Ziņotājs: Joško KLISOVIĆ (HR/PSE), Zagrebas pilsētas asamblejas priekšsēdētājs

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK)

Eiropas zaļā kursa kā politikas satvara pielāgošana nākotnes vajadzībām

1.

norāda: lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa vērienīgos mērķus, nākamajā izšķirošajā desmitgadē būs vēl nepieredzētā ātrumā jāveic vēl nepieredzētas pārmaiņas, kam lielā mērā jānotiek vietējā un reģionālajā līmenī. Tas nozīmē, ka īpaša uzmanība jāpievērš raitas īstenošanas instrumentiem un pasākumiem, jāatbalsta mazāk attīstītie reģioni un teritorijas, lai nepieļautu teritoriālās nevienlīdzības palielināšanos, un jāvirzās uz Eiropas satvaru ilgtspējīgai labklājībai;

2.

uzsver, ka Eiropas zaļais kurss ir “jāpielāgo vietējā līmeņa vajadzībām”, jo tā īstenošana lielā mērā notiks vietējā un reģionālajā līmenī. Tāpēc vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir jābūt iesaistītām jau ļoti agrīnā posmā, lai ES politikas veidošanu papildinātu ar savām zināšanām par to sociālo un ekonomisko kontekstu, kurā ES politikas pasākumi tiek īstenoti. RK apņemas uzņemties aktīvu un vadošu lomu šajā pielāgošanas procesā;

3.

uzsver, ka kopš Eiropas zaļā kursa uzsākšanas 2019. gadā tas atkārtoti saskāries ar problēmām, ko radījušas vairākas krīzes, bet tam ir bijusi būtiska nozīme centienos uzlabot ES reģionu un pilsētu spēju pārvarēt šīs krīzes un būt noturīgām; lai vēl vairāk stiprinātu šo noturību, Eiropas zaļā kursa īstenošanas mehānismiem jābūt drosmīgiem un pret krīzēm drošiem un jānodrošina ilgtermiņa redzējums ES vietējām teritorijām;

4.

tāpēc aicina Eiropas Komisiju arī nākamajā ES iestāžu pilnvaru periodā balstīties uz Eiropas zaļo kursu, lai nodrošinātu stabilu satvaru, kas pārsniedz vienu pilnvaru periodu, un publicēt jaunu paziņojumu par “zaļo kursu 2.0” un apsvērt iespēju – kā paredzēts Vides rīcības programmas līdz 2030. gadam vidusposma pārskatīšanas klauzulā – nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu par pielikuma pievienošanu Vides rīcības programmai. Tas palīdzēs Eiropas Savienībai līdz 2050. gadam sasniegt zaļās un digitālās pārkārtošanās mērķus, tostarp, veicot mitigācijas un adaptācijas pasākumus, sasniegt klimatneitralitātes un ilgtspējīgas labklājības mērķus, kā arī nodrošināt ES reģionu un pilsētu noturību un valstu un ES pasākumu atbilstību klimata mērķiem (ES Klimata akta (1) 6. un 7. pants), vienlaikus sistēmiski risinot citas savstarpēji atkarīgas ekoloģiskas problēmas (piemēram, biodaudzveidības zudums un piesārņojums);

5.

aicina Eiropas Savienības Padomi, Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju arī turpmāk uzņemties rūpīgu Enerģētikas savienības pārvaldības un klimatrīcības regulas (Pārvaldības regulas) (2) pārskatīšanu un grozīšanu, par izejas punktu ņemot Pārvaldības regulas 45. panta prasības, un uzlabot Eiropas Klimata akta īstenošanu. Tas nodrošinās stabilu un saskanīgu tiesisko satvaru, kurā paredzēta rīcības brīvība valstu, reģionu un vietējiem risinājumiem un kuram ir būtiska loma iepriekš minēto mērķu sasniegšanā; uzsver, ka RK un vietējās un reģionālās pašvaldības visaptveroši jāiesaista šajā pārskatīšanas procesā;

6.

uzskata, ka Eiropas zaļajam kursam būtu jākļūst par jumta stratēģiju, kas būtu vēl vairāk saskaņota ar ilgtspējīgas attīstības mērķu satvaru, lai aptvertu vissvarīgākās ilgtspējīgas attīstības dimensijas, izmantojot papildu ieguvumus no vides un sociālo mērķu sasniegšanas un vienlaikus saglabājot klimatneitralitātes mērķi kā orientieri. Šie centieni atbilstu debatēm, kas notiek pasaules līmenī, piemēram, ANO ekspertu grupā klimata un ilgtspējīgas attīstības mērķu sinerģijas jautājumos (3);

7.

uzsver izglītības, pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides programmu nozīmi vietējo kopienu sagatavošanā zaļās pārkārtošanās procesam. Komiteja mudina dalībvalstis ieguldīt līdzekļus izglītības iniciatīvās, kas palielina izpratni par vidi un nodrošina iedzīvotājiem prasmes, kuras saistītas ar jauno zaļo ekonomiku. RK uzskata: vietējām un reģionālajām pašvaldībām vajadzīgs mērķtiecīgs atbalsts un spēju veidošanas iniciatīvas, lai nodrošinātu, ka tās var aktīvi piedalīties un sniegt ieguldījumu zaļā kursa mērķu sasniegšanā;

8.

uzsver, ka, pārskatot Eiropas zaļā kursa satvaru, uzmanība jāpievērš visiem aspektiem, kas saistīti ar neaizsargātām grupām, un šajā procesā labāk jāreaģē uz sociālajām un teritoriālajām vajadzībām, un tāpēc satvars būs sistemātiskāk jāsaskaņo ar ES līdzekļu piešķiršanu, sākot ar daudzgadu finanšu shēmu (DFS); šajā saistībā atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas veikumu ilgtspējīgas un iekļaujošas labklājības (4) nodrošināšanai, kas ir pirmais svarīgais solis uz to, lai Eiropas pārvaldībā atteiktos no IKP kā vienīgā atbilstošā rādītāja izmantošanas;

9.

aicina Eiropas zaļā kursa satvarā strukturāli sasaistīt veselības un dzimumu līdztiesības politiku, lai izmantotu ES pieeju dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai un principu “viena veselība” (5);

10.

uzsver, ka zaļā kursa prioritāšu īstenošanā ir jāiesaista visas attiecīgās ieinteresētās personas, un norāda uz pozitīvo pieredzi, kas gūta saistībā ar Nulles piesārņojuma jautājumos ieinteresēto personu platformu (ZPSP), kuru kopīgi vada Eiropas Komisija un RK. RK pauž apņēmību turpināt atbalstu šai platformai un ierosina to iekļaut “Zaļais kurss 2.0”, lai varētu turpināt tās darbu ilgtermiņā un sekmēt centienus sasniegt Eiropas zaļā kursa nulles piesārņojuma mērķi, ar kuru paredzēts panākt no toksikantiem brīvu vidi;

11.

norāda: lai varētu veicināt ilgtspējīgu un iekļaujošu labklājību visiem eiropiešiem, vajadzīga visaptveroša Eiropas zaļā kursa uzraudzības un perspektīvu analīzes sistēma (6), ar ko varētu nodrošināt atbilstošas pamatnostādnes attiecībā uz Eiropas zaļā kursa pārvaldību un īstenošanu, īpašu uzmanību pievēršot gan teritoriju īpatnībām, konkrēti, teritoriālajām problēmām, kuras saistītas ar dabiskiem cēloņiem, piemēram, ar seismisko un hidroģeoloģisko apdraudējumu, gan dažu teritoriju, tostarp attālo reģionu un lauku apvidu neaizsargātībai. Eiropas Savienībai būtu jāizstrādā saskaņots rādītāju kopums, kura pamatā ir esošie rādītāj (7) un kurš vietējā un reģionālajā līmenī nodrošina svarīgāko aspektu atbilstīgu detalizācijas pakāpi, kāda jau ir ieviesta, piemēram, pilsētu un reģionu rezultātu pārskatā par nulles piesārņojumu (8). Komiteja atzinīgi vērtē jauno iniciatīvu izveidot Eiropas klimatneitralitātes novērošanas centru (ECNO) (9), jo tas būs būtisks solis uz priekšu šajā virzienā; šo rādītāju kopumu varētu arī izmantot, pastāvīgi uzraugot un atjauninot nacionāli noteiktos devumus saskaņā ar Parīzes nolīgumu;

12.

atzīmē Klimata pakta sūtņu nozīmīgo lomu dalībvalstīs, jo viņi cenšas palielināt informētību par klimata pārmaiņām un atbalstīt ilgtspējīgu praksi vietējā līmenī; mudina dalībvalstis paplašināt un atbalstīt Klimata pakta sūtņu iniciatīvas, lai veicinātu iedzīvotāju iesaisti un zināšanu izplatīšanu, un labāk sasaistīt šīs darbības ar citām ES zaļā kursa iniciatīvām, piemēram, Eiropas Pilsētas mēru paktu;

13.

uzsver, ka plānoto politikas pasākumu ietekmes novērtēšanai, pašreizējo satvaru izvērtēšanai, infrastruktūras plānošanai, valstu, reģionālo un vietējo plānu izvērtēšanai un prioritāšu noteikšanai ir nepieciešams drošticamu un konsekventu datu kopums; aicina pārvarēt šo šķērsli, izveidojot Eiropas Enerģētikas aģentūru, kas varētu sniegt objektīvus datus, nodrošināt pārraudzību un zināšanu infrastruktūru enerģētikas politikas lēmumiem;

Ceļā uz enerģētikas savienības un Klimatrīcības regulas pārskatīšanu

14.

uzskata, ka Pārvaldības regula ir kļuvusi par svarīgu instrumentu klimata un enerģētikas politikas īstenošanai un tā var kļūt par vienu no visa Eiropas zaļā kursa īstenošanas balstiem; ņemot vērā šo mērķi, aicina dalībvalstis uzlabot nacionālo ilgtspējīgas attīstības stratēģiju konsekvenci un papildināmību;

15.

uzskata, ka Pārvaldības regulā paredzētajās valstu ilgtermiņa stratēģijās varētu stiprināt un paplašināt mērķi virzīties uz ilgtspējīgu labklājību un aptvert vairāk Eiropas zaļā kursa aspektu, piemēram taisnīgu pārkārtošanos. Tām vajadzētu kļūt par valstu zaļā kursa ilgtermiņa stratēģijām un balstīties uz Eiropas Komisijas iniciatīvas Intelligent Cities Challeng (10) veikumu, kas saistīts ar vietējo zaļo kursu koncepciju, savukārt nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem un valstu pielāgošanās stratēģijām arī turpmāk vajadzētu būt vērstām uz to pašreizējo darbības jomu; zaļā kursa satvara ilgtermiņa stratēģijām vajadzētu būt pietiekami elastīgam, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis var izmantot esošos nacionālos plānus, kuru darbības joma un mērķi ir līdzīgi;

16.

atzinīgi vērtē ESAO paveikto darbu saistībā ar tematu Policy Coherence for Sustainable Development (Politikas saskaņotību ilgtspējīgai attīstībai); RK aicina Eiropas Komisiju turpināt šā satvara ieviešanu, iekļaujot to pārskatītajā Pārvaldības regulā, un vienlaikus balstīties uz atbilstības pārbaudēm, kas paredzētas Klimata akta 6. un 7. pantā, un vairāku ES dalībvalstu labas prakses piemēriem (11);

17.

uzskata, ka klimata un enerģētikas daudzlīmeņu dialogu un konsultāciju zemā kvalitāte dažās dalībvalstīs (12) nopietni apdraud Pārvaldības regulas sekmīgu īstenošanu (13), kas var izdoties tikai tad, ja visaptveroši tiek iesaistītas pilsētas un reģioni (14); tāpēc aicina pastiprināt Pārvaldības regulas 11. pantu un ierosina pārskatītajā 11. pantā prasīt dalībvalstīm saskaņā ar to administratīvajiem priekšnosacījumiem izveidot pastāvīgu klimata un enerģētikas daudzlīmeņu dialogu (PMECD), kurā tiktu apspriesti nacionālie enerģētikas un klimata plāni un vajadzības gadījumā varētu paplašināt debašu tvērumu, iekļaujot tajā visus Eiropas zaļā kursa aspektus. Esošās valstu struktūras ar līdzīgu darbības jomu un mērķi varētu uzskatīt par līdzvērtīgām;

18.

uzskata, ka pilsētas, it īpaši pilsētas ar lielu apdzīvotības blīvumu, ir viens no trauslākajiem elementiem, jo tās spēcīgi izjūt globālā temperatūras līmeņa paaugstināšanās negatīvās sekas; norāda, ka valstu līmenī šo teritoriju pilsētu un lielpilsētu struktūra un dzīves apstākļi ievērojami atšķiras; tāpēc uzskata, ka nacionālajos enerģētikas un klimata plānos paredzēto pasākumu plānošanas posmā regulāri jāapspriežas ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

19.

uzsver, ka ir vajadzīgs īpašs finansējums un resursi, lai atbalstītu darbaspēka pārkvalifikāciju un kvalifikācijas celšanu reģionos, kurus smagi skārusi zaļā pārkārtošanās. Komiteja mudina dalībvalstis sadarboties ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām un rūpniecības interešu pārstāvjiem, lai izveidotu mācību centrus un programmas, kas novērstu prasmju trūkumu šajos reģionos;

20.

uzskata, ka daudzlīmeņu dialoga neesamībai vai zemai kvalitātei vajadzētu būt stabilam pamatam, lai Eiropas Komisija publicētu ieteikumus attiecībā uz dalībvalstu nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem, jo šie trūkumi galu galā varētu raisīt šaubas par visa plāna uzticamību. Būtu jāpiešķir pietiekami resursi attiecīgajiem Eiropas Komisijas dienestiem, lai tie veiktu vajadzīgās pārbaudes, kā tas jau tiek darīts attiecībā uz līdzīgiem vides tiesību aktos paredzētiem apspriešanās pienākumiem;

21.

ierosina, ka ar jauno pastāvīgo klimata un enerģētikas daudzlīmeņu dialogu būtu jārosina kopīgas plānošanas procedūras ar attiecīgajām vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kuras ir tieši pilnvarotas risināt ar klimatu, enerģētiku un vidi saistītus jautājumos, un ka attiecīgajā dalībvalstī šo dialogu varētu sākt pēc valsts iestādes vai vietējo un reģionālo pašvaldību grupas pieprasījuma;

22.

uzskata, ka pārskatītajam Pārvaldības regulas 11. pantam būtu ar laiku jānodrošina daudzlīmeņu dialogu kvalitāte, un ka tie būtu jāsāk pirms sarunām par klimata un enerģētikas politiku un jāturpina īstenošanas posmā, lai veicinātu viedokļu apmaiņu par šķēršļiem un svirām. Eiropas Komisijai būtu jāsniedz norādījumi dalībvalstīm par to, kā izveidot pastāvīgus klimata un enerģētikas daudzlīmeņu dialogus, balstoties uz iedvesmojošiem labas prakses piemēriem, piemēram, tiem, kas apzināti LIFE programmas projektā NECPlatform (15);

23.

uzskata, ka saskaņā ar Orhūsas konvenciju būtu jāstiprina un labāk jāuzrauga Pārvaldības regulā paredzētais noteikums (10. pants) par sabiedrības līdzdalību, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāji aktīvāk piedalās klimata, enerģētikas un vides politikas izstrādē un īstenošanā, kas ir būtiski, lai nodrošinātu strukturālas ieradumu pārmaiņas;

24.

uzsver, ka Eiropas zaļais kurss ietver vairākus jaunus plānošanas pienākumus un mērķus vietējām un reģionālajām pašvaldībām. Tāpēc pārskatītajā Pārvaldības regulā būtu jānosaka, ka dalībvalstīm nacionālajos enerģētikas un klimata plānos ir obligāti jāiekļauj jauna sadaļa “Īstenošanai atvēlētais atbalsts un resursi, kas piešķirami vietējām un reģionālajām pašvaldībām”, kurā dalībvalstīm būtu jāapraksta tehniskais un finansiālais atbalsts, kas pieejams īstenošanai visos pārvaldības līmeņos, un it īpaši sīkāk jāformulē strukturāla un sistēmiska finansēšanas koncepcija, ar ko tiek racionalizēti dažādie vietējām un reģionālajām pašvaldībām pieejamie ES fondi un saskaņoti dalībvalstu plāni attiecībā uz ES finansējumu vietējo un reģionālo pašvaldību veiktās īstenošanas atbalstam (piemēram, RePowerEU, Sociālais klimata fonds, Atveseļošanas un noturības mehānisms, Eiropas Reģionālās attīstības fonds u. c.). Minētā sadaļa būtu plaši jāapspriež pastāvīgajā klimata un enerģētikas daudzlīmeņu dialogā;

25.

aicina lietderīgi izmantot esošos daudzlīmeņu instrumentus, piemēram, zināšanu apmaiņas platformu (KEP 2.0) un iniciatīvas “Zinātne reģionos”, lai veicinātu ar zaļo un digitālo pārkārtošanos saistītu labas prakses piemēru, pētniecības rezultātu un novatorisku risinājumu apmaiņu. Komiteja mudina dalībvalstis, vietējās un reģionālās pašvaldības un izglītības iestādes aktīvi līdzdarboties šajās iniciatīvās, izmantojot četrkāršās spirāles modeli, lai uzlabotu savu zināšanu bāzi un veicinātu sadarbīgu mācīšanos;

26.

ierosina Pārvaldības regulā atbalstīt zaļā kursa vienas pieturas aģentūru izveidi vietējā un reģionālajā līmenī, lai veicinātu integrētu ilgtspējīgu politikas pasākumu īstenošanu vietējā un reģionālajā līmenī ar starpdisciplināru pieeju, un sniegt viegli pieejamu informāciju un norādījumus par jaunā valsts tiesiskā regulējuma īstenošanu un par to, kur atrast tehnisko un finansiālo palīdzību. Šīm vienas pieturas aģentūrām būtu jābalstās uz to vietējo struktūru pašlaik uzkrāto pieredzi, kuras palīdz pilsētām un reģioniem īstenot klimata pārmaiņu ierobežošanas un pielāgošanās pasākumus, un jāpaplašina sniegtais atbalsts, aptverot arī citas Eiropas zaļā kursa jomas;

27.

uzsver, ka vietējām un reģionālajām enerģētikas un klimata aģentūrām, kas var uzlabot vietējās spējas un prasmes un nodrošināt labāku piekļuvi līdzekļiem un to sadali, ir būtiska nozīme centienos atbalstīt vietējo un reģionālo pašvaldību pūliņus īstenot Eiropas zaļo kursu. Šīs aģentūras būtu vēl vairāk jāatbalsta ar īpašu ES finansējumu un finanšu instrumentiem, kā arī lielāku atbalstu no tehniskās palīdzības programmām, piemēram, Eiropas Pilsētu mehānisma, Projektu attīstības fonda, Eiropas vietējā enerģijas atbalsta (ELENA) un programmas ManagEnergy. Komiteja norāda, ka vietējās un reģionālās pašvaldības būtu jāatbalsta ar iepriekšminētajām ES programmām un attiecīgu ES finansējumu un finanšu instrumentiem, lai novērstu pašreizējo prasmju un resursu trūkumu vietējā un reģionālajā līmenī;

28.

iesaka Pārvaldības regulas pārstrādātajā redakcijā noteikt, ka ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām saistītie pienākumi, dati un pasākumi, kas minēti ilgtspējīgas enerģētikas un klimatrīcības plānos, kurus izstrādājuši Eiropas Pilsētas mēru pakta parakstītāji, dalībvalstīm ir jāintegrē klimata pilsētu līgumos, ko pilsētas izstrādājušas saskaņā ar ES misiju “Klimatneitrālas un viedas pilsētas”, un vietējos zaļajos kursos, un par tiem jāziņo, lai nodrošinātu, ka nacionālie enerģētikas un klimata plāni atbilst vietējam kontekstam. Kopīgajam pētniecības centram (KPC) varētu būt svarīga loma (16) šajā procesā, un tas varētu sniegt gan dalībvalstīm, gan Pilsētas mēru pakta valstu koordinatoriem attiecīgu katrai dalībvalstij paredzētu informāciju tādā formātā, kas piemērots iekļaušanai nacionālajos enerģētikas un klimata plānos, lai varētu izmantot pieejamos datus;

29.

uzskata, ka Pārvaldības regulā noteikto valsts mērķrādītāju un vietējo un reģionālo mērķrādītāju sasaistei ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu dalībvalstu apņemšanās ticamību. Komiteja arī aicina Eiropas Komisiju oficiāli izvērtēt vietējā un reģionālā līmeņa klimatrīcību un par to ziņot ANO līmenī, kad notiek ES nacionāli noteiktā devuma pārskatīšana;

30.

atzīmē, ka ir svarīgi stiprināt inovācijas un uzņēmējdarbības kultūru vietējā un reģionālajā līmenī. Komiteja mudina mazāk attīstītos reģionos izveidot daudzas reģionālās inovācijas ielejas, kā arī inovācijas centrus un inkubatorus. Šīs teritoriālās struktūras būtu jāatbalsta sinerģijā, proti, ar publiskā un privātā sektora partnerībām un dažādām ES finansējuma plūsmām, lai stimulētu zaļo inovāciju, sociālo iekļaušanu un ekonomikas izaugsmi.

Eiropas zaļais kurss kā visaptveroša stratēģija – virzība uz Eiropas labklājības ekonomikas satvaru

31.

uzskata, ka zaļā kursa kritēriju strukturāla iekļaušana visos ES ekonomikas pārvaldības un finansēšanas instrumentos ir būtiska, lai izveidotu jaunu Eiropas satvaru ilgtspējīgai labklājībai, kurā IKP nav vienīgais sabiedrības labklājības rādītājs;

32.

uzskata, ka Eiropas zaļo kursu var sekmīgi īstenot tikai tad, ja tas ir pienācīgi integrēts ES ekonomikas pārvaldībā, sākot ar DFS un Eiropas pusgada ciklu, un tāpēc iesaka Eiropas Komisijai saskaņā ar Eiropas Klimata akta 7. panta 2. punktu pastiprināt centienus šajā virzienā; norāda, ka ir jāatspoguļo visas Astotajā vides rīcības programmā izklāstītās vides aizsardzības prioritātes, lai nodrošinātu, ka ES nepārkāpj planētas iespēju robežas;

33.

atbalsta rūpīgu Eiropas pusgada darbības reformu, lai pusgadu vēl vairāk saskaņotu ar visiem Eiropas zaļā kursa nozaru mērķiem un līdz ar to ar tādiem instrumentiem kā nacionālie enerģētikas un klimata plāni un Astotā vides rīcības programma. Reformai būtu jābalstās uz attiecīgo pieredzi, kas gūta saistībā ar Eiropas pusgada zaļināšanas iniciatīvu un ilgtspējīgas attīstības mērķu integrēšanu Eiropas pusgada analīzē;

34.

uzsver, ka pastāvīgi jāuzrauga un jānovērtē zaļās pārkārtošanās politikas pasākumu sociālā ietekme. Komiteja aicina zaļā kursa uzraudzības sistēmā integrēt izveidotos uzraudzības instrumentus, piemēram, sociālā progresa indeksu, lai novērtētu sociālās iekļaušanas pasākumu efektivitāti, un ierosina vajadzības gadījumā pielāgot vietējās zaļās pārkārtošanās stratēģijas;

35.

mudina Eiropas pusgada novērtēšanas rādītājos vēl vairāk integrēt principu “nenodari būtisku kaitējumu” un taisnīgas pārkārtošanās, sociālā un vidiskā taisnīguma koncepciju, nodrošinot, ka īstenošanas metodes valstu līmenī ir pietiekami saskaņotas un piemērotas īstenošanai vietējā un reģionālajā līmenī;

36.

uzsver, ka Eiropas Revīzijas palāta īpašajā ziņojumā par ES klimata un enerģētikas mērķiem (17) norāda, ka nacionālajos enerģētikas un klimata plānos nav pietiekami precīzi atspoguļotas vajadzīgās investīcijas un finansējuma avoti, lai varētu novērtēt, vai būs pieejams pietiekams finansējums 2030. gada mērķu sasniegšanai. Tāpēc RK iesaka dalībvalstīm nacionālajos enerģētikas un klimata plānos uzlabot ieguldījumu vajadzību novērtējumus un izraudzīties vienotas metodes, lai varētu saskaņot ieguldījumu vajadzību analīzi: to varētu labāk sasaistīt ar Eiropas pusgada satvaru un saskaņot ar nacionālajos enerģētikas un klimata plānos minētajiem pasākumiem un mērķiem, kā to paredz Pārvaldības regulas 3. pants, un ilgtermiņa stratēģijām, kā noteikts Pārvaldības regulas 15. pantā;

37.

uzskata, ka kohēzijas politika ir būtisks instruments vietējo un reģionālo kopienu ilgtspējīgai attīstībai. Šajā saistībā Komiteja aicina Eiropas Komisiju vēl vairāk stiprināt Eiropas zaļā kursa iekļaušanu minētajā politikas jomā un arī šajā kontekstā pastiprināt principa “nenodari būtisku kaitējumu” un taisnīgas pārkārtošanās, sociālā un vidiskā taisnīguma koncepcijas piemērošanu;

Zaļā kursa sociālā dimensija

38.

vēlreiz norāda, ka nesenās krīzes ir vājinājušas ES kopienas un sociālo kohēziju, būtiski ietekmējot visneaizsargātākos iedzīvotājus; tāpēc Eiropas zaļā kursa satvarā arvien vairāk uzmanības jāpievērš sociālajai dimensijai, izmantojot sociālās inovācijas potenciālu, lai stimulētu taisnīgu zaļo pārkārtošanos;

39.

atzinīgi vērtē Kopīgā pētniecības centra ziņojumu Demography and climate change (18) un norāda uz tajā iekļauto aicinājumu reģionu zaļās pārkārtošanās plānu izstrādē ņemt vērā reģionu demogrāfiskās struktūras atšķirības un demogrāfijas dinamikas un urbanizācijas mijiedarbību: šis aspekts palielina vietējiem apstākļiem pielāgotas Eiropas zaļā kursa īstenošanas nepieciešamību;

40.

norāda, ka jaunieši ir visatvērtākā sabiedrības daļa un virzītājspēks, kas ietekmē, aizstāv un pieprasa atbildīgu rīcību virzībā uz ilgtspējīgu pārkārtošanos; aicina vietējās un reģionālās pašvaldības izmantot viņu apņēmību, proti, aizsargāt vidi un cīnīties pret klimata pārmaiņām, un labāk iesaistīt viņus lēmumu pieņemšanas procesā;

41.

uzsver, ka vietējā un reģionālajā līmenī vairāk jāattīsta prasmes un spējas gan privātajā, gan publiskajā sektorā, atbalstot apmācību, mūžizglītības iespējas un mērķtiecīgu izglītības politiku, kas veicina “ilgtspējas kultūru”. Šis aspekts būtu jāņem vērā, izstrādājot nacionālos enerģētikas un klimata plānus, un īpaša uzmanība jāpievērš vietējās un reģionālās publiskās pārvaldes iestāžu prasmēm, pamatojoties uz nostādnēm, kas iekļautas Padomes 2022. gada 16. jūnija Ieteikumā par to, kā nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti (19), un Komisijas vadlīnijās attiecībā uz nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem (20); mudina dalībvalstis sadarboties ar izglītības iestādēm un vietējām un reģionālajām pašvaldībām, lai izstrādātu izglītības programmas, kas būtu pielāgotas un iedvesmo skolēnus izjust atbildību par vidi un veido viņos izpratni par klimata aizsardzību;

42.

uzsver, ka ir svarīgi veicināt zaļā darbaspēka daudzveidību un iekļaušanu. Komiteja mudina nākt klajā ar iniciatīvām, kas vērstas uz nepietiekami pārstāvētām grupām, tostarp sievietēm, minoritāšu pārstāvjiem un cilvēkiem ar invaliditāti, un kas veicina dalību ar zaļo ekonomiku saistītās apmācības programmās un nodarbinātības iespēju izmantošanu. RK aicina dalībvalstis un vietējās un reģionālās pašvaldības sadarboties ar nevalstiskajām organizācijām un partneriem no privātā sektora, lai visiem cilvēkiem radītu vienādas piekļuves iespējas zaļajā darba tirgū;

43.

norāda uz secinājumu, ka vietējās un reģionālās pārvaldes iestādes saskaras ar kompetences, spēju un finansējuma trūkumu, ko saasina papildu darba slodze, kuru rada noturības un atveseļošanas plānu īstenošana. Tāpēc Komiteja uzskata, ka būtu jāvelta vairāk pūļu, tostarp izmantojot vietējām pašvaldībām paredzētu finansējumu un/vai tiešos pārskaitījumus, lai publisko iestāžu darbiniekiem nodrošinātu ar enerģētikas pārkārtošanu un ar pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītas prasmes; iesaka sniegt atbalstu, īstenojot izglītības, apmācības un apmaiņas pasākumus, lai uzlabotu vietējās pārvaldes darbinieku spējas. Šajā saistībā var palīdzēt tādas iniciatīvas kā Klimata pakta sūtņu tīkls, kuras veicina dedzīgu klimata aizstāvju decentralizētu tīklu un tādējādi nodrošina, ka vietējās un reģionālās pašvaldības var gūt labumu no plašākas vietējā līmeņa iesaistes, plašākas sabiedrības izpratnes un labākas klimata pasākumu īstenošanas vietējā līmenī, efektīvi pavairojot ilgtspējas iniciatīvu ietekmi;

44.

uzsver, ka pārejas paātrināšanā svarīga ir mācīšanās no līdzbiedriem un paraugprakses apmaiņa, un aicina Eiropas Komisiju un attiecīgās izpildaģentūras sadarboties ar RK, lai veicinātu informācijas un zināšanu apmaiņu par ES projektiem un parādītu iedzīvotājiem konkrētus pārkārtošanās ieguvumus.

45.

atkārtoti norāda, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir būtiska loma taisnīgas pārkārtošanās politikas īstenošanā, jo tās sniedz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus, īsteno enerģētiskās nabadzības un mobilitātes iespēju nabadzības mazināšanas pasākumus un sniedz cita veida mērķētu atbalstu neaizsargāto grupu aizsardzībai pret dzīves izmaksu negatīvajām sekām; tāpēc Komiteja atkārto ES dalībvalstīm adresēto aicinājumu vietējās un reģionālās pašvaldības iesaistīt sociālo klimata plānu savlaicīgā sagatavošanā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2023/955 (21), ar ko izveido Sociālo klimata fondu, un šos plānus saskaņot ar to nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem ar mērķi prioritāti dot enerģētiskās nabadzības un mobilitātes iespēju nabadzības mazināšanas pasākumiem.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).

(3)   Harnessing Climate and SDGs Synergies – Department of Economic and Social Affairs (https://sdgs.un.org/climate-sdgs-synergies).

(4)  Komisijas paziņojums “2023. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojums” (COM(2023) 376 final).

(5)  https://www.who.int/health-topics/one-health#tab=tab_1.

(6)  Reģionu komitejas atzinums “Tīru planētu – visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku” (OV C 404, 29.11.2019., 58. lpp.) (ENVE-VI/037).

(7)  Ziņojums Measuring Progress towards Climate Neutrality – Institut für Ökologie (https://www.ecologic.eu/18153).

(8)  https://environment.ec.europa.eu/events/zero-pollution-urban-and-regional-scoreboard-workshop-2023-04-25_en.

(9)  https://climateobservatory.eu/.

(10)  www.intelligentcitieschallenge.eu/news/local-green-deals-blueprint-action.

(11)  https://www.oecd.org/gov/pcsd/pcsd-country-profiles.htm.

(12)  RK pētījums Local and regional authorities in the governance of the energy union (Vietējās un reģionālās pašvaldības enerģētikas savienības pārvaldībā), 2023. gads.

(13)  Skatīt Faber, Ricarda, D. Kocher and M. Duwe (2023) “ Progress on the implementation of national Multilevel Climate and Energy Dialogues: Assessing Member States’ own reporting. A preliminary assessment of the implementation of Article 11 of the EU’s Governance Regulation.” 4i-TRACTION Procedural Governance Series. Institut für Ökologie, Berlīne.

(14)  https://unhabitat.org/urban-climate-action-the-urban-content-of-the-ndcs-global-review-2022.

(15)  Šā ES projekta mērķis ir, izveidojot daudzlīmeņu dialoga platformas, veicināt daudzlīmeņu dialogus sešās dalībvalstīs (Bulgārijā, Horvātijā, Itālijā, Francijā, Portugālē, Rumānijā) (https://energy-cities.eu/project/life-necplatform/).

(16)  RK atzinumu “Stiprināt reģioniem un pilsētām paredzēto ES zaļā kursa iniciatīvu potenciālu un sinerģiju” (OV C, C/2023/249, 26.10.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2023/249/oj) (CDR 229/2023).

(17)  Eiropas Revīzijas palāta, Īpašais ziņojums Nr. 18/2023: “ES klimata un enerģētikas mērķrādītāji: 2020. gada mērķrādītāji ir sasniegti, bet maz pazīmju, ka darbības, kas vērstas uz 2030. gada mērķrādītāju sasniegšanu, būs pietiekamas” (https://www.eca.europa.eu/lv/publications/sr-2023-18).

(18)  https://publications.jrc.ec.europa.eu/repository/handle/JRC133580.

(19)   OV C 243, 27.6.2022., 35. lpp.

(20)  Komisijas paziņojums “Norādījumi dalībvalstīm par 2021.–2030. gada nacionālo enerģētikas un klimata plānu atjaunināšanu” (OV C 495, 29.12.2022., 24. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/955 (2023. gada 10. maijs), ar ko izveido Sociālo klimata fondu un groza Regulu (ES) 2021/1060 (OV L 130, 16.5.2023., 1. lpp.).