A. Rīcības nepieciešamība

Problēmas būtība un nozīme ES mērogā

Direktīva 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu (turpmāk tekstā — “KRP direktīva” jeb “Direktīva”) reglamentē naftas un kaitīgu šķidru vielu nelegālu noplūdi no kuģiem jūrā. Nelegāls ir viss, kas neatbilst MARPOL standartiem (MARPOL — Konvencija par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu).

Direktīva ir viena no ES iniciatīvām, kuras mērķis ir samazināt jūras piesārņojumu, ko rada jūras pārvadājumi. Tās nolūks ir iekļaut kuģu radīta piesārņojuma jomā izstrādātos starptautiskos standartus ES tiesībās un nodrošināt, ka personām, kas atbildīgas par piesārņojošo vielu noplūdi jūrā, tiek piemēroti sodi. Direktīvas izstrādes iemesls lielā mērā bija sabiedrības bažas pēc nelaimes gadījumiem, kuros bija iesaistīti tankeri Erika (1999) un Prestige (2002).

Lai arī jūrniecības nozare sniedz būtisku ekonomisku un sociālo labumu Savienībai, tā ietekmē arī vidi un ES pilsoņu veselību. Naftas noplūdes ir arī problemātisks jūras piesārņojuma avots, jo to ir grūti satīrīt un tas jūras vidē saglabājas ilgu laiku. Jūru negatīvi ietekmē arī citas kaitīgas vielas, ko kuģi izlaiž jūrā, kā arī atkritumi un notekūdeņi. Tie var piesārņot jūru un piekrastes dzīvotnes, radot kaitējumu dabas videi un ekonomikai.

Komisija 2022. gadā veica ex post izvērtējumu un konstatēja, ka direktīva ir sekmīgi veicinājusi starptautisko noteikumu par kuģu radīto piesārņojumu iekļaušanu Savienības tiesību aktos un ir uzlabojusi iespējamā kuģu radītā piesārņojuma atklāšanu. Proti, direktīva kļuva par ierosinājumu izveidot CleanSeaNet dienestu — ES līmeņa naftas monitoringa sistēmu, kurā izmanto satelītnovērošanu, ko vada Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA). Tomēr likumpārkāpēji, kas nelegāli nopludina piesārņojošas vielas, ne vienmēr tiek identificēti un tāpēc reti tiek sodīti. Ir identificēti vairāki problemātiski jautājumi: 1) direktīvas pašreizējā piemērošanas jomā neietilpst visas attiecīgās starptautiskajā režīmā noteiktās piesārņojošās vielas, piemēram, atkritumu un notekūdeņu izlaide jūrā; 2) ES dalībvalstis nesaskaņoti un kopumā nepietiekami apmainās ar informāciju un/vai kompetenci, lai efektīvi atklātu, pārbaudītu un sodītu par piesārņošanu no kuģiem; 3) par kuģu radīto piesārņojumu šobrīd Savienībā tiek piemēroti sodi, kas nerada līdzsvarotu atturošu ietekmi; 4) pašreizējie dalībvalstu ziņojumi ir nepilnīgi, un tā rezultātā trūkst informācijas par kuģu radīto piesārņojumu un saistītajiem sodiem, kas piemēroti Savienībā laika gaitā. 

Ir skaidrs, ka Savienībai ir būtiski uzlabot direktīvu, lai risinātu šo pārrobežu problēmu. Ja nebūs turpmākas rīcības ES līmenī, problēma, visticamāk, saglabāsies. Kad stāsies spēkā jaunā Direktīva par noziegumiem pret vidi (kurā pirmo reizi tiks iekļautas tiesību normas par kuģu radīto piesārņojumu), KRP direktīvā iekļautās tiesību normas par kriminālsodiem būs novecojušas un tādējādi būs jāizņem.

Sasniedzamie mērķi

Saskaņā ar Eiropas zaļo kursu mērķis ir iekļaut Savienības tiesībās starptautiskos standartus par kuģu radīto piesārņojumu un nodrošināt, ka personas, kas ir atbildīgas par piesārņojošo vielu noplūdi, saņem iedarbīgus, samērīgus un atturošus sodus. Konkrētie mērķi ir šādi: 1) iekļaut Savienības tiesībās starptautiskos standartus, saskaņojot direktīvu ar MARPOL pielikumiem par noplūdēm jūrā; 2) sniegt atbalstu dalībvalstīm, vairojot to spēju laikus un saskaņotā veidā atklāt piesārņojuma incidentus, pārbaudīt, ievākt pierādījumus un efektīvi sodīt identificētos likumpārkāpējus; 3) nodrošināt, lai personām, kas ir atbildīgas par nelegālām noplūdēm no kuģiem, tiktu piemēroti iedarbīgi, samērīgi un atturoši sodi; un 4) nodrošināt vienkāršotu un efektīvu ziņošanu par kuģu radīta piesārņojuma incidentiem un turpmākiem pasākumiem. 

ES līmeņa rīcības pievienotā vērtība (subsidiaritāte)

Tā kā jūras piesārņojumam bieži vien ir pārrobežu ietekme un tā kā noziedzīga nodarījuma izdarītāji rīkojas pāri robežām, dalībvalstis, rīkojoties vienas pašas, nevarētu pietiekami risināt šo problēmu. Valstu atšķirīgās pieejas šajā jomā apgrūtina dalībvalstu efektīvu sadarbību un ļauj likumpārkāpējiem izvairīties no soda. Direktīva jau pārsniedz MARPOL standartus, jo 1) paredz atbildības režīmu, kas ļauj efektīvāk sodīt piesārņotājus, un 2) atbalsta dalībvalstis, palīdzot tām identificēt likumpārkāpējus ar digitālo rīku starpniecību. Šīs pārskatīšanas pievienotā vērtība ir tāda, ka tiek reglamentēts vairāk piesārņojošo vielu, precizēts esošais atbildības režīms un paplašināta satelītnovērošana, iekļaujot vairāku veidu piesārņotājus. Pārskatīšanas mērķis ir arī ieviest jaunus pasākumus par sodiem, neskarot Direktīvu par noziegumiem pret vidi. Rīcība ES līmenī būtu efektīvāka nekā rīcība valsts līmenī, jo tai būtu atturoša ietekme pāri robežām.

B. Risinājumi

Risinājumu varianti izvirzīto mērķu sasniegšanai. Vai ir kāds vēlamais risinājums? Ja nē, tad kāpēc?

Šajā ietekmes novērtējumā tika vērtēti trīs politikas risinājumi un piedāvāti problēmas risinājumi, kas atšķiras pieejas, saskaņošanas līmeņa un dalībvalstīm dotās rīcības brīvības apmēra ziņā. Visi politikas risinājumi paredz paplašināt direktīvas piemērošanas jomu, iekļaujot ne tikai MARPOL I un II pielikumu (nafta un kaitīgas šķidrās vielas, kas tiek pārvadātas kā lejamkravas), kā tas ir šobrīd, bet arī III pielikumu (kaitīgas vielas, kuras pa jūru pārvadā iepakotas), IV pielikumu (notekūdeņi) V pielikumu (atkritumi) un VI pielikumu (notekūdeņi un atliekvielas no skruberiem). Visi risinājumi sniedz dalībvalstīm labāku informāciju un nodrošina pietiekami augstā līmenī EMSA atbalstu (apmācību, vadlīnijas, digitālos rīkus, piekļuvi informācijai par iespējamajām noplūdēm).

A politikas risinājums – dalībvalstīm tiek atstāta lielākā rīcības brīvība MARPOL standartu īstenošanā. Saskaņā ar A politikas risinājumu dalībvalstu pienākums būtu pārvaldīt savu informāciju par kuģu radīta piesārņojuma incidentiem un informēt sabiedrību, izmantojot valsts līmeņa tīmekļa vietnes. Šāds risinājums paredz nacionālu pieeju attiecībā uz soda veida noteikšanu, un soda līmenis netiek regulēts. A politikas risinājums ļauj dalībvalstīm vieglāk pielāgoties, un ES iejaukšanās ir minimāla.

B politikas risinājums ir vērsts uz dalībvalstu sadarbības stiprināšanu, galvenokārt izmantojot kopējus pasākumus, kas iekļauti visos risinājumos, piemēram, tādu EMSA rīku kā CleanSeaNet, SafeSeaNet un THETIS turpmāka optimizēšana. Saskaņā ar B politikas risinājumu tiktu noteikti sodu līmeņu kritēriji. B politikas risinājums nodrošinātu arī dalībvalstu sadarbības struktūru un stiprinātu izpildi, neieviešot būtiskus reglamentējošus pasākumus vai izmaksas dalībvalstīm.

C politikas risinājums ir vērsts uz stingrāku ES reglamentējošu darbību, lai papildinātu dalībvalstu sadarbību. Saskaņā ar to dalībvalstīm ir jāpārbauda vismaz 60 % tām nodoto CleanSeaNet trauksmes signālu. Paredzams, ka C politikas risinājums paaugstinās pārbaudes izmaksas, bet tas nodrošina stingrākas izpildes struktūru. Attiecībā uz sodu līmeņiem ar C politikas risinājumu tiks īpaši stiprināta saskaņošana visā ES, nosakot to vērtības.

Kā vēlamais politikas risinājums ir izraudzīts B variants, jo tas tiek uzskatīts par efektīvāko un samērīgāko risinājumu, kas varētu labi darboties kopējā satvarā. Tomēr ir datu nepilnības, zema ieinteresēto personu iesaiste un liela nenoteiktība par ietekmi. Saskaņotības ziņā visi trīs risinājumi darbojas vienādi un var strādāt kopā ar citiem ES instrumentiem. Efektivitātes ziņā C politikas risinājums darbojas labāk nekā B risinājums, jo 60 % pārbaudes koeficients rada atturošu ietekmi un paaugstinās izredzes, ka kuģis tiks pieķerts, ja tas veiks nelegālu noplūdi Eiropas jūrās. B risinājums un C risinājums ir lietderīgāki nekā A risinājums, jo īpaši ņemot vērā ieguvumus, ko sniedz saskaņoti risinājumi ES līmenī, salīdzinājumā ar daudzām nacionālajām pieejām. C politikas risinājums nav tik samērīgs kā B risinājums, jo tiek piedāvāta stingra reglamentējošā pieeja attiecībā uz soda līmeņiem un būtisks obligāts pienākums veikt pārbaudes. Uzskatāms, ka šādas stingras reglamentējošās pieejas piemērošana ir nesamērīga, ņemot vērā, ka dati ir ļoti nenoteikti un iniciatīvas ex post izvērtējums ir vājš (datu trūkuma dēļ).

Dažādu ieinteresēto personu viedokļi. Atbalsts konkrētiem risinājumiem

Kopumā ieinteresētās personas vāji iesaistījās apspriešanas procesā. Sabiedriskajā apspriešanā tika saņemtas 30 atbildes.

Vēlamo politikas risinājumu (B risinājums) būtībā atbalstīja dažādas ieinteresētās personas. Ieinteresēto personu apstiprināšanas darbseminārā, kurā piedalījās dalībvalstis, nozare un NVO un kas tika organizēts 2022. gada septembrī, kad tika jautāts par šiem trim risinājumiem, no 27 balsojušajiem dalībniekiem 20 dalībnieki izvēlējās stingrāku dalībvalstu sadarbību un EMSA atbalstu. Tomēr ieinteresēto personu viedokļi atšķīrās. Dažas nozari pārstāvošās ieinteresētās personas uzskata, ka direktīva nav nepieciešama, jo pietiek ar starptautiskajām MARPOL normām.

Ieinteresētās personas kopumā atzinīgi vērtē direktīvas piemērošanas jomas paplašināšanu, kurā tiktu ietvertas citu MARPOL iekļauto vielu noplūdes jūrā. Sabiedriskā apspriešana parādīja, ka 23 (no 28) respondentiem uzskata, ka “direktīvas atjaunināšana, iekļaujot tajā MARPOL konvencijas grozījumus, kas tādējādi ievieš stingrākus noteikumus par atkritumu noplūdēm no kuģiem jūrā”, ir būtisks aspekts, kas būtu jārisina. No 51 respondenta, kas piedalījās ieinteresēto personu apstiprināšanas darbseminārā 2022. gada septembrī, 26 respondenti balsoja par piemērošanas jomas paplašināšanu, iekļaujot tajā I–VI pielikumu. Dažas NVO uzskata, ka direktīvas tvērumam ir jābūt plašākam nekā regulējumam starptautiskajā līmenī, piemēram, ietverot zemūdens troksni. Ieinteresētās personas piekrīt, ka jāuzlabo novērošanas un informācijas apmaiņas mehānismu efektivitāte, un atzinīgi vērtē ES atbalstu dalībvalstīm šajā jomā.

C. Vēlamā risinājuma ietekme

Ieguvumi no vēlamā risinājuma (ja tāda nav, tad no galvenajiem risinājumiem)

Paredzams, ka B politikas risinājums (tāpat kā A un C risinājums) radīs izpildes izmaksu ietaupījumu dalībvalstīm, kas lēšams 1,8 mlj. EUR apmērā.

Paredzams, ka B politikas risinājums (tāpat kā C risinājums) radīs administratīvo izmaksu ietaupījumu dalībvalstīm, kas lēšams 0,9 mlj. EUR apmērā.

Paredzams, ka B risinājums labvēlīgi ietekmēs vidi, jo palīdzēs novērst piesārņojumu. Salīdzinājumā ar bāzlīniju laikposmā no 2025. gada līdz 2050. gadam varētu tikt novērsta vairāk nekā 3411 tonnu naftas noplūde. Ārējo izmaksu samazinājums tiek lēsts 690,5 mlj. EUR apmērā. Tomēr ir augsta nenoteiktība par labvēlīgu ietekmi uz vidi skaitliskā izteiksmē, jo trūkst datu.

Kopumā paredzams, ka B politikas risinājuma rezultātā neto ieguvums tiek lēsts 558,5–567,4 mlj. EUR apmērā.

(NB. Visi skaitļi ir attiecībā pret bāzlīniju un izteikti kā neto pašreizējā vērtība 2025.–2050. gadā, kas izteikta 2020. gada cenās).

Cik izmaksās vēlamākais risinājums (ja tāds ir, pretējā gadījumā — galvenie risinājumi)?

B politikas risinājuma gadījumā galvenās izmaksas būs EMSA, jo palielināsies tās darba apjoms saistībā ar jaunu IT moduļu izstrādi, esošo rīku optimizētu izmantošanu, apmācību un vadlīnijām. Paredzams, ka šīs korekcijas izmaksas EMSA būs 122,6–131,4 mlj. EUR apmērā 2025.–2050. gadā. Turklāt ir paredzams, ka Eiropas Komisijai korekcijas izmaksas būs 0,8 mlj. EUR apmērā.

Izpildes izmaksas dalībvalstu pārvaldes iestādēm saistībā ar direktīvas piemērošanas jomas paplašināšanu un atgriezenisko saiti saistībā ar CleanSeaNet trauksmes signāliem ir lēstas 2,5 mlj. EUR apmērā.

(NB. Visi skaitļi ir attiecībā pret bāzlīniju un izteikti kā neto pašreizējā vērtība 2025.–2050. gadā, kas izteikta 2020. gada cenās).

Kāda būs ietekme uz MVU un konkurētspēju?

Ar vēlamo politikas risinājumu netiek radīti jauni pienākumi uzņēmējiem, un tādējādi tam nevajadzētu ietekmēt uzņēmumu izmaksas. Direktīvas piemērošanas jomas paplašināšana, iekļaujot papildu vielas saskaņā ar MARPOL, var attiekties uz atpūtas peldlīdzekļiem un zvejas kuģiem, proti, nozares segmentiem, kuros ir daudz MVU. Tomēr tas, ka šāda paplašināšana ir vērsta uz starptautisko standartu izpildi, nozīmē, ka kuģniecības nozarei ir jāizpilda šie standarti neatkarīgi no tā, ir vai nav direktīva, un atbilstošiem MVU nav gaidām ietekme uz izmaksām.

Vai būs nozīmīga ietekme uz valstu budžetiem un pārvaldes iestādēm?

Izpildes izmaksas dalībvalstu pārvaldes iestādēm tiek lēstas 2,5 mlj. EUR apmērā. No otras puses, paredzams, ka B politikas risinājums radīs izpildes izmaksu ietaupījumu 1,8 mlj. EUR apmērā un administratīvo izmaksu ietaupījumu 0,9 mlj. EUR apmērā. Tā rezultātā neto izmaksas dalībvalstu pārvaldes iestādēm tiek lēstas 0,2 mlj. EUR apmērā.

(NB. Visi skaitļi ir attiecībā pret bāzlīniju un izteikti kā neto pašreizējā vērtība 2025.–2050. gadā, kas izteikta 2020. gada cenās).

Cita būtiska ietekme

Papildus pozitīvai netiešai ietekmei, kas izpaužas tādējādi, ka personas tiek atturētas no vielu nelegālas noplūdes no kuģiem, šī iniciatīva var netiešā veidā pozitīvi ietekmēt arī veselību cilvēkiem visā ES, kuri dzīvo jūras piekrastē un/vai lieto uzturā Eiropas jūrās noķertās zivis, jo uzlabosies ūdens kvalitāte. Tomēr šī ietekme netiek uztverta kā nozīmīga.

Proporcionalitāte

Ir izvērtēts, ka vēlamais politikas risinājums vissamērīgāk izpilda vispārējās politikas mērķus. Vēlamais politikas risinājums ir vērsts uz sadarbības uzlabošanu, zināšanu apmaiņu un datu vākšanu, un ar to var sasniegt vairāk par to, ko dalībvalstis varētu sasniegt pašas. Kuģi, kas nelegāli nopludina piesārņojošas vielas, saņems iedarbīgākus, samērīgākus un atturošākus sodus, jo ES sniegs atbalstu dalībvalstīm apmācības jomā un nodrošinās informācijas un pieredzes apmaiņas platformas, kā ar mūsdienīgus digitālos rīkus, kas palīdz identificēt iespējamo piesārņotāju.

D. Turpmākie pasākumi

Politikas pārskatīšanas termiņš

Komisija izvērtēs šo direktīvu, kad būs pagājuši pieci gadi kopš šīs direktīvas, ar kuru izdara grozījumus, transponēšanas, savukārt EMSA apmeklēs dalībvalstis, lai pārbaudītu darbības uz vietas, un šo apmeklējumu rezultātā gatavos transversālas analīzes.