Puses
Sprieduma pamatojums
Rezolutīvā daļa

Puses

Lieta C-615/10

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Korkein hallinto-oikeus (Somija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2010. gada 13. decembrī un kas Tiesā reģistrēts 2010. gada 23. decembrī, tiesvedībā

Insinööritoimisto InsTiimi Oy ,

piedaloties

Puolustusvoimat .

TIESA (ceturtā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs Ž. K. Bonišo [ J.-C. Bonichot ], tiesneši A. Prehala [ A. Prechal ], L. Bejs Larsens [ L. Bay Larsen ] (referents), K. Toadere [ C. Toader ] un E. Jarašūns [ E. Jarašiūnas ],

ģenerāladvokāte J. Kokote [ J. Kokott ],

sekretāre S. Stremholma [ C. Strömholm ], administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2011. gada 12. decembra tiesas sēdi,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

– Insinööritoimisto InsTiimi Oy vārdā – A.-M. Eskola, asianajaja, un T. Pekkala,

– Puolustusvoimat vārdā – J. Matinlassi, pārstāvis,

– Somijas valdības vārdā – J. Heliskoski , pārstāvis,

– Čehijas valdības vārdā – J. Očková , kā arī T. Müller un M. Smolek , pārstāvji,

– Portugāles valdības vārdā – L. Inez Fernandes , pārstāvis,

– Eiropas Komisijas vārdā – E. Paasivirta un C. Zadra , pārstāvji,

noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus 2012. gada 19. janvāra tiesas sēdē,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

Sprieduma pamatojums

1. Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu [būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu] slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV L 134, 114. lpp.), 10. pantu, LESD 346. panta 1. punkta b) apakšpunktu, kā arī Padomes 1958. gada 15. aprīļa Lēmumā 255/58 iekļauto ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma sarakstu (turpmāk tekstā – “Padomes 1958. gada 15. aprīļa saraksts”), kuram ir piemērojama minētā LESD tiesību norma.

2. Šis lūgums tika iesniegts saistībā ar tiesvedību, kurā Insinööritoimisto InsTiimi Oy (inženieru birojs InsTiimi SA , turpmāk tekstā – “ InsTiimi ”) vēršas pret Suomen Puolustusvoimien Teknillinen Tutkimuslaitos (Somijas Bruņoto spēku Tehniskās kontroles iestāde) saistībā ar grozāmas platformas sistēmas (“tiltable turntable”), kuru ir paredzēts izmantot kā paliktni priekšmetiem, attiecībā uz kuriem tiek veikti elektromagnētiskie mērījumi, piegādes līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ko šī pēdējā minētā iestāde ir veikusi atbilstoši procedūrai, kas atšķiras no Direktīvā 2004/18 paredzētās procedūras.

Atbilstošās tiesību normas

Savienības tiesību normas

3. Direktīvas 2004/18 10. pantā ar nosaukumu “Iepirkums aizsardzības vajadzībām”, kurš ir iekļauts tās II nodaļas ar nosaukumu “Darbības joma” 2. iedaļā, ir paredzēts:

“Šī direktīva attiecas uz valsts [publiska iepirkuma] līgumiem, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējas iestādes piešķir aizsardzības jomā un uz kuriem attiecas [EK] Līguma 296. pants [neskarot EK līguma 296. pantu]”.

4. Minētajā EKL 296. pantā, kurš bija piemērojams pamatlietas faktu rašanās laikā un kurš, 2009. gada 1. decembrī stājoties spēkā Lisabonas līgumam, tika aizstāts ar tādā pašā redakcijā izteikto LESD 346. pantu, bija paredzēts:

“1. [EK] Līgums neliedz piemērot šādus noteikumus:

a) dalībvalstīm nav jāsniedz informācija, kuras izpaušanu tās atzīst par būtisku savas drošības interešu apdraudējumu;

b) dalībvalstis var veikt pasākumus, ko uzskata par vajadzīgiem, lai aizsargātu savas būtiskās drošības intereses, kas saistītas ar ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu vai tirdzniecību; šādi pasākumi kopējā tirgū nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt tādu ražojumu konkurenci, kuri nav tieši paredzēti militāriem nolūkiem.

2. Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu var grozīt 1958. gada 15. aprīlī sastādīto to ražojumu sarakstu, uz kuriem attiecas 1. punkta b) apakšpunkts.”

5. Ar Padomes 1958. gada 15. aprīļa Lēmumu 255/58 tiek noteikts EKL 296. panta 2. punktā minētais saraksts, izvilkumi no kura ir atspoguļoti Padomes 2008. gada 26. novembra dokumentā 14538/4/08. Iesniedzējtiesa atsaucas uz šo sarakstu, it īpaši uz tā 11., 14. un 15. punktu, kas ir izteikti šādā redakcijā:

“[EK] Līguma [296]. panta 1. punkta b) apakšpunktu piemēro turpmāk uzskaitītajiem ieročiem, munīcijai un militārajam aprīkojumam, ietverot ieročus, kas izstrādāti atomenerģijas izmantošanai

[..]

11. Militārs elektronisks ekipējums

[..]

14. Šajā sarakstā iekļauto materiālu specializētas daļas un priekšmeti, ciktāl tie pēc būtības ir militāri.

15. Mašīnas, ekipējums un priekšmeti, kas izstrādāti tikai, lai pētītu, ražotu, testētu un kontrolētu šajā sarakstā iekļautos ieročus, munīciju un aparatūru, kas paredzēti vienīgi militāram lietojumam.”

6. Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvas 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK (OV L 216, 76. lpp.), kura dalībvalstīm bija jāīsteno līdz 2011. gada 21. augustam, preambulas 10. apsvērumā ir paredzēts:

“Šīs direktīvas izpratnē militārais aprīkojums ir jo īpaši tie ražojumu veidi, kuri minēti [..] sarakstā, kas apstiprināts ar Padomes 1958. gada 15. aprīļa Lēmumu [..]. Šajā sarakstā ir tikai aprīkojums, kurš paredzēts, izstrādāts un ražots tieši militārām vajadzībām. [..] Šajā direktīvā militārajam aprīkojumam būtu jāietver arī tādi ražojumi, kas sākotnēji bija paredzēti civilai izmantošanai, taču vēlāk piemēroti militārām vajadzībām, lai tos izmantotu kā ieročus, munīciju vai militāro aprīkojumu.”

Somijas tiesības

7. Direktīva 2004/18 Somijas tiesībās tika transponēta ar Likumu Nr. 348/2007 par publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru ( julkisista hankinnoista annettu laki ) un Dekrētu Nr. 614/2007 par publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru ( julkisista hankinnoista annettu asetus ).

8. Minētā likuma 7. panta 1. punktā tā piemērošanas joma ir norobežota šādi:

“Šo likumu nepiemēro līgumiem:

1) kas ir konfidenciāli vai kuru izpildei piemērojami īpaši, likumā noteikti drošības pasākumi, vai kad tas ir vajadzīgs būtisku valsts drošības interešu aizsardzībai;

2) kuru priekšmets galvenokārt ir piemērots militārām vajadzībām [..]

[..].”

9. No Aizsardzības ministrijas 2008. gada 28. maija administratīvā priekšraksta izriet, ka, piešķirot tiesības slēgt publiskā iepirkuma līgumu par aizsardzības preču iegādi, līdz turpmākam tostarp ir jāievēro Aizsardzības ministrijas 1995. gada 17. marta rīkojums Nr. 76/1995.

10. Rīkojuma Nr. 76/1995 1. pantā ir definēts, kas ir jāuzskata par galvenokārt militārām vajadzībām paredzētu preci vai pakalpojumu, kam nepiemēro Likumu Nr. 348/2007 par publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru.

11. Kā izriet no minētā rīkojuma 1. panta, skatot to kopā ar Rīkojuma Nr. 76/1995 pielikuma M punktu, tas it īpaši attiecas uz “speciālu aprīkojumu militārai darbībai un apmācībai vai militāru darbību simulāciju vingrinājumiem, kā arī tam īpaši izstrādātām sastāvdaļām, papildiekārtām un aprīkojumu”.

Pamatlieta un prejudiciālais jautājums

12. 2008. gadā Suomen Puolustusvoimien Teknillinen Tutkimuslaitos , iepriekš Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī nepublicējot paziņojumu par paredzamo publisko iepirkumu, izteica uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā attiecībā uz grozāmas platformas sistēmu EUR 1 650 000 vērtībā.

13. 2008. gada 5. februārī tā aicināja četrus saimnieciskās darbības subjektus, tostarp InsTiimi , iesniegt savus piedāvājumus.

14. 2008. gada 24. jūnijā atbilstoši “sarunu procedūrai”, kas neatbilst kādas no Direktīvā 2004/18 noteiktajām publiskā iepirkuma procedūrām prasībām, līguma slēgšanas tiesības tika piešķirtas citam pretendentam, nevis InsTiimi . 2008. gada 25. jūnijā par līguma priekšmetu un pamatlietā aplūkojamās grozāmās platformas sistēmas funkcionēšanas kārtību tika ziņots Somijas valsts dienas laikrakstā.

15. Uzskatot, ka procedūra esot bijusi jāīsteno atbilstoši Direktīvā 2004/18 paredzētajiem noteikumiem, InsTiimi cēla markkinaoikeus (Komerctiesa) prasību par lēmumu piešķirt pamatlietā aplūkojamā līguma slēgšanas tiesības.

16. Šī tiesa šo prasību noraidīja, uzskatot, ka esot pierādīts, ka minētā grozāmās platformas sistēma galvenokārt ir paredzēta militārām vajadzībām un ka līgumslēdzēja iestāde to paredz izmantot vienīgi šādiem nolūkiem.

17. Tātad markkinaoikeus secināja, ka minētajam līgumam ir piemērojams Likuma Nr. 348/2007 par publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru 7. panta 1. punkta 2) apakšpunktā paredzētais atkāpes noteikums.

18. InsTiimi šo nolēmumu pārsūdzēja Korkein hallinto-oikeus (Augstākā administratīvā tiesa).

19. Šajā tiesā InsTiimi norādīja, ka grozāmā platforma esot tehniskā inovācija civilās rūpniecības jomā un neesot militārs aprīkojums. Pamatlietā aplūkojamās grozāmās platformas sistēmas tehniskais izpildījums balstoties uz tādu materiālu, komponentu un sistēmu kombināciju, kuri ir brīvi pieejami, un ar to saistītā izstrādāšana nozīmējot tikai piemērotu sastāvdaļu izvēli un montēšanu, lai izpildītu konkursa prasības.

20. Puolustusvoimat (Bruņotie spēki), ko pārstāv Pääesikunta (Ģenerālštābs), iesniedzējtiesā norādīja, ka šī grozāmās platformas sistēma esot tikusi iegādāta tieši militāriem nolūkiem un ka tā esot īpaši paredzēta kaujas darbības situāciju simulācijai. Tā ļaujot simulēt un vingrināt pretpasākumus izlūkošanai no gaisa dažādos leņķos un mērķa noteikšanu.

21. Atbilstoši Puolustusvoimat sniegtajai argumentācijai minētā grozāmās platformas sistēma esot būtiska brīvā dabā ierīkojamās mēraparatūras sastāvdaļa, lai veiktu elektroniskās kaujas darbības mērījumus, simulācijas un vingrinājumus, un līdz ar to tā esot izstrādāta ieroču pētījumiem, kas tiek veikti militārām vajadzībām.

22. Grozāmās platformas sistēma esot aprīkojums Rīkojuma Nr. 76/1995 pielikuma M punkta izpratnē.

23. Iesniedzējtiesai rodas jautājums, vai Direktīva 2004/18 ir piemērojama gadījumā, ja aprīkojums, kas ir līguma priekšmets, ir tieši paredzēts militāriem nolūkiem, bet tam ir būtībā līdzvērtīgs tehnisks pielietojums arī civilajā jomā.

24. Šādos apstākļos Korkein hallinto-oikeus nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai Direktīva [2004/18], ievērojot šīs direktīvas 10. pantu, [EKL] [296.] panta 1. punkta b) apakšpunktu un Padomes 1958. gada 15. aprīļa [..] sarakstu, ir piemērojama iepirkumam, kas citādi ietilpst direktīvas piemērošanas jomā, ja atbilstoši līgumslēdzējas iestādes ziņām iepirkuma priekšmetu paredzēts izmantot tieši militāriem nolūkiem, bet tam ir lielā mērā līdzvērtīgs tehnisks pielietojums arī civilajā tirgū?”

Par lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamību

25. Somijas valdība, neizvirzot iebildi par nepieņemamību, savos rakstveida apsvērumos precizē, ka lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu neesot iekļautas ziņas attiecībā uz pasākumiem, ko līgumslēdzēja iestāde uzskata par vajadzīgiem, “lai aizsargātu [Somijas Republikas] būtiskās drošības intereses” EKL 296. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, tādēļ minētā valdība uzskata, ka tā neesot varējusi izteikt savu viedokli par šo minētās tiesību normas piemērošanas nosacījumu.

26. Šajā ziņā ir jāprecizē, ka fakts, ka iesniedzējtiesa neizsaka lūgumu interpretēt šo EKL 296. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanas nosacījumu, pats par sevi nerada šaubas par minētā lūguma pieņemamību.

27. LESD 267. pantā paredzētajā sadarbībā starp Tiesu un valstu tiesām tikai valsts tiesa, kura izskata strīdu un kurai ir jāuzņemas atbildība par pieņemamo tiesas nolēmumu, ir tā, kas, ņemot vērā lietas īpatnības, var noteikt, cik lielā mērā prejudiciālais nolēmums ir vajadzīgs, lai šī tiesa varētu taisīt spriedumu, un cik atbilstīgi ir Tiesai uzdotie jautājumi. Tātad gadījumā, ja uzdotais jautājums attiecas uz Savienības tiesību interpretāciju, Tiesai principā ir pienākums pieņemt nolēmumu (skat. it īpaši 2012. gada 24. aprīļa spriedumu lietā C-571/10 Kamberaj , , 40. punkts un tajā minētā judikatūra).

28. Tomēr Tiesai ir jāpārbauda apstākļi, kādos valsts tiesa tai ir iesniegusi lūgumu, lai pārliecinātos par savu kompetenci (iepriekš minētais spriedums lietā Kamberaj , 41. punkts). Atteikties lemt par valsts tiesas uzdotu prejudiciālu jautājumu ir iespējams tikai tad, ja acīmredzami ir skaidrs, ka prasītajai Savienības tiesību interpretācijai nav nekāda sakara ar pamatlietas faktiskajiem apstākļiem vai tās priekšmetu, ja problēma ir hipotētiska vai arī ja Tiesas rīcībā nav tādu vajadzīgo faktisko un tiesisko apstākļu, lai varētu sniegt noderīgu atbildi uz tai uzdotajiem jautājumiem (skat. 2008. gada 14. februāra spriedumu lietā C-450/06 Varec , Krājums, I-581. lpp., 24. punkts).

29. Šajā ziņā ir jānorāda, ka šajā lietā uzdoto jautājumu par hipotētisku un tādējādi nepieņemamu varētu uzskatīt tikai tad, ja būtu acīmredzami skaidrs, ka EKL 296. panta 1. punkta b) apakšpunktā, uz kuru atsauce ir iekļauta Direktīvas 2004/18 10. pantā, paredzētās atkāpes piemērošanu pamatlietā katrā ziņā nevarētu pamatot ar Somijas Republikas būtiskajām drošības interesēm.

30. Lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu Korkein hallinto-oikeus , galīgi nenorādot, vai līgumslēdzēja iestāde šajā lietā ir atsaukusies uz šādām būtiskajām interesēm, ir vienīgi konstatējusi, ka Puolustusvoimat neesot Komisijas 2006. gada 7. decembra Skaidrojošajā paziņojumā par EKL 296. panta piemērošanu valsts iepirkumam aizsardzības vajadzībām (COM(2006) 779, galīgā redakcija) ieteiktajā veidā konkretizējuši, kādas būtiskas drošības intereses skar pamatlietā aplūkojamās grozāmās platformas sistēmas iegāde, nedz arī norādījusi iemeslus, kādēļ tieši šajā gadījumā bija vajadzīgs nepiemērot Direktīvā 2004/18 paredzētos noteikumus.

31. Šajos apstākļos nav acīmredzami, ka uzdotajam jautājumam ir hipotētisks raksturs.

32. Tādējādi lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir uzskatāms par pieņemamu.

Par prejudiciālo jautājumu

33. Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 2004/18 10. pants, skatot to kopsakarā ar EKL 296. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to dalībvalsts tiek pilnvarota publiskā iepirkuma līgumu, kura slēgšanas tiesības līgumslēdzēja iestāde aizsardzības jomā ir piešķīrusi, lai iegādātos aprīkojumu, kuru, lai gan to ir paredzēts izmantot tieši militāriem nolūkiem, ir iespējams izmantot lielā mērā līdzvērtīgiem civiliem mērķiem, izslēgt no minētajā direktīvā paredzēto procedūru piemērošanas.

34. No Direktīvas 2004/18 10. panta, skatot to kopsakarā ar EKL 296. panta 1. punkta b) apakšpunktu, izriet, ka attiecībā uz līgumiem, kuru slēgšanas tiesības tiek piešķirtas aizsardzības jomā, dalībvalstis var veikt pasākumus, atkāpjoties no minētās direktīvas, ja, pirmkārt, runa ir par “ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma tirdzniecību” un, otrkārt, šie pasākumi ir nepieciešami, lai aizsargātu attiecīgās dalībvalsts “būtiskās drošības intereses”.

35. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka šīs tiesību normas, kā tas ir atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai par atkāpēm no pamatbrīvībām, ir jāinterpretē šauri (it īpaši attiecībā uz EKL 296. pantā paredzētajām atkāpēm skat. 2009. gada 15. decembra spriedumu lietā C-284/05 Komisija/Somija, Krājums, I-11705. lpp., 46. punkts un tajā minētā judikatūra). Lai gan šī panta 1. punkta b) apakšpunktā ir norādīts uz pasākumiem, kurus dalībvalsts var uzskatīt par vajadzīgiem būtisku savas drošības interešu aizsardzībai, tas tomēr nebūtu jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstīm tiek piešķirtas pilnvaras atkāpties no EK līguma noteikumiem, tikai atsaucoties uz minētajām interesēm (iepriekš minētais spriedums lietā Komisija/Somija, 47. punkts).

36. Padomes 1958. gada 15. aprīļa sarakstā, uz kuru ir tieši izdarīta atsauce EKL 296. panta 2. punktā, iekļautajiem ražojumu veidiem principā ir piemērojama šī paša panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētā atkāpes iespēja.

37. Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai tādu ražojumu kā pamatlietā aplūkojamā grozāmās platformas sistēma vai klasificēt kādā no minētajā sarakstā norādītajām kategorijām.

38. Tomēr EKL 296. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir precizēts, ka pasākumi, kurus tādējādi var veikt dalībvalstis, nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt tādu ražojumu konkurenci kopējā tirgū, kuri nav tieši paredzēti militāriem nolūkiem.

39. Tādējādi, pirmkārt, ir jāatgādina, ka līgumslēdzēja iestāde nevar atsaukties uz EKL 296. panta 1. punkta b) apakšpunktu, lai attaisnotu atkāpes pasākuma piemērošanu, iegādājoties aprīkojumu, kurš ir noteikti paredzēts civiliem mērķiem un, iespējams, militāriem nolūkiem (šajā ziņā skat. 2008. gada 8. aprīļa spriedumu lietā C-337/05 Komisija/Itālija, Krājums, I-2173. lpp., 48. un 49. punkts).

40. Otrkārt, pat ja aprīkojums ietilpst kādā no Padomes 1958. gada 15. aprīļa sarakstā ietvertajām kategorijām, šo aprīkojumu, ja tam ir lielā mērā līdzvērtīgs tehnisks pielietojums civilajā jomā, par tādu, kurš ir tieši paredzēts militāriem nolūkiem EKL 296. panta izpratnē, var uzskatīt tikai tad, ja šī [militārā] izmantošana nav tikai tāda, ko tai paredz līgumslēdzēja iestāde, bet, kā ģenerāladvokāte ir norādījusi savu secinājumu 48. punktā, tāda, kas izriet no aprīkojumam, kurš ir speciāli paredzēts, izstrādāts vai pārveidots šādiem militāriem nolūkiem, piemītošajiem raksturojumiem.

41. Šajā ziņā ir jānorāda, ka minētā saraksta 11. punktā izmantotie vārdi “militār[ai] [izmantošanai]”, kā arī šī saraksta 14. un 15. punktā izmantotie vārdi “ciktāl tie pēc būtības ir militāri” un “izstrādāti tikai” parāda, ka šajos punktos minētajiem ražojumiem ir objektīvi jāpiemīt specifiski militārajam raksturam.

42. Visbeidzot ir jāatgādina, ka Direktīvas 2009/81 preambulas 10. apsvērumā likumdevējs nesen ir precizējis, ka vārdiem “militārais aprīkojums” šīs direktīvas izpratnē būtu jāietver ražojumi, kas, lai gan sākotnēji paredzēti civilai izmantošanai, vēlāk tika piemēroti militārām vajadzībām, lai tos izmantotu kā ieročus, munīciju vai militāro aprīkojumu.

43. Atbilstoši Tiesai sniegtajai informācijai tāds aprīkojums kā pamatlietā aplūkojamā grozāmās platformas sistēma ir paredzēts elektromagnētisko mērījumu veikšanai un kaujas darbības situāciju simulēšanai. Tādējādi to var kvalificēt kā militārā aprīkojuma sastāvdaļu, kurš ir paredzēts, lai testētu un kontrolētu ieročus Padomes 1958. gada 15. aprīļa saraksta 15. punkta, skatot to kopsakarā ar tā 11. un 14. punktu, izpratnē, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

44. Tomēr grozāmās platformas sistēmu, ko līgumslēdzēja iestāde paredz izmantot tikai militāriem nolūkiem, par tādu, kas ir tieši paredzēta šādiem nolūkiem EKL 296. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, var uzskatīt tikai tad, ja ir konstatēts, ka atšķirībā no līdzīgā civiliem mērķiem paredzētā aprīkojuma, ko ir norādījusi prasītāja pamatlietā, minētā sistēma, ņemot vērā tai piemītošos raksturojumus, tostarp arī būtisku pārveidojumu rezultātā, var tikt uzskatīta par speciāli paredzētu un izstrādātu militāriem nolūkiem; tas tāpat ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

45. Ir jāpiebilst, ka gadījumā, ja, ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, iesniedzējtiesa konstatētu, ka pamatlietā aplūkojamais ražojums ietilpst EKL 296. panta 1. punkta b) apakšpunkta, uz ko atsauce ir izdarīta Direktīvas 2004/18 10. pantā, materiālajā piemērošanas jomā, tai būtu jāpārbauda, vai dalībvalsts, kas vēlas izmantot šo Līguma tiesību normu, var pierādīt nepieciešamību piemērot minētajā tiesību normā paredzēto atkāpi, lai aizsargātu būtiskas drošības intereses (šajā ziņā skat. tostarp iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/Somija, 49. punkts), un vai vajadzību aizsargāt šīs būtiskās intereses nevarēja apmierināt, izsludinot konkursu atbilstoši Direktīvā 2004/18 paredzētajām procedūrām (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Komisija/Itālija, 53. punkts).

46. Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2004/18 10. pants, skatot to kopsakarā ar EKL 296. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar šo pantu dalībvalsts tiek pilnvarota publiskā iepirkuma līgumu, kura slēgšanas tiesības līgumslēdzēja iestāde aizsardzības jomā ir piešķīrusi, lai iegādātos aprīkojumu, kuru, lai gan to ir paredzēts izmantot tieši militāriem nolūkiem, ir iespējams izmantot lielā mērā līdzvērtīgiem civiliem mērķiem, izslēgt no minētajā direktīvā paredzēto procedūru piemērošanas tikai tad, ja šo aprīkojumu, ņemot vērā tam piemītošos raksturojumus, tostarp arī būtisku pārveidojumu rezultātā, var uzskatīt par speciāli paredzētu un izstrādātu militāriem nolūkiem; tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

Par tiesāšanās izdevumiem

47. Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.

Rezolutīvā daļa

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu [būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu] slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, 10. pants, skatot to kopsakarā ar EKL 296. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar šo pantu dalībvalsts tiek pilnvarota publiskā iepirkuma līgumu, kura slēgšanas tiesības līgumslēdzēja iestāde aizsardzības jomā ir piešķīrusi, lai iegādātos aprīkojumu, kuru, lai gan to ir paredzēts izmantot tieši militāriem nolūkiem, ir iespējams izmantot lielā mērā līdzvērtīgiem civiliem mērķiem, izslēgt no minētajā direktīvā paredzēto procedūru piemērošanas tikai tad, ja šo aprīkojumu, ņemot vērā tam piemītošos raksturojumus, tostarp arī būtisku pārveidojumu rezultātā, var uzskatīt par speciāli paredzētu un izstrādātu militāriem nolūkiem; tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.