EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62007CA0152

Apvienotās lietas no C-152/07 līdz C-154/07: Tiesas (virspalāta) 2008. gada 17. jūlija spriedums ( Bundesverwaltungsgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Arcor AG & Co. KG (C-152/07), Communication Services TELE2 GmbH (C-153/07), Firma 01051 Telekom GmbH (C-154/07)/Vācijas Federatīvā Republika (Telekomunikāciju nozare — Tīkli un pakalpojumi — Tarifu līdzsvarošana — Direktīvas 90/388/EEK 4.c pants — Direktīvas 97/33/EK 7. panta 2. punkts — Direktīvas 98/61/EK 12. panta 7. punkts — Regulatīvā iestāde — Direktīvu tiešā iedarbība — Trīspusējas attiecības)

OJ C 223, 30.8.2008, p. 13–14 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

30.8.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 223/13


Tiesas (virspalāta) 2008. gada 17. jūlija spriedums (Bundesverwaltungsgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Arcor AG & Co. KG (C-152/07), Communication Services TELE2 GmbH (C-153/07), Firma 01051 Telekom GmbH (C-154/07)/Vācijas Federatīvā Republika

(Apvienotās lietas no C-152/07 līdz C-154/07) (1)

(Telekomunikāciju nozare - Tīkli un pakalpojumi - Tarifu līdzsvarošana - Direktīvas 90/388/EEK 4.c pants - Direktīvas 97/33/EK 7. panta 2. punkts - Direktīvas 98/61/EK 12. panta 7. punkts - Regulatīvā iestāde - Direktīvu tiešā iedarbība - Trīspusējas attiecības)

(2008/C 223/20)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesverwaltungsgericht

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Arcor AG & Co. KG (C-152/07), Communication Services TELE2 GmbH (C-153/07), Firma 01051 Telekom GmbH (C-154/07)

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika

Piedaloties: Deutsche Telekom AG

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesverwaltungsgericht — Komisijas 1990. gada 28. jūnija Direktīvas 90/388/EEK par konkurenci telekomunikāciju pakalpojumu tirgos (OV L 192, 10. lpp.) un Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 30. jūnija Direktīvas 97/33/EK par savstarpēju savienojumu telekomunikācijās attiecībā uz universālā pakalpojuma un savstarpējas savietojamības nodrošināšanu, piemērojot atvērtā tīkla nodrošināšanas (ATN) principus (OV L 199, 32. lpp.), interpretācija — Valsts regulējums, kas blakus kompensācijai par savstarpējo savienojumu, kura ir aprēķināta, balstoties uz pakalpojuma izmaksām, paredz citu tirgus dalībnieku finanšu maksājumu, lai segtu “pieslēguma izmaksu deficītu”, kas dalībnieku tīkla operatoram rodas dalībnieku savienojuma nodrošināšanas dēļ — Dalībvalstu pienākums novērst šķēršļus agrāku telekomunikāciju organizāciju tarifu balansēšanai pēc tīklu savstarpējas savienošanas — Privātpersonas iespēja izmantot dalībvalsts tiesā direktīvas tiešu iedarbību, lai panāktu administratīva lēmuma, kas paredz finanšu saistības par labu citai privātpersonai, atcelšanu

Rezolutīvā daļa:

1)

12. panta 7. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 30. jūnija Direktīvā 97/33/EK par savstarpējo savienojumu telekomunikāciju nozarē universālā pakalpojuma nodrošināšanai un savstarpēju savietojamību, piemērojot atvērtā tīkla nodrošinājuma (ATN) principus, kas ir grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 24. septembra Direktīvu 98/61/EK, un 4.c pants Komisijas 1990. gada 28. jūnija Direktīvā 90/388/EEK par konkurenci telekomunikāciju pakalpojumu tirgū, kas ir grozīta ar Komisijas 1996. gada 13. marta Direktīvu 96/19/EK, skatīts kopā ar Direktīvas 96/19 piekto un divdesmito apsvērumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts regulatīvajai iestādei nav tiesību savienojumu tīkla, kas savstarpēji savienots ar sabiedrisko telekomunikāciju tīklu, operatoram noteikt pienākumu maksāt tirgū dominējošam abonentu tīkla operatoram maksu par savienojumu papildus maksai par savstarpēju savienojumu, lai izlīdzinātu šī operatora deficītu, kas tam rodas abonentu savienojuma nodrošināšanas dēļ, par 2003. gadu.

2)

Direktīvas 90/388, kas ir grozīta ar Direktīvu 96/19, 4.c pantam un Direktīvas 97/33, ka ir grozīta ar Direktīvu 98/61, 12. panta 7. punktam ir tieša iedarbība un indivīdi uz tiem var tieši atsaukties valsts tiesā, lai apstrīdētu valsts regulatīvās iestādes lēmumu.


(1)  OV C 140, 23.6.2007.


Top