EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 28.2.2025

COM(2025) 58 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

par ARACHNE – īstenošana KLP izdevumu vajadzībām

Arachne

Arachne ir integrēts IT rīks, ko izstrādājusi Eiropas Komisija datizraces, datu bagātināšanas un riska novērtēšanas vajadzībām. Arachne mērķis ir nodrošināt dalībvalstu iestādēm operatīvu instrumentu risku identificēšanai un atbalstam to administratīvajā kontrolē un pārvaldības pārbaudēs.

Akronīmu saraksts

KLP – kopējā lauksaimniecības politika

AGRI ĢD – Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts

ELGF – Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds

ELFLA – Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai

IAKS – integrētā administrācijas un kontroles sistēma (integrētā sistēma saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 65. panta 2. punktu)

Ar IAKS nesaistīts – visi KLP pasākumi un intervences saskaņā ar Regulu (ES) 2021/2115, uz kuriem neattiecas iepriekš minētā integrētā sistēma

Satura rādītājs

1.Ievads

1.1.Priekšvēsture un konteksts

1.2.Ziņojuma mērķi un tvērums

2.Komisijas veiktie pasākumi, lai nodrošinātu un veicinātu Arachne izmantošanu KLP vajadzībām

3.Pašreizējā situācija – datizraces rīka pašreizējā izmantošana

3.1.Pārskats par rīka īstenošanu un ieviešanu

3.2.Rīka funkcionalitāte un veiktspēja

4.Izmantošana dalībvalstīs, pamatojoties uz aptauju – iespējas un problēmas

5.Sadarbspējas novērtējums

5.1.Tehniskā sadarbspēja

5.2.Semantiskā sadarbspēja

5.3.Organizatoriskā sadarbspēja

6.Turpmākie pasākumi un nākotnes perspektīvas

6.1.Turpmākie pasākumi

6.2.Ilgtermiņa perspektīva

1.Ievads 

1.1.Priekšvēsture un konteksts 

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/2116 ( 1 ) 59. panta 2. punktā ir noteikts, ka “[..] Komisija dara dalībvalstīm pieejamu datizraces rīku, ar ko novērtē projektu, labuma guvēju, darbuzņēmēju un līgumu radītos riskus, vienlaikus nodrošinot minimālu administratīvo slogu un Savienības finanšu interešu efektīvu aizsardzību. [..] Komisija līdz 2025. gadam iesniedz ziņojumu, kurā novērtē vienotā datizraces rīka izmantošanu un tā sadarbspēju, ņemot vērā tā vispārēju izmantošanu dalībvalstīs.”

Lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem, kas reglamentē Savienības intervences, dalībvalstis izveido efektīvas pārvaldības un kontroles sistēmas. Dalībvalstīm ir jāveic darbības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu savu pārvaldības un kontroles sistēmu pienācīgu darbību un Komisijai deklarēto izdevumu likumību un pareizību. Attiecībā uz ES lauksaimniecības fondiem (ELGF un ELFLA) maksājumu aģentūras ir atbildīgas par KLP izdevumu izmaksu un tādējādi arī par pārvaldības un kontroles sistēmu izveidi dalībvalsts vai attiecīgajā pārvaldes līmenī.

Šajā saistībā Komisijai ir jādara pieejams datizraces rīks, lai palīdzētu dalībvalstīm ieviest efektīvas KLP pārvaldības un kontroles sistēmas. Lai izpildītu šo juridisko prasību, Komisija izvēlējās izmantot rīku Arachne.

Arachne ir Eiropas Komisijas izstrādāts integrēts IT rīks datizracei un riska novērtēšanai ar datu bagātināšanas iespēju. Tā mērķis ir atbalstīt dalībvalstis to administratīvo kontroļu un pārvaldības pārbaužu veikšanā. Arachne bagātina datus ar publiski pieejamu informāciju, lai, pamatojoties uz riska rādītāju kopumu, identificētu projektus, labuma guvējus, līgumus, darbuzņēmējus un apakšuzņēmējus, kuri ir pakļauti krāpšanas, interešu konfliktu vai citu pārkāpumu riskam ( 2 ). Tomēr šis rīks nenovērtē līdzekļu saņēmēju individuālo rīcību un automātiski neizslēdz labuma guvējus vai potenciālos labuma guvējus no ES fondu līdzekļu izmantošanas. Tas nosūta riska brīdinājumus maksājumu aģentūrām, lai uzlabotu pārvaldības pārbaudes, bet nesniedz tām nekādus pierādījumus par kļūdām, pārkāpumiem vai krāpšanu.

KLP intervenču un pasākumu īstenošanai Arachne izmantošana kļūst svarīga riska analīzē, kas jāveic maksājumu aģentūru līmenī attiecībā uz to galvenajām funkcijām un precīzāk – krāpšanas novēršanas, atklāšanas un pārvaldības procedūrām. Maksājumu aģentūrām būtu jāņem vērā, ka Arachne riska ziņojumi tiek izmantoti kopā ar citiem datiem, kas pieejami KLP pārvaldības un kontroles sistēmās valsts līmenī, un ka rīka izmantošana ir integrēta to procedūrās.

Lai apzinātu un noteiktu risku ES finanšu interesēm, maksājumu aģentūru darbības dati tiek nosūtīti Arachne. Šie dati ietver informāciju par labuma guvējiem, projekta partneriem, apakšuzņēmējiem, pakalpojumu sniedzējiem, konsorcija dalībniekiem un citām iesaistītajām personām. Pēc tam šos darbības datus Arachne papildina ar informāciju no ārējiem datu avotiem, Orbis un World Compliance datubāzēm, kas satur oficiāli publicētus un publiski pieejamus datus par iesaistītajiem uzņēmumiem un personām.

Orbis sniedz informāciju par uzņēmumiem, piemēram, finanšu datus, adreses, vēsturiskos datus un informāciju par akcionāriem, vadību un galvenajiem darbiniekiem. World Compliance sniedz informāciju, piemēram, par politiski nozīmīgu personu, viņu ģimeņu un sabiedroto profiliem, sankciju sarakstu, kurā iekļautas personas un uzņēmumi ar visaugstāko riska reitingu, un izpildes sarakstu, kurā ietverta informācija, kas saņemta no regulatīvajām un valdības iestādēm, un to brīdinājumu un darbību saturs, kas vērstas pret fiziskām personām un uzņēmumiem.

Eiropas Komisija bez maksas piedāvā Arachne maksājumu aģentūrām un garantē tehnisko palīdzību un apmācību dalībvalstīs.

1.2.Ziņojuma mērķi un tvērums 

Šā ziņojuma mērķis ir novērtēt Arachne pašreizējo izmantošanu KLP vajadzībām un rīka sadarbspēju ar pašreizējiem rīkiem un sistēmām, ko izmanto dalībvalstis, un sniegt ieteikumus par tā turpmāko izmantošanu.

Lai sagatavotu šo ziņojumu, Komisijas dienesti (AGRI ĢD) 2024. gada jūlijā visām dalībvalstīm nosūtīja aptauju par Arachne izmantošanu un tā sadarbspēju. Dalībvalstīm tika lūgts sniegt informāciju par to, kā tās izmanto šo sistēmu. Tām tika arī lūgts sniegt ierosinājumus par jebkādiem uzlabojumiem vai prasībām, kas atvieglotu Arachne izmantošanu. Dalībvalstis ar šīs aptaujas rezultātiem tika iepazīstinātas ekspertu grupas sanāksmē 2024. gada 20. septembrī, un diskusiju rezultāti ir iekļauti šajā ziņojumā.

Ziņojums ir sadalīts sešās daļās. Tā 2. nodaļā ir skaidrotas darbības, ko Komisija veikusi, lai nodrošinātu un veicinātu Arachne izmantošanu. Ziņojuma trešajā un ceturtajā daļā ir aprakstīta pašreizējā situācija un izklāstītas iespējas un problēmas, kas saistītas ar Arachne izmantošanu. Piektajā iedaļā ir aprakstīta sadarbspēja ar pašreizējiem rīkiem, ko izmanto dalībvalstis. Ziņojuma noslēgumā ir izklāstīti nākamie soļi un ilgtermiņa perspektīva attiecībā uz Arachne izmantošanu, kā arī redzējums par rīka turpmāko attīstību un ieviešanu.

2.Komisijas veiktie pasākumi, lai nodrošinātu un veicinātu Arachne izmantošanu KLP vajadzībām

Saskaņā ar tiesisko regulējumu Komisija veic dažādus pasākumus, lai dalībvalstīs veicinātu un darītu iespējamu Arachne izmantošanu attiecībā uz KLP izdevumiem.

Lai šo rīku varētu izmantot attiecībā uz KLP izdevumiem, Komisija 2021. gadā noteica prasību specifikācijas izstrādei (faktiskais īpašnieks un citi riska vērtējumi, kas attiecas uz IAKS maksājumiem). Galvenais attīstības virziens attiecās uz funkciju, kas ļauj automātiski augšupielādēt un lejupielādēt datus, ņemot vērā IAKS pieejamo maksājumu datu apjomu. Automātiskā datu augšupielāde kļuva pieejama no 2024. gada februāra. Šā ziņojuma sagatavošanas brīdī dažas dalībvalstis testēja automātisko lejupielādi.

Šajā procesā Komisija pastāvīgi nodrošināja dalībvalstu iestādēm apmācību un palīdzības dienesta funkcijas gan pirms rīka izmantošanas, gan tā izmantošanas laikā. Turklāt tika organizētas diskusijas un paraugprakses apmaiņa horizontālo KLP jautājumu ekspertu grupu sanāksmēs (piemēram, 2024. gada 20. septembrī dalībvalstu iestādēm, galvenokārt maksājumu aģentūrām) un Maksājumu aģentūru mācību tīklā (Krāpšanas apkarošanas un interešu konfliktu apakšgrupa), kā arī turpmākas divpusējas diskusijas un darbsemināri pēc dalībvalstu pieprasījuma.

Lielākā daļa šo diskusiju attiecās uz maksājumu aģentūru krāpšanas apkarošanas, interešu konfliktu un apiešanas politiku un procedūrām.

Šos centienus turpinās, kamēr tiks panākta Arachne pilnvērtīga izmantošana attiecībā uz KLP izdevumiem.

3.Pašreizējā situācija – datizraces rīka pašreizējā izmantošana 

3.1. Pārskats par rīka īstenošanu un ieviešanu 

Arachne izmanto “vienības un attiecību” modeli, lai kārtotu un pārvaldītu datus. Sistēma integrē iekšējos datus no dalībvalstīm un ārējos datus no tādiem avotiem kā Orbis un World Compliance. Pēc tam dati tiek sadalīti pēc atbilsmēm un bagātināti, lai aprēķinātu projektu un līgumu riska vērtējumus, tādējādi sniedzot lietotājam pieprasīto datu detalizētu riska novērtējumu. Sistēma ietver arī lietotāju pārvaldības moduli datu izolēšanai un autentifikācijai.

Statistika par Arachne izmantošanu KLP vajadzībām ( 3 )

Attiecībā uz KLP izdevumiem diagrammā ir redzams, ka 11 dalībvalstis pilnībā izmanto visu rīka potenciālu (augšupielāde un izmantošana). Vēl trīs dalībvalstis jau augšupielādē datus rīkā. Tomēr tās vēl neizmanto Arachne pieejamos bagātinātos datus. Septiņu dalībvalstu pārstāvji ir izgājuši tikai ievadapmācību, un tiem vēl ir jāsāk augšupielāde rīkā un tā izmantošana. Pārējās sešas dalībvalstis šā ziņojuma sagatavošanas laikā pieprasīja ievadapmācības.

Trīs no 11 dalībvalstīm, kas izmanto Arachne, testē rīka spējas attiecībā uz ELGF IAKS intervencēm.

Attiecībā uz posmiem “Lietošana (izmantošana un augšupielāde)” un “Augšupielāde” 2014.–2022. gada plānošanas periodā Arachne tika izmantots 17 lauku attīstības programmām. Pašreizējā 2023.–2027. gada periodā šis rīks jau tiek izmantots viena KLP stratēģiskā plāna lauku attīstības izdevumiem. Tas attiecas uz 167 731 projektu un 139 911 saņēmējiem.

Statistika par KLP datu augšupielādi ( 4 )

Rīka potenciāls slēpjas tā bagātinātajās datubāzēs. Šis process vēl ir jāpabeidz, dalībvalstīm pilnvērtīgi augšupielādējot datus par visiem fondiem. Arachne sistēmā izmantotās datubāzes ir transversālas un savstarpēji papildinošas. Lai izmantotu rīka iespējas, dalībvalstīm ir jāaugšupielādē dati. Iepriekš minētie statistikas dati liecina, ka Arachne jau iegūst datus no vairākām KLP lauku attīstības programmām un tirgus pasākumiem. Tomēr datu augšupielāde attiecībā uz IAKS maksājumiem joprojām tikai sākas, arī tāpēc, ka automātiskās datu augšupielādes funkcija, kas ir nepieciešama IAKS datu augšupielādei, kļuva pieejama 2024. gada februārī.

Statistika par to, cik lietotāji lauksaimniecības departamentos izmanto Arachne ( 5 )

No šiem statistikas datiem ir skaidrs, ka ne visas dalībvalstis, kas sniedz datus rīkam, izmanto sistēmu, lai gan gadu gaitā bija vērojams pakāpenisks lietotāju skaita un savienojumu ar rīku pieaugums attiecībā uz KLP izdevumiem. Dalībvalstis pieliek ievērojamas pūles, lai sniegtu datus. Komisija arī turpmāk mudinās dalībvalstis turpināt izmantot Arachne potenciālu, t. i., izmantot to maksājumu aģentūru veiktajai riska novērtēšanai un krāpšanas novēršanai, atklāšanai un pārvaldībai.

3.2.Rīka funkcionalitāte un veiktspēja

Arachne ir spēcīgs rīks, kura mērķis ir nodrošināt augstvērtīgus riska rādītājus, uzlabojot pārvaldības pārbaudes. Ar to izveido visaptverošu un pilnīgu ES fondu ietvaros īstenoto projektu datubāzi, bagātinot datus ar publiski pieejamu informāciju. Rīka izmantošanai attiecībā uz KLP izdevumiem 2024. gadā kļuva pieejams datu automātiskas augšupielādes un lejupielādes funkcijas ļoti nozīmīgais uzlabojums. Tomēr, lai izmantotu šīs automātiskās augšupielādes un lejupielādes funkcijas apjomīgiem IAKS datiem, dalībvalstīm ir jāizstrādā programmatūra. Līdz šim dalībvalstis ir veikušas četras IAKS datu augšupielādes. Divas dalībvalstis testē datu automātisko lejupielādi no Arachne. Pārējās lejupielādes gan IAKS, gan ar IAKS nesaistītiem izdevumiem tika veiktas manuāli.

Arachne dažkārt var radīt zināmas problēmas, jo rīks apstrādā daudz riska rādītāju, un rīku ir grūti izmantot bez padziļinātas izpratnes par to. Turklāt laiks, kas rīkam nepieciešams rezultātu sniegšanai, var būt visai ilgs. Pēc datu augšupielādes rezultāti tiek sniegti katru nedēļu. Tomēr šis laikposms var būt saistīts ar dažiem papildu kavējumiem maksājumu aģentūras apstiprināšanas procesā.

4.Izmantošana dalībvalstīs, pamatojoties uz aptauju – iespējas un problēmas 

Kā jau minēts, Komisija 2024. gada jūlijā un augustā veica aptauju par Arachne izmantošanu, lai uzzinātu viedokļus, kurus izmantot turpmākajās projekta darbībās, un labāk nodrošinātu dalībvalstu vajadzības.

Kopumā tika sniegtas 25 atbildes, kas tika sagatavotas vai nu dalībvalsts līmenī (pārstāvot vairākas maksājumu aģentūras), vai arī maksājumu aģentūru līmenī. 15 dalībvalstis / maksājumu aģentūras (60 %) paziņoja, ka ir izmantojušas Arachne. Astoņās no tām (53 %) Arachne izmantošana ir obligāta saskaņā ar iekšējām procedūrām. Runājot par izmantošanas biežumu, no šīm 15 atbildēm izriet, ka viena dalībvalsts / maksājumu aģentūra (7 %) to izmanto katru dienu, 40 % no tām to izmanto reizi nedēļā, bet vēl 2 dalībvalstis / maksājumu aģentūras – vismaz reizi mēnesī.

Arachne izmantošanas biežums 15 dalībvalstīs / maksājumu aģentūrās (KLP) ( 6 )

Saistībā ar ES lauksaimniecības fondiem maksājumu aģentūras ir galvenie Arachne lietotāji. Tomēr pusē paziņoto gadījumu Arachne izmanto arī sertifikācijas struktūras, kas atbild par maksājumu aģentūru pārvaldības un kontroles sistēmu sertificēšanu.

27 % maksājumu aģentūru, kuras pašlaik izmanto Arachne un piedalījās aptaujā, norādīja, ka izmanto šo rīku gan IAKS, gan ar IAKS nesaistītiem izdevumiem, savukārt pārējās maksājumu aģentūras to izmanto tikai ar IAKS nesaistītiem izdevumiem.

Arachne galvenokārt tiek izmantots krāpšanas, interešu konflikta un dubultā finansējuma atklāšanas nolūkos. Galvenie izmantotie rādītāji ir saistīti ar saikņu noteikšanu starp dažādām ieinteresētajām personām, atbalsta koncentrāciju, izmaksu pamatotību, kā arī citiem brīdinājumiem par saistību neizpildi un reputāciju un MVU un jaunuzņēmumu rādītājiem

Arachne izmantošanas galvenais mērķis (KLP) ( 7 )

Maksājumu aģentūras, kas izmanto Arachne, norādīja, ka to galvenokārt izmanto, lai pārbaudītu atbilstības nosacījumus un iegūtu uz vietas veikto pārbaužu izlasi. Viena trešdaļa no šīm maksājumu aģentūrām norādīja, ka ir konstatējušas pārkāpumu un krāpšanas gadījumus, pamatojoties uz Arachne sniegto informāciju, un lielākā daļa ir apmierināta ar rīka izmantošanu.

Tomēr maksājumu aģentūras, kas izmanto Arachne, minēja vairākas jomas, kurās vajadzīgi uzlabojumi saistībā ar rīka lietošanas ērtumu (intuitīvāka saskarne, ekrāni un infopaneļi, meklēšanas iespēju uzlabošana), datu pieejamību (pilnīgāku un biežāk augšupielādētu datu pieejamība) un rīka izvaddatiem (MVU moduļa izstrāde, iegūto ziņojumu uzlabošana). Kopumā datu izgūšanas no Arachne, lai tos integrētu maksājumu aģentūru sistēmās, ērtuma vērtējums bija zems, un tikai puse maksājumu aģentūru, kas izmanto Arachne, norādīja, ka ir gatavas izstrādāt IAKS datu augšupielādes un lejupielādes programmatūru.

Runājot par maksājumu aģentūrām, kuras norādīja, ka neizmanto Arachne, neviena no tām iepriekš to nav izmantojusi, un septiņas (70 %) no tām plāno to izmantot nākotnē, no kurām piecas – gan IAKS, gan ar IAKS nesaistītām vajadzībām. Maksājumu aģentūru pieejamās tehniskās spējas rada ierobežojumus pusei no tām, un dažos gadījumos tas ir iemesls, kāpēc Arachne ir paredzēts izmantot tikai ar IAKS nesaistītiem izdevumiem.

Visbeidzot, puse no visām maksājumu aģentūrām, kas piedalījās aptaujā, norādīja, ka tās izmanto citus datizraces rīkus valsts līmenī vai ir integrējušas riska faktorus citās maksājumu aģentūras IT sistēmās. Dažas no šīm maksājumu aģentūrām uzlabo savu rīku nodrošināto valstij būtisko vēsturisko datu pieejamību, nevis Arachne izmantošanu.

Vispārēja apmierinātība ar Arachne izmantošanu (KLP) ( 8 )

Šie apkopotie rezultāti ļauj gūt dziļāku izpratni par problēmām un šķēršļiem, ar ko dalībvalstis saskaras, izmantojot Arachne attiecībā uz ES lauksaimniecības fondiem. Vairāki no šiem jautājumiem jau tiek risināti vai nu ar Komisijas mēroga projektu Arachne rīka uzlabošanai (piemēram, saskarnes uzlabošana, uzlabotas funkcijas, datu augšupielādes efektivitāte vai Arachne ziņojumu uzlabošana), vai arī ar Komisijas veikto Arachne pastāvīgo pilnveidošanu (piemēram, MVU modulis).

Sadarbspējas jautājumi un tehniskās spējas ir identificēti kā būtiski šķēršļi, kas dalībvalstīm un AGRI ĢD ir jārisina, lai nodrošinātu Arachne efektīvu izmantošanu (sk. arī sīkāku analīzi par šo jautājumu 5. nodaļā). Tā ir arī Komisijas prioritāte, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 ( 9 ) 36. panta 6. punktā.

Tajā pašā laikā aptaujā ir skaidri redzams pozitīvs vēstījums par pašreizējo lietderību un apmierinātību ar Arachne izmantošanu. Tas tiks ievērojami uzlabots ar obligāto datu sniegšanu, kas arī paredzēta iepriekš minētajā regulā. Informācijas pieejamība no visām dalībvalstīm ievērojami bagātinās Komisijas datizraces rīku un risinās problēmas, ar kurām maksājumu aģentūras saskaras nepilnīgu un neatjauninātu datu dēļ. Saskaņā ar pozitīvās mijiedarbības cikla principiem ir paredzams, ka tas veicinās vispārēju izmantošanu dalībvalstīs gan IAKS, gan ar IAKS nesaistītiem izdevumiem. Saskaņā ar minēto noteikumu un aptaujas rezultātiem Komisija prioritārā kārtā cieši sadarbosies ar maksājumu aģentūrām, lai padziļināti izskatītu Arachne iespējamās funkcijas attiecībā uz IAKS izdevumiem un veicinātu valstu sistēmu sadarbspēju ar šo Komisijas datizraces rīku.

5.Sadarbspējas novērtējums 

5.1.Tehniskā sadarbspēja 

Arachne ir paredzēts datu apmaiņai ar citām sistēmām un datu avotiem, izmantojot xml formātu. Šis formāts tiek plaši izmantots un pieņemts, un tas atvieglo rīka integrāciju citās sistēmās. Rīka tehniskā arhitektūra ļauj nosūtīt datu laukus saskaņā ar Arachne prasīto tvērumu.

Rīka spēju mijiedarboties ar citām sistēmām un datu avotiem vēl vairāk uzlabo Komisijas dienestu sniegtais tehniskais atbalsts Arachne riska novērtēšanas rīka sākotnējai uzstādīšanai, kā arī tehniskais atbalsts, lai maksājumu aģentūra varētu nosūtīt datus vajadzīgajā xml formātā.

5.2.Semantiskā sadarbspēja 

Arachne spēja saprast un interpretēt datus no dažādiem avotiem ir būtiska tā efektīvai izmantošanai. Lai analizētu datus, rīks izmanto riska novērtēšanas pieeju, kas prasa saskaņot un standartizēt datus no dažādiem avotiem.

Rīka semantisko sadarbspēju atvieglo ārējo datu avotu, Orbis, sankciju sarakstu un World Compliance izmantošana. Šie datu avoti ir oficiāli publicēti un publiski pieejami un nodrošina augstu datu kvalitātes un uzticamības līmeni.

Komisijas dienesti ir arī izveidojuši īpašu tīmekļvietni ( 10 ), kurā izskaidrots datu analīzes process un mērķis, ietverot arī informāciju par datu aizsardzību un datu subjektu tiesībām. Šī tīmekļvietne sniedz vienotu izpratni par rīkā izmantotajiem datiem, atvieglojot dažādu avotu datu saskaņošanu un standartizāciju.

Tomēr rīka semantisko sadarbspēju varētu vēl vairāk uzlabot, izstrādājot kopīgus datu standartus un formātus datu apmaiņai starp dažādām sistēmām un datu avotiem. Tas atvieglotu rīka integrēšanu citās sistēmās un nodrošinātu riska novērtēšanas pieejā izmantoto datu konsekvenci un precizitāti.

Kopumā Arachne riska novērtēšanas rīks uzrāda labu tehniskās un semantiskās sadarbspējas līmeni.

5.3.Organizatoriskā sadarbspēja

Arachne integrācija esošajās darbplūsmās un procesos ir būtiski svarīga, lai vadošās iestādes to efektīvi pieņemtu un izmantotu. Šajā iedaļā ir izvērtēta rīka organizatoriskā sadarbspēja un identificēti visi organizatoriskie vai kultūras šķēršļi, kas kavē tā pieņemšanu.

Integrācija esošajās darbplūsmās un procesos

Arachne ir izstrādāts tā, lai tas atbalstītu maksājumu aģentūru pārvaldības pārbaudes procesus, kā izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 ( 11 ) 125. panta 4. punkta c) apakšpunktā. Rīka integrāciju esošajās darbplūsmās un procesos atvieglo Komisijas dienestu sniegtais atbalsts un norādījumi maksājumu aģentūrām.

Ir izstrādāta rīka lietotāja rokasgrāmata un mācību materiāli, lai palīdzētu maksājumu aģentūrām integrēt rīku savās esošajās darbplūsmās un procesos. Komisijas dienesti arī sniedz pastāvīgu atbalstu, lai atvieglotu rīka efektīvu izmantošanu, ietverot padomus par to, kā rīku integrēt ikdienas pārvaldības pārbaudes procesos.

Organizatoriskie vai kultūras šķēršļi, kas kavē pieņemšanu

Neraugoties uz rīka uzbūvi un pieejamo atbalstu integrācijai esošajās darbplūsmās un procesos, tā pieņemšanu var kavēt organizatoriski vai kultūras šķēršļi. Piemēram, maksājumu aģentūrām var nākties pielāgot savas esošās darbplūsmas un procesus, lai pielāgotos rīka riska novērtēšanas pieejai.

Turklāt šā rīka izmantošanas nolūkā var būt nepieciešamas izmaiņas maksājumu aģentūru organizatoriskajā kultūrā, piemēram, lielāks uzsvars uz riska pārvaldību un tādu lēmumu pieņemšanu, kuru pamatā ir dati.

Pieņemšanas sniegtie ieguvumi

Neraugoties uz iespējamiem šķēršļiem, kas kavē rīka pieņemšanu, Arachne maksājumu aģentūrām piedāvā vairākus ieguvumus, tostarp šādus:

–uzlabota pārvaldības pārbaužu procesu efektivitāte un lietderība;

–uzlabota riska pārvaldība un ar datiem pamatotu lēmumu pieņemšana;

–labāka atbilstība ES noteikumiem un prasībām.

Kopumā Arachne uzrāda labu organizatoriskās sadarbspējas līmeni ar tādu uzbūvi un atbalstu, kas veicina tā integrāciju esošajās darbplūsmās un procesos. Tomēr maksājumu aģentūrām var nākties novērst organizatoriskus vai kultūras šķēršļus, kas kavē rīka pieņemšanu, un ieguldīt laiku un resursus apmācībā un spēju veidošanā, lai nodrošinātu rīka efektīvu pieņemšanu un izmantošanu.

6.Turpmākie pasākumi un nākotnes perspektīvas

6.1.Turpmākie pasākumi

(1)Turpmāka prakses apmaiņa starp maksājumu aģentūrām. Dalībvalstīm, kuras sākušas izmantot Arachne, būtu aktīvi jādalās pieredzē un jākonsultē, kā efektīvi izmantot šo rīku. Šo apmaiņu var veikt Komisijas organizēto ekspertu grupu sanāksmēs, izmantojot īpašas aptaujas, kā arī Maksājumu aģentūru mācību tīkla (Krāpšanas un interešu konflikta apkarošanas apakšgrupas) ietvaros.

(2)Rīka izmantošana sertifikācijas struktūrās. Sertifikācijas struktūras būtu arī jāmudina izmantot rīku, lai nodrošinātu konsekvenci visā kontroles un pārvaldības sistēmu revīzijā.

(3)Automātiska integrācija ar maksājumu aģentūru datubāzēm. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāpalielina resursi, lai automatizētu datu nosūtīšanu no valstu datubāzēm uz Arachne, tādējādi racionalizējot administratīvos procesus un samazinot slogu dalībvalstīm.

(4)Pilnīgu un precīzu datu pieejamība. Kvalitatīvu, pilnīgu un precīzu datu nepārtraukta atjaunināšana ir būtiski svarīga Arachne efektivitātei, un tas ir atkarīgs no Komisijas Arachne projekta ieviešanas. Papildus Komisijas pastāvīgajiem centieniem turpināt pilnveidot rīku, projekta vispārējā izdošanās ir atkarīga no dalībvalstu veiktās datu augšupielādes, kas pakāpeniski būtu jānodrošina visām dalībvalstīm.

(5)Rīka pielāgošana ES lauksaimniecības fondiem. Līdztekus tam, ka aizvien vairāk dalībvalstu izmanto Arachne, tā funkcijas būtu pakāpeniski jāpielāgo ES lauksaimniecības fondiem, reaģējot uz dalībvalstu vajadzībām un atsauksmēm. Tas ietver to riska faktoru noteikšanu, kas visvairāk attiecas uz ES lauksaimniecības fondiem. Šādas turpmākas pilnveides pamatā būs jābūt regulārai paraugprakses apmaiņai, izmantojot regulārus darbseminārus un citus forumus, ko organizē ES līmenī vai – pēc dalībvalstu lūguma – divpusēji.

(6)Rīka tehniskie uzlabojumi. Visā Komisijas Arachne projektā būtu jāapsver lietotāja saskarnes un lietotāja pieredzes uzlabojumi (piemēram, ekrāna pamācības, rīka padomi, palīdzības sadaļas, sarunbota izmantošana, ko atbalsta MI).

(7)Vēl labāka sadarbspēja starp Arachne un citiem datizraces rīkiem, ko izmanto valsts līmenī. Dalībvalstīm būtu aktīvi jāiesaistās šajā pilnveidē, lai gūtu labumu no Arachne sniegtās pievienotās vērtības, kas ļauj identificēt pārrobežu savienojumus, kā arī atklāt iepriekšējo iesaistīto ES finansējumu, kas var nebūt viegli pieejama informācija, izmantojot citus datizraces rīkus.

Komisija uzskata, ka dalībvalstu iestādes, galvenokārt maksājumu aģentūras, var būtiski uzlabot savas pašreizējās riska analīzes un krāpšanas novēršanas procedūras, pieņemot un sistemātiski izmantojot Arachne. Ekspertu grupas 2024. gada 20. septembra sanāksmes rezultāti liecināja par šā rīka iespējamo lietderību un efektivitāti pārkāpumu novēršanā un atklāšanā un krāpšanas riska identificēšanā saistībā ar KLP. Tomēr tā izmantošanu varētu paplašināt un uzlabot.

6.2.Ilgtermiņa perspektīva

Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 36. panta 6. punktu un 277. panta 5. punktu dalībvalstīm būs jāsniedz Arachne dati – cita starpā par KLP izdevumiem – vēlākais no programmām pēc 2027. gada. Arachne kā būtiska rīka integrēta izmantošana KLP pārvaldības un kontroles sistēmās dalībvalstu līmenī, lai uzlabotu riska pārvaldību, atbilstības uzraudzību un ar datiem pamatotu lēmumu pieņemšanu, ir valsts administrācijas, kas atbild par ES izdevumiem saskaņā ar ELGF un ELFLA dalīto pārvaldību, loģiska un neizbēgama izvēle. Izmantojot Arachne, iestādes var automatizēt iespējamo risku atklāšanu, nodrošinot ātrāku un precīzāku novērtējumu veikšanu. Turklāt ar Arachne starpniecību valsts iestādes var piekļūt dažādām un lielām datu kopām. Tas varētu vēl vairāk mazināt krāpniecisku mēģinājumu piekļūt ES līdzekļiem risku.

Ņemot vērā kopīgo atbildību par Savienības finanšu interešu aizsardzību, Komisija turpinās sadarboties ar dalībvalstu iestādēm, lai panāktu Arachne pilnvērtīgu izmantošanu. Šajā saistībā šajā ziņojumā noteikto turpmāko pasākumu īstenošana tiks uzraudzīta un vajadzības gadījumā pilnveidota vai pārskatīta Komisijas Arachne projekta vispārējās izvēršanas laikā.

(1) ()    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2116 (2021. gada 2. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (OV L 435, 6.12.2021., 187. lpp.).

(2)

() “Pārkāpums” nozīmē Kopienas tiesību normas pārkāpumu, ko rada kāda saimnieciskās darbības subjekta rīcība vai nolaidība, kas kaitē vai varētu kaitēt Kopienu budžetam vai to pārvaldītiem budžetiem: mazinot vai zaudējot ienākumus no Kopienu vārdā tieši izveidotajiem pašu resursiem vai veicot nepamatotus izdevumus (Padomes Regulas (EK, Euratom) 2988/95 1. panta 2. punkts).

Krāpšana ir ar nodomu veikti pārkāpumi, par ko paredzēta kriminālatbildība. Ziņojot Komisijai par pārkāpumu, dalībvalstīm ir katrā atsevišķā gadījumā jānorāda, vai ir aizdomas par krāpšanu vai tā ir konstatēta.

(3) ()    Avots: Arachne statistika – 2024. gada septembris.

(4) ()    Avots: Arachne statistika – 2024. gada septembris.

(5)

()    Avots: Arachne statistika – 2024. gada novembris. Lietotāju statistikas pamatā ir lietotāju profili. Sarakstā ir iekļauti visi lietotāji, kuriem ir piekļuve vismaz vienai lauksaimniecības programmai. Tomēr, kad lietotāji pievienojas Arachne, nav iespējams noteikt, kuram konkrētam projektam vai programmai viņi piekļūst. Tādēļ, ja lietotājam ir piekļuve gan lauksaimniecības programmai, gan ESI fondu programmai, tas parādīsies KLP lietotāju sarakstā. Līdz ar to reģistrēto sesiju un darbību skaits var būt pārvērtēts, jo lietotājs, iespējams, pievienojas tikai ESI fondu projektu vajadzībām.

(6) ()    Avots: Komisijas aptauja par Arachne izmantošanu – 2024. gada jūlijs.

(7) ()    Avots: Komisijas aptauja par Arachne izmantošanu – 2024. gada jūlijs.

(8) ()    Avots: Komisijas aptauja par Arachne izmantošanu – 2024. gada jūlijs.

(9) ()    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2024/2509 (2024. gada 23. septembris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija) (OV L, 2024/2509, 26.9.2024.).

(10) ()  Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+) – Nodarbinātība, sociālās lietas un iekļautība – Eiropas Komisija .

(11) ()    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).