1.

atkārtoti pauž nelokāmu apņemšanos aizstāvēt Eiropas sporta modeli, kurā sports un fiziskās aktivitātes kalpo sabiedrības interesēm un sekmē attīstību vairākās ES politikas jomās;

2.

atzīst, ka Eiropas sporta modelis ir jāaizsargā, vienlaikus nodrošinot pastāvīgas attīstības iespējas sportam no tautas līdz profesionālajam līmenim un veicinot fiziskās aktivitātes vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas mērogā;

3.

uzsver, ka ir jāturpina attīstīt Eiropas sporta modeli atbilstoši iedzīvotāju interesēm, ņemot vērā ES vērtības un politikas prioritātes, piemēram, līdztiesību, dažādību, iekļautību, ilgtspēju, veselību, labbūtību, Eiropas sociālo modeli un ES konkurētspēju;

4.

aicina visas ieinteresētās personas pastiprināt centienus popularizēt drošu, iekļaujošu, taisnīgu un visiem pieejamu sportu, galveno uzmanību pievēršot dzimumu līdztiesības veicināšanai, visu veidu vardarbības un aizskaršanas apkarošanai un sporta infrastruktūras pieejamības uzlabošanai;

5.

šajā sakarībā uzsver, ka ir jānodrošina personu ar invaliditāti iekļaušana visās ar sportu saistītajās jomās, tostarp pārvaldības un lēmumu pieņemšanas procesos;

6.

uzsver, ka Eiropas sporta modeļa pamatā jābūt principam, ka sports ir sabiedrisks labums, garantējot, ka publiskās investīcijas sportā sniedz labumu sabiedrībai, nodrošinot ieguvumus iekļaušanas, veselības, izglītības un sociālās kohēzijas jomā;

7.

uzsver fizisko aktivitāšu būtisko nozīmi visiem cilvēkiem neatkarīgi no vecuma, to tūlītējos un ilgtermiņa ieguvumus fiziskās un garīgās veselības jomā, kā arī to devumu cilvēku sociālo un dzīves prasmju attīstīšanā un uzturēšanā;

8.

uzsver, ka ir svarīgi veicināt bērnu un jauniešu fiziskās aktivitātes, tostarp iesaistot sportistus un paraatlētus kā pozitīvus lomu modeļus, un aicina palielināt investīcijas nepieciešamajā skolu sporta infrastruktūrā, kvalitatīvā fiziskajā audzināšanā un ārpusskolas sporta programmās;

9.

uzsver sporta profilaktisko lomu jauniešu sociālās izolācijas, vardarbības un radikalizācijas novēršanā, kā arī uzsver nepieciešamību aizsargāt jauniešus no jebkāda veida ļaunprātīgas izturēšanās pret viņiem sportā;

10.

uzsver brīvprātīgo būtisko lomu sportā un aicina Komisiju kopīgi ar dalībvalstīm izstrādāt ieteikumus, lai atbalstītu un stimulētu brīvprātīgo darbu sportā, tostarp izstrādāt pamatnostādnes brīvprātīgo piesaistīšanai, atzīšanai un noturēšanai sportā gan tautas, gan profesionālajā līmenī;

11.

atzīst, ka tautas sportam Eiropā ir raksturīga cieša pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās kopienu klubos un apvienībās, kuru pastāvēšanas pamatā ir brīvprātīgais darbs;

12.

uzsver, ka solidaritātes principam ir būtiska nozīme, lai sports kalpotu visu sabiedrības locekļu interesēm, nevis dažu personu komerciālajam labumam, un atkārtoti uzsver nepieciešamību stiprināt saikni starp profesionālo un tautas sportu, ieviešot efektīvākus finanšu solidaritātes mehānismus, lai optimizētu tā attīstību;

13.

aicina Komisiju mudināt sporta pārvaldības iestādes izstrādāt mehānismus un politiku jauno sportistu sagatavošanas jomā, paredzot atlīdzību klubiem, kuru sagatavotie spēlētāji veicina profesionālo sacensību ilgtermiņa panākumus, tādējādi nodrošinot sporta nozares ilgtermiņa konkurētspēju;

14.

aicina Komisiju nākt klajā ar pētījumu, kas sniegtu pārskatu par pašreizējiem finansiālās solidaritātes mehānismiem un pārdales shēmām un kas aptvertu dažādus sporta veidus un līmeņus ES, pievienojot ieteikumus to turpmākai attīstībai;

15.

šajā sakarībā aicina Komisiju atbalstīt juridiskās noteiktības garantēšanu sporta pārvaldības struktūrām un izvērtēt nepieciešamību pēc pārdales mehānismiem starp lielām un mazām līgām, klubiem vai sacensībām dažādās disciplīnās, tostarp jaunatnes sportā;

16.

uzsver nepieciešamību ievērojami palielināt finansējumu sportam un fiziskajām aktivitātēm, jo īpaši programmas Erasmus+ 2028.–2034. gadam ietvaros, saskaņā ar pašreizējām horizontālajām prioritātēm, kā arī atbalstīt turpmāku sinerģiju starp citām programmām un fondiem;

17.

atzīst programmas Erasmus+ potenciālo vadošo lomu finansiāla atbalsta sniegšanā tautas sporta organizācijām un tās pozitīvo ietekmi uz iedzīvotājiem un sabiedrību;

18.

aicina Komisiju izstrādāt sporta klubu un organizāciju finansēšanas shēmas, kuras būtu viegli pieejamas un nodrošinātas ar pietiekamu finansējumu un kurās būtu ietverti skaidri un pārskatāmi mehānismi, lai paredzētie līdzekļi sasniegtu tautas sporta līmeni;

19.

aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt investīcijas drošā un pieejamā sporta infrastruktūrā visos līmeņos, izmantojot ES fondu, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonda, līdzekļus, īpašu uzmanību pievēršot lauku apvidiem un nelabvēlīgā situācijā esošiem pilsētu rajoniem;

20.

uzskata, ka finansiālās ilgtspējas noteikumi sportā ir īpaši būtiski, lai nodrošinātu profesionālā sporta ilgtermiņa dzīvotspēju un integritāti ES; mudina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt konsekventus finanšu pārvaldības standartus visos profesionālajos sporta veidos un uzsver nepieciešamību efektīvi piemērot un atjaunināt šos standartus, tostarp pienācīgi uzraudzīt sportistu algas;

21.

mudina dalībvalstis turpināt uzstāt, ka lielu sporta pasākumu uzņemšanas tiesību piešķiršanai vajadzētu būt balstītai uz nopelniem un ka uzņemošajām pusēm, organizētājiem un sponsoriem ir jāseko Eiropas sporta modeļa vērtībām, tostarp jāievēro cilvēktiesības, jāīsteno demokrātiskās vērtības un jānodrošina ilgtspēja;

22.

aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt atbildību par vidi un pielāgošanos klimata pārmaiņām sportā, tostarp ilgtspējīgu sporta aprīkojuma un infrastruktūras pārvaldību, pasākumu organizēšanu oglekļa emisiju ziņā atbildīgā veidā un izglītošanu vides jautājumos, izmantojot sportu;

23.

atzīst pieaugošo ārvalstu investīciju un īpašumtiesību tendenci Eiropas sportā un aicina Komisiju ņemt vērā šīs tendences ietekmi, atbalstot centienus aizsargāt Eiropas sporta finansiālo integritāti un konkurences līdzsvaru;

24.

atzīst organizētās un finanšu noziedzības riskus sportā un uzskata, ka ir jāgarantē stingra investīciju un īpašumtiesību atbilstības pārbaude Eiropas sportā, tostarp paplašinot ES nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējumu, lai to attiecinātu arī uz profesionālo sportu;

25.

nosoda visu veidu sporta sacensību rezultātu sarunāšanu, kas apdraud integritāti un godīgu spēli, un aicina dalībvalstis un sporta organizācijas stiprināt profilaktiskos pasākumus, uzlabojot uzraudzību, īstenojot izglītojošas kampaņas un sadarbojoties ar tiesībaizsardzības iestādēm;

26.

mudina Padomi pārvarēt strupceļu saistībā ar Eiropas Padomes Konvencijas pret manipulācijām ar sporta sacensībām parakstīšanu un ratifikāciju;

27.

uzsver, ka ir ES līmenī jārisina pieaugošā dopinga problēma visos sporta līmeņos, īstenojot izglītojošas un izpratnes veicināšanas kampaņas;

28.

mudina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt rīcību pret pirātismu tiešsaistē un aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu mērķorientētiem tiesību aktiem, lai novērstu sporta un cita tiešraides satura pirātismu tiešsaistē, tostarp stiprinot digitālos izpildes mehānismus, piemērojot uzņēmumu klientu pārbaudes pienākumus, veicinot sadarbību ar tiešsaistes platformām un palielinot patērētāju informētību;

29.

uzsver dinamiskas biļešu cenu noteikšanas prakses pieaugošo izplatību, kas var ierobežot sporta pasākumu pieejamību Eiropā, un aicina cieši uzraudzīt to, kā tirgus dalībnieki ievēro ES tiesību aktus;

30.

atzīst, ka sporta autonomija ir atkarīga no labas pārvaldības, un aicina starptautiskās, Eiropas un valstu sporta organizācijas, kā arī ieinteresēto personu pārstāvības organizācijas ievērot visaugstākos pārvaldības, integritātes un pārredzamības standartus, kā arī ieviest atbilstīgu līdzsvara un atsvara sistēmu, lai nodrošinātu pārskatatbildību;

31.

aicina Komisiju pārskatīt pašreizējo ES šajās jomās veikto pasākumu efektivitāti un konsekvenci, kā arī paredzēt mērķorientētas darbības un izstrādāt politikas risinājumus, lai novērstu pastāvīgās problēmas;

32.

aicina īstenot sadarbīgu pieeju starp sporta organizācijām un publiskajām iestādēm, lai uzturētu šos standartus un nodrošinātu, ka sports joprojām ir uzticama, droša un ētiska vide visiem dalībniekiem;

33.

uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai visas iestādes, sporta pārvaldības struktūras un ieinteresētās personas ievērotu principus, kas noteikti EST judikatūrā sporta jomā;

34.

atzinīgi vērtē pārvaldības struktūru centienus kolektīvās pārvaldības jomā un mudina veikt turpmākus pasākumus, lai stiprinātu ieinteresēto personu pārstāvību lēmumu pieņemšanā, īpaši apņemoties nodrošināt sportistu un līdzjutēju iesaisti;

35.

mudina sporta pārvaldības struktūras īstenot turpmākus pasākumus līdztiesības, dažādības un iekļautības jomā, jo īpaši nolūkā novērst sieviešu pastāvīgo nepietiekamo pārstāvību vadošos amatos;

36.

uzsver, ka pārstāvības standarti un pārbaudes ir priekšnoteikums, lai ieinteresēto personu organizācijas iesaistītos pārvaldības procesos;

37.

aicina Komisiju veicināt sociālo dialogu sportā kā svarīgu lēmumu pieņemšanas procesu saskaņā ar labas pārvaldības principiem un uzlabot sporta reprezentativitāti un iekļaujošu dalību;

38.

ierosina Komisijai apspriesties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām par ES Profesionālā sporta sociālā dialoga komitejas izveidi;

39.

aicina ES iestādes aizsargāt un veicināt, savukārt dalībvalstis nodrošināt sportistu un citu sporta nozarē iesaistīto strādājošo pamattiesības, tostarp sociālās tiesības un aizsardzību, piemēram, biedrošanās brīvību, tiesības uz koplīguma sarunām, nediskrimināciju, pienācīgus darba apstākļus, drošības pasākumus un arodveselību, jo īpaši attiecībā uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu;

40.

uzsver, ka darba aizsardzības politikas izstrādē un uzraudzībā ir vajadzīga proaktīva riska pārvaldība, tostarp jāņem vērā tādi faktori kā ceļā pavadītais laiks, spēļu grafiki un sacensības, kuru norises laiks pārklājas;

41.

aicina ES iestādes un dalībvalstis sadarbībā ar attiecīgajām organizācijām, piemēram, sportistu komitejām un apvienībām, turpināt atbalstīt iniciatīvas, kas saistītas ar sportistu duālo karjeru, mūžizglītību, dzīvi pēc sporta karjeras beigām, personisko izaugsmi un garīgo veselību;

42.

uzsver, ka sportistu darba grafiks ir kļuvis noslogotāks, pieaugot Eiropas un starptautisko spēļu un sacensību skaitam, un aicina lēmumu pieņemšanas procesos, kas skar spēļu un sacensību grafika plānošanu, iesaistīt visas ieinteresētās personas, lai izvairītos no datumu pārklāšanās;

43.

atbalsta sportistu tiesības brīvi pārstāvēt savu valsti un uzsver, ka būtu jānosaka prasība klubiem atbrīvot sportistus dalībai valsts komandā;

44.

aicina sporta pārvaldības struktūras nepieļaut, ka vietējās sacensības un spēles tiek rīkotas ārvalstīs;

45.

atzīst starptautisko struktūru nozīmi pārredzamas un taisnīgas sistēmas sportistu pārejai starp klubiem nodrošināšanā saskaņā ar ES tiesību aktiem un Eiropas īpatnībām un stingri aicina nodrošināt sportistu tiesību aizsardzību visos sporta veidos, īpašu uzmanību pievēršot nepilngadīgajiem;

46.

vērš uzmanību uz sporta aģentu vai starpnieku svarīgo lomu un līdzsvara trūkumu attiecībās starp šiem aģentiem vai starpniekiem un jaunajiem sportistiem un uzsver nepieciešamību pēc noteikumos balstītas pieejas;

47.

aicina Komisiju, reaģējot uz dalībvalstu un ES iestāžu spēcīgo politisko stimulu, nākt klajā ar ilgtermiņa stratēģiju sporta un fizisko aktivitāšu jomā, galveno uzmanību pievēršot Eiropas sporta modeļa svarīgākajiem elementiem, un šajā sakarībā ierosināt konkrētus pasākumus;

48.

atzinīgi vērtē pašreizējo dialogu par sporta politiku un aicina Komisiju nodrošināt aktīvu līdzdalību diskusijās ES, valstu un vietējā līmenī, iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas ilgtermiņa stratēģiju veidošanā;

49.

aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt datu vākšanu un uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanu, lai stiprinātu sporta lomu ES politikas mērķu sasniegšanā;

50.

aicina Komisiju pildīt savu Līgumu uzraudzītājas lomu vienā no svarīgākajām ES sociālajām un ekonomikas nozarēm, aktīvi uzraugot un novēršot draudus Eiropas sporta modelim visos līmeņos, tostarp risku, ko rada alternatīvas sacensības, kuras apdraud vispārējo sporta ekosistēmu;

51.

mudina Komisiju izmantot visus tās rīcībā esošos piemērotos instrumentus, lai aizsargātu Eiropas sporta nozari no jebkādām iniciatīvām, kuru mērķis ir to vājināt un novirzīt tās radīto vērtību ārpus Eiropas;

52.

atkārtoti norāda uz sporta specifiku, vienlaikus uzsverot nepieciešamību ievērot ES tiesību aktus, un atzīst, ka nav iespējams vienādi piemērot Eiropas sporta modeli dažādiem sporta veidiem;

53.

šajā sakarībā uzsver nepieciešamību aizsargāt Eiropas sporta modeļa vertikālo struktūru, saskaņā ar kuru pārcelšana augstākā vai zemākā līgā ir valstu kompetencē un ikgadējais sniegums vietējās līgās ir vienīgais kritērijs dalībai Eiropas sacensībās;

54.

aicina Komisiju sniegt skaidras pamatnostādnes par ES tiesību aktu, tostarp konkurences tiesību aktu, piemērošanu sporta nozarē, ņemot vērā arī nesenos Eiropas Savienības Tiesas spriedumus;

°

° °

55.

uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.