EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62007FJ0124

Civildienesta tiesas (otrā palāta) spriedums 2009. gada 10.septembrī.
Joachim Behmer pret Eiropas Parlamentu.
Civildienesta lietas - Ierēdņi - Paaugstināšana amatā.
Lieta F-124/07.

European Court Reports – Staff Cases 2009 I-A-1-00283; II-A-1-01523

ECLI identifier: ECLI:EU:F:2009:104

CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2009. gada 10. septembrī

Lieta F‑124/07

Joachim Behmer

pret

Eiropas Parlamentu

Civildienests – Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – 2006. gada paaugstināšana amatā – Paaugstināšanas amatā procesu regulējošo norādījumu tiesiskums – Apspriešanās ar Civildienesta noteikumu komiteju – Nopelnu punktu piešķiršanas process Parlamentā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Darbinieku pārstāvju diskriminācija

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru J. Behmer lūdz atcelt Parlamenta lēmumu viņam par 2005. gadu piešķirt divus nopelnu punktus un atcelt lēmumu nepaaugstināt viņu AD 13 pakāpē 2006. gada paaugstināšanā amatā

Nolēmums Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums – Pieņemšana – Ierēdņi, kas pilda personāla pārstāvības pienākumus

(Civildienesta noteikumu 43. pants un II pielikuma 1. panta sestā daļa)

2.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Lēmums par nopelnu punktu piešķiršanu – Pienākums norādīt pamatojumu – Piemērojamība

(Civildienesta noteikumu 45. pants)

3.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Tikai darbavietas ģenerāldirektorāta veikta nopelnu punktu piešķiršana

(Civildienesta noteikumu 45. pants)

4.      Ierēdņi – Civildienesta noteikumi – Vispārīgi īstenošanas noteikumi – Pienākums pieņemt tādas tiesību normas

(Civildienesta noteikumu 45. pants un 110. panta 1. punkts)

5.      Iebilde par prettiesiskumu – Piemērojamība – Tiesību akti, uz kuru prettiesiskumu var atsaukties – Faktisko apstākļu norises laikā atceltie noteikumi – Izslēgšana

(EKL 241. pants)

6.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Kritēriji – Nopelni – Darba stāža ņemšana vērā – Pakārtots raksturs

(Civildienesta noteikumu 45. pants)

7.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Process

(Civildienesta noteikumu 45. pants)

8.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Kārtība – Pienākums veikt visu amatā paaugstināmo ierēdņu salīdzinošu izvērtējumu – Prombūtne

(Civildienesta noteikumu 45. pants)

1.      Lai gan Civildienesta statūtu II pielikuma 1. panta sestās daļas pirmajā teikumā ir noteikts, ka darbinieku pārstāvības pienākumi ir jāņem vērā kā daļa no dienesta, kas ierēdnim ir jānodrošina, šādu funkciju izpilde pati par sevi tomēr nepamato papildu nopelnu punktu piešķiršanu ierēdnim. Turklāt darbinieku pārstāvības pienākumu neņemšana vērā pati par sevi neliecina par diskrimināciju vai neļauj prezumēt tās pastāvēšanu.

(skat. 50., 51. un 165. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2007. gada 13. decembris, F‑108/06 Diomede Basili/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 37. punkts.

2.      Tikai pieņemot, ka Ziņojumu komitejas atzinumā tiek norādīti īpaši apstākļi, lai liktu apšaubīt nopelnu punktu piešķiršanas spēkā esamību un pamatotību tādējādi, ka nopelnu punktu piešķiršanas lēmums, kurš atšķiras no Ziņojuma komitejas atzinuma, nenorādot iemeslus, ir jānoraida.

(skat. 60. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2006. gada 16. maijs, T‑73/05 Magone/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑107. un II‑A‑2‑485. lpp., 54. punkts.

3.      Eiropas Parlamenta ieviestās nopelnu punktu piešķiršanas sistēmā salīdzinošu ierēdņa nopelnu izvērtējumu nopelnu punktu piešķiršanas nolūkā drīkst veikt tikai tas ģenerāldirektorāts, kurā ierēdnis strādā, un tātad katrs kāda direktorāta vai dienesta ierēdnis, kurš var tikt paaugstināts amatā, konkurē ar visiem citiem sava direktorāta vai dienesta ierēdņiem par ierobežota skaita nopelnu punktiem visu direktorātā vai dienestā ietilpstošo pakāpju un pienākumu grupu starpā.

(skat. 64. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2008. gada 8. oktobris, F‑44/07 Barbin/Parlaments, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 43. un 44. punkts.

4.      Kopienu iestādei ir pienākums pieņemt īstenošanas noteikumus, kuri atbilstoši Civildienesta noteikumu 110. panta 1. punktam būtu jāsaskaņo ar Civildienesta noteikumu komiteju un arī Personāla komiteju tikai imperatīvo normu gadījumā vai gadījumā, ja Civildienesta noteikumi nav pietiekami skaidri un precīzi tādējādi, ka tos nevar piemērot citādi kā vien patvaļīgi.

Saistībā ar norādījumu par paaugstināšanu amatā pieņemšanu ir jāatzīst, ka Civildienesta 45. pantā nav ietverta prasība pieņemt Vispārīgos īstenošanas noteikumus Civildienesta noteikumu 110. panta 1. punkta izpratnē un tajā nav paredzēts, ka šis 45. pants nebūtu pietiekami skaidrs un precīzs un būtu nepieciešama Vispārīgo īstenošanas noteikumu pieņemšana, lai novērstu tā patvaļīgu piemērošanu.

(skat. 91. un 92. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1965. gada 31. marts, 16/64 Rauch/Komisija, Recueil, 179., 193. lpp.; 1965. gada 31. marts, 23/64 Vandevyvere/Parlaments, Recueil, 205., 215. lpp.; 1965. gada 8. jūlijs, 19/63 un 65/63 Prakash/Komisija, Recueil, 677., 695. lpp.

Pirmās instances tiesa: 1997. gada 9. jūlijs, T‑156/95 Echauz Brigaldi u.c./Komisija, Recueil FP, I‑A‑171. un II‑509. lpp., 53. punkts.

5.      Iebilde par prettiesiskumu ir jāattiecina tikai uz to, kas ir vajadzīgs strīda atrisināšanai, tādējādi, ka, pirmkārt, vispārējam aktam, par kuru celta iebilde par prettiesiskumu, ir jābūt tieši vai netieši piemērojamam lietā, par kuru celta prasība, un, otrkārt, starp pārsūdzēto individuālo lēmumu un attiecīgo vispārējo aktu ir jāpastāv tiešai juridiskai saiknei.

Prasītājs nevar gūt labumu no noteikumu, kuri vairs nav piemērojami lietas faktisko apstākļu norises laikā, atcelšanas. Tādējādi prettiesiskuma iebilde, kas vērsta pret īstenošanas noteikumiem, kuri atcelti pirms prasības celšanas, ir jānoraida kā nepieņemama.

(skat. 95. un 96. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1993. gada 26. oktobris, T‑6/92 un T‑52/92 Reinarz/Komisija, Recueil, II‑1047. lpp., 57. punkts; 1998. gada 15. septembris, T‑23/96 De Persio/Komisija, Recueil FP, I‑A‑483. un II‑1413. lpp., 54. punkts.

6.      Civildienesta noteikumu 45. pantā starp paaugstināšanu amatā ietekmējošiem kritērijiem nav minēts darba stāžs, jo šis kritērijs tiek piemērots tikai pakārtoti. Turklāt Eiropas Parlamenta iekšējie tiesību akti, saskaņā ar kuriem nopelnu salīdzinošs novērtējums ietver ierēdņu nopelnu pastāvības analīzi laikā kopš to pēdējās paaugstināšanas amatā, ir jāinterpretē Civildienesta noteikumu 45. pantā un citos spēkā esošos Parlamenta iekšējos tiesību aktos noteiktajās robežās. Tādējādi darba stāžs nav galvenais kritērijs paaugstināšanai amatā un iestāde tikai pakārtoti var izvēlēties ņemt to vērā, izvēloties kandidātu. Tomēr to ņem vērā kontekstā ar citiem īstenošanas noteikumos, kuri nenosaka pienākumu iestādei ņemt vērā visas ierēdņa profesionālās gaitas, paredzētajiem elementiem.

(skat. 106., 110.,141. un 142. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2003. gada 9. aprīlis, T‑134/02 Tejada Fernández/Komisija, Recueil FP, I‑A‑125. un II‑609. lpp., 42. punkts un tajā minētā judikatūra.

7.      Tādā paaugstināšanas sistēmā, kuru izveidojusi iecēlējinstitūcija, padomdevējas komitejas viedoklis ir tikai viens no paaugstināšanas amatā posmiem un tas nav saistošs iestādei. Turklāt attiecībā uz paaugstināšanu amatā, kura beidzas ar lēmumu ierēdni nepaaugstināt, apstāklis, ka šī viedokļa sagatavošanas brīdī komitejas rīcībā nebija galīgs lēmums par minētā ierēdņa nopelnu punktu piešķiršanu, nav saistošs, ja minētā lēmuma par paaugstināšanu amatā pieņemšanas brīdī tā zināja par šo galīgo lēmumu.

(skat. 132. un 133. punktu)

8.      Ne Civildienesta noteikumu 45. pants, ne Eiropas Parlamenta pieņemtie iekšējie noteikumi nepieprasa no padomdevējas komitejas, lai tā veiktu salīdzinošu nopelnu novērtējumu attiecībā uz visiem amatā paaugstināmiem ierēdņiem. Tādējādi minētajai komitejai nav jāizvērtē visu ierēdņu novērtējuma ziņojumi un kopsavilkumi, bet gan tai jānodrošina, lai tās rīcībā būtu minētie dokumenti gadījumā, ja tā uzskata par lietderīgu uz tiem atsaukties.

Turklāt, ja nav amatā paaugstināšanas komitejas pienākuma veikt visu ierēdņu salīdzinošu novērtējumu, tā var balstīties tikai uz ģenerāldirektorātu izveidotiem ierēdņu ieteikuma sarakstiem. Tā tas ir vēl jo vairāk, kad salīdzinošu nopelnu novērtējumu veikuši ģenerāldirektorāti, lai izteiktu savus ieteikumus, līdz ar to komiteja var uz tiem balstīties, lai tā rastu priekšstatu par ierēdņu salīdzinošajiem nopelniem.

(skat. 140. un 146. punktu)

Top