This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52023PC0002
Proposal for a COUNCIL DECISION on the position to be taken, on behalf of the European Union, in the sixty-sixth session of the Commission on Narcotic Drugs on the scheduling of substances under the Single Convention on Narcotic Drugs of 1961, as amended by the 1972 Protocol, and the Convention on Psychotropic Substances of 1971
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par nostāju, kas Narkotisko vielu komisijas sešdesmit sestajā sesijā jāieņem Eiropas Savienības vārdā par vielu iekļaušanu sarakstos, kuri pievienoti 1961. gada Vienotajai konvencijai par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu, un 1971. gada Konvencijai par psihotropajām vielām
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par nostāju, kas Narkotisko vielu komisijas sešdesmit sestajā sesijā jāieņem Eiropas Savienības vārdā par vielu iekļaušanu sarakstos, kuri pievienoti 1961. gada Vienotajai konvencijai par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu, un 1971. gada Konvencijai par psihotropajām vielām
COM/2023/2 final
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 3.1.2023
COM(2023) 2 final
2023/0001(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Narkotisko vielu komisijas sešdesmit sestajā sesijā jāieņem Eiropas Savienības vārdā par vielu iekļaušanu sarakstos, kuri pievienoti 1961. gada Vienotajai konvencijai par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu, un 1971. gada Konvencijai par psihotropajām vielām
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma priekšmets
Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu, ar ko nosaka nostāju, kas Narkotisko vielu komisijas 66. sesijā jāieņem Savienības vārdā par vielu iekļaušanu sarakstos, kuri pievienoti ANO 1961. gada Vienotajai konvencijai par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu, un ANO 1971. gada Konvencijai par psihotropajām vielām. Ir paredzēts, ka Narkotisko vielu komisijas 66. sesija notiks 2023. gada 13.–17. martā.
2.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
2.1.ANO 1961. gada Vienotā konvencija par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu, un ANO 1971. gada Konvencija par psihotropajām vielām
Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1961. gada Vienotās konvencijas par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu (“Konvencija par narkotiskajām vielām 1 ”), mērķis ir starptautiski saskaņotas rīcības ceļā apkarot narkomāniju. Pastāv divi iejaukšanās un kontroles veidi, kas viens otru papildina. Pirmkārt, tās nolūks ir ierobežot narkotisko vielu glabāšanu, lietošanu, tirdzniecību, izplatīšanu, importu, eksportu, izgatavošanu un ražošanu, atļaujot to tikai medicīniskiem un zinātniskiem mērķiem. Otrkārt, starptautiskas sadarbības ietvaros, kuras nolūks ir kavēt un atturēt narkotiku tirgotājus, tiks apkarota nelikumīga narkotiku tirdzniecība.
Ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1971. gada Konvenciju par psihotropajām vielām (“Konvencija par psihotropajām vielām 2 ”) ir izveidota starptautiska sistēma psihotropo vielu kontrolei. Tas tika darīts, reaģējot uz narkotisko vielu dažādošanos un izplatīšanos, un ar to tika ieviesti kontroles pasākumi attiecībā uz virkni sintētisku narkotisko vielu atbilstīgi to potenciālam novest pie narkomānijas, no vienas puses, un to ārstnieciskajai vērtībai, no otras puses.
Visas ES dalībvalstis ir iepriekš minēto konvenciju puses, bet Savienība nav.
2.2.Narkotisko vielu komisija
Narkotisko vielu komisija (CND) ir ANO Ekonomikas un sociālo lietu padomes (ECOSOC) komisija, un tās funkcijas un pilnvaras citstarp ir izklāstītas abās konvencijās. Tajā ietilpst 53 ANO dalībvalstis, ko ievēlējusi ECOSOC. 2023. gada martā 12 dalībvalstis kļūs par CND loceklēm ar tiesībām balsot 3 . Savienībai Narkotisko vielu komisijā ir novērotājas statuss.
2.3.Plānotais Narkotisko vielu komisijas akts
CND, pamatojoties uz ieteikumiem, ko tai sniedz Pasaules Veselības organizācija (PVO), kuru konsultē tās Ekspertu komiteja narkotiku atkarības jautājumos, regulāri groza vielu sarakstu, kas pievienots konvencijām.
PVO piektdien, 2022. gada 2. decembrī ieteica ANO ģenerālsekretāram 4 konvenciju sarakstos iekļaut septiņas vielas, ko bija kritiski izvērtējusi PVO Ekspertu komiteja narkotiku atkarības jautājumos.
CND savā 66. sesijā, kas notiks Vīnē 2023. gada 13.–17. martā, tiek aicināta pieņemt lēmumus par šo vielu iekļaušanu sarakstos, kas pievienoti konvencijām.
3.Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā
Izmaiņas konvenciju sarakstos tieši ietekmē Savienības tiesību aktu narkotiku kontroles jomā darbības jomu visās dalībvalstīs. Padomes 2004. gada 25. oktobra Pamatlēmuma 2004/757/TI, ar ko paredz minimuma noteikumus par noziedzīgu darbību pazīmēm un sodiem narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības jomā 5 (“Pamatlēmums”), 1. panta 1. punktā noteikts, ka Pamatlēmumā “narkotiskā viela” ir viela, uz kuru attiecas Konvencija par narkotiskajām vielām vai Konvencija par psihotropajām vielām, un ikviena no Pamatlēmuma pielikumā uzskaitītajām vielām. Tāpēc Pamatlēmums attiecas uz vielām, kas uzskaitītas sarakstos, kuri pievienoti Konvencijai par narkotiskajām vielām un Konvencijai par psihotropajām vielām. Tātad jebkādas izmaiņas sarakstos, kas pievienoti minētajām konvencijām, tieši ietekmē ES kopīgos noteikumus un maina to darbības jomu Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 3. panta 2. panta nozīmē. Tas nav atkarīgs no tā, vai Savienībā attiecīgajai vielai jau ir noteikti kontroles pasākumi 6 .
PVO ekspertu komiteja narkotiku atkarības jautājumos 45. sanāksmē izvērtēja deviņas vielas un nolēma ieteikt septiņas no tām iekļaut sarakstā, savukārt divas — novērot. Uz vienu no vielām, kuru komiteja ieteica iekļaut sarakstā, jau attiecas kontroles pasākumi visā Savienībā — viela 3-MMC 2022. gadā ir pievienota Pamatlēmuma narkotisko vielu sarakstam. Četras vielas (ADB-BUTINACA, protonitazēnu, etazēnu, etonitazepīnu) Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs uzrauga intensīvi 7 . Pārējās divas vielas (2-metil-AP-237 un α-PiHP) Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs uzrauga. Vielas, kuras nolemts novērot, ir adinazolāms un bromazolāms, kuras arī uzrauga Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs.
Komisijas priekšlikumā Savienības nostājai ierosināts atbalstīt PVO ieteikumus, proti, iepriekšminēto septiņu vielu kontroli, jo tie atbilst pašreizējām zinātnes atziņām. Attiecībā uz šīm jaunajām psihoaktīvajām vielām šo vielu iekļaušanu konvenciju sarakstos pamato arī informācija, kas pieejama Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra Eiropas jauno narkotisko vielu datubāzē.
Ir nepieciešams, lai Padome noteiktu Savienības nostāju CND sanāksmei, kad CND tiek aicināta pieņemt lēmumu par vielu iekļaušanu sarakstā. Dalībvalstīm, kas būs CND locekles 2023. gada martā, šajā komisijā kopīgi rīkojoties Savienības interesēs, būtu jāpauž šī nostāja, ņemot vērā ierobežojumus, kuri saistīti ar Savienības novērotājas statusu. Lai arī Savienība nav šo konvenciju dalībniece, tai tomēr ir ekskluzīva kompetence šajā jomā.
Tādēļ Komisija iesniedz Savienības nostājas priekšlikumu, kas dalībvalstīm, kuras 2023. gada martā būs CND locekles, jāpauž Eiropas Savienības vārdā CND 66. sesijā par vielu iekļaušanu sarakstos, kas pievienoti Konvencijai par narkotiskajām vielām un Konvencijai par psihotropajām vielām. Iepriekš Padome ir apstiprinājusi šādas Savienības nostājas, tādējādi ļaujot Eiropas Savienībai iepriekšējās CND sanāksmēs paust vienotu viedokli par vielu iekļaušanu starptautiskajos sarakstos, jo dalībvalstis, kuras ir CND locekles, balsojumā ir atbalstījušas to, ka saskaņā ar ieņemto Savienības nostāju vielas iekļauj sarakstos 8 .
4.JURIDISKAIS PAMATS
4.1.Procesuālais juridiskais pamats
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
LESD 218. panta 9. punktu piemēro neatkarīgi no tā, vai Savienība ir attiecīgās struktūras dalībniece vai nolīguma puse 9 . Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kam nav saistoša spēka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu 10 ”.
CND ir “ar nolīgumu izveidota struktūra” minētā panta nozīmē, jo tā ir struktūra, kuru ir izveidojusi Apvienoto Nāciju Organizācijas institūcija ECOSOC un kurai ir uzticēti konkrēti uzdevumi saskaņā ar Konvenciju par narkotiskajām vielām un Konvenciju par psihotropajām vielām.
CND lēmumi par vielu iekļaušanu sarakstā ir “lēmumi ar juridiskām sekām” LESD 218. panta 9. punkta nozīmē. Saskaņā ar Konvenciju par narkotiskajām vielām un Konvenciju par psihotropajām vielām CND lēmumi automātiski kļūst saistoši, ja viena no pusēm noteiktajā termiņā lēmumu nav nosūtījusi pārskatīšanai ECOSOC 11 . ECOSOC lēmumi šajā jautājumā ir galīgi. Arī CND lēmumiem par vielu iekļaušanu sarakstos ir juridiskas sekas attiecībā uz ES tiesību sistēmu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ņemot vērā to, ka tie spēj būtiski ietekmēt ES tiesību aktu saturu, proti, Padomes Pamatlēmumu 2004/757/TI. Izmaiņas konvenciju sarakstos tieši ietekmē šā ES tiesību instrumenta darbības jomu.
Paredzētais akts nepapildina un negroza nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.
Tāpēc ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.
4.2.Materiālais juridiskais pamats
Lēmumam, kas pieņemams saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja.
Paredzētā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz narkotisko vielu nelikumīgu tirdzniecību.
Tādējādi ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 83. panta 1. punkts, kas nelikumīgu narkotiku tirdzniecību nosaka par vienu no noziegumiem ar pārrobežu dimensiju un pilnvaro Eiropas Parlamentu un Padomi paredzēt noteikumu minimumu noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanai nelikumīgas narkotiku tirdzniecības jomā.
4.3.Valstu atšķirīgās nostājas
Dānijai ir saistošs Padomes Pamatlēmums 2004/757/TI, kuru piemēro līdz 2018. gada 21. novembrim un kura 1. pantā ir noteikts, ka “narkotiskā viela” ir ikviena no vielām, uz kurām attiecas vai nu Konvencija par narkotiskajām vielām, vai Konvencija par psihotropajām vielām.
Tā kā CND lēmumi par vielu iekļaušanu sarakstos ietekmē tos kopīgos noteikumus narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības jomā, kuri ir saistoši Dānijai, tad Dānija piedalās tā Padomes lēmuma pieņemšanā, ar ko nosaka nostāju, kura jāieņem Savienības vārdā, pieņemot šādus lēmumus par vielu iekļaušanu sarakstā.
Īrijai ir saistošs Pamatlēmums, un tāpēc Īrija piedalās tā Padomes lēmuma pieņemšanā, ar ko nosaka nostāju, kura jāieņem Savienības vārdā, pieņemot šādus lēmumus par vielu iekļaušanu sarakstā.
4.4.Secinājumi
Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir LESD 83. panta 1. punkts saistībā ar LESD 218. panta 9. punktu.
5.IETEKME UZ BUDŽETU
Priekšlikums neietekmē budžetu.
2023/0001 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Narkotisko vielu komisijas sešdesmit sestajā sesijā jāieņem Eiropas Savienības vārdā par vielu iekļaušanu sarakstos, kuri pievienoti 1961. gada Vienotajai konvencijai par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu, un 1971. gada Konvencijai par psihotropajām vielām
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 83. panta 1. punktu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1961. gada Vienotā konvencija par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu 12 (“Konvencija par narkotiskajām vielām”), stājās spēkā 1975. gada 8. augustā.
(2)Ievērojot Konvencijas par narkotiskajām vielām 3. pantu, Narkotisko vielu komisija var lemt par vielu iekļaušanu minētās konvencijas sarakstos. Izmaiņas sarakstos tā var veikt tikai saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteikumiem, taču tā var arī nolemt, ka PVO ieteiktās izmaiņas neveiks.
(3)ANO 1971. gada Konvencija par psihotropajām vielām (“Konvencija par psihotropajām vielām”) 13 stājās spēkā 1976. gada 16. augustā.
(4)Ievērojot Konvencijas par psihotropajām vielām 2. pantu, Narkotisko vielu komisija, pamatojoties uz PVO ieteikumiem, var lemt par vielu iekļaušanu minētās konvencijas sarakstos vai svītrošanu no tiem. Tai ir plaša rīcības brīvība ņemt vērā ekonomiskos, sociālos, juridiskos, administratīvos un citus faktorus, taču tā nevar rīkoties patvaļīgi.
(5)Izmaiņas abu konvenciju sarakstos tieši ietekmē narkotisko vielu kontroles sfērā pieņemto Savienības tiesību aktu darbības jomu. Padomes Pamatlēmums 2004/757/TI 14 attiecas uz vielām, kas uzskaitītas minēto konvenciju sarakstos. Tātad jebkādas izmaiņas sarakstos, kas pievienoti minētajām konvencijām, tieši ietekmē Savienības kopīgos noteikumus un maina to darbības jomu Līguma par Eiropas Savienības darbību 3. panta 2. panta nozīmē.
(6)Narkotisko vielu komisijai tās sešdesmit sestajā sesijā, kas plānota 2023. gada 13.–17. martā Vīnē, jāpieņem lēmumi par septiņu jaunu vielu iekļaušanu iepriekš minēto konvenciju sarakstos.
(7)Savienība nav Konvencijas par narkotiskajām vielām un Konvencijas par psihotropajām vielām dalībniece. Tai ir novērotājas statuss bez balsstiesībām Narkotisko vielu komisijā, kuras locekles ar tiesībām balsot 2023. gada martā būs divpadsmit dalībvalstis 15 . Tāpēc ir nepieciešams, lai Padome pilnvarotu dalībvalstis paust Savienības nostāju par vielu iekļaušanu sarakstos, kas pievienoti Konvencijai par narkotiskajām vielām un Konvencijai par psihotropajām vielām, jo lēmumi par jaunu vielu iekļaušanu konvenciju sarakstos ir Savienības ekskluzīvā kompetencē.
(8)PVO ir ieteikusi iekļaut četras jaunas vielas Konvencijas par narkotiskajām vielām I sarakstā un trīs jaunas vielas Konvencijas par psihotropajām vielām II sarakstā 16 .
(9)Visas vielas, ko ir izvērtējusi PVO ekspertu komiteja narkotiku atkarības jautājumos (“ekspertu komiteja”) un ko PVO ir ieteikusi iekļaut sarakstos, Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs uzrauga kā jaunas psihoaktīvas vielas atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1920/2006 noteikumiem 17 .
(10)Saskaņā ar Ekspertu komitejas narkotiku atkarības jautājumos novērtējumu ADB-BUTINACA (IUPAC nosaukums: N-[1-(aminokarbonil)-2,2-dimetilpropil]-1-butil-1H-indazol-3-karboksamīds) ir no indazola atvasināts sintētisks kanabinoids, un tā aktīvais savienojums ir S-enantiomērs (CAS Nr.: 2682867-55-4). Vielai ADB-BUTINACA nav ārstniecisku pielietojumu, un par to nav saņemta zāļu tirdzniecības atļauja. Pastāv pietiekami pierādījumi, ka ADB-BUTINACA lieto vai var lietot nelabvēlīgi un ka tas var kļūt par sabiedrības veselības un sociālu problēmu, tāpēc ir pamatoti šai vielai piemērot starptautisku kontroli. Tādējādi PVO ieteic ADB-BUTINACA iekļaut Konvencijas par psihotropajām vielām II sarakstā.
(11)ADB-BUTINACA ir konstatēta 26 dalībvalstīs, un vismaz piecās dalībvalstīs tai ir noteikti kontroles pasākumi. Vielu ADB-BUTINACA intensīvi uzrauga Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs. Par to Eiropas Savienības agrīnās brīdināšanas sistēma izdeva ar sabiedrības veselību saistīto brīdinājumu. ADB-BUTINACA ir minēta vēl divos ar sabiedrības veselību saistītajos brīdinājumos. To saista ar nopietniem nevēlamiem notikumiem, tostarp 14 nāves gadījumiem, par kuriem ziņojušas divas dalībvalstis.
(12)Tāpēc dalībvalstīm būtu jāieņem nostāja iekļaut ADB-BUTINACA Konvencijas par psihotropajām vielām II sarakstā.
(13)Atbilstoši ekspertu komitejas novērtējumam protonitazēns (IUPAC nosaukums: N,N-dietil-5-nitro-2-[(4-propoksifenil)metil]-1-H-benzimidazol-1-etānamins) ir benzimidazola opioīds. Protonitazēnu pirmo reizi sintezēja kā morfīna alternatīvu, bet tam nav apstiprināta ārstnieciska pielietojuma. Pastāv pietiekami pierādījumi, ka protonitazēnu lieto vai var lietot nelabvēlīgi un ka tas var kļūt par sabiedrības veselības un sociālu problēmu, tāpēc ir pamatoti šai vielai piemērot starptautisku kontroli. Tādējādi PVO ieteic protonitazēnu iekļaut Konvencijas par narkotiskajām vielām I sarakstā.
(14)Protonitazēns ir konstatēts divās dalībvalstīs, un vismaz trijās dalībvalstīs tam ir noteikti kontroles pasākumi. Protonitazēnu intensīvi uzrauga Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs. Nav informācijas, ka EMCDDA būtu saņēmis ziņojumus par nopietniem nevēlamiem notikumiem saistībā ar protonitazēnu.
(15)Tāpēc dalībvalstīm būtu jāieņem nostāja iekļaut protonitazēnu Konvencijas par narkotiskajām vielām I sarakstā.
(16)Atbilstoši ekspertu komitejas novērtējumam etazēns (IUPAC nosaukums: 2-[(4-etoksifenil)metil]-N,N-dietil-1H-benzimidazol-1-etānamins) ir no benzimidazola atvasināts sintētisks opioīds, kurš pēc ķīmiskās struktūras un farmakoloģiski ir līdzīgs I sarakstā iekļautajām narkotiskajām vielām (ANO 1961. gada konvencijā), piemēram, klonitazēnam, etonitazēnam un izotonitazēnam. Tika pētītas etazēna analgētiskās īpašības, bet nav zināms, ka tam būtu kāds ārstniecisks pielietojums. Pastāv pietiekami pierādījumi, ka etazēnu lieto vai var lietot nelabvēlīgi un ka tas var kļūt par sabiedrības veselības un sociālu problēmu, tāpēc ir pamatoti šai vielai piemērot starptautisku kontroli. Tādējādi PVO ieteic etazēnu iekļaut Konvencijas par narkotiskajām vielām I sarakstā.
(17)Etazēns ir konstatēts astoņās dalībvalstīs, un vismaz piecās dalībvalstīs tam ir noteikti kontroles pasākumi. Etazēnu intensīvi uzrauga Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs. To saista ar nopietniem nevēlamiem notikumiem, tostarp četriem nāves gadījumiem, par kuriem ziņojušas divas dalībvalstis.
(18)Tāpēc dalībvalstīm būtu jāieņem nostāja iekļaut etazēnu Konvencijas par narkotiskajām vielām I sarakstā.
(19)Atbilstoši ekspertu komitejas novērtējumam etonitazepīns (IUPAC nosaukums: 2-[(4-etoksifenil)metil]-5-nitro-1-(2-pirolidīn-1-iletil)-1H-benzoimidazols) ir no benzoimidazola atvasināts sintētisks opioīds, kurš pēc ķīmiskās struktūras un farmakoloģiski ir līdzīgs I sarakstā iekļautajām narkotiskajām vielām (ANO 1961. gada konvencijā), piemēram, etonitazēnam. Tika pētītas etonitazepīna analgētiskās īpašības, bet nav zināms, ka tam būtu kāds ārstniecisks pielietojums. Pastāv pietiekami pierādījumi, ka etonitazepīnu lieto vai var lietot nelabvēlīgi un ka tas var kļūt par sabiedrības veselības un sociālu problēmu, tāpēc ir pamatoti šai vielai piemērot starptautisku kontroli. Tādējādi PVO ieteic etonitazepīnu iekļaut Konvencijas par narkotiskajām vielām I sarakstā.
(20)Etonitazepīns ir konstatēts sešās dalībvalstīs, un vismaz divās dalībvalstīs tam ir noteikti kontroles pasākumi. Etonitazepīnu, līdzīgi kā citus jaunos opioīdus, var pārdot kā kontrolēto opioīdu aizstājēju, un par to Eiropas Savienības agrīnās brīdināšanas sistēma izdeva ar sabiedrības veselību saistīto brīdinājumu. Etonitazepīnu intensīvi uzrauga Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs. Viena valsts ziņoja par nāves gadījumu, saistībā ar kuru ir apstiprināta etonitazepīna iedarbība.
(21)Tāpēc dalībvalstīm būtu jāieņem nostāja iekļaut etonitazepīnu Konvencijas par narkotiskajām vielām I sarakstā.
(22)Atbilstoši ekspertu komitejas novērtējumam 2-metil-AP-237 (IUPAC nosaukums: 1-{2-metil-4-[(2E)-3-fenilprop-2-en-1-il]pipezarīn-1-il}butān-1-ons) ir sintētisks opioīds, ko tipiski klasificē kā 1-cinamilpipezarīnu. Nav zināms, ka 2-metil-AP-237 būtu kāds ārstniecisks pielietojums, un par to nav saņemta zāļu tirdzniecības atļauja. Pastāv pietiekami pierādījumi, ka 2-metil-AP-237 lieto vai var lietot nelabvēlīgi un ka tas var kļūt par sabiedrības veselības un sociālu problēmu, tāpēc ir pamatoti šai vielai piemērot starptautisku kontroli. Tādējādi PVO ieteic 2-metil-AP-237 iekļaut Konvencijas par narkotiskajām vielām I sarakstā.
(23)2-metil-AP-237 ir konstatēts sešās dalībvalstīs, un vismaz četrās dalībvalstīs tam ir noteikti kontroles pasākumi. Tas ir saistīts ar nopietniem nevēlamiem notikumiem, tostarp nāves gadījumu.
(24)Tāpēc dalībvalstīm būtu jāieņem nostāja iekļaut 2-metil-AP-237 Konvencijas par narkotiskajām vielām I sarakstā.
(25)Atbilstoši ekspertu komitejas novērtējumam alfa-PiHP (α-PiHP; IUPAC nosaukums: 4-metil-1-fenil-2-(pirolidīn-1-il)pentān-1-ons) ir sintētisks katinons. Nav zināms, ka alfa-PiHP būtu kāds ārstniecisks pielietojums, un par to nav saņemta zāļu tirdzniecības atļauja. Pastāv pietiekami pierādījumi, ka alfa-PiHP lieto vai var lietot nelabvēlīgi un ka tas var kļūt par sabiedrības veselības un sociālu problēmu, tāpēc ir pamatoti šai vielai piemērot starptautisku kontroli. Tādējādi PVO ieteic alfa-PiHP iekļaut Konvencijas par psihotropajām vielām II sarakstā.
(26)Alfa-PiHP ir konstatēts 18 dalībvalstīs, un vismaz septiņās dalībvalstīs tam ir noteikti kontroles pasākumi. Alfa-PiHP ir minēts ar sabiedrības veselību saistītajā brīdinājumā, ko izdeva Eiropas Savienības agrīnās brīdināšanas sistēma. To saista ar nopietniem nevēlamiem notikumiem, tostarp četriem nāves gadījumiem, par kuriem ziņojusi viena dalībvalsts, un četras dalībvalstis ir ziņojušas, ka tas ir konstatēts ar nopietniem nevēlamiem notikumiem saistītos bioloģiskajos paraugos.
(27)Tāpēc dalībvalstīm būtu jāieņem nostāja iekļaut alfa-PiHP Konvencijas par psihotropajām vielām II sarakstā.
(28)Atbilstoši ekspertu komitejas novērtējumam 3-metilmetkatinons (3-MMC; IUPAC nosaukums: 2-(metilamino)-1-(3-metilfenil)propān-1-ons) ir sintētisks katinons un starptautiski kontrolētā 4-metilmetkatinona (4-MMC, mefedrona, iekļauta Konvencijas par psihotropajām vielām II sarakstā) vietas izomērs. 3-MMC kritiski izvērtēja 2016. gadā, bet nolēma pieprasīt vēl vienu kritisku izvērtējumu izskatīšanai turpmākā sapulcē, jo gaidīja papildu informāciju. Ir bijuši daži patenta pieteikumi, kuros ietverts 3-MMS pielietojums, bet netika atrastas nekādas aktuālas klīniskās izpētes par 3-MMC ārstniecisku pielietojumu. Turklāt Savienībā nav arī atzīta 3-MMC pielietojuma cilvēku vai dzīvnieku ārstēšanā.
(29)3-MMC riskus vērtēja Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra zinātniskā komiteja, un ar Komisijas Deleģēto direktīvu (ES) 2022/1326 18 3-MMC jau ir iekļauts narkotiskās vielas definīcijā saskaņā ar Pamatlēmumu 2004/757/TI. 3-MMC intensīvi uzrauga Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs. Riska novērtēšanas brīdī 2021. gada novembrī 3-MMC bija konstatēts 23 dalībvalstīs. Piecas dalībvalstis ziņoja par pavisam 27 nāves gadījumiem, saistībā ar kuriem apstiprināta 3-MMC iedarbība, un četras dalībvalstis ziņoja par 14 akūtiem saindēšanās gadījumiem, saistībā ar kuriem apstiprināta 3-MMC iedarbība.
(30)Tāpēc dalībvalstīm būtu jāieņem nostāja iekļaut 3-MMC Konvencijas par psihotropajām vielām II sarakstā.
(31)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Narkotisko vielu komisijā, jo lēmumi par deviņu vielu iekļaušanu dažādos sarakstos varēs būtiski ietekmēt Savienības tiesību aktu saturu, proti, Pamatlēmumu 2004/757/TI.
(32)Savienības nostāju, rīkojoties kopīgi, pauž dalībvalstis, kas ir Narkotisko vielu komisijas locekles.
(33)Pamatlēmums 2004/757/TI ir saistošs Dānijai, un tādēļ tā piedalās šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.
(34)Pamatlēmums 2004/757/TI ir saistošs Īrijai, un tādēļ tā piedalās šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Savienības vārdā ir jāieņem Narkotisko vielu komisijas sešdesmit sestajā sesijā 2023. gada 13.–17. martā, kad minētā struktūra tiek sasaukta, lai pieņemtu lēmumus par vielu iekļaušanu sarakstos, kas pievienoti Apvienoto Nāciju Organizācijas 1961. gada Vienotajai konvencijai par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu, un Apvienoto Nāciju Organizācijas 1971. gada Konvencijai par psihotropajām vielām, ir izklāstīta šā lēmuma pielikumā.
2. pants
Lēmuma 1. pantā minēto nostāju, rīkojoties kopīgi, pauž dalībvalstis, kas ir Narkotisko vielu komisijas locekles.
3. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm saskaņā ar Līgumiem.
Briselē,
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 3.1.2023
COM(2023) 2 final
PIELIKUMS
dokumentam
Priekšlikums Padomes lēmumam,
ar ko nosaka nostāju, kas Narkotisko vielu komisijas 66. sesijā jāieņem Savienības vārdā par vielu iekļaušanu sarakstos, kuri pievienoti ANO 1961. gada Vienotajai konvencijai par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu, un ANO 1971. gada Konvencijai par psihotropajām vielām.
PIELIKUMS
Nostāja, kas dalībvalstīm, kuras ir Narkotisko vielu komisijas locekles, kopīgi rīkojoties Savienības interesēs attiecībā uz izmaiņām vielu kontroles darbības jomā, jāieņem Narkotisko vielu komisijas sešdesmit sestajā sesijā, kas plānota 2023. gada 13.–17. martā:
(1)ADB-BUTINACA ir jāiekļauj Konvencijas par psihotropajām vielām II sarakstā;
(2)adinazolāms ir jāiekļauj Konvencijas par psihotropajām vielām IV sarakstā;
(3)bromazolāms ir jāiekļauj Konvencijas par psihotropajām vielām IV sarakstā;
(4)protonitazēns ir jāiekļauj Konvencijas par narkotiskajām vielām I sarakstā;
(5)etazēns ir jāiekļauj Konvencijas par narkotiskajām vielām I sarakstā;
(6)etonitazepīns ir jāiekļauj Konvencijas par narkotiskajām vielām I sarakstā;
(7)2-metil-AP-237 ir jāiekļauj Konvencijas par narkotiskajām vielām I sarakstā;
(8)alfa-PiHP ir jāiekļauj Konvencijas par psihotropajām vielām II sarakstā;
(9)3-MMC ir jāiekļauj Konvencijas par psihotropajām vielām II sarakstā.