This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52024DC0128
REPORT FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT AND THE COUNCIL on the delegation of power to adopt delegated acts conferred on the Commission pursuant to Regulation (EC) No 810/2009 of the European Parliament and of the Council of 13 July 2009 establishing a Community Code on Visas (Visa Code)
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par deleģētajām pilnvarām pieņemt deleģētos aktus, kas Komisijai piešķirtas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss)
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par deleģētajām pilnvarām pieņemt deleģētos aktus, kas Komisijai piešķirtas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss)
COM/2024/128 final
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 14.3.2024
COM(2024) 128 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
par deleģētajām pilnvarām pieņemt deleģētos aktus, kas Komisijai piešķirtas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss)
1.Juridiskais pamatojums
Ar Vīzu kodeksa 1 51.a pantu Komisijai uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 1. augusta ir piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, lai pārskatītu vīzas nodevu apmēru. Deviņus mēnešus pirms minētā piecu gadu laikposma beigām Komisijai ir jāsagatavo ziņojums par pilnvaru deleģēšanu.
Novērtējums par vajadzību pārskatīt vīzas nodevas
Saskaņā ar Vīzu kodeksa 16. panta 9. punktu Komisijai ir jāizvērtē vajadzība pārskatīt vīzas nodevas, ņemot vērā objektīvus kritērijus, piemēram, inflāciju Savienības mērogā un dalībvalstu ierēdņu algas. Šis novērtējums ir arī iekļauts šajā ziņojumā. Attiecīgā gadījumā novērtējumam jāpievieno deleģētais akts, ar ko pielāgo vīzas nodevas, saskaņā ar Vīzu kodeksa 51.a pantu.
Tā kā Komisijai ir uzdots veikt šo novērtējumu reizi trijos gados un noteikums pirmo reizi kļuva piemērojams 2020. gada 2. februārī, novērtējums pirmo reizi tika veikts, pamatojoties uz 2023. gada datiem.
Pašreizējās nodevas un nolīgumi par vīzu atvieglotu izsniegšanu
Pašlaik nodeva par īstermiņa vīzas pieteikumu ir 80 EUR 2 pieaugušajiem (vecāki par 12 gadiem) un 40 EUR pieteikuma iesniedzējiem no sešu gadu vecuma, kas jaunāki par 12 gadiem. Jaunākiem pieteikuma iesniedzējiem vīzas nodevas ir atceltas. Turklāt vīzu pieteikumus var uzticēt ārpakalpojumu sniedzējiem, kuri var iekasēt pakalpojuma maksu, kas nepārsniedz pusi no standarta vīzas nodevas (pašlaik 40 EUR).
Ja Padome pieņem īstenošanas lēmumu saskaņā ar 25.a panta 5. punkta b) apakšpunktu sakarā ar trešās valsts nepietiekamu sadarbību atpakaļuzņemšanas jomā, no pieteikuma iesniedzējiem, kas ir 12 gadus veci vai vecāki, iekasē vīzas nodevu 120 EUR vai 160 EUR apmērā.
Turklāt ES ir parakstījusi nolīgumus par vīzu atvieglotu izsniegšanu ar vairākām trešām valstīm, un ar četrām no tām nolīgumi joprojām ir spēkā:
–Armēnija 3 : vīzas nodevu samazina līdz 35 EUR pieaugušiem pieteikuma iesniedzējiem un atceļ pieteikuma iesniedzējiem, kas jaunāki par 12 gadiem;
–Azerbaidžāna 4 : vīzas nodevu samazina līdz 35 EUR pieaugušiem pieteikuma iesniedzējiem un atceļ pieteikuma iesniedzējiem, kas jaunāki par 12 gadiem;
–Baltkrievija 5 : vīzas nodevu samazina līdz 35 EUR pieaugušiem pieteikuma iesniedzējiem un atceļ pieteikuma iesniedzējiem, kas jaunāki par 12 gadiem. (šī kārtība ir daļēji apturēta Baltkrievijas valdības vai oficiālo delegāciju locekļiem.) 6 ;
–Kaboverde 7 : vīzas nodevu samazina līdz 75 % no standarta nodevas valstspiederīgajiem, uz kuriem neattiecas vīzu atvieglotas izsniegšanas nolīgums (t. i., pašlaik tā ir 60 EUR), un atceļ pieteikuma iesniedzējiem, kas ir jaunāki par 12 gadiem.
Ar deleģēto aktu noteiktus vīzas nodevas palielinājumus nepiemēros pieteikuma iesniedzējiem no Armēnijas, Azerbaidžānas vai Baltkrievijas, jo vīzas nodevas ir norādītas attiecīgajos nolīgumos par vīzu atvieglotu izsniegšanu un tās deleģētie akti neskar. Tomēr, tā kā nolīgumā par vīzu atvieglotu izsniegšanu ar Kaboverdi ir paredzēta procentuālā daļa no standarta vīzas nodevas, nevis fiksēta summa, nodeva mainītos Kaboverdes valstspiederīgajiem.
Nolīgumi par vīzu atvieglotu izsniegšanu tika parakstīti arī ar Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Gruziju, Melnkalni, Moldovu, Serbiju, Ukrainu un Ziemeļmaķedoniju. Tomēr, tā kā šīs valstis tika pārceltas uz Vīzu regulas 2018/1806 8 II pielikumu, to valstspiederīgajiem vairs nav jāiesniedz vīzas pieteikums, līdz ar to nolīgumi par vīzu atvieglotu izsniegšanu praksē lielākoties vairs nav aktuāli 9 .
Ar Krievijas Federāciju parakstītais nolīgums par vīzu atvieglotu izsniegšanu ir apturēts sakarā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu 10 .
2.Pārskatītās vīzas nodevas aprēķināšana
Saskaņā ar Vīzu kodeksa 16. panta 9. punktu Eiropas Komisija ik pēc trīs gadiem izvērtē vajadzību pārskatīt vīzas nodevas, ņemot vērā objektīvus kritērijus, piemēram, inflāciju Savienības mērogā un ES dalībvalstu ierēdņu algas.
Nodevu pārskatīšanas mehānisma mērķis ir atspoguļot to izmaksu pieaugumu, kuras rodas dalībvalstīm, apstrādājot vīzu pieteikumus visā pasaulē. Papildus personāla izdevumiem galvenās izmaksu sadaļas ir nekustamais īpašums, aprīkojums un pakalpojumi, jo īpaši IT jomā. Personāla izmaksu pieaugumu sedz valstu ierēdņu algas, savukārt ar Savienības mēroga inflācijas rādītāju ir paredzēts atspoguļot izmaksu pieaugumu citās sadaļās.
Lai gan Komisija pārskatīto nodevu aprēķināšanā varētu izmantot vēl citus rādītājus, šis risinājums jau agrīnā posmā tika noraidīts. Piemēram, tika apsvērts, vai aprēķinam būtu jāpievieno ar atrašanās vietu saistīts inflācijas komponents, jo lielākā daļa ar vīzām saistītā darba norisinās ārpus Eiropas Savienības. Tādējādi dalībvalstu izmaksas ietekmētu ne tikai inflācija Eiropas Savienībā, bet atšķirīgā veidā arī inflācija katrā no dalībvalstu konsulārajām atrašanās vietām. Tomēr, ja pievieno ar atrašanās vietu saistītu inflācijas komponentu, būtu vajadzīgi dati par simtiem pilsētu visā pasaulē un rastos jautājums par piemērota konkrētai vietai specifiska svēruma noteikšanu. Tā kā dalībvalstīm ir ļoti atšķirīga lieluma un ģeogrāfiskā tvēruma konsulārie tīkli, tas radītu arī iespējamu nelīdzsvarotību attieksmē pret dalībvalstīm.
Līdz ar to Komisija nolēma aprēķinos iekļaut tikai divus rādītājus, kas konkrēti minēti Vīzu kodeksā, proti, inflāciju Savienības mērogā un dalībvalstu ierēdņu vidējo svērto algu.
2.1.Inflācija
Kā paredzēts Vīzu kodeksā, tiek izmantots Eurostat publicētais Savienības mēroga inflācijas līmenis, t. i., saskaņotais patēriņa cenu indekss (SPCI) 11 . Gada inflācijas līmeni aprēķina šādi:
Pamatojoties uz iepriekš minēto aprēķinu, var aprēķināt šādus datus:
|
2020–2021 |
2021–2022 |
2022–2023 |
|
|
N gada jūnijs |
106,31 |
108,65 |
119,03 |
|
N+1 gada jūnijs |
108,65 |
119,03 |
126,69 |
|
Gada inflācijas līmenis |
2,2 % |
9,6 % |
6,4 % |
2.2.Dalībvalstu ierēdņu pirktspējas rādītājs
Dalībvalstu ierēdņu algu vidējo svērto pirktspēju aprēķina šādi (detalizēts aprēķins pielikumā):
a)reālā neto atalgojuma izmaiņas katrā dalībvalstī no N līdz N+1 gadam (= pirktspējas izmaiņas) reizina ar katras attiecīgās dalībvalsts svērumu kopējā ES IKP. Kā svēruma koeficientu izmanto IKP, kas izteikts pirktspējas paritātēs kā daļa no kopējā ES IKP. Katras dalībvalsts reālā neto atalgojuma rādītāju un attiecīgos IKP svēruma koeficientus Eurostat publicē katru gadu oktobrī, un tie aptver iepriekšējo gadu līdz jūlijam 12 .
b)Kopējo ES mēroga algu rādītāju aprēķina, summējot visu dalībvalstu algu rādītājus, kuriem piemērots IKP svērums.
2.3.Vīzas nodevas korekcijas rādītājs
Par katru gadu aprēķina kopējo rādītāju, kas raksturo abu rādītāju izmaiņas. Šo rādītāju aprēķina tāpat kā ES ierēdņu atalgojuma ikgadējo korekciju, proti, kombinē inflācijas rādītāju un ierēdņu pirktspējas izmaiņu rādītāju 13 :
Pamatojoties uz iepriekš minēto, var aprēķināt šādu vīzas nodevas korekciju:
|
Inflācijas līmenis |
Algu pirktspējas rādītājs |
Vīzas nodevas korekcijas rādītājs |
Koriģētā vīzas nodeva (EUR) |
|
|
Sākuma gads |
80,00 |
|||
|
2020–2021 |
2,2 % |
0,2 % |
2,4 % |
81,92 |
|
2021–2022 |
9,6 % |
–4,6 % |
4,6 % |
85,69 |
|
2022–2023 |
6,4 % |
–1,7 % |
4,6 % |
89,63 |
|
(Nodevas EUR) |
Samazināta vīzas nodeva bērniem |
Nolīgumā par vīzu atvieglotu izsniegšanu paredzētā vīzas nodeva Kaboverdes valstspiederīgajiem |
Palielināta vīzas nodeva atbilstoši Padomes Īstenošanas lēmumam (1) |
Palielināta vīzas nodeva atbilstoši Padomes Īstenošanas lēmumam (2) |
|
Sākuma gads |
40,00 |
60,00 |
120,00 |
160,00 |
|
2020–2021 |
40,96 |
61,44 |
122,88 |
163,84 |
|
2021–2022 |
42,84 |
64,26 |
128,53 |
171,38 |
|
2022–2023 |
44,81 |
67,22 |
134,44 |
179,26 |
Par sākuma gadu ir noteikts 2020. gads, jo tas ir gads, kad sāka piemērot pašreizējo vīzas nodevas pārskatīšanas mehānismu.
3.Novērtējums un ietekme
Nodevas pārskatīšanas aprēķina rezultātā nodevas maksa palielinās no 80 EUR uz 90 EUR pieaugušajiem, no 40 EUR uz 45 EUR bērniem un, ja Padome ir pieņēmusi īstenošanas lēmumu saskaņā ar 25.a panta 5. punkta b) apakšpunktu par nepietiekamu sadarbību atpakaļuzņemšanas jomā, no 120 EUR uz 135 EUR vai no 160 EUR uz 180 EUR. Kaboverdes valstspiederīgajiem nodeva saskaņā ar attiecīgo nolīgumu par vīzu atvieglotu izsniegšanu palielinātos no 60 EUR uz 67,50 EUR. Maksimālā pakalpojuma maksa, ko iekasē ārpakalpojumu sniedzēji, palielinātos no 40 EUR uz 45 EUR. Tas atbilst nodevas palielinājumam par 12,5 % visās jomās trīs gadu laikā.
Pamatojoties uz iekšējiem aprēķiniem, prognozējams, ka vīzas nodevas palielinājums par 12,5 % radītu papildu ienākumus aptuveni 71 miljona EUR apmērā visām dalībvalstīm. 14
Komisija apsvēra, vai būtu lietderīgi pieņemt deleģēto aktu par vīzas nodevu grozīšanu, un izskatīja, kādas nodevas par vīzu pakalpojumiem iekasē ārpussavienības valstu jurisdikcijas. Salīdzinājumā ar lielāko daļu citu lielo galamērķa valstu Šengenas vīzas cena joprojām ir salīdzinoši zema. Piemēram, Amerikas Savienotās Valstis nesen paaugstināja vīzas nodevu no 160 USD uz 185 USD jeb par 15 %. 15
|
Valsts |
Nodeva valsts valūtā |
Aptuvenās nodevas EUR |
|
ASV |
185 (USD) |
172 |
|
Apvienotā Karaliste |
115–771 atkarībā no derīguma termiņa (GBP) |
135–900 |
|
Kanāda |
100+85 biometrijas nodeva (CAD) |
130 |
|
Austrālija |
190 (AUD) |
117 |
|
Jaunzēlande |
211, izņemot tūrisma nodevu (NZD) |
120 |
|
Japāna |
3000 par vienu ieceļošanas reizi
|
19
|
Ņemot vērā inflācijas apstākļus pēdējos gados un izmaksu pieaugumu, kas dalībvalstīm bija jāuzņemas, Komisija uzskata, ka aprēķinātie nodevas palielinājumi būtu jāattiecina uz vīzas pieteikumu iesniedzējiem. Tādēļ Komisija līdztekus šim ziņojumam ir pieņēmusi deleģēto aktu, ar ko ievieš jaunās vīzas nodevas.
Prognozējams, ka vīzas nodevas palielinājums par 12,5 % radīs gandrīz 12,5 % vīzu ieņēmumu pieaugumu dalībvalstīm.
Šie papildu ienākumi saskaņā ar Regulas 2019/1155 16 7. apsvērumu būtu jāizmanto pietiekamu resursu, tostarp arī darbinieku skaita, nodrošināšanai, lai vīzu pieteikumus varētu apstrādāt Vīzu kodeksa 23. pantā noteiktajā 15 dienu termiņā un attiecībā uz ES pilsoņu ģimenes locekļiem 17 – Direktīvā 2004/38/EK paredzētajā paātrinātajā procedūrā. Tie būtu jāizmanto arī, lai palīdzētu nodrošināt, ka vīzas pieteikuma iesniegšanas apmeklējumi var notikt divu nedēļu laikā, kā noteikts Vīzu kodeksa 9. pantā.
Daudzās trešās valstīs ir grūti rezervēt apmeklējumus Šengenas vīzas pieteikuma iesniegšanai – pieteikuma iesniedzēji bieži var rezervēt apmeklējumus tikai datumā, kas ir vēlāk nekā Vīzu kodeksā noteiktās divas nedēļas 18 . Tas var arī liegt ES pilsoņu ģimenes locekļiem izmantot Direktīvā 2004/38/EK paredzēto paātrināto procedūru. Pašreizējā situācija negatīvi ietekmē priekšstatu par ES ārvalstīs un ES attiecības ar dažiem tās partneriem, tāpēc tā ir jārisina.
Tika apsvērta vīzas nodevas izmaiņu ekonomiskā ietekme, ņemot vērā, ka tie valstspiederīgie, kuriem ir piešķirta vīza un kuri dažādu iemeslu dēļ ieceļo Šengenas zonā, ar savu ekonomisko kapitālu sniedz ieguldījumu vietējā ekonomikā. Minimālais palielinājums 12,5 % jeb 10 EUR apmērā netiek uzskatīts par iespējamu atturošu faktoru vīzas pieteikuma iesniedzējiem, ņemot vērā salīdzinoši augstās transporta izmaksas ceļošanai uz Šengenas zonu vai izmitināšanas izmaksas ceļojuma laikā. Tāds pats secinājums tika izdarīts 2018. gadā pirms iepriekšējā vīzas nodevas palielinājuma. 19 Tādējādi nav paredzama negatīva ekonomiskā ietekme, un Komisija uzskata, ka nebūs būtiskas ietekmes uz vīzas pieteikumu iesniedzēju skaitu, jo īpaši tūrisma vai darījumdarbības kontekstā.
4.Ziņojums par pilnvaru deleģēšanu
Kopš 2019. gadā Komisijai tika piešķirtas deleģētās pilnvaras, šī ir pirmā reize, kad Komisija tās izmanto un pieņem deleģēto aktu, ar ko pārskata vīzas nodevas. Komisija bez problēmām varēja īstenot savas deleģētās pilnvaras atbilstoši likumdevēju iecerei, aprobežojoties ar objektīviem rādītājiem, kas skaidri noteikti Vīzu kodeksā (inflācija Savienības mērogā un dalībvalstu ierēdņu vidējā svērtā alga). Eurostat savlaicīgi sniedza vajadzīgos datus, un Komisija varēja novērtēt, cik lietderīgi būtu pārskatīt vīzas nodevu. Komisija izmantoja deleģētās pilnvaras, lai noteiktu jaunās vīzas nodevas saskaņā ar aprēķinu rezultātiem.
Komisija neredz šķēršļus pilnvaru deleģēšanas automātiskai pagarināšanai, kā paredzēts Vīzu kodeksa 51.a panta 2. punktā, un tas nozīmētu, ka Komisija 2026.–2027. gadā atkal izvērtētu nepieciešamību pārskatīt vīzas nodevu apmēru.
5.Secinājums
Pamatojoties uz iepriekš izskaidroto metodiku un novērtējumu, Komisija kopā ar šo ziņojumu pieņem deleģēto aktu, ar ko palielina vīzas nodevas par 12,5 %, un tas nozīmē, ka pieaugušie turpmāk maksās nodevu 90 EUR apmērā.
Papildus tam Komisija izmanto iespēju atgādināt dalībvalstīm par Regulas 2019/1155 7. apsvērumu un Vīzu kodeksa 9. pantu atbilstoši grozījumiem un aicina dalībvalstis izmantot gūtos jaunos ienākumus resursu palielināšanai, tostarp darbinieku skaita palielināšanai, lai palielinātu vīzu apstrādes spējas konsulātos un samazinātu pieteikuma iesniedzējiem gaidīšanas laiku, novēršot situācijas, kad netiek ievēroti Vīzu kodeksā noteiktie termiņi un netiek īstenota paātrinātā procedūra, kas Direktīvā 2004/38/EK noteikta ES pilsoņu ģimenes locekļiem.
Ar šo ziņojumu tiek izpildīta arī Vīzu kodeksa 51.a panta 2. punktā noteiktā ziņošanas prasība. Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi pieņemt šo ziņojumu zināšanai.
Pielikums. Algu (pirktspējas) rādītāja aprēķins
2020–21
|
Dalībvalsts |
Reālā neto atalgojuma rādītājs |
IKP svēruma koeficients pēc PSL (ES27=100) |
Ietekme uz kopējo rādītāju |
|
BE |
–2,3 % |
3,0 % |
–0,1 % |
|
BG |
10,4 % |
0,8 % |
0,1 % |
|
CZ |
6,2 % |
2,2 % |
0,1 % |
|
DK |
–0,4 % |
1,8 % |
0,0 % |
|
DE |
0,1 % |
22,6 % |
0,0 % |
|
EE |
12,5 % |
0,3 % |
0,0 % |
|
IE |
0,3 % |
2,4 % |
0,0 % |
|
EL |
–0,6 % |
1,5 % |
0,0 % |
|
ES |
–0,5 % |
9,1 % |
0,0 % |
|
FR |
–0,8 % |
15,7 % |
–0,1 % |
|
HR |
2,3 % |
0,6 % |
0,0 % |
|
IT |
–1,3 % |
12,5 % |
–0,2 % |
|
CY |
–0,7 % |
0,2 % |
0,0 % |
|
LV |
0,8 % |
0,3 % |
0,0 % |
|
LT |
0,7 % |
0,5 % |
0,0 % |
|
LU |
–3,3 % |
0,4 % |
0,0 % |
|
HU |
1,7 % |
1,6 % |
0,0 % |
|
MT |
5,0 % |
0,1 % |
0,0 % |
|
NL |
0,2 % |
5,2 % |
0,0 % |
|
AT |
–0,9 % |
2,5 % |
0,0 % |
|
PL |
3,8 % |
6,5 % |
0,2 % |
|
PT |
1,2 % |
1,8 % |
0,0 % |
|
RO |
–1,9 % |
3,1 % |
–0,1 % |
|
SI |
–1,1 % |
0,4 % |
0,0 % |
|
SK |
6,2 % |
0,9 % |
0,1 % |
|
FI |
0,6 % |
1,4 % |
0,0 % |
|
SE |
0,0 % |
2,8 % |
0,0 % |
Kopējais rādītājs 2020.–2021. gadam: 0,2 %
2021–22
|
Dalībvalsts |
Reālā neto atalgojuma rādītājs |
IKP svēruma koeficients pēc PSL (ES27=100) |
Ietekme uz kopējo rādītāju |
|
BE |
–3,3 % |
3,2 % |
–0,1 % |
|
BG |
–9,6 % |
0,8 % |
–0,1 % |
|
CZ |
–11,3 % |
2,2 % |
–0,2 % |
|
DK |
–6,6 % |
1,7 % |
–0,1 % |
|
DE |
–5,5 % |
22,2 % |
–1,2 % |
|
EE |
–18,4 % |
0,3 % |
–0,1 % |
|
IE |
–0,9 % |
2,5 % |
0,0 % |
|
EL |
–10,4 % |
1,5 % |
–0,2 % |
|
ES |
–8,1 % |
8,9 % |
–0,7 % |
|
FR |
0,2 % |
15,8 % |
0,0 % |
|
HR |
–8,1 % |
0,6 % |
0,0 % |
|
IT |
1,0 % |
12,6 % |
0,1 % |
|
CY |
–5,9 % |
0,2 % |
0,0 % |
|
LV |
–9,8 % |
0,3 % |
0,0 % |
|
LT |
–10,7 % |
0,6 % |
–0,1 % |
|
LU |
–5,3 % |
0,4 % |
0,0 % |
|
HU |
–9,5 % |
1,6 % |
–0,2 % |
|
MT |
–3,3 % |
0,1 % |
0,0 % |
|
NL |
–4,3 % |
5,2 % |
–0,2 % |
|
AT |
–5,9 % |
2,4 % |
–0,1 % |
|
PL |
–10,9 % |
6,6 % |
–0,7 % |
|
PT |
–6,1 % |
1,7 % |
–0,1 % |
|
RO |
–8,1 % |
3,1 % |
–0,3 % |
|
SI |
–7,4 % |
0,4 % |
0,0 % |
|
SK |
–6,5 % |
0,8 % |
–0,1 % |
|
FI |
–5,5 % |
1,4 % |
–0,1 % |
|
SE |
–4,3 % |
2,9 % |
–0,1 % |
Kopējais rādītājs 2021.–2022. gadam: –4,6 %
2022–23
|
Dalībvalsts |
Reālā neto atalgojuma rādītājs |
IKP svēruma koeficients pēc PSL (ES27=100) |
Ietekme uz kopējo rādītāju |
|
BE |
6,1 % |
3,1 % |
0,0 % |
|
BG |
0,1 % |
0,9 % |
0,0 % |
|
CZ |
–8,5 % |
2,2 % |
–0,2 % |
|
DK |
–0,1 % |
1,8 % |
0,0 % |
|
DE |
–3,0 % |
21,9 % |
–0,7 % |
|
EE |
–2,6 % |
0,3 % |
0,0 % |
|
IE |
2,8 % |
2,7 % |
0,1 % |
|
EL |
–1,3 % |
1,6 % |
0,0 % |
|
ES |
2,2 % |
9,1 % |
0,2 % |
|
FR |
–2,0 % |
15,5 % |
–0,3 % |
|
HR |
4,2 % |
0,6 % |
0,0 % |
|
IT |
–5,3 % |
12,8 % |
–0,7 % |
|
CY |
4,1 % |
0,2 % |
0,0 % |
|
LV |
11,5 % |
0,3 % |
0,0 % |
|
LT |
–4,6 % |
0,6 % |
0,0 % |
|
LU |
2,9 % |
0,4 % |
0,0 % |
|
HU |
–8,7 % |
1,7 % |
–0,1 % |
|
MT |
–2,4 % |
0,1 % |
0,0 % |
|
NL |
0,2 % |
5,2 % |
0,0 % |
|
AT |
0,5 % |
2,5 % |
0,0 % |
|
PL |
–1,4 % |
6,7 % |
–0,1 % |
|
PT |
2,2 % |
1,8 % |
0,0 % |
|
RO |
–0,6 % |
3,3 % |
0,0 % |
|
SI |
3,4 % |
0,4 % |
0,0 % |
|
SK |
0,0 % |
0,8 % |
0,0 % |
|
FI |
–0,9 % |
1,4 % |
0,0 % |
|
SE |
–4,6 % |
2,8 % |
–0,1 % |
Kopējais rādītājs 2022.–2023. gadam: –1,7 %