This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52025PC0080
Proposal for a DIRECTIVE OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL amending Directives (EU) 2022/2464 and (EU) 2024/1760 as regards the dates from which Member States are to apply certain corporate sustainability reporting and due diligence requirements
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko Direktīvas (ES) 2022/2464 un (ES) 2024/1760 groza attiecībā uz datumiem, sākot no kuriem dalībvalstīm jāpiemēro noteiktas korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanas un pienācīgas rūpības prasības
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko Direktīvas (ES) 2022/2464 un (ES) 2024/1760 groza attiecībā uz datumiem, sākot no kuriem dalībvalstīm jāpiemēro noteiktas korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanas un pienācīgas rūpības prasības
COM/2025/80 final
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 26.2.2025
COM(2025) 80 final
2025/0044(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,
ar ko Direktīvas (ES) 2022/2464 un (ES) 2024/1760 groza attiecībā uz datumiem, sākot no kuriem dalībvalstīm jāpiemēro noteiktas korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanas un pienācīgas rūpības prasības
(Dokuments attiecas uz EEZ)
{SWD(2025) 80 final}
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Vispārīgais konteksts un mērķi
Savā ziņojumā “Eiropas konkurētspējas nākotne” Mario Dragi uzsvēra, ka Eiropai ir jārada normatīvā vide, kas veicina konkurētspēju un noturību, vēršot uzmanību uz slogu un atbilstības nodrošināšanas izmaksām, ko rada Direktīva par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu (CSRD) un Direktīva par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju (CSDDD) 1 . Budapeštas deklarācijā par jauno Eiropas konkurētspējas kursu ES valstu un valdību vadītāji aicināja uzsākt “vienkāršošanas revolūciju, nodrošinot skaidru, vienkāršu un viedu tiesisko regulējumu uzņēmumiem un krasi samazinot administratīvo, regulatīvo un ziņošanas slogu, jo īpaši MVU”. 2 Viņi aicināja Komisiju nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem par to, kā 2025. gada pirmajā pusē ziņošanas prasības samazināt vismaz par 25 %.
Paziņojumā “ES Konkurētspējas kompass” Komisija apstiprināja, ka tā ierosinās pirmo Omnibus paketi par investīciju vienkāršošanu, kas ietvertu tālejošu vienkāršošanu tādās jomās kā ziņošana par ilgtspējīgu finansējumu, uzņēmumu pienācīga rūpība attiecībā uz ilgtspēju un taksonomija 3 . Komisija savā paziņojumā “Vienkāršāka un ātrāka Eiropa: paziņojums par īstenošanu un vienkāršošanu” izklāstīja īstenošanas un vienkāršošanas programmu, kas nodrošina iedzīvotājiem un uzņēmumiem ātrus un uzskatāmus praktiskus uzlabojumus, kam nepieciešama vairāk nekā pakāpeniska pieeja, un uzsvēra, ka ir vajadzīga drosmīga rīcība, lai racionalizētu un vienkāršotu ES, valstu un reģionālos noteikumus 4 .
CSRD stājās spēkā 2023. gada 5. janvārī 5 . Ar to tika stiprinātas un modernizētas korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības, grozot Grāmatvedības direktīvu, Pārredzamības direktīvu, Revīzijas direktīvu un Revīzijas regulu 6 . CSRD ir svarīgs Eiropas zaļā kursa un Rīcības plāna ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai elements 7 . Tās mērķis ir nodrošināt, ka investoriem ir informācija, kas tiem vajadzīga, lai izprastu un pārvaldītu riskus, kuriem investīciju saņēmēji uzņēmumi ir pakļauti klimata pārmaiņu un citu ilgtspējas problēmu rezultātā. Tāpat arī tās mērķis ir nodrošināt, ka investoriem un citām ieinteresētajām personām ir vajadzīgā informācija par uzņēmumu ietekmi uz cilvēkiem un vidi. Tādējādi tā veicina finanšu stabilitāti un vidisko integritāti. Tas ir nepieciešams nosacījums, lai finanšu resursus varētu saņemt tie uzņēmumi, kas īsteno ilgtspējas mērķus, un rada lielāku pārskatatbildību un pārredzamību visām ieinteresētajām personām attiecībā uz uzņēmumu ilgtspējas rādītājiem.
CSDDD tika pieņemta 2024. gada 13. jūnijā. Tās mērķis ir palīdzēt sasniegt Eiropas Savienības plašāko mērķi – pāriet uz ilgtspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku –, kā izklāstīts Eiropas zaļajā kursā. Tā paredz, ka uzņēmumiem savās un savu meitasuzņēmumu darbībās un to darbību ķēdēs ir jāidentificē un jānovērš nelabvēlīga ietekme uz cilvēktiesībām un vidi.
CSRD un CSDDD tagad tiek īstenotas jaunā un sarežģītā kontekstā. Krievijas agresijas kara pret Ukrainu rezultātā ir paaugstinājušās enerģijas cenas ES uzņēmumiem. Aizvien mainīgajā ģeopolitiskajā situācijā pieaug spriedze tirdzniecības jomā. Dažu citu būtisko jurisdikciju atšķirīgā pieeja attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanas un pienācīgas rūpības regulējumu rada jautājumus par šo tiesību aktu ietekmi uz ES uzņēmumu konkurētspēju. Savienības spēja saglabāt un aizsargāt savas vērtības cita starpā ir atkarīga no tā, kādā mērā tās ekonomika ir spējīga pielāgoties un konkurēt nestabilā un dažkārt naidīgā ģeopolitiskajā kontekstā.
Tāpēc ar šo priekšlikumu atliek CSDDD un dažu CSRD noteikumu piemērošanu.
Šā priekšlikuma konkrētais konteksts un mērķi attiecībā uz CSRD
CSRD pašlaik attiecas uz lieliem uzņēmumiem, MVU, kuru vērtspapīri ir kotēti ES regulētajos tirgos, lielu grupu mātesuzņēmumiem, kā arī emitentiem, kas pieder pie šīm uzņēmumu kategorijām. Ar CSRD ieviesto ziņošanas prasību piemērošana tiek pakāpeniski ieviesta atbilstoši dažādām uzņēmumu kategorijām. Pirmajā kārtā lielām sabiedriskas nozīmes struktūrām, kurās ir vairāk nekā 500 darbinieku, 2025. gadā pirmo reizi jāziņo par 2024. finanšu gadu 8 . Otrajā kārtā pārējiem lielajiem uzņēmumiem 2026. gadā ir jāziņo par 2025. finanšu gadu 9 . Trešajā kārtā MVU, kuru vērtspapīri tiek kotēti ES regulētajos tirgos, 2027. gadā ir jāziņo par 2026. finanšu gadu, lai gan tiem ir iespēja atteikties no ziņošanas par 2026. un 2027. finanšu gadu 10 . Ceturtajā kārtā konkrētiem trešo valstu uzņēmumiem, kuru uzņēmējdarbība Savienības teritorijā pārsniedz noteiktas robežvērtības, 2029. gadā ir jāziņo par 2028. finanšu gadu 11 .
CSRD paredz, ka uzņēmumiem, kas ir tās darbības jomā, ilgtspējas informācija ir jāsniedz saskaņā ar obligātajiem Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem (ESRS), un Komisijai šādi standarti ir jāpieņem ar deleģētajiem aktiem. Komisija 2023. gada jūlijā pieņēma pirmo ESRS kopumu, kas neattiecas uz konkrētām nozarēm, proti, tie jāpiemēro visiem uzņēmumiem, kas ir direktīvas darbības jomā, neatkarīgi no ekonomikas nozares, kurā uzņēmums darbojas. 12 CSRD arī noteikts, ka Komisijai ir jāpieņem nozarei specifiski ziņošanas standarti, un pirmais šādu standartu kopums ir jāpieņem līdz 2026. gada jūnijam. CSRD ļauj biržā kotētiem MVU ziņot, izmantojot atsevišķu un vieglāku, samērīgu standartu kopumu, nevis pilnu ESRS kopumu.
Pēc Komisijas pieprasījuma EFRAG ir iesniegusi ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu, ko varēs brīvprātīgi izmantot MVU, uz kuriem neattiecas ziņošanas prasības (VSME standarts) 13 . VSME standarta mērķis ir nodrošināt MVU vienkāršu, plaši atzītu rīku, ar kura palīdzību tie var sniegt ilgtspējas informāciju bankām, lieliem uzņēmumiem un citām ieinteresētajām personām, kas var pieprasīt šādu informāciju.
Citi svarīgi CSRD aspekti ir noteikumi par ticamības apliecināšanas un vērtības ķēdes informācijas sniegšanu. Uzņēmumiem sava ilgtspējas informācija jāpublicē kopā ar apstiprinātā revidenta vai, ja dalībvalstis to atļauj, neatkarīga ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzēja atzinumu. Pašreizējā prasība attiecas uz ierobežotas ticamības apliecināšanu, un CSRD paredz, ka nākotnē tā varētu kļūt par prasību attiecībā uz pamatotas ticamības apliecināšanu, ievērojot konkrētus nosacījumus 14 . CSRD arī noteikts, ka Komisijai ar deleģētajiem aktiem ir jāpieņem ilgtspējas ticamības apliecināšanas standarti.
CSRD nosaka, ka uzņēmumiem ir jāziņo informācija par vērtības ķēdi, ciktāl tas nepieciešams, lai izprastu to ar ilgtspēju saistīto ietekmi, riskus un iespējas. CSRD ir noteikta tā dēvētā vērtības ķēdes informācijas detalizētības maksimums, kas nosaka, ka ESRS var neietvert ziņošanas prasības, saskaņā ar kurām uzņēmumiem savā vērtības ķēdē no MVU būtu jāiegūst informācija, kas pārsniedz to informāciju, kura jāatklāj saskaņā ar samērīgu standartu attiecībā uz biržā kotētiem MVU.
Šā priekšlikuma mērķis ir samazināt ziņošanas slogu un ierobežot tā lejupējo ietekmi uz mazākiem uzņēmumiem. Pirmkārt, atsevišķs tiesību akta priekšlikums, ko Komisija iesniegusi paralēli šim priekšlikumam, vienkāršotu regulējumu un samazinātu slogu šādos veidos:
–to uzņēmumu skaits, uz kuriem attiecas obligātās ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības, tiktu samazināts par aptuveni 80 %, izslēdzot lielos uzņēmumus, kuros strādā līdz 1000 darbinieku (t. i., dažus otrās kārtas uzņēmumus un dažus pirmās kārtas uzņēmumus) un biržā kotētus MVU (t. i., visus uzņēmumus trešajā kārtā). Ziņošanas prasības attiektos tikai uz lieliem uzņēmumiem, kuros vidēji ir vairāk nekā 1000 darbinieku (t. i., uzņēmumiem, kuros strādā vairāk nekā 1000 darbinieku un kuru apgrozījums pārsniedz 50 miljonus EUR vai kuru bilance pārsniedz 25 miljonus EUR). Šī pārskatītā robežvērtība ciešāk saskaņotu CSRD ar CSDDD 15 ,
–uzņēmumiem, uz kuriem neattiecas obligātās ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības, Komisija ierosina samērīga standarta izmantošanu pēc brīvprātības principa, kura pamatā būtu EFRAG izstrādātais VSME standarts. Saskaņā ar šo priekšlikumu Komisija šo brīvprātīgo standartu pieņemtu kā deleģēto aktu. Tikmēr, lai apmierinātu tirgus pieprasījumu, Komisija plāno iespējami drīz izdot ieteikumu par ilgtspējas ziņu sniegšanu pēc brīvprātības principa, pamatojoties uz EFRAG izstrādāto VSME standartu,
–vērtības ķēdes informācijas detalizētības maksimums tiktu paplašināts un stiprināts. Tas attiektos tieši uz ziņojošo uzņēmumu, nevis būtu tikai ierobežojums tam, ko var noteikt ESRS. Tādējādi tiktu aizsargāti visi uzņēmumi, kuros strādā līdz 1000 darbinieku, nevis tikai MVU, kā tas ir šobrīd. Limits tiktu noteikts brīvprātīgajā standartā, ko Komisija pieņem kā deleģēto aktu, pamatojoties uz EFRAG izstrādāto VSME standartu. Tas būtiski samazinās lejupējo ietekmi,
–nebūtu vairs nozarei specifisku ziņošanas standartu, tādējādi izvairoties no tā, ka palielinās to datu punktu skaits, par kuriem uzņēmumiem būtu jāziņo,
–tiktu atcelta iespēja pāriet no prasības par ierobežotas ticamības apliecināšanu uz prasību par pamatotas ticamības apliecināšanu. Tas ieviesīs skaidrību par to, ka uzņēmumiem, kas ir direktīvas darbības jomā, ticamības apliecināšanas izmaksas nākotnē nepalielināsies,
–tā vietā, lai Komisija apņemtos līdz 2026. gadam pieņemt ilgtspējas ticamības apliecināšanas standartus, Komisija līdz 2026. gadam izdos mērķorientētas ticamības apliecināšanas pamatnostādnes. Tādējādi Komisija spēs ātrāk risināt problēmas, kas rodas ilgtspējas ticamības apliecināšanas jomā un kas var radīt nevajadzīgu slogu uzņēmumiem, uz kuriem attiecas ziņošanas prasības,
–ar šo priekšlikumu tiek ieviests brīvprātīgas dalības režīms, saskaņā ar kuru lieli uzņēmumi, kuros vidēji strādā vairāk nekā 1000 darbinieku (t. i., uzņēmumi, kuros strādā vairāk nekā 1000 darbinieku un kuru apgrozījums pārsniedz 50 miljonus EUR vai kuru bilance pārsniedz 25 miljonus EUR), un kuru neto apgrozījums nepārsniedz 450 miljonus EUR un kuri apgalvo, ka to darbības ir atbilstīgas vai daļēji atbilstīgas ES taksonomijai, atklāj savu apgrozījumu un CapEx GDR un var izvēlēties atklāt savus OpEx GDR. Šī brīvprātīgas dalības pieeja pilnībā likvidēs izmaksas saistībā ar atbilstību taksonomijas ziņošanas noteikumiem lieliem uzņēmumiem, kuros vidēji strādā vairāk nekā 1000 darbinieku (t. i., uzņēmumiem, kuros strādā vairāk nekā 1000 darbinieku un kuru apgrozījums pārsniedz 50 miljonus EUR vai kuru bilance pārsniedz 25 miljonus EUR) un kuru neto apgrozījums nepārsniedz 450 miljonus EUR, un kuri neapgalvo, ka to darbības ir saistītas ar saimnieciskām darbībām, kas saskaņā ar Taksonomijas regulu ir uzskatāmas par vidiski ilgtspējīgām. Turklāt šis priekšlikums nodrošina lielāku elastību, ļaujot šiem uzņēmumiem ziņot par darbībām, kas atbilst konkrētiem taksonomijas tehniskās pārbaudes kritērijiem, bet neatbilst visiem šiem kritērijiem. Šāda ziņošana par daļēju atbilstību var veicināt darbību pakāpenisku vidisko pārkārtošanos laika gaitā saskaņā ar mērķi palielināt pārkārtošanās finansējumu.
Otrkārt, Komisija plāno nekavējoties pieņemt deleģēto aktu, kura mērķis ir pārskatīt pirmo ESRS kopumu. Lai ātri nodrošinātu ESRS vienkāršošanu un racionalizēšanu un uzņēmumiem sniegtu skaidrību un juridisko noteiktību, Komisija plāno iespējami drīz un ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc direktīvas stāšanās spēkā pieņemt vajadzīgo deleģēto aktu, kura mērķis ir vienkāršot ziņošanas sistēmu, kas ir iepriekšminētā atsevišķā tiesību akta priekšlikuma priekšmets. Deleģētā akta pārskatīšana būtiski samazinās obligāto ESRS datu punktu skaitu, i) svītrojot tos, kas tiek uzskatīti par vismazāk svarīgiem vispārēja mērķa ilgtspējas ziņu sniegšanas nolūkā, ii) par prioritāti nosakot kvantitatīvus datu punktus, nevis aprakstošu tekstu, un iii) vēl vairāk nošķirot obligātos un brīvprātīgos datu punktus, neapdraudot sadarbspēju ar globālajiem ziņošanas standartiem un neskarot katra uzņēmuma būtiskuma novērtējumu. Pārskatīšanā tiks precizēti noteikumi, kas tiek uzskatīti par neskaidriem. Tādējādi tiks uzlabota saskaņotība ar citiem ES tiesību aktiem. Pārskatīšanas rezultātā tiks sniegti skaidrāki norādījumi par to, kā piemērot būtiskuma principu, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi sniedz tikai būtisku informāciju, un lai samazinātu risku, ka ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzēji netīši mudina uzņēmumus sniegt informāciju, kas nav nepieciešama, vai atvēl pārmērīgus resursus būtiskuma novērtēšanas procesam. Tā vienkāršos standartu struktūru un noformējumu. Vēl vairāk tiks uzlabots jau tā ļoti augstais sadarbspējas līmenis ar globālajiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem. Pārskatīšanā tiks veiktas arī jebkādas citas izmaiņas, kas var tikt uzskatītas par nepieciešamām, ņemot vērā pieredzi, kas gūta, pirmo reizi piemērojot ESRS.
Treškārt, ar šo priekšlikumu par diviem gadiem tiktu atlikta ziņošanas prasību piemērošana attiecībā uz otro kārtu (lieliem uzņēmumiem, kas nav sabiedriskas nozīmes struktūras un kuros strādā vairāk nekā 500 darbinieku, kā arī lieliem uzņēmumiem, kuros strādā mazāk nekā 500 darbinieku 16 ) un trešo kārtu (biržā kotētiem MVU, mazām un nesarežģītām kredītiestādēm un kaptīvās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām). Šādas atlikšanas mērķis ir izvairīties no situācijas, kad konkrētiem uzņēmumiem ir jāziņo par 2025. finanšu gadu (otrā kārta) vai 2026. finanšu gadu (trešā kārta) un pēc tam tie tiek atbrīvoti no šīs prasības. Šāda situācija attiecīgajiem uzņēmumiem radītu nevajadzīgas un novēršamas izmaksas.
Komisija aicina likumdevējus ātri panākt vienošanos par ierosināto atlikšanu, jo īpaši, lai nodrošinātu nepieciešamo juridisko skaidrību uzņēmumiem otrajā kārtā, kuriem pašlaik pirmo reizi ir jāziņo 2026. gadā par 2025. finanšu gadu.
Šā priekšlikuma konkrētais konteksts un mērķi attiecībā uz CSDDD
Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem dalībvalstīm CSDDD būtu jātransponē līdz 2026. gada 26. jūlijam. Piemērošanas sākums ir paredzēts trīs posmos: no 2027. gada jūlija noteikumus sāks piemērot tikai lielākajiem ES uzņēmumiem, t. i., tiem, kuros ir vairāk nekā 5000 darbinieku un kuri ziņo par neto gada (pasaules mēroga) apgrozījumu vairāk nekā 1,5 miljardu EUR apmērā, kā arī trešo valstu uzņēmumiem, kuru neto apgrozījums Eiropas Savienībā pārsniedz 1,5 miljardus EUR; otrajā kārtā ES uzņēmumiem, kuros ir vairāk nekā 3000 darbinieku un kuru neto apgrozījums pārsniedz 900 miljonus EUR, kā arī trešo valstu uzņēmumiem ar šādu neto apgrozījumu ES no 2028. gada jūlija būtu jāievēro šis jaunais regulējums; visbeidzot, 2029. gada jūlijā visiem pārējiem uzņēmumiem, kas ietilpst direktīvas vispārējā darbības jomā, būtu jāsāk piemērot (valsts noteikumus, ar kuriem transponē) direktīvu. Tiek lēsts, ka no šā datuma CSDDD attieksies uz aptuveni 6000 lieliem ES uzņēmumiem un aptuveni 900 trešo valstu uzņēmumiem. Darbības jomā attiecībā uz personām un pakāpeniskā piemērošanā tiek ņemts vērā, ka dažāda lieluma uzņēmumiem ir atšķirīgas spējas īstenot jauno obligāto regulējumu, un tādējādi tās ir būtisks elements proporcionālas pieejas nodrošināšanai.
Turklāt atsevišķs tiesību akta priekšlikums, ko Komisija iesniegusi paralēli šim priekšlikumam, vienkāršotu regulējumu un samazinātu uzņēmumu slogu vairākos veidos. Ar šo priekšlikumu direktīvas piemērošanas sākuma pirmais posms tiktu atlikts uz vienu gadu. Atlikšanas mērķis ir nodrošināt papildu laiku pirmajai uzņēmumu grupai, lai tā varētu sagatavoties saviem pienākumiem saskaņā ar grozīto direktīvu, ņemot vērā arī pamatnostādnes, ko Komisija būs pieņēmusi saskaņā ar īsāku grafiku, kas noteikts paralēlajā vienkāršošanas priekšlikumā.
Turklāt ar šo priekšlikumu transponēšanas termiņš dalībvalstīm tiktu atlikts par vienu gadu, lai ņemtu vērā iespējamos kavējumus to pašreizējos CSDDD transponēšanas centienos sakarā ar iespējamiem direktīvas grozījumiem ar paralēlo vienkāršošanas priekšlikumu.
•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas CSRD ziņošanas prasības, ir arī automātiski jāziņo par konkrētiem rādītājiem saskaņā ar Taksonomijas regulas 8. pantu. Atliekot ziņošanas prasību piemērošanu otrās un trešās kārtas uzņēmumiem, ar šo priekšlikumu automātiski arī tiktu atlikts datums, kad šādiem uzņēmumiem ir jāziņo par minētajiem rādītājiem saskaņā ar Taksonomijas regulu.
CSRD un ESRS noteikto ziņošanas prasību mērķis cita starpā ir nodrošināt, ka finanšu tirgus dalībniekiem, kredītiestādēm un etalonu administratoriem ir piekļuve ilgtspējas informācijai, kas tiem no uzņēmumiem vajadzīga, lai izpildītu savus ziņošanas pienākumus saskaņā ar Ilgtspēju saistītās finanšu informācijas atklāšanas regulu, Kapitāla prasību regulu un Etalonu regulu. Ierosinātā atlikšana aizkavēs informācijas pieejamības uzlabošanu finanšu tirgus dalībniekiem, kredītiestādēm un etalonu administratoriem.
CSDDD uzņēmumiem, uz kuriem attiecas gan CSRD, gan CSDDD, netiek prasīts sniegt nekādu informāciju papildus tai, kas tiem jāsniedz saskaņā ar CSRD. Tā kā ar šo priekšlikumu atliek CSDDD paredzētos pasākumus, kā arī ziņošanas prasību piemērošanas datumu noteiktiem uzņēmumiem atbilstoši CSRD, tas nozīmē, ka tiek saglabāta saskaņotība starp šiem diviem tiesību aktiem.
•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām
Šis priekšlikums atbilst ES politikai uzlabot konkurētspēju, vienkāršot tiesisko regulējumu un samazināt slogu uzņēmumiem, vienlaikus joprojām sasniedzot CSRD un CSDDD politikas mērķus. Tas ietver zaļā kursa saglabāšanu, jo vidēja termiņa un ilgtermiņa konkurētspēja ir atkarīga no tā, vai uzņēmumi savā darbībā pietiekami integrē ilgtspējas apsvērumus.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 50. un 114. pants. LESD 50. pants ir juridiskais pamats tādu ES pasākumu pieņemšanai, kuru mērķis ir uzņēmējdarbības tiesību jomā īstenot tiesības veikt uzņēmējdarbību vienotajā tirgū, un tas pilnvaro Eiropas Parlamentu un Padomi rīkoties, pieņemot direktīvas. LESD 114. pants ir vispārējs juridiskais pamats, kura mērķis ir izveidot vienoto tirgu vai nodrošināt tā darbību — šajā gadījumā kapitāla brīvu apriti. LESD 50. un 114. pants ir Direktīvas (ES) 2022/2464 un Direktīvas (ES) 2024/1760 juridiskais pamats.
•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Ar šo priekšlikumu tiek mainīti dažu ES tiesību aktu noteikumu piemērošanas sākuma datumi. Šos datumus var mainīt, tikai rīkojoties ES līmenī.
•Proporcionalitāte
Politikas mērķis ir atlikt dažu ES tiesību aktu noteikumu piemērošanas sākuma datumus. Vienīgais veids, kā sasniegt šo mērķi, ir ierosināt mainīt šos datumus.
•Juridiskā instrumenta izvēle
Šo priekšlikumu veido direktīvas, ar ko groza Direktīvu par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu (CSRD), un Direktīvas par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju (CSDDD) noteikumi. Omnibus direktīva tiek uzskatīta par vispiemērotāko juridisko instrumentu spēkā esošo direktīvu grozīšanai attiecībā uz vienkāršošanu un sloga samazināšanu ilgtspējas ziņu sniegšanas un pienācīgas rūpības jomā.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes
Uzņēmumi vēl nav transponējuši vai piemērojuši CSDDD. CSRD ir piemērojis pirmais uzņēmumu kopums, kas savas pirmās ilgtspējas deklarācijas publicē galvenokārt 2025. gada pirmajā pusē. Tāpēc nav bijis iespējams veikt neviena tiesību akta ex post izvērtējumu vai atbilstības pārbaudi.
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Turpmāk minētās apspriešanas ir veicinājušas šā priekšlikuma satura izstrādi.
-Eiropas Komisijas “Aicinājums sniegt atsauksmes par ziņošanas prasību racionalizāciju”, 2023. gada oktobris–decembris 17 .
-Eiropas Komisijas “Reality Check on Sustainability Reporting and Roundtable on Simplification” (“Reālās situācijas apsekojums attiecībā uz ziņošanu par ilgtspēju un apaļā galda diskusijas par vienkāršošanu”), 2025. gada februāra sākums.
-Eiropas Komisija ir arī rīkojusi atsevišķus pasākumus ar ieinteresētajām personām, tostarp divus lielus hibrīdforumus ar ieinteresētajām personām par CSRD 2024. gada maijā un novembrī, kuros piedalījās vairāk nekā 400 cilvēku klātienē un vairāk nekā 3000 cilvēku virtuāli.
-Eiropas Komisija saņēma ļoti daudz vēstuļu un detalizētu analīzi no visu veidu ieinteresētajām personām (no uzņēmumiem līdz investoriem, bankām, pilsoniskajai sabiedrībai, nevalstiskajām organizācijām, tirdzniecības palātām un dalībvalstu pārvaldes iestādēm).
Direktīva par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu
Eiropas Komisijas aicinājuma sniegt atsauksmes par ziņošanas prasību racionalizāciju mērķis bija saņemt faktos balstītu informāciju un viedokļus par noteikumiem, attiecībā uz kuriem uzskata, ka tie rada administratīvo slogu. Gandrīz 200 ieinteresētās personas atbildēja un galvenokārt aicināja vienkāršot noteikumus saistībā ar ilgtspējas ziņu sniegšanu, pienācīgu rūpību un ES taksonomiju.
Eiropas Komisijas sanāksmēs ar Eiropas rūpniecību, sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību 2025. gada februāra sākumā ieinteresētās personas pauda atbalstu CSRD un CSDDD vispārējiem mērķiem, taču uzsvēra, ka to īstenošana ir jāvienkāršo un jāsaskaņo.
Dažas ieinteresētās personas, jo īpaši uzņēmumu un nozares grupas, ierosināja pārtraukt spēkā esošo tiesību aktu piemērošanu, lai tā vietā pievērstos vienkāršošanai. Tās apgalvoja, ka CSRD ziņošanas prasību atlikšana dotu Komisijai iespēju vienkāršot regulējumu, vienlaikus dodot uzņēmumiem vairāk laika sagatavoties jebkādām gaidāmajām izmaiņām.
Citas ieinteresētās personas, jo īpaši pilsoniskās sabiedrības grupas, saskatīja lielus ieguvumus noteikumu saglabāšanā un apgalvoja, ka uzņēmumiem ir svarīgi nodrošināt juridisko noteiktību un regulatīvo stabilitāti, kā arī saglabāt Eiropas zaļā kursa un rīcības plāna ilgtspējīgam finansējumam mērķus. Tās arī uzsvēra, ka īstenošanas pamatnostādnes būtu jāizmanto, lai precizētu un vienkāršotu konkrētas ilgtspējas ziņu sniegšanas sistēmas daļas, nevis atliktu vai mainītu spēkā esošos noteikumus.
Vienkāršošanas nepieciešamība ir atspoguļota arī daudzos citos ziņojumos, ieteikumos un ieinteresēto personu viedokļos gan no finanšu, gan nefinanšu sektora uzņēmumiem, no kuriem daudzi uzsver to, cik svarīgi ir samazināt sarežģītību un administratīvo slogu, un kuru sniegtā informācija ir bijusi pamatā šajā priekšlikumā aprakstītajiem sloga samazināšanas pasākumiem.
Direktīva par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju
Priekšlikuma pamatā ir apspriešanās ar dažādām ieinteresētajām personām, tostarp uzņēmumiem, tirdzniecības apvienībām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī cita saziņa ar ieinteresētajām personām un no tām saņemtie viedokļi. Tas jo īpaši ietver divu dienu pasākumu, kurā piedalījās ieinteresētās personas un kas ļāva Komisijai uzklausīt praktizējošus speciālistus attiecībā uz to, kādas problēmas viņi saskata saistībā ar pašreizējo tiesisko regulējumu un kādi varētu būt iespējamie risinājumi. Lai gan dažas ieinteresētās personas aicināja veikt tālejošas izmaiņas un atlikšanu, citas uzsvēra, ka ir vajadzīga regulatīvā noteiktība, un iebilda pret direktīvas pārskatīšanu, tā vietā koncentrējoties uz īstenošanu. Priekšlikuma un paralēlā vienkāršošanas priekšlikuma mērķis ir līdzsvarot šīs perspektīvas, saglabājot CSDDD integritāti un vienlaikus ieviešot izmaiņas ar mērķi vienkāršot un racionalizēt direktīvu.
•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Neattiecas.
•Ietekmes novērtējums
Šim priekšlikumam ir pievienots Komisijas dienestu darba dokuments, kas ietver ierosināto pasākumu ietekmes analīzi. Ņemot vērā steidzamību iesniegt priekšlikumus konstatēto problēmu risināšanai, nav bijis iespējams sagatavot pilnīgu ietekmes novērtējumu.
•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
Šis priekšlikums ir izstrādāts speciāli nolūkā veicināt ilgtspējas ziņu sniegšanas režīma būtisku vienkāršošanu.
•Pamattiesības
Direktīva par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu
Priekšlikums ievēro pamattiesības, kas nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un atbilst tajā noteiktajiem principiem. Tā kā ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības var pozitīvi ietekmēt korporatīvo rīcību, Direktīvai par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu ir netieša pozitīva ietekme uz pamattiesībām. Tā palīdz uzņēmumiem labāk apzināties savas pamattiesības un pozitīvi ietekmē veidu, kā tie identificē un pārvalda pašreizējo un iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz pamattiesībām. Ierosinātā atlikšana aizkavētu šo pozitīvo ietekmi uz uzņēmumiem, kuri ziņošanas prasības sāktu piemērot vēlāk. Tomēr sloga samazināšanai šādiem uzņēmumiem un jo īpaši sloga samazināšanai uzņēmumiem, kas tiktu izslēgti no CSRD piemērošanas jomas ar atsevišķu priekšlikumu, ko Komisija iesniegusi paralēli šim priekšlikumam, būtu jārada citi ieguvumi sabiedrībai saistībā ar labklājības radīšanu, nodarbinātību un inovāciju, tostarp inovāciju attiecībā uz ilgtspēju.
Direktīva par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju
Priekšlikums ievēro pamattiesības, kas nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un atbilst tajā noteiktajiem principiem. Viens no CSDDD galvenajiem mērķiem ir pamattiesību aizsardzība un veicināšana. Tā paredz, ka ļoti lieliem uzņēmumiem savās un savu meitasuzņēmumu darbībās un to darbību ķēdēs ir jāidentificē un jānovērš nelabvēlīga ietekme uz cilvēktiesībām un vidi. Ierosinātā atlikšana aizkavētu šo pozitīvo ietekmi uz pirmās grupas uzņēmumiem direktīvas darbības jomā, kuri pienācīgas rūpības prasības sāktu piemērot vēlāk.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Priekšlikums budžetu neietekmē.
5.CITI ELEMENTI
•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
Neattiecas.
•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)
Nav nepieciešami nekādi paskaidrojoši dokumenti.
•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums
Ar 1. pantu tiek grozīts Direktīvas (ES) 2022/2464 (Korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīva (CSRD)) 5. panta 2. punkts, ieviešot ilgtspējas ziņu sniegšanas prasību atlikšanu uz diviem gadiem visiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas CSRD un kuriem ir jāizpilda šī prasība no 2025. vai 2026. finanšu gada, atkarībā no uzņēmuma lieluma.
Konkrētāk:
–šā panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikts, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, ka turpmāk minētie uzņēmumi ziņo par ilgtspēju no finanšu gadiem, kas sākas 2027. gada 1. janvārī vai vēlāk (nevis 2025. gada 1. janvārī):
·lielie uzņēmumi, kuros vidējais darbinieku skaits finanšu gadā nepārsniedz 500 darbiniekus,
·lielie uzņēmumi, kuros vidējais darbinieku skaits finanšu gadā pārsniedz 500 darbiniekus, bet kuri nav sabiedriskas nozīmes struktūras;
·mātesuzņēmumi lielām grupām, kuru vidējais konsolidētais darbinieku skaits bilances datumā pārsniedz 500 darbiniekus finanšu gada laikā,
·mātesuzņēmumi lielām grupām, kuru vidējais konsolidētais darbinieku skaits bilances datumā pārsniedz 500 darbiniekus finanšu gada laikā, bet kuras nav sabiedriskas nozīmes struktūras,
–šā panta 1. punkta b) apakšpunktā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, ka MVU, kuru vērtspapīri ir atļauti tirdzniecībai ES regulētā tirgū, mazas un nesarežģītas iestādes (ja tās ir lieli uzņēmumi vai biržā kotēti MVU) un ES kaptīvās (pār-)apdrošināšanas sabiedrības (ja tās ir lieli uzņēmumi vai biržā kotēti MVU) ziņo par ilgtspēju no finanšu gadiem, kas sākas 2028. gada 1. janvārī vai vēlāk (nevis 2026. gada 1. janvārī);
–šā panta 2. punkta a) apakšpunktā noteikts, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, ka turpmāk minētie emitenti ziņo par ilgtspēju no finanšu gadiem, kas sākas 2027. gada 1. janvārī vai vēlāk (nevis 2025. gada 1. janvārī):
·emitenti, kas ir lielie uzņēmumi, kuru vidējais darbinieku skaits finanšu gadā nepārsniedz 500 darbiniekus,
·emitenti, kas ir mātesuzņēmumi lielām grupām, kuru vidējais konsolidētais darbinieku skaits nepārsniedz 500 darbiniekus finanšu gada laikā;
–šā panta 2. punkta b) apakšpunktā ir noteikts, ka emitentiem, kas ir MVU, mazas un nesarežģītas iestādes (ja tās ir lieli uzņēmumi vai biržā kotēti MVU) un ES kaptīvās (pār-)apdrošināšanas sabiedrības (ja tās ir lieli uzņēmumi vai biržā kotēti MVU), ir jāziņo par ilgtspēju no finanšu gadiem, kas sākas 2028. gada 1. janvārī vai vēlāk (nevis 2026. gada 1. janvārī).
Ar 2. pantu groza Direktīvas (ES) 2024/1760 (Direktīva par uzņēmumu pienācīgu rūpību, “CSDDD”) 37. pantu, atliekot transponēšanas termiņu, kā arī direktīvas piemērošanu par vienu gadu pirmajai uzņēmumu grupai, kas ietilpst direktīvas darbības jomā.
Šīs direktīvas 3. pantā noteikts, ka dalībvalstīm šīs direktīvas 1. pants jātransponē vēlākais līdz 2025. gada 31. decembrim un jāpaziņo Komisijai savu transponēšanas pasākumu teksts.
Šīs direktīvas 4. pantā noteikts, ka šī direktīva stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2025/0044 (COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,
ar ko Direktīvas (ES) 2022/2464 un (ES) 2024/1760 groza attiecībā uz datumiem, sākot no kuriem dalībvalstīm jāpiemēro noteiktas korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanas un pienācīgas rūpības prasības
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 50. un 114. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 18 ,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1)Komisija savā 2025. gada 11. februāra paziņojumā “Vienkāršāka un ātrāka Eiropa: paziņojums par īstenošanu un vienkāršošanu” 19 izklāstīja redzējumu par īstenošanas un vienkāršošanas programmu, kas nodrošina iedzīvotājiem un uzņēmumiem ātrus un uzskatāmus praktiskus uzlabojumus. Lai to panāktu, ir nepieciešama vairāk nekā pakāpeniska pieeja, un Savienībai ir jārīkojas drosmīgi, lai sasniegtu šo mērķi. Komisijai, Eiropas Parlamentam, Padomei, dalībvalstu iestādēm visos līmeņos, kā arī ieinteresētajām personām jāsadarbojas, lai racionalizētu un vienkāršotu Savienības, valstu un reģionālos noteikumus un rezultatīvāk īstenotu politiku.
(2)Ņemot vērā Komisijas apņemšanos samazināt ziņošanas slogu un uzlabot konkurētspēju, ir jāievieš mērķtiecīgi grozījumi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās (ES) 2022/2464 20 un (ES) 2024/1760 21 , lai sasniegtu minētos mērķus, vienlaikus saglabājot zaļā kursa 22 un Rīcības plāna ilgtspējīgam finansējumam 23 politikas mērķus.
(3)Direktīvas (ES) 2022/2464 5. panta 2. punkta pirmajā daļā ir noteikti datumi, sākot no kuriem dalībvalstīm jāpiemēro ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/34/ES 24 , – datumi ir atšķirīgi atkarībā no attiecīgā uzņēmuma lieluma. Lieliem uzņēmumiem, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras un kuros vidējais darbinieku skaits finanšu gadā pārsniedz 500 darbiniekus, un sabiedriskas nozīmes struktūrām, kas ir mātesuzņēmumi lielām grupām, kuru vidējais konsolidētais darbinieku skaits bilances datumā pārsniedz 500 darbiniekus finanšu gada laikā, ir jāziņo 2025. gadā par finanšu gadiem, kas sākas 2024. gada 1. janvārī vai vēlāk. Pārējiem lielajiem uzņēmumiem un pārējiem lielas grupas mātesuzņēmumiem 2026. gadā ir jāziņo par finanšu gadiem, kas sākas 2025. gada 1. janvārī vai vēlāk. Maziem un vidējiem uzņēmumiem, izņemot mikrouzņēmumus, mazās un nesarežģītās iestādes un kaptīvās (pār)apdrošināšanas sabiedrības, 2027. gadā ir jāziņo par finanšu gadiem, kas sākas 2026. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ņemot vērā pašreizējās Komisijas iniciatīvas, kuru mērķis ir vienkāršot dažus esošos ilgtspējas ziņu sniegšanas pienākumus un samazināt ar tiem saistīto administratīvo slogu uzņēmumiem, nodrošināt juridisko skaidrību un izvairīties no tā, ka uzņēmumiem, kuriem pašlaik ir jāziņo par finanšu gadiem, kas sākas 2025. gada 1. janvārī vai vēlāk un 2026. gada 1. janvārī vai vēlāk, rodas nevajadzīgas un novēršamas izmaksas, ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības minētajiem uzņēmumiem būtu attiecīgi jāatliek par diviem gadiem.
(4)Direktīvas (ES) 2022/2464 5. panta 2. punkta pirmajā daļā ir noteikti datumi, sākot no kuriem dalībvalstīm jāpiemēro ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/109/ES 25 , – datumi ir atšķirīgi atkarībā no attiecīgā uzņēmuma lieluma. Emitentiem, kas ir lieli uzņēmumi, kuru vidējais darbinieku skaits finanšu gadā pārsniedz 500 darbiniekus, un emitentiem, kas ir mātesuzņēmumi lielām grupām, kuru vidējais konsolidētais darbinieku skaits bilances datumā pārsniedz 500 darbiniekus finanšu gada laikā, ir jāziņo 2025. gadā par finanšu gadiem, kas sākas 2024. gada 1. janvārī vai vēlāk. Pārējiem emitentiem, kas ir lieli uzņēmumi, un pārējiem lielas grupas mātesuzņēmumiem 2026. gadā ir jāziņo par finanšu gadiem, kas sākas 2025. gada 1. janvārī vai vēlāk. Emitentiem, kas ir mazie un vidējie uzņēmumi, izņemot mikrouzņēmumus, mazās un nesarežģītās iestādes un kaptīvās (pār-)apdrošināšanas sabiedrības, 2027. gadā jāziņo par finanšu gadiem, kas sākas 2026. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ņemot vērā pašreizējās Komisijas iniciatīvas, kuru mērķis ir vienkāršot dažus esošos ilgtspējas ziņu sniegšanas pienākumus un samazināt ar tiem saistīto administratīvo slogu uzņēmumiem, nodrošināt juridisko skaidrību un izvairīties no tā, ka emitentiem, kuriem pašlaik ir jāziņo par finanšu gadiem, kas sākas 2025. gada 1. janvārī vai vēlāk un 2026. gada 1. janvārī vai vēlāk, rodas nevajadzīgas un novēršamas izmaksas, ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības minētajiem emitentiem būtu attiecīgi jāatliek par diviem gadiem.
(5)Datums, līdz kuram dalībvalstīm jāpiemēro Direktīva 2024/1760, attiecībā uz pirmo uzņēmumu grupu, kas ietilpst minētās direktīvas darbības jomā, būtu jāatliek par vienu gadu, lai dotu uzņēmumiem vairāk laika sagatavoties minētās direktīvas prasībām un dotu tiem iespēju ņemt vērā pamatnostādnes, kas Komisijai jāpublicē, par to, kā tiem būtu praktiski jāpilda savi pienācīgas rūpības pienākumi.
(6)Turklāt, ņemot vērā paralēlo tiesību akta priekšlikumu, kura mērķis ir vienkāršot ilgtspējas ziņu sniegšanas regulējumu un samazināt slogu uzņēmumiem, termiņš, līdz kuram dalībvalstīm jātransponē Direktīva 2024/1760, būtu jāpagarina par vienu gadu, lai ņemtu vērā iespējamos kavējumus to pašreizējos transponēšanas centienos minētās direktīvas iespējamo grozījumu dēļ.
(7)Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet rīcības mēroga vai iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.
(8)Tāpēc Direktīvas (ES) 2022/2464 un (ES) 2024/1760 būtu attiecīgi jāgroza.
(9)Steidzamības dēļ un lai juridiskā noteiktība iestātos pēc iespējas drīzāk, šai direktīvai būtu jāstājas spēkā dienā pēc tās publicēšanas,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Grozījumi Direktīvā (ES) 2022/2464
Direktīvas (ES) 2022/2464 5. panta 2. punktu groza šādi:
(1)pirmo daļu groza šādi:
(a)daļas b) punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:
“attiecībā uz finanšu gadiem, kas sākas 2027. gada 1. janvārī vai vēlāk:”;
(b)daļas c) punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:
“attiecībā uz finanšu gadiem, kas sākas 2028. gada 1. janvārī vai vēlāk:”;
(2)trešo daļu groza šādi:
(a)daļas b) punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:
“attiecībā uz finanšu gadiem, kas sākas 2027. gada 1. janvārī vai vēlāk:”;
(b)daļas c) punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:
“attiecībā uz finanšu gadiem, kas sākas 2028. gada 1. janvārī vai vēlāk:”.
2. pants
Grozījumi Direktīvā (ES) 2024/1760
Direktīvas (ES) 2024/1760 37. panta 1. punkta pirmo un otro daļu aizstāj ar šādām:
“Dalībvalstis vēlākais līdz 2027. gada 26. jūlijam pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmu Komisijai minēto pasākumu tekstu.
Tās minētos pasākumus piemēro:
(a)no 2028. gada 26. jūlija attiecībā uz 2. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem uzņēmumiem, kuri izveidoti saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem un kuros pēdējā finanšu gadā pirms 2028. gada 26. jūlija, par ko ir pieņemti vai būtu bijis jāpieņem gada finanšu pārskati, vidēji bija vairāk nekā 3000 darbinieku un neto apgrozījums pasaulē pārsniedza 900 000 000 EUR, izņemot 16. panta ievērošanai nepieciešamos pasākumus, ko dalībvalstis minētajiem uzņēmumiem piemēro attiecībā uz finanšu gadiem, kas sākas 2029. gada 1. janvārī vai pēc tam;
(b)no 2028. gada 26. jūlija attiecībā uz 2. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem uzņēmumiem, kuri izveidoti saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem un kuru neto apgrozījums Savienībā finanšu gadā pirms pēdējā finanšu gada pirms 2028. gada 26. jūlija pārsniedza 900 000 000 EUR, izņemot 16. panta ievērošanai nepieciešamos pasākumus, ko dalībvalstis minētajiem uzņēmumiem piemēro attiecībā uz finanšu gadiem, kas sākas 2029. gada 1. janvārī vai pēc tam;
(c)no 2029. gada 26. jūlija attiecībā uz visiem citiem uzņēmumiem, kas minēti 2. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā un 2. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā, un attiecībā uz uzņēmumiem, kas minēti 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā, izņemot 16. panta ievērošanai nepieciešamos pasākumus, ko dalībvalstis minētajiem uzņēmumiem piemēro attiecībā uz finanšu gadiem, kas sākas 2030. gada 1. janvārī vai pēc tam.”.
3. pants
Transponēšana
1.Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2025. gada 31. decembrim. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus.
Kad dalībvalstis pieņem šos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.
2.Dalībvalstis dara Komisijai zināmus tos savu svarīgāko tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
4. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
5. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –
priekšsēdētāja priekšsēdētājs
TIESĪBU AKTA FINANŠU UN DIGITĀLAIS PĀRSKATS
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS3.
1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums3.
1.2.Attiecīgā politikas joma3.
1.3.Mērķi3.
1.3.1.Vispārīgie mērķi3.
1.3.2.Konkrētie mērķi3.
1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme3.
1.3.4.Snieguma rādītāji3.
1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:4.
1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums4.
1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks4.
1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.4.
1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas4.
2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI8.
2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi8.
2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma8.
2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums8.
2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu8.
2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)8.
2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi9.
4.Digitālā dimensija29.
4.1.Digitālās vajadzības30.
4.2.Dati30.
4.3.Digitālie risinājumi31.
4.4.Sadarbspējas novērtējums31.
4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi32.
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko Direktīvas (ES) 2022/2464 un (ES) 2024/1760 groza attiecībā uz konkrētām korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanas un pienācīgas rūpības prasībām.
1.2.Attiecīgā politikas joma
Kapitāla tirgu savienība, uzkrājumu un investīciju savienība, Eiropas zaļais kurss, ilgtspējīga finansējuma stratēģija, uzņēmējdarbības tiesības un korporatīvā pārvaldība
1.3.Mērķi
1.3.1.Vispārīgie mērķi
Šā tiesību akta priekšlikuma vispārīgie mērķi ir vienkāršot un samazināt noteiktus Direktīvas 2006/43/EK, Direktīvas 2013/34/ES, Direktīvas (ES) 2022/2464 un Direktīvas (ES) 2024/1760 elementus, lai mazinātu ziņošanas slogu uzņēmumiem, uz kuriem attiecas prasības.
Samazinot administratīvo slogu, kas saistīts ar ziņošanas prasībām un ilgtspējas ziņu sniegšanas atbilstības izmaksām, kas izriet no iepriekš minētajiem tiesību aktiem, šā priekšlikuma mērķis ir uzlabot regulējuma proporcionalitāti un Eiropas uzņēmumu konkurētspēju, vienlaikus saglabājot arī Eiropas zaļā kursa mērķus.
1.3.2.Konkrētie mērķi
Šajā priekšlikumā iekļauto ierosināto Direktīvas (ES) 2022/2464 grozījumu konkrētie mērķi ir vērsti uz to, lai sasniegtu šādus rezultātus:
–par diviem gadiem atlikt ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības 2. un 3. kārtas uzņēmumiem.
Šajā priekšlikumā iekļauto ierosināto Direktīvas (ES) 2024/1760 grozījumu konkrētie mērķi ir vērsti uz to, lai sasniegtu šādus rezultātus:
–par vienu gadu atlikt transponēšanas termiņu un prasību par pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju piemērošanu 1. kārtas uzņēmumiem.
1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme
Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.
Ierosināto grozījumu gaidāmie rezultāti un ietekme ir ilgtspējas ziņu sniegšanas prasību vienkāršošana un tādējādi administratīvā sloga samazināšana uzņēmumiem šajā sakarā, vienlaikus saglabājot Eiropas zaļā kursa un rīcības plāna ilgtspējīgam finansējumam mērķus. Paredzams, ka ierosinātie grozījumi arī radīs ievērojamus izmaksu ietaupījumus direktīvas darbības jomā esošajiem uzņēmumiem, tiem sniedzot ilgtspējas ziņas.
Paredzams, ka šajā priekšlikumā iekļautie Direktīvas (ES) 2024/1760 grozījumi atvieglos atbilstības nodrošināšanas slogu uzņēmumiem, jo tiem būs vairāk laika sagatavoties atbilstības panākšanai, pielāgot savu politiku, procesus un procedūras, ņemot vērā arī pamatnostādnes, ko Komisija izdos, ļaujot tiem balstīties uz paraugpraksi un samazinot nepieciešamību pēc juridiskām konsultācijām un konsultāciju pakalpojumiem.
1.3.4.Snieguma rādītāji
Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.
CSRD ir piemērojis pirmais uzņēmumu kopums, kas savas pirmās ilgtspējas deklarācijas publicē galvenokārt 2025. gada pirmajā pusē. Tāpēc nav bijis iespējams veikt neviena tiesību akta ex post izvērtējumu vai atbilstības pārbaudi.
Lai uzraudzītu progresu saistībā ar priekšlikuma konkrēto mērķu sasniegšanu, Komisija izskatīs iespēju organizēt informācijas apmaiņu ar ieinteresētajām personām dažādos formātos, kā arī īstenot periodiskus apsekojumus par ilgtspējas informācijas lietotājiem un uzņēmumiem, kas ziņo šādu informāciju, atkarībā no finanšu resursu pieejamības. CSRD 6. pantā ir noteikts, ka Komisijai līdz 2029. gada aprīlim ir jāiesniedz ziņojums par direktīvas īstenošanu.
Šajā priekšlikumā Komisija arī apņemas pārskatīt pirmo ESRS kopumu. Saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES Komisijai reizi trijos gados minētie ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti, tostarp ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti maziem un vidējiem uzņēmumiem, ir jāpārskata, ņemot vērā attiecīgās izmaiņas, tostarp izmaiņas starptautiskajos standartos.
Tāpat arī grozītās CSDDD īstenošana un efektivitāte savu mērķu sasniegšanā, jo īpaši nelabvēlīgās ietekmes novēršanā, tiks regulāri izvērtēta saskaņā ar minētās direktīvas 36. pantu.
Lai uzraudzītu šo priekšlikumu virzību, tiks izmantoti vairāki rādītāji, piemēram, ierosināto darbību efektivitāte un savlaicīgums, datu vākšanas un apstrādes procesu efektivitāte saskaņā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas prasībām un mērķis ierobežot administratīvo slogu un izvairīties no nevajadzīgām vai dublējošām ziņu sniegšanas prasībām.
1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:
jaunu darbību
jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 26
esošas darbības pagarināšanu
vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību
1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks
Ar šo priekšlikumu Komisija ierosina direktīvu, ar ko groza Direktīvas (ES) 2022/2464 un (ES) 2024/1760. Tiklīdz likumdevēji būs panākuši vienošanos par priekšlikuma saturu, dalībvalstu rīcībā būs zināms laiks, lai transponētu ar šo direktīvu ieviestos grozījumus attiecībā uz tā datuma atlikšanu, sākot no kura konkrētām uzņēmumu grupām savos tiesību aktos jānodrošina atbilstība šīm direktīvām. Saskaņā ar šo priekšlikumu šis transponēšanas termiņš ir noteikts 2025. gada 31. decembris. Šā priekšlikuma mērķis ir arī par vienu gadu atlikt Direktīvas (ES) 2024/1760 transponēšanas termiņu. Rezultātā dalībvalstīm būtu jātransponē CSDDD vēlākais līdz 2027. gada 26. jūlijam.
Atsevišķā tiesību akta priekšlikumā Komisija ierosina grozīt vairākus noteikumus Direktīvā 2006/43/EK, Direktīvā 2013/34/ES, Direktīvā (ES) 2022/2464 un Direktīvā (ES) 2024/1760. Komisija arī ierosina pārskatīt Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2023/2772 (Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti). Komisija laikus pieņems pārskatīto ESRS deleģēto aktu tiem otrās kārtas uzņēmumiem, kuriem būtu jāsāk ziņošana saskaņā ar CSRD 2028. gadā par 2027. finanšu gadu, lai piemērotu pārskatītos standartus.
Lai uzraudzītu progresu saistībā ar priekšlikuma konkrēto mērķu sasniegšanu, Komisija izskatīs iespēju organizēt informācijas apmaiņu ar ieinteresētajām personām dažādos formātos, kā arī īstenot periodiskus apsekojumus par ilgtspējas informācijas lietotājiem un uzņēmumiem, kas ziņo šādu informāciju, atkarībā no finanšu resursu pieejamības. CSRD 6. pantā ir noteikts, ka Komisijai līdz 2029. gada aprīlim ir jāiesniedz ziņojums par direktīvas īstenošanu. Tāpat arī grozītās CSDDD īstenošana un efektivitāte tās mērķu sasniegšanā, jo īpaši nelabvēlīgās ietekmes novēršanā, tiks regulāri izvērtēta saskaņā ar minētās direktīvas 36. pantu. Šim priekšlikumam nav nepieciešams īstenošanas plāns.
1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.
Grāmatvedības direktīva, kurā grozījumi izdarīti ar CSRD, jau regulē ilgtspējas informācijas atklāšanu ES. Kopīgi noteikumi par ilgtspējas ziņojumu sniegšanu un ticamības apliecināšanu nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus dažādās dalībvalstīs iedibinātiem uzņēmumiem. Būtiskas atšķirības ilgtspējas ziņu sniegšanas un ticamības apliecināšanas nodrošināšanas prasībās starp dalībvalstīm radītu papildu izmaksas un sarežģītību uzņēmumiem, kas darbojas pāri robežām, un tas kaitētu vienotajam tirgum. Darbojoties vienatnē, dalībvalstis nespēj grozīt spēkā esošos ES tiesību aktus, lai samazinātu slogu uzņēmumiem.
Tāpat CSDDD jau ir noteikts saskaņots tiesiskais regulējums, kas reglamentē uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju, un tas attiecas arī uz konkrētiem trešo valstu uzņēmumiem, kas darbojas ES tirgū, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus šajā politikas jomā.
1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas
Neattiecas
1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem
Neattiecas
1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums
Neattiecas
3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
Neattiecas
4.Digitālā dimensija
4.1.Digitālās vajadzības
|
Ar Direktīvu 2013/34/ES ieviestās ziņu sniegšanas prasības paredz uzņēmumiem pienākumu vākt un ziņot datus par savu ietekmi, riskiem un iespējām attiecībā uz būtiskiem ilgtspējas jautājumiem. Šis uzdevums ietver būtisku datu identifikāciju, vākšanu, apstrādi, pārbaudi un publicēšanu. Lai vāktu attiecīgos datus, uzņēmumi bieži izmanto digitālās datu vākšanas un datu kopīgošanas platformas. Turklāt, lai glabātu un apstrādātu datus ilgtspējas ziņu sniegšanas vajadzībām, uzņēmumi bieži izmanto arī digitālos datu pārvaldības rīkus. Ilgtspējas informācijas lietotāji aizvien vairāk sagaida, ka šāda informācija būs pieejama, salīdzināma un mašīnlasāma digitālos formātos. Dalībvalstīm ir jāpieprasa, lai uzņēmumi, uz kuriem attiecas Direktīvas 2013/34/ES ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības, savus vadības ziņojumus bez maksas darītu publiski pieejamus savā tīmekļa vietnē. Digitalizācija rada iespējas efektīvāk izmantot informāciju, un tai ir potenciāls būtiski ietaupīt izmaksas gan lietotājiem, gan uzņēmumiem. Digitalizācija arī sniedz iespēju datus centralizēt Savienības un dalībvalstu līmenī atvērtā un pieejamā formātā, kas atvieglo lasīšanu un ļauj datus salīdzināt. Šīs prasības arī papildina Eiropas vienotā piekļuves punkta (ESAP) izveidi publiski pieejamai korporatīvajai informācijai. Kas attiecas uz direktīvas konkrētām digitālām vajadzībām, skatīt turpmāk. Direktīvā 2013/34/ES ir noteikts, ka uzņēmumiem, uz kuriem attiecas ilgtspējas ziņu sniegšanas prasība, ir jāsagatavo vadības ziņojums elektroniskā ziņošanas formātā, kas noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/815 (EVEF deleģētā regula) 3. pantā. Tajā arī noteikts, ka šiem uzņēmumiem ir jāiezīmē savu ilgtspējas ziņu sniegšana, tostarp Regulas (ES) 2020/852 8. pantā noteiktā atklājamā informācija, atbilstīgi digitālajai taksonomijai, kas Komisijai jāpieņem, grozot EVEF deleģēto regulu. Savienības ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu digitālā taksonomija ļaus marķēt ilgtspējas ziņojumus un padarīt tos mašīnlasāmus. Līdz šīs digitālās taksonomijas pieņemšanai uzņēmumiem nav pienākuma iezīmēt savas ilgtspējas deklarācijas. Ņemot vērā to, ka ilgtspējas deklarācija kļūs mašīnlasāma tikai tad, kad tā būs gan iekļauta XHTML dokumentā, gan iezīmēta ar digitālo taksonomiju, līdz digitālās taksonomijas pieņemšanai uzņēmumiem nav arī pienākuma sagatavot vadības ziņojumu XHTML dokumentā. To ieinteresēto personu vidū, kuras skar šīs prasības, ir uzņēmumi, kuriem jāsagatavo un jāpublicē ilgtspējas deklarācija, kas ir digitāli marķēta un sniegta XHTML formātā, kā arī ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzēji, kuriem ir jāpārbauda, vai ilgtspējas deklarācija atbilst nepieciešamajām prasībām. Šis priekšlikums negroza spēkā esošos digitālās marķēšanas vai formatēšanas noteikumus, kas ieviesti ar Direktīvu par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu, un tas uzlabos digitālo ziņošanu un ļaus izmantot mākslīgo intelektu saistībā ar tās informācijas izmantošanu, par kuru ziņo uzņēmumi. Kas attiecas uz CSDDD, digitālie rīki un tehnoloģijas varētu palīdzēt segt un samazināt datu vākšanas un novērtēšanas izmaksas. Šis priekšlikums negroza attiecīgos CSDDD noteikumus. |
4.2.Dati
|
Sk. iedaļu iepriekš. |
4.3.Digitālie risinājumi
|
Sk. iedaļu iepriekš. |
4.4.Sadarbspējas novērtējums
|
Neattiecas. |
4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi
|
Lai veicinātu 4.1. iedaļā noteikto digitālo vajadzību raitu īstenošanu, Komisija ir iesaistīta vairākās iniciatīvās. Pirmkārt, lai paziņoto informāciju varētu marķēt saskaņā ar minētajiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, Savienības ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem būs nepieciešama digitālā taksonomija. Komisija digitālo taksonomiju ilgtspējas informācijas marķēšanai pieņems ar deleģēto aktu pēc tam, kad būs saņemta EVTI tehniskā konsultācija.
Otrkārt, tehniskā atbalsta instrumenta 2025. gada kārtas ietvaros Komisija plāno sākt daudzvalstu vadošo projektu “Improving Sustainability Reporting for Businesses”. Šīs iniciatīvas mērķis ir uzlabot dalībvalstu spēju atbalstīt uzņēmumus, jo īpaši MVU, izpildot CSRD un ES taksonomijas ziņošanas prasības.
Treškārt, EFRAG ir izveidojusi MVU forumu, kurā tiekas attiecīgās MVU kopienas ieinteresētās personas, lai apspriestu ilgtspējas ziņu sniegšanas prasību īstenošanu un to, kā digitālos risinājumus un rīkus var izmantot, lai atvieglotu ilgtspējas ziņu sniegšanu MVU. Kas attiecas uz CSDDD, lai palīdzētu uzņēmumiem izpildīt pienācīgas rūpības pienākumus visā to vērtības ķēdē, direktīva mudina izmantot digitālos rīkus un tehnoloģijas un prasa Komisijai publicēt pamatnostādnes ar noderīgu informāciju un atsaucēm uz atbilstīgiem resursiem. Ar šo priekšlikumu netiek grozīti attiecīgie noteikumi. |