—

“Vilniaus energija”UAB vārdā – L. Samuolis,

—

Lietuvas valdības vārdā – D. Kriaučiūnas un V. Kazlauskaitė‑Švenčionienė, pārstāvji,

—

Beļģijas valdības vārdā – T. Materne un J. C. Halleux, pārstāvji,

—

Polijas valdības vārdā – B. Majczyna, pārstāvis,

—

Eiropas Komisijas vārdā – G. Zavvos un J. Jokubauskaitė, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par LESD 34. panta, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/22/EK par mērinstrumentiem (OV L 135, 1. lpp.) interpretāciju.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp “Vilniaus energija”UAB (turpmāk tekstā – “Vilniaus energija”) un Lietuvos metrologijos inspekcijos Vilniaus apskrities skyrius (Lietuvas Metroloģijas inspekcijas Viļņas apriņķa nodaļa, turpmāk tekstā – “metrologijos inspekcija”) par prasību atcelt metrologijos inspekcija izdotu aktu attiecībā uz tādu ūdens skaitītāju mērījumu rezultātu izmantošanu, kuri ir pieslēgti attālinātas (telemetriskas) datu pārraides ierīcei.

3

Atbilstoši Direktīvas 2004/22 preambulas 3., 4., 10. un 17. apsvērumam:

[..]

[..]

4

Minētā direktīva saskaņā ar tās 1. pantu, kura nosaukums ir “Darbības joma”, attiecas uz “ierīcēm un sistēmām, kuru mērfunkcija ir noteikta īpašajos mērinstrumentu pielikumos, proti, uz ūdens skaitītājiem (MI‑001)”.

5

Šīs pašas direktīvas 2. panta 1. punktā ir noteikts:

“Dalībvalstis var noteikt 1. pantā minēto mērinstrumentu izmantošanu mērījumiem, kas skar sabiedrības intereses, sabiedrības veselības aizsardzību, valsts drošību un sabiedrisko kārtību, vides aizsardzību, patērētāju tiesību aizsardzību, nodokļu un nodevu iekasēšanu un godīgu tirdzniecību, ja tās uzskata to par pamatotu.”

6

Direktīvas 2004/22 3. panta pirmā daļa ir izteikta šādi:

“Šajā direktīvā ir noteiktas prasības, kādām jāatbilst 1. pantā minētajām ierīcēm un sistēmām, lai tās varētu laist tirgū un/vai nodot ekspluatācijā 2. panta 1. punktā minēto uzdevumu veikšanai.”

7

Minētās direktīvas 4. panta a), e) un f) punktā ir paredzēts:

“Šajā direktīvā:

[..]

8

Šīs pašas direktīvas 6. panta 1. punkta pirmā daļa ir izteikta šādi:

“Mērinstrumentam jāatbilst I pielikumā un attiecīgajā īpašajā mērinstrumentu pielikumā noteiktajām pamatprasībām.”

9

Direktīvas 2004/22 7. panta 1. punktā ir paredzēts:

“Uz mērinstrumenta atbilstību visiem šīs direktīvas noteikumiem norāda tā CE atbilstības marķējums un metroloģiskais papildmarķējums, kas norādīts 17. pantā.”

10

Šīs direktīvas 8. panta 1.–4. punktā ir noteikts:

“1.   Dalībvalstis, atsaucoties uz šo direktīvu, nedrīkst kavēt tādu mērinstrumentu laišanu tirgū un/vai nodošanu ekspluatācijā, [kas] ir nodrošināti ar CE atbilstības marķējumu un metroloģisko papildmarķējumu saskaņā ar 7. pantu.

2.   Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tirgū laiž un/vai ekspluatācijā nodod tikai tādus mērinstrumentus, kas atbilst šīs direktīvas prasībām.

3.   Dalībvalsts var pieprasīt, ka mērinstrumentam ir jāatbilst tādiem ekspluatācijā nodošanas noteikumiem, kas izriet no vietējiem klimatiskajiem apstākļiem. Šajā gadījumā dalībvalsts izraugās augšējo un apakšējo temperatūras robežu pēc I pielikuma 1. tabulas un turklāt var norādīt nosacījumus attiecībā uz mitrumu (mitruma kondensācija ir pieļaujama vai nav), kā arī paredzēto atrašanās vietu (ārpus telpas vai telpā).

4.   Ja mērinstrumentam ir noteiktas vairākas precizitātes klases:

Gan a), gan b) apakšpunktā minētajos gadījumos saimnieks var pēc savas izvēles izmantot augstākas precizitātes klases mērinstrumentu.”

11

Saskaņā ar minētās direktīvas 9. panta pirmo daļu:

“Pēc ražotāja izvēles mērinstrumenta atbilstību attiecīgajām pamatprasībām novērtē pēc vienas no atbilstības novērtēšanas procedūrām, kas uzskaitītas īpašajā mērinstrumentu pielikumā. [..]”

12

Šīs pašas direktīvas I pielikumā, kura nosaukums ir “Pamatprasības”, ir paredzēts:

“Mērinstrumentam jānodrošina augsts metroloģiskās drošības līmenis, lai ieinteresētās personas varētu uzticēties mērījumu rezultātiem; tā konstrukcijai un ražošanai jāatbilst augstām kvalitātes prasībām, ņemot vērā mērīšanas tehnoloģiju un mērījumu datu drošumu.

Tālāk ir noteiktas prasības, kādām jāatbilst mērinstrumentiem; vajadzības gadījumā tās papildinātas ar īpašo mērinstrumentu prasībām, kas ietvertas MI‑001 līdz MI‑010 pielikumos, kuros ir sīkāk aplūkoti daži vispārējo prasību aspekti.

[..]

8. Aizsardzība pret bojājumiem

[..]

10. Mērinstrumentu rādījumi

[..]

[..]”

13

Direktīvas 2004/22 MI‑001 pielikums, kura nosaukums ir “Ūdens skaitītāji”, ir izteikts šādi:

“Atbilstīgās prasības I pielikumā, īpašās prasības šajā pielikumā un atbilstības novērtēšanas procedūras, kas uzskaitītas šajā pielikumā, attiecas uz ūdens skaitītājiem, kuri paredzēti tīra aukstā vai siltā ūdens tilpuma mērījumiem, to izmantojot privātām, tirdzniecības un vieglās rūpniecības vajadzībām.

Definīcijas

Ūdens skaitītājs

Mērinstruments, kas paredzēts ūdens tilpuma mērījumiem, uzskaitei un rādījumiem, tam plūstot caur mērpārveidotāju mērījumu režīmā.

[..]”

14

Direktīvas 2004/22 pielikumā MI‑005, kura nosaukums ir “Mērsistēmas nepārtrauktai un dinamiskai šķidrumu daudzuma noteikšanai, kas nav ūdens”, jēdziens “mērsistēma” ir definēts šādi: tā ir “sistēma, kas ietver pašu skaitītāju un visas nepieciešamās ierīces, kuras nodrošina pareizus mērījumus vai atvieglo mērīšanas darbības”.

15

Metroloģijas likuma (Metrologijos įstatymas), kāds tas izriet no 2006. gada 22. jūnija Likuma Nr. X‑717 (Žin., 2006, Nr. 77‑2966), 2. panta 7. punktā ir noteikts:

“Mērinstruments ir rīks, ierīce vai sistēma, kas paredzēts mērīšanai, izmantojot to patstāvīgi vai kopā ar citām papildierīcēm.”

16

Atbilstoši šī likuma 2. panta 15. punktam:

“Mērsistēma ir mērinstrumentu un citu ierīču kopums, kas saslēgti kopā specifisku mērījumu veikšanai.”

17

Valsts Metroloģijas dienesta direktora 2010. gada 15. novembra rīkojumā Nr. V‑107 par mērinstrumentu ar attālinātu (telemetrisku) datu pārraides funkciju metroloģisko apstiprināšanu [Įsakymas Dėl matavimo priemonių su nuotoliniu (telemetriniu) duomenų perdavimu metrologinio įteisinimo] (Žin., 2010, Nr. 135‑2010; turpmāk tekstā – “2010. gada 15. novembra rīkojums”) ir paredzēts:

18

Vilniaus energija ir uzņēmums, kas sniedz siltumapgādes un karstā ūdens piegādes pakalpojumus Viļņas pilsēta.

19

Izskatīdami patērētāja lūgumu, kas saņemts 2012. gada 7. februārī, metrologijos inspekcija darbinieki konstatēja, ka Vilniaus energija šī patērētāja dzīvoklī ir uzstādījis karstā ūdens skaitītāju WFH 36 ar numuru 09532667. Uz šī skaitītāja bija atzīme par sākotnējo pārbaudi, kura joprojām bija derīga un kas apliecināja Vilniaus metrologijos centras veikto pārbaudi.

20

Minētais skaitītājs bija saslēgts ar apkures iekārtas regulēšanas un datu attālinātas (telemetriskas) pārraides automātisko iekārtu, kuras nosaukums ir Rubisafe un ar kuras palīdzību skaitītāja uzrādītie dati tika attālināti pārraidīti un izmantoti rēķinu izrakstīšanai. Kā izriet no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem, liela daļa no iekārtām ar nosaukumu ir Rubisafe bija ražotas Vācijā.

21

Saskaņā ar 2010. gada 15. novembra rīkojumu metrologijos inspekcija uzskatīja, ka šī skaitītāja mērījumu rezultāti nevar tikt pārraidīti attālināti, jo nebija veikta visas sistēmas, proti, ūdens skaitītāja un datu attālinātas pārraides iekārtas metroloģiskā pārbaude.

22

Ar 2012. gada 22. marta Pārbaudes aktu Nr. PA‑954 (V 12) par atbilstību reglamentētās metroloģijas prasībām (turpmāk tekstā – “Pārbaudes akts”) metrologijos inspekcija noteica Vilniaus energija divus šādus pienākumus:

23

Vilniaus energija cēla prasību Vilniaus apygardos administracinis teismas (Viļņas apgabala administratīvā tiesa) atcelt Pārbaudes aktu.

24

Ar 2012. gada 2. augusta spriedumu Vilniaus apygardos administracinis teismas atzina Vilniaus energija prasību par nepamatotu un noraidīja to.

25

Vilniaus energija par šo spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas (Lietuvas Augstākā administratīvā tiesa).

26

Pēc iesniedzējtiesas domām, no 2010. gada 15. novembra rīkojuma, kā arī no Pārbaudes akta, ar kuru šis rīkojums tiek īstenots, izriet, ka, pat ja ūdens skaitītājs kā mērinstruments atbilstu visām Direktīvas 2004/22 prasībām un tam būtu visi šajā direktīvā paredzētie vajadzīgie marķējumi, šis skaitītājs parasti nevarētu tikt izmantots kā saslēgts ar attālinātas (telemetriskas) datu pārraides ierīci. Faktiski valsts tiesiskajā regulējumā un praksē kvalitatīvā ziņā šis skaitītājs tiekot uzskatīts par jaunu mērinstrumentu, proti, mērsistēmu, attiecībā uz kuru kā sistēmu saskaņā ar valsts tiesībām ir jāveic mērsistēmas tipa novērtējums un apstiprinājums tādā pašā veidā, kā veicot metroloģisko pārbaudi.

27

Šādos apstākļos iesniedzējtiesai rodas jautājums par šī valsts tiesiskā regulējuma un prakses saderību ar LESD 34. pantu un minēto direktīvu.

28

Šādos apstākļos Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai LESD 34. pants un/vai Direktīva 2004/22 ir interpretējami tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu un praksi, saskaņā ar kuriem visām Direktīvas 2004/22 prasībām atbilstošs karstā ūdens skaitītājs, kas saslēgts ar attālinātas (telemetriskas) datu pārraides ierīci, tiek uzskatīts par mērsistēmu, un šī apstākļa dēļ šāds karstā ūdens skaitītājs nevar tikt izmantots paredzētajam mērķim, kamēr tam, kopā ar attālinātas (telemetriskas) datu pārraides ierīci, kā mērsistēmai nav veikta metroloģiskā pārbaude?”

29

Vispirms ir jāizvērtē, vai kārstā ūdens skaitītāja, kas atbilst visām Direktīvas 2004/22 prasībām, saslēgšanas ar attālinātas (telemetriskas) datu pārraides ierīci sekas ir tādas, ka šis skaitītājs tiek izslēgts no šīs direktīvas piemērošanas jomas.

30

Saskaņā ar minētās direktīvas 1. pantu tā attiecas uz ierīcēm un sistēmām, kuru mērfunkcija ir noteikta īpašajos mērinstrumentu pielikumos attiecībā uz ūdens skaitītājiem, proti, pielikumā MI‑001.

31

Minētajā pielikumā “ūdens skaitītāja” jēdziens ir definēts kā “mērinstruments, kas paredzēts ūdens tilpuma mērījumiem, uzskaitei un rādījumiem, tam plūstot caur mērpārveidotāju mērījumu režīmā”.

32

Šajā ziņā Direktīvas 2004/22 6. panta 1. punkta pirmajā daļā ir paredzēts, ka ūdens skaitītājam šīs direktīvas izpratnē ir jāatbilst minētās direktīvas I pielikumā un attiecīgajā īpašajā mērinstrumentu pielikumā, proti, tās MI‑001 pielikumā, noteiktajām pamatprasībām.

33

Papildus šīm pamatprasībām šī I pielikuma 8.1. punktā ir minēta prasība, saskaņā ar kuru mērinstrumenta metroloģiskos raksturlielumus nedrīkst pārmērīgi ietekmēt attālinātās datu pārraides ierīces pieslēgšana. Tāpat arī minētā I pielikuma 10.5. punktā ir paredzēts, ka, ja mērinstrumenta un šīs ierīces mērījumu rezultāti atšķiras, lietotāja maksas noteikšanai izmanto mērījumu rezultāts, ko nolasa no mērinstrumenta.

34

No iepriekš minētā izriet, ka karstā ūdens skaitītāju, kas atbilst visām minētajā direktīvā paredzētajām prasībām, nevar izslēgt no tās piemērošanas jomas tikai tādēļ, ka tas ir saslēgts ar attālinātas (telemetriskas) datu pārraides ierīci.

35

Līdz ar to šāds skaitītājs ietilpst šīs pašas direktīvas piemērošanas jomā.

36

Turpretī attiecībā uz attālinātas (telemetriskas) datu pārraides ierīci ir jānorāda, ka tās funkcijās ietilpst tikai tādu datu attālināta pārraidīšana, kas jau iepriekš ir nolasīti ar karstā ūdens skaitītāju. Tā kā šāda iekārta nav “iekārta, kurai ir mērfunkcija” Direktīvas 2004/22 1. panta izpratnē, tā neietilpst minētās direktīvas piemērošanas jomā.

37

Turklāt šī direktīva nav piemērojama sistēmai, kas ietver pašu ūdens skaitītāju un attālinātas (telemetriskas) datu pārraides ierīci. Faktiski atšķirībā no minētās direktīvas MI‑005 pielikuma, kas attiecas uz mērsistēmām nepārtrauktai un dinamiskai šķidrumu, kas nav ūdens, daudzuma noteikšanai un kurā jēdziens “mērsistēma” ir definēts kā “sistēma, kas ietver pašu skaitītāju un visas nepieciešamās ierīces, kuras nodrošina pareizus mērījumus vai atvieglo mērīšanas darbības”, šīs pašas direktīvas MI‑001 pielikumā nav nevienas atsauces uz šo jēdzienu. Šādas atsauces neesamība ir skaidrojama ar to, ka ūdens skaitītājs, kurš ietilpst Direktīvas 2004/22 piemērošanas jomā, tiek uzskatīts par pilnīgi pabeigtu mērinstrumentu, kuram kā sistēmai nav nepieciešamas citas ierīces, lai nodrošinātu pareizus mērījumus vai atvieglotu mērīšanas darbības.

38

Līdz ar to, lai iesniedzējtiesai sniegtu lietderīgu atbildi, ir jāizvērtē pamatlietā aplūkotais valsts tiesiskais regulējums un prakse, pirmkārt, attiecībā uz karstā ūdens skaitītājiem un, otrkārt, attiecībā uz attālinātas (telemetriskas) datu pārraides ierīcēm.

39

Pirmkārt, attiecībā uz karstā ūdens skaitītājiem ir jāatgādina, ka, ja kāda joma Eiropas Savienības līmenī ir tikusi pilnībā saskaņota, visi ar to saistītie valsts pasākumi ir jāizvērtē, ievērojot šī saskaņošanas pasākuma noteikumus, nevis primāro tiesību noteikumus (skat. spriedumu C‑463/01 Komisija/Vācija, EU:C:2004:797, 36. punkts un tajā minētā judikatūra).

40

Tā tas ir Direktīvas 2004/22 gadījumā, kuras mērķis, kā tas izriet it īpaši no tās preambulas 3. apsvēruma, ir paredzēt visās dalībvalstīs vienādas mērīšanas veiktspējas prasības, kurām ir jāatbilst šīs direktīvas 1. pantā minētajām iekārtām un sistēmām, lai tās varētu laist tirgū un/vai nodot ekspluatācijā.

41

Tādējādi minētās direktīvas 8. panta 1. punktā ir paredzēts, ka dalībvalstis principā nedrīkst kavēt tādu mērinstrumentu laišanu tirgū un/vai nodošanu ekspluatācijā, kam, pēc tam, kad ir pozitīvi novērtēta to saderība ar visām šīs pašas direktīvas prasībām, ir CE atbilstības marķējums un metroloģiskais papildmarķējums. Turpretī, ja mērinstruments neatbilst Direktīvas 2004/22 prasībām, tās 8. panta 2. punktā ir paredzēts, ka šādu instrumentu nedrīkst laist tirgū un/vai nodot ekspluatācijā.

42

Turklāt, lai ņemtu vērā atšķirīgos klimatiskos apstākļus un patērētāju tiesību aizsardzības līmeņa atšķirības, kādas var būt katrā valstī, šīs direktīvas 8. panta 3. un 4. punkts, skatot tos kopsakarā ar tās preambulas 10. apsvērumu, ļauj dalībvalstīm šajā tiesību normā paredzētajos apstākļos noteikt vides vai precizitātes klases, kādām mērinstrumentam jāatbilst, lai to nodotu ekspluatācijā.

43

No tā izriet, ka tikai minētajā tiesību normā paredzētajos gadījumos dalībvalstis mērinstrumentus, kuriem ir CE atbilstības marķējums un metroloģiskais papildmarķējums, var pakļaut papildus valsts prasībām.

44

Pamatlietā aplūkotais tiesiskais regulējums un prakse neattiecas uz minētajā tiesību normā paredzētajiem gadījumiem.

45

No tā izriet, ka šāds valsts tiesiskais regulējums un prakse kavē tāda karstā ūdens skaitītāja nodošanu ekspluatācijā, kurš ir pieslēgts attālinātas (telemetriskas) datu pārraides ierīcei un kurš atbilst visām Direktīvas 2004/22 prasībām, ciktāl šāds ūdens skaitītājs tiek pakļauts metroloģiskai pārbaudei.

46

No tā izriet, ka minētā direktīva ir jāinterpretē tādējādi, ka tai ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums un prakse kā pamatlietā aplūkotā.

47

Otrkārt, attiecībā uz attālinātas (telemetriskas) datu pārraides ierīcēm ir jāatgādina, kā tas ir norādīts šī spriedums 36. punktā, ka šīs ierīces neietilpst minētās direktīvas piemērošanas jomā. Līdz ar to minētais valsts tiesiskais regulējums un prakse ir jāizvērtē, ņemot vērā LESD normas par preču brīvu apriti.

48

Šajā ziņā ir jānorāda, ka tāds valsts tiesiskais regulējums un prakse kā pamatlietā aplūkotā, saskaņā ar kuru citās dalībvalstīs likumīgi izgatavotas attālinātas (telemetriskas) datu pārraides ierīces ir pakļautas metroloģiskai pārbaudei, ierobežo piekļuvi importa dalībvalsts tirgum un tātad ir jāuzskata par pasākumu ar importa kvantitatīvajiem ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību LESD 34. panta izpratnē (šajā ziņā skat. spriedumu Radiosistemi, C‑388/00 un C‑429/00, EU:C:2002:390, 43. punkts; spriedumu ATRAL, C‑14/02, EU:C:2003:265, 62. un 63. punkts, kā arī spriedumu Komisija/Portugāle, C‑432/03, EU:C:2005:669, 41. punkts).

49

Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru šāds pasākums var būt attaisnojams tikai ar kādu no LESD 36. pantā uzskaitītajām vispārīgajām interesēm vai kādu no Tiesas judikatūrā paredzētajām obligātajām prasībām, it īpaši ar nosacījumu, ka ar šo pasākumu var nodrošināt izvirzītā mērķa sasniegšanu un tas nepārsniedz to, kas vajadzīgs šī mērķa sasniegšanai (šajā ziņā skat. spriedumu Komisija/Portugāle, EU:C:2005:669, 42. punkts).

50

Faktiski pamatlietā aplūkotā valsts tiesiskā regulējumā prakses mērķis ir patērētāju aizsardzība. Šajā ziņā Tiesa jau ir nospriedusi, ka patērētāju aizsardzība ir likumīgās intereses, kuras principā var pamatot tādas Līgumā garantētās pamatbrīvības kā preču brīva aprite ierobežojumu (šajā ziņā skat. spriedumu Canal Satélite Digital, C‑390/99, EU:C:2002:34, 34. punkts).

51

Tiktāl, ciktāl metroloģiskā pārbaude ļauj novērst datu pārraides traucējumus un kļūdas, tāds valsts tiesiskais regulējums un prakse kā pamatlietā aplūkotā var garantēt patērētāju aizsardzību.

52

Tomēr minētais valsts tiesiskais regulējums un prakse pārsniedz to, kas nepieciešams, lai sasniegtu šo mērķi.

53

Faktiski saskaņā ar pamatlietā aplūkoto valsts tiesisko regulējumu un praksi metroloģiskā pārbaude ir jāveic gan attiecībā uz karstā ūdens skaitītājiem, kuri ir pieslēgti attālinātas (telemetriskas) datu pārraides ierīcēm, gan arī attiecībā uz pēdējām minētajām ierīcēm. Pirmkārt, ir jānorāda, ka saskaņā ar Direktīvas 2004/22 9. pantu ūdens skaitītāja atbilstība attiecīgajām šajā direktīvā paredzētajām prasībām ir jāizvērtē pirms tā laišanas tirgū un tā nodošanas ekspluatācijā. Tikai tad, kad šāda atbilstība ir konstatēta, šī skaitītāja ražotājs minētajam skaitītājam var piestiprināt metroloģisko papildmarķējumu. Otrkārt, kā tika uzsvērts šī sprieduma 33. punktā, šīs pašas direktīvas I pielikuma 8.1. punktā ir paredzēts, ka karstā ūdens skaitītāju, kuri atbilst visām Direktīvā 2004/22 paredzētajām prasībām, metroloģiskos raksturlielumus nedrīkst pārmērīgi ietekmēt attālinātas (telemetriskas) datu pārraides ierīces pieslēgšana. Treškārt, gadījumā, ja mērinstrumenta un šīs ierīces mērījumu rezultāti atšķiras, šī I pielikuma 10.5. punktā ir paredzēts, ka lietotāja maksas noteikšanai izmanto mērījumu rezultāts, ko nolasa no mērinstrumenta.

54

No tā izriet, ka nav nepieciešams pakļaut karstā ūdens skaitītāju, kas atbilst visām šīs direktīvas prasībām un kurš ir pieslēgts attālinātas (telemetriskas) datu pārraides ierīcei, jaunai metroloģiskai pārbaudei, lai tiktu sasniegts mērķis nodrošināt patērētāju aizsardzību. Šis mērķis var tikt sasniegts ar pasākumiem, kuri ir mazāk ierobežojoši par tiem, kas izriet no pamatlietā aplūkotā valsts tiesiskā regulējuma un prakses, piemēram, veicot metroloģisko pārbaudi tikai attiecībā uz šo ierīci.

55

Turklāt, pat ja atbildīgās valsts iestādes, proti, pamatlietā metrologijos inspekcija, turpmāk nolemtu veikt metroloģisko pārbaudi tikai attiecībā uz attālinātas (telemetriskas) datu pārraides ierīcēm, ir jāatgādina, ka minētās iestādes katrā ziņā bez vajadzības nevar pieprasīt tehniskas analīzes, ja šādas analīzes jau ir veiktas citā dalībvalstī un ja to rezultāti ir šo iestāžu rīcībā vai pēc to pieprasījuma var tikt nodoti to rīcībā (šajā ziņā skat. spriedumu Komisija/Portugāle, EU:C:2005:669, 46. punkts un tajā minētā judikatūra).

56

Ņemot vērā minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka LESD 34. pants un Direktīva 2004/22 ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā ir tāds valsts tiesiskais regulējums un prakse, saskaņā ar kuru karstā ūdens skaitītājs, kas atbilst visām šīs direktīvas prasībām un kurš ir pieslēgts attālinātas (telemetriskas) datu pārraides ierīcei, tiek uzskatīts par mērsistēmu un šī apstākļa dēļ šāds karstā ūdens skaitītājs nevar tikt izmantots paredzētajam mērķim, kamēr tam, kopā ar šo ierīci, kā mērsistēmai nav veikta metroloģiskā pārbaude.

57

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:

LESD 34. pants un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/22/EK par mērinstrumentiem ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā ir tāds valsts tiesiskais regulējums un prakse, saskaņā ar kuru karstā ūdens skaitītājs, kas atbilst visām šīs direktīvas prasībām un kurš ir pieslēgts attālinātas (telemetriskas) datu pārraides ierīcei, tiek uzskatīts par mērsistēmu un šī apstākļa dēļ šāds karstā ūdens skaitītājs nevar tikt izmantots paredzētajam mērķim, kamēr tam, kopā ar šo ierīci, kā mērsistēmai nav veikta metroloģiskā pārbaude.