nolīguma zivsaimniecības nozarē noteikumiem neatbilstu Savienības Marokas Karalistei atbilstoši šī nolīguma 7. pantam piešķirtā finansiālā ieguldījuma pamatam un mērķim, kas saskaņā ar šo pašu pantu ir finansiāli kompensēt Kopienas kuģu piekļuvi Marokas zvejas zonām un sniegt finansiālu atbalsts nacionālās zivsaimniecības politikas izveidošanai, kas balstīta uz atbildīgu zveju un ilgtspējīgu zivsaimniecības resursu izmantošanu Marokas ūdeņos.

33

Tādējādi nevar pieļaut, ka Kopienas kuģi piekļūst Marokas zvejas ūdeņiem, lai tur veiktu zvejas darbības, šai nolūkā noslēdzot berbouta līgumu ar Marokas sabiedrību, kurai ir licence, kuru Marokas iestādes izsniegušas marokāņu zvejas kvotu īpašniekiem, vai izmantojot jebkādu juridisku instrumentu, lai piekļūtu šīm zvejas zonām, lai tajās veiktu šādas darbības ārpus Nolīguma zivsaimniecības nozarē ietvariem un tādējādi bez kompetento Savienības iestāžu iesaistīšanās.

34

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdotajiem jautājumiem jāatbild, ka Nolīgums zivsaimniecības nozarē, it īpaši tā 6. pants, jāinterpretē tādējādi, ka ar to tiek izslēgta jebkāda Kopienas kuģu iespēja veikt zvejas darbības Marokas zvejas zonās, pamatojoties uz licenci, kuru izsniegušas Marokas iestādes bez kompetento Savienības iestāžu iesaistīšanās.

35

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:

Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Marokas Karalisti, kas Kopienas vārdā apstiprināts ar Padomes 2006. gada 22. maija Regulu Nr. 764/2006, it īpaši tā 6. pants, jāinterpretē tādējādi, ka ar to tiek izslēgta jebkāda Kopienas kuģu iespēja veikt zvejas darbības Marokas zvejas zonās, pamatojoties uz licenci, kuru izsniegušas Marokas iestādes bez kompetento Eiropas Savienības iestāžu iesaistīšanās.