EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62004CS0001

Tiesas rīkojums (trešā palāta) 2004. gada 14. decembrī.
Tertir-Terminais de Portugal SA pret Eiropas Kopienu Komisiju.
Lūgums dot atļauju prasības nodrošināšanai veikt mantas, kas atrodas pie Eiropas Kopienu Komisijas, apķīlāšanu.
Lieta C-1/04 SA.

European Court Reports 2004 I-11931

ECLI identifier: ECLI:EU:C:2004:803

Lieta C‑1/04 SA

Tertir-Terminais de Portugal SA

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Lūgums dot atļauju prasības nodrošināšanai veikt mantas, kas atrodas pie Eiropas Kopienu Komisijas, apķīlāšanu

Rīkojuma kopsavilkums

Privilēģijas un imunitāte Eiropas Kopienās – Lūgums dot atļauju veikt mantas, kas atrodas pie iestādes, apķīlāšanu – Nepieciešamība saņemt Tiesas atļauju – Atļaujas atteikums – Prettiesiska iejaukšanās, kas nav samērīga ar cilvēktiesību izmantošanu – Neesamība

(Protokola par Eiropas Kopienu privilēģijām un imunitāti 1. pants)

Protokola par Eiropas Kopienu privilēģijām un imunitāti 1. panta, saskaņā ar kuru uz Kopienu īpašumu un aktīviem bez Tiesas atļaujas nevar attiecināt nekādus administratīvus vai juridiskus piespiedu pasākumus, mērķis ir novērst to, ka tiek radīti šķēršļi Kopienu darbībai un neatkarībai. Šāda interpretācija atbilst vispārējo starptautisko tiesību normām, ko piemēro valstu un starptautisko organizāciju imunitātes jomā.

No tā izriet, ka Tiesas lēmums, ar kuru noraida lūgumu dot atļauju veikt piespiedu pasākumu, kāda ir apķīlāšana, un kas pieņemts saskaņā ar šādu interpretāciju, nevar tikt uzskatīts par prettiesisku iejaukšanos, kas nav samērīga ar cilvēktiesību izmantošanu, ko aizsargā dažādi starptautiski līgumi, un īpaši tiesības uz īpašuma neaizskaramību vai tiesības vērsties tiesā, kas ir tiesību uz taisnīgu tiesu sastāvdaļa.

(sal. ar 10., 12. un 13. punktu)





TIESAS RĪKOJUMS (trešā palāta)

2004. gada 14. decembrī (*)

Lūgums dot atļauju prasības nodrošināšanai veikt mantas, kas atrodas pie Eiropas Kopienu Komisijas, apķīlāšanu

Lieta C‑1/04 SA

par lūgumu dot atļauju prasības nodrošināšanai veikt mantas, kas atrodas pie Eiropas Kopienu Komisijas, apķīlāšanu, kas iesniegts 2004. gada 15. martā,

Tertir-Terminais de Portugal SA, Terminal do Freksieiro [Terminal do Freixieiro] (Portugāle), ko pārstāv Ž. Vandersandens [G. Vandersanden], K. Usa [C. Houssa] un L. Levī [L. Levi], advokāti, kā arī F. Gonsalvess Pereira [F. Gonçalves Pereira], advogado, kas norādīja adresi Briselē (Beļģija),

prasītāja,

pret

Eiropas Kopienu Komisiju, ko pārstāv I. Martinesa del Perala Kagigala [I. Martinez del Peral Cagigal] un F. Klotuša-Duvjesāra [F. Clotuche-Duvieusart], pārstāves, kas norādīja adresi Luksemburgā,

atbildētāja,

 

TIESA (trešā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Ross [A. Rosas], tiesneši A. Borgs-Bartets [A. Borg Barthet], S. fon Bārs [S. von Bahr] (referents), J. Malenovskis [J. Malenovský] un A. O'Kīfs [A. Ó Caoimh],

ģenerāladvokāts D. Ruiss-Harabo Kolomers [D. Ruiz-Jarabo Colomer],

sekretārs R. Grass [R. Grass],

uzklausījusi ģenerāladvokātu,

izdod šo rīkojumu.

Rīkojums

1        Saskaņā ar Portugāles tiesību aktiem dibinātā akciju sabiedrība Tertir-Terminais de Portugal SA (turpmāk tekstā – “Tertir-Terminais”) ar savu prasības pieteikumu lūdz Tiesai dot atļauju prasības nodrošināšanai veikt mantas, kas atrodas pie Eiropas Kopienu Komisijas, apķīlāšanu par summu, ko Eiropas Kopiena ir parādā Gvinejas-Bisavas Republikai kā finanšu kompensāciju saskaņā ar Padomes 2002. gada 21. janvāra Regulu (EK) Nr. 249/2002 par protokola, kas nosaka zvejas iespējas un finanšu kompensāciju, ko paredz līgums, kas noslēgts starp Eiropas Ekonomisko kopienu un Gvinejas-Bisavas Republikas valdību par dziļjūras zveju pie Gvinejas-Bisavas krastiem laikposmā no 2001. gada 16. jūnija līdz 2006. gada 15. jūnijam (OV L 40, 1. lpp.), noslēgšanu.

 Prāvas rašanās fakti

2        Tertir-Terminais savā prasības pieteikumā norāda, ka starp Gvinejas-Bisavas Republiku un šo sabiedrību tika noslēgts līgums par tiesībām izmantot Bisavas ostu valsts pakalpojumu koncesijas ietvaros.

3        Šī līguma izpilde radīja strīdu starp [līguma] pusēm. Strīds tika nodots arbitrāžas tiesai, kas nosprieda, ka Gvinejas-Bisavas Republikai ir jāsamaksā Tertir-Terminais vairākas summas, kuru kopējais apmērs ir aptuveni EUR 6 000 000. Šo spriedumu pieņēma Francijā.

4        Tertir-Terminais paziņoja Komisijai par mantas apķīlāšanu par summu, ko Kopiena ir parādā Gvinejas-Bisavas Republikai saskaņā ar Regulu Nr. 249/2002.

5        Komisija informēja Tertir-Terminais, ka tā neizskatīs šo prasību par mantas apķīlāšanu, uzskatot, ka tas ir šķērslis Kopienu neatkarībai un pareizai darbībai, ko novērst ir Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās (turpmāk tekstā – “protokols”) 1. panta mērķis.

 Prasījumi Tiesai

6        Tertir-Terminais lūdz Tiesu atļaut saskaņā ar protokola 1. pantu veikt mantas, kas atrodas pie Komisijas, apķīlāšanu par summu, kas Kopienai ir jāizmaksā Gvinejas-Bisavas Republikai kā finanšu kompensācija saskaņā ar Regulu Nr. 249/2002.

7        Primāri Tertir-Terminais apgalvo, ka līdz šim brīdim Tiesas sniegtā protokola 1. panta interpretācija sniedzas ārpus starptautiskajās tiesībās atzītās spriedumu izpildes imunitātes un aizskar pamattiesības uz taisnīgu tiesu, kas izriet no Romā 1950. gada 4. novembrī parakstītās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta, kā arī tiesības uz īpašuma neaizskaramību, ko paredz šīs pašas konvencijas papildu protokola 1. pants.

8        Pakārtoti Tertir-Terminais apgalvo, ka attiecīgās apķīlāšanas mērķis nav traucēt ne Kopienu darbību, ne arī to neatkarību. Kā uzskata Tertir-Termonais, finanšu kompensācija, ko paredz Regula Nr. 249/2002, ir tikai atlīdzība par pakalpojumu, proti, Gvinejas-Bisavas Republikas piešķirtajām zvejas iespējām. Tāpat, pieņemot, ka šī finanšu kompensācija izriet no Kopienu politikas, šāda mantas apķīlāšana nevarētu būt šķērslis Kopienu darbībai un neatkarībai.

9        Komisija lūdz Tiesu Tertir-Terminais lūgumu noraidīt.

 Tiesas vērtējums

10      Vispirms ir jāatgādina, ka protokola 1. pants paredz, ka “[u]z Kopienu īpašumu un aktīviem bez Tiesas atļaujas nevar attiecināt nekādus administratīvus vai juridiskus piespiedu pasākumus”. Šo noteikumu Tiesa ir interpretējusi tādējādi, ka tā mērķis ir izvairīties no tā, ka tiek radīti šķēršļi Kopienu darbībai un neatkarībai (1989. gada 11. aprīļa rīkojums lietā 1/88 SA Générale de Banque/Komisija, Recueil, 857. lpp., 2. punkts, 2001. gada 29. maija rīkojums lietā C‑1/00 SA Cotecna Inspection/Komisija, Recueil, I‑4219. lpp., 9. punkts, un 2003. gada 27. marta rīkojums lietā C‑1/02 SA Antippas/Komisija, Recueil, I‑2893. lpp., 12. punkts).

11      No šīs protokola 1. panta interpretācijas izriet, ka imunitāte, kas piemīt Kopienām, nav absolūta un ka tāds pasākums kā apķīlāšana varētu tikt atļauts, ja tas nevarētu radīt šķēršļus Kopienu darbībai (skat., piemēram, apķīlāšanu, kas atļauta ar iepriekš minēto rīkojumu lietā Générale de Banque).

12      Šāda interpretācija atbilst vispārējo starptautisko tiesību normām, ko piemēro valstu un starptautisko organizāciju imunitātes jomā.

13      No tā izriet, ka Tiesas lēmums, ar kuru noraida lūgumu dot atļauju veikt piespiedu pasākumu un kas pieņemts saskaņā ar šādu interpretāciju, nevar tikt uzskatīts par prettiesisku iejaukšanos, kas nav samērīga ar cilvēktiesību izmantošanu, ko aizsargā dažādi starptautiski līgumi, un īpaši tiesības uz īpašuma neaizskaramību vai tiesības vērsties tiesā, kas ir tiesību uz taisnīgu tiesu sastāvdaļa.

14      Kā izriet no Tiesas judikatūras, Kopienu darbību nevar kavēt mantas konfiskācijas pasākumi, kas ietekmē kopējās politikas finansējumu vai Kopienu izveidotu rīcības programmu ieviešanu (iepriekš minētie rīkojumi lietā Générale de Banque/Komisija, 9. un 13. punkts, Cotecna Inspection/Komisija, 12. punkts, un Antippas/Komisija, 15. punkts).

15      Saskaņā ar EKL 3. panta e) punktu Kopienas darbība paredz kopēju lauksaimniecības un zivsaimniecības politiku, kuras mērķi ir noteikti EKL 32.–38. pantā.

16      Kopiena, pamatojoties uz EKL 37. pantu, ir noslēgusi lielu skaitu zvejniecības līgumu ar trešām valstīm, kuras piešķir Kopienas valstīm zvejas iespējas šo valstu teritoriālajos ūdeņos apmaiņā pret finanšu kompensāciju.

17      Viens šāds līgums, kas noslēgts starp Kopienu un Gvinejas-Bisavas Republiku 1980. gada 27. februārī un attiecas uz dziļjūras zveju pie šīs valsts krastiem, ir apstiprināts ar Padomes 1980. gada 27. jūnija Regulu (EEK) Nr. 2213/80 (OV L 226, 33. lpp.).

18      Ar Regulu Nr. 249/2002 Padome apstiprināja protokola, kas nosaka zvejas iespējas un finanšu kompensāciju laikposmam no 2001. gada 16. jūnija līdz 2006. gada 15. jūnijam, noslēgšanu.

19      Tertir-Terminais lūgums attiecas uz Eiropas Kopienas līdzekļiem, ko paredzēts pārskaitīt Gvinejas-Bisavas Republikai kā finanšu kompensāciju saskaņā ar pēdējo minēto regulu.

20      Ir jākonstatē, ka lēmums par apķīlāšanu, pat ja tas pieņemts prasības nodrošinājumam, var ietekmēt kopējās zivsaimniecības politikas darbību.

21      Pirmkārt, šāds piespiedu pasākums varētu izraisīt zvejas līguma ar Gvinejas-Bisavas Republiku pārtraukšanu. Saskaņā ar protokola, kas apstiprināts ar Regulu Nr. 249/2002, 6. pantu Gvinejas-Bisavas Republikai ir tiesības pārtraukt šī protokola piemērošanu gadījumā, ja Kopiena neveic maksājumus, kas paredzēti kā kompensācija par zvejas iespējām.

22      Otrkārt, šāda apķīlāšana kā prasības nodrošinājums varētu negatīvi ietekmēt attiecības, kas pastāv starp Eiropas Kopienu un trešām valstīm zivsaimniecības jomā un jo īpaši saistībā ar Kopienas iespējām slēgt zvejas līgumus ar šīm valstīm.

23      Šajos apstākļos ir jāsecina, ka atļauja veikt Komisijas mantas apķīlāšanu prasības nodrošināšanai var radīt šķēršļus Eiropas Kopienu pareizai darbībai un neatkarībai.

24      No tā izriet, ka Tertir-Terminais lūgums ir jānoraida.

 Par tiesāšanās izdevumiem

25      Atbilstoši Reglamenta 69. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kam spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Komisija ir prasījusi piespriest Tertir-Terminais atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā tai spriedums ir nelabvēlīgs, tad jāpiespriež Tertir-Terminais atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:

1)      lūgumu noraidīt;

2)      Tertir-Terminais de Portugal SA piespriest atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

[Paraksti]


* Tiesvedības valoda – franču.

Top