—

Croce Amica One Italia Srl vārdā – M. Sica un M. Protto, avvocati,

—

Azienda Regionale Emergenza Urgenza (AREU) vārdā – V. Avolio un V. Luciano, avvocati,

—

Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz C. Colelli un L. D’Ascia, avvocati dello Stato,

—

Norvēģijas valdības vārdā – M. Emberland un H. Røstum, kā arī I. Jansen, pārstāvji,

—

Eiropas Komisijas vārdā – G. Conte un A. Tokár, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas [būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas] procedūru (OV L 134, 114. lpp.), 41. panta 1. punktu, 43. un 45. pantu.

2

Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp Croce Amica One Italia Srl (turpmāk tekstā – “Croce Amica One”) un Azienda Regionale Emergenza Urgenza (AREU) (Reģionālais neatliekamās palīdzības dienests) jautājumā par minētā dienesta kā līgumslēdzējas iestādes lēmuma neveikt galīgo attiecīgā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu Croce Amica One, kas tika atzīta par provizorisko izraudzīto pretendentu, un atsaukt uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus likumību.

3

Direktīvas 2004/18 41. panta ar nosaukumu “Kandidātu un pretendentu informēšana” 1. punktā ir paredzēts:

“Līgumslēdzējas iestādes iespējami īsā laikā informē kandidātus un pretendentus par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz [..] līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu [..], tostarp pamatojot visus lēmumus [..] nepiešķirt tāda līguma slēgšanas tiesības, par kuru ir bijis izsludināts konkurss [..]; minēto informāciju sniedz pēc līgumslēdzēju iestāžu rakstveidā iesniegta pieprasījuma.”

4

Atbilstoši šīs direktīvas 43. pantam ar nosaukumu “Ziņojumu saturs”:

“Par katru līgumu [..] līgumslēdzējas iestādes sagatavo rakstveida ziņojumu, kurā iekļauj vismaz šādu informāciju:

[..]

[..].”

5

Minētās direktīvas 45. pantā ar nosaukumu “Kandidāta vai pretendenta personiskie dati” ir noteikts:

“1.   Valsts līguma dalībnieks nedrīkst būt tāds kandidāts vai pretendents, kas ar līgumslēdzējai iestādei zināmu galīgu spriedumu ir notiesāts viena vai vairāku turpmāk uzskaitīto iemeslu dēļ:

Šā punkta īstenošanas nosacījumus dalībvalstis paredz saskaņā ar katras valsts tiesību aktiem un ievērojot Kopienu tiesības.

[..]

2.   Dalību līgumā var atteikt tādam komersantam, kas:

[..]

[..]

Šā punkta īstenošanas nosacījumus dalībvalstis paredz saskaņā ar katras konkrētās valsts tiesību aktiem un ievērojot Kopienu tiesības.

[..]”

6

Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīvas 89/665/EEK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus [būvdarbu un piegādes publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesība] valsts vajadzībām (OV L 395, 33. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīvu 2007/66/EK (OV L 335, 31. lpp.; turpmāk tekstā – “Direktīva 89/665”), 1. panta ar nosaukumu “Darbības joma un pārskatīšanas procedūru pieejamība” 1. punkta trešajā daļā ir noteikts:

“Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka attiecībā uz līgumiem, uz ko attiecas Direktīva 2004/18/EK, līgumslēdzēju iestāžu lēmumus var efektīvi un, jo īpaši, iespējami ātri pārskatīt saskaņā ar šīs direktīvas 2. līdz 2.f pantā izklāstītajiem nosacījumiem, pamatojoties uz to, ka ar šādiem lēmumiem ir pārkāpti Kopienas tiesību akti publiskā iepirkuma jomā vai attiecīgās valsts noteikumi, ar ko transponē minētos tiesību aktus.”

7

Direktīva 2004/18 tika transponēta Itālijas tiesību sistēmā ar 2006. gada 12. aprīļa Dekrētlikumu Nr. 163/2006 (2006. gada 2. maijaGURI Nr. 100 kārtējais pielikums), ar kuru kodificē noteikumus publiskā iepirkuma nozarē.

8

Šī dekrētlikuma 38. pantā ir paredzēts:

“1.   No dalības [..] būvdarbu, piegādes un pakalpojumu [..] publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās ir izslēgtas un nevar noslēgt ar tām saistītus līgumus personas:

[..]

[..]

[..].”

9

Minētā dekrētlikuma 78. panta 1. punktā ir paredzēts:

“Attiecībā uz ikvienu līgumu [..] līgumslēdzējas iestādes sagatavo ziņojumu, kurā ietver vismaz šādu informāciju:

[..]

10

Šī paša minētā likumdošanas dekrēta 79. panta 1. punktā ir noteikts:

“Līgumslēdzējas iestādes iespējami īsā laikā informē kandidātus un pretendentus par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz [..] līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu [..], tostarp pamatojot visus lēmumus [..] nepiešķirt tāda līguma slēgšanas tiesības, par kuru ir bijis izsludināts konkurss [..].”

11

Dekrētlikuma Nr. 163/2006 11. panta 9. punktā ir speciāla atsauce uz administrācijas pilnvarām atsaukt, apturēt vai grozīt pašas izdotus aktus saskaņā ar šādiem noteikumiem:

“Līdz ko ir notikusi galīgā līguma slēgšanas tiesību piešķiršana un, ievērojot administrācijas pilnvaras atsaukt, apturēt vai grozīt pašas izdotus aktus gadījumos, kad to atļauj spēkā esošās normas, publiskā iepirkuma līgums [..] tiek noslēgts sešdesmit dienu laikā.”

12

Administrācijas pilnvaras atsaukt pašas izdotus aktus ir paredzētas kā vispārīgs princips, kas piemērojams visām administratīvajām procedūrām, 21.d pantā 1990. gada 7. augusta Likumā Nr. 241 par jauniem noteikumiem attiecībā uz administratīvo procesu un tiesībām piekļūt administratīviem dokumentiem (legge n. 241 – Nuove norme in materia di procedimento amministrativo e di diritto di accesso ai documenti amministrativi, 1990. gada 18. augustaGURI Nr. 192, 7. lpp.). Šis pants ir formulēts šādi:

“Sabiedrības interesēs vai gadījumā, ja ir notikušas faktiskās situācijas izmaiņas vai sākotnējo sabiedrības interešu atkārtota izvērtēšana, iestāde, kura ir to pieņēmusi, vai kāda cita likumā paredzētā iestāde var atsaukt administratīvo aktu, kurš rada ilgstošu iedarbību; šādas atsaukšanas rezultātā atsauktais akts pārstāj radīt tālākas tiesiskas sekas.”

13

Ar 2010. gada 28. decembra lēmumu AREU izsludināja atklātu konkursu publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai attiecībā uz “orgānu, audu, bioloģiskā materiāla, ķirurģiskā aprīkojuma un pacientu transportēšanas pakalpojumu sniegšanu saistībā ar transplantācijas operācijām”. Šo līgumu bija paredzēts noslēgt uz diviem gadiem, ar iespēju to pagarināt par 12 mēnešiem, un to bija paredzēts piešķirt saskaņā ar saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritēriju.

14

Pēc tehnisko piedāvājumu izvērtēšanas atlases komiteja noraidīja trīs no četrām sabiedrībām, kas piedalījās šī līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā. Vienīgā sabiedrība, kas izturēja konkursu, proti, Croce Amica One, tika provizoriski atzīta par izraudzīto pretendentu ar lēmumu, kas tika minēts 2011. gada 10. maija protokolā. Tomēr, tā kā valsts tiesiskajā regulējumā paredzētie nosacījumi, lai “veiktu tā saukto “obligāto” pārbaudi jebkādām nesamērībām, kas identificētas piedāvājumā”, šajā gadījumā bija izpildīti, jo par cenu un citiem vērtēšanas faktoriem piešķirtie punkti bija vienādi vai lielāki nekā četras piektdaļas no atbilstošā maksimālā sliekšņa, kāds bija paredzēts uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus, līgumslēdzēja iestāde pieprasīja pierādījumus attiecībā uz Croce Amica One tehnisko piedāvājumu. Veikusi šo pārbaudi, atlases komiteja ar protokolā iekļauto 2011. gada 23. jūnija lēmumu secināja, ka piedāvājumā bija nesamērības.

15

Tajā pašā laikā sākotnējā kriminālizmeklēšanā, kas tika uzsākta arī pret Croce Amica One likumisko pārstāvi sakarā ar krāpšanu un apzināti nepatiesu liecību sniegšanu, kompetentie dienesti veica dokumentu, kuri attiecās uz šo sabiedrību, pagaidu sekvestrāciju.

16

Ar 2011. gada 21. jūlija paziņojumu AREU informēja Croce Amica One, kā arī citu sabiedrību, kas piedalījās pamatlietā apskatāmajā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, par to, ka tā uzsāka, pamatojoties uz administrācijas pilnvarām atsaukt, apturēt vai grozīt pašas izdotus aktus, procedūru uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus atsaukšanai.

17

Ar 2011. gada 8. septembra lēmumu AREU ģenerāldirektors nolēma neveikt galīgo līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un vienlaikus anulēt visu iepirkuma procedūru. Ar šo pasākumu līgumslēdzēja iestāde “uzskatīja, ka minētajos apstākļos papildus piedāvājuma nesamērīgumam AREU acīmredzamu lietderības apsvērumu un ar labas pārvaldības apsvērumiem saistītu iemeslu dēļ tomēr nevar[ēja] piešķirt pakalpojuma līguma slēgšanas tiesības pretendentam Croce Amica One [..] un ka, ņemot vērā attiecīgo pakalpojumu neatliekamo raksturu, tā nevar[ēja] atlikt līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu līdz krimināltiesvedības pabeigšanas brīdim vai kaut vai līdz pašreiz notiekošās izmeklēšanas noslēgumam”.

18

Līgumslēdzēja iestāde neizsludināja jaunu procedūru pamatlietā apskatāmā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai un pagarināja pastāvošo pakalpojumu līgumu ar divām citām apvienībām.

19

Ar prasību, kas tika celta 2011. gada 2. novembrī, Croce Amica One pārsūdzēja iesniedzējtiesā līgumslēdzējas iestādes 2011. gada 8. septembra lēmumu, kas minēts šī sprieduma 17. punktā, prasot šī lēmuma atcelšanu un tā iedarbības apturēšanu uz laiku. Turklāt tā cēla arī prasību atlīdzināt kaitējumu, kāds, pēc tās domām, tai tika nodarīts ar šo lēmumu.

20

Ar 2013. gada 14. maija lēmumu Tribunale di Milano [Milānas tiesa] izvirzīja apsūdzību pret Croce Amica One likumisko pārstāvi kopā ar otru apsūdzēto personu saistībā arī ar neatļautu darbību, kas izpaužas kā publiskā iepirkuma procedūru traucēšana, jo, lai iegūtu līguma slēgšanas tiesības, attiecīgā persona iesniedza 15 fiktīvus atestātus par dalību neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļu drošas vadīšanas kursos.

21

Iesniedzējtiesa uzskata, ka, vispārīgi runājot un neskarot administrācijas pilnvaras atsaukt, apturēt vai grozīt pašas izdotus aktus saistībā ar publiskā iepirkuma līgumiem, attiecīgā līgumslēdzēja iestāde – kas, šķiet, rīkojās administratīvās lietderības iemeslu vadīta, izrietošu no notiekošās kriminālizmeklēšanas, kas uzsākta par sabiedrības, kura tika atzīta par provizorisko izraudzīto pretendentu, likumisko pārstāvi, – neievēroja Direktīvas 2004/18 45. pantu, ņemot vērā it īpaši šajā normā minēto “kandidāta vai pretendenta [personisko situāciju]”.

22

Tāpēc iesniedzējtiesa uzskata, ka saskaņā ar minēto normu pretendentu var izslēgt tikai tad, ja attiecībā uz to ir taisīts notiesājošs spriedums ar res iudicata spēku.

23

Tāpat iesniedzējtiesa jautā arī no Savienības tiesību viedokļa par tās kompetences apjomu šajā ziņā, uzskatot, ka tās kompetenci nevar ierobežot ar procesuālu kļūdu, kas liedz īstenot administrācijas pilnvaras, pārbaudi. Tā uzskata, ka neatzīt, ka administratīvajai tiesai ir plašas pilnvaras izvērtēt faktus vai juridiskus terminus, tādus kā sabiedrības, kura ir tikusi atzīta par provizorisko izraudzīto pretendentu, likumiskā pārstāvja kriminālatbildības galīga nekonstatēšanu, kā tas ir šajā lietā, un būtu pilnīgā pretrunā ar Direktīvas 2004/18 45. panta burtu un garu.

24

Ņemot vērā šos apsvērumus, Tribunale amministrativo regionale per la Lombardia [Lombardijas reģionālā Administratīvā tiesa] nolēma atlikt lietas izskatīšanu un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

25

Ar šiem jautājumiem, kurus ir jāapskata kopā, būtībā tiek prasīts, vai Direktīvas 2004/18 45. pants gadījumā, kad nav izpildīti nosacījumi šajā pantā paredzēto izslēgšanas pamatu piemērošanai, liedz līgumslēdzējai iestādei pieņemt lēmumu atteikties noslēgt publiskā iepirkuma līgumu, attiecībā uz kuru tika rīkota publiskā iepirkuma procedūra, un neveikt galīgo šī līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu vienīgajam izraudzītajam pretendentam, kurš ir izturējis konkursu un kurš ir ticis atzīts par provizorisku izraudzīto pretendentu.

26

Šo jautājumu formulējums un atsauce uz Direktīvas 2004/18 45. pantu var būt izskaidrojama ar to, ka 2011. gada 8. septembrīAREU ģenerāldirektors nolēma, pirmkārt, neveikt galīgo pamatlietā apskatāmā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu Croce Amica One un, otrkārt, atcelt atbilstošo uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus.

27

Uzreiz jānorāda, ka, lai gan ir atsauce lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu uz Direktīvas 2004/18 45. pantu, no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka strīdīgais tiesību akts pamatlietā ir līgumslēdzējas iestādes lēmums, kas attiecas uz uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus atsaukšanu un iepirkuma procedūras atcelšanu. Šis lēmums atšķiras no lēmuma par pretendenta izslēgšanu saskaņā ar šīs direktīvas 45. pantu.

28

Šajā kontekstā ir jāatzīmē, ka, kaut arī Tiesa nav tikusi informēta par precīziem iemesliem attiecīgā uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus atsaukšanai, iesniedzējtiesa, šķiet, saista Croce Amica One likumiskā pārstāvja rīcību tikai ar tiem izslēgšanas pamatiem, kas attiecas uz krimināltiesībām un kuri nozīmē notiesāšanu ar galīgu spriedumu, proti, ar pamatiem, kas paredzēti Direktīvas 2004/18 45. panta 1. punktā un 2. punkta c) apakšpunktā. Šajā ziņā ir lietderīgi precizēt, ka šīs direktīvas 45. panta 2. punkta d) un g) apakšpunktā paredzētie izslēgšanas pamati dod līgumslēdzējām iestādēm arī tiesības izslēgt ikvienu komersantu, kurš ir vainīgs smagā profesionālās ētikas pārkāpumā, kas apstiprinājies jebkādā veidā, ko līgumslēdzējas iestādes var pierādīt, kurš ir vainīgs nopietnā informācijas sagrozīšanā vai kurš nav sniedzis informāciju, kas nepieciešama piedāvājumu kvalitatīvai atlasei, un netiek prasīts, lai attiecībā uz komersantu būtu taisīts galīgs notiesājošs spriedums.

29

Runājot par lēmumu atsaukt uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus attiecībā uz publiskā iepirkuma līgumu, šim lēmumam ir jāatbilst Direktīvas 2004/18 41. panta 1. punktam un 43. pantam.

30

Direktīvas 2004/18 41. panta 1. punktā ir paredzēts pienākums iespējami īsā laikā informēt kandidātus un pretendentus par šādu lēmumu, kā arī norādīt iemeslus, un šīs direktīvas 43. pantā ir paredzēts pienākums norādīt šos iemeslus protokolā, kāds ir jāsagatavo katra publiskā iepirkuma gadījumā. Direktīvā 2004/18 nav ietverts neviens noteikums attiecībā uz šāda lēmuma satura vai formas nosacījumiem.

31

Šajā ziņā ir jāatgādina Tiesa judikatūra, saskaņā ar kuru Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvas 93/37/EEK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu piešķiršanas procedūras (OV L 199, 54. lpp.), 8. panta 2. punkts, kurš ir līdzīgs Direktīvas 2004/18 41. panta 1. punktam, neparedz, ka līgumslēdzējas iestādes atteikšanās noslēgt publiskā iepirkuma līgumu ir iespējama tikai izņēmuma gadījumos vai ka tai ir jābūt balstītai uz nopietniem pamatiem (spriedums Fracasso un Leitschutz, C‑27/98, EU:C:1999:420, 23. un 25. punkts).

32

Tāpat Tiesa norādīja, ka Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīvas 92/50/EEK par procedūru koordinēšanu valsts pakalpojumu līgumu piešķiršanai (OV L 209, 1. lpp.) 12. panta 2. punkts, kurš arī ir līdzīgs Direktīvas 2004/18 41. panta 1. punktam un kurš uzliek līgumslēdzējai iestādei pienākumu gadījumā, kad tā nolemj atsaukt uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus saistībā ar publiskā iepirkuma līgumu, paziņot tā lēmuma iemeslus kandidātiem un pretendentiem, nenozīmē šai līgumslēdzējai iestādei pienākumu pabeigt līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (skat. spriedumu HI, C-92/00, EU:C:2002:379, 41. lpp.).

33

Tomēr Tiesa piesardzīgi uzsvēra, ka prasību paziņot iemeslus lēmumam atsaukt uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus diktē rūpes nodrošināt minimālo pārskatāmības līmeni publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās, uz kurām attiecas Savienības tiesības, un tāpēc arī vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu, kas ir šo normu pamatā (šajā ziņā skat. spriedumu HI, EU:C:2002:379, 45. un 46. punkts un tajos minētā judikatūra).

34

Tāpat Tiesa ir atzinusi, ka Direktīvas 89/665 1. panta 1. punktā ir prasīts, lai līgumslēdzējas iestādes lēmumu atsaukt uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus publiskā iepirkuma procedūrā vajadzības gadījumā varētu pārsūdzēt un atcelt, pamatojoties uz to, ka ar to ir pārkāptas Savienības tiesības publiskā iepirkuma jomā vai valsts noteikumi, kas transponē šīs tiesības. Turklāt Tiesa uzskatīja, ka pat gadījumā, kad piemērojamais valsts tiesiskais regulējums piešķir līgumslēdzējām iestādēm plašu rīcības brīvību attiecībā uz uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus atsaukšanu, valsts tiesām ir jābūt iespējai saskaņā ar Direktīvu 89/665 pārbaudīt lēmuma par atsaukšanu saderību ar atbilstošajām Savienības tiesību normām (skat. spriedumu HI, EU:C:2002:379, 55. un 62. punkts).

35

Līdz ar to Savienības tiesības neliedz dalībvalstīm paredzēt savos tiesību aktos iespēju pieņemt lēmumu par uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus atsaukšanu. Tādējādi šāda lēmuma par atsaukšanu iemesli var būt balstīti uz pamatiem, kuriem ir saistība inter alia ar novērtējumu par to, vai no sabiedrības interešu viedokļa ir lietderīgi pabeigt līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, ņemot vērā arī ekonomiskā konteksta vai faktisko apstākļu iespējamās izmaiņas, vai arī ar attiecīgās līgumslēdzējas iestādes vajadzībām. Šāds lēmums var tikt pamatots arī ar nepietiekamo konkurences līmeni sakarā ar to, ka attiecīgās līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras beigās tikai viens pretendents bija piemērots šī līguma izpildei.

36

Rezultātā, ievērojot pārskatāmības un vienlīdzīgas attieksmes principus, līgumslēdzējai iestādei nevar prasīt pabeigt uzsākto līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru un noslēgt attiecīgo līgumu pat tad, ja ir palicis tikai viens piemērots pretendents.

37

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo līdz trešo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2004/18 41. panta 1. punkts, 43. pants un 45. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, kad nav izpildīti nosacījumi 45. pantā paredzēto izslēgšanas pamatu piemērošanai, šis pēdējais minētais pants neliedz līgumslēdzējai iestādei pieņemt lēmumu atteikties noslēgt publiskā iepirkuma līgumu, attiecībā uz kuru ir tikusi rīkota publiskā iepirkuma procedūra, un neveikt galīgo šī līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu vienīgajam izraudzītajam pretendentam, kurš ir izturējis konkursu un ir ticis atzīts par provizorisku izraudzīto pretendentu.

38

Ar ceturto jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai saskaņā ar Savienības tiesībām kompetentā valsts tiesa var veikt līgumslēdzējas iestādes lēmuma pārbaudi atbilstoši savai neierobežotajai kompetencei, proti, pārbaudi, kas tai ļauj ņemt vērā pretendentu piedāvājumu ticamību un piemērotību un aizstāt līgumslēdzējas iestādes novērtējumu attiecībā uz uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus atsaukšanas lietderību ar savu vērtējumu.

39

Jāuzsver, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru lēmums atsaukt uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai ir viens no “līgumslēdzēju iestāžu lēmumiem”, attiecībā uz kuriem dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvas 89/665 1. panta 1. punkta trešo daļu valsts tiesībās ir jāparedz procedūras prasībām, kas celtas ar mērķi nodrošināt atbilstošo Savienības materiālo tiesību normu publiskā iepirkuma jomā vai valstu normu, kas transponē šos Savienības tiesību aktus, ievērošanu (šajā ziņā skat. spriedumus HI, EU:C:2002:379, 53.–55. punkts, kā arī Koppensteiner, C‑15/04, EU:C:2005:345, 29. punkts).

40

Tā kā Direktīva 89/665 vien koordinē dalībvalstīs pastāvošos mehānismus, lai nodrošinātu direktīvu, ar kurām ir paredzētas materiālās tiesību normas attiecībā uz publiskā iepirkuma līgumiem, pilnīgu un efektīvu ievērošanu, tad tajā nav skaidri definēts tiesību aizsardzības līdzekļu apjoms, kāds dalībvalstīm šajā ziņā būtu jāievieš. Līdz ar to jautājums par tiesas pārbaudes, kas tiek veikta pārsūdzības procedūrās saistībā ar Direktīvu 89/665, apjomu ir jāizvērtē, ņemot vērā šīs direktīvas mērķi un nemazinot šīs pārbaudes efektivitāti (spriedums HI, EU:C:2002:379, 58. un 59. punkts).

41

Šajā ziņā jāatgādina, ka pārsūdzības mehānisma darbība ir reglamentēta Direktīvas 89/665 1. panta 1. punkta trešajā daļā, saskaņā ar kuru dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecībā uz līgumiem, uz kuriem attiecas Direktīva 2004/18, līgumslēdzēju iestāžu lēmumus var efektīvi un jo īpaši iespējami ātri pārskatīt, pamatojoties uz to, ka ar šādiem lēmumiem ir pārkāpti Savienības tiesību akti publiskā iepirkuma jomā vai attiecīgās valsts normas, ar ko transponē minētos tiesību aktus.

42

No minētā izriet, ka šajā normā paredzēto pārsūdzības procedūru mērķis ir nodrošināt atbilstošo Savienības tiesību normu ievērošanu, it īpaši Direktīvas 2004/18 noteikumu vai valsts tiesību normu, ar kurām tiek transponēti šie noteikumi, ievērošanu.

43

Jāuzsver, ka šo tiesiskuma kontroli nevar ierobežot ar līgumslēdzēju iestāžu lēmumu patvaļīgā rakstura izvērtēšanu (šajā ziņā skat. spriedumu HI, EU:C:2002:379, 63. punkts).

44

Tādējādi šo tiesību aizsardzības līdzekļu mērķis ir pārbaudīt tiesiskumu, nevis lietderību.

45

Tā kā šajā jomā nav speciāla Savienības tiesiskā regulējuma, tad kārtība, kādā notiek pārbaude tiesā, ir jāparedz valsts procesuālajās tiesību normās, ievērojot līdzvērtības un efektivitātes principus (šajā ziņā skat. spriedumu HI, EU:C:2002:379, 68. punkts). Tādējādi valsts likumdevējs var piešķirt valsts tiesām plašākas pilnvaras, lai izvērtētu pasākuma lietderību.

46

Līdz ar to uz ceturto jautājumu ir jāatbild, ka Savienības tiesības publiskā iepirkuma līgumu jomā, it īpaši Direktīvas 89/665 1. panta 1. punkta trešā daļa, ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā normā paredzētā pārbaude nozīmē līgumslēdzēju iestāžu pieņemto lēmumu tiesiskuma pārbaudi, kuras mērķis ir nodrošināt atbilstošo Savienības tiesību normu vai valsts tiesību aktu, ar kuriem tiek transponētas šīs normas, ievērošanu, un šī pārbaude nevar tikt ierobežota vienīgi ar līgumslēdzēju iestāžu lēmumu patvaļīgā rakstura izvērtēšanu. Tomēr minētais neizslēdz iespēju valsts likumdevējam piešķirt kompetentajām valsts tiesām pilnvaras izvērtēt lietderību.

47

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež: