52023PC0348

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 4.7.2023

COM(2023) 348 final

2023/0202(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko paredz papildu procesuālos noteikumus attiecībā uz Regulas (ES) 2016/679 īstenošanu

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

ES datu aizsardzības noteikumu efektīva izpilde ir priekšnoteikums, lai aizsargātu Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 8. panta 1. punktā un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 16. panta 1. punktā paredzētās tiesības uz persondatu aizsardzību.

Regulas (ES) 2016/679 (Vispārīgās datu aizsardzības regulas jeb VDAR) 1 īstenošana kopš tās spēkā stāšanās 2018. gadā ir uzdota neatkarīgām valstu datu aizsardzības iestādēm (DAI). “Vienas pieturas aģentūras” decentralizētās izpildes sistēmas mērķis ir nodrošināt VDAR konsekventu interpretāciju un piemērošanu, vienlaikus saglabājot tuvuma principu, saskaņā ar kuru personām ir iespēja sazināties ar savu vietējo DAI un saņemt atbildi. Šai sistēmai vajadzīga DAI sadarbība pārrobežu lietās. Šādās lietās vadošā DAI (pārziņa vai apstrādātāja, uz kuru attiecas izmeklēšana, galvenās uzņēmējdarbības vietas DAI) veic izmeklēšanu, un tai ir jāsadarbojas ar citām attiecīgajām DAI, lai panāktu konsensu, iesaistoties dialogā lojālas un efektīvas sadarbības garā. Vadošajai DAI sava kompetence jāizmanto ciešā sadarbībā ar attiecīgajām DAI. Ja DAI pārrobežu lietā nespēj panākt konsensu, VDAR paredz, ka strīdus konkrētos jautājumos, ko radījuši tā dēvētie “būtiskie un motivētie iebildumi”, risina Eiropas Datu aizsardzības kolēģija (“kolēģija”), kuras sastāvā ir katras dalībvalsts DAI vadītāji un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs un kurā piedalās Komisija.

Ziņojumā, ko Komisija sagatavoja pēc diviem VDAR piemērošanas gadiem, tā norādīja, ka ir nepieciešams turpmāks progress, lai pārrobežu lietu izskatīšanu ES padarītu efektīvāku un saskaņotāku 2 . Minētajā ziņojumā tika norādītas būtiskas atšķirības valstu administratīvajās procedūrās un VDAR sadarbības mehānisma terminu interpretācijā. Eiropas Parlaments savā rezolūcijā par Komisijas 2020. gada ziņojumu par VDAR mudināja Komisiju izvērtēt, vai valstu administratīvās procedūras traucē panākt pilnīgu sadarbības efektivitāti, kā paredzēts VDAR 60. pantā, kā arī tās efektīvu īstenošanu 3 . Eiropas Parlaments aicināja kolēģiju noteikt kopējās administratīvās procedūras pamatelementus sūdzību izskatīšanai pārrobežu lietās, īstenojot sadarbību, kas izveidota saskaņā ar 60. pantu. Kolēģija 2020. gadā sāka pārdomāt, kā uzlabot sadarbību starp DAI pārrobežu lietās, un 2022. gada aprīlī pieņēma paziņojumu par sadarbību izpildes jomā, kurā apņēmās noteikt to procesuālo aspektu sarakstu, kurus varētu vēl vairāk saskaņot ES tiesību aktos 4 . 2022. gada oktobrī kolēģija šo sarakstu nosūtīja Komisijai 5 .

Šā priekšlikuma pamatā ir Komisijas 2020. gada ziņojums par VDAR, kolēģijas 2022. gada oktobra saraksts un secinājumi, ko Komisija izdarījusi saistībā ar VDAR izpildes uzraudzību kopš tās stāšanās spēkā un saistībā ar VDAR daudzu ieinteresēto personu ekspertu grupu 6 un VDAR dalībvalstu ekspertu grupu 7 , kā arī komentāri, ko Komisija saņēmusi, atbildot uz 2023. gada februārī izsludināto aicinājumu sniegt atsauksmes. Tas ir daļa no Komisijas 2023. gada darba programmas 8 (vispārējā sadaļā “Jauns impulss Eiropas demokrātijai”).

VDAR konsekventa piemērošana ir atkarīga no VDAR pārrobežu izpildes sistēmas efektīvas darbības. VDAR sadarbības un strīdu risināšanas mehānismu netraucētu un efektīvu darbību pārrobežu lietās kavē DAI piemēroto procedūru atšķirības. Šīs atšķirības būtiski ietekmē arī personu, pret kurām vērsta izmeklēšana, un sūdzību iesniedzēju (kā datu subjektu) tiesības. VDAR pienācīgas izpildes nodrošināšana ir priekšnoteikums, lai nostiprinātu sabiedrības uzticēšanos plašākam digitalizācijas procesam un garantētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visām struktūrām, kas apstrādā persondatus.

Priekšlikuma mērķis ir risināt problēmas šādās jomās:

·sūdzības. Sūdzības ir būtisks informācijas avots datu aizsardzības noteikumu pārkāpumu atklāšanai. DAI dažādi interpretē prasības attiecībā uz sūdzības veidu, sūdzību iesniedzēju iesaistīšanu procedūrā un sūdzību noraidīšanu. Piemēram, sūdzību, ko dažas DAI ir pieņēmušas, citas varētu noraidīt, pamatojoties uz to, ka tajā sniegta nepietiekama informācija; dažas DAI sūdzību iesniedzējiem piešķir tādas pašas tiesības kā personām, pret kurām vērsta izmeklēšana, savukārt citas neiesaista sūdzību iesniedzējus vai tos iesaista ļoti ierobežotā mērā; dažas DAI pieņem oficiālu lēmumu, ar ko noraida visas sūdzības, kuras netiek izskatītas, savukārt citas DAI to nedara. Minētās atšķirības nozīmē to, ka sūdzību izskatīšana un sūdzību iesniedzēju iesaiste atšķiras atkarībā no tā, kur tiek iesniegta sūdzība vai kura DAI konkrētajā lietā ir vadošā DAI. Rezultātā tās kavē izmeklēšanas pabeigšanu un tiesiskās aizsardzības līdzekļa nodrošināšanu datu subjektam pārrobežu lietās. Eiropas Parlaments rezolūcijā par Komisijas 2020. gada ziņojumu par VDAR uzsvēra nepieciešamību precizēt sūdzību iesniedzēju stāvokli pārrobežu sūdzību gadījumā;

·personu, pret kurām vērsta izmeklēšana, procesuālās tiesības. Personu, pret kurām vērsta izmeklēšana, aizstāvības tiesības ir Savienības tiesību pamatprincips, kas jāievēro jebkādos apstākļos, jo īpaši procedūrās, kurās var piemērot lielus sodus. Ņemot vērā iespējamo piemēroto sodu smagumu, personām, pret kurām tiek veikta izmeklēšana par VDAR pārkāpumiem, ir jānodrošina garantijas, kas līdzīgas kriminālprocesā paredzētajām garantijām. Personu, pret kurām vērsta izmeklēšana, procesuālās tiesības, piemēram, tiesību tikt uzklausītam un tiesību piekļūt lietas materiāliem apmērs, dalībvalstīs būtiski atšķiras. Elementi, attiecībā uz kuriem dalībvalstis izmanto dažādas pieejas, ir personu uzklausīšanas apmērs, uzklausīšanas laiks un dokumenti, kas tiek nodrošināti personām, lai tās varētu īstenot savas tiesības tikt uzklausītām. Šīs atšķirīgās pieejas ne vienmēr ir saderīgas ar VDAR 60. pantā paredzēto procedūru, kuras pamatā ir pieņēmums, ka, pirms vadošā DAI ir iesniegusi lēmuma projektu, personas, pret kurām vērsta izmeklēšana, ir izmantojušas savas tiesības uz pienācīgu procedūru. Ja lieta tiek iesniegta kolēģijai, lai tā atrisinātu strīdu, var atšķirties apmērs, kādā puses ir uzklausītas par lēmuma projektā izvirzītajiem jautājumiem un attiecīgo DAI iebildumiem. Turklāt trūkst skaidrības par to, cik lielā mērā strīdu risināšanas laikā kolēģijai būtu jāuzklausa personas, pret kurām vērsta izmeklēšana, saskaņā ar VDAR 65. pantu. Ja netiek garantētas tiesības tikt uzklausītam, DAI lēmumi, ar kuriem konstatē VDAR pārkāpumus, var būt neaizsargātāki pret juridiskām problēmām;

·sadarbība un strīdu risināšana. VDAR 60. pantā paredzētā sadarbības procedūra ir plaši ieskicēta. Pārrobežu lietās DAI ir jāapmainās ar “būtisko informāciju” nolūkā panākt konsensu. Kad vadošā DAI lietā ir iesniegusi lēmuma projektu, citām DAI ir iespēja izteikt “būtiskus un motivētus iebildumus”. Šie iebildumi rada strīda atrisināšanas iespēju (ja pēc tiem neiesaistās vadošā DAI). Lai gan VDAR 65. pantā paredzētā strīdu risināšanas procedūra ir būtisks elements VDAR konsekventas interpretācijas nodrošināšanā, tā būtu jāizmanto tikai izņēmuma gadījumos, kad lojālas sadarbības starp DAI rezultātā nav panākts konsenss. Pieredze saistībā ar VDAR izpildi pārrobežu lietās liecina, ka sadarbība starp DAI, pirms vadošā DAI iesniedz lēmuma projektu, ir nepietiekama. Saistībā ar pietiekamas sadarbības trūkumu un konsensa neveidošanos par galvenajiem jautājumiem šajā agrīnajā izmeklēšanas posmā daudzas lietas ir iesniegtas strīdu risināšanai.

Pastāv atšķirības to būtisko un motivēto iebildumu veidā un struktūrā, kurus attiecīgās DAI iesniegušas pārrobežu sadarbības procedūras laikā. Šīs atšķirības kavē strīdu risināšanas procedūras efektīvu pabeigšanu un visu attiecīgo DAI — jo īpaši mazāku dalībvalstu DAI, kuru resursi ir mazāki nekā lielāko dalībvalstu DAI, — iekļaušanu procedūrā.

·VDAR neparedz termiņus dažādiem sadarbības un strīdu risināšanas procedūras posmiem. Ņemot vērā izmeklēšanas gadījumu atšķirīgo sarežģītības pakāpi un DAI rīcības brīvību izmeklēt VDAR pārkāpumus, termiņu noteikšana katram procedūras posmam nav vēlama. Tomēr termiņu noteikšana attiecīgā gadījumā palīdzēs novērst nepamatotu kavēšanos lietu izbeigšanā.

Priekšlikuma mērķis ir risināt minētos jautājumus, precizējot procesuālos noteikumus konkrētiem izmeklēšanas procesa posmiem pārrobežu lietās un tādējādi veicinot VDAR sadarbības un strīdu risināšanas mehānismu netraucētu darbību. Konkrēti, iepriekš minētās problēmas priekšlikumā tiek risinātas šādi:

·sūdzību veidlapa un sūdzības iesniedzēja stāvoklis. Priekšlikumā ir paredzēta veidlapa, kurā norādīta informācija, kas vajadzīga visām sūdzībām saskaņā ar VDAR 77. pantu attiecībā uz pārrobežu apstrādi, un minēti procedūras noteikumi par sūdzību iesniedzēju iesaisti procedūrā, arī par viņu tiesībām paust viedokli. Tajā ir minēti procedūras noteikumi attiecībā uz sūdzību noraidīšanu pārrobežu lietās un precizēts, kāda loma ir vadošajai DAI un DAI, kurā iesniegta sūdzība, šādās lietās. Tajā ir atzīta mierizlīguma nozīme un likumība lietās, kuru pamatā ir sūdzības;

·procesuālo tiesību mērķorientēta saskaņošana pārrobežu lietās. Priekšlikums personām, pret kurām vērsta izmeklēšana, nodrošina tiesības tikt uzklausītām svarīgākajos procedūras posmos, arī strīdu risināšanā, ko veic kolēģija, un tajā ir precizēts administratīvo lietas materiālu saturs un personu tiesības piekļūt lietas materiāliem. Tādējādi priekšlikums stiprina personu tiesības uz aizstāvību un nodrošina šo tiesību konsekventu ievērošanu neatkarīgi no tā, kura DAI vada izmeklēšanu;

·sadarbības un strīdu risināšanas racionalizēšana. Ar priekšlikumu DAI tiek nodrošināti konsensa panākšanai vajadzīgie instrumenti, papildinot prasību, ka DAI jāsadarbojas un jāapmainās ar “būtisko informāciju”, kas noteikta VDAR 60. pantā. Ar šo regulu izveido satvaru, kas visām DAI ļauj jēgpilni ietekmēt pārrobežu lietu, sniedzot savu viedokli izmeklēšanas procedūras agrīnā posmā un izmantojot visus VDAR paredzētos instrumentus. Svarīgi ir tas, ka tādējādi tiks veicināta konsensa panākšana un mazināta tādu domstarpību iespējamība procedūras vēlākā posmā, kurām būtu jāizmanto strīdu risināšanas mehānisms. Ja DAI starpā pastāv domstarpības galvenajā jautājumā par izmeklēšanas tvērumu lietās, kuru pamatā ir sūdzības, priekšlikumā paredzēts, ka kolēģijai ir pienākums šīs domstarpības atrisināt, pieņemot steidzamu saistošu lēmumu. Kolēģijas iesaistīšana šajā atsevišķajā jautājumā sniedz vadošajai DAI vajadzīgo skaidrību, lai turpinātu izmeklēšanu, un nodrošina, ka domstarpībām par izmeklēšanas tvērumu nevajadzēs izmantot 65. pantā minēto strīdu risināšanas mehānismu.

Priekšlikumā ir noteiktas sīki izstrādātas prasības par attiecīgo DAI pausto būtisko un motivēto iebildumu veidu un struktūru, tādējādi veicinot visu DAI efektīvu dalību un mērķorientētu un ātru lietas atrisināšanu.

·Priekšlikumā ir noteikti strīdu risināšanas procedūras procesuālie termiņi, norādīta informācija, kas vadošajai DAI jānodrošina, iesniedzot jautājumu strīda risināšanai, un precizēta visu strīda risināšanā iesaistīto dalībnieku (vadošo DAI, attiecīgo DAI un kolēģijas) loma. Tādējādi priekšlikums veicina strīdu risināšanas procedūras ātru pabeigšanu attiecībā uz personām, pret kurām vērsta izmeklēšana, un datu subjektiem.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Priekšlikums papildina VDAR, precizējot ar VDAR izveidotā izmeklēšanas procesa galveno posmu procesuālos noteikumus. Tas neskar datu subjektu tiesības, datu pārziņu un apstrādātāju pienākumus vai persondatu apstrādes likumīgo pamatu, kā noteikts VDAR.

Priekšlikuma pamatā ir VDAR pamatprincipi attiecībā uz sūdzībām, sadarbību un strīdu risināšanu, un tie ir mērķtiecīgi papildināti, lai uzlabotu izpildes efektivitāti un lietderību pārrobežu lietās.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Priekšlikums ir pilnā mērā saskanīgs un saderīgs ar spēkā esošo Savienības politiku citās jomās.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 16. pants.

LESD 16. pants pilnvaro Eiropas Parlamentu un Padomi paredzēt noteikumus par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz persondatu apstrādi un šādu datu brīvu apriti. Priekšlikums attiecas uz VDAR izpildi pārrobežu lietās. Šādas izpildes mērķis ir nodrošināt datu subjektu tiesības uz savu persondatu aizsardzību. Tādējādi LESD 16. pants ir šim priekšlikumam piemērots juridiskais pamats.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

ES ir vislabākās iespējas rīkoties, jo priekšlikums attiecas uz spēkā esošu procedūru, kura izveidota ar VDAR un kurā iesaistītas vairāku ES dalībvalstu DAI un Eiropas Datu aizsardzības kolēģija (ES struktūra). Līdz ar to iepriekšminētās problēmas nevar atrisināt, ES dalībvalstīm rīkojoties atsevišķi.

•Proporcionalitāte

Šis priekšlikums nodrošina pienācīgu līdzsvaru starp to, kā tiek sasniegts mērķis nodrošināt netraucētu VDAR pārrobežu izpildi, vienlaikus nepamatoti neiejaucoties valstu tiesību sistēmās.

Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt ar VDAR izveidotā sadarbības un strīdu risināšanas mehānisma netraucētu darbību. Attiecīgi priekšlikums skar tikai pārrobežu lietas saskaņā ar VDAR. Šādās lietās ir iesaistītas vairāku ES dalībvalstu DAI un kolēģija.

Uz to, cik lielā mērā tiek uzklausītas personas, pret kurām vērsta izmeklēšana, kā arī uz sūdzību iesniedzēju iesaisti administratīvajā procedūrā pašlaik attiecas valsts procesuālie noteikumi. Minētie elementi ietekmē veidu, kādā tiek veikta izmeklēšana no tās sākuma līdz beigām. Tādējādi tiesību tikt uzklausītam un sūdzību iesniedzēju iesaistes galvenajos procedūras posmos un tikai pārrobežu lietās mērķorientēta saskaņošana ir būtiska, lai sasniegtu priekšlikuma mērķi — racionalizēt pārrobežu izpildi —, un nepārsniedz to, kas vajadzīgs attiecīgajos apstākļos. Svarīgi ir tas, ka personu, pret kurām vērsta izmeklēšana, tiesības tikt uzklausītām jau piemēro izmeklēšanās, ko saskaņā ar VDAR veic DAI, jo tiesības tikt uzklausītam ir būtisks elements tiesībās uz aizstāvību un tiesībās uz labu pārvaldību, kas garantētas Hartā. Tāpat sūdzības iesniedzējs ir jāinformē par sūdzības izskatīšanas virzību saskaņā ar VDAR 77. panta 2. punktu. Priekšlikumā galvenokārt tiek saskaņota un noteikta minēto procedūras posmu kārtība.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Šim priekšlikumam piemērotais instruments ir regula. Priekšlikums papildina procedūru, kas noteikta spēkā esošā regulā, proti, VDAR. Tā mērķis ir risināt jautājumu par DAI atšķirīgajām procesuālajām pieejām, saskaņojot dažus administratīvās procedūras aspektus, ko DAI piemēro VDAR īstenošanā. Attiecīgi regula (kas ir tieši piemērojama dalībvalstīs) ir vajadzīga, lai mazinātu juridisko sadrumstalotību un nodrošinātu tādu saskaņotības pakāpi, kas vajadzīga, lai garantētu ar VDAR izveidoto sadarbības un konsekvences mehānismu netraucētu darbību un sniegtu juridisko noteiktību sūdzību iesniedzējiem, personām, pret kurām vērsta izmeklēšana, un DAI. Direktīva, kas dalībvalstīm piešķir rīcības brīvību attiecībā uz to, kā sasniegt vēlamos rezultātus, nenodrošinātu tādu saskaņotības pakāpi, kāda vajadzīga priekšlikuma mērķu sasniegšanai.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

·valstu administratīvās procedūras, jo īpaši attiecībā uz sūdzību risināšanas procedūrām, sūdzību pieņemamības kritērijiem, procesu ilgumu dažādu grafiku dēļ vai termiņu neesamības dēļ, brīdi procesa laikā, kad tiek piešķirtas tiesības tikt uzklausītam, informāciju un sūdzības iesniedzēju iesaisti procesa laikā;

·ar sadarbības mehānismu saistīto terminu interpretācija un

·pieeja attiecībā uz to, kad sākt sadarbības procedūru, iesaistīt attiecīgās DAI un sniegt tām informāciju.

Eiropas Parlaments savā rezolūcijā par Komisijas 2020. gada ziņojumu par VDAR mudināja Komisiju izvērtēt, vai valstu administratīvās procedūras traucē panākt pilnīgu sadarbības efektivitāti, kā paredzēts VDAR 60. pantā, kā arī tās efektīvu īstenošanu 11 . Eiropas Parlaments aicināja kolēģiju noteikt kopējās administratīvās procedūras pamatelementus sūdzību izskatīšanai pārrobežu lietās, īstenojot sadarbību, kas izveidota saskaņā ar 60. pantu. 2020. gadā kolēģija sāka pārdomāt, kā uzlabot sadarbību starp DAI pārrobežu lietās. Pēc šīm pārdomām 12 kolēģija 2022. gada oktobrī nosūtīja Komisijai sarakstu, kurā ietverti DAI savstarpējās sadarbības procesuālie aspekti, ko varētu saskaņot ES līmenī 13 .

Ziņojumā pēc diviem VDAR piemērošanas gadiem Komisija norādīja, ka vēl nav bijis piemēru strīdu risināšanai kolēģijas līmenī. Kopš ziņojuma publicēšanas 2020. gadā kolēģija ir pieņēmusi astoņus saistošus lēmumus saskaņā ar VDAR 65. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Komisijas dalība kolēģijā ir ļāvusi tai izdarīt secinājumus par strīdu risināšanas mehānisma darbību. Konkrēti, Komisija uzskata, ka izmeklēšanas lietderību varētu uzlabot un no strīdu risināšanas varētu izvairīties, palielinot DAI savstarpējās sadarbības līmeni, pirms vadošā DAI iesniedz lēmuma projektu.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Priekšlikuma sagatavošanas pamatā ir daudzu ieinteresēto personu ieguldījums. Ieinteresētās personas bija vienisprātis, ka VDAR pārrobežu izpildes efektivitātes uzlabošanā varētu darīt vairāk.

Konkrēti, priekšlikumam izmantoto informāciju Komisija saņēma no turpmāk uzskaitītajiem kanāliem.

·Kolēģija. Kolēģiju veido datu aizsardzības iestādes, kas ir VDAR izpildītājas. Tās uzdevums citstarp ir risināt strīdus pārrobežu lietās saskaņā ar VDAR. Tādējādi Komisija visos sagatavošanas procesa posmos pienācīgi ņēma vērā kolēģijas ieguldījumu. Pirmkārt, šis priekšlikums ir atbilde uz jautājumu sarakstu, ko kolēģija Komisijai nosūtīja 2022. gada oktobrī, norādot pārrobežu izpildes procedūras aspektus, kurus varētu saskaņot ES līmenī. Priekšlikumā ir aplūkota lielākā daļa jautājumu, ko kolēģija ir norādījusi savā sarakstā. Dažos gadījumos Komisija kolēģijas norādītos jautājumus nolēma nerisināt, jo īpaši, ja Komisija uzskatīja, ka attiecīgais jautājums jau tiek pienācīgi risināts VDAR vai ka tam būtu jāpaliek vadošās DAI ziņā, vai ka tas būtu jānosaka valsts tiesību aktos. Turklāt priekšlikumā tiek risināti arī daži jautājumi, ko kolēģija savā sarakstā nebija norādījusi, ja Komisija uzskatīja, ka tas jādara, lai nodrošinātu pārrobežu izpildes netraucētu darbību un tiesību uz pienācīgu procedūru ievērošanu. 2023. gada 21. marta un 2023. gada 24. aprīļa sanāksmēs Komisija rīkoja arī mērķorientētu apspriešanos par priekšlikuma aspektiem ar kolēģijas apakšgrupām, kas nodarbojas ar pārrobežu sadarbību un izpildi, lai izmantotu to DAI kompetenci, kuras ar šiem jautājumiem saskaras savā ikdienas darbā. Kolēģija pilnā mērā atbalstīja Komisijas rīcību šajā jomā un 2023. gada marta un aprīļa sanāksmēs Komisijai sniedza vērtīgu ieguldījumu.

·VDAR daudzu ieinteresēto personu ekspertu grupa. Šī ekspertu grupa tika izveidota, lai Komisijai palīdzētu piemērot VDAR. To veido pilsoniskās sabiedrības, uzņēmumu, akadēmisko aprindu un praktizējošu juristu pārstāvji. Šī grupa pauda plašu atbalstu tam, ka Komisija šajā jomā rīkojas, iesniedzot tiesību akta priekšlikumu. 2022. gada 19. oktobra sanāksmē notika pirmā diskusija par kolēģijas 2022. gada oktobra sarakstu, bet otro sanāksmi 2023. gada 21. aprīlī Komisija izmantoja, lai apspriestos par konkrētiem priekšlikuma aspektiem. Ņemot vērā šajā grupā pārstāvēto ieinteresēto personu lielo dažādību, ieinteresēto personu viedokļi par konkrētiem priekšlikuma aspektiem atšķīrās. Visas ieinteresētās personas atbalstīja to, ka priekšlikumā tiek nodrošināts tiesiskais regulējums mierizlīgumam. NVO atzinīgi novērtēja Komisijas nodomu saskaņot sūdzību veidlapu un atbalstīja sūdzību iesniedzēju iesaisti procedūrā, norādot uz ievērojamajām atšķirībām sūdzību izskatīšanā dalībvalstīs. Nozares grupas, kas pārstāv pārziņus un apstrādātājus, uzsvēra vajadzību personām, pret kurām vērsta izmeklēšana, nodrošināt tiesības tikt uzklausītām un veicināt DAI savstarpējo domstarpību atrisināšanu izmeklēšanas procesa sākumā.

·Dalībvalstu VDAR ekspertu grupa. Šī ekspertu grupa darbojas kā forums viedokļu un informācijas par VDAR piemērošanu apmaiņai starp Komisiju un dalībvalstīm. Pirms sagatavošanas procesa sākšanas Komisija lūdza dalībvalstis paust viedokli par kolēģijas 2022. gada oktobra sarakstu. Dalībvalstis kopumā atbalstīja un atzinīgi vērtēja ideju par likumdošanas iniciatīvas priekšlikumu, lai uzlabotu VDAR pārrobežu izpildi. Tomēr dažas dalībvalstis ar horizontāliem procesuālajiem noteikumiem, kas piemērojami visām administratīvajām procedūrām, konstatēja iespējamu iejaukšanos šajos noteikumos, jo īpaši attiecībā uz pušu tiesību tikt uzklausītām un sūdzību iesniedzēju iesaistes procedūrā saskaņošanu. Attiecīgi Komisija priekšlikumā ir rūpīgi ierobežojusi šo aspektu saskaņošanu, attiecinot to tikai uz pārrobežu lietām, kā arī tiktāl, cik tā vajadzīga, lai nodrošinātu sadarbības un strīdu risināšanas mehānisma netraucētu darbību. 2023. gada 19. aprīlī Komisija rīkoja īpašu sanāksmi ar dalībvalstu VDAR ekspertu grupu.

Komisija pēc pieprasījuma rīkoja arī divpusējas sanāksmes par priekšlikumu ar NVO, valstu iestādēm un nozares pārstāvju organizācijām.

No 2023. gada 24. februāra līdz 24. martam Komisija publicēja aicinājumu sniegt atsauksmes un saņēma 73 atbildes. Komisija saņēma atsauksmes no dažādām ieinteresētajām personām, arī no NVO un nozaru apvienībām.

Gatavojot priekšlikumu, Komisija ir pienācīgi ņēmusi vērā visu ieinteresēto personu sniegtās atsauksmes.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Priekšlikumā ir ņemti vērā dažādie viedokļi, kas sagatavošanas procesā saņemti no ieinteresētajām personām, jo īpaši ekspertu atzinumi, kurus sniegusi kolēģija, VDAR daudzu ieinteresēto personu grupa un dalībvalstu VDAR ekspertu grupa.

Priekšlikuma pamatā ir arī Eiropas Savienības Tiesas (EST) judikatūra, jo īpaši judikatūra par VDAR paredzētā sadarbības un konsekvences mehānisma darbību, kā arī Hartas 41. panta judikatūra par tiesībām tikt uzklausītam un tiesībām uz labu pārvaldību.

•Ietekmes novērtējums

Priekšlikumam netika veikts ietekmes novērtējums. Priekšlikums neskar ne datu subjektu tiesības, ne datu pārziņu un apstrādātāju pienākumus, ne arī VDAR noteiktos persondatu apstrādes likumīgos pamatus.

Priekšlikums mērķtiecīgi papildina VDAR, precizējot VDAR VII nodaļā paredzētās pārrobežu izpildes procedūras noteikumus. Tādējādi priekšlikums darbojas ar VDAR izveidotajā procedūras satvarā.

Tāpēc priekšlikums ietekmēs tikai ar VDAR noteiktās pārrobežu izpildes procedūras darbības uzlabošanu. Priekšlikums nemaina šajā procedūrā iesaistīto dalībnieku — sūdzību iesniedzēju, vadošās DAI, attiecīgo DAI un kolēģijas — lomu, kas noteikta VDAR. Tāpēc priekšlikums būtiski neietekmēs ekonomiku, vidi vai sociālo jomu un neradīs ievērojamus izdevumus.

Minēto procesuālo aspektu saskaņošana pozitīvi ietekmēs DAI, sūdzību iesniedzējus, personas, pret kurām vērsta izmeklēšana, un sabiedrības uzticēšanos VDAR.

·DAI — iniciatīva atbalstīs sadarbības procedūru un nodrošinās skaidrību par sadarbības kārtību un laiku pārrobežu lietās. Tādējādi DAI varēs efektīvāk izmantot savus resursus. Turklāt, nodrošinot DAI instrumentus, lai uzlabotu to sadarbību pārrobežu lietās, iniciatīva veicinās konsensa panākšanu starp DAI, samazinot domstarpību skaitu un veicinot sadarbības garu.

·Sūdzību iesniedzēji un datu subjekti — sadarbības racionalizēšana starp datu aizsardzības iestādēm VDAR izpildē palīdzēs laikus pabeigt izmeklēšanu. Tas palīdzēs efektīvāk vērsties pret VDAR pārkāpumiem un nodrošināt ātru tiesiskās aizsardzības līdzekli datu subjektam. Turklāt sūdzību iesniedzējiem būs vienāda iespēja iesaistīties procedūrā pārrobežu lietās neatkarīgi no tā, kur ir iesniegta sūdzība vai kura DAI ir vadošā DAI.

·Personas, pret kurām vērsta izmeklēšana — sadarbības uzlabošana pārrobežu lietās palīdzēs paātrināt izmeklēšanu un sniegt nepieciešamās garantijas, piemēram, tiesības tikt uzklausītam un piekļūt lietas materiāliem, tādējādi nodrošinot personu, pret kurām vērsta izmeklēšana, tiesību uz labu pārvaldību (Hartas 41. pants) un tiesību uz aizstāvību (Hartas 48. pants) aizsardzību. Minēto tiesību saskaņošana arī padarīs galīgo lēmumu stingrāku.

·Sabiedrības uzticēšanās VDAR — iniciatīva stiprinās sabiedrības uzticēšanos VDAR, atvieglojot izmeklēšanu ātrāku pabeigšanu un mazinot domstarpību skaitu starp DAI pārrobežu lietās.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Nepiemēro.

•Pamattiesības

Veicinot pārrobežu lietu ātru atrisināšanu, priekšlikums stiprina datu subjektu tiesības uz savu persondatu aizsardzību saskaņā ar Hartas 8. pantu un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību saskaņā ar Hartas 47. pantu.

Saskaņojot personu, pret kurām vērsta izmeklēšana, tiesības tikt uzklausītām un piekļūt lietas materiāliem, priekšlikums nodrošina pušu tiesības uz labu pārvaldību saskaņā ar Hartas 41. pantu un tiesības uz aizstāvību saskaņā ar Hartas 48. pantu.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Šim priekšlikumam nebūs būtiskas ietekmes uz budžetu.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Komisija uzraudzīs regulas piemērošanu, kā arī turpinās uzraudzīt VDAR piemērošanu.

•Paskaidrojošie dokumenti (direktīvām)

Nepiemēro.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

I nodaļā ir definēts regulas priekšmets un izklāstītas visā instrumentā izmantotās definīcijas. Priekšlikumā piemēro VDAR izmantotās definīcijas. Priekšlikums attiecas tikai uz VDAR pārrobežu izpildi.

II nodaļā ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par sūdzību iesniegšanu un izskatīšanu. Tajā ir paredzēta veidlapa, kurā norādīta informācija, kas vajadzīga pārrobežu sūdzībām, kuras iesniedz, pamatojoties uz VDAR 77. pantu, un ir noteikti faktori, kas DAI jāņem vērā, apsverot sūdzības izmeklēšanai piemēroto apmēru. Vienotas veidlapas nodrošināšana visām pārrobežu sūdzībām vienkāršo sūdzību procedūru datu subjektiem un novērš sadrumstaloto pieeju sūdzības koncepcijai. Nodaļas 3. pantā ir noteikts, ka DAI sūdzības iesniedzējam ir jāsniedz sūdzības apstiprinājums. Nodaļas 5. pantā ir paredzēts tiesiskais regulējums sūdzību atrisināšanai mierizlīguma ceļā, lai datu aizsardzības iestādēm atvieglotu mierizlīguma izmantošanu un precizētu mierizlīguma juridiskās sekas attiecībā uz sūdzību iesniedzējiem un datu aizsardzības iestādēm. Nodaļas 6. pantā ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par dokumentu tulkošanu pārrobežu sadarbības laikā.

III nodaļa attiecas uz uzraudzības iestāžu sadarbību pārrobežu lietās.

Nodaļas 1. iedaļā datu aizsardzības iestādēm ir nodrošināti papildu instrumenti, lai panāktu vienprātību pārrobežu lietās. Tajā ir noteikts, ka “būtiskajā informācijā”, ar ko uzraudzības iestādes apmainās pārrobežu sadarbības laikā, būtu jāiekļauj konkrēti dokumenti un ka ar šiem dokumentiem DAI būtu jādalās pēc iespējas ātrāk. Šis noteikums nodrošina, ka attiecīgo DAI rīcībā būs visa informācija, kas vajadzīga, lai vadošajai DAI darītu zināmu savu viedokli par izmeklēšanu.

Nodaļas 9. pantā ir noteikts, ka, tiklīdz vadošajai DAI ir izveidojies sākotnējais viedoklis par izmeklēšanu, tā attiecīgajām DAI nosūta “galveno jautājumu kopsavilkumu”, kurā norādīti galvenie faktu konstatējumi un vadošās DAI viedoklis par attiecīgo lietu. Galveno jautājumu kopsavilkuma mērķis ir ļaut attiecīgajām DAI jēgpilni ietekmēt izmeklēšanas gaitu agrīnā posmā, sniedzot savu viedokli par vadošās DAI novērtējumu. Tas palīdzēs DAI jau agrīnā posmā atrisināt domstarpības, piemēram, par juridisko novērtējumu vai — lietās, kuru pamatā ir sūdzības, — izmeklēšanas tvērumu, tādējādi mazinot iespējamu strīdu risināšanu procedūras vēlākā posmā. Ja šajā posmā nav panākta vienošanās par izmeklēšanas tvērumu lietās, kuru pamatā ir sūdzības, vai par sarežģīto juridisko vai tehnoloģisko novērtējumu, ko veikusi vadošā DAI, 10. pantā ir noteikts, ka DAI, kas nepiekrīt vadošajai DAI, ir jāiesniedz vadošajai DAI pieprasījums saskaņā ar VDAR 61. pantu (savstarpēja palīdzība) vai 62. pantu (kopīgās operācijas). Šis noteikums nodrošina, ka DAI izmantos visus VDAR paredzētos instrumentus, lai atrisinātu domstarpības par galvenajiem jautājumiem sadarbības procedūras laikā. Ja datu aizsardzības iestādes nevar vienoties par izmeklēšanas tvērumu lietās, kuru pamatā ir sūdzības, 10. pantā ir noteikts, ka vadošā DAI pieprasa steidzamu saistošu kolēģijas lēmumu saskaņā ar VDAR 66. panta 3. punktu. Šādā gadījumā steidzama vajadzība rīkoties tiek uzskatīta par apmierinātu. Šis noteikums nodrošina, ka domstarpības par tvērumu tiks atrisinātas ātri un efektīvi, nodrošinot vadošajai DAI vajadzīgo skaidrību, lai turpinātu izmeklēšanu.

III nodaļas 2. iedaļā ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par sūdzību pilnīgu vai daļēju noraidīšanu. Šie noteikumi nodrošina, ka datu aizsardzības iestādei, kurā iesniegta sūdzība, ir vajadzīgā informācija, lai tā varētu pieņemt lēmumu par sūdzības noraidīšanu, un ka lēmums par sūdzības noraidīšanu tiek pieņemts visos gadījumos, kad sūdzība netiek izskatīta vai atsaukta. Sūdzības iesniedzējam arī tiek dota iespēja darīt zināmu savu viedokli pirms sūdzības pilnīgas vai daļējas noraidīšanas.

III nodaļas 3. iedaļā ir saskaņotas personu, pret kurām vērsta izmeklēšana, tiesības tikt uzklausītām. Tajā paredzēts, ka vadošā DAI iesniedz personām, pret kurām vērsta izmeklēšana, savus sākotnējos konstatējumus, izklāstot izvirzītos iebildumus, attiecīgos faktus, apstiprinošos pierādījumus, juridisko analīzi un attiecīgā gadījumā ierosinātos korektīvos pasākumus. Sākotnējie konstatējumi personām, pret kurām vērsta izmeklēšana, ļaus pilnīgi izprast izteiktos apgalvojumus un uz tiem atbildēt, nodrošinot viņu tiesību uz aizstāvību ievērošanu. 15. pantā ir noteikts, ka sūdzību iesniedzējiem tiks dota iespēja rakstiski iesniegt apsvērumus par sākotnējiem konstatējumiem. 17. pantā ir noteikts, ka personām, pret kurām vērsta izmeklēšana, ir iespēja paust savu viedokli, ja vadošā DAI plāno iesniegt pārskatītu lēmuma projektu, ņemot vērā būtiskos un motivētos iebildumus, ko paudušas attiecīgās DAI.

III nodaļas 4. iedaļā ir izklāstītas sīki izstrādātas prasības saistībā ar attiecīgo DAI izvirzīto būtisko un motivēto iebildumu veidu un struktūru, tādējādi veicinot visu DAI efektīvu dalību un ātru lietas atrisināšanu.

IV nodaļā ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par piekļuvi lietas materiāliem un rīkošanos ar konfidenciālu informāciju. Šie noteikumi sniedz skaidrību par dokumentiem, kuriem vajadzētu būt iekļautiem pārrobežu lietu administratīvajos materiālos, un brīdi, kad personām, pret kurām vērsta izmeklēšana, tiek nodrošināta piekļuve lietas materiāliem.

V nodaļā ir precizēti VDAR 65. pantā izklāstītās strīdu risināšanas procedūras procesuālie noteikumi. 22. pantā ir izklāstīta informācija, kas vadošajai DAI jāsniedz kolēģijai, nododot jautājumu strīda risināšanai. Tajā ir noteikti termiņi un kārtība, kādā kolēģijai ir jānosaka būtisku un motivētu iebildumu pieņemamība. 24. pantā ir paredzēta personu, pret kurām vērsta izmeklēšana, vai — sūdzības noraidīšanas gadījumā — sūdzības iesniedzēja uzklausīšana pirms saistošā kolēģijas lēmuma pieņemšanas saskaņā ar VDAR 65. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Precizējot visu dalībnieku lomu un nosakot termiņus konkrētiem procedūras posmiem, šie noteikumi veicinās ātru un efektīvu strīdu risināšanas procedūras pabeigšanu.

Regulas 25. un 26. pantā ir izklāstīta sīki izstrādāta kārtība, kādā lietas iesniedz strīdu risināšanai saskaņā ar VDAR 65. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu.

VI nodaļā ir izklāstīti sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz steidzamības procedūru, kas paredzēta VDAR 66. pantā.

VII nodaļā ir ietverti regulas nobeiguma noteikumi, kas attiecas uz termiņiem, pārejas noteikumiem un regulas stāšanos spēkā.

2023/0202 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko paredz papildu procesuālos noteikumus attiecībā uz Regulas (ES) 2016/679 īstenošanu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 16. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 14 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 15 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 16 ir izveidota decentralizēta izpildes sistēma, kuras mērķis ir nodrošināt Regulas (ES) 2016/679 konsekventu interpretāciju un piemērošanu pārrobežu lietās. Gadījumos, kas attiecas uz persondatu pārrobežu apstrādi, šai sistēmai vajadzīga sadarbība starp uzraudzības iestādēm, lai panāktu konsensu, un gadījumos, kad uzraudzības iestādes konsensu nevar panākt, tā paredz strīdu risināšanu, ko veic Eiropas Datu aizsardzības kolēģija (“kolēģija”).

(2)Lai nodrošinātu Regulas (ES) 2016/679 60. un 65. pantā paredzētā sadarbības un strīdu risināšanas mehānisma netraucētu un efektīvu darbību, ir jāparedz noteikumi par to, kā uzraudzības iestādes veic procedūras pārrobežu lietās un kā kolēģija veic procedūras strīdu risināšanas laikā, tai skaitā noteikumi par pārrobežu sūdzību izskatīšanu. Šā iemesla dēļ ir arī jāparedz noteikumi par to, kā personas, pret kurām vērsta izmeklēšana, izmanto tiesības tikt uzklausītām, pirms uzraudzības iestādes un attiecīgā gadījumā kolēģija pieņem lēmumus.

(3)Sūdzības ir būtisks informācijas avots datu aizsardzības noteikumu pārkāpumu atklāšanai. Ir jānosaka skaidras un efektīvas procedūras sūdzību izskatīšanai pārrobežu lietās, jo sūdzību var izskatīt cita uzraudzības iestāde, kas nav iestāde, kurai sūdzība iesniegta.

(4)Lai sūdzība būtu pieņemama, tai būtu jāsatur konkrēta informācija. Tāpēc, lai sūdzību iesniedzējiem palīdzētu iesniegt uzraudzības iestādēm vajadzīgos faktus, būtu jānodrošina sūdzības veidlapa. Veidlapā norādītā informācija būtu jāpieprasa tikai pārrobežu apstrādes gadījumos Regulas (ES) 2016/679 nozīmē, lai gan uzraudzības iestādes veidlapu var izmantot arī gadījumos, kas neattiecas uz pārrobežu apstrādi. Veidlapu var iesniegt elektroniski vai pa pastu. Minētajā veidlapā norādītās informācijas iesniegšanai vajadzētu būt nosacījumam, lai sūdzību, kas saistīta ar pārrobežu apstrādi, uzskatītu par sūdzību, kā minēts Regulas (ES) 2016/679 77. pantā. Lai sūdzību uzskatītu par pieņemamu, papildu informācija nebūtu jāpieprasa. Uzraudzības iestādēm vajadzētu būt iespējai atvieglot sūdzību iesniegšanu lietotājdraudzīgā elektroniskā formātā un ņemot vērā personu ar invaliditāti vajadzības, kamēr sūdzības iesniedzējam pieprasītā informācija atbilst veidlapā prasītajai informācijai un nav vajadzīga papildu informācija, lai sūdzību atzītu par pieņemamu.

(5)Uzraudzības iestādēm ir pienākums pieņemt lēmumu par sūdzībām saprātīgā termiņā. Saprātīgs termiņš ir atkarīgs no katras lietas apstākļiem un jo īpaši no tās konteksta, dažādajiem procedūras posmiem, ko veic vadošā uzraudzības iestāde, no pušu rīcības procedūras laikā un lietas sarežģītības.

(6)Katra sūdzība, ko uzraudzības iestāde izskata saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 57. panta 1. punkta f) apakšpunktu, ir jāizmeklē ar pienācīgu rūpību un atbilstošā apjomā, paturot prātā, ka katrai uzraudzības iestādes pilnvaru izmantošanai ir jābūt piemērotai, vajadzīgai un samērīgai, lai nodrošinātu atbilstību Regulai (ES) 2016/679. Lēmuma pieņemšana par to, cik lielā apjomā sūdzība būtu jāizmeklē, ir katras kompetentās iestādes ziņā. Novērtējot izmeklēšanai piemēroto apjomu, uzraudzības iestādēm būtu jācenšas sniegt sūdzības iesniedzējam apmierinošu risinājumu, kam var nebūt vajadzīga visu no sūdzības izrietošo juridisko un faktisko elementu izsmeļoša izmeklēšana, bet kas sūdzības iesniedzējam nodrošina efektīvu un ātru tiesiskās aizsardzības līdzekli. Vajadzīgo izmeklēšanas pasākumu apjoma novērtēšanā varētu ņemt vērā iespējamā pārkāpuma smagumu, tā sistēmisko vai atkārtoto raksturu vai attiecīgā gadījumā faktu, ka sūdzības iesniedzējs arī ir izmantojis savas tiesības saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 79. pantu.

(7)Vadošajai uzraudzības iestādei būtu jāsniedz uzraudzības iestādei, kurā iesniegta sūdzība, vajadzīgā informācija par izmeklēšanas virzību, lai sniegtu jaunāko informāciju sūdzības iesniedzējam.

(8)Kompetentajai uzraudzības iestādei būtu jānodrošina sūdzības iesniedzējam piekļuve dokumentiem, uz kuru pamata uzraudzības iestāde nonākusi pie sākotnēja secinājuma, ka sūdzība pilnīgi vai daļēji jānoraida.

(9)Lai uzraudzības iestādes varētu ātri novērst Regulas (ES) 2016/679 pārkāpumus un nodrošināt ātru risinājumu sūdzību iesniedzējiem, uzraudzības iestādēm attiecīgā gadījumā sūdzības būtu jācenšas atrisināt, panākot mierizlīgumu. Tas, ka atsevišķa sūdzība ir atrisināta mierizlīguma ceļā, neliedz kompetentajai uzraudzības iestādei izskatīt ex officio lietu, piemēram, sistēmisku vai atkārtotu Regulas (ES) 2016/679 pārkāpumu gadījumā.

(10)Lai garantētu Regulas (ES) 2016/679 VII nodaļā paredzēto sadarbības un konsekvences mehānismu efektīvu darbību, ir svarīgi, lai pārrobežu lietas tiktu atrisinātas savlaicīgi un lojālas un efektīvas sadarbības garā, kas ir Regulas (ES) 2016/679 60. panta pamatā. Vadošajai uzraudzības iestādei sava kompetence būtu jāizmanto ciešā sadarbībā ar pārējām attiecīgajām uzraudzības iestādēm. Tāpat attiecīgajām uzraudzības iestādēm būtu aktīvi jāiesaistās izmeklēšanā agrīnā posmā, lai panāktu konsensu, pilnā mērā izmantojot Regulā (ES) 2016/679 paredzētos instrumentus.

(11)Uzraudzības iestādēm ir īpaši svarīgi panākt konsensu par izmeklēšanas galvenajiem aspektiem pēc iespējas ātrāk un pirms apsūdzību paziņošanas personām, pret kurām vērsta izmeklēšana, kā arī pirms lēmuma projekta pieņemšanas, kā minēts Regulas (ES) 2016/679 60. pantā, tādējādi mazinot to lietu skaitu, kas nodotas strīdu risināšanas mehānismam saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 65. pantu, un galu galā nodrošinot pārrobežu lietu ātru atrisināšanu.

(12)Uzraudzības iestāžu sadarbībai vajadzētu būt balstītai uz atklātu dialogu, kas attiecīgajām uzraudzības iestādēm ļauj jēgpilni ietekmēt izmeklēšanas gaitu, daloties pieredzē un viedokļos ar vadošo uzraudzības iestādi, pienācīgi ņemot vērā katras uzraudzības iestādes rīcības brīvību, arī lietas izmeklēšanai piemērotā apjoma novērtēšanā, un pienācīgi ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgās tradīcijas. Šajā nolūkā vadošajai uzraudzības iestādei būtu jāsniedz attiecīgajām uzraudzības iestādēm galveno jautājumu kopsavilkums, izklāstot savu sākotnējo viedokli par galvenajiem izmeklēšanas jautājumiem. Tas būtu jānodrošina pietiekami agrīnā posmā, lai varētu efektīvi iesaistīt attiecīgās uzraudzības iestādes, bet vienlaikus posmā, kad vadošās uzraudzības iestādes viedoklis par lietu ir pietiekami skaidrs. Attiecīgajām uzraudzības iestādēm vajadzētu būt iespējai sniegt komentārus par plašu jautājumu klāstu, piemēram, par izmeklēšanas tvērumu un sarežģītu faktisku un juridisku novērtējumu noteikšanu. Ņemot vērā to, ka izmeklēšanas tvērums nosaka jautājumus, kuru izmeklēšana jāveic vadošajai uzraudzības iestādei, uzraudzības iestādēm būtu jācenšas pēc iespējas ātrāk panākt konsensu par izmeklēšanas tvērumu.

(13)Lai nodrošinātu efektīvu iekļaujošu sadarbību starp visām attiecīgajām uzraudzības iestādēm un vadošo uzraudzības iestādi, attiecīgo uzraudzības iestāžu komentāriem vajadzētu būt kodolīgiem un formulētiem pietiekami skaidri un precīzi, lai tie būtu viegli saprotami visām uzraudzības iestādēm. Juridiskie argumenti būtu jāsagrupē, atsaucoties uz to galveno jautājumu kopsavilkuma daļu, uz kuru tie attiecas. Attiecīgo uzraudzības iestāžu komentāriem var pievienot papildu dokumentus. Tomēr tikai ar attiecīgās uzraudzības iestādes komentāros sniegtu atsauci uz papildu dokumentiem nevar kompensēt tādu būtisku juridisku vai faktisku argumentu neesamību, kuriem vajadzētu būt ietvertiem komentāros. Pamata juridiskā un faktiskā informācija, kas norādīta šādos dokumentos, vismaz kopsavilkuma veidā, saskaņoti un saprotami būtu jānorāda pašā komentārā.

(14)Lietas, kas nerada strīdīgus jautājumus, uzraudzības iestāžu starpā nav plaši jāapspriež, lai panāktu konsensu, un tāpēc tās varētu izskatīt ātrāk. Ja neviena no attiecīgajām uzraudzības iestādēm nesniedz komentārus par galveno jautājumu kopsavilkumu, vadošajai uzraudzības iestādei deviņu mēnešu laikā būtu jāpaziņo 14. pantā paredzētie sākotnējie konstatējumi.

(15)Uzraudzības iestādēm būtu jāizmanto visi vajadzīgie līdzekļi, lai panāktu konsensu lojālas un efektīvas sadarbības garā. Tāpēc, ja attiecīgajām uzraudzības iestādēm un vadošajai uzraudzības iestādei ir atšķirīgs viedoklis par izmeklēšanas, kuras pamatā ir sūdzība, tvērumu, tostarp par Regulas (ES) 2016/679 noteikumiem, kuru pārkāpums tiks izmeklēts, vai ja attiecīgo uzraudzības iestāžu komentāri attiecas uz būtiskām izmaiņām sarežģītajā juridiskajā vai tehnoloģiskajā novērtējumā, attiecīgajai iestādei būtu jāizmanto Regulas (ES) 2016/679 61. un 62. pantā paredzētie instrumenti.

(16)Ja, izmantojot minētos instrumentus, uzraudzības iestādes nevar panākt konsensu par izmeklēšanas, kuras pamatā ir sūdzība, tvērumu, vadošajai uzraudzības iestādei būtu jālūdz kolēģijai steidzams saistošs lēmums saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 66. panta 3. punktu. Šajā nolūkā būtu jāpieņem, ka ir vajadzība steidzami rīkoties. Vadošajai uzraudzības iestādei no kolēģijas steidzamā saistošā lēmuma būtu jāizdara attiecīgi secinājumi sākotnējo konstatējumu vajadzībām. Kolēģijas steidzamais saistošais lēmums nevar ietekmēt vadošās uzraudzības iestādes veiktās izmeklēšanas iznākumu vai personu, pret kurām vērsta izmeklēšana, tiesību tikt uzklausītām efektivitāti. Jo īpaši kolēģijai pēc savas iniciatīvas nebūtu jāpaplašina izmeklēšanas tvērums.

(17)Lai sūdzības iesniedzējs varētu īstenot savas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 78. pantu, uzraudzības iestādei, kas pilnīgi vai daļēji noraida sūdzību, tas būtu jādara ar lēmumu, ko var apstrīdēt valsts tiesā.

(18)Sūdzību iesniedzējiem vajadzētu būt iespējai paust savu viedokli, pirms tiek pieņemts lēmums, kas viņus nelabvēlīgi ietekmē. Tāpēc, ja sūdzība pārrobežu lietā tiek pilnīgi vai daļēji noraidīta, sūdzības iesniedzējam vajadzētu būt iespējai darīt zināmu savu viedokli pirms lēmuma projekta iesniegšanas saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 60. panta 3. punktu, pārskatīta lēmuma projekta iesniegšanas saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 60. panta 4. punktu vai saistoša kolēģijas lēmuma iesniegšanas saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 65. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Sūdzības iesniedzējs var pieprasīt piekļuvi to dokumentu nekonfidenciālajai versijai, uz kuriem ir balstīts lēmums par sūdzības pilnīgu vai daļēju noraidīšanu.

(19)Ir jāprecizē pienākumu sadalījums starp vadošo uzraudzības iestādi un uzraudzības iestādi, kurā tika iesniegta sūdzība, gadījumā, kad sūdzība pārrobežu lietā ir noraidīta. Uzraudzības iestādei, kurā iesniegta sūdzība, kā sūdzības iesniedzēja kontaktpunktam izmeklēšanas laikā būtu jāuzklausa sūdzības iesniedzēja viedoklis par ierosināto sūdzības noraidīšanu un jābūt atbildīgai par visu saziņu ar sūdzības iesniedzēju. Visi šādi paziņojumi būtu jādara zināmi vadošajai uzraudzības iestādei. Tā kā saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 60. panta 8. un 9. punktu uzraudzības iestādei, kurā iesniegta sūdzība, ir jāpieņem galīgais lēmums par sūdzības noraidīšanu, minētajai uzraudzības iestādei vajadzētu būt atbildīgai arī par lēmuma projekta sagatavošanu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 60. panta 3. punktu.

(20)Savienības datu aizsardzības noteikumu efektīvai izpildei vajadzētu būt saderīgai ar pušu tiesību uz aizstāvību pilnīgu ievērošanu, kas ir Savienības tiesību pamatprincips, kurš jāievēro jebkādos apstākļos un jo īpaši procedūrās, kurās var piemērot sodus.

(21)Lai efektīvi aizsargātu tiesības uz labu pārvaldību un tiesības uz aizstāvību, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”), tai skaitā ikvienas personas tiesības tikt uzklausītai, pirms tiek veikts jebkāds individuāls pasākums, kas viņu varētu nelabvēlīgi ietekmēt, ir svarīgi paredzēt skaidrus noteikumus par šo tiesību izmantošanu.

(22)Noteikumiem par administratīvo procedūru, ko uzraudzības iestādes piemēro, īstenojot Regulu (ES) 2016/679, būtu jānodrošina, ka personām, pret kurām vērsta izmeklēšana, faktiski ir iespēja paust savu viedokli par uzraudzības iestādes izvirzīto faktu, iebildumu un apstākļu patiesumu un atbilstību visā procedūras laikā, tādējādi ļaujot tām izmantot savas tiesības uz aizstāvību. Sākotnējos konstatējumos ir izklāstīta sākotnējā nostāja par iespējamo Regulas (ES) 2016/679 pārkāpumu pēc izmeklēšanas. Tāpēc tie ir būtiska procesuāla garantija, kas nodrošina tiesību tikt uzklausītam ievērošanu. Personām, pret kurām vērsta izmeklēšana, būtu jānodrošina dokumenti, kas vajadzīgi, lai efektīvi aizstāvētos un komentētu pret viņām vērstos apgalvojumus, saņemot piekļuvi administratīvajiem lietas materiāliem.

(23)Sākotnējie konstatējumi nosaka izmeklēšanas tvērumu un līdz ar to jebkādu turpmāku galīgo lēmumu (kas atkarībā no konkrētā gadījuma pieņemts, pamatojoties uz saistošu lēmumu, kuru kolēģija izdevusi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 65. panta 1. punkta a) apakšpunktu), kas var būt adresēts pārziņiem vai apstrādātājiem. Sākotnējie konstatējumi būtu jāizsaka tā, lai, pat ja tie ir īsi, tie būtu pietiekami skaidri, lai personas, pret kurām vērsta izmeklēšana, varētu pienācīgi noteikt iespējamā Regulas (ES) 2016/679 pārkāpuma būtību. Pienākums sniegt personām, pret kurām vērsta izmeklēšana, visu vajadzīgo informāciju, lai tās varētu pienācīgi aizstāvēties, ir izpildīts, ja galīgajā lēmumā netiek apgalvots, ka personas, pret kurām vērsta izmeklēšana, ir izdarījušas pārkāpumus, kas nav minēti sākotnējos konstatējumos, un ja tajā ņemti vērā tikai tie fakti, par kuriem personām, pret kurām vērsta izmeklēšana, ir bijusi iespēja paust savu viedokli. Tomēr vadošās uzraudzības iestādes galīgajam lēmumam nav obligāti jābūt sākotnējo konstatējumu kopijai. Vadošajai uzraudzības iestādei galīgajā lēmumā būtu jāļauj ņemt vērā personu, pret kurām vērsta izmeklēšana, atbildes uz sākotnējiem konstatējumiem un attiecīgā gadījumā pārskatīto lēmuma projektu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 60. panta 5. punktu un 65. panta 1. punkta a) apakšpunktu — lēmumu, ar ko risina strīdu starp uzraudzības iestādēm. Vadošajai uzraudzības iestādei vajadzētu būt iespējai pašai novērtēt faktus un juridiskos ierobežojumus, ko izvirzījušas personas, pret kurām vērsta izmeklēšana, lai vai nu atsauktu iebildumus, ja uzraudzības iestāde konstatē, ka tie ir nepamatoti, vai papildinātu un pārstrādātu savus argumentus gan faktiski, gan juridiski, pamatojot tās izvirzītos iebildumus. Piemēram, tāda argumenta ņemšana vērā, ko administratīvajā procedūrā izvirzījusi persona, pret kuru vērsta izmeklēšana un kurai nav bijusi iespēja paust viedokli šajā saistībā pirms galīgā lēmuma pieņemšanas, nevar per se būt tiesību uz aizstāvību pārkāpums.

(24)Personām, pret kurām vērsta izmeklēšana, būtu jānodrošina tiesības tikt uzklausītām, pirms tiek iesniegts pārskatīts lēmuma projekts saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 60. panta 5. punktu vai pirms kolēģija pieņem saistošu lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 65. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

(25)Sūdzību iesniedzējiem būtu jādod iespēja iesaistīties procedūrās, ko uzraudzības iestāde ir uzsākusi, lai noteiktu vai precizētu jautājumus, kas saistīti ar iespējamu Regulas (ES) 2016/679 pārkāpumu. Tas, ka uzraudzības iestāde jau ir sākusi izmeklēšanu par sūdzības priekšmetu vai izskatīs sūdzību ex officio izmeklēšanā pēc sūdzības saņemšanas, neliedz datu subjektu kvalificēt kā sūdzības iesniedzēju. Tomēr uzraudzības iestādes veikta izmeklēšana par Regulas (ES) 2016/679 iespējamu pārkāpumu, ko izdarījis pārzinis vai apstrādātājs, nav sacīkstes tiesvedība starp sūdzības iesniedzēju un personām, pret kurām vērsta izmeklēšana. Tā ir procedūra, ko uzraudzības iestāde sāk pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz sūdzību, lai izpildītu savus uzdevumus saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 57. panta 1. punktu. Tāpēc personas, pret kurām vērsta izmeklēšana, un sūdzības iesniedzējs neatrodas vienādos procesuālajos apstākļos, un sūdzības iesniedzējs nevar atsaukties uz tiesībām tikt taisnīgi uzklausītam, ja lēmums nelabvēlīgi neietekmē viņa tiesisko stāvokli. Sūdzības iesniedzēja iesaiste procedūrā pret personām, pret kurām vērsta izmeklēšana, nevar apdraudēt šo personu tiesības tikt uzklausītām.

(26)Sūdzību iesniedzējiem būtu jādod iespēja rakstiski paust viedokli par sākotnējiem konstatējumiem. Tomēr minētās personas nedrīkst piekļūt komercnoslēpumiem vai citai konfidenciālai informācijai, kas pieder citām lietas izskatīšanā iesaistītajām pusēm. Sūdzību iesniedzējiem nevajadzētu būt tiesībām uz vispārēju piekļuvi administratīvajiem lietas materiāliem.

(27)Nosakot termiņus, kuros personām, pret kurām vērsta izmeklēšana, un sūdzību iesniedzējiem jāsniedz viedoklis par sākotnējiem konstatējumiem, uzraudzības iestādēm būtu jāņem vērā sākotnējos konstatējumos izvirzīto jautājumu sarežģītība, lai nodrošinātu, ka personām, pret kurām vērsta izmeklēšana, un sūdzību iesniedzējiem ir pietiekamas iespējas jēgpilni paust savu viedokli par izvirzītajiem jautājumiem.

(28)Viedokļu apmaiņa pirms lēmuma projekta pieņemšanas ietver atklātu dialogu un plašu viedokļu apmaiņu, kurā uzraudzības iestādēm būtu jādara viss iespējamais, lai panāktu konsensu par izmeklēšanas turpmāko virzību. Savukārt domstarpībām, kas izteiktas saistībā ar tādiem būtiskiem un motivētiem iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 60. panta 4. punktu, kuri palielina potenciālu strīdu risināšanai starp uzraudzības iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 65. pantu un kavē kompetentās uzraudzības iestādes galīgā lēmuma pieņemšanu, būtu jārodas izņēmuma gadījumā, kad uzraudzības iestādes nav panākušas konsensu, un, ja vajadzīgs, lai nodrošinātu Regulas (ES) 2016/679 konsekventu interpretāciju. Šādi iebildumi būtu jāizmanto piesardzīgi — kad tiek skarti jautājumi par Regulas (ES) 2016/679 konsekventu izpildi —, jo ikreiz, kad tiek izmantoti būtiski un motivēti iebildumi, tiek atlikts datu subjekta tiesiskās aizsardzības līdzeklis. Tā kā lēmums par izmeklēšanas tvērumu un attiecīgajiem faktiem būtu jāpieņem pirms sākotnējo konstatējumu paziņošanas, attiecīgajām uzraudzības iestādēm nevajadzētu izvirzīt šos jautājumus, sniedzot būtiskus un motivētus iebildumus. Tomēr attiecīgās uzraudzības iestādes tos var izvirzīt savos komentāros par galveno jautājumu kopsavilkumu saskaņā ar 9. panta 3. punktu, pirms personām, pret kurām vērsta izmeklēšana, tiek paziņoti sākotnējie konstatējumi.

(29)Lai efektīvi un iekļaujoši noslēgtu strīdu risināšanas procedūru, kurā visām uzraudzības iestādēm būtu jāspēj paust savu viedokli, kā arī ņemot vērā laika ierobežojumus strīdu risināšanā, būtisku un motivētu iebildumu veidam un struktūrai būtu jāatbilst konkrētām prasībām. Tāpēc būtiskiem un motivētiem iebildumiem vajadzētu būt ierobežotiem līdz noteiktam garumam, tajos būtu skaidri jāizsaka nepiekrišana lēmuma projektam, un tie būtu jāformulē pietiekami skaidri, saskaņoti un precīzi.

(30)Piekļuve administratīvajiem lietas materiāliem tiek nodrošināta kā daļa no Hartā paredzētajām tiesībām uz aizstāvību un tiesībām uz labu pārvaldību. Kad personām, pret kurām vērsta izmeklēšana, tiek paziņots par sākotnējiem konstatējumiem, tām būtu jānodrošina piekļuve administratīvajiem lietas materiāliem, un būtu jānosaka termiņš, kādā tām jāiesniedz rakstiska atbilde uz sākotnējiem konstatējumiem.

(31)Piešķirot piekļuvi administratīvajiem lietas materiāliem, uzraudzības iestādēm būtu jānodrošina komercnoslēpumu un citas konfidenciālas informācijas aizsardzība. Citas konfidenciālas informācijas kategorijā ietilpst informācija, kas nav komercnoslēpumi un ko var uzskatīt par konfidenciālu, ciktāl tās izpaušana būtiski kaitētu pārzinim, apstrādātājam vai fiziskai personai. Uzraudzības iestādēm vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai personas, pret kurām vērsta izmeklēšana un kuras iesniedz vai ir iesniegušas dokumentus vai paziņojumus, norādītu, kura informācija ir konfidenciāla.

(32)Ja nepieciešams izpaust komercnoslēpumus vai citu konfidenciālu informāciju, lai pierādītu pārkāpumu, uzraudzības iestādēm attiecībā uz katru dokumentu atsevišķi būtu jāizvērtē, vai nepieciešamība to nodot atklātībai ir lielāka par kaitējumu, kas varētu rasties šādas izpaušanas rezultātā.

(33)Atsaucoties uz strīda risināšanas priekšmetu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 65. pantu, vadošajai uzraudzības iestādei būtu jāsniedz kolēģijai visa nepieciešamā informācija, lai tā varētu novērtēt būtisku un motivētu iebildumu pieņemamību un pieņemt lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 65. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Kad kolēģija ir saņēmusi visus vajadzīgos dokumentus, kas uzskaitīti 23. pantā, kolēģijas priekšsēdētājam būtu jāreģistrē jautājuma iesniegšana Regulas (ES) 2016/679 65. panta 2. punkta nozīmē.

(34)Kolēģijas saistošajam lēmumam saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 65. panta 1. punkta a) apakšpunktu būtu jāattiecas tikai uz jautājumiem, kuru rezultātā sākta strīda risināšana, un tam vajadzētu būt sagatavotam tā, lai vadošā uzraudzības iestāde varētu pieņemt galīgo lēmumu, pamatojoties uz kolēģijas lēmumu, vienlaikus saglabājot savu rīcības brīvību.

(35)Lai racionalizētu to strīdu risināšanu starp uzraudzības iestādēm, kas kolēģijai iesniegti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 65. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu, ir jāprecizē procedūras noteikumi attiecībā uz dokumentiem, kuri iesniedzami kolēģijai un kuriem vajadzētu būt kolēģijas lēmuma pamatā. Jānosaka arī, kad kolēģijai būtu jāreģistrē jautājuma iesniegšana strīda risināšanai.

(36)Lai racionalizētu kolēģijas steidzamu atzinumu un steidzamu, saistošu lēmumu pieņemšanas procedūru saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 66. panta 2. punktu, ir jānosaka procedūras noteikumi attiecībā uz steidzama atzinuma vai steidzama saistoša lēmuma pieprasīšanas laiku, kolēģijai iesniedzamajiem dokumentiem un dokumentiem, kuriem vajadzētu būt kolēģijas lēmuma pamatā, to, kam būtu jāadresē kolēģijas atzinums vai lēmums, kā arī attiecībā uz kolēģijas atzinuma vai lēmuma sekām.

(37)III un IV nodaļa attiecas uz sadarbību starp uzraudzības iestādēm, personu, pret kurām vērsta izmeklēšana, procesuālajām tiesībām un sūdzību iesniedzēju iesaisti. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, minētie noteikumi nebūtu jāpiemēro izmeklēšanām, kas jau tiek veiktas laikā, kad šī regula stājas spēkā. Tie būtu jāpiemēro ex officio izmeklēšanām, kas sāktas pēc šīs regulas stāšanās spēkā, un izmeklēšanām, kuru pamatā ir sūdzības, ja sūdzība ir iesniegta pēc šīs regulas stāšanās spēkā. V nodaļā ir paredzēti procedūras noteikumi attiecībā uz lietām, kas iesniegtas strīdu risināšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 65. pantu. Juridiskās noteiktības labad arī šī nodaļa nebūtu jāpiemēro lietām, kas strīdu risināšanai iesniegtas pirms šīs regulas stāšanās spēkā. Tā būtu jāpiemēro visām lietām, kas strīdu risināšanai iesniegtas pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(38)Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju un Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju, kuri [ ] sniedza kopīgu atzinumu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I nodaļa

Vispārīgi noteikumi

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir paredzēti procedūras noteikumi par to, kā uzraudzības iestādes, īstenojot Regulas (ES) 2016/679 pārrobežu izpildi, izskata sūdzības un veic izmeklēšanu lietās, kuru pamatā ir sūdzības, un ex officio lietās.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro Regulas (ES) Nr. 2016/679 4. pantā noteiktās definīcijas.

Piemēro arī šādas definīcijas:

(1)“personas, pret kurām vērsta izmeklēšana” ir pārzinis(-ņi) un/vai apstrādātājs(-i), pret kuru(-iem) tiek veikta izmeklēšana par Regulas (ES) 2016/679 iespējamu pārkāpumu saistībā ar pārrobežu apstrādi;

(2)“galveno jautājumu kopsavilkums” ir kopsavilkums, kas vadošajai uzraudzības iestādei jāsniedz attiecīgajām uzraudzības iestādēm, norādot galvenos būtiskos faktus un vadošās uzraudzības iestādes viedokli attiecīgajā lietā;

(3)“sākotnējie konstatējumi” ir dokuments, kuru vadošā uzraudzības iestāde iesniedz personām, pret kurām vērsta izmeklēšana, un kurā izklāstīti apgalvojumi, attiecīgie fakti, apstiprinošie pierādījumi, juridiskā analīze un attiecīgā gadījumā ierosinātie korektīvie pasākumi;

(4)“saglabātie būtiskie un motivētie iebildumi” ir iebildumi, kurus kolēģija atzinusi par būtiskiem un motivētiem Regulas (ES) 2016/679 4. panta 24) punkta nozīmē.

II nodaļa

Sūdzību iesniegšana un izskatīšana

3. pants

Pārrobežu sūdzības

1.Iesniedzot sūdzību, kuras pamatā ir Regula (ES) 2016/679 un kura saistīta ar pārrobežu apstrādi, sniedz pielikumā iekļautajā veidlapā prasīto informāciju. Lai sūdzība būtu pieņemama, papildu informācija nav vajadzīga.

2.Uzraudzības iestāde, kurā tika iesniegta sūdzība, nosaka, vai sūdzība attiecas uz pārrobežu apstrādi.

3.Uzraudzības iestāde, kurā tika iesniegta sūdzība, viena mēneša laikā nosaka, vai veidlapā prasītā informācija ir pilnīga.

4.Pēc veidlapā prasītās informācijas pilnīguma novērtēšanas uzraudzības iestāde, kurā tika iesniegta sūdzība, nosūta sūdzību vadošajai uzraudzības iestādei.

5.Ja sūdzības iesniedzējs, iesniedzot sūdzību, pieprasa konfidencialitāti, sūdzības iesniedzējs iesniedz arī tās nekonfidenciālu versiju.

6.Uzraudzības iestāde, kurā tika iesniegta sūdzība, vienas nedēļas laikā apstiprina sūdzības saņemšanu. Šis apstiprinājums neskar sūdzības pieņemamības novērtējumu saskaņā ar 3. punktu.

4. pants

Sūdzību izmeklēšana

Novērtējot apjomu, kādā sūdzība katrā atsevišķā lietā būtu jāizmeklē, uzraudzības iestāde ņem vērā visus būtiskos apstākļus, kas ietver visu turpmāk minēto:

(a)to, cik lietderīgi ir nodrošināt efektīvu un savlaicīgu tiesiskās aizsardzības līdzekli sūdzības iesniedzējam;

(b)iespējamā pārkāpuma smagumu;

(c)iespējamā pārkāpuma sistēmisko raksturu vai atkārtošanos.

5. pants

Mierizlīgums

Sūdzību var atrisināt, starp sūdzības iesniedzēju un personām, pret kurām vērsta izmeklēšana, panākot mierizlīgumu. Ja uzraudzības iestāde uzskata, ka attiecībā uz sūdzību ir panākts mierizlīgums, tā par ierosināto izlīgumu paziņo sūdzības iesniedzējam. Ja sūdzības iesniedzējs viena mēneša laikā neiebilst pret uzraudzības iestādes ierosināto mierizlīgumu, sūdzību uzskata par atsauktu.

6. pants

Tulkojumi

1.Uzraudzības iestāde, kurā tika iesniegta sūdzība, ir atbildīga par:

(a)sūdzību un sūdzību iesniedzēju viedokļu tulkošanu valodā, ko izmanto vadošā uzraudzības iestāde, izmeklēšanas vajadzībām;

(b)vadošās uzraudzības iestādes iesniegto dokumentu tulkošanu valodā, ko izmanto saziņai ar sūdzības iesniedzēju, ja šādi dokumenti ir jānodrošina sūdzības iesniedzējam saskaņā ar šo regulu vai Regulu (ES) 2016/679.

2.Kolēģija savā reglamentā nosaka procedūru attiecīgo uzraudzības iestāžu izteikto komentāru vai būtisku un motivētu iebildumu tulkošanai valodā, kas nav valoda, kuru vadošā uzraudzības iestāde izmanto izmeklēšanas vajadzībām.

III nodaļa

Sadarbība, kas paredzēta Regulas (ES) 2016/679 60. pantā

1. iedaļa

Konsensa panākšana Regulas (ES) 2016/679 60. panta 1. punkta nozīmē

7. pants

Sadarbība starp uzraudzības iestādēm

Sadarbojoties nolūkā panākt konsensu, kā paredzēts Regulas (ES) 2016/679 60. panta 1. punktā, uzraudzības iestādes izmanto visus Regulā (ES) 2016/679 paredzētos līdzekļus, arī savstarpēju palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 61. pantu un kopīgas operācijas saskaņā ar 62. pantu.

Šīs iedaļas noteikumi skar attiecības starp uzraudzības iestādēm, un to mērķis nav piešķirt tiesības fiziskām personām vai personām, pret kurām vērsta izmeklēšana.

8. pants

Būtiskā informācija Regulas (ES) 2016/679 60. panta 1. un 3. punkta nozīmē

1.Vadošā uzraudzības iestāde regulāri informē pārējās attiecīgās uzraudzības iestādes par izmeklēšanu un pēc iespējas ātrāk sniedz pārējām attiecīgajām uzraudzības iestādēm visu būtisko informāciju, tiklīdz tā ir pieejama.

2.Būtiskā informācija Regulas (ES) 2016/679 60. panta 1. un 3. punkta nozīmē attiecīgā gadījumā ietver šādu informāciju:

(a)informācija par izmeklēšanas sākšanu attiecībā uz iespējamu Regulas (ES) 2016/679 pārkāpumu;

(b)informācijas pieprasījumi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 58. panta 1. punkta e) apakšpunktu;

(c)informācija par citu Regulas (ES) 2016/679 58. panta 1. punktā minēto izmeklēšanas pilnvaru izmantošanu;

(d)ja sūdzību paredzēts noraidīt — vadošās uzraudzības iestādes pamatojums sūdzības noraidīšanai;

(e)kopsavilkums par galvenajiem jautājumiem izmeklēšanā saskaņā ar 9. pantu;

(f)informācija par pasākumiem, kuru mērķis ir noteikt Regulas (ES) 2016/679 pārkāpumu pirms sākotnējo konstatējumu sagatavošanas;

(g)sākotnējie konstatējumi;

(h)personu, pret kurām vērsta izmeklēšana, atbilde uz sākotnējiem konstatējumiem;

(i)sūdzības iesniedzēja viedoklis par sākotnējiem konstatējumiem;

(j)sūdzības noraidīšanas gadījumā — sūdzības iesniedzēja rakstiski iesniegtie dokumenti;

(k)visi būtiskie pasākumi, ko vadošā uzraudzības iestāde veikusi pēc tam, kad saņemta personu, pret kurām vērsta izmeklēšana, atbilde uz sākotnējiem konstatējumiem, un pirms lēmuma projekta iesniegšanas Regulas (ES) 2016/679 60. panta 3. punkta nozīmē.

9. pants

Galveno jautājumu kopsavilkums

1.Tiklīdz vadošā uzraudzības iestāde ir sagatavojusi sākotnējo viedokli par galvenajiem izmeklēšanas jautājumiem, tā sadarbības nolūkā saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 60. panta 1. punktu izstrādā galveno jautājumu kopsavilkumu.

2.Galveno jautājumu kopsavilkumā iekļauj šādus elementus:

(a)galvenie būtiskie fakti;

(b)izmeklēšanas tvēruma, jo īpaši Regulas (ES) 2016/679 noteikumu, uz kuriem attiecas iespējamais pārkāpums, kas tiks izmeklēts, sākotnēja noteikšana;

(c)tādu sarežģītu juridisku un tehnoloģisku novērtējumu noteikšana, kas ir būtiski novērtējuma sākotnējai ievirzei;

(d)iespējamā(-o) korektīvā(-o) pasākuma(-u) sākotnēja noteikšana.

3.Attiecīgās uzraudzības iestādes var sniegt komentārus par galveno jautājumu kopsavilkumu. Šādi komentāri jāsniedz četru nedēļu laikā pēc galveno jautājumu kopsavilkuma saņemšanas.

4.Saskaņā ar 3. punktu sniegtie komentāri atbilst šādām prasībām:

(a)izmantotā valoda ir pietiekami skaidra un satur precīzus terminus, lai vadošā uzraudzības iestāde un attiecīgā gadījumā attiecīgās uzraudzības iestādes varētu sagatavot savu nostāju;

(b)juridiskie argumenti ir izklāstīti īsi un sagrupēti, atsaucoties uz to galveno jautājumu kopsavilkuma daļu, uz kuriem tie attiecas;

(c)attiecīgās uzraudzības iestādes komentāri var būt pamatoti ar dokumentiem, ar kuriem var papildināt komentārus par konkrētiem jautājumiem.

5.Kolēģija savā reglamentā var noteikt ierobežojumus attiecībā uz to komentāru maksimālo garumu, ko attiecīgās uzraudzības iestādes iesniedz par galveno jautājumu kopsavilkumu.

6.Lietas, kurās neviena no attiecīgajām uzraudzības iestādēm nav sniegusi komentārus saskaņā ar šā panta 3. punktu, uzskata par bezstrīdus lietām. Šādos gadījumos 14. pantā minētos sākotnējos konstatējumus paziņo personām, pret kurām vērsta izmeklēšana, 9 mēnešu laikā pēc šā panta 3. punktā paredzētā termiņa beigām.

10. pants

Līdzekļu izmantošana konsensa panākšanai

1.Attiecīgā uzraudzības iestāde iesniedz pieprasījumu vadošajai uzraudzības iestādei saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 61. pantu, Regulas (ES) 2016/679 62. pantu vai abiem, ja pēc attiecīgo uzraudzības iestāžu komentāriem saskaņā ar 9. panta 3. punktu attiecīgā uzraudzības iestāde nepiekrīt vadošās uzraudzības iestādes novērtējumam par:

(a)izmeklēšanas tvērumu lietās, kuru pamatā ir sūdzības, tai skaitā Regulas (ES) 2016/679 noteikumiem, kas attiecas uz iespējamo pārkāpumu, kurš tiks izmeklēts;

(b)sākotnējo ievirzi attiecībā uz sarežģītiem juridiskiem novērtējumiem, ko vadošā uzraudzības iestāde noteikusi saskaņā ar 9. panta 2. punkta c) apakšpunktu;

(c)sākotnējo ievirzi attiecībā uz sarežģītiem tehnoloģiskiem novērtējumiem, ko vadošā uzraudzības iestāde noteikusi saskaņā ar 9. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

2.Pieprasījumu saskaņā ar 1. punktu iesniedz divu mēnešu laikā no 9. panta 3. punktā minētā termiņa beigām.

3.Konsensa panākšanas nolūkā vadošā uzraudzības iestāde sadarbojas ar attiecīgajām uzraudzības iestādēm, pamatojoties uz to komentāriem par galveno jautājumu kopsavilkumu un attiecīgā gadījumā atbildot uz pieprasījumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 61. un 62. pantu. Konsensu izmanto par pamatu tam, lai vadošā uzraudzības iestāde turpinātu izmeklēšanu un sagatavotu sākotnējos konstatējumus vai attiecīgā gadījumā sniegtu uzraudzības iestādei, kurā iesniegta sūdzība, savu pamatojumu 11. panta 2. punkta izpildes nolūkā.

4.Ja izmeklēšanā, kuras pamatā ir sūdzība, starp vadošo uzraudzības iestādi un vienu vai vairākām attiecīgajām uzraudzības iestādēm nav konsensa par šīs regulas 9. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto jautājumu, vadošā uzraudzības iestāde lūdz kolēģijas steidzamu saistošu lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 66. panta 3. punktu. Šādā gadījumā uzskata, ka ir izpildīti nosacījumi steidzama saistoša lēmuma pieprasīšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 66. panta 3. punktu.

5.Pieprasot steidzamu saistošu lēmumu no kolēģijas saskaņā ar šā panta 4. punktu, vadošā uzraudzības iestāde sniedz visu turpmāk minēto:

(a)informāciju, kas minēta 9. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā;

(b)tās attiecīgās uzraudzības iestādes komentārus, kura nepiekrīt vadošās uzraudzības iestādes sākotnēji noteiktajam izmeklēšanas tvērumam.

6.Pamatojoties uz attiecīgo uzraudzības iestāžu komentāriem un vadošās uzraudzības iestādes viedokli par minētajiem komentāriem, kolēģija pieņem steidzamu saistošu lēmumu par izmeklēšanas tvērumu.

2. iedaļa

Sūdzību pilnīga vai daļēja noraidīšana

11. pants

Sūdzības iesniedzēja uzklausīšana pirms sūdzības pilnīgas vai daļējas noraidīšanas

1.Saskaņā ar 9. un 10. pantā paredzēto procedūru vadošā uzraudzības iestāde uzraudzības iestādei, kurā iesniegta sūdzība, norāda iemeslus tās sākotnējam viedoklim, ka sūdzība būtu pilnīgi vai daļēji jānoraida.

2.Uzraudzības iestāde, kurā iesniegta sūdzība, informē sūdzības iesniedzēju par paredzētās pilnīgas vai daļējas sūdzības noraidīšanas iemesliem un nosaka termiņu, kurā sūdzības iesniedzējs var rakstiski darīt zināmu savu viedokli. Termiņš nav īsāks par trim nedēļām. Uzraudzības iestāde, kurā iesniegta sūdzība, informē sūdzības iesniedzēju par sekām, kas rodas, ja viņš savu viedokli nedara zināmu.

3.Ja sūdzības iesniedzējs nedara zināmu savu viedokli uzraudzības iestādes, kurā iesniegta sūdzība, noteiktajā termiņā, sūdzību uzskata par atsauktu.

4.Sūdzības iesniedzējs var lūgt piekļuvi to dokumentu nekonfidenciālajai versijai, uz kuriem balstīts ierosinātais sūdzības noraidījums.

5.Ja sūdzības iesniedzējs dara zināmu savu viedokli uzraudzības iestādes, kurā iesniegta sūdzība, noteiktajā termiņā un ja šis viedoklis nemaina sākotnējo viedokli, ka sūdzība būtu pilnīgi vai daļēji jānoraida, uzraudzības iestāde, kurā iesniegta sūdzība, sagatavo lēmuma projektu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 60. panta 3. punktu, un vadošā uzraudzības iestāde to nosūta pārējām attiecīgajām uzraudzības iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 60. panta 3. punktu.

12. pants

Pārskatīts lēmuma projekts par sūdzības pilnīgu vai daļēju noraidīšanu

1.Ja vadošā uzraudzības iestāde uzskata, ka pārskatītajā lēmuma projektā Regulas (ES) 2016/679 60. panta 5. punkta nozīmē ir iekļauti elementi, par kuriem sūdzības iesniedzējam vajadzētu būt iespējai paust savu viedokli, uzraudzības iestāde, kurā iesniegta sūdzība, pirms pārskatītā lēmuma projekta nosūtīšanas saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 60. panta 5. punktu nodrošina sūdzības iesniedzējam iespēju paust viedokli par šādiem jauniem elementiem.

2.Uzraudzības iestāde, kurā iesniegta sūdzība, nosaka termiņu, kurā sūdzības iesniedzējs var darīt zināmu savu viedokli.

13. pants

Lēmums par sūdzības pilnīgu vai daļēju noraidīšanu

Pieņemot lēmumu par sūdzības pilnīgu vai daļēju noraidīšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 60. panta 8. punktu, uzraudzības iestāde, kurā sūdzība bija iesniegta, informē sūdzības iesniedzēju par tiesiskās aizsardzības līdzekli, kas viņam pieejams saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 78. pantu.

3. iedaļa

Pārziņiem un apstrādātājiem adresēti lēmumi

14. pants

Sākotnējie konstatējumi un atbilde

1.Ja vadošā uzraudzības iestāde pārējām attiecīgajām uzraudzības iestādēm plāno iesniegt tāda lēmuma projektu Regulas (ES) 2016/679 60. panta 3. punkta nozīmē, kurā konstatēts Regulas (ES) 2016/679 pārkāpums, tā sagatavo sākotnējo konstatējumu projektu.

2.Sākotnējos konstatējumos izsmeļoši un pietiekami skaidri izklāsta izvirzītos apgalvojumus, lai personas, pret kurām vērsta izmeklēšana, varētu izskatīt vadošās uzraudzības iestādes izmeklēto rīcību. Jo īpaši tajos ir skaidri jāizklāsta visi fakti un viss juridiskais novērtējums, kas izvirzīts attiecībā uz personām, pret kurām vērsta izmeklēšana, lai tās varētu paust savu viedokli par faktiem un juridiskajiem secinājumiem, ko vadošā uzraudzības iestāde paredz izdarīt lēmuma projektā Regulas (ES) 2016/679 60. panta 3. punkta nozīmē, un jāuzskaita visi pierādījumi, uz kuriem tā balstās.

Sākotnējos konstatējumos norāda korektīvos pasākumus, ko vadošā uzraudzības iestāde plāno izmantot.

Ja vadošā uzraudzības iestāde plāno uzlikt naudas sodu, tā sākotnējos konstatējumos uzskaita attiecīgos elementus, uz kuriem tā balstās naudas soda aprēķināšanā. Konkrēti, vadošā uzraudzības iestāde uzskaita būtiskos faktus un tiesību jautājumus, kuru rezultātā var tikt uzlikts naudas sods, un elementus, kas uzskaitīti Regulas (ES) 2016/679 83. panta 2. punktā, arī visus atbildību pastiprinošos vai mīkstinošos apstākļus, kurus tā ņems vērā.

3.Vadošā uzraudzības iestāde paziņo sākotnējos konstatējumus katrai personai, pret kuru vērsta izmeklēšana.

4.Vadošā uzraudzības iestāde, paziņojot personām, pret kurām vērsta izmeklēšana, sākotnējos konstatējumus, nosaka termiņu, kurā minētās personas var rakstiski paust savu viedokli. Vadošajai uzraudzības iestādei nav pienākuma ņemt vērā rakstiskus viedokļus, kas saņemti pēc minētā termiņa beigām.

5.Paziņojot personām, pret kurām vērsta izmeklēšana, sākotnējos konstatējumus, vadošā uzraudzības iestāde minētajām personām nodrošina piekļuvi administratīvajiem lietas materiāliem saskaņā ar 20. pantu.

6.Personas, pret kurām vērsta izmeklēšana, savā rakstiskajā atbildē attiecībā uz sākotnējiem konstatējumiem var izklāstīt visus viņām zināmos faktus un juridiskos argumentus, kas ir būtiski to aizstāvībai pret vadošās uzraudzības iestādes apgalvojumiem. Lai pierādītu izklāstītos faktus, tās pievieno visus attiecīgos dokumentus. Vadošā uzraudzības iestāde savā lēmuma projektā izskata tikai tādus apgalvojumus, ieskaitot faktus un uz šiem faktiem balstīto juridisko novērtējumu, par ko personām, pret kurām vērsta izmeklēšana, ir dota iespēja izteikt komentārus.

15. pants

Sākotnējo konstatējumu nosūtīšana sūdzību iesniedzējiem

1.Ja vadošā uzraudzības iestāde izdod sākotnējus konstatējumus saistībā ar jautājumu, par kuru tā saņēmusi sūdzību, uzraudzības iestāde, kurā sūdzība bija iesniegta, nodrošina sūdzības iesniedzējam sākotnējo konstatējumu nekonfidenciālu versiju un nosaka termiņu, kurā sūdzības iesniedzējs var rakstiski darīt zināmu savu viedokli.

2.Šā panta 1. punktu piemēro arī tad, ja uzraudzības iestāde attiecīgā gadījumā izskata vairākas sūdzības reizē, sadala sūdzības vairākās daļās vai jebkādā citā veidā izmanto savu rīcības brīvību attiecībā uz izmeklēšanas tvērumu, kā izklāstīts sākotnējos konstatējumos.

3.Ja vadošā uzraudzības iestāde uzskata, ka sūdzības iesniedzējam ir jānodrošina administratīvajos lietas materiālos iekļautie dokumenti, lai sūdzības iesniedzējs varētu efektīvi darīt zināmu savu viedokli par sākotnējiem konstatējumiem, uzraudzības iestāde, kurā sūdzība bija iesniegta, nosūtot sākotnējos konstatējumus saskaņā ar 1. punktu, nosūta sūdzības iesniedzējam šādu dokumentu nekonfidenciālo versiju.

4.Sākotnējo konstatējumu nekonfidenciālo versiju sūdzības iesniedzējam nosūta tikai tās konkrētās izmeklēšanas vajadzībām, attiecībā uz kuru sniegti sākotnējie konstatējumi.

5.Pirms sūdzības iesniedzējs saņem sākotnējo konstatējumu nekonfidenciālo versiju un visus dokumentus, ko nodrošina saskaņā ar 3. punktu, viņš vadošajai uzraudzības iestādei nosūta konfidencialitātes deklarāciju, kurā apņemas neizpaust nekādu informāciju vai novērtējumu, kas iekļauts sākotnējo konstatējumu nekonfidenciālajā versijā, vai neizmantot šos konstatējumus citiem mērķiem kā vien konkrētajai izmeklēšanai, kurā šie konstatējumi sniegti.

16. pants

Galīgā lēmuma pieņemšana

Pēc lēmuma projekta nosūtīšanas attiecīgajām uzraudzības iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 60. panta 3. punktu un ja neviena no attiecīgajām uzraudzības iestādēm Regulas (ES) 2016/679 60. panta 4. un 5. punktā minētajā termiņā pret lēmuma projektu nav iebildusi, vadošā uzraudzības iestāde pieņem lēmumu un to paziņo saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 60. panta 7. punktu attiecīgi uz pārziņa vai apstrādātāja galveno vai vienīgo uzņēmējdarbības vietu un par minēto lēmumu informē attiecīgās uzraudzības iestādes un kolēģiju, tostarp sniedzot attiecīgo faktu un pamatojumu kopsavilkumu.

17. pants

Tiesības tikt uzklausītam saistībā ar pārskatīto lēmuma projektu

1.Ja vadošā uzraudzības iestāde uzskata, ka pārskatītajā lēmuma projektā Regulas (ES) 2016/679 60. panta 5. punkta nozīmē ir iekļauti elementi, par kuriem personām, pret kurām vērsta izmeklēšana, vajadzētu būt iespējai paust savu viedokli, vadošā uzraudzības iestāde pirms pārskatītā lēmuma projekta nosūtīšanas saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 60. panta 5. punktu sniedz personām, pret kurām vērsta izmeklēšana, iespēju paust viedokli par šādiem jauniem elementiem.

2.Vadošā uzraudzības iestāde nosaka termiņu, kurā personas, pret kurām vērsta izmeklēšana, var darīt zināmu savu viedokli.

4. iedaļa

Būtiski un motivēti iebildumi

18. pants

Būtiski un motivēti iebildumi

1.Būtiski un motivēti iebildumi Regulas (ES) 2016/679 4. panta 24) punkta nozīmē:

(a)ir balstīti tikai uz lēmuma projektā iekļautajiem faktiem un

(b)nemaina apgalvojumu tvērumu, izvirzot punktus par papildu apgalvojumu noteikšanu attiecībā uz Regulas (ES) 2016/679 pārkāpumu vai mainot izvirzīto apgalvojumu būtību.

2.Būtisku un motivētu iebildumu veids un struktūra atbilst šādām prasībām:

(a)katra būtiskā un pamatotā iebilduma un vadošās uzraudzības iestādes viedokļa par šādiem iebildumiem izklāsta garums nepārsniedz trīs lappuses, un tam nav pielikumu. Lietās, kas saistītas ar īpaši sarežģītiem juridiskiem jautājumiem, maksimālo garumu var palielināt līdz sešām lappusēm, izņemot gadījumus, kad kolēģija pieņem īpašus apstākļus, kuri pamato garāku izklāstu;

(b)attiecīgās uzraudzības iestādes nepiekrišanu lēmuma projektam norāda būtiskā un motivētā iebilduma sākumā, un tam jābūt formulētam pietiekami skaidri, saskaņoti un precīzi, lai vadošā uzraudzības iestāde un attiecīgā gadījumā attiecīgās uzraudzības iestādes varētu sagatavot savu nostāju un ļaut kolēģijai efektīvi atrisināt strīdu;

(c)juridiskajiem argumentiem jābūt izklāstītiem un sagrupētiem, atsaucoties uz to lēmuma projekta rezolutīvo daļu, uz kuru tie attiecas. Pirms katra argumenta vai argumentu grupas parasti sniedz kopsavilkuma pārskatu.

IV nodaļa

Piekļuve administratīvajiem lietas materiāliem un konfidenciālas informācijas apstrāde

19. pants

Administratīvo lietas materiālu saturs

1.Administratīvie lietas materiāli izmeklēšanā par iespējamu Regulas (ES) 2016/679 pārkāpumu ir visi dokumenti, kurus vadošā uzraudzības iestāde ir ieguvusi, sagatavojusi un/vai apkopojusi izmeklēšanas laikā.

2.Izmeklējot iespējamu Regulas (ES) 2016/679 pārkāpumu, vadošā uzraudzības iestāde dokumentus, kuri pēc sīkākas pārbaudes izrādās nesaistīti ar izmeklēšanas priekšmetu, var atgriezt personai, no kuras tie iegūti. Pēc atgriešanas minētie dokumenti vairs nav administratīvo lietas materiālu daļa.

3.Tiesības piekļūt administratīvajiem lietas materiāliem neattiecas uz saraksti un viedokļu apmaiņu starp vadošo uzraudzības iestādi un attiecīgajām uzraudzības iestādēm. Informācija, ar kuru uzraudzības iestādes apmainās, lai izmeklētu atsevišķu lietu, ir iekšējie dokumenti, un personām, pret kurām vērsta izmeklēšana, vai sūdzības iesniedzējam tie nav pieejami.

4.Piekļuvi būtiskiem un motivētiem iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 60. panta 4. punktu nodrošina saskaņā ar 24. pantu.

20. pants

Piekļuve administratīvajiem lietas materiāliem un dokumentu izmantošana

1.Vadošā uzraudzības iestāde piešķir piekļuvi administratīvajiem lietas materiāliem personām, pret kurām vērsta izmeklēšana, ļaujot tām īstenot viņu tiesības tikt uzklausītām. Piekļuvi administratīvajiem lietas materiāliem piešķir pēc tam, kad vadošā uzraudzības iestāde personām, pret kurām vērsta izmeklēšana, ir paziņojusi sākotnējos konstatējumus.

2.Administratīvie lietas materiāli ietver visus apsūdzošos un attaisnojošos dokumentus, arī faktus un dokumentus, kas personām, pret kurām vērsta izmeklēšana, ir zināmi.

3.Vadošās uzraudzības iestādes secinājumi lēmuma projektā saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 60. panta 3. punktu un galīgajā lēmumā saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 60. panta 7. punktu var būt balstīti tikai uz dokumentiem, kas minēti sākotnējos konstatējumos vai par ko personām, pret kurām vērsta izmeklēšana, bijusi iespēja darīt zināmu viņu viedokli.

4.Dokumentus, kas iegūti, piekļūstot administratīvajiem lietas materiāliem saskaņā ar šo pantu, izmanto tikai tiesvedības vai administratīvā procesa vajadzībām Regulas (ES) 2016/679 piemērošanai konkrētajā lietā, kuras vajadzībām šādi dokumenti tika iesniegti.

21. pants

Konfidenciālas informācijas noteikšana un aizsardzība

1.Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, uzraudzības iestāde neizpauž vai nedara pieejamu informāciju, ko tā apkopojusi vai ieguvusi pārrobežu lietās saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679, arī nekādus dokumentus, kuros ir šāda informācija, ciktāl tā satur kādas personas komercnoslēpumus vai citus konfidenciālus datus.

2.Uz informāciju, ko uzraudzības iestāde apkopojusi vai ieguvusi pārrobežu lietās saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679, arī dokumentiem, kuri satur šādu informāciju, neattiecas piekļuves pieprasījumi saskaņā ar tiesību aktiem par publisku piekļuvi oficiāliem dokumentiem, kamēr notiek tiesvedība.

3.Paziņojot personām, pret kurām vērsta izmeklēšana, sākotnējos konstatējumus un sniedzot piekļuvi administratīvajiem lietas materiāliem, pamatojoties uz 20. pantu, vadošā uzraudzības iestāde nodrošina, ka personas, pret kurām vērsta izmeklēšana un kurām tiek piešķirta piekļuve informācijai, kas satur komercnoslēpumus vai citus konfidenciālus datus, šādu informāciju apstrādā, maksimāli ievērojot tās konfidencialitāti, un ka šāda informācija netiek izmantota, lai kaitētu informācijas sniedzējam. Atkarībā no informācijas konfidencialitātes pakāpes vadošā uzraudzības iestāde pieņem attiecīgus pasākumus, lai varētu pilnīgi īstenot personu, pret kurām vērsta izmeklēšana, tiesības uz aizstāvību, pienācīgi ņemot vērā informācijas konfidencialitāti.

4.Vienība, kas iesniedz informāciju, kuru tā uzskata par konfidenciālu, skaidri norāda, kuru informāciju tā uzskata par konfidenciālu, sniedzot pamatojumu pieprasītajai konfidencialitātei. Vienība nodrošina atsevišķu iesniegtās informācijas nekonfidenciālu versiju.

5.Neskarot 4. punktu, vadošā uzraudzības iestāde var lūgt, lai personas, pret kurām vērsta izmeklēšana, vai cita persona, kas sagatavo dokumentus saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679, norādītu dokumentus vai dokumentu daļas, kuras tās uzskata par tādām, kas satur komercnoslēpumus vai citus tām piederošus konfidenciālus datus, un norādītu personas, attiecībā uz kurām minētie dokumenti tiek uzskatīti par konfidenciāliem.

6.Vadošā uzraudzības iestāde var noteikt termiņu personām, pret kurām vērsta izmeklēšana, un jebkurai citai personai, kas iesniedz konfidencialitātes nodrošināšanas pieprasījumu, lai tās:

(a)pamatotu savus pieprasījumus attiecībā uz komercnoslēpumiem un citu konfidenciālu informāciju par katru atsevišķu dokumentu vai dokumenta daļu, paziņojumu vai paziņojuma daļu;

(b)iesniegtu dokumentu un paziņojumu nekonfidenciālu versiju, kurā komercnoslēpumi un cita konfidenciāla informācija ir rediģēti;

(c)par katru rediģēto informācijas fragmentu sniegtu kodolīgu nekonfidenciālu aprakstu.

7.Ja personas, pret kurām vērsta izmeklēšana, vai kāda cita persona neievēro 4. un 5. punktu, vadošā uzraudzības iestāde var pieņemt, ka attiecīgie dokumenti vai paziņojumi nesatur komercnoslēpumus vai citus konfidenciālus datus.

V nodaļa

Strīdu risināšana

22. pants

Nodošana strīdu risināšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 65. pantu

1.Ja vadošā uzraudzības iestāde neievēro būtiskos un motivētos iebildumus vai uzskata, ka iebildumi nav būtiski vai motivēti, tā iesniedz jautājumu strīdu risināšanas mehānismam, kas izklāstīts Regulas (ES) 2016/679 65. pantā.

2.Nododot jautājumu strīda risināšanai, vadošā uzraudzības iestāde iesniedz kolēģijai šādus dokumentus:

(a)lēmuma projekts vai pārskatītais lēmuma projekts, uz kuru attiecas būtiskie un motivētie iebildumi;

(b)būtisko faktu kopsavilkums;

(c)sākotnējie konstatējumi;

(d)viedoklis, ko rakstiski sagatavojušas personas, pret kurām vērsta izmeklēšana, saskaņā ar 14. un 17. pantu;

(e)attiecīgā gadījumā viedokļi, ko rakstiski sagatavojuši sūdzību iesniedzēji, saskaņā ar 11., 12. un 15. pantu;

(f)būtiskie un motivētie iebildumi, kurus vadošā uzraudzības iestāde neņēma vērā;

(g)iemesli, uz kuru pamata vadošā uzraudzības iestāde neievēroja būtiskos un motivētos iebildumus vai neuzskatīja iebildumus par būtiskiem vai motivētiem.

3.Kolēģija četru nedēļu laikā pēc 2. punktā uzskaitīto dokumentu saņemšanas nosaka saglabātos būtiskos un motivētos iebildumus.

23. pants

Reģistrācija saistībā ar lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 65. panta 1. punkta a) apakšpunktu

Kolēģijas priekšsēdētājs reģistrē jautājuma iesniegšanu strīda risināšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 65. panta 1. punkta a) apakšpunktu ne vēlāk kā vienu nedēļu pēc šādu dokumentu saņemšanas:

(a)lēmuma projekts vai pārskatītais lēmuma projekts, uz kuru attiecas būtiskie un motivētie iebildumi;

(b)būtisko faktu kopsavilkums;

(c)viedoklis, ko rakstiski sagatavojušas personas, pret kurām vērsta izmeklēšana, saskaņā ar 14. un 17. pantu;

(d)attiecīgā gadījumā viedokļi, ko rakstiski sagatavojuši sūdzību iesniedzēji, saskaņā ar 11., 12. un 15. pantu;

(e)saglabātie būtiskie un motivētie iebildumi;

(f)iemesli, uz kuru pamata vadošā uzraudzības iestāde neievēroja saglabātos būtiskos un motivētos iebildumus.

24. pants

Pamatojums pirms lēmuma pieņemšanas saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 65. panta 1. punkta a) apakšpunktu

1.Pirms saistošā lēmuma pieņemšanas saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 65. panta 1. punkta a) apakšpunktu kolēģijas priekšsēdētājs ar vadošās uzraudzības iestādes starpniecību sniedz personām, pret kurām vērsta izmeklēšana, un/vai — sūdzības pilnīgas vai daļējas noraidīšanas gadījumā — sūdzības iesniedzējam pamatojumu, kurā izskaidrots, kādu lēmumu kolēģija plāno pieņemt. Ja kolēģija plāno pieņemt saistošu lēmumu, ar ko vadošajai uzraudzības iestādei pieprasa grozīt lēmuma projektu vai pārskatīto lēmuma projektu, kolēģija izlemj, vai šādam pamatojumam būtu jāpievieno saglabātie būtiskie un motivētie iebildumi, uz kuru pamata kolēģija plāno pieņemt savu lēmumu.

2.Personām, pret kurām vērsta izmeklēšana, un/vai — sūdzības pilnīgas vai daļējas noraidīšanas gadījumā — sūdzības iesniedzējam ir viena nedēļa no 1. punktā minētā pamatojuma saņemšanas, lai darītu zināmu savu viedokli.

3.Šā panta 2. punktā minēto termiņu pagarina par vienu nedēļu, ja kolēģija pagarina saistošā lēmuma pieņemšanas termiņu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 65. panta 2. punktu.

4.Kolēģijas saistošā lēmuma pieņemšanas laikposmā, kas paredzēts Regulas (ES) 2016/679 65. panta 2. punktā, neieskaita 2. un 3. punktā paredzētos laikposmus.

25. pants

Procedūra saistībā ar lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 65. panta 1. punkta b) apakšpunktu

1.Iesniedzot jautājumu kolēģijai saskaņā ar Regulas 2016/679 65. panta 1. punkta b) apakšpunktu, uzraudzības iestāde, kura nodod jautājumu, kas attiecas uz kompetenci par galveno uzņēmējdarbības vietu, iesniedz kolēģijai šādus dokumentus:

(a)būtisko faktu kopsavilkums;

(b)minēto faktu novērtējums, ciktāl tiek skarti Regulas (ES) 2016/679 56. panta 1. punkta nosacījumi;

(c)viedoklis, ko paudis pārzinis vai apstrādātājs, kura galvenā uzņēmējdarbības vieta ir iesniegtā jautājuma priekšmets;

(d)tādu citu uzraudzības iestāžu viedoklis, uz kurām attiecas iesniegtais jautājums;

(e)jebkurš cits dokuments vai informācija, ko uzraudzības iestāde, kura iesniegusi jautājumu, uzskata par būtisku un vajadzīgu, lai jautājumu atrisinātu.

2.Kolēģijas priekšsēdētājs reģistrē jautājuma iesniegšanu ne vēlāk kā vienu nedēļu pēc 1. punktā minēto dokumentu saņemšanas.

26. pants

Procedūra saistībā ar lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 65. panta 1. punkta c) apakšpunktu

1.Iesniedzot jautājumu kolēģijai saskaņā ar Regulas 2016/679 65. panta 1. punkta c) apakšpunktu, uzraudzības iestāde, kura nodod jautājumu, vai Komisija iesniedz kolēģijai šādus dokumentus:

(a)būtisko faktu kopsavilkums;

(b)atzinums, ko attiecīgā gadījumā sniegusi kolēģija saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 64. pantu;

(c)uzraudzības iestādes, kas iesniedz jautājumu, vai Komisijas viedoklis par to, vai attiecīgā gadījumā uzraudzības iestādei bija jāpaziņo lēmuma projekts kolēģijai saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 64. panta 1. punktu vai arī uzraudzības iestāde nav ievērojusi kolēģijas atzinumu, kas izdots saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 64. pantu.

2.Kolēģijas priekšsēdētājs pieprasa šādus dokumentus:

(a)tās uzraudzības iestādes viedoklis, kura, iespējams, pārkāpusi prasību paziņot kolēģijai lēmuma projektu vai nav ievērojusi kolēģijas atzinumu;

(b)jebkurš cits dokuments vai informācija, ko uzraudzības iestāde uzskata par būtisku un vajadzīgu, lai jautājumu atrisinātu.

Ja kāda uzraudzības iestāde paziņo vajadzību paust savu viedokli par iesniegto jautājumu, tā šo viedokli sniedz divu nedēļu laikā pēc 1. punktā minētās iesniegšanas.

3.Kolēģijas priekšsēdētājs reģistrē jautājuma iesniegšanu ne vēlāk kā vienu nedēļu pēc 1. un 2. punktā minēto dokumentu saņemšanas.

VI nodaļa

Steidzamības procedūra

27. pants

Steidzami atzinumi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 66. panta 2. punktu

1.Pieprasījumu, lai kolēģija sniegtu steidzamu atzinumu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 66. panta 2. punktu, iesniedz ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms to pagaidu pasākumu termiņa beigām, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 66. panta 1. punktu, un tajā ietver šādus elementus:

(a)būtisko faktu kopsavilkums;

(b)savā teritorijā pieņemtā pagaidu pasākuma apraksts, ilgums un pieņemšanas iemesli, arī pamatojums steidzamai vajadzībai rīkoties, lai aizsargātu datu subjektu tiesības un brīvības;

(c)pamatojums steidzamai vajadzībai pieņemt galīgos pasākumus pieprasošās uzraudzības iestādes dalībvalsts teritorijā, arī to apstākļu ārkārtas rakstura skaidrojums, kuru dēļ attiecīgie pasākumi ir jāpieņem.

2.Kolēģijas steidzamo atzinumu adresē uzraudzības iestādei, kas iesniegusi lūgumu. Tas ir līdzīgs atzinumam Regulas (ES) 2016/679 64. panta 1. punkta nozīmē un ļauj pieprasošajai iestādei paturēt spēkā vai grozīt savu pagaidu pasākumu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 64. panta 7. punktā noteiktajiem pienākumiem.

28. pants

Steidzami lēmumi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 66. panta 2. punktu

1.Pieprasījumu, lai kolēģija sniegtu steidzamu lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 66. panta 2. punktu, iesniedz ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms to pagaidu pasākumu termiņa beigām, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 61. panta 8. punktu, 62. panta 7. punktu vai 66. panta 1. punktu. Minētajā pieprasījumā iekļauj šādus elementus:

(a)būtisko faktu kopsavilkums;

(b)pagaidu pasākums, kas pieņemts lēmumu pieprasošās uzraudzības iestādes dalībvalsts teritorijā, tā ilgums un pagaidu pasākumu pieņemšanas iemesli, jo īpaši pamatojums steidzamajai vajadzībai rīkoties, lai aizsargātu datu subjektu tiesības un brīvības;

(c)informācija par visiem izmeklēšanas pasākumiem, kas veikti tās teritorijā, un atbildes, kuras saņemtas no personu, pret kurām vērsta izmeklēšana, vietējās iestādes, vai jebkura cita informācija, kas ir pieprasošās uzraudzības iestādes rīcībā;

(d)pamatojums steidzamajai vajadzībai pieņemt galīgos pasākumus pieprasošās uzraudzības iestādes teritorijā, ņemot vērā to apstākļu ārkārtas raksturu, kuru dēļ galīgais pasākums jāpieņem, vai pierādījums tam, ka uzraudzības iestāde nav atbildējusi uz pieprasījumu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 61. panta 3. punktu vai 62. panta 2. punktu;

(e)ja pieprasošā iestāde nav vadošā uzraudzības iestāde, — vadošās uzraudzības iestādes viedoklis;

(f)attiecīgā gadījumā — to personu vietējās iestādes viedoklis, pret kurām vērsta izmeklēšana un veikti pagaidu pasākumi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 66. panta 1. punktu.

2.Steidzamo lēmumu, kas minēts 1. punktā, adresē uzraudzības iestādei, kas iesniegusi pieprasījumu, un tas ļauj pieprasošajai iestādei paturēt spēkā vai grozīt tās pagaidu pasākumu.

3.Ja kolēģija pieņem steidzamu saistošu lēmumu, kurā norādīts, ka būtu jāpieņem galīgie pasākumi, uzraudzības iestāde, kurai lēmums adresēts, pieņem šādus pasākumus pirms to pagaidu pasākumu termiņa beigām, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 66. panta 1. punktu.

4.Uzraudzības iestāde, kas iesniegusi 1. punktā minēto pieprasījumu, savu lēmumu par galīgajiem pasākumiem paziņo pārziņa vai apstrādātāja uzņēmējdarbības vietai tās dalībvalsts teritorijā un informē kolēģiju. Ja vadošā uzraudzības iestāde nav pieprasošā iesniedzēja iestāde, pieprasošā iestāde informē vadošo uzraudzības iestādi par galīgo pasākumu.

5.Ja steidzamajā saistošajā lēmumā norādīts, ka galīgie pasākumi nav steidzami jāpieņem, attiecīgās vadošās un uzraudzības iestādes ievēro Regulas (ES) 2016/679 60. pantā paredzēto procedūru.

VII nodaļa

Vispārēji un nobeiguma noteikumi

29. pants

Termiņu skaitīšanas sākums un darba dienas definīcija

1.Termiņus, ko uzraudzības iestādes paredzējušas vai noteikušas saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679, aprēķina saskaņā ar Padomes Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 17 .

2.Termiņi sākas nākamajā darbdienā pēc notikuma, uz kuru attiecas konkrētais Regulas (ES) 2016/679 vai šīs regulas noteikums.

30. pants

Pārejas noteikumi

Regulas III un IV nodaļu piemēro ex officio izmeklēšanām, kas sāktas pēc šīs regulas stāšanās spēkā, un izmeklēšanām, kuru pamatā ir sūdzības, ja sūdzība ir iesniegta pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Regulas V nodaļu piemēro visām lietām, kas strīdu risināšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 65. pantu iesniegtas pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

31. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētāja priekšsēdētājs

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1.–88. lpp.).

(2) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Datu aizsardzība kā iedzīvotāju tiesību nodrošināšanas un ES digitālās pārkārtošanās pīlārs — Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanas divi gadi” (COM(2020) 264 final).

(3) Eiropas Parlamenta 2021. gada 25. marta rezolūcija par Komisijas novērtējuma ziņojumu attiecībā uz Vispārīgās datu aizsardzības regulas īstenošanu divus gadus pēc tās piemērošanas (2020/2717(RSP)).

(4) https://edpb.europa.eu/our-work-tools/our-documents/statements/statement-enforcement-cooperation_en .

(5) https://edpb.europa.eu/system/files/2022-10/edpb_letter_out2022-0069_to_the_eu_commission_on_procedural_aspects_en_0.pdf .

(6) https://ec.europa.eu/transparency/expert-groups-register/screen/expert-groups/consult?lang=lv&do=groupDetail.groupDetail&groupID=3537 .

(7) https://ec.europa.eu/transparency/expert-groups-register/screen/expert-groups/consult?lang=en&do=groupDetail.groupDetail&groupID=3461 .

(8) https://commission.europa.eu/strategy-documents/commission-work-programme/commission-work-programme-2023_en .

(9) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Datu aizsardzība kā iedzīvotāju tiesību nodrošināšanas un ES digitālās pārkārtošanās pīlārs — Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanas divi gadi” (COM(2020) 264 final).

(10) Komisijas dienestu darba dokuments, kas pievienots Komisijas paziņojumam Eiropas Parlamentam un Padomei “Datu aizsardzība kā iedzīvotāju tiesību nodrošināšanas un ES digitālās pārkārtošanās pīlārs — Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanas divi gadi” (SWD(2020) 115 final).

(11) Eiropas Parlamenta 2021. gada 25. marta rezolūcija par Komisijas novērtējuma ziņojumu attiecībā uz Vispārīgās datu aizsardzības regulas īstenošanu divus gadus pēc tās piemērošanas (2020/2717(RSP)).

(12) https://edpb.europa.eu/our-work-tools/our-documents/statements/statement-enforcement-cooperation_en .

(13) https://edpb.europa.eu/system/files/2022-10/edpb_letter_out2022-0069_to_the_eu_commission_on_procedural_aspects_en_0.pdf .

(14) OV C , , . lpp.

(15) OV C , , . lpp.

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(17) Padomes Regula (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 (1971. gada 3. jūnijs), ar ko nosaka laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamos noteikumus (OV L 124, 8.6.1971., 1. lpp.).

Top

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 4.7.2023

COM(2023) 348 final

PIELIKUMS

Priekšlikumam

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko paredz papildu procesuālos noteikumus attiecībā uz Regulas (ES) 2016/679 īstenošanu

PIELIKUMS

Sūdzība iesniegta, pamatojoties uz 3. pantu 1

A daļa. Obligātā informācija

1.Sūdzības iesniedzējas personas vai vienības identifikācija

Ja sūdzības iesniedzējs ir fiziska persona, iesniedz personu apliecinošu dokumentu 2 .

Ja sūdzību ir iesniegusi struktūra, kas minēta Regulas (ES) 2016/679 80. pantā, iesniedz pierādījumu, ka struktūra ir pienācīgi izveidota saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem.

Ja sūdzība ir iesniegta, pamatojoties uz Regulas 2016/679 80. panta 1. punktu, sniedz pierādījumu, ka struktūra, kas iesniedz sūdzību, rīkojas, pamatojoties uz datu subjekta pilnvarojumu.

2.Kontaktinformācija 3

Ja sūdzību iesniedz elektroniski – e-pasta adrese.

Ja sūdzību iesniedz pa pastu – pasta adrese.

Tālruņa numurs.

3.Vienība, kura, apstrādājot jūsu persondatus, pārkāpj Regulu (ES) 2016/679

Sniedziet visu jūsu rīcībā esošo informāciju, lai atvieglotu tās vienības identificēšanu, uz kuru attiecas jūsu sūdzība.

4.Sūdzības būtība

Lūdzu, izklāstiet faktus, no kuriem, jūsuprāt, izriet, ka notiek vai ir notikusi tāda jūsu persondatu apstrāde, kas pārkāpj Regulu (ES) 2016/679 (VDAR). Jo īpaši norādiet kontekstu, kādā jūsu persondati tika apstrādāti.

B daļa. Papildu informācija

Ja iespējams, norādiet Regulas (ES) 2016/679 (VDAR) noteikumus, kurus, jūsuprāt, ir pārkāpusi vienība, kas apstrādā jūsu persondatus.

Lūdzu, norādiet, vai pirms sūdzības iesniegšanas esat sazinājies ar A daļas 3. punktā minēto vienību, un izklāstiet šādu darbību rezultātu. Ja iespējams, pievienojiet visu attiecīgo saraksti starp jums un attiecīgo vienību.

Lūdzu, norādiet, vai esat uzsācis citu administratīvo procesu un/vai tiesvedību saistībā ar jūsu sūdzības priekšmetu. Ja jā, lūdzu, sniedziet paskaidrojumu par šādu darbību statusu un attiecīgā gadījumā par to iznākumu.

Iesniedziet visus jūsu rīcībā esošos dokumentus, kas attiecas uz sūdzībā izklāstītajiem faktiem (piemēram, dokumentu kopijas, kas apliecina attiecības ar datu pārzini (piemēram, rēķini, līgumi); visu tirgvedības ziņojumu vai e-pastu kopijas; attēlus, fotogrāfijas vai ekrānuzņēmumus; ekspertu ziņojumus; liecinieku ziņojumus; inspekcijas ziņojumus).

C daļa. Deklarācija un paraksts

Lūdzu, apstipriniet, ka šajā veidlapā sniegtā informācija ir sniegta pilnīgi godprātīgi.

Datums un paraksts.

(1) Sūdzība būtu jāaizpilda un jāiesniedz elektroniski vai jāaizpilda un jāiesniedz uzraudzības iestādei pa pastu.

(2) Piemēram, pase, vadītāja apliecība, valsts personas apliecība (ID karte).

(3) Ja sūdzību ir iesniegusi struktūra, kas minēta Regulas (ES) 2016/679 80. pantā, jāsniedz visa 2. punktā minētā informācija.

Top

Choose the experimental features you want to try