Puses
Sprieduma pamatojums
Rezolutīvā daļa

Puses

Lieta T‑453/11

Gilbert Szajner , ar dzīvesvietu Niorā [ Niort ] (Francija), ko pārstāv A. Lakits-Josse , advokāts,

prasītājs,

pret

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) , ko pārstāv A. Folliard-Monguiral , pārstāvis,

atbildētājs,

otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece un persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –

Forge de Laguiole SARL , Lagijola [ Laguiole ] (Francija), ko pārstāv F. Fajgenbaum , advokāts,

par prasību par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2011. gada 1. jūnija lēmumu lietā R 181/2007‑1 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Forge de Laguiole SARL un Gilbert Szajner .

VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs H. Kanninens [ H. Kanninen ], tiesneši I. Pelikānova [ I. Pelikánová ] (referente) un E. Butidžidžs [ E. Buttigieg ],

sekretāre K. Hērena [ C. Heeren ], administratore,

ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2011. gada 8. augustā,

ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2011. gada 25. novembrī,

ņemot vērā ITSB atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2011. gada 12. decembrī,

ņemot vērā replikas rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 20. aprīlī,

ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu uz repliku, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 6. jūlijā,

pēc 2014. gada 11. februāra tiesas sēdes,

ņemot vērā papildu rakstveida apsvērumus, kurus lietas dalībnieki iesniedza pēc Vispārējās tiesas lūguma un kuri Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti 2014. gada 24. un 25. februārī, kā arī 8. un 9. aprīlī,

pasludina šo spriedumu.

Sprieduma pamatojums

Spriedums

Tiesvedības priekšvēsture

1. Prasītājs Gilbert Szajner ir Kopienas vārdiskas preču zīmes “LAGUIOLE”, kas pieteikta reģistrācijai 2001. gada 20. novembrī un ko Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) (aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.)), reģistrējis 2005. gada 17. janvārī, īpašnieks.

2. Preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta preču zīme “LAGUIOLE”, pēc procesa ITSB laikā notikušās daļējas atteikšanās [no reģistrācijas attiecībā uz atsevišķām precēm] ietilpst tostarp 8., 14., 16., 18., 20., 21., 28., 34. un 38. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam Nicas 1957. gada 15. jūnija Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:

– 8. klase: “Rokas darbarīki un ar roku darbināmas ierīces; karotes; zāģi, skrūvgrieži, skuvekļi, skuvekļu žiletes; skūšanās piederumi, nagu vīlītes un standziņas, nagu knaiblītes; manikīra komplekti”;

– 14. klase: “Cēlmetāli un to sakausējumi; juvelierizstrādājumi, rotaslietas, dārgakmeņi; rotaslietu lādītes no cēlmetāliem; hronometriskie instrumenti, aproču pogas, kaklasaišu adatas, tērpu adatas, atslēgu piekari; naudas maki no cēlmetāliem; pulksteņi un pulksteņu aproces, kārbas, svečturi, cigāru futrāļi, mājturības piederumi un tilpnes no cēlmetāliem; trauki no cēlmetāliem”;

– 16. klase: “Skolas piederumi; vēstuļu nazis; zīmuļi, pildzīmuļi, dzēšgumijas; aploksnes; kartotēkas; albumi, grāmatas, almanahi, brošūras, burtnīcas, katalogi; kalendāri, litogrāfijas, afišas”;

– 18. klase: “Āda un ādas imitācijas; ceļasomas, ceļojumu somiņas un čemodāni; rokassomas; pludmales somas; somas, somiņas un ceļojumu seifi; kabatas portfeļi; kredītkaršu maki (kabatas portfeļi), dokumentu mapes; portfeļi (ādas); atslēgu futrāļi (ādas); naudasmaki, kas nav izgatavoti no cēlmetāliem”;

– 20. klase: “Rāmji, mākslas priekšmeti vai dekoratīvie elementi no koka, korķa, meldriem, niedrēm, klūgām, raga, kaula, ziloņkaula, valzivs, gliemežvākiem, dzintara, perlamutra, jūras putām, kā arī no visu šo materiālu aizstājējiem vai plastmasas”;

– 21. klase: “Virtuves piederumi un trauki no stikla, porcelāna un fajansa; trauki, kas nav izgatavoti no cēlmetāliem; korķviļķi; pudeļu attaisāmie, metāla tvertnes papīra dvieļu turēšanai; smilšu pulksteņi; bārdas skūšanas otas, tualetes piederumi”;

– 28. klase: “Vingrošanas un sporta piederumi (izņemot peldēšanas piederumus, apģērbu, paklājus un apavus); golfa cimdi”;

– 34. klase: “Smēķēšanas piederumi; sērkociņi, šķiltavas smēķētājiem; cigarešu un cigāru kārbas, kas nav izgatavotas no cēlmetāliem; cigāru nazis; pīpes; pīpju tīrāmais”;

– 38. klase: “Telesakari; informācija telesakaru jomā; (jaunas) informācijas aģentūras; ziņojumu pārraide; ziņojumu un attēlu pārraide, izmantojot datoru; saziņa, izmantojot datoru termināļus; telefoniskie sakari; sakari, datu bāzēs vai telemātiskos serveros ietvertas informācijas pārraidīšana; balss telefonija, elektroniskie vai telemātiskie sakari; paziņojumu, informācijas un datu sakaru pakalpojumi un pārraidīšana tiešsaistē vai atšķirīga laika režīmā, izmantojot datu apstrādes sistēmas un informācijas tīklus, tostarp pasaules telesakaru tīklu jeb “internetu” un pasaules tīklu jeb “web”; informācijas pārraidīšana, izmantojot telesakaru tīklus, tostarp pasaules tīklu jeb “internetu””.

3. 2005. gada 22. jūlijā persona, kas iestājusies lietā – Forge de Laguiole SARL – iesniedza pieteikumu par preču zīmes “LAGUIOLE” daļējas spēkā neesamības atzīšanu saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 52. panta 1. punkta c) apakšpunktu kopsakarā ar šīs pašas regulas 8. panta 4. punktu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 53. panta 1. punkta c) apakšpunkts kopsakarā ar šīs regulas 8. panta 4. punktu).

4. Pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu bija pamatots ar sabiedrības nosaukumu (firmu) Forge de Laguiole , kuru persona, kas iestājusies lietā, izmantoja “jebkāda veida nažu izstrādājumu, šķēru izstrādājumu, dāvanu un suvenīru izstrādājumu – visi izstrādājumi saistīti ar galda klāšanas mākslu – ražošanas un pārdošanas” darbībām. Persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka šī firma, kas nav tikai vietēja mēroga, atbilstoši Francijas tiesībām piešķir tai tiesības aizliegt jaunākas preču zīmes izmantošanu.

5. Pieteikums par daļējas spēkā neesamības atzīšanu bija vērsts pret visām iepriekš 2. punktā minētajām precēm un pakalpojumiem.

6. Ar 2006. gada 27. novembra lēmumu Anulēšanas nodaļa noraidīja pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu.

7. 2007. gada 25. janvārī persona, kas iestājusies lietā, saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 57.–62. pantu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pants) iesniedza ITSB apelācijas sūdzību par Anulēšanas nodaļas lēmumu.

8. Apelāciju pirmā padome ar 2011. gada 1. jūnija lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) daļēji apmierināja apelācijas sūdzību un atzina preču zīmi “LAGUIOLE” par spēkā neesošu attiecībā uz precēm, kas ietilpst 8., 14., 16., 18., 20., 21., 28. un 34. klasē. Tā noraidīja apelācijas sūdzību daļā, kas attiecās uz 38. klasē ietilpstošajiem pakalpojumiem.

9. Konkrēti, Apelāciju padome uzskatīja, ka, lai gan saskaņā ar Francijas judikatūru firma principā ir aizsargāta attiecībā uz visām darbībām, kuras aptver tās reģistrētās darbības mērķis, tomēr aizsardzība attiecas vienīgi uz faktiski un konkrēti veiktajām darbībām gadījumā, kad reģistrētās darbības mērķis ir neprecīzs vai tas neaptver veicamās darbības. Šajā gadījumā personas, kas iestājusies lietā, reģistrētās darbības mērķis esot pietiekami precīzs attiecībā uz “jebkāda veida nažu izstrādājumu un šķēru izstrādājumu ražošanu un pārdošanu”. Apelāciju padome piebilda, ka, pat pieņemot, ka reģistrētās darbības mērķa formulējums: “jebkāda veida dāvanu un suvenīru izstrādājumu – visi izstrādājumi saistīti ar galda klāšanas mākslu – ražošana un pārdošana” ir neprecīzs, pieteikuma [par preču zīmes spēkā neesamības atzīšanu] iesniedzējas firmai pienākoties aizsardzība vismaz tajās nozarēs, kurās tā patiešām ir darbojusies pirms preču zīmes “LAGUIOLE” reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas.

10. Šajā ziņā Apelāciju padome uzskatīja, ka persona, kas iestājusies lietā, ir pierādījusi, ka pirms preču zīmes “LAGUIOLE” reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas tā ir veikusi komercdarbību, pārdodot preces, kas attiecas uz “galda klāšanas mākslu”, “mājturības mākslu”, vīnu pasauli, šķēru izstrādājumiem un piederumiem, kas domāti smēķētājiem, golferiem, medniekiem un izklaidei, kā arī citiem aksesuāriem. Savukārt persona, kas iestājusies lietā, neesot pierādījusi komercdarbību attiecībā uz greznumpriekšmetiem un ceļojuma piederumiem, kuri turklāt nav paredzēti tās reģistrētās darbības mērķī. Visbeidzot, tā uzskatīja, ka, izņemot 38. klasē ietilpstošos telesakarus, visas ar minēto preču zīmi aptvertās preces ietiecas personas, kas iestājusies lietā, komercdarbības nozarēs vai ietilpst saistītu darbību nozarēs.

11. Saistībā ar konfliktējošajiem apzīmējumiem Apelāciju padome uzskatīja, ka, lai gan vārds “laguiole” ir aprakstošs un nav atšķirtspējīgs attiecībā uz nažiem, tomēr tas ir firmas Forge de Laguiole dominējošais vai vismaz viens no dominējošiem elementiem pat tad, kad šis nosaukums tiek izmantots attiecībā uz nažiem. Visaptveroša vērtējuma ietvaros konfliktējošajiem apzīmējumiem esot zināma līdzība fonētiskajā, vizuālajā un konceptuālajā ziņā, kas nevarot tikt atsvērta tikai ar vispārīga vārdu salikuma “forge de” pievienošanu.

12. Apelāciju padome no tā secināja, pirmkārt, ka franču patērētājiem pastāv sajaukšanas iespēja, ja preču zīme “LAGUIOLE” tiek izmantota attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem, kas paredzēti vieniem un tiem pašiem klientiem un tiek pārdoti tajās pašās tirdzniecības vietās, kur “nažu izstrādājumi, šķēru izstrādājumi, dāvanu izstrādājumi vai [izstrādājumi, kas] paredzēti galda klāšanas mākslai”, kuri ietilpst personas, kas iestājusies lietā, darbības nozarēs. Otrkārt, tā uzskatīja, ka personas, kas iestājusies lietā, darbības tiktu ietekmētas, ja minētā preču zīme tiktu izmantota attiecībā uz papildinošām precēm, kas ir nesaraujami saistītas ar šīm darbībām vai ietilpst saistīto darbību nozarēs, kurās šīs darbības dabiski var tikt attīstītas.

13. Visbeidzot, Apelāciju padome uzskatīja, ka firmai Forge de Laguiole tās prestiža, pat reputācijas dēļ piemīt stipra atšķirtspēja un tai var būt izņēmuma aizsardzība arī attiecībā uz tādām darbības nozarēm, kas atšķiras no tās reģistrētās darbības mērķī ietilpstošajām darbības nozarēm.

Lietas dalībnieku prasījumi

14. Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

– atcelt apstrīdēto lēmumu;

– piespriest personai, kas iestājusies lietā, segt savus un atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus.

15. ITSB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

– noraidīt prasību;

– piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

16. Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

– apstiprināt Apelāciju padomes lēmumu;

– piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Juridiskais pamatojums

1. Par pierādījumiem, kas pirmo reizi iesniegti Vispārējā tiesā

17. Ir jākonstatē, ka prasītājs un persona, kas iestājusies lietā, iesniedzot attiecīgi replikas rakstu un atbildes rakstu uz repliku, ir iesnieguši dažus materiālus, kas nebija iekļauti lietas materiālos procesā ITSB.

18. Tā prasītājs ir iesniedzis:

– trīs izrakstus no vārdnīcas (replikas raksta 34., 35. un 39. pielikums);

– izrakstu no izsoļu kataloga (replikas raksta 36. pielikums);

– divus izrakstus no interneta meklēšanas programmas rezultātiem (replikas raksta 37. un 40. pielikums);

– izrakstu no tiešsaistes enciklopēdijas (replikas raksta 38. pielikums);

– divus presē publicētus rakstus (replikas raksta 41. pielikums)

– izrakstus no preču zīmju meklēšanas rezultātiem Francijas nacionālā intelektuālā īpašuma institūta ( INPI ) datu bāzē (replikas raksta 42. pielikums);

– četras ITSB Iebildumu nodaļas lēmumu kopijas (replikas raksta 34.a, 34.b, 37.a un 38.a pielikums).

19. Persona, kas iestājusies lietā, ir iesniegusi:

– dažādu Francijas tiesu spriedumus (atbildes raksta uz repliku 55., 57., 58., 67.–69., 70., 73. un 74. pielikums);

– trīs ITSB Apelāciju padomes un Iebildumu nodaļas lēmumus (atbildes raksta uz repliku 56., 59. un 66. pielikums);

– izrakstus no ITSB vadlīnijām attiecībā uz iebildumu procesu (atbildes raksta uz repliku 60. pielikums);

– četrus presē publicētus rakstus, izrakstus no interneta (atbildes raksta uz repliku 61. pielikums);

– trīs izrakstus no tirdzniecības internetā vietnēm (atbildes raksta uz repliku 63.–65. pielikums);

– izrakstu no Francijas Patēriņa kodeksa (atbildes raksta uz repliku 71. pielikums);

– izrakstus no Francijas Konkurences, patēriņa un krāpšanas apkarošanas ģenerāldirekcijas ( DGCCRF ) 2011. gada darbības pārskata (atbildes raksta uz repliku 72. pielikums).

20. Turklāt ITSB savos 2014. gada 21. februāra papildu apsvērumos norāda, ka prasītāja norādītais Francijas Kasācijas tiesas 2012. gada 10. jūlija spriedums ( C.Cass. Com ., Cœur de princesse / Mattel France , Nr. 08‑2012.010) esot jāizslēdz no debašu apjoma kā nepieņemams.

21. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka prasības izskatīšana Vispārējā tiesā ir vērsta uz to, lai pārbaudītu ITSB apelāciju padomju lēmumu tiesiskumu Regulas Nr. 207/2009 65. panta izpratnē, tāpēc Vispārējai tiesai nav atkārtoti jāpārbauda faktiskie apstākļi, ņemot vērā tai pirmo reizi iesniegtus dokumentus. Tātad ir jānoraida personas, kas iestājusies lietā, replikas raksta 34.–42. pielikums, kā arī atbildes raksta uz repliku 61., 63.–65. un 72. pielikums, nepārbaudot to pierādījumu spēku (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2005. gada 24. novembra spriedumu lietā T‑346/04 Sadas /ITSB – LTJ Diffusion (“ARTHUR ET FELICIE”), Krājums, II‑4891. lpp., 19. punkts un tajā minētā judikatūra).

22. Turpretim replikas raksta 34.a, 34.b, 37.a un 38.a pielikums un atbildes raksta uz repliku 56., 59., 60. un 66. pielikums, lai gan tie pirmo reizi ir iesniegti tikai Vispārējā tiesā, nav pierādījumi tiešā to nozīmē, bet attiecas uz ITSB lēmumu pieņemšanas praksi, uz kuru lietas dalībniekam ir tiesības atsaukties pat tad, ja tā ir jaunāka par procesu ITSB (iepriekš 21. punktā minētais spriedums lietā “ARTHUR ET FELICIE”, 20. punkts).

23. Tas pats attiecas uz atbildes raksta uz repliku 55., 57., 58., 67.–71., 73. un 74. pielikumu, kā arī Francijas Kasācijas tiesas 2012. gada 10. jūlija spriedumu (minēts iepriekš 20. punktā), kuri ir jāatzīst par pieņemamiem, jo tie attiecas uz valsts tiesību aktiem, kā arī valsts tiesu praksi, uz kuru, pat ja tā ir jaunāka par procesu ITSB, lietas dalībniekam ir tiesības atsaukties. Interpretējot valsts tiesības, uz kurām, kā tas ir šajā lietā, ir veikta atsauce Savienības tiesībās (skat. tālāk 29. punktu), ne lietas dalībniekiem, ne Vispārējai tiesai nevar tikt liegts gūt iedvesmu no elementiem, kas izriet no valsts tiesībām vai judikatūras, ja apelāciju padomei netiek pārmests, ka tā nav ņēmusi vērā konkrētā Francijas tiesas spriedumā minētos faktiskos elementus, bet tiek veikta atsauce uz tiesību normām vai spriedumiem, pamatojot pamatu saistībā ar apelāciju padomes nepareizi veiktu valsts tiesību normas piemērošanu (pēc analoģijas skat. Vispārējās tiesas 2006. gada 12. jūlija spriedumu lietā T‑277/04 Vitakraft-Werke Wührmann /ITSB – Johnson’s Veterinary Products (“VITACOAT”), Krājums, II‑2211. lpp., 70. un 71. punkts).

24. Turklāt, ciktāl ITSB, apstrīdot Francijas Kasācijas tiesas 2012. gada 10. jūlija sprieduma (minēts iepriekš 20. punktā) kā pierādījuma pieņemamību, atsaucas uz Tiesas 2011. gada 5. jūlija spriedumu lietā C‑263/09 Edwin /ITSB (Krājums, I‑5853. lpp., 46.–57. punkts), pietiek konstatēt, ka no šī sprieduma neizriet, ka Vispārējai tiesai ir liegts ņemt vērā pierādījumus, kurus lietas dalībnieks tai iesniedzis pirmo reizi, lai pierādītu, ka apelāciju padome ir nepareizi piemērojusi valsts tiesības, uz kurām veikta atsauce tajā notikušajā procesā. Šajā spriedumā Tiesa ir vienīgi pārbaudījusi, pirmkārt, vai Vispārējā tiesa ir pārkāpusi lietas izskatīšanā pēc būtības piemēroto valsts tiesību normu un, otrkārt, vai šāda pārkāpuma konstatēšana ietilpst tās kompetencē (iepriekš minētais spriedums lietā Edwin /ITSB, 44. punkts). Šajā kontekstā tā, protams, ir norādījusi, ka lietas dalībniekam, kurš lūdz piemērot valsts tiesību normu, ir jāiesniedz ITSB tās saturu pierādošie elementi (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Edwin /ITSB, 50. punkts). Tomēr tas nenozīmē, ka Vispārējā tiesa nevar kontrolēt ITSB veikto valsts tiesību normas piemērošanu valsts tiesas sprieduma, kas ir vēlāks par ITSB lēmuma pieņemšanas brīdi un uz kuru lietas dalībnieks procesā ir atsaucies, gaismā.

25. Visbeidzot, ir jānoraida ITSB arguments, saskaņā ar kuru fakts, ka prasītājs ir iesniedzis Francijas Kasācijas tiesas 2012. gada 10. jūlija spriedumu (minēts iepriekš 20. punktā) vienīgi tiesas sēdē, bet ne agrāk, esot “novilcinošs procesuālais manevrs”. Šajā ziņā vispirms ir jāatgādina, ka minētais spriedums ir taisīts dažas dienas pēc tam, kad persona, kas iestājusies lietā, iesniedza atbildes rakstu uz repliku, proti, brīdī, kad rakstveida process, lai gan formāli vēl nebija pabeigts, tomēr principā bija beidzies. Tātad prasītājs savos rakstveida procesuālajos dokumentos nebūtu varējis lietderīgi atsaukties uz 2012. gada 10. jūlija spriedumu. Turpinot ir jāuzsver, ka pretēji ITSB apgalvojumiem prasītājs ir atsaucies uz iepriekš 20. punktā minēto Francijas Kasācijas tiesas 2012. gada 10. jūlija spriedumu jau sava lūguma noturēt tiesas sēdi, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 23. augustā un paziņots ITSB 2012. gada 11. septembrī, pamatojumā, nevis tikai tiesas sēdē.

2. Par lietas būtību

26. Prasītājs izvirza vienu vienīgu pamatu, proti, Regulas Nr. 207/2009 53. panta 1. punkta c) apakšpunkta, aplūkojot to kopsakarā ar šīs pašas regulas 8. panta 4. punktu, pārkāpumu.

27. Saskaņā ar šīm abām tiesību normām apzīmējuma, kas nav preču zīme, esamība ļauj panākt Kopienas preču zīmes spēkā neesamības atzīšanu, ja šis apzīmējums kumulatīvi atbilst četriem nosacījumiem: šim apzīmējumam jābūt izmantotam komercdarbībā; tā [izmantošanas] mērogam jābūt ne tikai vietējam; tiesībām uz šo apzīmējumu jābūt iegūtām saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā apzīmējums ticis izmantots pirms Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas; visbeidzot, šim apzīmējumam jāspēj piešķirt tā īpašniekam tiesības aizliegt jaunākas preču zīmes izmantošanu. Šie četri nosacījumi ierobežo to apzīmējumu skaitu, kuri nav preču zīmes un uz kuriem var atsaukties, lai apstrīdētu Kopienas preču zīmes spēkā esamību visā Kopienas teritorijā atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 1. panta 2. punktam (Vispārējās tiesas 2009. gada 24. marta spriedums apvienotajās lietās no T‑318/06 līdz T‑321/06 Moreira da Fonseca /ITSB – General Óptica (“GENERAL OPTICA”) (Krājums, II‑649. lpp., 32. punkts).

28. Pirmie divi nosacījumi, proti, tie, kuri ir saistīti ar pretstatītā apzīmējuma izmantošanu un mērogu, kas nevar būt tikai vietējs, izriet no paša Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punkta teksta un tātad ir interpretējami Savienības tiesību gaismā. Šādi ar Regulu Nr. 207/2009 ir izveidoti tādi vienoti standarti attiecībā uz apzīmējumu izmantošanu un to mērogu, kas atbilst ar šo regulu ieviestās sistēmas pamatā esošajiem principiem (iepriekš 27. punktā minētais spriedums lietā “GENERAL OPTICA”, 33. punkts).

29. Savukārt no izteiciena “ja, ciktāl uz attiecīgo apzīmējumu attiecas valsts tiesību akti” [“ja un ciktāl saskaņā ar šim apzīmējumam piemērojamiem dalībvalsts tiesību aktiem”] izriet, ka pārējie divi nosacījumi, kas izklāstīti tālāk Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktā, ir ar minēto regulu paredzētie nosacījumi, kas atšķirībā no iepriekš minētajiem ir novērtējami atbilstoši kritērijiem, kuri noteikti tiesībās, kas reglamentē pretstatīto apzīmējumu. Šī norāde uz tiesībām, kas reglamentē pretstatīto apzīmējumu, ņemot vērā, ka Regulā Nr. 207/2009 ir atzīta iespēja Kopienas preču zīmju sistēmā neietilpstošus apzīmējumus pretstatīt Kopienas preču zīmei, ir pilnīgi pamatota. Tādēļ vienīgi tiesības, kas reglamentē pretstatīto apzīmējumu, ļauj noteikt, vai šis apzīmējums ir agrāks par Kopienas preču zīmi un vai tas var būt pamats, lai aizliegtu jaunākas preču zīmes izmantošanu (iepriekš 27. punktā minētais spriedums lietā “GENERAL OPTICA”, 34. punkts).

30. Izskatāmajā lietā netiek apstrīdēts, ka firma Forge de Laguiole ir komercdarbībā izmantots apzīmējums Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punkta izpratnē un ka tās mērogs pārsniedz vietējas nozīmes mērogu. Tāpat lietas dalībnieki ne procesā ITSB, ne savos procesuālajos rakstos Vispārējā tiesā nav apstrīdējuši, ka tiesības uz šo firmu saskaņā ar Francijas tiesībām ir tikušas iegūtas pirms 2001. gada 20. novembra, kas ir preču zīmes “LAGUIOLE” reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datums.

31. Tā kā prasītājs tiesas sēdē, atsaucoties uz savām Francijas preču zīmēm “LAGUIOLE”, kuru reģistrācijas pieteikums iesniegts 1993. gadā, centās atspēkot to, ka personas, kas iestājusies lietā, firma tās pašreizējā formā ir agrāka par Kopienas preču zīmi “LAGUIOLE”, pietiek norādīt, ka izskatāmajā lietā ir nozīme vienīgi minētās Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumam, proti, 2001. gada 20. novembrim (skat. iepriekš 1. punktu).

32. Turpretim lietas dalībniekiem ir domstarpības attiecībā uz iepriekš 27. punktā izklāstīto ceturto nosacījumu par to, vai un, attiecīgā gadījumā, kādā apjomā personas, kas iestājusies lietā, firma ļauj tai aizliegt prasītājam jaunākas preču zīmes “LAGUIOLE” izmantošanu. Atbilstoši iepriekš 29. punktā minētajai judikatūrai atbilde uz šo jautājumu ir atkarīga vienīgi no Francijas tiesībām.

33. Izskatāmajā lietā Apelāciju padome, ievērojot apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī pastāvošo Francijas tiesu judikatūru, ir balstījusi savu argumentāciju uz diviem pamatiem, katrs no kuriem pats par sevi ir uzskatāms par pietiekamu, lai uz tā balstītu tās secinājumu, saskaņā ar kuru personas, kas iestājusies lietā, firma ir aizsargāta attiecībā uz visām tās reģistrētās darbības mērķī norādītajām darbībām.

34. Pirmkārt, Apelāciju padome būtībā ir uzskatījusi, ka personas, kas iestājusies lietā, reģistrētās darbības mērķis ir definēts pietiekami precīzi, lai varētu tikt atzīts, ka tās firmas piešķirtā aizsardzība attiecas uz visām šajā mērķī norādītajām darbībām (apstrīdētā lēmuma 87.–90. punkts). Otrkārt, tā ir uzskatījusi, ka, pat pieņemot, ka tā neattiecas uz tādām darbībām kā “jebkāda veida dāvanu un suvenīru izstrādājumu – visi attiecas uz galda klāšanas mākslu – [..] ražošana un pārdošana”, persona, kas iestājusies lietā, ir pierādījusi, ka pirms 2001. gada 20. novembra tā ir dažādojusi savas darbības “galda klāšanas mākslas”, “mājturības mākslas”, “vīnu pasaules”, šķēru izstrādājumu, smēķētājiem, golferiem, medniekiem un izklaidei domātu piederumu, kā arī “citu aksesuāru” jomā (apstrīdētā lēmuma 91.–94. punkts).

35. Tātad ir jāpārbauda katrs no abiem pamatiem, uz kuriem ir balstīts apstrīdētais lēmums.

Par firmas Forge de Laguiole piešķirtās aizsardzības apjomu

36. Francijas intelektuālā īpašuma kodeksa ( Code de la propriété intellectuelle français , turpmāk tekstā – “ CPI ”) L.714‑3 un L.711‑4. pants ir formulēti šādi:

L.714‑3. pants

“Ar tiesas nolēmumu par spēkā neesošu tiek atzīta preču zīmes reģistrācija, kas neatbilst L.711‑1. līdz L.711‑4. pantam.

[..]

Vienīgi agrāku tiesību īpašnieks var celt prasību par spēkā neesamības atzīšanu, pamatojoties uz L.711‑4. pantu. Tomēr tā prasība nav pieņemama, ja preču zīmes reģistrācijas pieteikums ir ticis iesniegts labticīgi un ja tās izmantošanai ir piekrists piecu gadu laikā.

Nolēmumam par spēkā neesamības atzīšanu ir absolūts spēks.”

L.711‑4. pants

“Par preču zīmi nevar atzīt apzīmējumu, kas rada kaitējumu agrākām tiesībām, un tostarp:

[..]

b) sabiedrības nosaukumam (firmai) vai reģistrētajam darbības mērķim, ja sabiedrības apziņā pastāv sajaukšanas iespēja;

[..].”

37. Netiek apstrīdēts, ka tiesības panākt jaunākas preču zīmes spēkā neesamības atzīšanu, balstoties uz firmu, a fortiori ietver tiesības iebilst pret šīs preču zīmes izmantošanu iepriekš 27. punktā izklāstītā ceturtā nosacījuma izpratnē.

38. Prasītājs uzsver, ka saskaņā ar Francijas tiesībām firmas aizsardzība attiecas vienīgi uz reāli veiktām darbībām, it īpaši gadījumā, kad reģistrētās darbības mērķī norādītās darbības ir definētas pārlieku plaši.

39. Savukārt ITSB uzskata, ka saskaņā ar Francijas tiesībām firmas aizsardzības apjoms ir definēts ar reģistrētās darbības mērķī ietvertu konkrētu darbību formulējumu, izņemot, ja šis formulējums ir pārlieku plašs vai neprecīzs, un ka šādā gadījumā minētais aizsardzības apjoms esot ierobežoti attiecināms vienīgi uz attiecīgās sabiedrības konkrēti veiktajām darbībām.

40. Persona, kas iestājusies lietā, būtībā uzskata, ka firma ir aizsargāta attiecībā uz visām tās reģistrētās darbības mērķī norādītajām darbībām, pat ja šis mērķis ir formulēts plaši, neatkarīgi no faktiski veiktajām darbībām. Tā piebilst, ka aizsardzība attiecas arī uz tādām ekonomikas nozarēs ietilpstošām darbībām, kuras aizsardzības īpašnieks pagaidām neveic, bet kuras ir saistītas ar reģistrētās darbības mērķī norādītajām darbībām.

41. Ir jāatgādina, ka saskaņā ar CPL L.711‑4. panta b) apakšpunkta interpretāciju, ko Apelāciju padome piedāvā apstrīdētajā lēmumā, lai gan firma principā ir aizsargāta attiecībā uz visām darbībām, kuras aptver tās reģistrētais darbības mērķis, tomēr aizsardzība ir ierobežoti attiecināma uz faktiski un konkrēti veiktajām darbībām gadījumā, kad reģistrētās darbības mērķis ir neprecīzs vai kad tas neaptver veicamās darbības.

42. Šīs interpretācijas mērķiem Apelāciju padome ir balstījusies uz apstrīdētā lēmuma pieņemšanas datumā, proti, 2011. gada 1. jūnijā, esošo atbilstošo Francijas tiesu judikatūru. Šī judikatūra nav vienota un ir bijusi pamats debatēm specializētajā doktrīnā, kuru lietas dalībnieki plaši citēja gan procesā ITSB, gan tiesvedībā Vispārējā tiesā.

43. Šī atšķirīgā judikatūra un tās izraisītās debates doktrīnā ir tikušas atspoguļotas Francijas Kasācijas tiesas 2012. gada 10. jūlija spriedumā (minēts iepriekš 20. punktā). Minētajā spriedumā, kas taisīts pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas, ir nospriests, ka “firmai [ir jāsaņem] aizsardzība vienīgi attiecībā uz sabiedrības faktiski veiktajām darbībām, nevis tām, kuras norādītas tās statūtos”.

44. Pretēji tam, ko ITSB un persona, kas iestājusies lietā, apgalvo savos papildu rakstveida apsvērumos, kas iesniegti attiecīgi 2014. gada 24. un 25. februārī, Francijas Kasācijas tiesas 2012. gada 10. jūlija spriedumā (minēts iepriekš 20. punktā) izklāstītais princi ps nepavisam nav neskaidrs attiecībā uz firmai piešķirtās aizsardzības apjomu un tā mērķis ir tikt piemērotam vispārēji. Ir tiesa, ka minētā sprieduma pamatā esošā lieta neattiecas uz prasību, kas celta, pamatojoties uz CPI L.711‑4. pantu, bet gan uz preču zīmes spēkā neesamības atzīšanu reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas krāpnieciskā nolūkā dēļ un pieteikuma negodīgas konkurences jomā dēļ. Tomēr ir jānorāda, ka iepriekš 43. punktā citētais [sprieduma] fragments ir ietverts šī sprieduma daļā, kurā noraidīts pamats, kas izvirzīts pret spēkā neesamības atzīšanu preču zīmes “cœur de princesse” reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas krāpnieciskā nolūkā dēļ, motivējot ar to, ka minētajā preču zīmē esot tikai pārņemta prasītājas firma, kas esot agrāka par sabiedrības Mattel France leļļu “cœur de princesse” tirdzniecību. Šajā kontekstā Francijas Kasācijas tiesa ir formulējusi minēto [sprieduma] fragmentu, turpinājumā norādot, ka ar preču zīmi “cœur de princesse” aptvertās preces un pakalpojumi būtiski pārsniedz darbības, ko līdz šim faktiski ir veikusi minētā sabiedrība, tādējādi noraidot kā neatbilstošu šīs sabiedrības izvirzīto pamatu. Līdz ar to šis fragments ne tā formulējumā, ne tā faktiskajā vai procesuālajā kontekstā neietver nekādu ierobežojumu, kas varētu likt domāt, ka tā piemērojamība būtu paredzēta vienīgi īpašiem izspriestās lietas apstākļiem.

45. Turklāt pretēji ITSB viedoklim Vispārējā tiesa, pārbaudot apstrīdētā lēmuma tiesiskumu, var ņemt vērā Francijas Kasācijas tiesas 2012. gada 10. jūlija spriedumu (minēts iepriekš 20. punktā), pat ja tas taisīts pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas.

46. Neskarot iepriekš 23. un 24. punktā paredzētos procesuāla rakstura apsvērumus, ir jānorāda, pirmkārt, ka ar šo spriedumu nav veikta judikatūras pārskatīšana, bet tikai izskaidrots apstrīdētais tiesību jautājums. Kā to apliecina daudzie agrākie Francijas tiesu spriedumi, kurus lietas dalībnieki iesniedza gan procesā ITSB, gan tiesvedībā Vispārējā tiesā, zemākas instances tiesu judikatūra, kas ir agrāka par Francijas Kasācijas tiesas 2012. gada 10. jūlija spriedumu (minēts iepriekš 20. punktā), lai gan nav vienota, tomēr ļauj secināt, ka firmas aizsardzība ir ierobežoti attiecināma tikai uz attiecīgās sabiedrības faktiski veiktajām darbībām.

47. Otrkārt, pat ja tiktu uzskatīts, ka Francijas Kasācijas tiesas 2012. gada 10. jūlija spriedums (minēts iepriekš 20. punktā) ir jāsaprot kā tāds, ar kuru tiek pārskatīta judikatūra, šī pārskatīšana principā ir piemērojama ar atpakaļejošu spēku attiecībā uz pastāvošām situācijām.

48. Šo principu pamato apsvērums, ka judikatūrā veikta kādas tiesību normas interpretācija aktuālajā brīdī nevar būt atšķirīga atkarībā no aplūkojamo faktu rašanās laika un neviens nevar atsaukties uz iegūtajām tiesībām, kas izriet no pastāvīgās judikatūras. Lai gan ir tiesa, ka šis princips var tikt mīkstināts tādējādi, ka izņēmuma situācijās tiesas var no tā atkāpties, lai modulētu pārskatīšanas atpakaļejošā spēka iedarbību laikā, tomēr [judikatūras] pārskatīšanas atpakaļejošais spēks saglabājas kā princips. Izskatāmajā lietā Francijas Kasācijas tiesas 2012. gada 10. jūlija spriedumā (minēts iepriekš 20. punktā) nav ietverta nekāda modulācija vai ierobežojums šajā ziņā.

49. Šajā ziņā jāpiebilst, ka Savienības tiesas piemēro analogu principu (Tiesas 1995. gada 11. augusta spriedums apvienotajās lietās no C‑367/93 līdz C‑377/93 Roders u.c., Recueil , I‑2229. lpp., 42. un 43. punkts).

50. Tādēļ pat tad, ja Francijas Kasācijas tiesas 2012. gada 10. jūlija spriedums (minēts iepriekš 20. punktā) pats par sevi ir jauns fakts, tajā ir vienīgi lemts par Francijas tiesībām, kā Apelāciju padomei tās būtu bijis jāpiemēro apstrīdētajā lēmumā, kas pieņemts 2011. gada 1. jūnijā, un kā tās ir jāpiemēro Vispārējai tiesai atbilstoši iepriekš 29. punktā atgādinātajam principam.

51. No tā izriet, ka izskatāmajā lietā firmas Forge de Laguiole aizsardzība attiecas vienīgi uz tām darbībām, kuras persona, kas iestājusies lietā, faktiski ir veikusi preču zīmes “LAGUIOLE” reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumā, proti, 2001. gada 20. novembrī.

52. Līdz ar to Apelāciju padomes argumentācijas pirmais pamats, kas balstīts uz personas, kas iestājusies lietā, reģistrētās darbības mērķī norādītajām darbībām, nevar pamatot apstrīdēto lēmumu, ja netiek pierādīts, ka minētās darbības faktiski ir tikušas veiktas.

53. Tātad atliek pārbaudīt, vai ir pamatots Apelāciju padomes argumentācijas otrais pamats, kas balstīts uz personas, kas iestājusies lietā, faktiski veiktajām darbībām.

Par personas, kas iestājusies lietā, faktiski veiktajām darbībām pirms preču zīmes “LAGUIOLE” reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas

54. Izskatāmajā lietā ir skaidrs, ka persona, kas iestājusies lietā, darbojas nažu izstrādājumu ražošanas un pārdošanas jomā.

55. Saskaņā ar Apelāciju padomes konstatējumiem persona, kas iestājusies lietā, turklāt ir pierādījusi, ka pirms preču zīmes “LAGUIOLE” reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas (proti, 2001. gada 20. novembra) tā ir dažādojusi savu darbību citās nozarēs, kas nav nažu izstrādājumu nozare.

56. Prasītājs šajā ziņā uzsver, pirmkārt, ka personas, kas iestājusies lietā, darbība patiesībā ir ierobežota tikai ar nažu tirdzniecību, jo apgalvotā dažādošana ietver ar aksesuāru aprīkotu nažu tirdzniecību, un, otrkārt, ka minētā dažādošana katrā ziņā ir ievērojami vēlāka par preču zīmes “LAGUIOLE” reģistrācijas pieteikuma iesniegšanu.

57. ITSB apgalvo, ka sabiedrības darbības jomas ir raksturojamas attiecībā uz klientiem, kuriem tā piegādā savas preces vai pakalpojumus. Tā naži ar aksesuāriem esot paredzēti citiem klientiem, nevis tiem, kuriem paredzēti vienkārši naži, ko esot pierādījuši atšķirīgie dažādu nažu ar aksesuāriem izplatīšanas kanāli. Turklāt personas, kas iestājusies lietā, darbības dažādošana citās nozarēs, kas nav nažu izstrādājumu nozare, esot uzsākta pirms preču zīmes “LAGUIOLE” reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas.

58. Persona, kas iestājusies lietā, piebilst, ka precei var būt divas atšķirīgas funkcijas, jo naža funkcija neizslēdz aksesuāra funkciju.

59. Attiecībā uz pierādījumiem par personas, kas iestājusies lietā, darbības dažādošanu citās nozarēs, kas nav nažu izstrādājumu nozare, Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 94. punktā ir balstījusies uz atsevišķiem materiāliem, kurus persona, kas iestājusies lietā, iesniedza procesā ITSB un kuru datums ir agrāks par preču zīmes “LAGUIOLE” reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumu, proti:

– personas, kas iestājusies lietā, 2001. gada 1. janvāra cenu sarakstu (materiāls 38.1), kurā norādīti naži ar dažādiem aksesuāriem – t.i., korķu viļķi, īlenu, pudeļu attaisāmo, cigāru nazi, tabakas piepildītāju pīpēm, atslēgu piekariem –, “dakšiņas”, kā arī modelis “Medību nazis”;

– divi 1998. gada 15. oktobra un 2000. gada 30. marta faktūrrēķini, kas adresēti klientiem Luksemburgā un Austrijā, kuros minēts modelis “Vīnzinis”, kas ietver korķu viļķi un pudeļu attaisāmo, kā arī “[Golfa] bumbas nospieduma izlīdzinātājs”, modelis “ Laguiole kājāmgājēja nazis” un ādas “maksts”;

– 2000. gada 22. novembra faktūrrēķins, kas adresēts klientam Francijā, kurā norādīta “dakšiņa”, kā arī modeļi “Vīnzinis” un “Indiāņu pīpe”, kurā ietverts skrāpis, tabakas piepildītājs pīpēm un iesms, kā arī “futrālis”.

60. Šajā ziņā ir jākonstatē, pirmkārt, ka nevienā no šiem materiāliem nav minēti “dāvanu komplekti” un “kārbas”. Turpretim atsevišķu personas, kas iestājusies lietā, 2001. gada 1. janvāra cenu saraksta lappušu apakšējā daļā ir norāde “Naži tiek piegādāti ar dāvanu iesaiņojumu un ar izcelsmes sertifikātu”. Tātad materiāli, kurus ņēmusi vērā Apelāciju padome, norāda uz to, ka persona, kas iestājusies lietā, ir tirgojusi dāvanu iesaiņojumus, vienīgi lai iesaiņotu savas, nevis autonomas preces. Šādos apstākļos Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 93. punktā kļūdaini ir uzskatījusi, ka persona, kas iestājusies lietā, piedāvāja pārdošanā “dāvanu komplektus” un “kārbas”, dažādojot savu darbību nozarē “citi aksesuāri”.

61. Otrkārt, modelis “ Laguiole kājāmgājēja nazis” ir veidots no viena saliekamā naža bez aksesuāra. Tāpat arī modelis “Medību nazis” saskaņā ar 2001. gada 1. janvāra cenu sarakstā ietverto aprakstu ir “[m]odelis, kas nav aizverams, tiek piegādāts ādas futrālī”. Līdz ar to ir jāuzskata, ka šie modeļi nevar tikt izmantoti, lai pierādītu personas, kas iestājusies lietā, darbības dažādošanu citās nozarēs, kas nav nažu izstrādājumu nozare, pat ja tiktu pieņemts, ka tie ir paredzēti izmantošanai “izklaides” nolūkā vai ka tos izmanto mednieki, kā to apstrīdētā lēmuma 93. punktā ir pieļāvusi Apelāciju padome.

62. Treškārt, faktūrrēķinos un cenu sarakstā minētās “makstis” un “futrāļi” no to konceptuālā un noformējuma viedokļa ir paredzēti vienīgi tam, lai tajos ievietotu personas, kas iestājusies lietā, ražotos nažus. Labākajā gadījumā tos, ja nepieciešams, varētu izmantot, lai tajos ievietotu citus nažus atbilstoši to izmēram un formai, bet nevis preces, kas nav saistītas ar nažu izstrādājumu nozari. Turklāt minētās makstis un futrāļi tiek pārdoti vienīgi kopā ar nažiem, nevis atsevišķi. Šādos apstākļos ir jāuzskata, ka tie ir tikai nažu izstrādājumu, kurus tirgo persona, kas iestājusies lietā, aksesuāri, kuriem nepiemīt neatkarīgu preču klāsta iezīmes, un šī fakta dēļ tie nevar tikt izmantoti, lai pierādītu tās darbību dažādošanu citās nozarēs, kas nav nažu izstrādājumu nozare.

63. Ceturtkārt, dakšiņas skaidri neietilpst nažu izstrādājumu nozarē. Tomēr dakšiņu tirdzniecība neļauj pierādīt personas, kas iestājusies lietā, darbību visā “galda klāšanas mākslā”. Lai gan ir tiesa, ka dakšiņas varētu tikt uztvertas kā ietilpstošas “galda klāšanas mākslā”, šajā gadījumā runa ir par ļoti plašu kategoriju, kas apvieno ļoti neviendabīgu preču kopumu, lai to līdzības vērtējuma ietvaros tās varētu tikt salīdzinātas ar citām ar preču zīmi “LAGUIOLE” aptvertām precēm un pakalpojumiem. Turpretim dakšiņu tirdzniecība pierāda konkrētu un faktisku personas, kas iestājusies lietā, darbību dažādošanu gan galda piederumu nozarē kopumā, gan apakškategorijā “galda klāšanas māksla” (pēc analoģijas skat. Vispārējās tiesas 2007. gada 13. februāra spriedumu lietā T‑256/04 Mundipharma /ITSB – Altana Pharma (“RESPICUR”), Krājums, II‑449. lpp., 23. punkts).

64. Piektkārt, attiecībā uz dažādiem (citiem) izstrādājumiem, ko veido nazis ar vienu vai diviem aksesuāriem (korķu viļķi, īlenu, pudeļu attaisāmo, cigāru nazi, tabakas piepildītāju pīpēm, atslēgu piekaru, golfa bumbas nospieduma izlīdzinātāju), Apelāciju padome būtībā ir uzskatījusi, ka šie daudzfunkcionālie izstrādājumi pierādot personas, kas iestājusies lietā, darbību dažādošanu citās nozarēs, kas nav nažu izstrādājumu nozare.

65. Kā to pamatoti ir norādījis prasītājs, personas, kas iestājusies lietā, tirgotie daudzfunkcionālie izstrādājumi netiek raksturoti atkarībā no to aksesuāra funkcijas, bet turpina būt naži, neraugoties uz viena vai divu aksesuāru klātbūtni. Dažādu aksesuāru pievienošana negroza to raksturu, proti, tie ir nažu izstrādājumu nozarē ietilpstoši izstrādājumi.

66. Šajā ziņā, pirmkārt, ir jānorāda, ka personas, kas iestājusies lietā, tirgoto daudzfunkcionālo izstrādājumu klāstā nazis turpina būt dominējošais un nosaka preces raksturu kopumā gan no izmantotā materiāla, gan visa tās noformējuma viedokļa, kas turklāt ir redzams 2001. gada 1. janvāra cenu sarakstā. No šī dokumenta izriet, ka pati persona, kas iestājusies lietā, uzskata minētās preces par nažiem. Tā modelis, kurā ietilpst korķu viļķis un pudeļu attaisāmais, ir iekļauts šajā dokumentā ar nosaukumu “Vīnziņa nazis – pudeļu attaisāmais” un modelis, kurā ietilpst golfa bumbas nospieduma izlīdzinātājs, tajā ir iekļauts ar nosaukumu “Golfera nazis”. Turklāt citas šo preču daļas, kas nav asmens, piemēram, īlens un korķu viļķis, tajā ir skaidri iekļautas ar nosaukumu “Aksesuāri”, jo asmens materiāls un minēto aksesuāru materiāls ir norādīti atsevišķi, uzsverot asmens tērauda kvalitāti (modelis “Indiāņu pīpe”, bet skrāpis, iesms un tabakas piepildītājs pīpēm šajā ziņā ir izņēmums). Visbeidzot, kā tas jau ir minēts iepriekš 60. punktā, atsevišķu lappušu, kurās iekļauti modeļi ar aksesuāriem, apakšējā daļā ir norāde “Naži tiek piegādāti ar dāvanu iesaiņojumu un izcelsmes sertifikātu”.

67. Otrkārt, pretēji tam, ko apgalvo persona, kas iestājusies lietā, klientus, kuriem paredzēti attiecīgie daudzfunkcionālie izstrādājumi, veido nevis golferi vai smēķētāji kopumā, bet vai nu nažu izstrādājumu pircēji, kuri arī spēlē golfu vai ir smēķētāji, vai arī golferi vai smēķētāji, kuriem piemīt izsmalcināta gaume attiecībā uz nažu izstrādājumiem. Tas pats attiecas gan uz pakārtoto funkcionālo aspektu (golfa bumbas nospieduma izlīdzinātājs vai cigāru nazis, kas ir naža sastāvdaļa, ir mazāk parocīgs un praktisks nekā tas pats instruments bez naža, it īpaši, ja pats nazis ir noteikta izmēra izsmalcināta prece, kā tas ir personas, kas iestājusies lietā, gadījumā), gan uz pakārtoto finanšu aspektu (daudzfunkcionālas preces papildu izmaksas salīdzinājumā ar vienu aksesuāru), gan arī pakārtoto noformējuma aspektu (smēķētājs vai golferis, kurš neinteresējas par nažu izstrādājumiem, parasti nedomās par personas, kas iestājusies lietā, precēm, lai iegādātos golferiem vai smēķētājiem paredzētus izstrādājumus, bet vērsīsies pie ražotājiem, kuri specializējušies šajās nozarēs).

68. Tādēļ ir jānoraida ITSB arguments saistībā ar to, ka juridiskās personas darbības nozares vispirms nosaka tirgi, kuriem ir paredzētas tās preces vai pakalpojumi. Personas, kas iestājusies lietā, tirgotās daudzfunkcionālās preces nav konkrēti paredzētas ar nažu izstrādājumu nozares mērķsabiedrību nesaistītai sabiedrības daļai, bet smēķētāju vai golferu sabiedrībai, kas ir arī minēto preču neprofesionāli lietotāji. Šajā ziņā ir jānorāda, ka pretēji tam, ko Apelāciju padome ir apgalvojusi apstrīdētā lēmuma 96. un 97. punktā, apstāklis, ka personas, kas iestājusies lietā, tirgotās daudzfunkcionālās preces ir pārdevuši ne vien nažu pārdevēji, bet arī ieroču meistari, tabakas izstrādājumu pārdevēji, rakstāmlietu veikali, “galda klāšanas priekšmetu – dāvanu” tirgotāji, lielveikali un citi uzņēmumi, nevar grozīt šo preču kā nažu izstrādājumu nozarē ietilpstošu preču raksturu.

69. Sestkārt, runājot par personas, kas iestājusies lietā, reģistrētās darbības mērķī norādīto “jebkāda veida dāvanu un suvenīru izstrādājumu ražošanu un pārdošanu” – ir taisnība, ka principā visas tās tirgotās preces var tikt izmantotas kā dāvana vai suvenīrs, kā to arī pamatoti norādījis prasītājs. Turklāt, kā ir norādīts iepriekš 60. punktā, vismaz daļa no personas, kas iestājusies lietā, precēm tiek piegādātas dāvanu iesaiņojumā, tiecoties apstiprināt to iespējamo funkcionālo uzdevumu – tikt izmantotām kā dāvanām. No tā izriet, ka persona, kas iestājusies lietā, patiešām aktīvi darbojas dāvanu izstrādājumu tirdzniecības nozarē.

70. Tomēr ir jānorāda, ka persona, kas iestājusies lietā, nav pierādījusi, ka tā būtu ražojusi vai tirgojusi dāvanu vai suvenīru izstrādājumus, kas neietilpst nažu izstrādājumu vai galda piederumu nozarē. Tās darbība dāvanu un suvenīru jomā acīmredzami aprobežojas ar tās parasto preču, kas ietilpst nažu izstrādājumu vai galda piederumu nozarē, piedāvāšanu dāvanu iesaiņojumā. Līdz ar to ir jākonstatē, ka, lai gan persona, kas iestājusies lietā, ir pierādījusi, ka tā ir veikusi darbību “jebkāda veida dāvanu un suvenīru izstrādājumu ražošanas un pārdošanas” nozarē, šī darbība aprobežojas ar dāvanu un suvenīru izstrādājumiem, kas ietilpst nažu izstrādājumu vai galda piederumu nozarē.

71. Līdz ar to ir jākonstatē, ka pretēji tam, ko Apelāciju padome ir konstatējusi apstrīdētā lēmuma 93. punktā, personas, kas iestājusies lietā, darbību dažādošana citās nozarēs, kas nav nažu izstrādājumu nozare, pirms 2001. gada 20. novembra nav pierādīta attiecībā uz “šķēru izstrādājumiem”, “galda klāšanas mākslu” – izņemot attiecībā uz galda piederumiem –, “mājturības mākslu”, “vīnu pasauli”, smēķētājiem domātiem piederumiem, golferiem domātiem piederumiem, medniekiem domātiem piederumiem, tādiem izklaidei domātiem piederumiem vai aksesuāriem kā dāvanu komplekti, futrāļi un kārbas.

72. Turpretim ir jākonstatē, ka personas, kas iestājusies lietā, darbību dažādošana citās nozarēs, kas nav nažu izstrādājumu nozare, ir pierādīta attiecībā uz “galda piederumiem”, kuros ietilpst 2001. gada 1. janvāra cenu sarakstā norādītās “dakšiņas”, kā arī attiecībā uz “dāvanu un suvenīru izstrādājumiem”, ciktāl runa ir par precēm, kas ietilpst nažu izstrādājumu vai galda piederumu nozarē. Tātad vienīgi attiecībā uz šīm darbībām persona, kas iestājusies lietā, var pieprasīt savas firmas aizsardzību attiecībā pret preču zīmi “LAGUIOLE”.

73. Līdz ar to apstrīdētais lēmums ir jāatceļ daļā, kurā Apelāciju padome ir konstatējusi sajaukšanas iespēju CPI L.711‑4. panta izpratnē attiecībā uz “šķēru izstrādājumiem” un “jebkādiem ar galda klāšanas mākslu saistītiem izstrādājumiem”, kā arī “jebkādiem [..] dāvanu un suvenīru izstrādājumiem”, ciktāl runa ir par nažu izstrādājumu nozarē vai galda piederumu nozarē neietilpstošām precēm.

74. Tādēļ pārbaude, kas veicama attiecībā uz sajaukšanas iespēju CPI L.711‑4. panta izpratnē, skars vienīgi jebkādu nažu izstrādājumu vai galda piederumu nozarē ietilpstošu priekšmetu, kā arī dāvanu un suvenīru izstrādājumu ražošanu un pārdošanu, ciktāl runa ir par minētajās nozarēs ietilpstošajām precēm.

Par sajaukšanas iespēju

75. Vispirms ir jāatgādina, ka atbilstoši iepriekš 29. punktā minētajai judikatūrai nosacījums saistībā ar to, ka apzīmējumam ir jāspēj atzīt tā īpašniekam spēju aizliegt jaunākas preču zīmes izmantošanu, ir jāvērtē, ņemot vērā tiesībās, kas regulē pretstatīto agrāko apzīmējumu, proti, Francijas tiesībās, noteiktos kritērijus.

76. Saskaņā ar CPI L.711‑4. pantu (citēts iepriekš 36. punktā) agrākas firmas īpašniekam ir tiesības aizliegt jaunākas preču zīmes izmantošanu, ja “sabiedrības apziņā pastāv sajaukšanas iespēja”.

77. Kā to pamatoti ir norādījusi Apelāciju padome, ņemot vērā ar preču zīmi “LAGUIOLE” aptverto preču raksturu, konkrētā sabiedrības daļa ir plaša Francijas sabiedrība, kurai piemīt vidēja uzmanības pakāpe.

78. Saskaņā ar Francijas judikatūru sajaukšanas iespējas vērtējums ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, tostarp attiecīgo apzīmējumu līdzības (vizuālās, fonētiskās un konceptuālās) pakāpes, ar šiem apzīmējumiem aptverto ekonomikas nozaru līdzības pakāpes un agrākā apzīmējuma vairāk vai mazāk augstas atšķirtspējas ( CA Versailles 2001. gada 25. oktobra spriedums Flex’cible / SOS Flexibles et Sofirop un TGI Paris 2011. gada 8. jūlija spriedums RG  09/11931).

79. Sajaukšanas iespēja ir jo nozīmīgāka tad, ja agrākajai firmai piemīt stipra atšķirtspēja, it īpaši tās pazīstamības sabiedrībā dēļ. Kaitējums, ko rada sajaukšanas iespēja, nav saistīts tikai ar klientu maldināšanu. Tas var būt arī kaitējums uzticībai vai reputācijai ( CA Paris 1962. gada 13. oktobra spriedums Ann. propr. ind . 1963 , 228. lpp.).

80. Tā kā konflikta starp preču zīmi un agrāku firmu risinājums ir atkarīgs no sajaukšanas iespējas vērtējuma, tad, ja preču zīmes reģistrācijas pieteikums ir iesniegts attiecībā uz vairākām atšķirīga rakstura precēm vai pakalpojumiem, tās atzīšana par spēkā neesošu būs nošķiroša un attieksies vienīgi uz precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem tiks konstatēta sajaukšanas ar juridiskās personas darbību iespēja ( CA Paris 2000. gada 28. janvāra spriedums Revue Dalloz 2001 , 470. lpp.).

Par ekonomikas nozaru, kas aptvertas ar firmu Forge de Laguiole un preču zīmi “LAGUIOLE”, līdzību

81. Saskaņā ar Francijas judikatūru, lai noteiktu, vai ar firmu Forge de Laguiole un preču zīmi “LAGUIOLE” aptvertās ekonomikas nozares ir līdzīgas, ir jāņem vērā visi atbilstošie faktori, kas raksturo saikni starp precēm vai pakalpojumiem. Šajos faktoros ietilpst tostarp preču vai pakalpojumu raksturs, to funkcionālais uzdevums un izmantošana, kā arī to konkurējošais vai papildinošais raksturs ( TGI Paris 2009. gada 25. novembra spriedums, RG 09/10986 ).

82. Izskatāmajā lietā Apelāciju padome ir uzskatījusi, ka ar preču zīmi “LAGUIOLE” aptvertās preces lielākoties ietilpst personas, kas iestājusies lietā, darbības nozarēs vai saistīto darbību nozarēs, detalizēti izklāstot šo apsvērumu apstrīdētā lēmuma 107.–114. punktā.

83. Tomēr šis apsvērums izriet no pārbaudes, ņemot vērā visas personas, kas iestājusies lietā, reģistrētās darbības mērķī norādītās darbības nozares. Kā tas ir izklāstīts iepriekš 71.–74. punktā, sajaukšanas iespējas vērtējumam ir jāņem vērā vienīgi personas, kas iestājusies lietā, darbības nažu izstrādājumu nozarē un galda piederumu nozarē, kā arī dāvanu un suvenīru izstrādājumu nozarē, ciktāl tas attiecas uz precēm, kas ietilpst nažu izstrādājumu vai galda piederumu nozarē.

84. Šādos apstākļos Apelāciju padomes veiktie konstatējumi apstrīdētā lēmuma 107.–114. punktā ir jāpārbauda, ņemot vērā šo ierobežojumu attiecībā uz firmas Forge de Laguiole aizsargāto darbību nozarēm.

– Par saikni starp 8. klasē ietilpstošajiem “zāģiem, skuvekļiem, skuvekļu žiletēm; nagu vīlītēm un standziņām, nagu knaiblītēm”, kā arī “manikīra komplektiem, skūšanās piederumiem”, 16. klasē ietilpstošo “vēstuļu nazi” un 21. klasē ietilpstošajām “otām bārdas skūšanai, tualetes piederumiem” un personas, kas iestājusies lietā, darbībām

85. Attiecībā uz 8. klasē ietilpstošajiem “zāģiem, skuvekļiem, skuvekļu žiletēm; nagu vīlītēm un standziņām, nagu knaiblītēm” un 16. klasē ietilpstošo “vēstuļu nazi” Apelāciju padome pamatoti ir uzskatījusi, ka runa ir par griezošiem priekšmetiem, kuri ietilpst “nažu izstrādājumu” nozarē, kura paredzēta personas, kas iestājusies lietā, reģistrētās darbības mērķī. Tātad iepriekš minētās preces un personas, kas iestājusies lietā, darbības ir ļoti līdzīgas. Tāpat 8. klasē ietilpstošie “manikīra komplekti, skūšanās piederumi” un 21. klasē ietilpstošās “otas bārdas skūšanai, tualetes piederumi” ir iepriekš minētos griezošos priekšmetus papildinoši priekšmeti vai aksesuāri, jo tie tiek izmantoti kopā un parasti tiek pārdoti kopā vienās un tajās pašās tirdzniecības vietās un vieniem un tiem pašiem klientiem. Tātad šīs preces un personas, kas iestājusies lietā, darbības ir līdzīgas.

– Par 8. klasē ietilpstošajiem “rokas darbarīkiem un ar roku darbināmām ierīcēm” un “skrūvgriežiem”

86. Attiecībā uz 8. klasē ietilpstošajiem “rokas darbarīkiem un ar roku darbināmām ierīcēm”, ko aptver preču zīme “LAGUIOLE”, ir jānorāda, ka šī definīcija ietver nažus.

87. Šis secinājums nav apstrīdēts ar argumentiem, kas izvirzīti prasītājas un personas, kas iestājusies lietā, papildu rakstveida apsvērumos, kas iesniegti attiecīgi 2014. gada 9. un 8. aprīlī.

88. Pirmkārt, fakts, ka Nicas klasifikācijas 8. klases nosaukums ir formulēts “Rokas darbarīki un ar roku darbināmas ierīces; nažu izstrādājumi, dakšiņas un karotes; aukstie ieroči; skuvekļi”, nenozīmē, ka starp šīm dažādajām kategorijām nepastāv nekāda pārklāšanās. Proti, Nicas klasifikācijai ir vienīgi administratīva lietderība un tās mērķis ir atvieglot preču zīmju reģistrācijas pieteikumu formulēšanu un apstrādi, piedāvājot atsevišķas preču un pakalpojumu klases un kategorijas. Savukārt klašu nosaukumi neveido sistēmu, kurā būtu izslēgts, ka kādā klasē vai kategorijā ietilpstoša prece vai pakalpojums var būt arī citas klases vai kategorijas sastāvdaļa, kā tas arī izriet tostarp no Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulas (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV L 303, 1. lpp.) 2. noteikuma 4. punkta.

89. Tādējādi ITSB pārbaudītājs savā 2003. gada 14. maija lēmumā par preču zīmi “LAGUIOLE” pamatoti varēja secināt, ka “[ir] skaidrs, ka aukstais ierocis [ir] rokas ierocis, darbība ar kuru [tiek] veikta, izmantojot metāla daļu”, un ka “tātad šis jēdziens [ietver] nažus”, lai gan šīs abas preču kategorijas ir ietvertas Nicas klasifikācijas 8. klases nosaukumā.

90. Otrkārt, prasītājs ITSB pārbaudītāja 2003. gada 14. maija lēmumā izklāstīto argumentu saprot kā tādu, ar kuru ir nošķirti “aukstie ieroči”, kurus tas ir pielīdzinājis nažiem un attiecībā uz kuriem tas ir atteicis minētās preču zīmes reģistrāciju tās aprakstošā rakstura dēļ, un “rokas darbarīki un ar roku darbināmas ierīces”, attiecībā uz kuriem tas ir reģistrējis šo preču zīmi.

91. Šajā ziņā ir jānorāda, ka ITSB pārbaudītāja 2003. gada 14. maija lēmums nevar būt saistošs Vispārējai tiesai attiecībā uz tajā veikto minētajā kategorijā ietilpstošo preču vērtējumu (šajā ziņā skat. Tiesas 2007. gada 26. aprīļa spriedumu lietā C‑412/05 P Alcon /ITSB, Krājums, I‑3569. lpp., 65. punkts, un iepriekš 21. punktā minēto spriedumu lietā “ARTHUR ET FELICIE”, 71. punkts). Turklāt ir jānorāda, ka prasītājs jau ITSB notiekošajā spēkā neesamības atzīšanas procesā apzinājās faktu, ka naži varētu būt kategorijas “rokas darbarīki un ar roku darbināmas ierīces” sastāvdaļa, jo tas vairākkārt ir atzinis savu gatavību precizēt ar preču zīmi “LAGUIOLE” aptverto preču, kas it īpaši ietilpst 8. klasē, saraksta formulējumu šādi: “Rokas darbarīki un ar roku darbināmas ierīces, izņemot nažus”. Tomēr Anulēšanas nodaļas un Apelāciju padomes lēmumi bija balstīti uz argumentiem, saistībā ar kuriem nebija jāvērtē šis jautājums, un prasītājs faktiski nav šādi precizējis preču sarakstu.

92. Tātad ir jāsecina, ka “rokas darbarīki un ar roku darbināmas ierīces”, ciktāl runa ir par nažiem, ir identiski personas, kas iestājusies lietā, darbībām nažu izstrādājumu nozarē, nevis vienīgi modelim “ Laguiole kājāmgājēja nazis”, kā to ir uzskatījusi Apelāciju padome.

93. Savukārt pretēji tam, ko varēja uzskatīt Apelāciju padome, 8. klasē ietilpstošajiem “skrūvgriežiem” nav nekādas līdzības ar personas, kas iestājusies lietā, tirgoto modeli “ Laguiole kājāmgājēja nazis”, kas ir tikai vienkāršs salokāms nazis bez aksesuāriem.

– Par 8. klasē ietilpstošajām “karotēm”

94. Attiecībā uz 8. klasē ietilpstošajām “karotēm” – tās veido daļu no “galda piederumiem”, kurus tirgo persona, kas iestājusies lietā (skat. iepriekš 62. un 72. punktu), un tātad ietilpst ekonomikas nozarē, kas ir identiska vienai no ekonomikas nozarēm, kuras aptver firma Forge de Laguiole .

– Par 21. klasē ietilpstošajiem “virtuves piederumiem un traukiem no stikla, porcelāna un fajansa; traukiem, kas nav izgatavoti no cēlmetāliem; korķviļķiem; pudeļu attaisāmajiem; metāla tvertnēm papīra dvieļu turēšanai; smilšu pulksteņiem” un 14. klasē ietilpstošajiem “mājturības piederumiem un tilpnēm no cēlmetāliem; traukiem no cēlmetāliem”

95. Šīs preces Apelāciju padome ir saistījusi ar “galda klāšanas mākslu” un no tā ir secinājusi, ka tās ietiecas personas, kas iestājusies lietā, darbībās šajā nozarē.

96. Šajā ziņā ir jāatgādina – kā tas ir norādīts iepriekš 63. punktā –, ka kategorija “galda klāšanas māksla” ir pārlieku plaša un neprecīza, lai tiktu izmantota kā atsauce sajaukšanas iespējas esamības konstatēšanai. Tādēļ pretēji Apelāciju padomes izdarītajiem konstatējumiem minētajām precēm nav līdzības, ņemot vērā ar firmu Forge de Laguiole aptvertās ekonomikas nozares.

97. Tomēr “korķuviļķiem; pudeļu attaisāmajiem” piemīt liela līdzība ar personas, kas iestājusies lietā, tirgoto modeli “Vīnzinis”, kas ietver korķuviļķi un atkorķētāju, kā arī ar citiem nažu modeļiem, kuri ietver korķuviļķi. Pat ja ar šo preču kā nažu izstrādājumu nozarē ietilpstošo preču “atvasinājumu” tirdzniecību nevar tikt pierādīta personas, kas iestājusies lietā, darbību dažādošana “galda mākslas klāšanas” nozarē vai “vīna pasaulē”, kā tas ir izklāstīts iepriekš 65. un 69. punktā, tomēr fakts ir tāds, ka, aplūkojot šīs preces atsevišķi no funkcionalitātes viedokļa, tās ir ekvivalentas ar preču zīmi “LAGUIOLE” aptvertajiem “korķuviļķiem; pudeļu attaisāmajiem”. Šis fakts – papildus tirdzniecībai vienos un tajos pašos veikalos – ir pietiekams, lai secinātu, ka minētās preces ietilpst ekonomikas nozarē, kas ir identiska ar firmu Forge de Laguiole aptvertajām ekonomikas nozarēm.

– Par 14. klasē ietilpstošajiem “cēlmetāliem un to sakausējumiem”, “dārgakmeņiem” un “kārbām, svečturiem”

98. Attiecībā uz 14. klasē ietilpstošajiem “cēlmetāliem un to sakausējumiem” un “dārgakmeņiem” Apelāciju padome ir uzskatījusi, ka šīs preces ir “ļoti iecienītas” saistībā ar izsmalcinātiem šķēru izstrādājumiem un daudziem “galda klāšanas mākslas” nozarē ietilpstošiem priekšmetiem un tādēļ tiem ir personas, kas iestājusies lietā, darbības ļoti papildinošs raksturs. Turklāt 14. klasē ietilpstošās “kārbas, svečturi” tiekot pārdoti vienās un tajās pašās vietās, kas specializējas “galda klāšanas un dekorēšanas mākslā”, kurās, kā apgalvo persona, kas iestājusies lietā, tiek pārdotas dažas tās preces.

99. Šajā ziņā vispirms ir jāatgādina, ka izskatāmajā lietā “šķēru izstrādājumi” un “galda klāšanas mākslas” joma nav firmas Forge de Laguiole aptverto ekonomikas nozaru sastāvdaļa (skat. iepriekš 73. un 74. punktu). Turpinot, tas fakts vien, ka cēlmetāli un dārgakmeņi var tikt izmantoti personas, kas iestājusies lietā, darbībās saistībā ar nažu izstrādājumiem, neļauj secināt, ka Francijas patērētāju apziņā tie ietilpst ekonomikas nozarē, kas ir līdzīga firmas Forge de Laguiole aptvertajām ekonomikas nozarēm. Pirmkārt, cēlmetāli un dārgakmeņi galvenokārt ir paredzēti rūpniecības nozarei, nevis gala patērētājiem kā nažu izstrādājumi. Otrkārt, šādu materiālu izmantošana nažiem principā ir domāta tikai dekoratīviem un papildu mērķiem bez saiknes ar naža funkcionālo uzdevumu.

– Par 18. klasē ietilpstošo “ādu un ādas imitācijām; ceļasomām, ceļojumu somiņām un čemodāniem”, kā arī “kārbām”

100. Attiecībā uz 18. klasē ietilpstošo “ādu un ādas imitācijām” un “ceļojumu somiņām un čemodāniem” Apelāciju padome ir norādījusi, ka tās tiek kopīgi izmantotas personas, kas iestājusies lietā, tirgoto futrāļu, makstu un kārbu ražošanai vai var tikt izmantotas, lai iesaiņotu vai transportētu preces, kas ietilpst nažu izstrādājumu nozarē, galvenokārt tad, ja tās ir greznumpreces, kuras paredzēts piedāvāt kā “dāvanu izstrādājumus”. Apelāciju padome no tā ir secinājusi, ka šīs preces ir personas, kas iestājusies lietā, darbību papildinošas un “atrodas tās aksesuāru klāsta attīstības virziena labajā pusē”.

101. Šajā ziņā, pirmkārt, ir jāatgādina, ka izskatāmajā lietā “dāvanu izstrādājumi” ir firmas Forge de Laguiole aptverto ekonomikas sektoru sastāvdaļa vienīgi tiktāl, ciktāl runa ir par nažu izstrādājumiem vai galda piederumiem (skat. iepriekš 71.–74. punktu). Otrkārt, fakts, ka “āda un ādas imitācijas” var tikt izmantotas kā izejmateriāls, lai ražotu futrāļus un makstis, ko persona, kas iestājusies lietā, tirgo kopā ar dažiem saviem nažiem, nevar būt pietiekams, lai radītu līdzības saikni ar personas, kas iestājusies lietā, darbībām nažu izstrādājumu nozarē, it īpaši ņemot vērā, ka izejmateriāli ir paredzēti ražotājiem, turpretim nažu izstrādājumi ir domāti gala patērētājiem. Treškārt, attiecībā uz, konkrēti, kārbām, kuras, kā apgalvo persona, kas iestājusies lietā, tā tirgo, ir jāatgādina, ka dokumentos, uz kuriem Apelāciju padome ir balstījusi savus konstatējumus par personas, kas iestājusies lietā, darbībām pirms 2001. gada 20. novembra (skat. iepriekš 59. punktu), šādi priekšmeti nav minēti un ka, būdami paredzēti vienīgi tam, lai tajos ievietotu personas, kas iestājusies lietā, nažu izstrādājumus, tiem katrā ziņā var būt vienīgi aksesuāru, pat iesaiņojuma raksturs saistībā ar personas, kas iestājusies lietā, darbību nažu izstrādājumu nozarē.

102. No tā izriet, ka 18. klasē ietilpstošās “āda un ādas imitācijas” un “ceļasomas, ceļojumu somiņas un čemodāni” nelīdzinās personas, kas iestājusies lietā, darbībām nažu izstrādājumu nozarē.

– Par 16. klasē ietilpstošajiem “skolas piederumiem; zīmuļiem, pildzīmuļiem, dzēšgumijām; aploksnēm; kartotēkām; albumiem, grāmatām, almanahiem, brošūrām, burtnīcām, katalogiem; kalendāriem, litogrāfijām, afišām”

103. Attiecībā uz šīm precēm Apelāciju padome ir izklāstījusi, ka tās parasti tiek pārdotas rakstāmpiederumu veikalos un tiekot izmantotas tāda pašā kontekstā kā personas, kas iestājusies lietā, “papīra naži”, proti, rakstīšanai un lasīšanai, un tāpēc tās ietiecas šajā personas, kas iestājusies lietā, darbību nozarē. Turklāt visas šīs preces tiekot kopīgi izmantotas komercdarbībā uzņēmumu saziņai ar tā klientiem un to komercattiecībās vai tostarp piedāvātas kā uzņēmuma dāvanas. Tā kā ar preču zīmi “LAGUIOLE” aptvertā iespiedprodukcija tās satura dēļ varot radīt sajaukšanas iespēju ar firmu Forge de Laguiole , minētā preču zīme būtu jāatzīst par spēkā neesošu.

104. Šajā ziņā vispirms ir jānorāda, ka pretēji tam, ko ir konstatējusi Apelāciju padome, minēto preču saikne ar personas, kas iestājusies lietā, tirgoto “vēstuļu nazi” ir pārlieku vāja, lai varētu radīt līdzību. Pirmkārt, tikai saikne, ko radījis daļējs pārdošanas vietu identiskums, ņemot vērā, ka rakstāmpiederumu veikalos kopumā tiek piedāvāts plašs dažādu preču klāsts, kurš paredzēts sabiedrības daļai, kas nav nozares speciālisti, nav pietiekama, lai padarītu vēstuļu nazi līdzīgu visām precēm, kas drīzāk ietilpst rakstāmlietu nozarē. Otrkārt, personas, kas iestājusies lietā, tirgotā vēstuļu naža izmantošana parasti aprobežosies ar aplokšņu atvēršanu. Tātad papildinošās izmantošanas dēļ tas var radīt tikai vāju līdzības saikni ar “aploksnēm”, bet ne ar pārējām iepriekš 103. punktā minētajām precēm. Otrkārt, tas fakts vien, ka visas šīs preces kopīgi tiek izmantotas uzņēmuma saziņā ar tā klientiem un citās komercattiecībās vai tiek piedāvātas kā uzņēmuma dāvanas, nerada nekādu līdzību ar personas, kas iestājusies lietā, darbībām nažu izstrādājumu nozarē, jo to izmantošanas mērķa ziņā tās pilnībā atšķiras no minētajām darbībām. Treškārt, Apelāciju padomes apgalvojums attiecībā uz sajaukšanas iespēju, ko var radīt ar preču zīmi “LAGUIOLE” aptvertā iespiedprodukcija, tiks izskatīts tālāk 165. punktā, veicot sajaukšanas iespējas visaptverošu vērtējumu.

– Par dažādām 14., 18. un 20. klasē ietilpstošajām precēm, kas kvalificētas kā “dāvanu izstrādājumi”

105. Attiecībā uz 14. klasē ietilpstošajiem “juvelierizstrādājumiem, rotaslietām; rotaslietu lādītēm no cēlmetāliem; hronometriskajiem instrumentiem, aproču pogām, kaklasaišu adatām, tērpu adatām, atslēgu piekariem; naudas makiem no cēlmetāliem; pulksteņiem un pulksteņu aprocēm”, 18. klasē ietilpstošajiem “čemodāniem; rokassomām; pludmales somām; somām, somiņām un ceļojumu seifiem; kabatas portfeļiem; kredītkaršu makiem (portfeļiem), dokumentu mapēm; portfeļiem (ādas); atslēgu makiem (ādas); naudasmakiem, kas nav izgatavoti no cēlmetāliem” un 20. klasē ietilpstošajiem “rāmjiem, mākslas priekšmetiem vai dekoratīviem elementiem no koka, korķa, meldriem, niedrēm, klūgām, raga, kaula, ziloņkaula, valzivs, gliemežvākiem, dzintara, perlamutra, jūras putām, kā arī no visu šo materiālu aizstājējiem vai plastmasas” Apelāciju padome ir veikusi vienīgi konstatējumu, saskaņā ar kuru runa ir par “dāvanu izstrādājumiem”, kas ļoti plaši pārstāvēti visos veikalos vai tiek piedāvāti kā uzņēmuma dāvanas, un izdarījusi secinājumu, ka tādēļ tie var atrasties tajās pašās vietās, kurās persona, kas iestājusies lietā, pārdod savas preces.

106. Šajā ziņā ir jāatgādina, pirmkārt, ka personas, kas iestājusies lietā, darbība – “dāvanu izstrādājumu ražošana un pārdošana” – ir firmas Forge de Laguiole aptverto ekonomikas nozaru sastāvdaļa vienīgi tiktāl, ciktāl runa ir par nažu izstrādājumiem vai galda piederumiem (skat. iepriekš 71.–74. punktu). Tomēr iepriekšējā punktā minētās preces neietilpst nedz nažu izstrādājumu vai galda piederumu nozarē, nedz ir saistītas ar šo nozari. Otrkārt, pat ja tiktu pieņemts, ka minētās preces tiek pārdotas kā dāvanas tajā pašā veikalā, kurā tiek pārdoti personas, kas iestājusies lietā, nažu izstrādājumi, šis apstāklis nevar radīt līdzību starp pirmajām un otrajām minētajām precēm, jo dāvanu veikalos tiek piedāvāts plašs neviendabīgu preču klāsts, kas paredzēts plašai sabiedrībai.

– Par 28. klasē ietilpstošajiem “golfa cimdiem” un “sporta piederumiem”, 14. klasē ietilpstošajiem “cigarešu futrāļiem” un 34. klasē ietilpstošajiem “sērkociņiem, šķiltavām smēķētājiem; cigarešu un cigāru kārbām, kas nav izgatavotas no cēlmetāliem; cigāru nazi; pīpēm; pīpju tīrāmo”

107. Attiecībā uz 28. klasē ietilpstošajiem “golfa cimdiem” un “sporta piederumiem”, 14. klasē ietilpstošajiem “cigarešu futrāļiem” un 34. klasē ietilpstošajiem “izstrādājumiem smēķētājiem, sērkociņiem, šķiltavām smēķētājiem; cigarešu un cigāru kārbām, kas nav izgatavotas no cēlmetāliem; pīpēm” Apelāciju padome ir uzskatījusi, ka tie ir paredzēti vieniem un tiem pašiem klientiem, tiekot pirkti vienos un tais pašos veikalos un tiekot izmantoti tādā pašā kontekstā kā atsevišķi personas, kas iestājusies lietā, veidotie “dāvanu izstrādājumi”. Tā tas esot, piemēram, personas, kas iestājusies lietā, tirgotā modeļa “Golfera nazis” gadījumā attiecībā uz “golfa cimdiem” vai citiem “sporta piederumiem”, kā arī uz personas, kas iestājusies lietā, tirgotā modeļa “Indiāņu pīpe” (ar skrāpi, iesmu un tabakas piepildītāju pīpēm) un cigāru naža gadījumā attiecībā uz ar preču zīmi “LAGUIOLE” aptvertajiem “cigāru futrāļiem” un “sērkociņiem, šķiltavām smēķētājiem; cigarešu un cigāru kārbām, pīpēm”.

108. Šajā ziņā pietiek atgādināt, ka “dāvanu izstrādājumu ražošana un pārdošana” ir firmas Forge de Laguiole aptverto ekonomikas nozaru sastāvdaļa vienīgi tiktāl, ciktāl runa ir par nažu izstrādājumiem vai galda piederumiem (skat. iepriekš 71.–74. punktu), kas tā nav iepriekš 107. punktā minēto preču gadījumā.

109. Tomēr 34. klasē ietilpstošajam “cigāru nazim” un “pīpju tīrāmajam” ir līdzība ar attiecīgi personas, kas iestājusies lietā, tirgoto modeli “cigāru nazis” un modeli “Indiāņu pīpe” (ar skrāpi, iesmu un tabakas piepildītāju pīpēm). Pat ja ar šo modeļu kā nažu izstrādājumu “atvasinājumu” tirdzniecību nevar tikt pierādīta personas, kas iestājusies lietā, darbību dažādošana “izstrādājumu smēķētājiem” jomā kopumā, kā tas ir izklāstīts iepriekš 65.–68. un 71. punktā, tomēr fakts ir tāds, ka, aplūkoti kā atsevišķas preces, tie funkcionālā ziņā ir identiski ar preču zīmi “LAGUIOLE” aptverto “cigāru nazi” un “pīpju tīrāmo”. Šis fakts papildus tirdzniecībai vienos un tajos pašos veikalos ir pietiekams, lai secinātu par stipras līdzības esamību.

110. Turpretim 28. klasē ietilpstošajiem “golfa cimdiem” nav līdzības ar personas, kas iestājusies lietā, tirgoto modeli “Golfera nazis” (ar golfa bumbiņas nospieduma izlīdzinātāju). Iepriekš minētais, protams, var tikt izmantots kopā ar “golfa cimdiem”, kas aptverti ar preču zīmi “LAGUIOLE”. Tomēr šajā gadījumā runa nav par papildinošu saikni, kas veido līdzību, jo šīs preces var tikt izmantotas atsevišķi un parasti tiek uztvertas kā neatkarīgas viena no otras, nevis atkarībā no kritērijiem, kas izriet no kopīgas izmantošanas, – pretēji tam, ko varētu iedomāties, piemēram, attiecībā uz golfa cimdiem un golfa klubiem.

– Par 38. klasē ietilpstošajiem pakalpojumiem

111. Attiecībā uz 38. klasē ietilpstošajiem “telesakaru” nozares un radniecīgo nozaru pakalpojumiem Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 114. punktā ir konstatējusi, ka tiem nav nekādas līdzības ar personas, kas iestājusies lietā, darbībām. Šis prasītājam labvēlīgais konstatējums, kuru persona, kas iestājusies lietā, nav apstrīdējusi, faktiski nav šīs tiesvedības priekšmeta sastāvdaļa, tādējādi Vispārējai tiesai tas nav jāpārbauda.

– Secinājums par ar firmu Forge de Laguiole un preču zīmi “LAGUIOLE” aptverto ekonomikas nozaru līdzību

112. Izdarot secinājumu, ir jākonstatē, pirmkārt, ar firmu Forge de Laguiole un preču zīmi “LAGUIOLE” aptverto ekonomikas nozaru identiskums attiecībā uz 8. klasē ietilpstošajiem “rokas darbarīkiem un ar roku darbināmām ierīcēm”, un “karotēm”, kā arī augsta līdzības pakāpe attiecībā uz personas, kas iestājusies lietā, darbībām saistībā ar 8. klasē ietilpstošajiem “zāģiem, skuvekļiem, skuvekļu žiletēm; nagu vīlītēm un standziņām, nagu knaiblītēm”, 16. klasē ietilpstošo “vēstuļu nazi”, 21. klasē ietilpstošajiem “korķu viļķiem; pudeļu attaisāmajiem” un 34. klasē ietilpstošajiem “cigāru nazi” un “pīpju tīrāmo”.

113. Otrkārt, pastāv vidējas [pakāpes] līdzība attiecībā uz ar firmu Forge de Laguiole aptvertajām ekonomikas nozarēm saistībā ar 8. klasē ietilpstošajiem “manikīra komplektiem, skūšanās piederumiem”, kā arī 21. klasē ietilpstošajām “otām bārdas skūšanai, tualetes piederumiem”.

114. Treškārt, pastāv vāja līdzība attiecībā uz ar firmu Forge de Laguiole aptvertajām ekonomikas nozarēm saistībā ar 16. klasē ietilpstošajām “aploksnēm”.

115. Visbeidzot, ir jāsecina par līdzības neesamību attiecībā uz ar firmu Forge de Laguiole aptvertajām ekonomikas nozarēm saistībā ar visām pārējām ar preču zīmi “LAGUIOLE” aptvertajām precēm un pakalpojumiem.

Par konfliktējošo apzīmējumu līdzību

116. Apelāciju padome ir uzskatījusi, ka, lai gan vārds “laguiole” ir aprakstošs un tātad nav atšķirtspējīgs attiecībā uz nažiem, kā to ir konstatējusi arī Parīzes Apelācijas tiesa savā 1999. gada 3. novembra spriedumā ( G.T.I.-G.I.L . Technologies internationales / Commune de Laguiole et Association Le couteau de Laguiole ), tomēr tas ir firmas Forge de Laguiole dominējošais vai vismaz viens no dominējošiem elementiem pat tad, kad šo nosaukumu izmanto attiecībā uz nažiem. Apelāciju padome ir uzskatījusi, ka visaptveroša vērtējuma ietvaros konfliktējošajiem apzīmējumiem esot zināma fonētiska, vizuāla un konceptuāla līdzība, kas nevarot tikt atsvērta tikai ar vispārīga vārdu salikuma “forge de” pievienošanu.

117. Prasītājs būtībā norāda, ka starp konfliktējošajiem apzīmējumiem ir vizuālas, fonētiskas un konceptuālas atšķirības.

118. ITSB apgalvo, ka vārds “laguiole”, neraugoties uz tā vispārīgo raksturu, ir firmas Forge de Laguiole dominējošais elements. Ņemot vērā, ka preču zīme “LAGUIOLE” ir pilnībā atveidota minētajā firmā, abu apzīmējumu līdzības pakāpe esot augsta.

119. Persona, kas iestājusies lietā, apgalvo, ka konfliktējošajiem apzīmējumiem piemīt līdzība vizuālajā, fonētiskajā un konceptuālajā ziņā.

120. Vispirms ir jāpārbauda, vai – tāpat, kā ir uzskatījusi Apelāciju padome, kurai šajā ziņā pievienojas ITSB un persona, kas iestājusies lietā, – vārds “laguiole” veido firmas Forge de Laguiole dominējošo elementu, neraugoties uz tā aprakstošo, pat sugas vārda raksturu attiecībā uz nažiem, ko ir konstatējusi Parīzes Apelācijas tiesa savā 1999. gada 3. novembra spriedumā (skat. iepriekš 116. punktu), kā arī tā aprakstošo raksturu attiecībā uz personas, kas iestājusies lietā, juridisko adresi un ražošanu.

121. Pirmkārt, kā Apelāciju padome to ir apstiprinājusi apstrīdētā lēmuma 119. punktā, ir taisnība, ka vārda “laguiole” aprakstošais raksturs un atšķirtspējīguma neesamība attiecībā uz nažiem noteikti nenozīmē, ka šis vārds ir aprakstošs un nav atšķirtspējīgs arī attiecībā uz precēm, kas nav naži.

122. Tomēr šajā ziņā ir jāatgādina, ka šī sajaukšanas iespējas pārbaude skar vienīgi nažu izstrādājumu un galda piederumu, kā arī dāvanu un suvenīru izstrādājumu ražošanas un pārdošanas darbības tiktāl, ciktāl runa ir par nažu izstrādājumiem vai galda piederumiem (skat. iepriekš 74. punktu). Personas, kas iestājusies lietā, veiktās darbības koncentrējas gandrīz vienīgi nažu izstrādājumu jomā, izņemot dažus izstrādājumus, kuros papildus naža funkcijai ir ietvertas citas funkcijas, un citu preču – it īpaši, galda piederumu – pārdošana paliek papildu, pat izņēmuma darbība. Tas izriet gan no personas, kas iestājusies lietā, 2001. gada 1. janvāra cenu sarakstā iekļauto preču pārbaudes, gan no atsevišķām personas, kas iestājusies lietā, iesniegtajā “publikāciju grāmatā” iekļautām publikācijām, – ciktāl tās skaidri attiecas uz laikposmu pirms 2001. gada 20. novembra –, kurās persona, kas iestājusies lietā, sistemātiski sevi apraksta kā nažu izstrādājumu ražotāju, kas specializējusies “Laguiole” tipa nažu ražošanā, neminot tajās nekādas citas darbības. Lai gan ir tiesa, ka dažas no šīm publikācijām norāda uz personas, kas iestājusies lietā, vadītāju nodomiem darbību dažādošanas veikšanai, tomēr persona, kas iestājusies lietā, nav pierādījusi – kā tas ir minēts iepriekš –, ka šie nodomi ir tikuši īstenoti pirms 2001. gada 20. novembra.

123. Šādos apstākļos ir jāsecina, ka vārdam “Laguiole” ir aprakstošs, pat sugas vārda raksturs attiecībā uz visām personas, kas iestājusies lietā, darbībām, kurām ir nozīme sajaukšanas iespējas vērtējuma mērķiem.

124. Otrkārt, ir jāpiekrīt Apelāciju padomei, kad tā ir atgādinājusi, ka apzīmējuma aprakstošais elements tomēr var būt tā dominējošais elements vai viens no dominējošiem elementiem, ja, piemēram, pārējie citi elementi arī ir aprakstoši vai arī šķiet vāji vai vēl vājāk [atšķirtspējīgi]. Šajā ziņā ir tiesa, ka elements “Forge de” pats par sevi ir aprakstošs attiecībā uz personas, kas iestājusies lietā, veiktajām darbībām nažu izstrādājumu un galda piederumu nozarē. Tomēr pretēji tam, ko ir uzskatījusi Apelāciju padome, šis elements nav “semantiski pakārtots vārdam “Laguiole”, kas identificē attiecīgo vietu”. Vietu – un arī veiktās darbības – aprakstošais elements nav dominējošais attiecībā pret uzņēmuma raksturu aprakstošo elementu. Šādos apstākļos nav iespējams identificēt dominējošo elementu firmā Forge de Laguiole , kura pilnībā ir veidota no aprakstošiem elementiem, kas pat ir sugas vārdi, attiecībā uz personas, kas iestājusies lietā, darbībām un/vai juridisko adresi.

125. Treškārt, runājot par vizuālo salīdzinājumu, firmas Forge de Laguiole sastāvā ir trīs vārdi, kas kopā ir veidoti no piecpadsmit burtiem, turpretim preču zīmes “LAGUIOLE” sastāvā ir tikai astoņi burti. Elements “laguiole”, protams, ir ietverts katrā no konfliktējošajiem apzīmējumiem, tomēr tas atrodas minētās firmas beigu daļā, un tādējādi strīdus elements “forge de” mīkstina šī daļējā identiskuma radīto vizuālo iespaidu. Šī iemesla dēļ ir jāsecina par konfliktējošo apzīmējumu vidēju vizuālo līdzību.

126. Ceturtkārt, no fonētiskā viedokļa ir jānorāda, ka firmas Forge de Laguiole sastāvā ir piecas, pat sešas zilbes, turpretim preču zīmes “LAGUIOLE” sastāvā ir divas, pat trīs zilbes atkarībā no vārda “laguiole” izrunas. Uz konfliktējošo apzīmējumu daļēja identiskuma ietekmi mutatis mutandis attiecas apsvērumi saistībā ar vizuālo līdzību, un tātad ir jāsecina par vidēju fonētisko līdzību.

127. Piektkārt, ne vien konceptuālā salīdzinājuma ietvaros firma Forge de Laguiole , kā to pamatoti ir norādījis prasītājs, atsauc atmiņā darbnīcu, kas atrodas Lagijolas (Francija) komūnā, bet arī un vienlaikus – darbnīcu, kurā tiek ražoti Laguiole tipa naži. Preču zīme “LAGUIOLE” atsauc atmiņā gan minēto komūnu, gan Laguiole tipa nazi. Līdz ar to Apelāciju padome pamatoti ir konstatējusi, ka, tā kā konfliktējošie apzīmējumi veido atsauci uz vieniem un tiem pašiem konceptiem, proti, pilsētu vai nazi, tie konceptuālā ziņā ir līdzīgi. Vispārējā tiesa pat uzskata, ka konceptuālās līdzības pakāpe ir jākvalificē kā augsta.

Par firmas Forge de Laguiole augsto atšķirtspēju tās pazīstamības sabiedrībā dēļ

128. Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 130. punktā ir uzskatījusi, ka firmai Forge de Laguiole piemīt stipra atšķirtspēja, pateicoties prestižam, pat reputācijai, kāda personai, kas iestājusies lietā, tās nažu kvalitātes dēļ ir Francijā un ārzemēs.

129. Prasītājs uzskata, ka lietas materiālos nekas neliecina par firmas Forge de Laguiole apgalvoto atpazīstamību un ka labi pazīstams ir Laguiole tipa nazis, nevis nosaukums Forge de Laguiole .

130. ITSB apgalvo, ka firma Forge de Laguiole ir ieguvusi reputāciju nažu izstrādājumu nozarē, un persona, kas iestājusies lietā, apstiprina, ka tai ir ļoti liela atpazīstamība Francijā un ārzemēs.

131. Vispirms ir jāatgādina, ka Francijas preču zīmju tiesības regulē direktīvas, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmā direktīva 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 1989, L 40, 1. lpp.), kas aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīvu 2008/95/EK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV L 299, 25. lpp.)). Līdz ar to Francijas preču zīmju tiesībās arī ir piemērojams princips, saskaņā ar kuru sajaukšanas iespēja ir jo lielāka, jo nozīmīgāka izrādās agrākas preču zīmes atšķirtspēja, un saskaņā ar kuru preču zīmēm, kurām piemīt augsta atšķirtspēja, piemēram, to pazīstamības sabiedrībā dēļ, tādēļ ir augstākas pakāpes aizsardzība nekā tām preču zīmēm, kuru atšķirtspēja ir zemāka (Tiesas 1997. gada 11. novembra spriedums lietā C‑251/95 SABEL , Recueil , I‑6191. lpp., 24. punkts; 1998. gada 29. septembra spriedums lietā C‑39/97 Canon , Recueil , I‑5507. lpp., 18. punkts, un 1999. gada 22. jūnija spriedums lietā C‑342/97 Lloyd Schuhfabrik Meye r, Recueil , I‑3819. lpp., 20. punkts). Kā tas izriet no iepriekš 79. punktā minētās judikatūras, šis princips ir piemērojams Francijas tiesībās arī tad, kad sajaukšanas iespēja ir jāvērtē attiecībā uz firmu un arī pirms direktīvu, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, stāšanās spēkā.

132. Tādējādi ir jāuzskata, ka augstākas atšķirtspējas par parasto esamība, pateicoties tam, ka firma tirgū ir pazīstama sabiedrībai, noteikti paredz, ka šī firma ir pazīstama vismaz būtiskai konkrētās sabiedrības daļai un tai noteikti nav jābūt atpazīstamai [ar reputāciju] Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta izpratnē. Firmas augstā atšķirtspēja nevar tikt vispārīgi konstatēta, piemēram, ar konkrētu salīdzinoši augstu firmas pazīstamības pakāpes procentuālu rādītāju konkrētajā sabiedrības daļā. Tomēr ir jāatzīst zināma savstarpēja saistība starp firmas pazīstamību sabiedrībā un tās atšķirtspēju tādējādi, ka, jo pazīstamāka ir firma mērķa sabiedrībā, jo vairāk pastiprinās tās atšķirtspēja. Lai pārbaudītu, vai firmai ir augsta atšķirtspēja tās pazīstamības sabiedrībā dēļ, ir jāņem vērā visi elementi, kuriem ir nozīme lietā, proti, tostarp attiecīgā uzņēmuma tirgus daļa, tās intensitāte, ģeogrāfiskais apjoms un izmantošanas ilgums, uzņēmuma veikto ieguldījumu tās veicināšanā apjoms, attiecīgo personu īpatsvars, kuras, pateicoties firmai, identificē preces vai pakalpojumus kā konkrētā uzņēmuma preces vai pakalpojumus, kā arī tirdzniecības un rūpniecības palātu vai citu profesionālo apvienību paziņojumi (pēc analoģijas skat. iepriekš 23. punktā minēto spriedumu lietā “VITACOAT”, 34. un 35. punkts un tajos minētā judikatūra).

133. Šādos apstākļos, lai izskatāmajā lietā pierādītu, ka firma Forge de Laguiole ir pazīstama sabiedrībā, ir jāpierāda, ka būtiska konkrētās sabiedrības daļa, proti, Francijas vidusmēra patērētājs, pazīst minēto firmu.

134. Lai konstatētu firmas Forge de Laguiole stipro atšķirtspēju, pateicoties personas, kas iestājusies lietā, apgalvotajam prestižam un reputācijai Francijā, Apelāciju padome ir balstījusies uz lietas materiāliem apelācijas procesā, kas izklāstīti apstrīdētā lēmuma 63.–66. punktā.

135. Pirmkārt, runa ir par publikāciju Francijas ekonomikas žurnāla 2004. gada oktobra numurā ar nosaukumu “ Laguiole  – tradicionāls ražojums, kas kļuvis par tendenci”.

136. Šajā ziņā pietiek atgādināt, ka atbilstošais brīdis, lai novērtētu, vai firma Forge de Laguiole ir pazīstama sabiedrībai, ir preču zīmes “LAGUIOLE” reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datums, proti, 2001. gada 20. novembris. Attiecīgā publikācija, kas datēta ar 2004. gadu, neietver nekādu informāciju, kas ļautu pierādīt, ka minētā firma būtu īpaši pazīstama sabiedrībai pirms 2001. gada 20. novembra.

137. Otrkārt, Apelāciju padome atsaucas uz 1999. gada 9. marta vēstuli, kas kļūdaini norādīta kā 1999. gada 20. marta vēstule. Šajā vēstulē personas, kas iestājusies lietā, uzņēmuma vadītājs apstiprina “piekrišanu jaunas formas realizācijai, kas ļauj panākt apjomīgāku ražošanu un visaugstākās kvalitātes izstrādājumus”, precizējot finanšu nosacījumus.

138. Otrkārt, ir jānorāda, ka 1999. gada 9. marta vēstules adresāts nav skaidri identificēts. No vienas puses, ciktāl Apelāciju padome ir atsaukusies uz šo vēstuli, lai pamatotu savu konstatējumu, saskaņā ar kuru persona, kas iestājusies lietā, ir uzsākusi sadarbību ar pazīstamu restorāna īpašnieku, ir jākonstatē, ka tajā ir vienīgi minēta sanāksme, “piedaloties [ B . un C .] kungiem”, kas nav pietiekami, ne lai identificētu attiecīgo restorāna īpašnieku, ne lai apstiprinātu tā faktisku sadarbību ar personu, kas iestājusies lietā, vai šīs sadarbības formu.

139. Līdz ar to 1999. gada 9. marta vēstule nevar tikt izmantota, lai kaut vai netieši pierādītu, ka firma Forge de Laguiole bija pazīstama sabiedrībā.

140. Treškārt, Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 65. punktā apstiprina, ka personas, kas iestājusies lietā, preces 1992. un 1999. gadā ir ieguvušas daudzas balvas un atzinību Eiropas un starptautiskajā līmenī. Atbildot uz Vispārējās tiesas rakstveida jautājumu, ITSB ir norādījis, ka Apelāciju padome šajā ziņā ir balstījusies uz iepriekš 135. punktā min ētajā publikācijā ietvertajām norādēm par personas, kas iestājusies lietā, jaunrades stratēģijas prezentāciju, kas 2005. gadā veikta tās interneta vietnē (procesa ITSB lietas materiālu 234. lappuse), un citām ar personu, kas iestājusies lietā, saistītām publikācijām (procesa ITSB lietas materiālu 169. lappuse).

141. Procesa ITSB lietas materiālu 169. lappusē ir izraksts no publikācijas itāļu valodā bez norādīta datuma, kurā minēts fakts, ka slavena izgudrotāja veidots nazis ir Ņujorkas Modernās mākslas muzeja ( MoMA ) dizaina kolekcijas sastāvdaļa un ka modelis “Vīnzinis” ir ieguvis “Design plus” balvu Frankfurtes izstādē “Ambiente” 1996. gadā.

142. Procesa ITSB lietas materiālu 234. lappusē ir izraksts no interneta vietnes ar pilnīgāku balvu un atzinību sarakstu, kurā papildus MoMA kolekcijas nazim un 1996. gada balvai “Design plus” ir minēta 1991. gada “Grand prix français de l’objet design” (skaidri neminot, kuram priekšmetam tā esot piešķirta), 1992. gada “Blade Magazine Award” balva, kas piešķirta pazīstama arhitekta radītajam modelim, un 1992. gada Eiropas Dizaina balva par personas, kas iestājusies lietā, “radošo pieeju”; viss minētais ir norādīts arī apstrīdētajā lēmumā.

143. Vispārējā tiesa uzskata, ka šīs balvas un atzinība ir norāde par to, ka sabiedrībai ir pazīstamas personas, kas iestājusies lietā, preces un attiecīgi tās firma, jo balvu un atzinības piešķiršana uzņēmumam par tā precēm var pievērst plašas sabiedrības daļas uzmanību šim uzņēmumam. Tomēr ir jāņem vērā arī fakts, ka šādu balvu izraisītā publicitāte ierobežoti attiecas uz sabiedrības daļu, kuru īpaši interesē dizains, un ka tās ietekme uz plašu Francijas sabiedrības daļu, kura ir vienīgā vērā ņemamā sabiedrības daļa izskatāmajā lietā (skat. iepriekš 77. punktu), ir ierobežota. Šis apsvērums vēl jo vairāk attiecas uz “Blade Magazine Award” balvu, ko piešķīris specializēts ASV žurnāls un kas būs pazīstama vienīgi tādam Francijas patērētājam, kuru īpaši interesē nažu kolekcija.

144. Ceturtkārt, Apelāciju padome uz “katalogu”, kas iekļauts “21. materiālā”, ko persona, kas iestājusies lietā, iesniegusi ITSB, atsaucas kā uz pierādījumu faktam, ka persona, kas iestājusies lietā, ir pielikusi pastāvīgas pūles, lai atšķirtos ar savu preču kvalitāti un noformējumu, tostarp piesaistot augsti kvalificētu personālu un sadarbojoties ar prestižiem dizaineriem un konstruktoriem. Minētajā dokumentā patiešām ir minēti modeļi, kas konstruēti vai radīti sadarbībā ar diviem pazīstamiem partneriem.

145. Tā no lietas materiāliem, kā arī no personas, kas iestājusies lietā, rakstveida atbildes Vispārējai tiesai izriet, ka “21. materiāls” faktiski ietver trīs dažādus dokumentus, proti, kopš 1997. gada izplatītus [reklāmas] prospektus, kopš 2004. gada izplatītu [izstrādājumu] veicināšanas dokumentu un 2000. gadā izplatītu katalogu.

146. Ņemot vērā, ka atsauce uz pazīstamu restorāna īpašnieku ir atrodama vienīgi 2004. gada [izstrādājumu] veicināšanas dokumentā, bet ne abos pārējos dokumentos, šī atsauce nevar tikt izmantota, lai pierādītu sadarbības ar viņu esamību 2001. gada 20. novembrī.

147. Turpretim 2000. gada katalogā ir atrodamas atsauces uz slavenu konstruktoru, kas tātad apstiprina sadarbību ar viņu pirms 2001. gada 20. novembra. Turklāt no iepriekš 142. punktā vērtētajiem elementiem izriet, ka pirms šī datuma ir bijusi sadarbība ar pazīstamu arhitektu.

148. Ir jāuzskata, ka sadarbība ar šiem partneriem, kuriem pašiem ir zināms prestižs un reputācija, var personai, kas iestājusies lietā, un tās firmai, ar kuru šīs preces tiek tirgotas, likt pievērst uzmanību vismaz tai sabiedrības daļai, kura pazīst attiecīgos partnerus. Tomēr šis apstāklis nav pietiekams, lai pierādītu, ka minētā firma bija pazīstama plašā sabiedrībā kopumā.

149. Piektkārt, Apelāciju padome min Francijas žurnālā 1999. gada decembrī publicēto rakstu ar nosaukumu “Péril sur le mythe du couteau Laguiole” (Mīta par Laguiole nazi apdraudējums).

150. Apelāciju padome ir uzskatījusi, ka šis raksts ir īpaši daiļrunīgs attiecībā uz firmas Forge de Laguiole iegūto reputāciju pirms [preču zīmes “LAGUIOLE” reģistrācijas pieteikuma] iesniegšanas, tādēļ ka tajā, lai izvēlētos Laguiole nazi, ir ieteikts lepoties ar šo preču zīmi. Rakstā ir minētas arī trīs “preču zīmes” ar vislabāko reputāciju, tostarp personas, kas iestājusies lietā, firma, un īsi ieskicēta tās vēsture un attīstība.

151. Ir jākonstatē, ka šis raksts noteikti veido norādi par to, ka sabiedrībai ir pazīstama firma Forge de Laguiole , bet ar to vien nav pietiekami, lai to pierādītu. Ir jāņem vērā, ka šajā rakstā persona, kas iestājusies lietā, kopā ar diviem citiem ražotājiem ir vienīgi minēta kā tāda, kurai ir labāka reputācija nekā pārējiem. Tomēr šis raksta autora viedoklis ne tik neļauj izdarīt secinājumus par to, cik lielā mērā plaša sabiedrības daļa pazīst minēto firmu, it īpaši bez norādēm par žurnāla, kurā tas publicēts, tirāžu un izplatīšanu.

152. Sestkārt, Apelāciju padome min Francijas bezmaksas žurnālā 1999. gada februārī publicēto rakstu ar nosaukumu “L’Aveyron: un terroir en ébullition”, kurā esot apstiprināts, ka “ Laguiole [nazis], “ kas izgatavots Lagijolā” un kura tirgus ir palielinājies divdesmitkārt, sāk nodrošināt sev labu reputāciju ārzemēs”.

153. Šajā ziņā ir jānorāda, pirmkārt, ka attiecīgais teikums, kuru Apelāciju padome ir citējusi nepilnīgi, patiesībā ir formulēts šādi: “ Laguiole [nazis], “kas izgatavots Lagijolā” un kura tirgus, pazūdot mazajiem vietējiem amatniekiem, ir palielinājies divdesmitkārt, sāk nodrošināt sev labu reputāciju ārzemēs”. No tā izriet, ka, lai gan persona, kas iestājusies lietā, ir tieši minēta šajā rakstā, Apelāciju padomes citētais teikums tomēr attiecas uz visiem Lagijolas komūnā ražotajiem nažiem, nevis vienīgi uz personas, kas iestājusies lietā, izstrādājumiem. Otrkārt, attiecīgajā teikumā ir pausts viedoklis par minētajā komūnā ražoto nažu reputāciju ārzemēs, nevis par to, vai Francijas sabiedrība, kas ir vienīgā vērā ņemamā sabiedrība izskatāmajā lietā (skat. iepriekš 133. punktu), pazīst firmu Forge de Laguiole .

154. Šādos apstākļos ir jākonstatē, ka attiecīgais raksts galvenokārt veido norādi uz Laguiole tipa nažu, kas izgatavoti “uz vietas”, reputāciju, – vēl ir jāņem vērā arī iepriekš 86. punktā minētajā judikatūrā konstatētais fakts, ka šī tipa naži kopš seniem laikiem un tradicionāli tiek izgatavoti arī Tjēras [ Thiers ] (Francija) komūnā, – un mazākā mērā uz firmu Forge de Laguiole .

155. Secinājumā ir jākonstatē, ka materiāli, uz kuriem atsaukusies Apelāciju padome, patiešām apliecina zināmus centienus reklāmas un komunikāciju jomā, ko persona, kas iestājusies lietā, veikusi, lai padarītu sevi pazīstamu plašā Francijas sabiedrībā un atšķirtos no saviem konkurentiem ar kvalitātes vai izsmalcinātības veidolu. Ņemot vērā, ka šie centieni ir tikuši veikti vairāku gadu laikā, nešķiet izslēgts, ka firma Forge de Laguiole varētu būt ieguvusi zināmu pazīstamību sabiedrībā Laguiole tipa nažu jomā.

156. Tomēr ir jāņem vērā arī fakts, ka atsevišķi elementi, uz kuriem ir balstījusies Apelāciju padome, drīzāk vispārīgi attiecas uz Laguiole tipa nažiem, nevis uz personas, kas iestājusies lietā, firmu.

157. Turklāt publikācijas presē, uz kurām Apelāciju padome ir atsaukusies kā uz norādēm par firmas Forge de Laguiole pazīstamību sabiedrībā, attiecas vai nu uz specializētiem plašsaziņas līdzekļiem – kā, piemēram, iepriekš 135. punktā minētais raksts, kas domāts profesionāliem uzņēmumu vadītājiem, un “Blade Magazine”, kas domāts galvenokārt nažu kolekcionāriem Amerikā –, vai plašsaziņas līdzekļiem, kuru izplatīšanas apjoms nav pierādīts – kā, piemēram, iepriekš 149. punktā minētais raksts –, vai arī galvenokārt reklāmas jomā specializētiem žurnāliem, kuri šī iemesla dēļ mazāk spēj piesaistīt lasītāja uzmanību – kā, piemēram, iepriekš 152. punktā minētais raksts. Turklāt šis apstāklis nošķir izskatāmo lietu no lietas, kas bija pamatā Vispārējās tiesas 2010. gada 16. decembra spriedumam apvienotajās lietās T‑345/08 un T‑357/08 Rubinstein un L’Oréal /ITSB – Allergan (“BOTOLIST” un “BOTOCYL”) (Krājumā nav publicēts), uz kuru ITSB atsaucies savā atbildē uz Vispārējās tiesas rakstveida jautājumiem. Lai gan ir tiesa, ka šī sprieduma 50.–53. punktā Vispārējā tiesa ir balstījusies uz rakstiem presē, lai konstatētu lielo uzmanības apjomu, ko plašsaziņas līdzekļi veltījuši attiecīgajai precei, runa tomēr ir par apjomīgi izplatītiem plašsaziņas līdzekļiem, kuriem ir laba reputācija starptautiskajā apritē.

158. Tādēļ, lai gan Apelāciju padomes vērā ņemtie elementi tiešām veido norādes uz zināmu firmas Forge de Laguiole pazīstamību sabiedrībā, ar tiem nepietiek, lai to pārliecinoši pierādītu. Šajā ziņā ir jāuzsver, ka galu galā izšķirošie nav personas, kas iestājusies lietā, centieni reklāmas jomā, lai palielinātu savu pazīstamību sabiedrībā, bet gan no šiem centieniem izrietošā faktiskā pazīstamība sabiedrībā, kas izmērāma, izmantojot iepriekš 132. punktā minētajā judikatūrā “VITACOAT” izklāstītos kritērijus.

159. Tomēr apstrīdētajā lēmumā nav nevienas norādes, kas pierādītu šo kritēriju esamību izskatāmajā lietā, tostarp norādes par Francijas sabiedrības daļu, kurai būtu pazīstama firma Forge de Laguiole , personas, kas iestājusies lietā, tirgus daļu nažu izstrādājumu nozarē kopumā vai šaurākā nozīmē, tās tirgus daļu Laguiole tipa nažu izstrādājumu nozarē, personas, kas iestājusies lietā, ieguldījumu apjomu, lai veicinātu tās firmas pazīstamību sabiedrībā, ieinteresēto personu īpatsvaru, kuras, pateicoties personas, kas iestājusies lietā, firmai, identificē preces vai pakalpojumus kā šīs personas preces vai pakalpojumus, kā arī tirdzniecības un rūpniecības palātu vai citu no personas, kas iestājusies lietā, neatkarīgu apvienību paziņojumiem. Šādas norādes neizriet arī no citiem lietas materiāliem, it īpaši no personas, kas iestājusies lietā, iesniegtajiem elementiem.

160. Šādos apstākļos Apelāciju padome kļūdaini ir uzskatījusi, ka 2001. gada 20. novembrī firma Forge de Laguiole attiecībā uz nažiem bija ieguvusi atšķirtspēju, kas augstāka par parasto, pateicoties tās pazīstamībai Francijas sabiedrībā.

Secinājums par sajaukšanas iespēju

161. Jāsecina, ka konfliktējošajiem apzīmējumiem ir zināma līdzība vizuālajā un fonētiskajā ziņā un augsta līdzība konceptuālajā ziņā. Ir jāņem vērā fakts, ka firmai Forge de Laguiole ir vāja raksturīgā atšķirtspēja, tādēļ ka tā ir veidota vienīgi no personas, kas iestājusies lietā, darbības aprakstošiem elementiem. Šo vājo atšķirtspēju neatsver konkrētajā sabiedrības daļā iegūtā pazīstamība.

162. Ņemot vērā ar preču zīmi “LAGUIOLE” aptverto 8. klasē ietilpstošo “rokas darbarīku un ar roku darbināmu ierīču”, un “karošu” identiskumu salīdzinājumā ar personas, kas iestājusies lietā, darbībām, kā arī ar preču zīmi “LAGUIOLE” aptverto 8. klasē ietilpstošo “zāģu, skuvekļu, skuvekļu žilešu; nagu vīlīšu un standziņu, nagu knaiblīšu”, 16. klasē ietilpstošā “papīra naža”, 21. klasē ietilpstošo “korķu viļķu; pudeļu attaisāmo” un 34. klasē ietilpstošā “cigāru naža” un “pīpju tīrāmā” augsto līdzību salīdzinājumā ar personas, kas iestājusies lietā, darbībām, ir jākonstatē, ka starp preču zīmi “LAGUIOLE” un sabiedrības nosaukumu Forge de Laguiole pastāv sajaukšanas iespēja, jo konkrētā sabiedrības daļa varētu domāt, ka šīm precēm ir tāda pati komerciālā izcelsme kā personas, kas iestājusies lietā, tirgotajiem nažu izstrādājumiem un galda piederumiem.

163. Tāpat, ņemot vērā ar preču zīmi “LAGUIOLE” aptverto 8. klasē ietilpstošo “manikīra komplektu, skūšanās piederumu”, kā arī 21. klasē ietilpstošo “bārdas skūšanas otu, tualetes piederumu” vidējas pakāpes līdzību salīdzinājumā ar personas, kas iestājusies lietā, darbībām, ir jākonstatē, ka starp preču zīmi “LAGUIOLE” un firmu Forge de Laguiole pastāv sajaukšanas iespēja tādēļ, ka konkrētā sabiedrības daļa varētu domāt, ka šīm precēm ir tāda pati komerciālā izcelsme kā personas, kas iestājusies lietā, tirgotajiem nažu izstrādājumiem un galda piederumiem.

164. Turpretim, ņemot vērā ar preču zīmi “LAGUIOLE” aptverto 16. klasē ietilpstošo “aplokšņu” vājo līdzību salīdzinājumā ar personas, kas iestājusies lietā, darbībām, ir jākonstatē, ka šajā ziņā nepastāv sajaukšanas iespēja tādēļ, ka konkrētā sabiedrības daļa nedomās, ka šīm precēm var būt tāda pati komerciālā izcelsme kā personas, kas iestājusies lietā, tirgotajiem nažu izstrādājumiem vai galda piederumiem.

165. Tāpat, ņemot vērā visu pārējo ar preču zīmi “LAGUIOLE” aptverto preču un pakalpojumu līdzības neesamību salīdzinājumā ar personas, kas iestājusies lietā, darbībām, ir jākonstatē, ka šajā ziņā nepastāv sajaukšanas iespēja. Konkrēti, Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 111. punktā kļūdaini ir uzskatījusi, ka ar minēto preču zīmi aptvertie iespieddarbi (16. klasē ietilpstošie albumi, grāmatas, almanahi, brošūras, katalogi, kalendāri, litogrāfijas, afišas) var – “to satura dēļ” – radīt sajaukšanas iespēju ar firmu Forge de Laguiole . Nešķiet skaidrs, kā ar šo preču zīmi aptvertie “iespieddarbi”, lai kāds būtu to raksturs un saturs, konkrētajai sabiedrības daļai varētu radīt iespaidu par to, ka tiem ir tāda pati komerciālā izcelsme kā personas, kas iestājusies lietā, tirgotajiem nažu izstrādājumiem un galda piederumiem, izņemot gadījumu, kad šādu iespieddarbu priekšmets konkrēti būtu personas, kas iestājusies lietā, preces. Tomēr šāds specifisks un izņēmuma gadījums nevar būt sajaukšanas iespējas pamats attiecībā uz visu preču kategoriju. Alternatīvā gadījumā “iespieddarbu” apzīmēšana ar preču zīmi, kurai ir līdzība ar citu preču zīmi, būtu jāuzskata par tādu, kas rada sajaukšanas iespēju attiecībā uz jebkuru ar šo citu preču zīmi aptverto preci.

166. No tā izriet, ka vienīgais prasības pamats ir jāapmierina un apstrīdētais lēmums jāatceļ daļā, kurā Apelāciju padome ir konstatējusi sajaukšanas iespēju starp firmu Forge de Laguiole un preču zīmi “LAGUIOLE” attiecībā uz precēm, kas nav 8. klasē ietilpstošie “rokas darbarīki un ar roku darbināmas ierīces; karotes; zāģi, skuvekļi, skuvekļu žiletes; skūšanās piederumi, nagu vīlītes un standziņas, nagu knaiblītes; manikīra komplekti”, 16. klasē ietilpstošais “vēstuļu nazis”, 21. klasē ietilpstošie “korķu viļķi; pudeļu attaisāmie” un “bārdas skūšanas otas, tualetes piederumi”, un 34. klasē ietilpstošie “cigāru nazis; pīpju tīrāmais”.

167. Pārējā daļā prasība ir noraidāma.

Par tiesāšanās izdevumiem

168. Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Atbilstoši tā paša panta 3. punkta pirmajai daļai, ja lietas dalībniekiem spriedums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs, Vispārējā tiesa var nolemt, ka tiesāšanās izdevumi ir jāsadala.

169. Izskatāmajā lietā, tā kā apstrīdētais lēmums daļēji ir jāatceļ atbilstoši prasītāja prasījumiem, ITSB un personai, kas iestājusies lietā, spriedums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs. Tomēr prasītājs ir lūdzis piespriest tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu personai, kas iestājusies lietā, bet ne ITSB.

170. Šādos apstākļos personai, kas iestājusies lietā, ir jāpiespriež atlīdzināt vienu ceturtdaļu no prasītāja tiesāšanās izdevumiem, kā arī segt trīs ceturtdaļas no saviem tiesāšanās izdevumiem pašai. Prasītājs atlīdzina vienu ceturtdaļu no attiecīgajiem personas, kas iestājusies lietā, un ITSB tiesāšanās izdevumiem, kā arī sedz trīs ceturtdaļas no saviem tiesāšanās izdevumiem pats. Visbeidzot, ITSB sedz trīs ceturtdaļas no saviem tiesāšanās izdevumiem pats.

Rezolutīvā daļa

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)

nospriež:

1) atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2011. gada 1. jūnija lēmumu lietā R 181/2007‑1 daļā, kurā atzīta Kopienas vārdiskas preču zīmes “LAGUIOLE” spēkā neesamība attiecībā uz precēm, kas nav 8. klasē ietilpstošie “rokas darbarīki un ar roku darbināmas ierīces; karotes; zāģi, skuvekļi, skuvekļu žiletes; skūšanās piederumi; nagu vīlītes un standziņas, nagu knaiblītes; manikīra komplekti”, 16. klasē ietilpstošais “vēstuļu nazis”, 21. klasē ietilpstošie “korķu viļķi; pudeļu attaisāmie” un “bārdas skūšanas otas, tualetes piederumi”, un 34. klasē ietilpstošie “cigāru nazis; pīpju tīrāmais”;

2) pārējā daļā prasību noraidīt;

3) Forge de Laguiole SARL atlīdzina vienu ceturtdaļu no prasītāja tiesāšanās izdevumiem un sedz trīs ceturtdaļas no saviem tiesāšanās izdevumiem;

4) Gilbert Szajner atlīdzina vienu ceturtdaļu no Forge de Laguiole un vienu ceturtdaļu no ITSB tiesāšanās izdevumiem, kā arī sedz trīs ceturtdaļas no saviem tiesāšanās izdevumiem;

5) ITSB sedz trīs ceturtdaļas no saviem tiesāšanās izdevumiem.