1.

Bundespatentgericht (Federālā Patentu tiesa, Vācija) abi iesniegtie lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu, par kuriem ir šie secinājumi, attiecas uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīvas 2008/95/EK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta interpretāciju ( 2 ).

2.

Pamatlietās strīdīgās vārdiskās preču zīmes sastāv no vairākiem elementiem. Šīs abas preču zīmes, proti, “Multi Markets Fund MMF” un “NAI – Der Natur-Aktien-Index”, sastāv no aprakstošas vārdu kombinācijas, kuru sākumā vai beigās, atkarībā no gadījuma, ir neaprakstoša burtu virkne (saīsinājums), kas atbilst minētās vārdu kombinācijas sākuma burtiem.

3.

Šajās lietās Tiesai ir lūgts papildināt tās judikatūru preču zīmju jomā un, konkrētāk, lemt par diviem Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajiem reģistrācijas atteikuma vai spēkā neesamības pamatojumiem saistībā ar, pirmkārt, atšķirtspējas neesamību un, otrkārt, saistībā ar to, ka preču zīme sastāv tikai no apzīmējumiem vai norādēm, kuri var noderēt tirdzniecībā, lai apzīmētu preču vai pakalpojumu, uz kuriem attiecas preču zīme, raksturīgās pazīmes.

4.

Šajā jomā preču zīmes pieteicēja vai īpašnieka interešu aizsardzības, no vienas puses, un vajadzības ņemt vērā vispārējās intereses, no otras puses, līdzsvarošana turpina uzdot jautājumus. Minētajās vispārējās interesēs tostarp ietilpst noteikums par to, ka nevar netaisnīgi ierobežot aprakstošu apzīmējumu pieejamību (pieejamības prasība) un ka attiecīgās preces vai pakalpojuma patērētājam vai gala izmantotājam ir jāvar atšķirt šo preci vai pakalpojumu no citām precēm un pakalpojumiem, kuriem ir cita izcelsme (atšķirtspējas funkcija). Bundespatentgericht uzdoto jautājumu mērķis būtībā ir identificēt atbilstošos elementus, lai precizētu attiecības, kādas pastāv starp šīm abām mērķu kategorijām, kuras regulē preču zīmju tiesības.

5.

Direktīvas 2008/95 ( 3 ) 3. panta, kura virsraksts ir “Iemesli atteikumam vai spēkā neesamībai”, 1. punktā ir noteikts:

“1.   Nereģistrē vai piereģistrēšanas gadījumā pasludina par spēkā neesoš[ām]:

[..]

6.

Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā ietvertie noteikumi būtībā atbilst Vācijas Likuma par preču zīmju un citu apzīmējumu aizsardzību (Gesetz über den Schutz von Marken und sonstigen Kennzeichen, turpmāk tekstā – “MarkenG”) 8. panta 2. punkta 1. un 2. apakšpunktam. Šajos noteikumos ir paredzēts:

“(2)   Nereģistrē preču zīmes:

7.

A. Strigls [A. Strigl] 2008. gadā iesniedza reģistrācijas pieteikumu par vārdisku preču zīmi “Multi Markets Fund MMF”Deutsches Patent- und Markenamt (Vācijas Patentu un preču zīmju birojs) attiecībā uz pakalpojumiem, kuri ir iekļauti 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīguma par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām (turpmāk tekstā – “Nicas nolīgums”) 36. klasē.

8.

Šie pakalpojumi ir aprakstīti šādi: “apdrošināšana (konsultēšana, pārdošana un starpniecība apdrošināšanā); konsultācijas apdrošināšanas jomā; finanšu darījumi (banku un kredītiestāžu pakalpojumi, finanšu konsultācijas, ieguldījumi, trasta operācijas, monetārie darījumi); nekustamā īpašuma darījumi (nekustamo īpašumu pārvalde un īpašumu apsaimniekošana, nekustamo īpašumu starpniecības darījumi); ieguldījumu un finanšu konsultācijas”.

9.

Ar diviem 2008. gada 23. maija un 11. septembra lēmumiem Deutsches Patent- und Markenamt noraidīja reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz MarkenG 8. panta 2. punkta 1. un 2. apakšpunktu. Šajā ziņā tā būtībā uzskatīja, ka izteiciens “Multi Markets Fund” apzīmēja fondu, kurš veic ieguldījumus daudzos dažādos tirgos. Tā arī uzskatīja, ka ir skaidrs, ka sabiedrība burtu virkni “MMF” sapratīs kā acīmredzamu apzīmējuma pirmo trīs vārdisko elementu saīsinājumu, jo šis saīsinājums tieši atbilst šiem trim vārdiem un saskan ar to attiecīgajiem sākuma burtiem.

10.

Deutsches Patent- und Markenamt no tā secināja, ka apzīmējums kopumā nepārsniedz to elementu summu, kuri to veido. Lai arī norādot, ka burtu virknei “MMF”, aplūkojot to atsevišķi, var būt dažādas nozīmes, Deutsches Patent- und Markenamt tomēr uzskatīja, ka kontekstā ar pārējiem preču zīmes elementiem un attiecīgajiem pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem apzīmējums tika pieteikts, izvēle acīmredzami samazinājās.

11.

A. Strigls cēla prasību Bundespatentgericht atcelt Deutsches Patent- und Markenamt lēmumus, ar kuriem atteikta šīs vārdiskās preču zīmes reģistrācija. Viņš uzskatīja, ka šai vārdiskajai preču zīmei ir vairākas nozīmes. Pēc viņa domām, ar to, ka burti “MMF” varētu atbilst vairākiem saīsinājumiem, pietiekot, lai noraidītu apgalvojumu, ka šo apzīmējumu var izmantot aprakstoši.

12.

Šajos apstākļos Bundespatentgericht, uzskatot, ka minētās prasības iznākums ir atkarīgs no Direktīvas 2008/95 interpretācijas, nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai Direktīvas [2008/95] 3. panta 1. punkta b) un/vai c) apakšpunktā paredzētais reģistrācijas atteikuma pamatojums ir piemērojams arī vārdiskai preču zīmei, kas sastāv no aprakstošas vārdu kombinācijas, kura apvienota ar burtu virkni, kas nav aprakstoša, ja sabiedrība šo burtu virkni uztver kā aprakstošo vārdu saīsinājumu, jo tā atbilst katra šajā vārdu kombinācijā esoša vārda sākuma burtam, un līdz ar to preču zīme kopumā var tikt uzskatīta par savstarpēji paskaidrojošu, aprakstošu norāžu vai saīsinājumu kombināciju?”

13.

Vārdiska preču zīme “NAI – Der Natur-Aktien-Index” tika reģistrēta 2001. gadā Deutsches Patent- und Markenamt uz sabiedrības Securvita Gesellschaft zur Entwicklung alternativer Versicherungskonzepte mbH (turpmāk tekstā – “Securvita”) vārda attiecībā uz šādiem Nicas nolīguma 36. klasē ietilpstošajiem pakalpojumiem: “apdrošināšana, finanšu darījumi, monetārie darījumi, nekustamā īpašuma darījumi”.

14.

2007. gadā sabiedrība Öko Invest Verlagsgesellschaft mbH (turpmāk tekstā – “Öko-Invest”) lūdza atcelt minēto preču zīmi, norādot, ka burtu virkni “NAI” finanšu darījumu jomā izmanto kā vārdu kombinācijas “Natur-Aktien-Index” saīsinājumu. Savas prasības atbalstam Öko-Invest uzskata, ka, tā kā šī vārdu kombinācija, kas atrodas tieši pēc burtu “NAI” virknes, ir aprakstoša norāde, burtu virkne, kas tiek uztverta tikai kā vārdu kombinācijas saīsinājums, var tikt uzskatīta vienīgi par aprakstošu norādi.

15.

Ar 2008. gada 28. maija lēmumu Deutsches Patent- und Markenamt apmierināja Öko-Invest lūgumu un atcēla šo preču zīmi, uzskatot, ka to nepieļāva MarkenG 8. panta 2. punkta 1. apakšpunktā paredzētais reģistrācijas atteikuma pamatojums. Deutsches Patent- und Markenamt uzskatīja, ka preču zīme kopumā nav nekas cits kā vienīgi aprakstošu norāžu un pirms tam novietota saīsinājuma, proti, burtu virknes “NAI”, kuru sabiedrība arī kā tādu identificē, kombinācija.

16.

Apelācijas sūdzības, kuru Öko-Invest par šo lēmumu iesniedza Bundespatentgericht, atbalstam sabiedrība Securvita norādīja, ka neviens reģistrācijas atteikuma pamatojums nebija attiecināms uz šo preču zīmi. It īpaši tā atsaucās uz to, ka Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes un dizainparaugi) (turpmāk tekstā – “ITSB”) ar 2009. gada 15. oktobra lēmumu lietā R 1630/2008-4 ir apmierinājusi Kopienas preču zīmes “NAI – Der Natur-Aktien-Index” pieteikumu, uzskatot, ka šī preču zīme ir uzskatāma par atšķirtspējīgu un neaprakstošu apzīmējumu ( 4 ).

17.

Šādos apstākļos Bundespatentgericht nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai Direktīvas [2008/95] 3. panta 1. punkta b) un/vai c) apakšpunktā paredzētais reģistrācijas atteikuma pamatojums ir piemērojams arī vārdiskai preču zīmei, kas sastāv no aprakstošas vārdu kombinācijas, kura apvienota ar burtu virkni, kas – atsevišķi aplūkojot – nav aprakstoša, ja sabiedrība šo burtu virkni uztver kā aprakstošo vārdu saīsinājumu, jo tā atbilst katra šajā vārdu kombinācijā esoša vārda sākuma burtam, un līdz ar to preču zīme kopumā var tikt uzskatīta par savstarpēji paskaidrojošu, aprakstošu norāžu vai saīsinājumu kombināciju?”

18.

Bundespatentgericht iesniegtie lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu Tiesas kancelejā tika reģistrēti 2011. gada 25. februārī.

19.

Ar Tiesas priekšsēdētāja 2011. gada 26. maija rīkojumu lieta C-90/11 un lieta C-91/11 tika apvienotas mutvārdu procesam un sprieduma taisīšanai.

20.

Rakstveida apsvērumus iesniedza viena no pusēm pamatlietās, sabiedrība Securvita, Itālijas un Polijas valdības, kā arī Eiropas Komisija. Neviens lietas dalībnieks nelūdza rīkot tiesas sēdi.

21.

Vispirms ir jānorāda, ka Direktīvas 2008/95 noteikumi ir līdzīgi Regulas Nr. 207/2009 noteikumiem. Šajā gadījumā reģistrācijas atteikuma vai spēkā neesamības pamatojumi, kas ir paredzēti Direktīvā 2008/95, kuras interpretāciju ir lūgusi iesniedzējtiesa, ir, kā jau norādīju, identiski Regulas 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajiem absolūtajiem atteikuma pamatojumiem. Šī identiskuma dēļ es arī atsaukšos uz Tiesas judikatūru attiecībā uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta noteikumiem ( 5 ).

22.

Runājot par atbildi, kas sniedzama uz prejudiciālajiem jautājumiem, abās pamatlietās uzdotie jautājumi nav jānošķir, jo valsts tiesas uzdotais tiesību jautājums būtībā ir tāds pats. Ar to, ka lietā Securvita uzdotā prejudiciālā jautājuma pirmajā daļā ir pievienoti vārdi “atsevišķi aplūkojot” ( 6 ), šis jautājums šķiet precīzāks, kaut arī būtībā līdzīgs, par lietā Strigl uzdoto jautājumu. Šī iemesla dēļ es šajos secinājumos ņemšu vērā lietā Securvita uzdotā jautājuma formulējumu.

23.

Šajās lietās iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, kā, ņemot vērā Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta b) un/vai c) apakšpunktā minētos reģistrācijas atteikuma vai spēkā neesamības pamatojumus, ir jāvērtē preču zīme, kas sastāv, pirmkārt, no aprakstošas vārdu kombinācijas un, otrkārt, no burtu virknes, kurā pārņemti šīs vārdu kombinācijas sākuma burti, un kas kā tāda var tikt uzskatīta par neaprakstošu.

24.

Ņemot vērā, ka strīdīgās preču zīmes sastāv no aprakstošiem elementiem, kā arī – aplūkojot atsevišķi – neaprakstošiem elementiem, ir jākonstatē paralēles ar sistēmu, kura ir izveidota ar Regulu Nr. 207/2009. Atbilstoši šīs regulas 37. panta 2. punktam ITSB preču zīmes reģistrāciju var pakļaut nosacījumam, ka pieteikuma iesniedzējs deklarē, ka viņš atsakās no ekskluzīvām tiesībām uz preču zīmes elementu, kam nav atšķirtspējas (saukts arī par “disclaimer”), ja minētā elementa iekļaušana preču zīmē varētu radīt šaubas attiecībā uz preču zīmes aizsardzības apjomu (turpmāk tekstā – “paziņojums par atteikšanos”) ( 7 ).

25.

Tomēr atbilstoši Regulai Nr. 207/2009 ITSB tiesības lūgt, lai preču zīmes pieteicējs iesniedz paziņojumu par atteikšanos, nekādi nenozīmē, ka šis paziņojums varētu ietekmēt jautājumu, vai apzīmējums var tikt reģistrēts vai var netikt reģistrēts. Vispārīgi jānorāda, ka preču zīmi, kas sastāv no vairākiem elementiem, no kuriem daži ir aprakstoši vai nav atšķirīgi, atsaka reģistrēt tikai tad, ja tai kopumā nav atšķirtspējas ( 8 ).

26.

Lai arī paziņojumi par atteikšanos varētu ietekmēt vērtējumu par preču zīmes aizsardzības apjomu preču zīmju konfliktu gadījumā, nešķiet, ka ITSB izmantotu šo ar Regulu Nr. 207/2009 piešķirto iespēju. Tieši pretēji, šķiet, ka ITSB piemēro principu, saskaņā ar kuru no vairākiem elementiem sastāvoši apzīmējumi nevar saņemt aizsardzību tikai attiecībā uz kādu no šiem elementiem ( 9 ).

27.

Pārbaudot Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā paredzētos reģistrācijas atteikuma vai spēkā neesamības pamatojumus, pienācīgi ir jāņem vērā ar šiem pamatojumiem sasniedzamie mērķi un to pamatā esošās vispārējās intereses. Tieši tāpēc šajā ziņā ir lietderīgi sniegt dažus norādījumus.

28.

Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai Direktīvas 2008/95 3. pantā paredzētie dažādie reģistrācijas atteikuma vai spēkā neesamības pamatojumi, kā arī Regulas Nr. 207/2009 7. pantā paredzētie absolūtie atteikuma pamatojumi ir jāinterpretē, ņemot vērā vispārējo mērķi, kas ir katra šī pamatojuma pamatā ( 10 ).

29.

Pirmkārt, Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētā reģistrācijas atteikuma vai spēkā neesamības pamatojuma mērķis ir nodrošināt, lai tiktu sasniegts vispārējs mērķis, ka preču vai pakalpojumu, attiecībā uz kuriem reģistrācija tiek lūgta, pazīmju aprakstošus apzīmējumus vai norādes varētu brīvi izmantot visi ( 11 ).

30.

Tādējādi Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētā reģistrācijas atteikuma vai spēkā neesamības pamatojuma mērķis ir nepieciešamība garantēt atsevišķu apzīmējumu pieejamību un līdz ar to nodrošināt, ka šos apzīmējumus brīvi var izmantot visi saimnieciskās darbības subjekti attiecīgajā nozarē ( 12 ). Šis princips, kura izcelsme ir Vācijas tiesībās (“Freihaltebedürfnis”), tādējādi ir uzskatāms par būtisku apstākli, interpretējot šo reģistrācijas atteikuma vai spēkā neesamības pamatojumu ( 13 ).

31.

No šīs pieejamības prasības izriet, ka ar Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēto reģistrācijas atteikuma vai spēkā neesamības pamatojumu tādējādi ir jāaizkavē tas, lai aprakstoši apzīmējumi vai norādes, uz kurām attiecas šī prasība, netiktu rezervēti vienam uzņēmumam tādēļ, ka tie ir reģistrēti kā preču zīme ( 14 ). Tomēr atšķirībā no Vācijas tiesību doktrīnas Tiesa ir uzsvērusi, ka Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētā reģistrācijas atteikuma vai spēkā neesamības pamatojuma piemērošana nav atkarīga no tā, vai pastāv pieejamības prasība, kas būtu konkrēta, reāla un nopietna, un līdz ar to nav būtiski zināt to konkurentu skaitu, kuriem ir vai varētu būt interese izmantot attiecīgo apzīmējumu ( 15 ).

32.

Otrkārt, runājot par Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto reģistrācijas atteikuma vai spēkā neesamības pamatojumu, no Tiesas judikatūras izriet, ka attiecīgā vispārējā interese ir cieši saistīta ar preču zīmes pamatfunkciju, proti, funkciju, kuras mērķis ir tāds, ka patērētājs vai gala lietotājs bez iespējamas sajaukšanas var atšķirt preces vai pakalpojumus, uz kuriem attiecas preču zīme, no citām citas izcelsmes precēm vai pakalpojumiem ( 16 ).

33.

Šīs vispārējās intereses ir jāņem vērā, izvērtējot uzdotos prejudiciālos jautājumus.

34.

Vispirms ir jāuzsver, ka Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētie reģistrācijas atteikuma vai spēkā neesamības pamatojumi ir cieši saistīti. Saskaņā ar c) apakšpunktu ieviešot nosacījumu par to, ka preču zīme ir tikai aprakstoša, ir iespējams atsaukties uz šī panta b) apakšpunktu. Citiem vārdiem, tas, ka vārdiskai preču zīmei nav atšķirtspējas, izriet no aprakstošā apzīmējuma, nevis otrādi ( 17 ).

35.

Savu juridisko pamatojumu sniegšu, balstoties uz šo apgalvojumu. Šajā kontekstā tomēr ir jāatgādina, ka apzīmējumam var nebūt atšķirtspējas citu iemeslu dēļ, nevis tāpēc, ka tā, iespējams, ir aprakstoša ( 18 ), un tas, ka apzīmējumam nav atšķirtspējas, nevar tikai pamatoties uz tā aprakstošo raksturu, neņemot vērā dažādas vispārējās intereses, kuras ir abu reģistrācijas atteikuma pamatojumu pamatā ( 19 ).

36.

Tāpat ir jānorāda, ka – pretēji Komisijas norādītajam savos rakstveida apsvērumos – ir jānošķir dažādie Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētie reģistrācijas atteikuma vai spēkā neesamības pamatojumi. Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai pat tad, ja šo pamatojumu attiecīgās piemērošanas jomas nedaudz pārklājas, katrs no šiem pamatojumiem ir neatkarīgs no pārējiem un prasa veikt atsevišķu pārbaudi ( 20 ).

37.

Šajā kontekstā turklāt ir jānorāda, ka Tiesa jau ir konstatējusi, ka preču zīmes, kura sastāv no vairākiem vārdiem vai viena vārda un cipara, aprakstošais raksturs var tikt pārbaudīts daļēji attiecībā uz katru no šiem vārdiem, aplūkojot atsevišķi, bet katrā ziņā tas ir jākonstatē arī attiecībā uz visu nosaukumu, kuru veido šie elementi ( 21 ).

38.

Vispārīgi jānorāda, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru parasti vienkārša elementu kombinācija, kurā katrs no elementiem apraksta preču vai pakalpojumu, attiecībā uz kuriem tikusi pieteikta reģistrācija, īpašības, pati ir tāda, kas apraksta šīs īpašības Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē. Tomēr šāda kombinācija var nebūt aprakstoša minētās normas izpratnē, ja tā rada pietiekami attālinātu iespaidu salīdzinājumā ar to, ko rada vienkāršs minēto elementu apvienojums ( 22 ).

39.

Turklāt tas, ka katram no šiem elementiem, aplūkojot atsevišķi, nav atšķirtspējas, neizslēdz iespēju, ka šo elementu kombinācijai tomēr var būt šāds raksturs ( 23 ).

40.

Tādu vārdisku preču zīmju gadījumā, kuras ir aplūkotas pamatlietās un kuras sastāv no aprakstošiem vārdiem, kas sasaistīti ar burtu virkni, kura atbilst šo vārdu sākuma burtiem un kuru, aplūkojot atsevišķi, var uzskatīt par neaprakstošu, jautājums ir par to, vai saīsinājuma, kurš, aplūkojot atsevišķi, nav aprakstošs, pievienošanas aprakstošai vārdu kombinācijai rezultātā var būt tā, ka šie vārdiskie elementi, aplūkoti kopā, ir ar neaprakstošu raksturu vai pat tiem ir atšķirtspēja, kas ir prasība, lai šādu preču zīmi varētu reģistrēt.

41.

Citiem vārdiem sakot, pamatlietās ir jānosaka, vai viena un tā pati burtu kombinācija attiecībā uz vienām un tām pašām precēm un pakalpojumiem vienmēr ir jāizvērtē vienādi neatkarīgi no tā, vai reģistrācijai par preču zīmi burtu kombinācijas tiek pieteiktas atsevišķi vai kopā ar citiem aprakstošiem elementiem.

42.

Šajā kontekstā lietderīgi ir norādīt, ka atbilstoši Tiesas uzskatam vārdiskai preču zīmei, kas apraksta preces vai pakalpojuma īpašības Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē, noteikti nepiemīt atšķirtspēja attiecībā uz tām pašām precēm un pakalpojumiem ( 24 ). Šajā kontekstā attiecīgās preču zīmes ir jāizvērtē, vispirms analizējot to veidojošos elementus un pēc tam tās izvērtējot kopumā.

43.

Ņemot vērā šos faktus, attiecīgās preču zīmes ir jāizvērtē, vispirms analizējot to veidojošos elementus un pēc tam izvērtējot tās kopumā.

44.

Pirmkārt, attiecībā uz lietu Strigl un preču zīmi “Multi Markets Fund MMF” iesniedzējtiesa būtībā uzskata, ka vārdu kombinācija “Multi Markets Fund” ir uzskatāma par norādi, kas norāda pakalpojumus, kuri minēti pieteikumā, proti, pakalpojumus, kurus sniedz it īpaši tāda fonda ietvaros, kurš veic ieguldījumus dažādos tirgos. Iesniedzējtiesa arī norāda, ka konkrētā sabiedrības daļa varētu viegli saprast vārdu kombināciju “Multi Markets Fund” veidojošos vārdus neatkarīgi no tā, vai tos aplūkotu atsevišķi vai visu vārdu kombināciju, kuru tie veido, kopā.

45.

Saistībā ar burtu virkni “MMF”, to aplūkojot atsevišķi, iesniedzējtiesa norāda, ka tā ir uzskatāma par burtu kombināciju, kurai kā tādai nevar piedēvēt aprakstošu nozīmi. Tomēr tā arī norāda, ka šī burtu virkne seko tieši aiz vārdu kombinācijas “Multi Markets Fund”, un tāpēc tā secina, ka šo burtu virkni konkrētā sabiedrības daļa uztvers kā minētās vārdu kombinācijas saīsinājumu. Iesniedzējtiesa uzskata, ka šāda uztvere atbilst samērā informēta, uzmanīga un apdomīga vidusmēra patērētāja dabiskai un acīmredzamai uztverei.

46.

Otrkārt, runājot par lietu Securvita un preču zīmi “NAI – Der Natur-Aktien-Index”, jēdziens “Natur-Aktien-Index” līdzās jēdzienam “Öko-Aktien” [eko akcijas], “Umweltaktien” [vides akcijas] vai “grüne Aktien” [zaļās akcijas] ir līdzvērtīgs ekoloģiski orientēto uzņēmumu akciju apzīmējumam un līdz ar to konkrētu vērtspapīru veidu apzīmējumam. Turklāt apzīmējumu “Natur-Aktie” ļoti bieži izmantojot, lai aprakstītu dažādu produktu īpašības finanšu darījumu jomā. Iesniedzējtiesa uzskata, ka vārdu kombinācija, raugoties no konkrētās sabiedrības daļas puses, apraksta tādu pakalpojumu īpašības, uz kurām attiecas preču zīme, Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē.

47.

Saistībā ar burtu virkni “NAI”, kura atrodas pirms vārdu kombinācijas “Der Natur-Aktien-Index”, iesniedzējtiesa norāda, ka šī burtu virkne nav standarta un vispārēji saprotams saīsinājums, kuru konkrētā sabiedrības daļa varētu uzskatīt par tādu, kas norāda to pakalpojumu īpašības, attiecībā uz kuriem preču zīme tika reģistrēta. Tādējādi burtu virkne “NAI”, to aplūkojot atsevišķi, nevarētu Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē aprakstīt to pakalpojumu īpašības, attiecībā uz kuriem preču zīme tika reģistrēta.

48.

Vispirms ir jānorāda, ka pat arī tad, ja tādas burtu virknes kā pamatlietās varētu uzskatīt par tādām, kurām, tās aplūkojot atsevišķi, ir atšķirtspēja attiecībā uz pakalpojumiem, uz kuriem attiecas attiecīgās preču zīmes, tomēr konkrētās sabiedrības daļas uztvere nedrīkst tikt izvērtēta, tikai ņemot vērā dažādos preču zīmi veidojošos elementus, bet galvenokārt preču zīmes radīto iespaidu kopumā.

49.

Saistībā ar pamatlietās aplūkoto preču zīmju iespaidu kopumā iesniedzējtiesa uzsver, ka attiecīgie trīs lielie burti, proti, “MMF” un “NAI”, atbilst trīs attiecīgās vārdu kombinācijas vārdiem, proti, “Multi Markets Fund” un “Natur-Aktien-Index”. Tādējādi sabiedrība šo burtu virkni viegli atpazītu kā vārdu kombināciju, kura atkarībā no gadījuma ir pirms vai pēc šīs burtu virknes, saīsinājumu.

50.

Attiecībā uz preču zīmes “NAI – Der Natur-Aktien-Index” sastāvu ir arī jānorāda, ka burtu virknei “NAI” seko domuzīme, kura to sasaista ar vārdu kombināciju. Kā izriet no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu, šo domuzīmi varētu uzskatīt par tādu, kura pastiprina visa kopuma iespaidu, saskaņā ar kuru burtu virkne būtu uzskatāma par vārdu kombinācijas, kura tai seko, saīsinājumu. Šajā ziņā iesniedzējtiesa norāda, ka šo secinājumu nevar apšaubīt tas, ka saīsinājumā “NAI” nav ietverts tālāk sekojošā vārdu kombinācijā esošā noteiktā artikula “Der” sākuma burts, jo artikuls “Der” ir papildu elements salīdzinājumā ar lietvārdiem, kuru sākuma burti ir pārņemti attiecīgajā saīsinājumā.

51.

Šajā kontekstā tikai kā iestarpinājumu ir jānorāda, ka man nešķiet ļoti pārliecinošs ITSB Apelāciju ceturtās padomes pamatojums attiecībā uz preču zīmes “NAI – Der Natur-Aktien-Index” reģistrēšanu kā Kopienas preču zīmi. Kā uzskatīja ITSB, burtu virknei “NAI”, aplūkojot atsevišķi, nav nekādas aprakstošas nozīmes un vārdu kombinācijas “Der Natur-Aktien-Index” pievienošana neko nemaina. ITSB norādīja, ka citāda secinājuma rezultātā šāda burtu virkne varētu kļūt par “vēlāk” aprakstošu kopumā pēc aprakstošu vārdisku elementu pievienošanas ( 25 ).

52.

Protams, nav izslēgts, ka šādām burtu virknēm, tās aplūkojot atsevišķi, var būt atšķirtspēja, ja ar tām kā tādām var izdarīt atsauci uz citiem saīsinājumiem, un ka tās, aplūkojot atsevišķi, neapraksta preces vai pakalpojumus, uz kuriem attiecas attiecīgās preču zīmes. Es tomēr vēlos uzsvērt, ka vidusmēra patērētājs preču zīmi vispārīgi uztver kā vienu veselu un nepārbauda tās dažādos elementus ( 26 ).

53.

ITSB lēmumā izteiktais viedoklis neievēro visa kopuma iespaidu, kas, kā jau norādīju, ir jāņem vērā, izvērtējot Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētos reģistrācijas atteikuma vai spēkā neesamības pamatojumus. Ņemot vērā visa kopuma iespaidu, kuru rada preču zīmes, kas sastāv no vārdu kombinācijas, kura apraksta attiecīgās preces un pakalpojumus, kā arī no burtu virknes, kura sastāv no šo vārdu kombināciju veidojošo vārdu sākuma burtiem, šķiet, ka šī vārdu kombinācija ir dominējošais šādu preču zīmju elements. Manuprāt, burtu virkne, kura sastāv no trīs attiecīgajā vārdu kombinācijā ietverto vārdu sākuma burtiem, nevar radīt pietiekami attālu iespaidu no tā, kuru rada vienkārša preču zīmi veidojošo elementu apvienošana.

54.

Jāpiebilst, ka burtu virkne, kuru konkrētā sabiedrības daļa uztver kā tādas vārdu kombinācijas saīsinājumu, ar kuru šī virkne ir sasaistīta, nevar būt pārāka par visu preču zīmi, to aplūkojot kopā, veidojošo elementu kopumu, pat arī tad, ja šī burtu virkne var tikt uzskatīta par tādu, kurai pašai par sevi ir atšķirtspēja. Tādējādi kāda preču zīmes elementa, proti, burtu virknes, aprakstošais raksturs izriet no preču zīmes, to aplūkojot kopumā. Līdz ar to, piemēram, izdomātas vārdiskas preču zīmes “Two for tea – 24T” radītais kopuma iespaids atšķiras no “24T” radītā iespaida.

55.

Es uzstāju uz to, ka preču zīmes nozīme ir jānosaka kopumā. Tādas preču zīmes gadījumā, kuras elementi viens ar otru ir cieši saistīti un kuras divi elementi savstarpēji viens otru paskaidro, preču zīmes izvērtēšana kopumā var novest pie citāda secinājuma nekā tad, ja katrs no elementiem tiktu izvērtēts atsevišķi.

56.

Tieši tāpēc es, pamatojoties uz to, ka tādas preču zīmes kā pamatlietās ir jāizvērtē kopumā, uzskatu, ka sabiedrība pašam par sevi neaprakstošam saīsinājumam piedēvē tikai aprakstošo saturu, kurš izriet no vārdu kombinācijas, ar kuru šis saīsinājums ir sasaistīts, jo šis dažādu elementu sasaistījums savstarpēji viens otru paskaidro. No tā izriet, ka burtu virknei, kurā ir pārņemti vārdu kombināciju veidojošo vārdu sākuma burti, salīdzinājumā ar vārdu kombināciju ir tikai papildu vieta, un tāpēc es secinu, ka elements, kurš sastāv no šādas burtu virknes, ir nenozīmīgs saistībā ar šādas preču zīmes radīto iespaidu kopumā ( 27 ). Aprakstoša vārdu kombinācija līdz ar to piešķir aprakstošu nozīmi preču zīmei, to aplūkojot kopumā.

57.

Neraugoties uz šo secinājumu, vēl ir jāatbild uz iesniedzējtiesas jautājumu par attiecīgajām Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā paredzēto reģistrācijas atteikuma vai spēkā neesamības pamatojumu piemērošanas jomām saistībā ar pamatlietās aplūkotajām preču zīmēm.

58.

Attiecībā uz Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta nošķiršanu tādu preču zīmju gadījumā, kādas tiek aplūkotas pamatlietās, ir jāņem vērā ne tikai attiecīgo preču zīmju aprakstošais raksturs, kas ir jākonstatē, pamatojoties uz to radīto iespaidu kopumā, bet arī vispārējās intereses, kas ir attiecīgo reģistrācijas atteikuma vai spēkā neesamības pamatojumu pamatā. Līdz ar to ir vēlreiz jāizceļ, pirmkārt, pieejamības prasība, kura ir saistīta ar atsevišķiem apzīmējumiem, un, otrkārt, preču zīmes atšķirtspējas funkcija, ar kuru preces un pakalpojumus, uz kuriem attiecas preču zīme, var atšķirt no citām citas izcelsmes precēm vai pakalpojumiem.

59.

Šādā skatījumā preču zīmes, kura sastāv tikai no aprakstošiem apzīmējumiem vai norādēm, attiecībā uz kurām ir jānodrošina, ka tās ir pieejamas visiem, reģistrācija būtu pretrunā pašam Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētā reģistrācijas atteikuma vai spēkā neesamības pamatojuma mērķim.

60.

Lai nodrošinātu šī brīvas izmantošanas mērķa pilnīgu īstenošanu, Tiesa ir precizējusi, ka nav vajadzīgs, lai Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā norādītie preču zīmi veidojošie apzīmējumi vai norādes reģistrācijas pieteikšanas brīdī tiek faktiski izmantoti, lai raksturotu preces vai pakalpojumus, attiecībā uz kuriem tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, vai šo preču vai pakalpojumu pazīmes. Pietiek, ja šos apzīmējumus un norādes var izmantot šādiem mērķiem ( 28 ). Tādējādi, piemērojot direktīvas 3. panta 1. punkta c) apakšpunktu, ir jāatsaka vārdiska apzīmējuma reģistrācija, ja vismaz viena no tā iespējamām nozīmēm norāda uz attiecīgo preču vai pakalpojumu raksturīgajām īpašībām ( 29 ).

61.

Tomēr Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta c) apakšpunkts attiecas uz preču zīmēm, kuras sastāv tikai no aprakstošiem apzīmējumiem vai norādēm. Pamatlietās strīdīgās preču zīmes sastāv no aprakstošiem elementiem (vārdu kombinācijām), no vienas puses, un neaprakstošiem elementiem, tos aplūkojot atsevišķi (burtu virknēm), no otras puses. Kā iepriekš norādīju, šādā gadījumā burtu virknes, kas pati par sevi ir neaprakstoša, aprakstošā nozīme izriet no preču zīmes izvērtēšanas kopumā. Precīzāk, šo burtu virkņu aprakstošais raksturs izriet no vārdu kombinācijas vārdiem, kuru sākuma burti veido attiecīgās virknes.

62.

Līdz ar to nav jānodrošina nedz šādu burtu virkņu, tās aplūkojot atsevišķi, nedz preču zīmes, to aplūkojot kopumā, pieejamība, jo, pat ja preču zīmei ir aprakstoša nozīme, tā nesastāv tikai no šādiem apzīmējumiem vai norādēm. Šī iemesla dēļ, lai izvērtētu pamatlietās aplūkotās preču zīmes, ir jāizmanto Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais atšķirtspējas kritērijs.

63.

Saistībā ar šādas elementu kombinācijas atšķirtspējas izvērtēšanu minētā panta b) apakšpunkta izpratnē iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai strīdīgās preču zīmes, tās aplūkojot kopumā, var nodrošināt preču zīmes galveno funkciju – preces vai pakalpojumus, uz kuriem attiecas preču zīme, nošķirt no citām citas izcelsmes precēm vai pakalpojumiem. Jautājums ir par to, vai aprakstošu elementu un neaprakstoša elementa, aplūkojot to atsevišķi, bet aprakstoša, aplūkojot attiecīgo preču zīmi kopumā, kombinācija var radīt pietiekami attālinātu iespaidu salīdzinājumā ar to, ko rada vienkāršs minēto elementu apvienojums ( 30 ).

64.

Nobeigumā ir jānorāda, ka attiecībā uz preču zīmes, kas sastāv no aprakstošas vārdu kombinācijas, kas apvienota ar burtu virkni, ko veido šīs vārdu kombinācijas vārdu sākuma burti, izvērtēšanu kopumā es uzskatu, ka burtu virkne, kas ir neaprakstoša, to aplūkojot atsevišķi, iegūst aprakstošu raksturu šajā īpašajā kontekstā. Tomēr, tā kā no šādiem elementiem sastāvoša preču zīme nesastāv tikai no aprakstošiem apzīmējumiem vai norādēm Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē, ir jāatsaucas uz Direktīvas 2008/95 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu, lai izvērtētu iespēju reģistrēt šāda veida preču zīmi.

65.

Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, ierosinu uz Bundespatentgericht uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:

Vārdiska preču zīme, kas sastāv no aprakstošas vārdu kombinācijas, kura apvienota ar burtu virkni, kas pati par sevi nav aprakstoša, kuru veido katra šīs vārdu kombinācijas vārda sākuma burti un kuru šī iemesla dēļ sabiedrība uztver kā minētās vārdu kombinācijas saīsinājumu, un kas kopumā var tikt saprasta kā aprakstošu apzīmējumu vai saīsinājumu, kuri viens otru paskaidro, kombinācija, ir jāizvērtē, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīvas 2008/95/EK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto reģistrācijas atteikuma vai spēkā neesamības pamatojumu, nevis ņemot vērā šīs direktīvas 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēto reģistrācijas atteikuma vai spēkā neesamības pamatojumu, jo šāda preču zīme nesastāv tikai no aprakstošiem apzīmējumiem vai norādēm.