52023IP0192

EUR-Lex

Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52023IP0192 - EN

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 52023IP0192

Help

Eiropas Parlamenta 2023. gada 10. maija rezolūcija par Komisijas 2022. gada ziņojumu par Serbiju (2022/2204(INI))

OV C, C/2023/1065, 15.12.2023, ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2023/1065/oj (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2023/1065/oj

HTML

PDF - authentic OJ

e-signature

How to verify the authenticity of the Official Journal

Oficiālais Vēstnesis
Eiropas Savienības

Serija C

C/2023/1065

15.12.2023

P9_TA(2023)0192

2022. gada ziņojums par Serbiju

Eiropas Parlamenta 2023. gada 10. maija rezolūcija par Komisijas 2022. gada ziņojumu par Serbiju (2022/2204(INI))

(C/2023/1065)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbijas Republiku, no otras puses (1), kas stājās spēkā 2013. gada 1. septembrī,

—	ņemot vērā 2023. gada 27. februāra Briseles nolīgumu un 2023. gada 18. martā Ohridā panākto vienošanos, un nolīguma īstenošanas pielikumu,

—	ņemot vērā Serbijas 2009. gada 19. decembra pieteikumu dalībai ES,

—	ņemot vērā Komisijas 2011. gada 12. oktobra atzinumu par Serbijas pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā (COM(2011)0668), Eiropadomes 2012. gada 1. marta lēmumu piešķirt Serbijai kandidātvalsts statusu un Eiropadomes 2013. gada 27. un 28. jūnija lēmumu sākt sarunas ar Serbiju par pievienošanos ES,

—	ņemot vērā Saloniku Eiropadomes prezidentūras 2003. gada 19. un 20. jūnija sanāksmes secinājumus,

—	ņemot vērā ES un Rietumbalkānu 2019. gada 17. maija samitā pieņemto Sofijas deklarāciju,

—	ņemot vērā ES un Rietumbalkānu 2020. gada 6. maija samitā pieņemto Zagrebas deklarāciju,

—	ņemot vērā ES un Rietumbalkānu 2022. gada 6. decembra samitā pieņemto Tirānas deklarāciju,

—	ņemot vērā 2014. gada 28. augustā sākto Berlīnes procesu un 2021. gada 5. jūlijā notikušo 8. Berlīnes procesa samitu,

—	ņemot vērā 2020. gada 10. novembra Sofijas samitu, tostarp Deklarāciju par kopējo reģionālo tirgu un Deklarāciju par zaļo programmu Rietumbalkāniem,

—	ņemot vērā 2006. gada 20. jūlija Enerģētikas kopienas līgumu (2) un Padomes 2006. gada 29. maija Lēmumu par to, lai Eiropas Kopiena noslēgtu Enerģētikas kopienas līgumu (3),

—	ņemot vērā Deklarāciju par energoapgādes drošību un zaļo pārkārtošanos Rietumbalkānos un nolīgumus par pārvietošanās brīvību un profesionālo un augstākās izglītības kvalifikāciju atzīšanu, kas pieņemti Berlīnes procesa attiecībā uz Rietumbalkāniem 2022. gada 3. novembra samitā,

—

ņemot vērā to, ka Eiropas Kopiena 2005. gada 17. februārī un Serbijas Republika — 2009. gada 31. jūlijā ratificēja Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, ko pieņēma 1998. gada 25. jūnijā Ceturtajā ministru konferencē “Vide Eiropai”,

—	ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2022. gada 26. jūlija rezolūciju par cilvēktiesībām uz tīru, veselīgu un ilgtspējīgu vidi,

—

ņemot vērā ANO Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija Rezolūciju Nr. 1244 (1999), Starptautiskās Tiesas (ST) 2010. gada 22. jūlija konsultatīvo atzinumu par to, vai vienpusējā Kosovas neatkarības pasludināšana atbilst starptautiskajām tiesībām, un ANO Ģenerālās asamblejas 2010. gada 9. septembra Rezolūciju Nr. 64/298, kurā atzīts šā ST atzinuma saturs un pausta atzinība ES gatavībai veicināt dialogu starp Serbiju un Kosovu,

—	ņemot vērā 2013. gada 19. aprīļa pirmo vienošanos par principiem, kas reglamentē attiecību normalizēšanu starp Serbijas un Kosovas valdībām, 2015. gada 25. augusta nolīgumus un notiekošo ES veicināto dialogu attiecību normalizēšanai,

—

ņemot vērā 2022. gada 27. augusta vienošanos starp Serbijas un Kosovas valdībām par brīvu pārvietošanos un 2022. gada 23. novembra vienošanos par transportlīdzekļu reģistrācijas numura zīmēm, kā arī 2022. gada 21. jūnijā ES atbalstītā dialoga ietvaros pieņemto enerģētikas nolīgumu īstenošanas ceļvedi,

—	ņemot vērā Eiropadomes 2023. gada 9. februāra secinājumus par ES atbalstīto dialogu starp Belgradu un Prištinu,

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 5. februāra paziņojumu “Pievienošanās procesa uzlabošana — ticama ES perspektīva Rietumbalkāniem” (COM(2020)0057),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1529 (2021. gada 15. septembris), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA III) (4),,

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 6. oktobra paziņojumu “Ekonomikas un investīciju plāns Rietumbalkāniem” (COM(2020)0641) un Komisijas dienestu 2020. gada 6. oktobra darba dokumentu “Pamatnostādnes zaļās programmas Rietumbalkāniem īstenošanai” (SWD(2020)0223),

—	ņemot vērā Komisijas 2022. gada 22. aprīļa novērtējumu par Serbijas ekonomikas reformu programmu 2021.–2023. gadam (SWD(2021)0096) un Padomes 2022. gada 24. maijā pieņemtos ES, Rietumbalkānu un Turcijas ekonomikas un finanšu dialoga kopīgos secinājumus,

—	ņemot vērā Komisijas 2022. gada 12. oktobra paziņojumu “2022. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku” (COM(2022)0528), kam pievienots Komisijas dienestu darba dokuments “2022. gada ziņojums par Serbiju” (SWD(2022)0338),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 29. aprīļa paziņojumu “Atbalsts Rietumbalkāniem cīņā pret Covid-19 un augšupejai laikposmā pēc pandēmijas” (COM(2020)0315),

—	ņemot vērā konferences par pievienošanos Eiropas Savienībai 12. un 13. sanāksmi ministru līmenī ar Serbiju, kas notika 2021. gada 22. jūnijā un 14. decembrī un noslēdzās ar ceturtās kopas “Zaļā programma un ilgtspējīga savienojamība” uzsākšanu,

—	ņemot vērā ES un Serbijas stabilizācijas un asociācijas padomes sesto sanāksmi, kas notika 2022. gada 25. janvārī Briselē,

—	ņemot vērā Padomes 2022. gada 13. decembra secinājumus par paplašināšanos un stabilizācijas un asociācijas procesu,

—	ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2022. gada 10. janvāra Īpašo ziņojumu 01/2022 “ES atbalsts tiesiskumam Rietumbalkānos: neraugoties uz centieniem, pamatproblēmas saglabājas”,

—	ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2021. gada 3. jūnija Īpašo ziņojumu 09/2021 “Dezinformācija, kas skar Eiropas Savienību, tiek apkarota, bet nav iegrožota”,

—	ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Serbiju,

—	ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 19. jūnija ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par Rietumbalkāniem pēc 2020. gada samita (5),

—	ņemot vērā 2022. gada 6. jūlija rezolūciju par Komisijas 2021. gada ziņojumu par Serbiju (6),

—	ņemot vērā 2021. gada 15. decembra rezolūciju par sadarbību cīņā pret organizēto noziedzību Rietumbalkānos (7),

—	ņemot vērā 2021. gada 16. decembra rezolūciju par piespiedu darbu Linglongas ražotnē un vides aizstāvības protestiem Serbijā (8),,

—	ņemot vērā 2022. gada 9. marta rezolūciju par ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju (9),

—	ņemot vērā Eiropadomes 2022. gada 23. un 24. jūnija secinājumus par Ukrainu, Ukrainas, Moldovas Republikas un Gruzijas dalības pieteikumiem, Rietumbalkāniem un ārējām attiecībām,

—	ņemot vērā 2022. gada 19. augustā publicēto Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas / Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja vēlēšanu novērošanas misijas galīgo ziņojumu par 2022. gada 3. aprīlī Serbijā notikušajām prezidenta un pirmstermiņa parlamenta vēlēšanām,

—	ņemot vērā Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) piecas izvērtēšanas kārtas par Serbiju,

—	ņemot vērā organizācijas “Transparency International” 2023. gada 31. janvārī publicēto 2022. gada globālo korupcijas uztveres indeksu,

—	ņemot vērā partiju dialoga Serbijas Republikas Nacionālajā asamblejā secinājumus par apstākļu uzlabošanu parlamenta vēlēšanu rīkošanai, ko veicināja Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Parlamenta 2022. gada 23. novembra ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos attiecībā uz jauno ES paplašināšanās stratēģiju (10),

—	ņemot vērā deklarāciju un ieteikumus, kas tika pieņemti ES un Serbijas stabilizācijas un asociācijas parlamentārās komitejas 14. sanāksmē, kura notika 2022. gada 23. un 24. novembrī,

—	ņemot vērā 2022. gada 23. novembra rezolūciju par Krievijas Federācijas atzīšanu par valsti, kas atbalsta terorismu (11),

—	ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2022. gada 2. martā pieņemto rezolūciju par agresiju pret Ukrainu,

—	ņemot vērā ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja un Rietumbalkānu valstu parlamentu priekšsēdētāju rīkotā otrā Eiropas Parlamenta un Rietumbalkānu valstu parlamentu priekšsēdētāju samita, kas notika 2021. gada 28. jūnijā, kopīgo deklarāciju,

—	ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—	ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0172/2023),

A.	tā kā paplašināšanās ir vēsturiski visefektīvākais ES ārpolitikas instruments un viena no veiksmīgākajām Savienības rīcībpolitikām, lai stimulētu un veicinātu fundamentālas reformas, tostarp tiesiskuma jomā, un tā ir ģeostratēģisks ieguldījums kontinenta ilgtermiņa mierā, stabilitātē un labklājībā;

tā kā Rietumbalkānu nākotne ir Eiropas Savienībā; tā kā Austrumu partnerības valstu pieteikums dalībai ES deva jaunu impulsu paplašināšanās procesam un mudināja ES paātrināt jau sen gaidīto solījumu Rietumbalkāniem izpildi, pieņemot lēmumu sākt pievienošanās sarunas ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju un piešķirot Bosnijai un Hercegovinai kandidātvalsts statusu;

C.	tā kā lēnāka ES paplašināšanās gaita ir radījusi labvēlīgu augsni trešo valstu, jo īpaši Krievijas un Ķīnas, ļaunprātīgām darbībām Rietumbalkānu reģionā;

tā kā Serbija kā kandidātvalsts būtu jāvērtē atbilstoši tās nopelniem, kas kā daļu no sarunu procesa, ko akceptējusi Serbija, ietver Eiropas kopīgo tiesību un vērtību ievērošanu un nelokāmu apņēmību to īstenošanā, kā arī saskaņotību ar ES ārpolitiku un drošības politiku; tā kā Serbijas virzība uz dalību ES ir atkarīga arī no attiecību normalizēšanas ar Kosovu;

tā kā ir nepieciešama paplašināšanās procesā iesaistīto valstu politisko līderu patiesa politiskā griba, lai virzītu uz priekšu fundamentālas reformas; tā kā ES un tās politiskajiem līderiem — gan dalībvalstīs, gan paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs — ir ar konkrētiem soļiem un progresu jāapliecina patiesa apņemšanās (un solījumi) attiecībā uz paplašināšanos, nodrošinot tā nepārtrauktību, konsekvenci, uzticamību un ietekmi;

F.	tā kā laika gaitā valdošais vairākums ir pastāvīgi grāvis politiskās tiesības un pilsoniskās brīvības, izdarot spiedienu uz neatkarīgajiem medijiem, politisko opozīciju un pilsoniskās sabiedrības organizācijām (PSO);

G.	tā kā Serbija ir lielākā ES pirmspievienošanās palīdzības saņēmēja Rietumbalkānos, kopš 2014. gada saņemot EUR 1 404 miljardus IPA II finansējuma;

H.	tā kā ES ir Serbijas lielākā investore. tirdzniecības partnere un galvenā līdzekļu devēja, 2021. gadā tiešajām investīcijām sasniedzot EUR 1,85 miljardus;

I.	tā kā nākamo septiņu gadu laikā ES sadarbībā ar starptautiskajām finanšu iestādēm mobilizēs līdz 30 miljardiem EUR, izmantojot 2020. gadā sākto Ekonomikas un investīciju plānu Rietumbalkāniem;

J.	tā kā Serbija ir ratificējusi visas Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvencijas,

K.	tā kā Krievijas agresijas karš pret Ukrainu un pieaugošais apdraudējums Eiropas drošībai no Krievijas puses ir vēl vairāk izgaismojuši kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) saskaņošanas nozīmi paplašināšanās procesā;

L.	tā kā balsojumā ANO Ģenerālajā asamblejā Serbija atbalstīja rezolūcijas, ar ko nosoda Krievijas agresiju Ukrainā, vienlaikus stingri atbalstot Ukrainas teritoriālās integritātes un suverenitātes ievērošanu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām;

M.	tā kā Serbija nav noteikusi sankcijas pret Krieviju pēc neprovocētā un nelikumīgā Krievijas iebrukuma Ukrainā; tā kā Serbijas saskaņotības līmenis ar Eiropas kopējo ārpolitiku un drošības politiku ir samazinājies no 64 % 2021. gadā līdz 45 % 2022. gadā;

tā kā Krievija izmanto savu ietekmi Serbijā, lai mēģinātu destabilizēt, iejaukties un apdraudēt suverēnas kaimiņvalstis; tā kā Serbija ir kļuvusi par drošu patvērumu Krievijas uzņēmumiem, piemēram, lieliem komunikācijas un mediju uzņēmumiem, tostarp “Russia Today” (“RT”); tā kā sociālo plašsaziņas līdzekļu platformas ir kļuvušas par instrumentiem, lai veicinātu antidemokrātiskas politiskās kustības Rietumbalkānos;

tā kā saskaņā ar Balkānu brīvo mediju iniciatīvas ziņojumu Serbijā dezinformācija izplatās daudz ātrāk, nekā neatkarīgi faktu pārbaudītāji var to dokumentēt, un tas rada šķeļošu, pret ES vērstu noskaņojumu, kurš izraisa arvien lielākas bažas par drošību reģionā; tā kā dezinformācijas avots bieži ir kādas politiskas personas nepatiesi vai maldinoši paziņojumi, par kuriem pēc tam ziņo valsts pārvaldīti mediji un kurus pēc tam izplata sociālajos medijos;

Apņemšanās pievienoties ES

atzinīgi vērtē to, ka dalība Eiropas Savienībā joprojām ir Serbijas stratēģiskais mērķis, un šajā sakarībā atzinīgi vērtē jaunā Eiropas integrācijas ministra iecelšanu; uzsver, ka pievienošanās procesa dinamiku, kā izklāstīts sarunu programmā, noteiks progress tiesiskuma un pamattiesību jomā, demokrātisko iestāžu darbība, apņemšanās ievērot kopīgās Eiropas tiesības un vērtības un attiecību ar Kosovu normalizēšana un deeskalācija; šajā sakarībā uzsver, ka būtiska nozīme ir saskaņošanai ar ES kopējo ārpolitikas un drošības politiku (KĀDP), jo īpaši attiecībā uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu;

sagaida, ka Serbijā tiks izveidota spēcīga jauna ES pievienošanās sarunu grupa; aicina iestādes izstrādāt spēju veidošanas plānus, lai stiprinātu Serbijas spējas īstenot pievienošanās ES procesu;

pauž nožēlu par Serbijas joprojām zemo saskaņotības līmeni ar KĀDP — kurš ir nokrities no 64 % 2021. gadā līdz 45 % 2022. gada augustā —, jo īpaši saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu; uzsver, ka Serbija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kas nav atbalstījusi ES sankcijas pret Krieviju; aicina attiecīgās iestādes apliecināt nepārprotamu apņemšanos ievērot starptautiskās tiesības un ES vērtības un pielāgoties ES ierobežojošajiem pasākumiem pret Krieviju; atkārtoti pauž nostāju, ka pievienošanās sarunas ar Serbiju būtu jāvirza uz priekšu tikai tad, ja valsts pievienosies ES sankcijām pret Krieviju un panāks ievērojamu progresu tās ar ES saistīto reformu īstenošanā; mudina Serbiju nodrošināt ES noteikto sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju efektīvu piemērošanu, apkarojot jebkādu šo sankciju apiešanu vai apiešanas mēģinājumus;

pauž nožēlu par to, ka 2022. gadā Komisija konstatēja regresu vienā no sarunu sadaļām, proti, 31. sadaļā par ārpolitiku, drošības un aizsardzības politiku; uzsver, ka Serbijai kā kandidātvalstij ir jāievēro ES principi un politika un ir jāpārtrauc jebkāda pieskaņošanās kareivīgam autokrātiskam režīmam;

norāda uz Serbijas pieskaņošanos ES, balsojot par attiecīgajām ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijām un Krievijas atstādināšanu no Cilvēktiesību padomes; atzinīgi vērtē Serbijas atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei un suverenitātei; tomēr pauž nožēlu par to, ka Serbija pastāvīgi nav pieskaņojusies ES ierobežojošajiem pasākumiem un lielākajai daļai no Augstā pārstāvja Eiropas Savienības vārdā sniegtajām deklarācijām pret Krieviju, kura ir agresors attiecībā pret Ukrainu; atzinīgi vērtē Serbijas pievienošanos ES ierobežojošajiem pasākumiem pret Baltkrieviju, ņemot vērā tās lomu Krievijas iebrukumā Ukrainā un pasākumus pret bijušo Ukrainas vadību, kā arī Serbijas enerģētikas palīdzību, atjaunošanas centienus un pasākumus, kas veikti, lai sniegtu humāno palīdzību Ukrainai; tomēr pauž nožēlu par to, ka savu lēmumu par saskaņošanu ar šiem pasākumiem Serbijas valdība bieži vien izvēlas nepaziņot publiski;

pauž nožēlu par to, ka turpinās Serbijas ciešas attiecības un partnerība ar Krieviju — tas izraisa jautājumus par Serbijas stratēģisko virzību un kavē ekonomisko un politisko attīstību; pauž bažas par to, cik lielā mērā Krievijas amatpersonas ietekmē dažus Serbijas valsts iestāžu lēmumus; nosoda valsts amatpersonu un ietekmīgu mediju kampaņas ar mērķi izjaukt ES integrācijas procesu;

pauž dziļu nožēlu par to, ka daži Serbijas ārpolitikas galvenie elementi ir pretrunā ES nostājām, tostarp apspriežu plāna starp Serbijas Ārlietu ministriju un Krievijas Ārlietu ministriju 2023.–2024. gadam parakstīšana un tikšanās ar tādām augstākā līmeņa amatpersonām no Krievijas, kuras ir iekļautas ES sankciju sarakstā; pauž bažas par to, ka Drošības izlūkošanas aģentūras (BIA) direktora amatā ir iecelts Aleksandar Vulin, kurš ir pazīstams ar savu pret ES vērsto un Kremli atbalstošo retoriku un agrāk ir sniedzis Krievijas varas iestādēm informāciju par trimdā esošās Krievijas opozīcijas sanāksmēm, arī tām, kurās piedalījās Vladimir Kara-Murza, kuram vēlāk Krievijas tiesa piesprieda 25 gadu cietumsodu; pauž bažas par apgalvojumiem, ka Serbijas iestādes noklausās Krievijas opozīcijas pārstāvju sarunas Belgradā;

uzsver, ka jebkāda sadarbība, kas veicina autoritāru un antidemokrātisku praksi Krievijā vai Serbijā, kaitētu ES un Serbijas turpmākajām attiecībām, un uzsver, ka Serbijas un ES savstarpēja uzticēšanās un Serbijas patiesa apņemšanās integrēties ES ir būtiska notiekošās Krievijas agresijas pret Ukrainu kontekstā; atkārtoti aicina Serbijas iestādes nodrošināt lielāku pārredzamību attiecībā uz tā dēvētā Krievijas un Serbijas humānās palīdzības centra Nišā lomu un darbībām un nekavējoties izbeigt jebkādu sadarbību, jo īpaši miltiāro sadarbību, ar Krieviju;

pauž nožēlu par Serbijas sadarbību ar autoritāro režīmu Irānā un tās augsta līmeņa pārstāvju uzņemšanu Belgradā laikā, kad Irānas režīms brutāli apspiež savu iedzīvotāju masu protestus; aicina Serbiju ticami distancēties no antidemokrātiskiem režīmiem;

10.

atgādina, ka pievienošanās process ES galvenokārt pamatojas uz kandidātvalsts patiesu gatavību ievērot ES vērtības un principus; pauž bažas par nesen vērojamo tendenci, ka Serbijā samazinās sabiedrības atbalsts dalībai ES, kas ir sasniedzis visu laiku zemāko līmeni, un pieaug atbalsts Krievijas režīmam, kas ir rezultāts ilgstošajai pret ES vērstajai / prokrieviskajai politiskajai retorikai, kuru plaši izplata valdības kontrolēti mediji, kā arī valdības amatpersonas, un tam, ka oficiālajām institūcijām lielā mērā nav izdevies stāties pretī Serbijas pagātnei un rast izlīgumu ar to; nosoda politiķu un valsts amatpersonu uzbrukumus, kuros tie vēršas pret ES un dažām dalībvalstīm, jo īpaši Francijai un Vācijai; norāda, ka šī sabiedrības atbalsta samazināšanās ir tiešā veidā saistīta ar citu starptautisko dalībnieku klātbūtnes pieaugumu; aicina Serbijas iestādes veicināt uz faktiem balstītas un atklātas diskusijas par pievienošanos Eiropas Savienībai; pauž nožēlu par to, ka ES aicinājumus Serbijai, lai tā ievēro savas kā kandidātvalsts saistības, Serbijas augstākās amatpersonas attēloja kā šantāžu; mudina Serbijas amatpersonas un ES amatpersonas prioritārā kārtā aktīvi informēt par ieguvumiem, ko sniedz dalība ES;

11.

pauž bažas, ka Serbijā sabiedrības atbalsts dalībai ES ir bijis ievērojami mazāks nekā pārējā reģionā, arī aptaujas rāda, ka lielākā daļa Serbijas pilsoņu varētu būt noskaņoti pret pievienošanos Eiropas Savienībai; pauž nožēlu, ka daudzi mediji savās reportāžās informāciju pasniedz ļoti neobjektīvi — pret ES un par labu Krievijai; saglabā bažas, ka valsts finansēti mediji, bieži vien citējot amatpersonu teikto, palīdz izplatīt Serbijā pret ES vērstu retoriku;

12.

atgādina, ka ES ir Serbijas galvenā politiskā un ekonomiskā partnere un neapšaubāmi lielākā līdzekļu devēja; aicina ES pārskatīt Serbijai sniegtās ES finansiālās palīdzības apjomu, ja tiek turpināta antidemokrātisku režīmu atbalstīšana un nenotiek saskaņošana ar ES ierobežojošajiem pasākumiem un ar KĀDP; aicina Komisiju nodrošināt, ka visi ES izdevumi pilnībā atbilst ES stratēģiskajiem mērķiem un interesēm;

13.

aicina Serbijas valdību, Komisiju, ES dalībvalstis un ES delegāciju Serbijā īstenot aktīvāku un iedarbīgāku komunikācijas stratēģiju, lai pievienošanās ES un ES finansēto projektu un reformu nozīmi un to, kādus ieguvumus tie sniedz, popularizētu Serbijas iedzīvotāju vidū (tostarp ne tikai lielākajās pilsētās vien), un veikt pasākumus, lai apkarotu dezinformāciju par ES; aicina Serbijas politiskos līderus izmantot skaidru un nepārprotamu komunikāciju par Serbijas virzību uz Eiropu un ciešajām attiecībām ar ES; aicina Nacionālo asambleju atbalstīt Serbijas nākotni Eiropā; atkārtoti pauž Eiropas Parlamenta gatavību kopā ar Serbijas parlamenta deputātiem piedalīties komunikācijas pasākumos, ar ko ES tuvinātu Serbijai;

14.

ar bažām norāda, ka kopš Komisijas 2020. gada ziņojuma par Serbiju publicēšanas nav bijis uzlabojuma vispārējā stāvokļa novērtējumā 33 sarunu sadaļās un ka 2022. gadā Komisija nekonstatēja “labu progresu” nevienā sadaļā;

Demokrātija un tiesiskums

15.

atzinīgi vērtē Serbijas veiktos pasākumus, lai panāktu saskaņotību ar ES sarakstu, kurā iekļautas tās trešās valstis, kuru valstspiederīgajiem ir ES vajadzīga vīza, un aicina nekavējoties veikt tālāku saskaņošanu, jo īpaši ar tām trešām valstīm, kuras rada neatbilstīgas migrācijas vai drošības risku ES; atgādina, ka šādai saskaņošanai ir izšķiroša nozīme ES un Serbijas vispārējās attiecībās — tostarp attiecībā uz migrācijas pārvaldību un bezvīzu režīma ilgtspēju; norāda, ka kopš 2022. gada rudens Serbija ir atcēlusi bezvīzu režīmus ar sešām valstīm, tostarp tām, kas noteiktas par prioritārām (Indiju, Tunisiju, Burundi un Kubu), kā rezultātā ir samazinājies tādu šo valstu pilsoņu skaits, kuri neatbilstīgi ieceļo ES dalībvalstīs un iesniedz patvēruma pieteikumu; aicina Serbiju turpināt sniegt ieguldījumu jaukto migrācijas plūsmu uz ES pārvaldībā, efektīvi sadarbojoties ar kaimiņvalstīm, tostarp ar Kosovu un ES dalībvalstīm, pilnībā ievērojot cilvēktiesības un starptautiskos standartus;

16.

uzteic Serbijas labo sadarbību ar ES neregulārās migrācijas pārvaldībā, tostarp pastāvīgo labo sadarbību ar Frontex un sarunu sākšanu par plašāka nolīguma noslēgšanu;

17.

atzinīgi vērtē Serbijas pastāvīgo aktīvo dalību un pozitīvo ieguldījumu ES misijās un operācijās saskaņā ar KDAP;

18.

atzīmē, ka pēc 2022. gada janvāra referenduma ir tikuši apstiprināti grozījumi Serbijas konstitūcijā, kuru mērķis ir stiprināt tiesu iestāžu neatkarību un uzlabot Serbijas tiesiskuma institūciju pārredzamību un efektivitāti; atzinīgi vērtē to, ka Serbijas Nacionālā asambleja 2023. gada 9. februārī pieņēma jaunos tiesu likumus; uzsver, ka reformu process būtu jāturpina, pieņemot attiecīgos īstenošanas tiesību aktus saskaņā ar Eiropas paraugpraksi, pilnībā īstenojot Venēcijas komisijas ieteikumus un ievērojot konstitūcijā noteiktos termiņus; norāda uz nepieciešamību cieši iesaistīt iedzīvotājus reformu procesā, lai palielinātu tā demokrātisko leģitimitāti; pauž bažas par “Elektroprivreda Srbije” lietu, kurā prokurori tika atlaisti pēc tam, kad viņi bija uzsākuši korupcijas lietas izskatīšanu;

19.

norāda, ka saskaņā ar vairāku PSO un neatkarīgu juridisko ekspertu sniegto informāciju tiesību akti par tiesu iestādēm joprojām pieļauj izpildvaras nepamatotu ietekmi uz to darbu, savukārt Nacionālais konvents ES jautājumos secina, ka, iespējams, nav pietiekami ņemts vērā pilsoniskās sabiedrības viedoklis; aicina Serbijas publiskā sektora iestādes prioritārā kārtā stiprināt garantijas tiesu iestāžu neatkarībai un efektivitātei; aicina veikt pilnīgu saskaņošanu ar Venēcijas komisijas atzinumiem par tiesību aktu kopumu par tiesu iestādēm un nodrošināt tādu risinājumu īstenošanu, kas novērš jebkādu nepamatotu ietekmi uz tiesu iestādēm; atgādina Serbijas iestādēm, ka būs vajadzīgs būtisks un konkrēts progress un tas tiks mērīts, ņemot vērā tiesiskuma reformu rezultātus un faktisko īstenošanu, tiesu praksi, pamattiesību ievērošanu un prokuratūras darbu;

20.

atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Parlamenta veicinātā partiju dialoga rezultātā pirms 2022. gada aprīļa vēlēšanām tika pieņemti pasākumi, ar ko uzlaboti vēlēšanu apstākļi; ar nožēlu norāda uz paralēlo dialogu par vēlēšanu nosacījumiem “bez ārējas starpniecības”, kas var apdraudēt Eiropas Parlamenta veicināto partiju dialogu;

21.

atzinīgi vērtē visu konstruktīvo spēku, jo īpaši opozīcijas, gatavību piedalīties Nacionālās asamblejas darbā un Nacionālās asamblejas gatavību turpināt šo dialogu; atbalsta parlamentārā dialoga izveidi Serbijā, kura viens no veicinātājiem ir Eiropas Parlaments; uzsver, ka dialoga mērķis ir uzlabot Serbijas Nacionālās asamblejas darbu un ka visas partijas tiek aicinātas sniegt ieguldījumu šā mērķa sasniegšanā;

22.

atgādina, ka ir svarīgi ievērot Nacionālās asamblejas reglamentu, tostarp savlaicīgi organizēt debates parlamentā un uzturēt kārtību Asamblejā galveno politisko debašu laikā, tostarp īpašajā parlamenta sesijā par Kosovu; pauž nožēlu, ka parlamentārajās diskusijās joprojām izskan musinoša retorika pret politiskajiem oponentiem, pilsonisko sabiedrību, medijiem un citu iestāžu pārstāvjiem, turklāt šādus musinošus izteicienus izmanto arī valdības amatpersonas; atkārtoti aicina jauno Nacionālo asambleju izskaust šādu praksi un efektīvi izpildīt rīcības kodeksu; atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi ievērot Asamblejas procedūras, kā arī saglabāt augstākās pārstāvju palātas reputāciju; aicina Nacionālās asamblejas priekšsēdētāju ievērot Asamblejas procedūras;

23.

norāda uz Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas / Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja vēlēšanu novērošanas misijas galīgā ziņojuma secinājumiem, kuros teikts, ka 2022. gada 3. aprīlī rīkotās parlamenta vēlēšanas piedāvāja dažādas politiskās izvēles iespējas, bet vairāku trūkumu dēļ radās nevienlīdzīgi konkurences apstākļi, kuros priekšroku guva tie, kas jau atradās amatos; pauž nožēlu par to, ka vēlēšanu kampaņas laikā turpinājās ilgstoši neatrisinātie jautājumi saistībā ar mediju reportāžām, kurās netika ievērots līdzsvars, spiediena izdarīšanu uz vēlētājiem, tostarp uz tiem, kuri saņem sociālos pabalstus un subsīdijas, un amatu ļaunprātīgu izmantošanu; pauž nožēlu par nopietnajiem apgalvojumiem, ka ir manipulēts ar vēlētāju reģistru un iestādes nav pienācīgi reaģējušas; pauž politiskas bažas par to, ka parlamenta pirmstermiņa vēlēšanu galīgo rezultātu noteikšanai bija vajadzīgs laiks 93 dienas; mudina Serbijas iestādes nodrošināt, ka turpmāk vēlēšanu rezultāti tiek noteikti efektīvi un pārredzami;

24.

atzinīgi vērtē vēlēšanu kampaņu finansēšanas tiesiskā regulējuma grozīšanu atbilstoši iepriekšējiem Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas ieteikumiem un aicina Serbijas iestādes jau laikus pirms nākamajām vēlēšanām, apspriežoties ar pilsoniskās sabiedrības ekspertiem, pilnībā ņemt vērā visus vēl neizpildītos ieteikumus, jo īpaši attiecībā uz konkurējošo kandidātu piekļuvi medijiem, kampaņu finansēšanas pārredzamības un pārskatatbildības uzlabošanu, kā arī pasākumiem, lai novērstu spiedienu uz vēlētājiem un administratīvo resursu ļaunprātīgu izmantošanu un garantētu valsts demokrātisku darbību;

25.

atzinīgi vērtē visu attiecīgo politisko dalībnieku piedalīšanos parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās, kā rezultātā veidojas plurālistiskāks parlaments; tomēr pauž nožēlu par kavēšanos vēlēšanu rezultātu finalizēšanā un jaunā parlamenta sastāva un valdības veidošanā, kā rezultātā aizkavējās svarīgu lēmumu pieņemšana — arī attiecībā uz reformām, kas saistītas ar ES;

26.

atzinīgi vērtē priekšsēdētāja vietnieku amatu un komiteju priekšsēdētāju amatu taisnīgo sadalījumu jaunajā Asamblejā, kurš atspoguļo tās sastāvu; tomēr pauž nožēlu par to, ka parlamenta darbā atgriežas nevēlamā prakse, tostarp sesiju, kuros paredzēts laiks jautājumiem, ko uzdod valdībai, neesamība, diskusiju trūkums par neatkarīgu iestāžu ziņojumiem un biežāka steidzamības procedūru izmantošana, kas iznīcina progresu, kas pēdējos gados panākts ar parlamenta reformu; pauž bažas par reizēm sakaitēto atmosfēru parlamentā, kā arī par gadījumiem, kad tiek traucēts dažu parlamenta komiteju darbs; aicina nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret opozīcijas deputātiem, konsekventi un efektīvi īstenot parlamenta rīcības kodeksu un piemērot objektīvas sankcijas par parlamentārās integritātes pārkāpumiem;

27.

atkārtoti aicina Nacionālo asambleju apturēt apvainojošu izteicienu lietošanu parlamenta debatēs un apkarot naida runu un seksismu pret sievietēm; aicina Serbijas parlamenta vadību, tostarp Asamblejas Sieviešu parlamentāro tīklu, šajā ziņā uzņemties proaktīvu lomu;

28.

atzinīgi vērtē jaunās Serbijas delegācijas iecelšanu ES un Serbijas Stabilizācijas un asociācijas parlamentārajā komitejā; mudina Serbijas parlamenta deputātus un EP deputātus turpināt konstruktīvo sadarbību;

29.

norāda, ka pēdējo desmit gadu laikā visi Serbijas parlamenta sasaukumi, izņemot vienu, tika atlaisti pirms termiņa un ka jebkādas turpmākas nevajadzīgas pāragri izsludinātas vēlēšanas neveicinātu politisko stabilitāti; norāda, ka pastāvīgi rīkotas pirmstermiņa vēlēšanas, nepārtrauktas kampaņas apstākļi un ilga kavēšanās valdības sastāva veidošanā neveicina valsts efektīvu demokrātisku pārvaldību, bet gan vājina parlamentu, kā arī izraisa parlamenta likumdošanas uzraudzības un leģitimitātes trūkumu;

30.

norāda uz nelieliem panākumiem, kas gūti cīņā pret korupciju; atkārtoti aicina Serbiju panākt pārliecinošus rezultātus lietās ar augstu sabiedrības interešu līmeni, tostarp “Krušik”, “Jovanjica” un “Belivuk”; pauž bažas par to, ka kopš pagājušā gada ziņojuma šajās lietās panāktais progress ir neliels, un par apgalvojumiem, ka Darko Šarić, atrazdamies cietumā Serbijā, vadījis starptautisku kriminālu organizāciju; uzsver, ka ir jāpieliek redzamākas pūles un politiskā griba, lai sasniegtu taustāmus rezultātus, jo īpaši attiecībā uz smagiem noziegumiem un organizēto noziedzību, un jāpanāk pārliecinoši rezultāti, kas liecinātu par efektīvu izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un galīgiem notiesājošiem spriedumiem, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju;

31.

atkārtoti prasa saukt pie atbildības par privātīpašuma nelikumīgu nojaukšanu Savamalas rajonā Belgradā; atzīmē, ka notiesātais policijas darbinieks uzņēmās pilnīgu atbildību visā lietā; mudina iestādes pilnībā izmeklēt šo lietu un nekavējoties saukt pie atbildības visus vainīgos; pauž nožēlu par to, ka augsta ranga Serbijas valdības amatpersonas turpina trivializēt un publiski ironizēt par Savamalas lietu, neraugoties uz nopietnajiem tiesiskuma pārkāpumiem;

32.

ar bažām norāda, ka jaunais ombuds tika atkārtoti ievēlēts tikai pēc tam, kad bija beidzies viņa piecu gadu pilnvaru termiņš; pauž nožēlu par to, ka Serbijas valdība nav aizpildījusi brīvās vietas Korupcijas apkarošanas padomē; aicina Serbiju īstenot GRECO piektās izvērtēšanas kārtas ieteikumus par korupcijas novēršanu un integritātes veicināšanu centrālajās valdībās un tiesībaizsardzības iestādēs, jo īpaši par publiskas stratēģijas korupcijas novēršanai izveidi;

33.

uzsver, ka IPA III paredz līdzekļu plūsmas modulāciju vai pat apturēšanu, ja konstatēts būtisks regress vai ilgstošs progresa trūkums būtiskākajās jomās, tostarp cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību, kā arī mediju brīvības ievērošanā; šajā ziņā aicina ES un Rietumbalkānu valstis izstrādāt satvaru auglīgai sadarbībai starp Eiropas Prokuratūru (EPPO) un analogām institūcijām Rietumbalkānu valstīs, lai EPPO varētu efektīvi izmantot savas pilnvaras saistībā ar IPA III līdzekļiem Rietumbalkānu valstīs; atkārtoti aicina Komisiju īstenot ieteikumus, kas izklāstīti Eiropas Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 01/2022, jo īpaši izstrādājot pamatnostādnes attiecībā uz IPA III noteikumu par modulācijas/nosacījumu piemērošanu;

34.

saskaņā ar Tirānas 2022. gada 6. decembra deklarāciju aicina iestādes ievērot Eiropas pamatvērtības un principus, nodrošinot augstāko prioritāti demokrātijai, pamattiesībām, vērtībām un tiesiskumam, ieskaitot demokrātisko iestāžu darbību un varas dalīšanu;

35.

norāda, ka ir pieņemta vietējo pašvaldību sistēmas reformas programma 2021.–2025. gadam, kuras mērķis ir novērst trūkumus vietējo pašvaldību darbībā, un uzsver, ka izšķirošā nozīme ir tās īstenošanai; pauž nožēlu par to, ka vietējās pašvaldības joprojām ir vājas; pauž nožēlu par to, ka joprojām nav pieņemts likums par Vojvodinas autonomās provinces finanšu resursiem, neraugoties uz to, ka tas ir paredzēts konstitūcijā;

Pamatbrīvības un cilvēktiesības

36.

uzsver, ka cilvēktiesību ievērošana ir būtisks demokrātijas un progresa elements virzībā uz Eiropu; norāda, ka Serbijas pienācīgais tiesiskais un institucionālais satvars pamattiesību ievērošanai ir jāīsteno praksē; aicina Serbijas iestādes pastiprināt centienus aizsargāt un veicināt cilvēktiesības, jo īpaši attiecībā uz īpašām neaizsargātām grupām, tostarp stiprinot cilvēktiesību iestādes un izmeklējot cilvēktiesību pārkāpumus un saucot pie atbildības to izdarītājus; mudina Serbiju veicināt vidi, kurā Eiropas vērtības un pieejas var uzplaukt un kļūt par konsekventu attieksmi plašākā Serbijas sabiedrībā un kas var palīdzēt īstenot šīs valsts centienus tuvināties Eiropai;

37.

iespējami stingrākajā veidā nosoda 2023. gada maijā notikušās masveida apšaudes Serbijā, pauž atbalstu un solidaritāti ar cietušo ģimenēm un Serbijas iedzīvotājiem viņu sērās un aicina rūpīgi izmeklēt visas slepkavības un pilnībā nodrošināt taisnīgumu

38.

atzinīgi vērtē valdības konstruktīvo sabiedrisko apspriešanu ar pilsonisko sabiedrību un cilvēktiesību organizācijām par likumprojekta par iekšlietām atsaukšanu 2022. gada decembrī pēc spēcīgas sabiedrības reakcijas; norāda, ka šī bija otrā reize, kad valdība ieviesa ļoti pretrunīgi vērtējamus noteikumus, tostarp — par to, lai legalizētu no Ķīnas iegādāto biometrisko sejas atpazīšanas kameru izmantošanu; mudina Serbijas valdību ieviest moratoriju biometriskās novērošanas izmantošanai sabiedriskās vietās un iedzīvotāju biometrisko datu masveida apstrādei, līdz šis jautājums būs ticis saskaņots ES līmenī;

39.

pauž nožēlu par to, ka valstī turpina pasliktināties vārda brīvības situācija, par naida runas un nomelnošanas kampaņu gadījumiem un arvien pieaugošo skaitu stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP); atkārtoti norāda, ka nav pieņemams spiediens, iebiedēšana, vajāšana, naida runa un uzbrukumi, kas vērsti pret aktīvistiem, žurnālistiem un medijiem; mudina iestādes veikt izmeklēšanu un saukt pie atbildības par visiem šādiem nodarījumiem, tostarp tiem, kas vērsti pret pētniecisko kanālu “KRIK” un dienas laikrakstu “Danas”, un radīt vidi, kurā var patiesi attīstīties vārda brīvība;

40.

norāda, ka joprojām paliek nesodīta Slavko Ćuruvija slepkavība, uzbrukums, kas bija vērsts pret Milan Jovanović un televīzijas grupu un žurnālistiem, kuri veido reportāžas par vides jautājumiem, kā arī uzbrukumi vietējiem medijiem; pauž bažas par ziņojumiem par publisko līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu, lai iegūtu īpašumtiesības uz medijiem un, kā apgalvots, tos izmantotu kā līdzekli mediju sagrābšanai Serbijā;

41.

atkārtoti norāda, ka situācija attiecībā uz vārda brīvību un mediju neatkarību joprojām ir nopietna problēma, kas jārisina kā visaugstākā prioritāte; šajā sakarībā pauž bažas par to, ka pastāv milzīga nesabalansētība starp valdības un opozīcijas deputātu klātbūtni valsts televīzijas kanālu reportāžās ārpus vēlēšanu kampaņas perioda; mudina Serbiju uzlabot un aizsargāt mediju profesionalitāti, daudzveidību un plurālismu un veicināt kvalitatīvu pētniecisko žurnālistiku un medijprasmi; prasa nodrošināt lielāku pārredzamību attiecībā uz mediju publisko finansējumu un tā sadali, pamatojoties uz nopelniem; aicina nekavējoties apturēt jebkādus publiskos līdzekļus tādiem medijiem, kuri rada dezinformāciju;

42.

pauž nožēlu par to, ka valdošais vairākums ļaunprātīgi izmanto medijus, lai gūtu negodīgas politiskās priekšrocības, uzbruktu politiskajiem oponentiem un izplatītu dezinformāciju; prasa nodrošināt lielāku pārredzamību pār mediju īpašumtiesībām un finansējumu, tostarp informāciju par to darīt pieejamu sabiedrībai, kā arī radīt vidi, kas neatkarīgiem un pētnieciskiem medijiem ļautu piekļūt finansējumam un droši darboties;

43.

nosoda “RT” (bijušā “Russia Today”) biroja atvēršanu Belgradā un tā tiešsaistes ziņu dienesta darbības uzsākšanu serbu valodā papildus jau esošajai starptautiskajai apraidei angļu valodā; mudina Serbijas iestādes vērsties pret hibrīddraudiem un panākt pilnīgu saskaņotību ar Padomes lēmumu par “Sputnik” un “RT” apraides darbību apturēšanu; aicina atteikties no prokrieviskiem ziņojumiem visā mediju spektrā, ņemot vērā Serbijas apņēmību integrēties ES;

44.

pauž dziļas bažas par dezinformācijas izplatīšanos saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu; aicina Serbijas iestādes un Komisiju ieņemt aktīvu nostāju pret dezinformāciju un neveicināt dezinformācijas izplatīšanos, kā arī cīnīties pret visplašāk izplatītajām viltus ziņām; pauž lielu satraukumu par to, ka Krievijas un Ķīnas uzbrukumi, kas izpaužas kā ārvalstu iejaukšanās un dezinformācijas kampaņas, īpaši smagi skar ES kandidātvalstis Rietumbalkānos; pauž satraukumu par to, ka Ungārija un Serbija palīdz Ķīnai un Krievijai sasniegt to ģeopolitiskos mērķus; aicina Serbiju apkarot dezinformāciju, tostarp manipulatīvus vēstījumus, kas vērsti pret ES, un valsts sponsorētas dezinformācijas kampaņas, kuru mērķis ir mainīt politiskās prioritātes; aicina ES paplašināt sadarbību ar Serbiju, lai stiprinātu demokrātisko noturību un cīnītos pret hibrīddraudiem, tostarp kiberdrošības jomā, kritiski svarīgu infrastruktūru aizsardzībā, kā arī nodrošinātībā ar pārtiku un enerģētiskās drošības jomā;

45.

norāda, ka daži mediju kanāli, proti, valdībai tuvas privātās raidsabiedrības ir galvenais prokrievisko un pret ES vērsto vēstījumu avots Serbijā un tās ir palīdzējušas samazināt sabiedrības atbalstu tam, lai Serbija pievienotos ES; uzsver, ka iecietīga attieksme pret ļaunprātīgu ārējo ietekmi var nopietni apdraudēt Serbijas integrēšanās ES izredzes; aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) pastiprināt tā iesaisti cīņā pret ārvalstu iejaukšanos un informācijas manipulācijas draudiem, kā arī turpināt stiprināt darbu reģiona noturības veidošanā, sekmējot plašsaziņas līdzekļu profesionalitāti un medijpratību, kas palīdzētu palielināt arī stratēģiskās komunikācijas par ES un Rietumbalkānu attiecībām kopumā un jo īpaši par paplašināšanās procesu ietekmi; aicina Serbijas iestādes iesaistīties šajos ES īstenotajos centienos;

46.

pauž nopietnas bažas par ziņām par Vāgnera grupas mēģinājumiem Serbijā rīkot vervēšanas kampaņas; norāda, ka Serbijas Kriminālkodekss aizliedz pilsoņiem piedalīties ārvalstu karos; norāda, ka Serbijas iestādes nosoda šādus centiensu, un aicina Serbijas iestādes uzraudzīt un nepieļaut, ka Serbijas valstspiederīgie pievienotos Vāgnera grupai un piedalītos Krievijas agresīvajā karā pret Ukrainu;

47.

mudina iestādes novērst politiskā plurālisma trūkumu sabiedriskajā raidorganizācijā, kā arī visā mediju spektrā; pauž nožēlu par to, ka plurālisms bija vērojams tikai vēlēšanu kampaņas laikā; pauž bažas par kavēšanos mediju stratēģijas un ar to saistītā rīcības plāna īstenošanā; mudina tos ātri īstenot; mudina valdību palielināt pārredzamību attiecībā uz mediju īpašumtiesībām un finansēšanu un nodrošināt elektronisko mediju regulatora (REM) neatkarību; atgādina, ka informācijai par mediju īpašumtiesībām vajadzētu būt pakļautai sabiedrības kontrolei, un prasa veikt neatkarīgu izmeklēšanu par mediju finansēšanu;

48.

uzsver, ka saskaņā ar partiju dialoga ieteikumiem ir svarīgi uzlabot REM darbību un neatkarību; aicina Serbijas Nacionālo asambleju nodrošināt, ka neatkarīgās regulatīvās iestādes ir pilnvarotas efektīvi pildīt savas uzraudzības funkcijas, proti, atbalstīt un uzraudzīt neatkarīgo regulatīvo iestāžu konstatējumu un ieteikumu īstenošanu;

49.

norāda, ka REM piešķīra četras nacionālās frekvences kanāliem, kas agrāk ir pārkāpuši žurnālistikas standartus, tostarp pieļaujot naida runas izmantošanu un maldinot sabiedrību (konkrēti — “Happy TV”), atstājot bez ievērības REM izdotos brīdinājumus, izplatot dezinformāciju un atbalstot Kremļa vēstījumu attiecībā uz Krievijas karu Ukrainā; atzīmē jauno atklāto konkursu par nacionālajām televīzijas apraides zonām un licencēm un prasa, lai piektās licences piešķiršana notiktu pārredzami un objektīvi, bez liekas kavēšanās un saskaņā ar starptautiskajiem mediju brīvības standartiem;

50.

atkārtoti pauž bažas par telekomunikāciju uzņēmuma “Telekom Srbija”, kura akciju kontrolpakete pieder valstij, dominējošo stāvokli tirgū un par apgalvojumiem, ka valdošā partija to izmanto, lai palielinātu savu ietekmi uz mediju tirgu Serbijā; pauž bažas arī par to, vai ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi — vai ir tāda mediju tirgus vide, kurā valda konkurence; šajā sakarībā uzsver, cik svarīgi ir panākt progresu ES konkurences politikas jomā; pauž bažas par jebkādu valsts finansējumu uzņēmumam “Telekom Srbija”, kas šim uzņēmumam sniedz negodīgas konkurences priekšrocības un veicina to, ka Serbijā neatkarīgie mediji nokļūst sliktākā situācijā; mudina Eiropas Komisiju izskatīt Eiropas Investīciju bankas aizdevumu 70 miljonu EUR apmērā uzņēmumam “Telekom Srbija”, ņemot vērā to, ka tas, iespējams, ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli tirgū;

51.

mudina Serbiju nodrošināt elektronisko sakaru un pasta pakalpojumu regulatora (RATEL) un elektronisko mediju regulatora (REM) pilnīgu finansiālo un darbības neatkarību, lai pastiprinātu to spēju proaktīvi darboties; aicina Serbiju pieskaņoties ES elektronisko sakaru kodeksam, nodrošināt konkurētspēju un tirgus dalībnieku piekļuvi elektronisko sakaru infrastruktūrai;

52.

uzsver, cik svarīgs ir satvars, kas ļauj PSO brīvi darboties un iekļaujošā un jēgpilnā veidā piedalīties politikas veidošanā; atzinīgi vērtē Nacionālā konventa kā efektīva instrumenta darbu šajā jomā; atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemta Valsts stratēģija pilsoniskās sabiedrības attīstībai veicinošai videi un tai pievienotais rīcības plāns stratēģijas īstenošanai, lai radītu labvēlīgu vidi pilsoniskās sabiedrības attīstībai, un aicina to nekavējoties īstenot;

53.

atzinīgi vērtē Serbijas aktīvo un plurālistisko pilsonisko sabiedrību; atzinīgi vērtē to, ka valdība ir pieņēmusi “Pamatnostādnes par PSO iekļaušanu lēmumu pieņemšanas procesos”; aicina Serbijas valdību pastiprināt sadarbību starp valsts iestādēm un pilsonisko sabiedrību un jau agrīnā posmā patiesi iesaistīt pilsonisko sabiedrību pārredzamā likumdošanas procesā;

54.

stingri nosoda nomelnošanas kampaņas un uzbrukumus, kas vērsti pret pilsoniskās sabiedrības organizācijām un kurās tās tiek iztēlotas kā valsts nodevēji un ienaidnieki; turklāt pauž nožēlu par verbālajiem uzbrukumiem un nomelnošanas kampaņām pret politiskajiem oponentiem; atkārtoti pauž bažas par progresa trūkumu attiecībā uz “List” lietu un aicina Serbijas Finanšu ministrijas Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldi pilnībā noskaidrot situāciju saistībā ar šīm izmeklēšanām un atrisināt attiecīgo PSO un mediju jautājumu;

55.

pauž bažas par nepamatotajiem uzbrukumiem saistībā ar notiekošajām sarunām par šo risinājumu;

56.

atzinīgi vērtē to, ka jaunā parlamenta sastāvā ir spēcīgāk pārstāvētas nacionālās minoritātes; aicina visus jaunievēlētos parlamenta deputātus nodrošināt nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzību un attiecīgo tiesību aktu īstenošanu praksē; atzinīgi ministru iecelšanu no nacionālo minoritāšu vidus un to, ka 2022. gada novembrī tika rīkotas kārtējās vēlēšanas nacionālo minoritāšu padomēs;

57.

atkārtoti pauž bažas par ekstrēmistisku grupējumu vardarbību un mudina Serbijas iestādes pastiprināt centienus nodrošināt nediskriminējošu attieksmi pret etniskajām, reliģiskajām un seksuālajām minoritātēm un citām neaizsargātām grupām un nodrošināt, ka tiek ātri veikta izmeklēšana un notiesāšana par naida motivētiem noziegumiem un diskriminācijas gadījumiem pret sievietēm, etniskajām minoritātēm, LGBTIQ kopienu, bēgļiem, pārvietotām personām un personām ar invaliditāti;

58.

aicina Serbijas valdību ievērot nacionālo minoritāšu tiesības, pilnībā ievērojot ES principus un tiesību aktus, un nodrošināt viņu attiecīgo valodu pareizu lietošanu un apmierināt viņu izglītības vajadzības; atzīmē, ka jādara daudz vairāk, lai aktīvi īstenotu pretdiskriminācijas tiesību aktus;

59.

aicina Serbiju nodrošināt pie nacionālajām minoritātēm piederošu personu tiesību ievērošanu, tostarp piekļuvi izglītībai, informācijai un reliģiskajiem pakalpojumiem minoritāšu valodās, kā arī pienācīgu pārstāvību valsts pārvaldē saskaņā ar attiecīgajiem Eiropas standartiem; aicina Serbiju aizsargāt un popularizēt savu nacionālo minoritāšu kultūras mantojumu un tradīcijas, jo īpaši — radīt pozitīvu gaisotni izglītībai minoritāšu valodās, un pauž nožēlu par minoritāšu tiesību pārkāpumiem šajā jomā; atzinīgi vērtē to, ka turpinās Likuma par ebreju bezmantinieku īpašumu restitūciju īstenošana, kā arī īpašumu atgriešana baznīcām un reliģiskām kopienām;

60.

atkārtoti aicina veikt neatkarīgu un rūpīgu izmeklēšanu attiecībā uz apgalvojumiem par Likuma par pilsoņu dzīvesvietu ļaunprātīgu izmantošanu un Serbijas centrālajā un dienvidu daļā dzīvojošo albāņu tautības iedzīvotāju pastāvīgās dzīvesvietas adrešu sistemātisku un diskriminējošu “pasivizēšanu” un aicina Serbijas iestādes izbeigt jebkādu diskriminējošu praksi un vēršanos pret viņiem;

61.

aicina Serbijas valdību vairāk iesaistīties kultūras mantojuma aizsardzībā un veicināšanā; pauž bažas par nepiemērotiem un neilgtspējīgiem attīstības projektiem, kas skar aizsargāto Belgradas cietokšņa kompleksu, kurš jau ir iekļauts EuropaNostra visvairāk apdraudēto kultūras mantojuma objektu sarakstā, un aicina valdību nodrošināt, ka tas tiek nekavējoties un visaptveroši aizsargāts;

62.

atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemta Valsts dzimumu līdztiesības stratēģija un stratēģija diskriminācijas novēršanai un aizsardzībai pret diskrimināciju, taču norāda, ka būtu jāturpina risināt ar dzimumu saistītas diskriminācijas un vardarbības problēmu, tostarp — verbālu vardarbību Nacionālajā asamblejā; aicina valdību pieņemt jau sen nepieciešamo rīcības plānu un finansējumu stratēģijai attiecībā uz vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē; mudina Serbiju iecelt valdības dzimumu līdztiesības struktūras locekļus, pamatojoties uz ticamiem rezultātiem;

63.

aicina visaptverošāk reaģēt uz jebkādu pret sievietēm vērstu vardarbību, uz ko attiecas Stambulas konvencija;

64.

atzinīgi vērtē Dienvidaustrumeiropā pirmā EuroPride gājiena rīkošanu, kas notika Belgradā; tomēr pauž nožēlu par pretrunīgo un neskaidro saziņu no Serbijas iestāžu puses, tostarp par sākotnējo gājiena aizliegšanu; nosoda to, ka daži valdības locekļi un daži savās reportāžās valdību atbalstoši mediji izrādīja nievājošu attieksmi pret EuroPride organizatoriem un dalībniekiem; pauž nožēlu par visiem verbālajiem uzbrukumiem un draudiem, kas vērsti pret EuroPride organizatoriem un dalībniekiem nedēļās pirms pasākuma; ar bažām norāda, ka izmeklēšana, kriminālvajāšana un sodi par naida runu, draudiem un uzbrukumiem LGBTIK kopienas locekļiem bieži vien ir nepietiekami, un aicina pastiprināt pasākumus, lai apkarotu naida noziegumus pret LGBTIK; aicina iesniegt parlamentam likumprojektu par viendzimuma savienībām;

65.

atkārtoti aicina pastiprināt centienus nodrošināt minoritāšu grupām vienlīdzīgas iespējas un nodrošināt LGBTIK tiesību labāku aizsardzību; aicina valdību atbalstīt 2023. gad Belgradas praidu un nodrošināt tā raitu plānošanu un organizēšanu, kā arī visu turpmāko Belgradas praida pasākumu dalībnieku drošību un labbūtību;

66.

norāda, ka Serbijai ir jāveic tālāki centieni izskaust cilvēku tirdzniecību; mudina valdību pieņemt valsts rīcības plānu 2021.–2022. gadam, lai īstenotu stratēģiju cilvēku tirdzniecības novēršanai un apkarošanai; atkārtoti norāda, ka Serbijai ir jāuzlabo sava saskaņotība ar ES darba tiesību aktiem, arī ņemot vērā iespējamo piespiedu darbu un cilvēktiesību pārkāpumus un cilvēku tirdzniecību Ķīnas Linglongas ražotnē;

67.

atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts jauns vispārējs protokols par bērnu aizsardzību pret ļaunprātīgu izmantošanu un pamešanu novārtā; mudina Serbiju uzlabot visu bērnu situāciju, jo īpaši bērnu no neaizsargātām grupām un bērnu ar invaliditāti situāciju; aicina pieņemt valsts rīcības plānu par bērna tiesībām, jo iepriekšējā rīcības plāna darbība beidzās 2015. gadā, un grozīt Ģimenes likumu, lai skaidri aizliegtu miesas sodu piemērošanu bērniem ģimenē un aizliegtu bērnu laulības;

68.

pauž bažas par bērnu tiesību pārkāpumiem lielās bērniem ar invaliditāti paredzētās iestādēs, neskatoties uz to, ka institucionālajā aprūpē ievietoto bērnu skaits ir salīdzinoši neliels; nosoda to, ka sievietes ar invaliditāti aprūpes iestādēs joprojām saskaras ar īpašām vardarbības formām; atzinīgi vērtē to, ka Serbija 2022. gada janvārī pieņēma deinstitucionalizācijas stratēģiju, un aicina ātri īstenot un pabeigt deinstitucionalizāciju;

69.

atzinīgi vērtē to, ka Serbija ir pieņēmusi Likumu par sociālās aprūpes iestāžu pagaidu iemītniekiem, tādējādi turpinot tās tiesību aktu saskaņotu ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām;

70.

atzinīgi vērtē jaunu diskriminācijas novēršanas un romu iekļaušanas stratēģiju, kā arī rīcības plānu dzimumu līdztiesības un romu iekļautības jomā pieņemšanu un aicina tās efektīvi īstenot; nosoda neaizsargātu grupu, jo īpaši romu kopienu, pilsonisko tiesību instrumentalizāciju un pārkāpšanu pirmsvēlēšanu periodā un vēlēšanu laikā;

Izlīgums un labas kaimiņattiecības

71.

atkārtoti norāda, ka labas kaimiņattiecības un reģionālā sadarbība joprojām ir paplašināšanās procesa būtiski elementi; atzīmē Serbijas iesaistīšanos reģionālās sadarbības iniciatīvās un centienus uzlabot attiecības ar kaimiņvalstīm; pauž bažas par līdzdalību neveicinošām reģionālajām iniciatīvām, tādām kā Atvērto Balkānu iniciatīva; uzsver, ka ir svarīgi īstenot divpusējus nolīgumus un atrisināt atklātos divpusējos jautājumus, un mudina Serbiju pastiprināt centienus panākt izlīgumu un pieņemt un īstenot pasākumus, kas aktīvi palīdzētu atrisināt neatrisinātos divpusējos jautājumus; stingri nosoda plaši izplatītos publiskos atteikumus pieņemt starptautiskus spriedumus par kara noziegumiem un uzsver, ka kandidātvalstī nav vietas genocīda noliegšanai, tostarp genocīda noliegšanai Srebreņicā vai kara noziedznieku slavināšanai, un uzsver, ka šāda prakse neatbilst progresam ceļā uz Eiropu; pauž nožēlu, ka vairākas Serbijas politiskās partijas, tostarp ministru līmenī, publiskajā telpā turpina sniegt atbalstu notiesātiem kara noziegumiem, tostarp Veselin Šljivančanin, Dragoljub Ojdanić un Nikola Šainović, kuri ir cieši saistīti ar valdošajām partijām Serbijā;

72.

atzinīgi vērtē Serbijas dalību Eiropas politiskās kopienas inaugurācijas augstākā līmeņa sanāksmē, kas 2022. gada 6. oktobrī notika Prāgā; tomēr pauž nožēlu par pārstāvības trūkumu Krimas platformā;

73.

uzsver to, cik svarīga ir reģionālā sadarbība jautājumos par kara noziegumiem un bezvēsts pazudušajām personām, un mudina Serbiju risināt jautājumu saistībā ar pazudušajām personām un sasniegt pārliecinošus rezultātus kara noziedznieku saukšanā pie atbildības, nozagto kultūras vērtību restitūcijā un masu kapu identificēšanā, un īstenot jauno valsts stratēģiju kara noziegumu iztiesāšanai; aicina Serbijas iestādes panākt taisnīgumu cietušajiem, atzīstot un ievērojot tiesas spriedumus par kara noziegumiem, cīnoties pret nesodāmību par kara laikā pastrādātiem noziegumiem; atzinīgi vērtē deklarāciju par pazudušajām personām, kas tika pieņemta 2023. gada 2. maijā Belgradas un Prištinas dialoga kontekstā, un aicina to īstenot; aicina nodrošināt pārredzamību un iekļautību, ziņojot par īstenošanu; aicina ievērot iedibinātu starptautisko tiesību praksi un normas, tostarp centienos piešķirt Serbijas tiesām vispārēju jurisdikciju pār kara noziegumiem bijušās Dienvidslāvijas teritorijā;

74.

atkārtoti pauž atbalstu iniciatīvai izveidot reģionālo komisiju, kas būtu atbildīga par faktu konstatāciju saistībā ar kara noziegumiem un citiem nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem bijušajā Dienvidslāvijā (RECOM);

75.

atkārtoti norāda, ka Serbijai ir jārespektē visu kaimiņvalstu pilnīga integritāte un suverenitāte un jāatturas ietekmēt to iekšpolitiku; stingri nosoda Serbijas augstu valsts amatpersonu klātbūtni Serbu Republikas dienas nelikumīgās svinībās Bosnijā un Hercegovinā, kuru mērķis ir apdraudēt valsts statusu;

76.

aicina iestādes Belgradā ņemt vērā dažu Serbijas kaimiņvalstu, kuras ir ES dalībvalstis, pozitīvo piemēru un uzsver progresu, ko šīs valstis ir panākušas kopš kļūšanas par Savienības dalībvalstīm, jo tas var būt stimuls sadarbības padziļināšanai; atzinīgi vērtē to, ka nesen ir uzlabojušās Serbijas un Horvātijas divpusējās attiecības, un to, ka cilvēktiesību, minoritāšu tiesību un sociālā dialoga jautājumu ministra amatā iecelta persona no horvātu minoritātes vidus;

77.

aicina panākt vēsturisko izlīgumu un pārvarēt diskrimināciju un aizspriedumus no bijušās komunistu varas; atkārtoti aicina iestādes pievērsties bijušo komunistisko slepeno dienestu dokumentu mantojumam, padarot to lietas pieejamas sabiedrībai, jo īpaši bijušās Dienvidslāvijas slepenā dienesta (UDBA) un Dienvidslāvijas Tautas armijas Pretizlūkošanas dienesta (KOS) lietas; aicina minētos arhīvus atgriezt tiesību pārņēmēju valstu attiecīgajām valdībām, ja tās to pieprasa;

78.

atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu ES īpašajam pārstāvim Belgradas un Prištinas dialogam — Miroslav Lajčák; aicina Serbiju un Kosovu godprātīgi un kompromisa garā nekavējoties iesaistīsies šajā dialogā, lai panāktu visaptverošu juridiski saistošu nolīgumu par to savstarpējo attiecību normalizēšanu, kas balstās uz savstarpējas atzīšanas principu, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām; aicina abas puses godprātīgi un savlaicīgi pilnībā īstenot visus attiecīgos nolīgumus, tostarp — Serbu vairākuma pašvaldību asociācijas / kopienas izveidi; uzskata, ka galīgs un visaptverošs risinājums uzlabos sadarbību, stabilitāti un labklājību plašākā reģionā;

79.

aicina abas puses uzņemties vadošu lomu un būt gatavām pieņemt vajadzīgos lēmumus, kas ļautu panākt progresu dialogā un to sabiedrību izlīgumā; uzsver, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ir īpaši svarīgi pārvarēt pagātnes konfliktu mantojumu un iesaistīties jēgpilnās sarunās;

80.

uzsver, ka attiecību normalizēšana ir prioritāte un priekšnosacījums tam, lai abas valstis varētu pievienoties ES; atzīst, ka abās pusēs vērojama lielāka iesaistīšanās, un mudina Serbijas un Kosovas valdības izvairīties no jebkādas rīcības, kas varētu mazināt pušu starpā panākto uzticēšanos un apdraudēt savstarpējā dialoga konstruktīvu turpināšanu; atgādina, ka atteikšanās no kareivīgas retorikas un agresīvas ārpolitikas pieejas attiecībā uz kaimiņvalstīm ir priekšnoteikums reģionālo attiecību normalizēšanai;

81.

ņem vērā atsevišķus pozitīvus signālus par spriedzes mazināšanos abās pusēs; atzinīgi vērtē pozitīvos soļus virzībā uz ES priekšlikuma pieņemšanu, kas ir labs pamats Serbijas un Kosovas attiecību normalizēšanai; mudina Serbiju izbeigt bloķēt Kosovas kļūšanu par pastāvīgu dalībnieci starptautiskajās organizācijās un aicina abas puses pieņemt ES priekšlikumu un veltīt tam visus centienus, lai beidzot panāktu ilgtspējīgu ilgtermiņa risinājumu; šajā kontekstā pauž dziļu nožēlu par Serbijas balsojumu Eiropas Padomes Ministru komitejā pret lēmumu saistībā ar Kosovas dalības pieteikumu, pārkāpjot 2023. gada 18. martā Ohridā panākto vienošanos, kā arī par vietējo pašvaldību vēlēšanu boikotu Kosovas ziemeļu pašvaldībās 2023. gada 23. aprīlī, ko organizēja Belgrada, un serbu opozīcijas politiķu iebiedēšanu šajā kontekstā; atkārtoti aicina uzlabot dialoga procesa kvalitāti, iesaistot visas sabiedrības daļas un iesaistot sievietes, kā arī palielinot pārredzamību sabiedrībai un jēgpilnu pilsoniskās sabiedrības iesaisti;

82.

stingri nosoda visas darbības, kas rada draudus stabilitātei un apdraud izlīguma procesu; pauž dziļas bažas par spriedzi Kosovas ziemeļos un pareizticīgo Ziemassvētku vakarā notikušo šaušanas incidentu, un vairākiem citiem vardarbīgiem incidentiem, kad notikuši uzbrukumi serbiem Kosovā, kas ir pilnīgi nepieņemami; nosoda Kosovas serbu politiķa Rada Trajković patvaļīgo aizturēšanu Merdares robežšķērsošanas punktā 2022. gada decembrī; prasa pārredzami un rūpīgi izmeklēt visus šos incidentus un saukt vainīgos pie atbildības; atgādina, ka visi iedzīvotāji Kosovā ir kopīgi atbildīgi par mieru un tiesiskumu; pauž bažas par to organizētās noziedzības grupējumu lomu, kuri darbojas Kosovas ziemeļos, un to iespējamo saikni ar Serbijas valsts struktūrām; uzsver, ka nespēja efektīvi mazināt spriedzi Serbijas un Kosovas attiecībās palielina destabilizācijas risku reģionā; atzinīgi vērtē Serbijas apņemšanos īstenot normalizācijas procesu;

83.

aicina sarunās iesaistītās puses atjaunot visu institūciju darbību pilnā apjomā un darīt iespējamu dialoga ietvaros panākto vienošanos īstenošanu; aicina Serbijas iestādes iesaistīties konstruktīvā un cieņpilnā dialogā ar Kosovas partneriem;

84.

aicina Serbijas un Kosovas iestādes veicināt cilvēku savstarpējos kontaktus starp vietējām kopienām, lai stiprinātu dialogu un izlīgumu, arī nevalstiskā līmenī; šajā saistībā uzteic iniciatīvas kultūras un jaunatnes jomā, piemēram, ikgadējo pārrobežu mākslas festivālu “Mirëdita, Dobar dan!”, ar kuru tiek popularizēta mākslinieku un aktīvistu sadarbība Kosovā un Serbijā; atzinīgi vērtē PSO nepārtraukto darbošanos, pulcējot vienkopus jauniešus, aktīvistus, jaunos politiskos līderus un žurnālistus un tādējādi paverot ceļu ilgtermiņa izlīgumam un labākai abu kopienu savstarpējai sapratnei; mudina Kosovas un Serbijas valdības ieguldīt vairāk līdzekļu valodu kursos un kultūras satura tulkošanā, kas tuvinātu serbu un albāņu kopienas; nosoda Krievijas pastāvīgos mēģinājumus ietekmēt Rietumbalkānu valstis, izmantojot un veicinot kultūras, etniskās un reliģiskās atšķirības un destabilizējot demokrātiskos spēkus;

85.

atzinīgi vērtē nesenās vienošanās Berlīnes procesa ietvaros par pārvietošanās brīvību ar personas apliecībām, par augstākās izglītības kvalifikāciju atzīšanu un par ārstu, zobārstu un arhitektu profesionālās kvalifikācijas atzīšanu; mudina Serbijas parlamentu pēc iespējas drīz ratificēt šos nolīgumus un aicina tos ātri īstenot;

86.

uzsver, ka ir jāpastiprina un jārod sinerģija starp ES iniciatīvām reģionā, piemēram, ES stratēģiju Adrijas un Jonijas jūras reģionam (EUSAIR) un citām daudzpusējām iniciatīvām, piemēram, Adrijas un Jonijas jūras iniciatīvu (AII), Centrāleiropas iniciatīvu (CEI) un Berlīnes procesu;

Sociālekonomiskās reformas

87.

atzinīgi vērtē Serbijas pastāvīgo progresu funkcionējošas tirgus ekonomikas attīstībā un būtisku ārvalstu tiešo ieguldījumu piesaistē, taču uzsver, ka valsts ekonomikai šķēršļus sagādā ilgstošas strukturālas problēmas, tostarp trūkumi tiesiskuma jomā; atkārtoti norāda, ka reformas šajās būtiskajās jomās, kā arī korupcijas apkarošanas, pārredzamības veicināšanas un iestāžu un sociālā dialoga stiprināšanas centieni joprojām ir būtiski aspekti ekonomikas attīstībai;

88.

uzsver, ka attiecībā uz visiem ieguldījumiem ir jāievēro vides, darba un sociālie standarti; aicina Serbiju uzlabot saskaņošanu ar ES darba tiesībām;

89.

atzinīgi vērtē Tirānas samitā panākto vienošanos par viesabonēšanas maksas samazināšanu starp ES un Rietumbalkānu valstīm no 2023. gada 1. oktobra, lai pēc tam to pilnībā atceltu; aicina iestādes, privātos dalībniekus un visas ieinteresētās personas strādāt pie tā, lai īstenotu saskaņotos mērķus nolūkā ievērojami samazināt viesabonēšanas maksas par datu apmaiņu;

90.

aicina Serbijas iestādes veikt pasākumus, lai novērstu iedzīvotāju skaita samazināšanos un emigrāciju, jo īpaši veicot ieguldījumus izglītībā un veselības aprūpē, kā arī īstenojot decentralizācijas procesus valstī, veicot ieguldījumus vidēji lielās pilsētās;

91.

ņem vērā 2022. gada tautas skaitīšanas rezultātus, kas liecina, ka kopš 2011. gada iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 495 975; atzinīgi vērtē minoritāšu kopienu vadītāju aicinājumus piedalīties tautas skaitīšanā; aicina iestādes paredzēt tiesības attiecīgajām minoritāšu kopienām, pamatojoties uz tautas skaitīšanas rezultātiem; atzinīgi vērtē Ģimenes labklājības un demogrāfijas ministrijas izveidi;

92.

mudina Serbiju nodrošināt, lai tās sociālajai un nodarbinātības politikai būtu pienācīgi finanšu un institucionālie resursi; ar bažām norāda, ka ir jāiegulda papildu pūles pierobežas reģionu sociālekonomiskajā attīstībā, lai novērstu šo reģionu depopulāciju; atgādina, ka šim nolūkam varētu izmantot IPA III pārrobežu sadarbības programmas;

93.

pauž bažas par visām tām investīcijām stratēģiskajās nozarēs Serbijā, ko veic ļaunprātīgas trešās valstis, tostarp Krievija, jo īpaši enerģētikas sektorā, un nesenajām Ķīnas investīcijām un to pieaugošo ietekmi uz politiskajiem, ekonomiskajiem un vidiskajiem procesiem reģionā, kā arī par lielo projektu skaitu, kas tiek īstenoti ārpus vispārējās publiskā iepirkuma sistēmas, slēdzot starpvaldību nolīgumus; norāda, ka kopējos ieguldījumos arvien pieaug Ķīnas ieguldījumu īpatsvars un palielinās imports no Ķīnas, kā arī norāda uz plānoto brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Ķīnu;

94.

nosoda to, ka ārvalstu aktoriem, jo īpaši Ķīnas uzņēmumiem, ir bijis iespējams izmantot zemākus sociālos un vides standartus, negatīvi ietekmējot vietējo iedzīvotāju drošību; atkārtoti pauž bažas par Serbijas pieaugošo atkarību no aizsardzības aprīkojuma un tehnoloģijām no Ķīnas, tostarp no masu novērošanas sistēmas Belgradā, ko nodrošina Huawei, un par to, kāda mēroga kredītus Serbijai nāksies atmaksāt Ķīnai; aicina Komisiju, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku un Rietumbalkānu investīciju satvara īstenošanas partnerus ieviest nepieciešamos aizsardzības pasākumus, lai novērstu to, ka Ķīnas uzņēmumi apiet godīgas konkurences noteikumus un vides un darba standartus un īsteno ES vai Eiropas Investīciju bankas atbalstītus projektus; aicina ES un Serbijas iestādes pilnībā izmantot Savienības Ekonomikas un investīciju plānu Rietumbalkāniem, lai nodrošinātu ilgtspējīgu alternatīvu Ķīnas ieguldījumiem;

95.

atgādina, ka ES ir svarīgākā Serbijas tirdzniecības partnere un ka visiem projektiem neatkarīgi no to finansējuma izcelsmes būtu jāatbalsta Serbijas centieni pievienoties ES un jāatbilst Eiropas rīcībpolitikām un noteikumiem attiecībā uz publisko iepirkumu, konkurenci, vidi, tostarp ietekmes uz vidi novērtējumiem, kā arī enerģiju un transportu; mudina Serbiju pielikt lielākas pūles, lai izveidotu Rietumbalkānu kopējo reģionālo tirgu, pamatojoties uz ES noteikumiem, jo tā ir daļa no Serbijas gatavošanās ES iekšējā tirgus prasību izpildei;

96.

atgādina, ka šai valstij tiek sniegta būtiska ES palīdzība, jo īpaši — izmantojot IPA III; mudina Serbijas iestādes stiprināt stratēģisko komunikāciju un uzlabot ES finansējuma pamanāmību; aicina Komisiju turpināt cieši uzraudzīt to, kā Serbija un citi saņēmēji izmanto ES finanšu palīdzību, un nodrošināt, ka viss ES finansējums pilnībā atbilst ES stratēģiskajiem mērķiem un interesēm, kā arī aicina likt lielāku uzsvaru uz atbalstu Serbijas pilsoniskās sabiedrības organizācijām un neatkarīgiem un kvalitatīviem medijiem;

97.

mudina Serbijas iestādes pastiprināt stratēģisko komunikāciju, kas saistīta ar pievienošanos ES, un atgādina, ka Serbijas iestādēm būtu jārīkojas atbilstīgi Brdo un Tirānas samitu deklarācijām, kurās aicināts nodrošināt plurālistiskus plašsaziņas līdzekļus kā katras demokrātiskas sistēmas būtiskus elementus, kas arī pareizi atspoguļotu ES atbalstu Serbijai un uzlabotu ES finansējuma pamanāmību; aicina EĀDD stiprināt tā stratēģiskās komunikācijas pasākumus un klātbūtni reģionā, izveidojot amatu reģionālās stratēģiskās komunikācijas jautājumu risināšanai, kas palīdzētu Serbijai cīnīties pret ārvalstu iejaukšanos un informācijas manipulācijām, tostarp dezinformāciju ar mērķi apdraudēt reģiona stabilitāti, demokrātiskos procesus un tā ES perspektīvu;

Enerģētika, vide, ilgtspējīga attīstība un savienojamība

98.

atzinīgi vērtē Komisijas enerģētikas atbalsta paketi ES dotācijām 1 miljarda EUR apmērā, kuras mērķis ir palīdzēt Rietumbalkāniem pārvarēt enerģētikas krīzi un veidot noturīgas un videi draudzīgas enerģētikas sistēmas; atzinīgi vērtē budžeta atbalsta piešķiršanu 165 miljonu EUR apmērā cīņai pret enerģētikas krīzi Serbijā; uzsver, ka ir svarīgi, lai enerģētikas atbalsta paketes līdzekļi tiktu novirzīti atbalstam Serbijas virzībai uz energoefektīvu un uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu ekonomiku; aicina Serbijas iestādes izstrādāt pārliecinošu plānu, lai samazinātu valsts atkarību no Krievijas fosilā kurināmā un Ķīnas ieguldījumiem enerģētikas nozarē un veidotu videi draudzīgas energosistēmas atbilstīgi plānam REPowerEU;

99.

atzinīgi vērtē paziņojumu, ka jauna enerģētikas politika, vides aizsardzība un klimata pārmaiņas ir valdības piecu prioritāšu sarakstā; atkārtoti aicina valdību ātri pieņemt un īstenot integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu un noteikt vērienīgus klimata un pakāpeniskas atteikšanās no fosilā kurināmā mērķus atbilstīgi ES klimatneitralitātes mērķiem un Parīzes nolīgumam; aicina Serbijas valdību pastiprināt centienus, lai klimata pārmaiņas integrētu citu nozaru rīcībpolitikās un stratēģijās;

100.

atzinīgi vērtē gāzes starpsavienojuma izbūves starp Serbiju un Bulgāriju uzsākšanu un pasākumus, kas palīdzēs uzlabot Serbijas enerģētisko drošību, un Serbijas gāzes tirgus atvēršanu diversifikācijai; atzinīgi vērtē nesen parakstīto nolīgumu par Balkānu elektroenerģijas koridoru Serbijā, kas ir daļa no ES centieniem uzlabot enerģētisko drošību Rietumbalkānos, un tas daļēji tiek finansēts no Ekonomikas un investīciju plāna Rietumbalkāniem līdzekļiem;

101.

pauž nožēlu par to, ka Serbija — neskatoties uz tās pienākumiem Enerģētikas kopienas ietvaros — nerīkojas, lai nodalītu savus gāzes pārvades operatorus un piešķirtu trešām pusēm piekļuvi Horgosas starpsavienojumam, un par to, ka Serbija nav apņēmusies risināt korupcijas un tiesiskuma problēmas vides jomā; aicina Serbijas iestādes Likumu par ietekmes uz vidi novērtēšanu pielāgot 2014. gada Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīvai (12); pauž bažas par to, ka trūkst ietekmes uz vidi novērtēšanas pienācīga tiesiskā regulējuma, un mudina Serbijas iestādes novērst negatīvo praksi izdot būvatļaujas bez iepriekš veikta ietekmes uz vidi novērtējuma;

102.

pauž bažas par pastāvīgo gaisa piesārņojumu; atzinīgi vērtē jauno plānu par aizsardzību pret gaisa piesārņojumu un atkārtoti aicina Serbijas iestādes steidzami sākt minēto plānu īstenošanu; atkārtoti pauž bažas par to, ka pasaulē visvairāk piesārņoto — gaisa kvalitātes ziņā — teritoriju sarakstā bieži vien nokļūst vairākas vietas Serbijā, jo īpaši lielajās pilsētās un rūpniecības teritorijās, piemēram, Belgradā, Smederevā, Borā, kā arī Kolubaras un Tamnavas upes ielejās; mudina iestādes strauji veikt gaisa kvalitāti uzlabojošus pasākumus, jo īpaši lielajās pilsētās un rūpniecības rajonos; uzsver, ka fosilajiem kurināmajiem nav vietas oglekļneitrālā ekonomikā, un atzinīgi vērtē izziņotos centienus diversificēt energoresursu struktūru, uzlabot energoefektivitāti un veicināt enerģētisko neatkarību; atkārtoti pauž bažas par Ķīnas finansētajiem ogļu spēkstaciju projektiem un to ietekmi uz vidi un gaisa kvalitāti;

103.

aicina Serbijas iestādes risināt jautājumus saistībā ar visām pamatotajām bažām, kas paustas vides protestos, un bažām par jaunu infrastruktūras objektu būvniecības un projektu, kurus Serbijā īsteno Serbijas subjekti un Ķīnas uzņēmumi un kas arī rada stratēģisku atkarību, ietekmi uz vidi; mudina Serbijas iestādes uzlabot šādu projektu pārredzamību un ietekmes uz vidi novērtējumu; aicina iestādes nodrošināt visu bīstamo vielu drošu pārvadāšanu, ņemot vērā dzelzceļa avāriju, kas notika 2022. gadā Pirotas pilsētas tuvumā;

104.

aicina valdību turpināt centienus, lai veiktu pasākumus attiecībā uz upju piesārņojumu un turpināt saskaņošanu ar ES acquis ūdens kvalitātes un dabas aizsardzības jomā; atzinīgi vērtē īpašās vides noziegumu policijas vienības izveidi un aicina palielināt tās resursus un spējas; atkārtoti pauž nožēlu par rīcības trūkumu saistībā ar vairāku upju piesārņojumu, ko rada raktuves, kuras darbojas šajā reģionā, un par kaitīgo ietekmi uz vietējo iedzīvotāju veselību un vidi;

o o

105.

uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Eiropadomes priekšsēdētājam, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Serbijas prezidentam, valdībai un Nacionālajai asamblejai.

(1) OV L 278, 18.10.2013., 16. lpp.

(2) OV L 198, 20.07.2006., 18. lpp.

(3) OV L 198, 20.07.2006., 15. lpp.

(4) OV L 330, 20.9.2021., 1. lpp.

(5) OV C 362, 8.9.2021., 129. lpp.

(6) OV C 47, 7.2.2023., 102. lpp.

(7) OV C 251, 30.6.2022., 87. lpp.

(8) OV C 251, 30.6.2022., 124. lpp.

(9) OV C 347, 9.9.2022., 61. lpp.

(10) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0406.

(11) Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0405.

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/52/ES (2014. gada 16. aprīlis), ar ko groza Direktīvu 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 124, 25.4.2014., 1. lpp.).

ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2023/1065/oj

ISSN 1977-0952 (electronic edition)

Top

Choose the experimental features you want to try