—

Humeau Beaupréau SAS vārdā – F. Puel, advokāts,

—

Francijas valdības vārdā – D. Colas un C. Candat, pārstāvji,

—

Eiropas Komisijas vārdā – L. Keppenne un B.‑R. Killmann, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Kombinētās nomenklatūras, kas iekļauta Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “KN”), redakcijā, kura bija spēkā faktu norises laikā, I pielikumā ietvertā 2. vispārīgā interpretācijas noteikuma a) punktu.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp directeur général des douanes et droits indirects [muitas un netiešo nodokļu ģenerāldirektoru], kā arī chef de l’agence de la direction nationale du renseignement et des enquêtes douanière [Valsts muitas izlūkošanas un izmeklēšanas aģentūras vadītāju] un Francijā reģistrētu sabiedrību Humeau Beaupréau SAS (turpmāk tekstā – “Humeau”) par tādu sastāvdaļu klasificēšanu KN, kuras ir vajadzīgas sportam paredzētu apavu izgatavošanai un kuras laikā no 1998. gada maija līdz 2000. gada novembrim tika importētas no Ķīnas.

3

Ar Regulu Nr. 2658/87 izveidotās KN pamatā ir preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētā sistēma (turpmāk tekstā – “HS”), kuru ir izstrādājusi Muitas sadarbības padome, tagad – Pasaules Muitas organizācija (PMO), un tā ir pieņemta ar 1983. gada 14. jūnijā Briselē noslēgto starptautisko konvenciju, kura Eiropas Ekonomikas kopienas vārdā tika apstiprināta ar Padomes 1987. gada 7. aprīļa Lēmumu 87/369/EEK (OV L 198, 1. lpp.). Tajā ir pārņemtas HS pozīcijas un sešciparu apakšpozīcijas, un tikai ar septīto un astoto ciparu tiek veidota vienīgi tai piemītoša apakšpozīcija.

4

KN pirmajā daļā ir ietverti visi ievada noteikumi. Šīs daļas pirmajā sadaļā, kas ir veltīta vispārīgiem noteikumiem, A iedaļā ar nosaukumu “Vispārīgi [KN] interpretācijas noteikumi” ir noteikts:

“[KN] preces klasificē pēc šādiem principiem:

[..]

5

KN otrajā daļā ir ietverta XII iedaļa, kurā tostarp ietilpst 64. nodaļa ar nosaukumu “Apavi, getras un tamlīdzīgi izstrādājumi, šo izstrādājumu daļas”.

6

KN pozīcijā 6404 ar nosaukumu “Apavi ar gumijas, plastmasas, dabiskās vai kompozītās ādas ārējo zoli un tekstilmateriāla virsu” ir ietverta apakšpozīcija 64041100, kas ir izteikta šādā redakcijā:

“Sporta apavi; tenisa, basketbola, vingrošanas, treniņa apavi un līdzīgi apavi.”

7

KN pozīcijas 6406 nosaukums ir “Apavu daļas (ieskaitot apavu virsu, piestiprinātu vai nepiestiprinātu saistzolei, izņemot ārējo zoli); ieliekamās saistzoles, papēžu spilventiņi un līdzīgi izstrādājumi; getras, stulpiņi un līdzīgi izstrādājumi un to daļas”.

8

Apakšpozīcija 640610 aptver “apavu virsas un to daļas, izņemot kapes un cietās detaļas”.

9

Apakšpozīcijā 640620 ir ietvertas “zoles un papēži no gumijas vai plastmasas”.

10

Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 16. novembra Regulu (EK) Nr. 2700/2000 (OV L 311, 17. lpp.; turpmāk tekstā – “Muitas kodekss”), 249. pantā ir noteikts:

“[Muitas] Komiteja var izskatīt jebkuru jautājumu, kas saistīts ar muitas noteikumiem, kuru izvirza tās priekšsēdētājs vai nu pēc savas ierosmes, vai pēc kādas dalībvalsts pārstāvja lūguma.”

11

PMO saskaņā ar Starptautiskās konvencijas par pasaules preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu 8. panta nosacījumiem apstiprina paskaidrojošās piezīmes un klasifikācijas atzinumus, kurus pieņēmusi HS komiteja.

12

HS 2. vispārīgā interpretācijas noteikuma a) punkta paskaidrojošā piezīme [turpmāk tekstā – “HSPP 2. noteikuma a) punkts”], kas ir identiska KN 2. vispārīgā interpretācijas noteikuma a) punktam, ir izteikta šādi:

[..]

Preces izjauktā vai nesaliktā stāvoklī

13

Saskaņā ar Code des douanes français [Francijas Nodokļu kodeksa], kurā grozījumi izdarīti ar loi no 77–1453, du 29 décembre 1977, accordant des garanties de procédure aux contribuables en matière fiscale et douanière [1977. gada 29. decembra Likumu Nr. 77–1453, ar ko nodokļu maksātājiem piešķir procesuālās garantijas nodokļu un muitas jomā] (JORF, 1977. gada 30. decembris, 6279. lpp.) 443. panta 1. punktu:

“Commission de conciliation et d’expertise douanière [Samierināšanas un muitas ekspertīzes komisijā] ietilpst:

Vienāda balsu skaita gadījumā priekšsēdētāja balss ir izšķirošā.”

14

Šī kodeksa, kas grozīts ar loi no 96–314, du 12 avril 1996, portant diverses dispositions d’ordre économique et financier [1996. gada 12. aprīļa Likumu Nr. 96–314 par dažādiem ekonomikas un finanšu noteikumiem] (JORF, 1996. gada 13. aprīlis, 5707. lpp.), 450. pantā ir noteikts:

“1.   Ja, veicot pārbaudes un izmeklēšanas, kas ir paredzētas atbilstoši šī kodeksa 63.b, 65. un 334. panta nosacījumiem, pēc preču atmuitošanas tiek apstrīdēts to veids, izcelsme vai vērtība:

[..]

2.   Ja tiesā uzsāk tiesvedību neatkarīgi no tā, vai ir notikusi iepriekšēja konsultēšanās ar Commission de conciliation et expertise douanière, gadījumā, ja kompetentā tiesa nosaka veikt juridisko ekspertīzi lēmuma pieņemšanai par muitas strīdu, šo ekspertīzi uztic veikt iepriekš minētajai komisijai.”

15

Humeau ražo apavus. Laikā no 1998. gada maija līdz 2000. gada novembrim šī sabiedrība no Ķīnas importēja sastāvdaļas, kas nepieciešamas sporta apavu ražošanai.

16

Kā izriet no Tiesā iesniegtajiem lietas materiāliem, identiskos daudzumos tika importētas šādas sastāvdaļas:

17

Ārējām zolēm un starpzolēm, kā arī stulmiem 1998. gadā tika piemērota ievedmuita 3,3 % apmērā, bet sākot no 1999. gada – 3 % apmērā, toties auklām tika piemērots ievedmuitas nodoklis 6,3 % apmērā.

18

Pēc pārbaudes Humeau telpās Francijas muitas iestādes uzskatīja, ka atbilstoši KN 2. vispārīgā interpretācijas noteikuma a) punktam šīs preces bija jāklasificē tarifu pozīcijā 64041100 kā apavi, kas ir uzrādīti nesaliktā stāvoklī. Šīs iestādes tādējādi uzskatīja, ka šīm precēm pēc to importēšanas bija nepieciešama nevis apstrāde, bet tikai kopā salikšana, līdz ar to atbilstošā ievedmuita bija tāda, kas piemērojama gatavai precei, kurai bija paredzētas iepriekš minētās sastāvdaļas, proti, 17,6 % apmērā 1998. gadā un 17 % apmērā, sākot no 1999. gada. Līdz ar to šīs iestādes sastādīja protokolu, ar ko tika konstatēts pārkāpums.

19

2001. gada 24. jūlijāHumeau vērsās Commission de conciliation et d’expertise douanière. Savā 2002. gada 2. jūlija atzinumā šī komisija uzskatīja, ka Humeau importētās sastāvdaļas bija jāklasificē kā apavu daļas. Tā uzskatīja, ka “pēc paraugu pārbaudes un iepazīstināšanas ar ražošanas procesu tika apstrādātas tikai divas no četrām importētajām sastāvdaļām – stulms un ārējā zole, proti, stulmam tika veikta kapes izliekšana un mitrināšana, kā arī tika veikta stulma un zoles kāršana, “lai pabeigtu to ražošanu”, kas atbilstoši [HSPP, kas attiecas uz 2. noteikuma a) punktu] liedz uzskatīt strīdīgo preci, “kuras vairākas sastāvdaļas – kā šajā lietā – ir paredzētas salikšanai kopā”, par izjauktu vai nesaliktu šīs tiesību normas izpratnē”.

20

2004. gada 8. jūlijā muitas iestādes tomēr uzskatīja, ka attiecīgās preces attiecas uz tarifu pozīciju 64041100, un līdz ar to tās izdeva paziņojumu par ievedmuitas piedziņu EUR 349 517 apmērā.

21

Ar 2004. gada 30. jūlija vēstuli Humeau iesniedza iepriekš minētajās iestādēs administratīvu sūdzību, ar kuru tā apstrīdēja šī paziņojuma pamatotību.

22

Tajā pašā laikā šīs iestādes vērsās Muitas kodeksa komitejā par pamatlietā aplūkoto preču klasifikācijas jautājumu. Pēc sēdes 2008. gada 6. un 7. martā tā uzskatīja, ka “nesaliktu detaļu savienošana ir veikta tikai ar kopā salikšanas darbībām [skat. HSPP VII punkta 2. apakšpunkta 1. punktu un 2. punkta pirmo teikumu, kas attiecas uz 2. noteikuma a) punktu] un ka nepabeigtajai precei ir pabeigtas preces pamatiezīmes KN 2. vispārīgā interpretācijas noteikuma [a) punkta] izpratnē”.

23

2008. gada 11. jūnijā muitas iestādes noraidīja administratīvo sūdzību.

24

Pēc tam Humeau2008. gada 29. jūlijā cēla prasību Tribunal d’instance du 11e arrondissement de Paris [Parīzes 11. rajona pirmās instances tiesa], lai atceltu iepriekš minēto paziņojumu par piedziņu. Ar 2010. gada 16. martā taisītu spriedumu šī tiesa apmierināja Humeau prasību, tostarp uzskatot, ka “muitas pārkāpuma konstatācijas pamatā ir nepareizi slēdzieni par darbībām, kas vajadzīgas, lai iegūtu pabeigtu preci”.

25

Pieņemot lēmumu par muitas iestāžu iesniegto apelācijas sūdzību Cour d’appel de Paris [Parīzes apelācijas tiesa] arī lēma, ka muitas iestāžu apraksts par darbībām, kas nepieciešamas, lai no sastāvdaļām iegūtu pabeigtu preci, atbilstoši kuram “tehniski, lai apavus saliktu kopā, pietiek ar līmēšanu”, nebija atbilstošs realitātei.

26

Uzskatot, ka dažas sastāvdaļas bija jāpārveido, piemēram, bija jākārš ārējā zole un stulma apakšpuse, kā arī jāapdarina zoļu malas, un ka dažas no šīm darbībām nebija tikai vienkārša un pat ne sarežģīta kopā salikšana, piemēram, kapju nospriegošana un to izliekšana, Cour d’appel de Paris no tā secināja, ka muitas noteikumu pārkāpums, kurā tiek vainota Humeau, ir pamatots ar nepareiziem slēdzieniem par darbībām, kas vajadzīgas, lai pabeigtu preci, un tāpēc tā atcēla 2004. gada 8. jūlija paziņojumu par piedziņu.

27

Muitas iestādes iesniedza kasācijas sūdzību iesniedzējtiesā, tostarp apgalvojot, ka, uzskatot ārējās zoles un stulma, kā arī kapes izliekšanu jau importētā stulmā un šī stulma kāršanu un importētās zoles malas apdari par apstrādes darbībām, kas ļauj pabeigt importēto stulmu un zoļu ražošanu, kaut arī tās bija tikai darbības, ar kurām tika saliktas kopā jau iepriekš saražotas sastāvdaļas, lai izgatavotu apavus, Cour d’appel de Paris ir pārkāpusi HS 2. vispārīgā interpretācijas noteikuma a) punktu un HSPP VII punktu, kurš attiecas uz iepriekš minēto noteikumu.

28

Šādos apstākļos Cour de cassation nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai apavu izgatavošanas procesā stulma kapes izliekšana un šī stulma un ārējās zoles kāršana pirms šo sastāvdaļu kopā salikšanas ir jākvalificē par “kopā salikšanas darbībām” vai “apstrādes darbībām, lai pabeigtu to ražošanu” [HSPP] VII punkta [, kas attiecas uz 2. noteikuma a) punktu] izpratnē?”

29

Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai apavu ražošanas procesā kapes izliekšana, kā arī virsas un ārējās zoles kāršana pirms šo sastāvdaļu savienošanas ir kvalificējamas par “kopā salikšanas darbībām” vai “apstrādes darbībām, lai pabeigtu to ražošanu” HSPP VII punkta, kas attiecas uz 2. noteikuma a) punktu, izpratnē.

30

Iesākumā ir jāatgādina, ka saskaņā ar KN 2. vispārīgā interpretācijas noteikuma a) punkta pirmo teikumu jebkura atsauce uz preci noteiktā pozīcijā aptver šo preci, pat ja tā ir negatava vai nepabeigta, tiklīdz tai piemīt gatavas vai pabeigtas preces pamatīpašības. Saskaņā ar šī vispārīgā 2. noteikuma a) punkta otro teikumu tajā pašā pozīcijā ietilpst arī salikta vai gatava prece, kas ir uzrādīta izjauktā vai nesaliktā stāvoklī.

31

HSPP VII punktā, kas attiecas uz 2. noteikuma a) punktu, šajā ziņā ir precizēts, ka par preci, kas ir uzrādīta izjauktā vai nesaliktā stāvoklī, ir jāuzskata prece, kuras dažādās sastāvdaļas ir paredzētas kopā salikšanai, tomēr ar nosacījumu, ka tās ir vienīgi kopā salikšanas darbības un ka ar dažādajām sastāvdaļām netiek veiktas nekādas apstrādes darbības, kas ļauj pabeigt to ražošanu.

32

Kaut arī PMO paskaidrojošās piezīmes ir svarīgs instruments, lai nodrošinātu vienveidīgu kopējā muitas tarifa piemērošanu un kā tādas tās sniedz noderīgu informāciju tā interpretācijai (skat. it īpaši 2013. gada 20. jūnija spriedumu lietā C‑568/11 Agroferm, 28. punkts un tajā minētā judikatūra), tās tomēr nav juridiski saistošas (skat. it īpaši 1980. gada 11. jūlija spriedumu lietā 798/79 Chem-Tec, Recueil, 2639. lpp., 11. punkts; 1994. gada 16. jūnija spriedumu lietā C-35/93 Develop Dr. Eisbein, Recueil, I-2655. lpp., 21. punkts, un 2012. gada 15. novembra spriedumu lietā C‑558/11 Kurcums Metal, 30. punkts).

33

Līdz ar to uzdotais jautājums ir jāpārformulē tādā ziņā, ka iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai KN 2. vispārīgā interpretācijas noteikuma a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka virsa, ārējā zole un starpzole kā prece, kas ir uzrādīta nesaliktā veidā un kurai piemīt apavu pamatiezīmes, ietilpst KN pozīcijā 6404, ja pēc to importa virsa un ārējā zole pirms to savienošanas ir jākārš un ja virsā ieliktā kape ir jāizliec, to mitrinot.

34

Apavu raksturiezīmes galvenokārt izpaužas virsas un ārējās zoles kombinācijā. Šīs sastāvdaļas veido lielāko daļu no gatavās preces, kurai tās ir paredzētas, un piešķir šai precei apavu izskatu. Turklāt šīs sastāvdaļas ieskauj un aizsargā lietotāja pēdu, tādējādi ļaujot apaviem pildīt savu pamatfunkciju.

35

Šajā ziņā vienlīdz nozīmīgs ir fakts, ka, lai noteiktu tarifu pozīciju, kurā ir jāklasificē apavi, saskaņā ar KN pozīcijām 6401–6405 ir jāpārbauda to virsa un ārējā zole.

36

Visbeidzot saskaņā ar KN pozīcijas 6406 tekstu virsas ir “apavu daļas” pat tad, ja tās ir piestiprinātas citām zolēm, nevis ārējām zolēm. No tā – tieši pretēji – izriet, ka savienojums, ko veido apavu virsa, kas piestiprināta ārējai zolei, nevar tikt klasificēts KN pozīcijā 6406 un tātad tas ietilpst KN pozīcijās 6401–6405, kuras attiecas uz pabeigtiem apaviem.

37

Tātad savienojums, kas sastāv no virsas, ārējās zoles un starpzoles, atbilstoši KN 2. vispārīgā noteikuma a) punkta pirmajam teikumam ir jāuzskata par tādu, kam piemīt apavu pamatpazīmes.

38

Tālāk attiecībā uz iesniedzējtiesai noteicošo jautājumu par to, vai Humeau importētās preces ir jāuzskata par “nesaliktām” iepriekš minētā noteikuma izpratnē, ir jākonstatē, ka KN nav sniegta jēdziena “nesalikta prece” definīcija šīs nomenklatūras 2. vispārīgā noteikuma a) punkta izpratnē.

39

Turpretī HS paskaidrojošo piezīmju, kuras atbilstoši šī sprieduma 32. punktā atgādinātajai judikatūrai ir svarīgs instruments, lai nodrošinātu vienveidīgu kopējā muitas tarifa piemērošanu un kā tādas sniedz noderīgu informāciju šī tarifa interpretācijai, VII punktā, kas attiecas uz 2. noteikuma a) punktu, ir norādīts, ka “par preci, kas ir uzrādīta izjauktā vai nesaliktā stāvoklī, ir jāuzskata prece, kuras dažādās sastāvdaļas ir paredzētas kopā salikšanai [..], izmantojot kniedēšanu vai metināšanu, tomēr ar nosacījumu, ka tās ir vienīgi kopā salikšanas darbības”. Turklāt “dažādās sastāvdaļas nevar tikt apstrādātas tādējādi, ka tiek pabeigta to ražošana”.

40

Iesākumā attiecībā uz virsas un ārējās zoles kāršanu no Francijas Republikas un Eiropas Komisijas iesniegtajiem apsvērumiem izriet, ka apavu ražošanas procesā šāda darbība izpaužas kā virsas un ārējās zoles daļu, kuras ir paredzēts savienot salīmēšanai, abrazīva apstrāde.

41

Līdz ar to, ja šī darbība, kā apgalvo Francijas Republika un Komisija, ir paredzēta vienīgi tādēļ, lai uzlabotu virsas pielipšanu ārējai zolei, – šis fakts ir jānovērtē iesniedzējtiesai –, šī stadija ir jāuzskata par līmēšanas etapu un kā tāda tā nevar tikt kvalificēta par “apstrādes darbību tādējādi, ka tiktu pabeigta [iepriekš minēto sastāvdaļu] ražošana” HSPP VII punkta, kas attiecas uz 2. noteikuma a) punktu, izpratnē.

42

Turpinot, attiecībā uz kapes izliekšanu, to mitrinot, iesākumā ir jānorāda, ka kapes, kā tas izriet no lietas materiāliem, atšķirībā no virsām un ārējām zolēm un starpzolēm, ir tikušas nevis importētas, bet gan iegūtas Kopienā.

43

No HSPP VI un VII punkta, kuri attiecas uz 2. noteikuma a) punktu, izriet, ka gadījumā, ja nepabeigta prece ir uzrādīta nesaliktā stāvoklī, tad uz muitas iestādēs uzrādītajām sastāvdaļām to atmuitošanai attiecas prasība par to, ka dažādo sastāvdaļu savienošanai ir jāizpaužas vienīgi kā kopā salikšanas darbībām, izslēdzot jebkādas apstrādes darbības tādējādi, ka tiek pabeigta iepriekš minēto sastāvdaļu ražošana.

44

Turpretī nav lielas nozīmes tam, ka ar tādām sastāvdaļām, kuras līdzīgi kā pamatlietā aplūkojamās kapes ir iegūtas Kopienā, tiktu veiktas apstrādes darbības, pirms tās ir tikušas savienotas ar importētajām detaļām.

45

Pretējā gadījumā tik tiešām importēto sastāvdaļu klasifikācija būtu atkarīga no apstākļa, kas šīs precēm nepiemīt, jo muitas iestādēm nebūtu iespējas pārbaudīt, vai sastāvdaļas, kas nav uzrādītas muitai, vajag apstrādāt, pirms tās var savienot ar importētajām sastāvdaļām, kā rezultātā tiktu apdraudēti mērķi atvieglot muitas kontroles un nodrošināt tiesisko noteiktību, kam ir jābūt minētās klasifikācijas pamatā.

46

No tā izriet, ka saistībā ar strīdu pamatlietā kapes izliekšana ar mitrināšanu, neatkarīgi no tās klasifikācijas HSPP VII punkta, kas attiecas uz 2. noteikuma a) punktu, izpratnē, neietekmē KN 2. vispārīgā interpretācijas noteikuma a) punkta piemērošanu.

47

Turpretī visbeidzot ir jāpārbauda, vai ar kapes pievienošanu tiek veikta kāda importēto sastāvdaļu apstrādes darbība.

48

Šajā ziņā nešķiet – ja vien neatklājas citādi pēc iesniedzējtiesas veiktās pārbaudes –, ka darbība, kas izpaužas tādējādi, ka apavu virsai tiek pievienota kape, būtu kas vairāk nekā šīs sastāvdaļas ielikšana un iestiprināšana starp apavu ārējo daļu un virsas oderi.

49

Ja tas tā patiešām ir, tad šis etaps ir kopā salikšanas darbība un kā tāds tas nevar tikt uzskatīts par apstrādes darbību virsas ražošanas pabeigšanai HSPP VII punkta, kas attiecas uz 2. noteikuma a) punktu, izpratnē.

50

Šajā ziņā Muitas kodeksa komiteja pēc 2008. gada 6. un 7. marta sanāksmes par attiecīgajām precēm uzskatīja, ka “nesaliktu detaļu savienošana ir veikta tikai ar kopā salikšanas darbībām”.

51

Muitas kodeksa komitejas secinājumi, pat ja tie nav juridiski saistoši, tomēr ir būtisks līdzeklis vienotas dalībvalstu iestāžu veiktās Muitas kodeksa piemērošanas nodrošināšanai un kā tādi var tikt uzskatīti par derīgu minētā kodeksa interpretācijas līdzekli (skat. it īpaši 2008. gada 22. maija spriedumu lietā C-165/07 Ecco Sko, Krājums, I-4037. lpp., 47. punkts).

52

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka KN 2. vispārīgā interpretācijas noteikuma a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka virsa, ārējā zole un starpzole kā prece, kas ir uzrādīta nesaliktā veidā un kurai piemīt apavu pamatiezīmes, ietilpst KN pozīcijā 6404, ja pēc šo sastāvdaļu importa kape ir jāievieto virsā un ja ārējā zole, kā arī virsa ir jākārš, lai tās savienotu.

53

Attiecībā uz pamatlietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (sestā palāta) nospriež:

Kombinētās nomenklatūras, kas iekļauta Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, redakcijā, kura bija spēkā faktu norises laikā, 2. vispārīgā interpretācijas noteikuma a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka virsa, ārējā zole un starpzole kā prece, kas ir uzrādīta nesaliktā veidā un kurai piemīt apavu pamatiezīmes, ietilpst iepriekš minētās kombinētās nomenklatūras pozīcijā 6404, ja pēc šo sastāvdaļu importa kape ir jāievieto virsā un ja ārējā zole, kā arī virsa ir jākārš, lai tās savienotu.