—

M. Monljeo Franketa [M. Monlleó Franquet] vārdā — K. Arkass Ernandess [C. Arcas Hernández], procurador, un K. Kardeluss de Balje [C. Cardelús de Balle], abogado,

—

Francijas valdības vārdā — Ž. de Bergess [G. de Bergues] un Ž. K. Niolē [J.-C. Niollet], pārstāvji,

—

Itālijas valdības vārdā — I. M. Bragulja [I. M. Braguglia], pārstāvis, kam palīdz P. Džentili [P. Gentili], avvocato dello Stato,

—

Eiropas Kopienu Komisijas vārdā — R. Vidāls Puī [R. Vidal Puig] un V. Vilss [W. Wils], pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV L 40, 1. lpp.; turpmāk tekstā — “Direktīva”) 4. pantu.

2

Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā, kurā Njeto Nunjo [Nieto Nuño], reģistrētas preču zīmes “FINCAS TARRAGONA”, kas aptver dažādas darbības nekustamo īpašumu jomā, īpašnieks, vērsies pret Monljeo Franketa, nekustamo īpašumu aģentu Taragonā [Tarragone] (Spānija) saistībā ar to, ka Monljeo Franketa savā profesionālajā darbībā izmanto agrāku nereģistrētu preču zīmi “FINCAS TARRAGONA” kastīliešu valodā vai “FINQUES TARRAGONA” kataloniešu valodā.

3

Direktīvas 4. pantā ar nosaukumu “Precīzāki iemesli atteikumam vai spēkā neesamībai, kas attiecas uz konfliktiem ar agrākām tiesībām”, ir noteikts:

“1.   Preču zīmi nereģistrē vai, ja tā ir reģistrēta, pasludina par spēkā neesošu:

2.   “Agrākas preču zīmes” 1. punkta nozīmē ir:

[..]

[..]

4.   Ikviena dalībvalsts turklāt var paredzēt, ka preču zīmi nereģistrē vai, ja tā ir reģistrēta, pasludina par spēkā neesošu šādos gadījumos:

[..]

[..].”

4

Direktīvas 6. panta ar nosaukumu “Preču zīmes darbības ierobežojumi” 2. punktā ir noteikts:

“Preču zīme nedod īpašniekam tiesības aizliegt trešai personai izmantot komercdarbībā agrākas tiesības, kas ir spēkā konkrētā apvidū, ja attiecīgās dalībvalsts tiesību akti atzīst šīs tiesības un tās ir spēkā teritorijā, kurā tiek atzītas.”

5

Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību, kas ir parakstīta 1883. gada 20. martā Parīzē, pēdējo reizi pārskatīta 1967. gada 14. jūlijā Stokholmā un grozīta 1979. gada 28. septembrī [Apvienoto Nāciju līgumu krājums (Recueil des traités des Nations unies), 828. sējums, Nr. 11851, 305. lpp.; turpmāk tekstā — “Parīzes konvencija”], kas ir saistoša visām Eiropas Kopienas dalībvalstīm, 6. bis pantā ir noteikts:

“Preču zīmes: plaši pazīstamas preču zīmes

1)   Savienības dalībvalstis apņemas administratīvā kārtībā, ja to pieļauj attiecīgās valsts likumi, vai pēc ieinteresētās puses pieprasījuma, noraidīt vai dzēst reģistrāciju un aizliegt lietošanu tādai preču zīmei, kas ir sajaukšanu izraisīt spējīgs tādas citas zīmes atveidojums, imitācija vai tulkojums, kuru tās valsts kompetenta institūcija, kurā preču zīme reģistrēta vai tiek lietota, atzinusi par šai valstī plaši pazīstamu kā zīmi, kas jau pieder personai, kurai ir tiesības uz šīs Konvencijas piešķirtajām priekšrocībām, un kas tiek lietota identiskām vai līdzīgām precēm. Šie noteikumi ir piemērojami arī gadījumos, kad zīmes būtiska daļa ir jebkuras tādas plaši pazīstamas zīmes atveidojums vai imitācija, kas spēj izraisīt sajaukšanu ar šādu zīmi.

2)   Šādas zīmes dzēšanas prasības iesniegšanai atļautais termiņš ir ne mazāks kā pieci gadi, skaitot no reģistrācijas datuma. Savienības dalībvalstis var noteikt termiņu, kura laikā drīkst pieprasīt lietošanas aizliegumu.

3)   Prasības iesniegšanai par negodprātīgi reģistrētas vai lietotas zīmes dzēšanu vai lietošanas aizliegumu netiek noteikts termiņa ierobežojums.”

6

Spānijas 2001. gada 7. decembra likuma Par preču zīmēm Nr. 17/2001 (Ley de Marcas Española 17/2001) 6. pantā noteikts:

“1.   Kā preču zīmi nereģistrē apzīmējumus:

2.   “Agrākas preču zīmes” 1. punkta nozīmē ir:

[..]

7

Njeto Nunjo ir preču zīmes “FINCAS TARRAGONA”, kas reģistrēta Spānijā attiecībā uz tādiem pakalpojumiem kā īpašumu un kopīpašumu pārvaldīšana, nekustamo īpašumu izīrēšana, nekustamo īpašumu pārdošana, juridiskā palīdzība un nekustamo īpašumu attīstīšana, kas ietilpst 36. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām, īpašnieks.

8

Monljeo Franketa, kas ir nekustamo īpašumu aģents Taragonā, publiski un ilgstoši izmanto vārdu “FINCAS TARRAGONA” kastīliešu valodā vai “FINQUES TARRAGONA” kataloniešu valodā, lai identificētu savu profesionālo darbību.

9

Njeto Nunjo, pamatojoties uz Spānijas tiesību aktiem par preču zīmēm, cēla pret Monljeo Franketa prasību Juzgado de lo Mercantil 3 de Barcelona (Barselonas trešajā tirdzniecības tiesā), lai konstatētu, ka atbildētājs pamata lietā pārkāpis reģistrētās preču zīmes “FINCAS TARRAGONA” [tiesības].

10

Monljeo Franketa savai aizstāvībai apgalvo, ka vārds, kuru viņš izmanto savai darbībai, ir agrāka nereģistrēta pazīstama preču zīme, kuru tas izmanto vismaz kopš 1978. gada. Viņš cēla pretprasību par prasītāja pamata lietā preču zīmes reģistrācijas atcelšanu.

11

Iesniedzējtiesa norāda, ka atbildētājs pamata lietā izmanto savu nereģistrēto preču zīmi vienīgi Taragonas pilsētā un tās apkārtnē tādējādi, ka konkrētā sabiedrības, klientu, patērētāju un konkurentu daļa nav ne visa Spānijas sabiedrība, ne arī nozīmīga tās daļa.

12

Šādos apstākļos Juzgado de lo Mercantil 3 de Barcelona nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai dalībvalstī “plaši pazīstamas” preču zīmes jēdziens, kas iekļauts [Direktīvas] 4. pantā, attiecas tikai un vienīgi uz pazīstamības un ieviešanās pakāpi Eiropas Savienības dalībvalstī vai nozīmīgā tās teritorijas daļā, vai arī preču zīmes pazīstamība var būt saistīta ar teritorijas daļu, kas atbilst nevis valsts teritorijai, bet autonomā novada, apgabala, apriņķa vai pilsētas teritorijai atkarībā no ar preču zīmi aptvertās preces vai pakalpojuma un no preču zīmes faktiskās mērķa sabiedrības, proti, atkarībā no konkrētā tirgus?”

13

Uzdotais jautājums skar agrākas preču zīmes pazīstamības ģeogrāfisko apjomu un nevis pazīstamības kā tādas, aplūkotas saistībā ar preču zīmes pazīstamības pakāpi sabiedrībā, novērtēšanas kritērijus.

14

Attiecībā uz pazīstamības ģeogrāfisko apjomu ir jānorāda, ka saskaņā ar Direktīvas 4. panta 2. punkta d) apakšpunktu, “plaši pazīstamu preču zīmju” esamība Parīzes konvencijas 6. bis panta nozīmē ir jānovērtē “dalībvalstī.”

15

Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa vēlas precizēt vārdu salikuma “dalībvalstī” piemērošanas apjomu.

16

Ievērojot pamata lietas apstākļus, būtībā tā jautā, vai Direktīvas 4. panta 2. punkta d) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka agrākai preču zīmei jābūt plaši pazīstamai visā reģistrācijas dalībvalsts teritorijā vai nozīmīgā tās daļā, vai arī ar šo normu piešķirtā aizsardzība aptver arī situāciju, kurā agrākai preču zīmei piemīt pazīstamība pilsētas un tās apkārtnes robežās.

17

Ievērojot to, ka šajā jautājumā nav Kopienas normas interpretējoša skaidrojuma, ir skaidrs, ka nevar prasīt, lai pazīstamība pastāvētu “visā” dalībvalsts teritorijā, un pietiek ar to, ka pazīstamība pastāv nozīmīgā tās daļā (pēc analoģijas skat. 1999. gada 14. septembra spriedumu lietā C-375/97 General Motors, Recueil, I-5421. lpp., 28. punkts, attiecībā uz līdzīgu jēdzienu preču zīmes “reputācija”, saistībā ar kuru Direktīvas 5. panta 2. punktā arī ir norāde uz vērtējumu “dalībvalstī”).

18

Tomēr vārdu salikumā “dalībvalstī” lietoto vārdu parastā nozīme nepieļauj, ka šo vārdu salikumu attiecina uz pazīstamību tikai pilsētas un tās apkārtnes robežās, kas kopumā neveido nozīmīgu dalībvalsts daļu.

19

Katrā ziņā ir jākonstatē, ka agrāka nereģistrēta preču zīme var attiecīgā gadījumā it īpaši būt ietverta:

20

Tādēļ, neskarot abu šo normu piemērošanas jomu, uz uzdoto jautājumu jāatbild, ka Direktīvas 4. panta 2. punkta d) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka agrākai preču zīmei jābūt plaši pazīstamai visā reģistrācijas dalībvalsts teritorijā vai nozīmīgā tās daļā.

21

Attiecībā uz pamata lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:

Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, 4. panta 2. punkta d) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka agrākai preču zīmei jābūt plaši pazīstamai visā reģistrācijas dalībvalsts teritorijā vai nozīmīgā tās daļā.