—

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Moldovas Republiku, Ukrainu un Krieviju,

—

ņemot vērā Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses (1), kurš ietver padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu un pilnībā stājās spēkā 2016. gada 1. jūlijā,

—

ņemot vērā Moldovas Republikas 2022. gada 3. marta pieteikumu dalībai ES un to, ka Eiropadome 2022. gada 23. jūnijā tai piešķīra kandidātvalsts statusu, pamatojoties uz Komisijas pozitīvu novērtējumu un atbilstīgi Parlamenta paustajiem viedokļiem,

—

ņemot vērā Komisijas 2022. gada 17. jūnija atzinumu par Moldovas Republikas pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā (COM(2022)0406), Padomes 2022. gada 24. jūnija secinājumus par Ukrainas, Moldovas Republikas un Gruzijas dalības pieteikumiem, Komisijas 2023. gada 1. februāra analītisko ziņojumu par Moldovas pieskaņošanos ES acquis (SWD(2023)0032) un Komisijas 2023. gada 6. februāra asociācijas īstenošanas ziņojumu par Moldovas Republiku (SWD(2023)0041),

—

ņemot vērā Eiropadomes 2023. gada 23. marta secinājumus,

—

ņemot vērā kopīgo paziņojumu, kas sagatavots pēc 2023. gada 7. februārī notikušās ES un Moldovas Asociācijas padomes septītās sanāksmes, un 2023. gada 23. martā notikušās ES un Moldovas parlamentārās asociācijas komitejas 13. sanāksmes galīgo paziņojumu,

—

ņemot vērā ANO Statūtus, Helsinku Nobeiguma aktu un Parīzes Hartu jaunai Eiropai,

—

ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A.

tā kā Moldovas Republika jau kopš paša sākuma ir nosodījusi Krievijas agresijas karu pret Ukrainu un ir atbalstījusi Ukrainas teritoriālo integritāti; tā kā karš ir nesamērīgi skāris Moldovas Republiku, jo tai nācās uzņemt vairāk nekā 700 000 Ukrainas bēgļu — proporcionāli vairāk nekā jebkurai citai valstij — un vairāk nekā 100 000 no viņiem joprojām atrodas šajā valstī, savukārt Moldovas ekonomiku ir smagi ietekmējis tirdzniecības sakaru zudums, ārvalstu ieguldījumu samazināšanās un enerģijas un transporta cenu pieaugums; tā kā Krievijas Federācija sadarbībā ar vietējiem Krievijas sponsorētiem rīcībspēkiem ir stimulējusi un izmantojusi izrietošo ekonomisko nenoteiktību, lai deleģitimizētu Moldovas valdības proeiropeisko politiku un veicinātu pretošanos tai;

B.

tā kā Krievija ir izmantojusi savu gāzes eksportu par līdzekli spiediena izdarīšanai uz Moldovas valdību, tostarp uz tās proeiropeisko orientāciju, mākslīgi radot gāzes piegādes krīzi 2021. un 2022. gadā; tā kā Krievijas īstenotā enerģijas izmantošana par ieroci ir vēl vairāk izgaismojusi Moldovas enerģētikas nozares trauslumu, taču valsts savienojumi ar ES gāzes un elektroenerģijas tirgiem un mehānismiem ir palīdzējuši tai šo krīzi pārvarēt; tā kā augsto enerģijas cenu dēļ inflācija palielinājās līdz 30 % un 2022. gadā Moldovas produkcijas izlaide reālā izteiksmē samazinājās par 5,9 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu; tā kā, lai gan Moldovas Republika ir diversificējusi dabasgāzes piegādes un atteikusies no Krievijas dabasgāzes, tās elektroapgāde joprojām ir lielā mērā atkarīga no Krievijai piederošās Cuciurgan elektrostacijas, kas atrodas Piedņestras apgabalā;

C.

tā kā pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā Krievija tieši piedalījās Piedņestras karā pret Moldovas valsti un kopš tā laika ir turpinājusi sponsorēt de facto okupēto Piedņestras apgabalu, kurā tā līdz pat šai dienai nelikumīgi uztur aptuveni 1 500 Krievijas karavīru; tā kā 2018. gada 22. jūnijā ANO Ģenerālā asambleja mudināja Krievijas Federāciju bez nosacījumiem un bez turpmākas kavēšanās pabeigt savu bruņoto spēku un bruņojuma pienācīgu izvešanu no Moldovas Republikas teritorijas; tā kā Kobasnas munīcijas noliktavā, kas atrodas Piedņestras apgabalā netālu no Ukrainas un Moldovas robežas, ir aptuveni 22 000 tonnas Padomju laiku munīcijas un militārā aprīkojuma, kuru apsargā Krievijas spēku operatīvā grupa; tā kā, neraugoties uz 1999. un 2021. gadā uzņemtajām saistībām, Krievijas Federācija nav nodrošinājusi šo ieroču pilnīgu iznīcināšanu un nelikumīgi izvietotā karaspēka izvešanu;

D.

tā kā 2023. gada 21. februārī Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins atcēla savu 2012. gada 7. maija dekrētu par pasākumiem Krievijas Federācijas ārpolitikas īstenošanai, kurā cita starpā Krievija apņēmās meklēt veidus, kā atrisināt separātistu jautājumu, “pamatojoties uz Moldovas Republikas suverenitātes, teritoriālās integritātes un neitrālā statusa ievērošanu Piedņestras īpašā statusa noteikšanā”;

E.

tā kā Krievijas Federācija ir izmantojusi provokācijas, dezinformāciju, kiberuzbrukumus un citus hibrīdus līdzekļus, lai grautu Moldovas Republikas stabilitāti un suverenitāti; tā kā pēdējos gados Moldovas Republikā ir palielinājies Krievijas un prokrievisko avotu un mediju īstenotu dezinformācijas gadījumu skaits; tā kā Krievijas graujošās darbības Moldovas informācijas telpā ir vērstas arī uz to, lai izjauktu plašo tautas atbalstu uz laiku pārvietotajiem ukraiņiem un Eiropas Savienībai, bloķētu Ukrainas bruņotos spēkus pie dienvidu robežas un veicinātu destabilizāciju; tā kā citi Krievijas paredzētie aktīvie pasākumi ietver nevalstisko organizāciju un “kultūras centru” aizsegā maskētu fasādes organizāciju izveidi un popularizēšanu, spēcīgu prokrievisku politisku un sabiedrisku apvienību izveidi, Moldovas Republikas atgriešanu stāvoklī, kurā tā ir atkarīga no Krievijas ogļūdeņražiem, un tādu pasākumu veikšanu, kas varētu izraisīt bruņotu eskalāciju okupētajā Moldovas Republikas Piedņestras apgabalā; tā kā Krievijas amatpersonas ir vairākkārt nepatiesi apgalvojušas, ka krievvalodīgie iedzīvotāji Moldovas Republikā tiek apspiesti;

F.

tā kā Krievijas raķetes, kas mērķētas uz Ukrainu, ir vairākkārt šķērsojušas Moldovas Republikas teritoriju, klaji pārkāpjot Moldovas suverenitāti, un Moldovas teritorijā ir vairākkārt nokritušas Krievijas raķešu atlūzas, nodarot postījumus un apdraudot civiliedzīvotāju dzīvību; tā kā Moldovas gaisa telpas novērošanai un aizsardzībai ir steidzami vajadzīgi ieguldījumi un modernizācija, Moldovas valdība ir lūgusi savus rietumu partnerus nodrošināt pretgaisa aizsardzības sistēmas;

G.

tā kā 2023. gada 9. februārī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis informēja Eiropadomi, ka Ukraina ir pārtvērusi Krievijas slepenā dienesta plānu iznīcināt demokrātisko sistēmu Moldovas Republikā un iegūt kontroli pār šo valsti; tā kā to vēlāk apstiprināja Moldovas Republikas prezidente Maija Sandu, kura paziņoja, ka valsts ir saņēmusi izlūkdatus, kas liek domāt, ka Krievija plāno vardarbīgi gāzt valsts proeiropeisko valdību;

H.

tā kā Krievija izmanto prokrieviskos oligarhus un iekšējos politiskos spēkus, tādus kā partija “Șor”, lai destabilizētu politisko situāciju valstī; tā kā tiek ziņots, ka kopš 2022. gada augusta partija “Șor” ir aktīvi vervējusi iedzīvotājus, organizējusi viņu loģistiku un ļaunprātīgi izmantojusi viņu neaizsargāto ekonomisko stāvokli, sniedzot finansiālus stimulus, lai viņi piedalītos pret valdību vērstos protestus; tā kā partijas “Șor” vadītājs Ilan Șor 2019. gadā aizbēga no Moldovas Republikas pēc tam, kad tika notiesāts par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un naudas piesavināšanos banku krāpšanas skandālā, kā rezultātā no Moldovas banku sistēmas tika izkrāpts 1 miljards ASV dolāru; tā kā 2023. gada 13. aprīlī Kišiņevas Apelācijas tiesa piesprieda Ilan Șor 15 gadus ilgu cietumsodu par banku krāpšanas lietā izvirzītajām apsūdzībām korupcijā; tā kā Moldovas prokurori pieprasa viņa izdošanu no Izraēlas un ir arī izvirzījuši apsūdzības viņa partijai nelikumīga finansējuma saņemšanā;

I.

tā kā Moldovas valdība ir aicinājusi ES noteikt sankcijas bēguļojošajam oligarham Ilan Șor, kuru tā apsūdz par to, ka viņš palīdzējis Krievijai vest hibrīdkaru pret Kišiņevas valdību, rosinot sociālos nemierus; tā kā Amerikas Savienotās Valstis un Apvienotā Karaliste ir noteikušas sankcijas oligarhiem Ilan Șor un Vladimir Plahotniuc par viņu iesaistīšanos 1 miljarda ASV dolāru izkrāpšanā no bankām un citās nelikumīgās shēmās;

J.

tā kā Moldovas Republikas demokrātija ir pierādījusi savu noturību pret Krievijas dezinformāciju un propagandu nesenajā valdības maiņā, neraugoties uz pastiprināto Krievijas un Krievijas sponsorēto rīcībspēku graujošo darbību; tā kā, neskatoties uz visiem šiem destabilizācijas mēģinājumiem, Moldovas tauta un valdība joprojām ir apņēmības pilna ievērot proeiropeisko kursu, ko tās ir izvēlējušās;

K.

tā kā Moldovas Republika 2022. gada 3. martā iesniedza pieteikumu par pievienošanos ES, tā apliecinot Moldovas iestāžu un tās pilsoņu apņēmību turpināt Moldovas integrāciju Eiropā; tā kā Moldovas Republika tagad ir ES kandidātvalsts;

L.

tā kā Moldovas Republikas valdība ir uzsākusi vērienīgu politisku, tiesisku un institucionālu reformu procesu un parādījusi savu apņēmību īstenot deviņus Komisijas atzinumā norādītos pasākumus, lai izpildītu nosacījumus pievienošanās sarunu uzsākšanai; tā kā Moldovas valdība ar spēkā esošo nolīgumu īstenošanu pierāda savu apņemšanos ciešāk sadarboties ar Savienību un integrēties tajā; tā kā pievienošanās ES joprojām ir uz nopelniem balstīts process, kura pamatā ir noteikto kritēriju un nosacījumu izpilde;

M.

tā kā Moldovas Republika ir tuva un vērtīga ES partnere un ES un Moldovas attiecības pēdējā gada laikā ir pastiprinājušās, pamatojoties uz savstarpēju apņemšanos stiprināt politisko asociāciju un padziļināt ekonomisko integrāciju; tā kā Padomes 2022. gada 13. decembra secinājumos par paplašināšanās un stabilizācijas un asociācijas procesu ir uzsvērta ES nozaru sadarbības ar Moldovu un tās integrācijas ES vienotajā tirgū turpmāka padziļināšana; tā kā ES un tās dalībvalstis ir sniegušas Moldovas Republikai ievērojamu politisko, ekonomisko un humāno atbalstu un ir aktīvi iesaistījušās tiesiskuma, demokrātijas un reformu veicināšanā šajā valstī; tā kā Eiropadomes 2023. gada 23. marta secinājumos ir atkārtoti apstiprināta ES apņemšanās turpināt sniegt visu attiecīgo atbalstu Moldovas Republikai un Komisijai uzdots pirms nākamās sanāksmes iesniegt atbalsta paketi; tā kā vērienīga un visaptveroša atbalsta pakete ir būtiska gan ārējo rīcībspēku īstenoto destabilizējošo darbību novēršanai, gan valsts pievienošanās kursa uzturēšanai;

N.

tā kā Savienība kopš 2021. gada oktobra ir piešķīrusi Moldovas Republikai aizdevumus un dotācijas 1,09 miljardu EUR apmērā, lai stiprinātu tās noturību, tostarp budžeta atbalstu, makrofinansiālo palīdzību, humāno palīdzību un palīdzību saskaņā ar Savienības civilās aizsardzības mehānismu un Moldovas atbalsta platformu; tā kā joprojām nav izmaksāta 2022. gada novembrī solītā makrofinansiālās palīdzības otrā daļa 105 miljonu EUR apmērā; tā kā Padome 2021. gadā pieņēma palīdzības pasākumus 7 miljonu EUR vērtībā un 2022. gadā — 40 miljonu EUR vērtībā turpmākai nenāvējošai militārai palīdzībai saskaņā ar Eiropas Miera mehānismu (EMM); tā kā ES Robežu palīdzības misija (EUBAM) atbalsta Moldovas un Ukrainas centienus efektīvi pārvaldīt savas kopējās robežas,

O.

tā kā Moldovas Republika Kišiņevā rīkos nākamo Eiropas politiskās kopienas samitu, tā apliecinot savu vērienīgo un apņēmīgo proeiropeisko nostāju ārpolitikā;

P.

tā kā Moldovas Republika ir novērsusi būtiskas loģistikas blokādes pie robežas ar Ukrainu, izvietojot vēl lielāku skaitu specializētu robežsargu,