—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 167. pantu,

—

ņemot vērā ANO 2006. gada 13. decembra Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām,

—

ņemot vērā 2013. gada 27. jūnija Marrākešas līgumu, kas atvieglo piekļuvi iespieddarbiem personām, kuras ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvu 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (1),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. septembra Direktīvu 2001/84/EK par tālākpārdošanas tiesībām par labu mākslas oriģināldarba autoram (2),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/115/EK par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām intelektuālā īpašuma jomā (3),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/28/ES par dažiem atļautiem nenosakāmu autortiesību subjektu darbu izmantošanas veidiem (4),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 13. septembra Regulu (ES) 2017/1563 par to, kā tādu personu interesēs, kas ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai ar drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ, notiek Savienības un trešo valstu pārrobežu apmaiņa ar konkrētu ar autortiesībām aizsargātu darbu un blakustiesību objektu kopijām pieejamā formātā (5),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 13. septembra Direktīvu (ES) 2017/1564 par dažiem atļautiem konkrētu ar autortiesībām aizsargātu darbu un blakustiesību objektu izmantošanas veidiem tādu personu interesēs, kas ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai ar drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ, un ar kuru groza Direktīvu 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (6),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Direktīvu (ES) 2019/882 par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (7),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 14. jūnija Regulu (ES) 2017/1128 par tiešsaistes satura pakalpojumu pārrobežu pārnesamību iekšējā tirgū (8),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Direktīvu (ES) 2019/790 par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un ar ko groza Direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK (9),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 28. aprīļa Regulu (ES) 2021/695, ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (10),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 20. maija Regulu (ES) 2021/818, ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2021.–2027. gads) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1295/2013 (11),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. septembra Regulu (ES) 2022/1925 par sāncensīgiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē un ar ko groza Direktīvas (ES) 2019/1937 un (ES) 2020/1828 (Digitālo tirgu akts) (12),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 19. oktobra Regulu (ES) 2022/2065 par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts) (13),

—

ņemot vērā Eiropas reģionālo un mazākumtautību valodu hartu,

—

ņemot vērā 2021. gada 19. maija rezolūciju par mākslīgo intelektu izglītības, kultūras un audiovizuālajā nozarē (14),

—

ņemot vērā 2010. gada 5. maija rezolūciju par “ Europeana — nākamie soļi”  (15),

—

ņemot vērā 2007. gada 27. septembra rezolūciju par “ i2020: Pretim digitālai Eiropas bibliotēkai”  (16),

—

ņemot vērā Padomes 2001. gada 12. februāra rezolūciju par fiksētas valsts noteiktas grāmatu cenu sistēmu piemērošanu (17),

—

ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—

ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A9-0257/2023),

A.

tā kā grāmatām ir būtiska nozīme mūsu sabiedrībā kā nenovērtējamam zināšanu, izglītības, kultūras, informācijas un izklaides avotam un būtiskam līdzeklim ES vērtību, kultūras un valodu daudzveidības un kultūras mantojuma saglabāšanai un izplatīšanai;

B.

tā kā grāmatas uzlabo vārdu krājumu un valodu prasmes, palīdzot cilvēkiem saprast un izteikt sarežģītas idejas, kā arī veicina kritisko domāšanu, zinātkāri, analītiskās prasmes, līdzdalību demokrātijā un sociālo iekļaušanos;

C.

tā kā grāmatām ir arī īpaši būtiska nozīme cilvēka dzīvē jau no mazotnes, jo tās veicina bērnu kognitīvo, emocionālo un sociālo attīstību;

D.

tā kā Eiropas grāmatniecības nozare ir no lielākajām kultūras un radošajām nozarēm Eiropā un katru gadu tiek publicēti aptuveni 600 000 grāmatu, turklāt tiek lēsts, ka ES grāmatniecības nozare nodarbina vairāk nekā pusmiljonu cilvēku;

E.

tā kā visa grāmatniecības nozares vērtības ķēde balstās uz līdzsvaru starp dažādiem dalībniekiem, piemēram, autoriem, izdevējiem, drukātājiem, tulkotājiem, grāmatu pārdevējiem, bibliotēkām un lasītājiem; tā kā katram dalībniekam ir būtiska nozīme un jebkas, kas negatīvi ietekmē vienu no tiem, ietekmē visu ķēdi;

F.

tā kā visu grāmatu radošais avots un nozares pamats ir autori;

G.

tā kā Eiropas izdevējiem, no kuriem lielākā daļa ir MVU vai pat mikrouzņēmumi, ir izšķiroša nozīme kultūras daudzveidības un vārda brīvības garantēšanā, kas ļauj sadzirdēt viedokļu daudzveidību;

H.

tā kā grāmatas radīšana prasa izdevējiem veikt konsekventus un riskantus ilgtermiņa ieguldījumus, lai nodrošinātu plašu radošo darbu klāstu;

I.

tā kā Eiropas grāmatniecības nozares spēja nodrošināt sabiedrībai plašu grāmatu klāstu ir atkarīga no efektīvas autortiesību sistēmas, kas nodrošina iespēju atalgot par radīšanu katru vērtības ķēdes elementu un veikt ieguldījumus jaunās grāmatās;

J.

tā kā grāmatniecības nozarei ir būtiska nozīme vārda brīvības veicināšanā, ko var īstenot tikai tad, ja izdevējdarbības nozarē tiek nodrošināta brīvība, neatkarība, redakcionālais plurālisms un autoru atbildība;

K.

tā kā dažu dalībvalstu valdību ietekme un regulatīvais spiediens uz grāmatniecības nozari un autoru pašcenzūras fenomens negatīvi ietekmē kultūras daudzveidību un vārda brīvību, kas ir pretrunā ES vērtībām;

L.

tā kā iespiestas grāmatas, e-grāmatas un audiogrāmatas ir tirgū pieejamas atšķirīgas iespējas un tās viena otru papildina;

M.

tā kā iespiestās grāmatas veido aptuveni 85 % (18) no grāmatu pārdošanas apjoma Eiropas tirgū, tām jo īpaši dod priekšroku jaunie lasītāji un ir pierādīts, ka tās ir labvēlīgākas bērnu attīstībai;

N.

tā kā grāmatnīcas un bibliotēkas, jo īpaši vietējās kopienās, kalpo par vārtiem uz lasīšanas, zināšanu un kultūras veicināšanu un tām ir izšķiroša nozīme sociālās un digitālās iekļautības veicināšanā;

O.

tā kā Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, tam sekojošais izmaksu pieaugums nozarē, krasā inflācija un papīra krīze ir radījuši būtiskas problēmas grāmatniecības nozarei un nopietni ietekmējuši tās konkurētspēju;

P.

tā kā Covid-19 pandēmija būtiski ietekmēja Eiropas grāmatu nozari un tai bija atšķirīga ietekme uz dalībvalstīm un dažādiem vērtības ķēdes posmiem; tā kā šī nozare tomēr izrādīja noturību, sevišķi tajās dalībvalstīs, kuras piedāvāja pienācīgu un mērķtiecīgu atbalstu;

Q.

tā kā daudzas ES izdotās grāmatas nav pieejamas Eiropas lasītājiem ES tirgus lingvistiskās un ģeogrāfiskās sadrumstalotības dēļ un jo īpaši tāpēc, ka trūkst tulkojumu no citām valodām, kas nav angļu valoda, tostarp no mazajām valodām;

R.

tā kā ir pastāvīgi samazinājusies lasītprasme sociālo mediju, digitālo platformu un lietotņu popularitātes dēļ, kas daudzos gadījumos ir aizstājušas lasīšanu izklaides nolūkā kā brīvā laika pavadīšanas veidu;

S.

tā kā to grāmatu īpatsvars, kas izgatavotas cilvēkiem ar invaliditāti pieejamos formātos, pastāvīgi pieaug, bet joprojām ir nepietiekams;

T.

tā kā digitālo grāmatu pieejamība sniedz iespēju uzlabot piekļuvi grāmatām cilvēkiem ar invaliditāti, bet tam ir nepieciešami pienācīgi ieguldījumi dažādu formātu izstrādē un attiecīgo prasmju attīstīšanā;

U.

tā kā sadarbspējas trūkums starp e-grāmatu formātiem pastiprina dominējošo tirgus dalībnieku stāvokli, vienlaikus ierobežojot patērētāju izvēli un aizsardzību;

V.

tā kā Brexit ir būtiski ietekmējis Eiropas grāmatu tirgus piegādes ķēdi, imports un eksports kļuvis sarežģītāks, augušas grāmatu cenas un nosūtīšanas un muitas izmaksas, kas negatīvi ietekmē Eiropas satura izplatīšanu;

W.

tā kā Brexit ir arī negatīvi ietekmējis tik ļoti nepieciešamo prasmju attīstību izdevējdarbības nozarē, samazinot studentu apmaiņu starp Apvienoto Karalisti, Īriju un citām Eiropas valstīm ļoti nozīmīgās izdevējprogrammās;

X.

tā kā pašreizējais papīra un tintes trūkums apgrūtina grāmatu ražošanu;

Y.

tā kā daudzas bērnu grāmatas tiek iespiestas Āzijā, jo Eiropā trūkst ražošanas jaudas;

Z.

tā kā saskaņā ar Atmežošanas regulu (19) iespiedējiem un papīra ražotājiem būs jāapkopo un jāiesniedz dati par tās koksnes izcelsmi, ko tie izmanto papīra ražošanai grāmatu vajadzībām, jo pēc tam, kad koksne pārvērsta papīrā, izcelsmei vairs nav iespējams izsekot;

AA.

tā kā fiksētās grāmatu cenas dažās dalībvalstīs kalpo kā instruments savas kultūras politikas aizsardzībai un var palīdzēt nodrošināt redakcionālo plurālismu, plašu nodrošinājumu ar grāmatām un neatkarīgu grāmatnīcu daudzveidīgu vietējo tīklu, jo īpaši ņemot vērā tiešsaistes pārdošanas pieaugumu,