—

A. Adil vārdā – E. S. van Aken, advocaat,

—

Nīderlandes valdības vārdā – C. Wissels un M. Bulterman, pārstāves,

—

Čehijas valdības vārdā – J. Vláčil, pārstāvis,

—

Vācijas valdības vārdā – T. Henze un N. Graf Vitzthum, pārstāvji,

—

Francijas valdības vārdā – S. Menez, pārstāvis,

—

Eiropas Komisijas vārdā – D. Maidani un G. Wils, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regulas (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 105, 1. lpp.), 20. un 21. pantu.

2

Šis lūgums radās tiesvedībā starp A. Adil, kurš apgalvo, ka ir trešās valsts pilsonis, un kurš tika aizturēts administratīvā kārtībā viņa nelegālā stāvokļa Nīderlandes teritorijā dēļ pēc tam, kad viņš Nīderlandē tika iztaujāts pierobežas teritorijā ar Vāciju, un Minister voor Immigratie, Integratie en Asiel (Imigrācijas, integrācijas un patvēruma lietu ministrija) saistībā ar šīs kontroles likumību un no tās izrietošo viņa aizturēšanas pasākumu.

3

Saskaņā ar Lisabonas līgumam pievienotā 19. protokola par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā (OV 2010, C 83, 290. lpp.; turpmāk tekstā – “19. protokols”), preambulu:

“Augstās Līgumslēdzējas Puses,

ievērojot to, ka nolīgumi par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, ko 1985. gada 14. jūnijā un 1990. gada 19. jūnijā Šengenā parakstījušas dažas Eiropas Savienības dalībvalstis, kā arī ar tiem saistītie nolīgumi un uz to pamata pieņemtie noteikumi ir iekļauti Eiropas Savienības sistēmā ar 1997. gada 2. oktobra Amsterdamas līgumu;

vēloties saglabāt Šengenas acquis tādu, kāds tas bijis kopš Amsterdamas līguma stāšanās spēkā, un attīstīt šo acquis, lai palīdzētu sasniegt mērķi – nodrošināt Savienības pilsoņiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpu bez iekšējām robežām;

[..]

ir vienojušās par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.”

4

Šī protokola 2. pantā ir norādīts:

“Šengenas acquis attiecas uz 1. pantā minētajām dalībvalstīm, neskarot 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta 3. pantu un 2005. gada 25. aprīļa Pievienošanās akta 4. pantu. Padome aizstāj Izpildu komiteju, kas izveidota ar Šengenas līgumiem.”

5

Šengenas acquis it īpaši ietilpst konvencija, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Nolīgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (OV 2000, L 239, 19. lpp.), kas parakstīta Šengenā (Luksemburga) 1990. gada 19. jūnijā (turpmāk tekstā – “KŠAĪ”).

6

Atbilstoši KŠAĪ 2. pantam, kas attiecas uz iekšējo robežu šķērsošanu:

“1.   Iekšējās robežas var šķērsot jebkurā vietā bez personu kontroles.

[..]

3.   Personu kontroles atcelšana pie iekšējām robežām neietekmē ne 22. panta noteikumus, ne policijas pilnvaras, ko atbilstīgi katras Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem īsteno kompetentas iestādes visā tās teritorijā, ne arī pienākumu turēt, nēsāt un uzrādīt Līgumslēdzējas Puses tiesību aktos paredzētās atļaujas un dokumentus.

[..]”

7

No 2006. gada 13. oktobra KŠAĪ 2. pants ir atcelts ar Regulas Nr. 562/2006 39. panta 1. punktu.

8

Regulas Nr. 562/2006 preambulas 1. un 14. apsvēruma redakcija ir šāda:

[..]

9

Šīs regulas 1. panta pirmā daļa ir izteikta šādā redakcijā:

“Šī regula paredz, ka neveic to personu robežkontroli, kuras šķērso iekšējās robežas starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.”

10

Atbilstoši minētās regulas 2. panta 1. un 9.–11. punktam:

“Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

[..]

11

Regulas Nr. 562/2006 3. pantā ir paredzēts:

“Šī regula attiecas uz personām, kas šķērso dalībvalstu iekšējās vai ārējās robežas, neskarot:

12

Šīs regulas 20. pantā ar nosaukumu “Iekšējo robežu šķērsošana” ir noteikts:

“Iekšējās robežas var šķērsot jebkurā vietā, un personām – neatkarīgi no viņu valstspiederības – nepiemēro robežpārbaudes.”

13

Minētās regulas 21. pantā ar nosaukumu “Pārbaudes iekšzemē” ir paredzēts:

“Robežkontroles atcelšana pie iekšējām robežām neietekmē:

14

Atbilstoši 1993. gada Likuma par policiju (Politiewet) 6. pantam:

“Neskarot citos likumos vai uz citu likumu pamata paredzētas tiesību normas, Žandarmērijai [Koninklijke marechaussee, turpmāk tekstā – “KM”] tiek piešķirtas šādas policijas funkcijas:

[..]

15

Likuma par ārvalstniekiem 50. panta 1. punktā ir noteikts, ka ierēdņi, kas ir pilnvaroti veikt robežuzraudzību, un ierēdņi, kas ir pilnvaroti pārbaudīt ārvalstniekus, var, vai nu pamatojoties uz faktiem un apstākļiem, kas atbilstīgi objektīviem kritērijiem rada saprātīgas šaubas par pretlikumīgu uzturēšanos, vai nelegālas uzturēšanās apkarošanas nolūkā pēc robežšķērsošanas, iztaujāt personas ar mērķi noskaidrot to personību, to pilsonību un to uzturēšanās tiesisko statusu.

16

No iesniedzējtiesas lēmuma izriet, ka mobilās drošības kontroļu (“Mobiel Toezicht Veiligheid”, turpmāk tekstā – “MTV kontroles”) tiesiskais pamats ir Likuma par ārvalstniekiem 50. panta 1. punkts.

17

Minētā likuma 50. panta 6. punktā ir paredzēts, ka ar vispārējās piemērošanas administratīvu aktu nosaka sīkāku šī panta punktu piemērošanas kārtību.

18

Vispārīgais administratīvais pasākums par pilnvarām iztaujāt personas MTV kontrolēs tika pieņemts ar 2000. gada Noteikumiem par ārvalstniekiem (Vreemdelingenbesluit 2000, turpmāk tekstā – “2000. gada noteikumi”).

19

2000. gada noteikumu, kas grozīti pēc 2010. gada 22. jūnija sprieduma apvienotajās lietās C-188/10 un C-189/10 Melki un Abdeli (Krājums, I-5667. lpp.) un stājās spēkā 2011. gada 1. jūnijā, 4.17.a panta redakcija ir šāda:

“1.   Likuma [par ārvalstniekiem] 50. panta 1. punktā paredzētās pilnvaras iztaujāt personas, lai noskaidrotu viņu identitāti, pilsonību un uzturēšanās likumību cīņai ar nelikumīgu uzturēšanos pēc robežšķērsošanas tiek īstenotas tikai ārvalstnieku kontrolē:

2.   1. punktā paredzētā pārbaude tiek veikta, pamatojoties uz informāciju vai pieredzi attiecībā uz nelikumīgu uzturēšanos pēc robežšķērsošanas. Pārbaude ierobežotā apjomā var tikt īstenota, lai iegūtu informāciju par šādu nelikumīgu uzturēšanos.

3.   1. punkta a) apakšpunktā paredzētā pārbaude tiek veikta augstākais septiņas reizes nedēļā attiecībā uz lidojumiem tajā pašā maršrutā, attiecībā uz lielākais trešdaļu no kopējā reisu skaita, kas paredzēts mēnesī šajā maršrutā. Šajā pārbaudē tikai daļa reisa pasažieru tiek iztaujāta.

4.   1. punkta b) apakšpunktā paredzētā pārbaude tiek veikta dienas laikā divos vilcienos vienā maršrutā, lielākais astoņos vilcienos kopumā, un vienā vilcienā – lielākais divos vagonos.

5.   1. punkta c) apakšpunktā paredzētā pārbaude tiek veikta uz tā paša ceļa vai ūdensceļa lielākais 90 stundas mēnesī un sešas dienas nedēļā. Šajā pārbaudē tiek apturēta tikai daļa no garāmbraucošajiem transporta līdzekļiem.”

20

Iesniedzējtiesa konstatē, ka informācijas paziņojumā par šo 2000. gada noteikumu 4.17.a panta grozīšanu ir norādīts šādi:

“Ar šo grozījumu [2000. gada] noteikumos cenšas nodrošināt, ka ārvalstnieku pārbaudei cīņā ar nelikumīgu uzturēšanos pēc robežšķērsošanas nav robežpārbaudei līdzvērtīgas iedarbības [Regulas Nr. 562/2006] izpratnē. Ar šo tiek ņemts vērā Eiropas Tiesas spriedums [apvienotajās lietās Melki un Abdeli] un Raad van State2010. gada 28. decembra spriedums un tiek panākta mobilās pārbaudes atbilstība [Regulas Nr. 562/2006] 21. panta a) punktam.”

21

A. Adil, kurš apgalvo, ka ir Afganistānas pilsonis, 2012. gada 28. martāKM iztaujāja MTV kontroles ietvaros, kad viņš kā pasažieris brauca autobusā Euroline. Iztaujāšana notika uz valsts nozīmes autoceļa A67/E34 ceļa posmā virzienā no Vācijas, Venlo (Nīderlande) pašvaldības teritorijā.

22

2012. gada 28. marta iztaujāšanas, pārvešanas un aizturēšanas protokolā ir norādīts, ka MTV kontrole ir notikusi atbilstoši 2000. gada noteikumu 4.17.a pantam, pamatojoties uz informāciju vai pieredzi saistībā ar nelikumīgu uzturēšanos pēc robežšķērsošanas, ka iztaujāšana notika 20 km zonā no Vācijas robežas, ka marta mēnesī šajā vietā notika viena vai vairākas uzraudzības pārbaudes, kas kopumā aizņēma 54 stundas un 38 minūtes, ka šajā vietā iztaujāšanas dienā tika veiktas viena vai vairākas pārbaudes, kas kopumā ilga 1 stundu, un ka šīs pārbaudes laikā tika aizturēti 2 transportlīdzekļi, proti, daļa no garāmbraucošajiem transportlīdzekļiem.

23

Ar 2012. gada 28. marta lēmumu A. Adil saskaņā ar Likumu par ārvalstniekiem tika aizturēts administratīvā kārtā.

24

A. Adil apstrīdēja Rechtbank ’s-Gravenhage viņa iztaujāšanas likumību un lēmumu par aizturēšanu, pamatojot, ka veiktā MTV kontrole atbilst robežkontrolei, kas aizliegta ar Regulas Nr. 562/2006 20. pantu. Viņš it īpaši norādīja, ka kontroles laikā attiecībā uz viņu neesot bijis saprātīgu šaubu par nelikumīgu uzturēšanos.

25

No iesniedzējtiesas lēmumam pievienotajiem dokumentiem, kā arī Nīderlandes valdības Tiesai iesniegtajiem apsvērumiem izriet, ka pēc izjautāšanas A. Adil ir iesniedzis pavēruma pieteikumu. Ielūkojoties datu bāzē Eurodac, kas izveidota ar Padomes 2000. gada 11. decembra Regulu (EK) Nr. 2725/2000 par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju (OV L 316, 1. lpp.), bija redzams, ka viņš jau bija iesniedzis patvēruma pieteikumu Norvēģijā. A. Adil arī apstrīdēja Rechtbank ’s-Gravenhage veidu, kādā tika izskatīts patvēruma pieteikums.

26

2012. gada 16. aprīļa spriedumā Rechtbank ’s-Gravenhage atzina A. Adil prasību par nepamatotu.

27

Šī tiesa it īpaši balstījās uz Raad van State2012. gada 5. marta lēmumu, saskaņā ar kuru MTV kontroles ir saderīgas ar Regulu Nr. 562/2006, šādi apstiprinādama iepriekšējo šīs tiesas 2011. gada 20. oktobra lēmumu. Savā 2012. gada 5. marta lēmumā Raad van State it īpaši norādīja, ka Regulas Nr. 562/2006 21. pantā ir minēts neizsmeļošs apstākļu uzskaitījums, kādos policijas pilnvaras nevar uzskatīt par līdzvērtīgām robežpārbaudēm šīs regulas 20. panta nozīmē.

28

2012. gada 23. aprīlīA. Adil par Rechtbank ’s-Gravenhage lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību Raad van State administratīvo tiesību nodaļā.

29

No iesniedzējtiesas lēmuma izriet, ka dažādu Nīderlandes tiesu starpā nav vienota viedokļa par MTV kontroļu saderīgumu ar Regulas Nr. 562/2006 20. un 21. pantu.

30

Faktiski 2012. gada 7. februāra lēmumā Rechtbank Roermond (krimināllietu nodaļa), atsaukdamās uz iepriekš minētajiem Raad van State lēmumiem par MTV kontroļu likumību, norādīja, ka judikatūrā tās pašreizējā stadijā nav skaidrības par jautājumu, vai 2000. gada noteikumu 4.17.a pantā paredzētās garantijas atbilst iepriekš minētajā spriedumā lietā Melki un Abdeli izvirzītajiem nosacījumiem. Šī tiesa, kura atzina, ka šīs tiesību normas formulējumā netiek ņemta vērā indivīda rīcība vai īpašie apstākļi, kas varētu radīt sabiedriskās drošības apdraudējuma risku, Tiesā vērsās ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu. Runa ir par lietu C-88/12 Jaoo, kura pašreiz tiek izskatīta.

31

Turklāt Gerechtshof ’s-Hertogenbosch (krimināllietu nodaļa) 2012. gada 11. maija spriedumā nosprieda, ka MTV kontrolei, pat ja tā tikusi veikta saskaņā ar 2000. gada noteikumu 4.17.a pantu, ir tāda pati iedarbība kā robežpārbaudei un tādējādi tā nav saderīga ar Regulu Nr. 562/2006. Šīs tiesas skatījumā MTV kontroles nav balstītas uz konkrētiem faktiem un apstākļiem, kas ir pamats pieņēmumam par nelegālu uzturēšanos. Tās esot tikušas veiktas, reaģējot vienīgi uz nodomu šķērsot robežu vai robežas šķērsošanas aktu, un to mērķis ir izdibināt, vai ir izpildīti izvirzītie nosacījumi tam, lai ļautu personai iebraukt attiecīgās dalībvalsts teritorijā vai to pamest.

32

Šādos apstākļos Raad van State nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

33

2012. gada 4. jūnija iesniedzējtiesas lēmumā Raad van State lūdza, lai šī prejudiciālā nolēmuma tiesvedība tiktu izskatīta Eiropas Savienības Tiesas Statūtu 23.a pantā un tās Reglamenta 104.b pantā paredzētajā steidzamības tiesvedībā.

34

Iesniedzējtiesa šo lūgumu pamatoja, norādot, ka pēc A. Adil iztaujāšanas Nīderlandē, pierobežas teritorijā ar Vāciju, viņam ir liegta brīvība un ka nozīmīga ir atbilde uz uzdotajiem jautājumiem, lai spriestu par šī lūguma pamatā esošo aizturēšanas pasākumu. Tā arī norādīja, ka dažādās Nīderlandes tiesās izskatīšanā ir vairākas lietas par līdzīgām aizturēšanām.

35

Tiesas otrā palāta pēc tiesneša referenta priekšlikuma un ģenerāladvokātes uzklausīšanas 2012. gada 11. jūnijā nolēma apmierināt iesniedzējtiesas pieteikumu lūgumam sniegt prejudiciālu nolēmumu piemērot steidzamības tiesvedību.

36

Vispirms jāatzīst, ka Raad van State savā lēmumā par prejudiciāla jautājuma uzdošanu nav minējusi nekādu informāciju par A. Adil iesniegtajiem patvēruma pieteikumiem un nav ticis uzdots neviens jautājums par to, kā šie pieteikumi ietekmē viņa aizturēšanu administratīvā kārtā.

37

Šīs tiesas uzdotie jautājumi vien attiecas uz Regulas Nr. 562/2006 interpretāciju.

38

Uzdodama šos jautājumus, kas jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 562/2006 20. un 21. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem tiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā, kas ļauj ierēdņiem, kuri ir atbildīgi par robežu uzraudzību un ārvalstnieku pārbaužu veikšanu ģeogrāfiskā 20 km zonā no dalībvalsts sauszemes robežas ar KŠAĪ līgumslēdzējām valstīm, lai pārbaudītu, vai iztaujātās personas atbilst nosacījumiem par legālu uzturēšanos attiecīgajā dalībvalstī, ja šīs pārbaudes ir balstītas uz vispārēju informāciju un pieredzi saistībā ar personu nelikumīgu uzturēšanos pārbaužu vietās, ja tās ierobežotā apjomā tiek veiktas, lai iegūtu šādu vispārīgu informāciju un datus, kas saistīti ar pieredzi šajā jomā, un ja to veikšana ir pakļauta zināmiem ierobežojumiem it īpaši saistībā ar to intensitāti un biežumu.

39

A. Adil uzskata, ka Nīderlandes tiesiskais regulējums neatbilst Regulas Nr. 562/2006 21. pantā izvirzītajiem nosacījumiem. Vispirms šis tiesiskais regulējums esot daļa no valsts tiesību aktiem par imigrāciju, nevis tiesību aktiem par noziedzīgu nodarījumu prevenciju un apkarošanu un to praktiski piemēro ierēdņi, kas it īpaši atbildīgi par robežuzraudzību un ārvalstnieku pārbaudi. Tālāk MTV kontroles atšķirībā no pārējā valsts teritorijā veiktajām pārbaudēm, kas rada saprātīgas šaubas par pretlikumīgu uzturēšanos, esot pamatotas tikai ar robežu šķērsošanu un tām ir tāds pats mērķis kā robežkontrolēm. Visbeidzot A. Adil norāda, ka Nīderlandes tiesiskajā regulējumā paredzētā MTV kontroļu intensitātes ierobežošana neesot tāda, lai praktiski izvairītos no tā, ka šīs kontroles ir līdzvērtīgas robežpārbaudēm.

40

Čehijas Republikas valdība uzskata, ka atšķirībā no kontrolēm, kas ir iepriekš minētā sprieduma lietā Melki un Abdeli pamatā, MTV kontroles ir robežpārbaužu mērķis Regulas Nr. 562/2006 2. panta 10. punkta nozīmē. Šīs valdības skatījumā secīgas personu pārbaudes pēc robežas šķērsošanas, kuru mērķis ir aizsargāt minēto robežu no nelegālas ieceļošanas, ietilpst iekšējo robežu pārbaužu piemērošanas jomā, kas ir aizliegtas ar Regulas Nr. 562/2006 20. pantu. Šādos apstākļos neesot vajadzības izvērtēt, vai Nīderlandes tiesiskajā regulējumā ir paredzētas tādas kā iepriekš minētajā spriedumā lietā Melki un Abdeli izvirzītās garantijas.

41

Nīderlandes, Vācijas un Francijas valdības, kā arī Komisija savukārt uzskata, ka ar Regulas Nr. 562/2006 21. pantu tiek pieļauts valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzētas tādas kā MTV kontroles, kuras veic pierobežas teritorijā, kuru mērķis ir apkarot nelegālu uzturēšanos un kuru īstenošana ir pakļauta precizējumiem un ierobežojumiem.

42

Tās vispirms norāda, ka MTV kontroļu galvenais mērķis ir apkarot nelegālu uzturēšanos, nevis pārbaudīt, vai personai ir ļauts iebraukt Nīderlandes teritorijā. Šāds mērķis ir saderīgs ar Regulas Nr. 562/2006 21. pantu. Faktiski, lai arī nelegālas uzturēšanās apkarošana skaidri nav minēta to pārbaužu mērķu sarakstā, kas tiek veiktas dalībvalstu teritorijā un ir atļautas ar šo tiesību normu, vārdu “jo īpaši” lietojums šajā tiesību normā skaidri liecina par to, ka šis saraksts nav izsmeļošs. Tātad policijas pasākumiem atbilstoši Regulas Nr. 652/2006 21. pantam var būt vēl kādi citi mērķi papildu sabiedriskās drošības uzturēšanas un pārrobežu noziedzības apkarošanai.

43

Attiecībā uz MTV kontroļu pamatojumu Nīderlandes valdība, atsaukdamās uz Regulas Nr. 562/2006 21. panta a) punkta formulējumu, norāda, ka policijas pasākumi var būt pamatoti ar vispārīgu policijas informāciju un pieredzi. Kā izriet no iepriekš minētā sprieduma lietā Melki un Abdeli 74. punkta, konkrētas pazīmes, kas norāda, ka kontrolējamā persona nelegāli uzturas dalībvalstī, nav nepieciešamas.

44

Komisija uzskata, ka kontroļu selektivitāte, proti, tādējādi, ka kontrolēta tiek tikai daļa no pasažieriem, palielina varbūtību, ka tām nav robežpārbaudēm pielīdzināma iedarbība. Šīs selektivitātes dēļ kontroles acīmredzami atšķiras no sistemātiskām pārbaudēm pie ārējām robežām.

45

Attiecībā uz to, ka pierobežas teritorijā veiktās MTV kontroles atšķiras no valsts teritorijā veiktajām pārbaudēm, Nīderlandes, Francijas un Vācijas valdības, kā arī Komisija uzskata, ka šāda izšķiršana – kā tas izriet no iepriekš minētā sprieduma lietā Melki un Abdeli – ir pieļaujama saskaņā ar Regulas Nr. 562/2006 21. panta a) punktu. Šāda izšķiršana esot loģiska, ņemot vērā šo kontroļu mērķi, proti, apkarot nelegālu uzturēšanos, un to, ka, lai šīs kontroles būtu efektīvas, tajās ir jāņem vērā pierobežas teritoriju īpatnības.

46

Nīderlandes valdība un Komisija uzskata, ka ar Regulas Nr. 562/2006 21. pantu tiek pieļautas arī ierobežotas kontroles, kas paredzētas papildu informācijas ievākšanai par to, kādus mainītus vai jaunus maršrutus nelegālie ieceļotāji parasti ir izvēlējušies. Komisija katrā ziņā uzsver, ka divu veidu kontrolēm ir jānorisinās strikti saskaņā ar likumu noteiktajām prasībām.

47

Visbeidzot Nīderlandes, Francijas un Vācijas valdības, kā arī Komisija norāda, ka 2000. gada noteikumu 4.17.a pantā paredzētais kontroles pilnvaru ierobežojums, kurā ir ietverti it īpaši nosacījumi par kontroles intensitāti un biežumu, ir pietiekams, lai praksē nodrošinātu to, lai tās nebūtu līdzvērtīgas robežpārbaudēm, kas aizliegtas ar Regulas Nr. 562/2006 21. pantu. Nīderlandes valdība šajā ziņā precizē, ka transportlīdzekļu apturēšana tiek veikta uz profilu pamata un izlases kārtībā, lai nodrošinātu, ka faktiski apturēta tiek tikai daļa garāmbraucošo transportlīdzekļu. No tā izrietot, ka kontroles tiek plānotas un īstenotas acīmredzami citādi nekā sistemātiskās personu kontroles pie ārējām robežām.

48

Jāatgādina, ka LESD 67. panta 2. punktā, kas ietilpst V sadaļā par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, ir paredzēts, ka Savienība nodrošina, ka netiek veikta personu kontrole pie iekšējām robežām. LESD 77. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir minēts, ka Savienība veido politiku, lai nodrošinātu, ka personām, šķērsojot šīs robežas, neveic nekādu kontroli neatkarīgi no to pilsonības.

49

Kā izriet no Regulas Nr. 562/2006 preambulas 1. apsvēruma, kontroļu atcelšana pie iekšējām robežām ir daļa no LESD 26. pantā minētā Savienības mērķa – izveidot telpu bez iekšējām robežām, kurā nodrošināta personu brīva pārvietošanās.

50

Kopienu likumdevējs kontroles pie iekšējām robežām neesamības principu ir ieviesis saskaņā ar EKL 62. pantu – jaunajā redakcija LESD 77. pantu –, pieņemot Regulu Nr. 562/2006, kuras preambulas 22. apsvērumā ir paredzēts izstrādāt Šengenas acquis. Ar šīs regulas III sadaļu ir ieviesta Kopienu sistēma attiecībā uz iekšējo robežu šķērsošanu.

51

Regulas Nr. 562/2006 20. pantā ir noteikts, ka iekšējās robežas var šķērsot jebkurā vietā, un personām – neatkarīgi no viņu valstspiederības – nepiemēro robežpārbaudes. Atbilstoši šīs regulas 2. panta 10. punktam “robežpārbaudes” nozīmē pārbaudes, ko veic robežšķērsošanas vietās, lai nodrošinātu, ka personām, tostarp viņu transportlīdzekļiem un mantām, drīkst atļaut ieceļot dalībvalstu teritorijā vai izceļot no tās.

52

LESD 72. pantā ir paredzēts, ka LES līguma V nodaļa neiespaido to dalībvalstu pienākumu izpildi, kas attiecas uz likumības un kārtības uzturēšanu un iekšējās kārtības nodrošināšanu.

53

Šajā ziņā Regulas Nr. 562/2006 21. panta a) punktā ir noteikts, ka robežkontroles atcelšana pie iekšējām robežām neietekmē policijas pilnvaras, ko īsteno kompetentas dalībvalstu iestādes saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, ja vien pilnvaru īstenošana iedarbības ziņā nav līdzvērtīga robežpārbaudēm, tas attiecas arī uz pierobežas teritorijām.

54

Šajā Regulas Nr. 562/2006 tiesību normā ir precizēts, ka policijas pilnvaru īstenošanu it īpaši nedrīkst uzskatīt par līdzvērtīgu robežpārbaudēm, ja policijas veiktie pasākumi par mērķi neizvirza robežkontroli, pamatojas uz vispārēju policijas informāciju un pieredzi attiecībā uz iespējamiem sabiedriskās drošības apdraudējumiem un konkrēti ir paredzēti pārrobežu noziedzības apkarošanai, ir izstrādāti un veikti tā, ka tie noteikti atšķiras no sistemātiskajām personu pārbaudēm pie ārējām robežām, un, visbeidzot, tiek veikti izlases kārtībā.

55

Attiecībā uz tādām kā MTV kontrolēm, kas pamatotas ar Likuma par ārvalstniekiem 50. panta 1. punktu un ir īstenotas atbilstoši 2000. gada noteikumu 4.17.a pantā izvirzītajiem nosacījumiem, it īpaši ir jānorāda, ka tās netiek veiktas nedz “pie robežām”, nedz arī robežas šķērsošanas brīdī, bet gan valsts iekšzemē (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Melki un Abdeli, 68. punkts).

56

No tā izriet, ka pretēji Čehijas Republikas valdības apgalvojumam šīs kontroles nav robežpārbaudes, kas aizliegtas ar Regulas Nr. 562/2006 20. pantu, bet gan pārbaudes dalībvalsts iekšzemē, kā minēts aplūkotās regulas 21. pantā.

57

Tālāk ir jāizvērtē, vai pārbaudes iekšzemē, kas iedibinātas un īstenotas kā MTV kontroles, katrā ziņā ir aizliegtas ar Regulas Nr. 562/2006 21. panta a) punktu. Šādi tas būtu gadījumā, ja minētās kontroles reāli līdzinātos robežpārbaudēm (iepriekš minētais spriedums lietā Melki un Abdeli, 69. punkts).

58

Šajā ziņā ir jāprecizē, ka Likuma par ārvalstniekiem 50. panta 1. punktā ir paredzētas kontroles, kas tiek veiktas īpaši pierobežas teritorijās, un tādas, kuras veic pārējā iekšzemes daļā. No lietas materiālos atrodamās un tiesas sēdē sīkāk paskaidrotās informācijas izriet, ka, lai gan šo divu kontroļu mērķis ir viens un tas pats – nelegālas uzturēšanās apkarošana –, kontrolēm ārpus pierobežas teritorijām ir jābūt balstītām uz saprātīgām šaubām par nelikumīgu uzturēšanos. Atbilstoši 2000. gada noteikumu 4.17.a pantam īstenotajās MTV kontrolēs personas var tikt iztaujātas, pamatojoties uz informāciju vai pieredzi attiecībā uz nelikumīgu uzturēšanos pēc robežšķērsošanas un šādu šaubu neesamības gadījumā.

59

Attiecībā, pirmkārt, uz mērķi, kam domāts Nīderlandes tiesiskais regulējums, paredzot MTV kontroles, ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 562/2006 21. panta a) punktā ir minēts, ka policijas pilnvaru īstenošanu it īpaši nedrīkst uzskatīt par līdzvērtīgu robežpārbaudēm, ja ir izpildīts viens vai vairāki nosacījumi, kuru vidū ir atrodams aplūkotā 21. panta a) punkta i) apakšpunkts, saskaņā ar kuru policijas veiktie pasākumi par mērķi neizvirza robežkontroli.

60

Šajā gadījumā no Tiesai iesniegtās informācijas izriet, ka iesniedzējtiesai ir jāizvērtē tas, ka ar MTV kontrolēm sasniedzamie mērķi būtiski atšķiras no robežpārbaužu mērķiem.

61

Saskaņā ar Regulas Nr. 562/2006 2. panta 9.–11. punktu robežpārbaužu mērķis, pirmām kārtām, ir nodrošināt, ka personām drīkst atļaut ieceļot dalībvalstu teritorijā vai izceļot no tās, un, otrām kārtām, nepieļaut personu izvairīšanos no robežpārbaudēm (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Melki un Abdeli, 71. punkts). Runa ir par kontrolēm, kuras var veikt sistemātiski.

62

Savukārt ar Nīderlandes tiesiskajā regulējumā paredzētajām kontrolēm ir paredzēts noskaidrot iztaujātās personas identitāti, valstspiederību un/vai tiesības uzturēties, lai principā apkarotu nelegālu uzturēšanos. Runa ir par selektīvām kontrolēm, ar kuru palīdzību būtu jāuzmeklē nelegālā situācijā esošas personas un tās jāattur no nelegālas ieceļošanas, proti, ar kontrolēm sasniedzamajam mērķim tiek sekots visā Nīderlandes teritorijā, pat ja pierobežas teritorijā ir spēkā īpaši noteikumi par šo kontroļu īstenošanu.

63

Saskaņā ar Regulas Nr. 562/2006 21. panta c) punktu iespēja dalībvalstīm tiesību aktos paredzēt pienākumu, ka personai ir jābūt personas dokumentiem vai tie jānēsā līdzi, un tādējādi šī pienākuma nodrošināšanai paredzēt arī identitātes kontroli netiek skarta, atceļot kontroles pie iekšējām robežām (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Melki un Abdeli, 71. punkts).

64

Tas, ka ar Likuma par ārvalstniekiem 50. panta 1. punktu pamatoto un, balstoties uz 2000. gada noteikumu 4.17.a pantu, īstenoto identitātes pārbaužu mērķis galvenokārt ir nelegālas uzturēšanās apkarošana pēc robežšķērsošanas un ka Regulas Nr. 562/2006 21. panta a) punkts acīmredzami uz šo mērķi nav vērsts, nenozīmē, ka šī 21. panta a) punkta i) apakšpunktā ir ietverts ar robežkontrolēm nesaderīgs mērķis.

65

No vienas puses – kā norādījusi Nīderlandes valdība un Komisija –, šajā pēdējā minētā tiesību normā nav ietverts nedz izsmeļošs nosacījumu saraksts, kam jāatbilst policijas pasākumiem, lai tos nevarētu uzskatīt par robežpārbaudēm līdzvērtīgām pārbaudēm, ne arī izsmeļošs mērķu saraksts, kam šiem policijas mērķiem ir jākalpo. Šādu interpretāciju apstiprina vārdu “jo īpaši” lietojums Regulas Nr. 562/2006 21. panta a) punktā un “konkrēti” – šī 21. panta a) punkta ii) apakšpunktā.

66

No otras puses, nedz ar LESD 79. panta 1. punktu un 2. punkta c) apakšpunktu, kuros paredzēts, ka Savienība īsteno kopēju imigrācijas politiku, kuras mērķis ir nodrošināt tostarp nelikumīgas ieceļošanas un neatļautas uzturēšanās novēršanu, nedz arī Regulu Nr. 562/2006 nav izslēgtas dalībvalstu pilnvaras nelegālas ieceļošanas un nelegālas uzturēšanās jomā, pat ja ir skaidrs, ka dalībvalstīm to tiesību akti šajā jomā ir jāveido tādējādi, lai tiktu nodrošināta Savienības tiesību ievērošana (šajā ziņā skat. 2011. gada 6. decembra spriedumu lietā C-329/11 Achughbabian, Krājums, I-12695. lpp., 30. un 33. punkts). Regulas Nr. 562/2006 21. panta a)–d) punkta noteikumi, kā arī LESD 72. pants apstiprina to, ka kontroļu atcelšana pie iekšējām robežām neietekmē dalībvalstu atbildību uzturēt sabiedrisko kārtību un nodrošināt iekšējo drošību.

67

No tā izriet, ka ar Nīderlandes tiesisko regulējumu sasniedzamais mērķis apkarot nelegālu uzturēšanos tādējādi nenozīmē, ka aplūkojamās MTV kontroles ir līdzvērtīgas robežpārbaudēm, kas aizliegtas ar Regulas Nr. 562/2006 21. panta a) punktu.

68

Savienības tiesību, it īpaši Regulas Nr. 562/2006 20. un 21. panta, ievērošana būtu jānodrošina, ieviešot un ievērojot vadlīnijas, kas garantē to, ka pilnvaru īstenošana praksē, kas ir identitātes pārbaužu veikšana, lai apkarotu nelegālu uzturēšanos un arī pārrobežu noziedzību, kas saistīta ar nelegālu ieceļošanu, nebūtu līdzvērtīga robežpārbaudēm (iepriekš minētais spriedums lietā Melki un Abdeli, 73. un 74. punkts).

69

Otrkārt, jāatgādina, ka fakts, ka valsts tiesiskajā regulējumā – kā Nīderlandes tiesiskais regulējums – piešķirto pilnvaru teritoriālā piemērojamība ir ierobežota ar pierobežas teritoriju, pats par sevi nav pietiekams, lai konstatētu līdzvērtīgu iedarbību šīs pilnvaras īstenošanai Regulas Nr. 562/2006 21. panta a) punkta izpratnē, ņemot vērā šī 21. panta a) punkta mērķi un nosacījumus (iepriekš minētais spriedums lietā Melki un Abdeli, 72. punkts). Šīs pēdējās minētās tiesību normas pirmajā teikumā ir skaidra atsauce uz policijas pilnvarām, ko dalībvalsts kompetentās iestādes atbilstoši valsts tiesībām īsteno arī pierobežas teritorijās.

70

Protams, attiecībā uz kontrolēm uz autoceļiem un ūdensceļiem Tiesa ir norādījusi, ka tas, ka aplūkojamajā valsts tiesiskajā regulējumā ir paredzēti īpaši noteikumi par teritoriālo piemērojamību, varētu liecināt par līdzvērtīgas iedarbības esamību Regulas Nr. 562/2006 21. panta a) punkta nozīmē. Katrā ziņā, ja ir šāda norāde, šo kontroļu saderīgums ar šo pēdējo minēto tiesību normu būtu jānodrošina precīzākiem norādījumiem un ierobežojumiem, ar kuriem dalībvalstu rīcībā esošās policijas pilnvaru praktiska īstenošana tiek ierobežota, izskaužot šādu līdzvērtīgu iedarbību (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Melki un Abdeli, 72. punkts).

71

Treškārt – pretēji A. Adil un Čehijas Republikas valdības argumentiem –, tas, ka pierobežas teritorijā veikto MTV kontroļu atšķirībā no pārējā valsts teritorijā veiktām identitātes pārbaudēm priekšnosacījums ir saprātīgas šaubas par pretlikumīgu uzturēšanos, nenozīmē, ka pirmās minētās kontroles ir jāuzskata par robežpārbaudēm līdzvērtīgām kontrolēm.

72

Vispirms atbilstoši Regulas Nr. 562/2006 21. panta a) punkta ii) apakšpunktam par pasākumiem ar šādu līdzvērtīgu iedarbību nav uzskatāmi policijas pasākumi, kas balstīti uz vispārēju policijas informāciju un pieredzi attiecībā uz iespējamiem sabiedriskās drošības apdraudējumiem.

73

Tālāk – kā izriet no Vācijas valdības apsvērumiem – Savienības likumdevējs nav sekojis Komisijas priekšlikumam pieprasīt īpašu noteikumu identitāti un mērķus attiecībā uz dalībvalstu veiktajām kontrolēm to teritorijās. Tas, ka Regulas Nr. 562/2006 21. panta a) punktā nav izvirzīts priekšnosacījums, lai policijas kontroles pierobežas teritorijā būtu identiskas kontrolēm, ko veic visā valsts teritorijā, turklāt ir apstiprināts ar to, ka šāds identitātes nosacījums savukārt ir skaidri minēts 21. panta b) punktā saistībā ar drošības pārbaudēm ostās un lidostās.

74

Turklāt iepriekš minētā sprieduma lietā Melki un Abdeli 74. punktā Tiesa jau atzina, ka, lai atbilstu Regulas Nr. 562/2006 21. panta a) punktam, ar valsts tiesību aktiem policijas iestādēm var piešķirt pilnvaras veikt identitātes pārbaudes pierobežas teritorijā, ja tiek paredzēti un ievēroti noteikti precizējumi.

75

Tomēr ir jāuzsver, ka, jo vairāk pazīmju liecina par līdzvērtīgas iedarbības esamību Regulas Nr. 562/2006 21. panta a) punkta nozīmē, kas izriet no mērķa, kam paredzētas pierobežas teritorijā veiktās kontroles, šo kontroļu teritoriālās piemērojamības un atšķirības starp minēto kontroļu un pārējā attiecīgās dalībvalsts teritorijā veikto kontroļu tiesisko pamatu, jo stingrāk ir jāievēro precizējumi un ierobežojumi, kam pakļauta dalībvalstu policijas pilnvaru īstenošana pierobežas teritorijā, lai neapdraudētu mērķus atcelt robežkontroles pie iekšējām robežām LES 3. panta 2. punkta, LESD 26. panta 2. punkta un 67. panta 1. punkta, kā arī Regulas Nr. 562/2006 20. panta nozīmē.

76

Šajā ziņā izvirzītajam ierobežojumam ir jābūt pietiekami precīzam un detalizētam, lai varētu izkontrolēt gan pašu kontroļu vajadzību, gan arī konkrēti atļautos kontroles pasākumus.

77

Attiecībā uz pašu ierobežojuma prasību, pirmkārt, ir jāatgādina – kā tas izriet no šī sprieduma 60.–67. punkta –, ka MTV kontroles būtiski atšķiras no robežkontrolēm.

78

Otrkārt, jāatzīst, ka MTV kontroles atbilstoši Regulas Nr. 562/2006 21. panta a) punkta ii) apakšpunktam ir pamatotas ar vispārēju policijas informāciju un pieredzi attiecībā uz iespējamiem sabiedriskās drošības apdraudējumiem pēc robežšķērsošanas. Kā izriet no šī sprieduma 65. punkta, uz policijas pasākumiem, kuru mērķis ir apkarot nelegālu uzturēšanos neatkarīgi no tā, vai tos pakārto sabiedriskās kārtības vai sabiedriskās drošības jēdzienam, attiecas šajā tiesību normā minētais. Pienākumam balstīt MTV kontroles uz šādu informāciju un pieredzi būtu arī jāsekmē veikto kontroļu selektivitāte.

79

Treškārt, MTV kontroles saskaņā ar Regulas Nr. 562/2006 21. panta a) punkta iii) apakšpunktu tiek veiktas acīmredzami atšķirīgā veidā salīdzinājumā ar sistemātiskām personu pārbaudēm, kas tiek veiktas pie ārējām ES robežām.

80

Uz ceļiem un ūdensceļiem veiktās MTV kontroles kopējā pierobežas teritorijā ar Beļģiju un Vāciju saskaņā ar 2000. gada noteikumu 4.17.a panta 5. punktu var notikt tikai noteiktu stundu skaitu mēnesī un dienā un tikai daļā no pašiem ceļiem vai ūdensceļiem garāmbraucošajiem transporta līdzekļiem.

81

No Nīderlandes valdības iesniegtās informācijas arī izriet, ka iesniedzējtiesas ziņā turklāt ir izvērtēt, ka kontroles praksē tiek veiktas vai nu uz profilu pamata, vai izlases veidā. Profili ir atkarīgi no informācijas vai datiem, kas pierāda paaugstinātu nelegālas uzturēšanās risku vai pārrobežu noziedzību uz noteiktiem ceļiem, noteiktā laikā vai atkarībā no transportlīdzekļa veida vai citām pazīmēm.

82

Ar tādu valsts tiesisko regulējumu kā 2000. gada noteikumu 4.17.a pants ieviestie precizējumi un ierobežojumi veicamo kontroļu intensitātes, biežuma un selektivitātes ierobežošanai ir piemēroti, lai izvairītos no tā, ka ar Nīderlandes tiesībām piešķirto policijas pilnvaru praktiska piemērošana, pārkāpjot Regulas Nr. 562/2006 21. panta a) punktu, izraisa līdzvērtīgas robežpārbaudēm.

83

Attiecībā uz kontrolēm informācijas iegūšanai par nelegālu uzturēšanos pēc robežšķērsošanas 2000. gada noteikumu 4.17.a panta 2. punktā ir norādīts, ka šīs kontroles, sauktas par “informāciju”, var veikt tikai ierobežotā apmērā.

84

Atbildot uz tiesas sēdē uzdoto jautājumu, Nīderlandes valdība un Komisija precizēja, ka šajās kontrolēs, sauktās par “informāciju”, ievērojot iepriekš minēto spriedumu lietā Melki un Abdeli, arī ir jāievēro ar 2000. gada noteikumiem iedibinātie precizējumi un ierobežojumi. Komisija it īpaši precizēja, ka kontrolēm ir jāatbilst 2000. gada noteikumu 4.17.a panta 5. punktā ietvertajam sešu stundu dienā un lielākais 90 stundu mēnesī ierobežojumam. Turklāt šīs kontroles nedrīkst notikt biežāk kā MTV kontroles, par kurām ir runa otrā prejudiciālā jautājuma a) punktā.

85

Tā kā valsts tiesa ir vienīgā, kuras kompetencē ir interpretēt valsts tiesības, tad tās ziņā ir izvērtēt, vai tas tā ir.

86

Ciktāl abas MTV kontroles tiek veiktas, ievērojot 2000. gada noteikumu 4.17.a pantā paredzētos ierobežojumus, ir jānorāda, pirmkārt, ka tās ir selektīvas un nav sistemātiskas, kas ir robežpārbaužu raksturojošs elements, un ka, otrkārt, runa ir par policijas pasākumiem, kas atbilstoši Regulas Nr. 562/2006 21. panta a) punkta iv) apakšpunkta prasībai ir veikti izlases veidā.

87

Šādos apstākļos ir jānorāda, ka, pamatojoties uz Tiesas rīcībā esošo informāciju, tādā kā Nīderlandes tiesiskajā regulējumā ir ietverti precizējumi un ierobežojumi saistībā ar policijas pilnvaru īstenošanu, kuras attiecīgā dalībvalsts ir piešķīrusi kompetentām iestādēm. Tāpat ar šiem precizējumiem un ierobežojumiem tiek ierobežota kontroļu, kuras šīs iestādes var veikt pierobežas teritorijā, intensitāte un biežums un to mērķis ir vadīt šo iestāžu rīcības brīvību praktiskajā to pilnvaru īstenošanā.

88

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, uz uzdotajiem prejudiciāliem jautājumiem ir jāatbild, ka Regulas Nr. 562/2006 20. un 21. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem tiek pieļauti tādi tiesību akti kā pamatlietā minētie, kas ļauj ierēdņiem, kuri ir atbildīgi par robežu uzraudzību un pārbaužu veikšanu ģeogrāfiskā 20 km zonā no dalībvalsts sauszemes robežas ar KŠAĪ līgumslēdzējām valstīm, lai pārbaudītu, vai iztaujātās personas atbilst attiecīgajā dalībvalstī piemērojamiem nosacījumiem par legālu uzturēšanos, ja šīs pārbaudes ir balstītas uz vispārēju informāciju un pieredzi saistībā ar personu nelikumīgu uzturēšanos pārbaužu vietās, ja tās ierobežotā apjomā tiek veiktas, lai iegūtu šādu vispārīgu informāciju un datus, kas saistīti ar pieredzi šajā jomā, un ja to veikšana ir pakļauta zināmiem ierobežojumiem it īpaši saistībā ar to intensitāti un biežumu.

89

Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regulas (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), 20. un 21. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem tiek pieļauti tādi tiesību akti kā pamatlietā minētie, kas ļauj ierēdņiem, kuri ir atbildīgi par robežu uzraudzību un ārvalstnieku pārbaužu veikšanu ģeogrāfiskā 20 km zonā no dalībvalsts sauszemes robežas ar 1990. gada 19. jūnijā Šengenā parakstītās konvencijas, ar kuru īsteno Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdību, Vācijas Federatīvās Republikas valdības un Francijas Republikas valdības 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, līgumslēdzējām valstīm, lai pārbaudītu, vai iztaujātās personas atbilst attiecīgajā dalībvalstī piemērojamiem nosacījumiem par legālu uzturēšanos, ja šīs pārbaudes ir balstītas uz vispārēju informāciju un pieredzi saistībā ar personu nelikumīgu uzturēšanos pārbaužu vietās, ja tās ierobežotā apjomā tiek veiktas, lai iegūtu šādu vispārīgu informāciju un datus, kas saistīti ar pieredzi šajā jomā, un ja to veikšana ir pakļauta zināmiem ierobežojumiem it īpaši saistībā ar to intensitāti un biežumu.