Apelācija, ko 2007. gada 16. novembrī ierosinājusi Philip Morris Products SA par Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2007. gada 12. septembra spriedumu lietā T-497/07 Philip Morris Products/ITSB

(Lieta C-497/07 P)

(2008/C 22/52)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Philip Morris Products SA (pārstāvis — T. van Innis un C. S. Moreau)

Otrs lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīme, paraugi un modeļi) (ITSB)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Ar savu apelācijas sūdzību prasītāja apgalvo, ka Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (1) 4. pantu un 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Šajā sakarā tā, pirmkārt, Pirmās instances tiesai pārmet, ka tā savu vērtējumu balstījusi uz aizspriedumu, kas ir nelabvēlīgs preču zīmju kategorijai, kurā ietilpst reģistrācijai pieteiktā preču zīme. Faktiski, nospriežot, ka patērētāji parasti neprezumē preces izcelsmi, balstoties uz šo preču vai to iepakojuma formu, Pirmās instances tiesa esot izdarījusi faktu konstatējumu, kam neesot nekāda zinātniska pamatojuma un kas izkropļojot to, kā cilvēki uztver apzīmējumus vispār, un, konkrētāk, formas.

Otrkārt, prasītāja Pirmās instances tiesai pārmet, ka tā ir veikusi kļūdainu juridisko vērtējumu tam, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver preču zīmi. Šo kļūdu ir izraisījis, pirmkārt, tas, ka Pirmās instances tiesa esot preču zīmes izmantošanu apsvērusi vienīgi caur tās iekļaušanu uz cigarešu paciņas, lai gan iepakojuma forma noteiktai precei var sabiedrības uztverei tikt piedāvāta daudzos citos veidos, tādos kā grafiski attēli vai preču zīmes trīs dimensijās reklāmas materiālos. Novērtējumā pieļauto kļūdu, no otras puses, esot izraisījis tas, ka Pirmās instances tiesa esot preču zīmes jēdzienu reducējusi uz tās daļu, ko uztver iespējamais pircējs brīdī tieši pirms tā pirkuma izdarīšanas, lai gan konkrēto sabiedrības daļu, ko skar preču zīme, veido visi, kas var ar to saskarties parastajā preču zīmes izmantošanā, kas izpaužas gan kā preces reklamēšana pirms tās iegūšanas, gan kā preces izmantošana vai patērēšana pēc tās iegūšanas.

Treškārt un visbeidzot, prasītāja norāda uz pretrunu pārsūdzētā sprieduma pamatojumā.

(1)  OV 1994, L 11, 1. lpp.