EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 20.6.2023
COM(2023) 323 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS
EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN REVĪZIJAS PALĀTAI
Gada ziņojums budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2022. gadā veiktajām iekšējām revīzijām
{SWD(2023) 214 final}
Satura rādītājs
1.Ziņojuma mērķi un tvērums
2.Iekšējās revīzijas dienesta uzdevums — pārskatatbildība, neatkarība un objektivitāte
3.Revīzijas darba pārskats
3.1.2022. gada revīzijas plāna īstenošana
3.2.Statistikas dati par Iekšējās revīzijas dienesta ieteikumiem
4.Secinājumi, kuru pamatā ir 2022. gadā veiktais revīzijas darbs
4.1.Secinājums par lietderības revīzijām
4.1.1.Snieguma pārvaldība
4.1.2.ES politikas īstenošana
4.1.3.iekšējās kontroles sistēmas — likumība un pareizība
4.1.4.Gatavība ES budžetam un tā izpilde
4.1.5.Sadarbība ar trešām personām, kas īsteno politiku un programmas
4.1.6.Informācijas tehnoloģija
4.1.7.Citi procesi
4.2.Iekšējās revīzijas dienesta ierobežotie secinājumi
4.3.Vispārējs atzinums par Komisijas finanšu pārvaldību
5.Apspriešanās ar Komisijas finanšu pārkāpumu komisiju
6.Ietekmes mazināšanas pasākumi saistībā ar iespējamiem interešu konfliktiem (starptautiskie iekšējās revīzijas standarti) — Eiropas Ombuda izmeklēšana
1.Ziņojuma mērķi un tvērums
Ar šo ziņojumu Eiropas Parlaments un Padome budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras ietvaros tiek informēti par iekšējām revīzijām, ko 2022. gadā Eiropas Komisijas Iekšējās revīzijas dienests veica Komisijas ģenerāldirektorātos, dienestos un izpildaģentūrās. Tas ietver: i) kopsavilkumu par veikto iekšējo revīziju skaitu un veidu; ii) sniegto ieteikumu kopsavilkumu un iii) informāciju par saskaņā ar ieteikumiem īstenoto rīcību. Saskaņā ar Finanšu regulas 118. panta 8. punktu un 247. pantu Komisija nosūta ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Tas ir balstīts uz ziņojumu, ko saskaņā ar Finanšu regulas 118. panta 4. punktu sagatavojis Komisijas iekšējais revidents par Iekšējās revīzijas dienesta revīzijām un konsultāciju ziņojumiem, kas pabeigti 2022. gadā.
2.Iekšējās revīzijas dienesta uzdevums — pārskatatbildība, neatkarība un objektivitāte
Iekšējās revīzijas dienesta uzdevums ir palielināt un aizsargāt organizatorisko vērtību, nodrošinot uz risku pamatotu un objektīvu ticamības apliecinājumu, konsultācijas un vērtējumu. Iekšējās revīzijas dienests palīdz Komisijai sasniegt tās mērķus, ieviešot sistemātisku, disciplinētu pieeju, lai izvērtētu un uzlabotu riska pārvaldības, kontroles un pārvaldības procesu efektivitāti. Tā uzdevumi ietver novērtējuma veikšanu un atbilstošu ieteikumu sniegšanu riska pārvaldības, kontroles un pārvaldības procesu uzlabošanai ar mērķi sasniegt šādus trīs mērķus: i) atbilstošu ētikas normu un vērtību veicināšana organizācijā; ii) organizācijas darbības rezultātu efektīvas pārvaldības un pārskatatbildības nodrošināšana un iii) informācijas par riskiem un kontroli efektīva ziņošana attiecīgām organizācijas daļām. Tādējādi Iekšējās revīzijas dienests tiecas veicināt lietderīgas un efektīvas pārvaldības kultūru Komisijā un tās struktūrvienībās.
Iekšējās revīzijas dienesta darba neatkarība ir noteikta Finanšu regulā un dienesta nolikumā, ko pieņēmusi Komisija. Minētajā nolikumā ir noteikts, ka Iekšējās revīzijas dienesta revidentiem novērtējuma objektivitātes nodrošināšanas un interešu konflikta novēršanas nolūkā ir jāsaglabā sava neatkarība attiecībā uz pasākumiem un darbībām, ko viņi pārbauda. Ja ir faktiski vai šķietami apdraudēta viņu objektivitāte, būtu jāizpauž informācija par šo apdraudējumu. Ja iekšējais revidents to uzskata par vajadzīgu, viņš var vērsties pie Komisijas priekšsēdētājas un/vai kolēģijas.
Iekšējās revīzijas dienests savu darbu veic saskaņā ar Finanšu regulu un Iekšējo revidentu institūta starptautiskajiem iekšējās revīzijas profesionālās prakses standartiem un ētikas kodeksu.
Iekšējās revīzijas dienests ziņo Revīzijas progresa komitejai, kas izveidota atbilstoši Finanšu regulas 123. pantam, un ir funkcionāli atbildīgs tās priekšā. Iekšējās revīzijas dienests: i) ziņo Revīzijas progresa komitejai par būtiskiem jautājumiem, kas izriet no tā veiktajām revīzijām, un iespējamiem uzlabojumiem revidētajos procesos; ii) sniedz ikgadēju vispārēju atzinumu par finanšu pārvaldības stāvokli Komisijā un iii) ziņo (vismaz reizi gadā) par savu uzdevumu un darbību, kā noteikts tā gada revīzijas plānā. Šajā ziņojumā ir aptverti būtiski riska darījumi, kontroles jautājumi, korporatīvās pārvaldības jautājumi un citi jautājumi.
Revīzijas progresa komiteja atbalsta komisāru kolēģiju to pienākumu izpildē, kas tai paredzēti saskaņā ar Līgumiem, Finanšu regulu un citiem normatīvajiem aktiem. Tā sniedz šo atbalstu, i) nodrošinot Iekšējās revīzijas dienesta neatkarību; ii) uzraugot iekšējās revīzijas darba kvalitāti; iii) nodrošinot, ka Komisijas dienesti pienācīgi ņem vērā iekšējās un ārējās revīzijas ieteikumus; iv) nodrošinot, ka šiem ieteikumiem seko atbilstoši turpmāki pasākumi. Tādējādi Revīzijas progresa komiteja palīdz uzlabot Komisijas efektivitāti un lietderību tās mērķu sasniegšanā. Revīzijas progresa komiteja arī atbalsta kolēģiju Komisijas pārvaldības, riska pārvaldības un iekšējās kontroles prakses pārraudzībā.
Iekšējās revīzijas dienests neveic revīziju sistēmām, kuras dalībvalstīs ieviestas ES līdzekļu kontrolei. Šādas revīzijas tiek veiktas pat līdz atsevišķu atbalsta saņēmēju līmenim, un tās veic dalībvalstu iekšējie revidenti, valstu revīzijas iestādes, citi Komisijas ģenerāldirektorāti un Eiropas Revīzijas palāta. Tomēr Iekšējās revīzijas dienests revidē pasākumus, ko Komisija veic, lai uzraudzītu un revidētu i) dalībvalstu struktūras; ii) citas struktūras, kas atbild par ES līdzekļu izmaksāšanu. Saskaņā ar Finanšu regulas 118. panta 2. punktu Iekšējās revīzijas dienestam pilnīgi un bez ierobežojumiem ir pieejama visa informācija, kas nepieciešama tās pienākumu veikšanai, nepieciešamības gadījumā arī klātienē, tostarp dalībvalstīs un trešās valstīs.
3.Revīzijas darba pārskats
3.1.2022. gada revīzijas plāna īstenošana
Iekšējās revīzijas dienests 2022. gada revīzijas plānu īstenoja apstākļos, kad bija palielināts spiediens uz resursiem dažos Komisijas ģenerāldirektorātos un dienestos krīzes pārvaldības režīma dēļ, kas bija spēkā Krievijas agresijas kara pret Ukrainu dēļ. Turklāt sākotnējo revīzijas plānu ietekmēja kavējumi, kas bija saistīti ar tiesību aktu pieņemšanu un programmu īstenošanas sākšanu. Neraugoties uz šo apstākļu radītajām problēmām, Iekšējās revīzijas dienests pabeidza 89 revīzijas uzdevumus (revīzijas, pārbaudes un pēckontroles) un izdeva 101 ziņojumu (tajā skaitā galīgos revīzijas un pārskata ziņojumus, pēckontroles un noslēguma piezīmes un vadības vēstules).
Kopējais skaits un sadalījums pa to uzdevumu un ziņojumu veidiem, kas pabeigti līdz robeždatumam, t. i., 2023. gada 31. janvārim, ir norādīts diagrammās turpmāk.
Avots: Eiropas Komisijas Iekšējās revīzijas dienests
Ziņojumu skaits ir lielāks nekā uzdevumu skaits, jo par dažām horizontālām vai vairākvienību revīzijām Iekšējās revīzijas dienests sagatavo vairākus ziņojumus par vairākām revīzijas aptvertām revidējamām vienībām. Iekšējās revīzijas dienests 2022. gadā veica 14 horizontālās vai vairākvienību revīzijas (un izdeva 22 galīgos ziņojumus par šīm revīzijām).
Sākotnējā 2022. gada revīzijas plānā bija 37 revīzijas uzdevumi (neieskaitot pēckontroles uzdevumus), ko bija plānots pabeigt līdz robeždatumam, proti, 2023. gada 31. janvārim. Turklāt tajā bija 35 uzdevumi, ko bija plānots sākt pārskata periodā un pabeigt pēc pārskata perioda.
Saskaņā ar savu nolikumu un starptautiskajiem revīzijas Iekšējās revīzijas dienests plāno savu revīzijas darbu, pamatojoties uz riska novērtējumu un spēju analīzi. Mērķis ir izstrādāt revīzijas plānu, kas aptver visaugstākā riska jomas, tādējādi maksimāli palielinot Iekšējās revīzijas dienesta pievienoto vērtību, un tas palīdz nodrošināt vislabāko resursu izmantojumu un revīzijas plāna efektīvu un lietderīgu īstenošanu. Iekšējās revīzijas dienests regulāri uzrauga revīzijas plāna īstenošanu un pēc vajadzības to pielāgo.
Iekšējās revīzijas dienesta sākotnējais 2022. gada revīzijas plāns tika atjaunināts 2022. gada augustā, lai ņemtu vērā jaunus riskus. Šajā atjauninājumā Iekšējās revīzijas dienests bija plānojis pabeigt 29 revīzijas uzdevumus līdz 2023. gada 31. janvārim. Revīzijas progresa komiteja ņēma vērā gan sākotnējo, gan atjaunināto plānu.
Līdz robeždatumam, t. i., 2023. gada 31. janvārim, Iekšējās revīzijas dienests bija pabeidzis 30 revīzijas uzdevumus. Tie ir 100 % no 2022. gada revīzijas plāna, kas tika atjaunināts gada vidū, ieskaitot arī vienu papildu uzdevumu, ko bija plānots pabeigt pēc pārskata perioda.
Šajā ziņojumā ir aplūkots revīzijas darbs, ko Iekšējās revīzijas dienests pabeidza pārskata periodā no 2022. gada 1. februāra līdz 2023. gada 31. janvārim. Tāpēc papildu darbs, kas vēl bija procesā 2023. gada 31. janvārī (un neiekļāvās pārskata periodā) un kas tika izmantots, lai sagatavotu Iekšējās revīzijas dienesta 2022. gada vispārējo atzinumu par Komisijas finanšu pārvaldību, nav apkopots šā ziņojuma pielikumā. Tas jo īpaši attiecas uz uzdevumiem, kas saistīti ar Atveseļošanas un noturības mehānisma izstrādi un īstenošanu un Komisijas risku maksājuma laikā. Būtiska informācija no šiem uzdevumiem ir ņemta vērā 2022. gada vispārējā atzinuma sagatavošanai (sk. 4.3. iedaļu).
3.2.Statistikas dati par Iekšējās revīzijas dienesta ieteikumiem
Iekšējās revīzijas dienests sniedza 172 ieteikumus, kas izriet no tās revīzijas darba 2022. gadā. Kā attēlots turpmāk, lielākā daļa šo ieteikumu (71 %) tika novērtēti kā svarīgi, bet divi ieteikumi bija novērtēti kā kritiski.
Avots: Eiropas Komisijas Iekšējās revīzijas dienests
Revidētās vienības 2022. gadā piekrita 167 no 172 ieteikumiem, ko bija sniedzis Iekšējās revīzijas dienests. Diviem ieteikumiem piekrita daļēji, un trīs ieteikumi tika noraidīti. Attiecībā uz visiem ieteikumiem, kuriem (daļēji) piekrita, revidētās vienības sagatavoja rīcības plānus. Minētie rīcības plāni tika iesniegti iekšējās revīzijas dienestam, kas vēlāk tos novērtēja kā apmierinošus vai pieprasīja pārskatīt rīcības plānu.
IETEIKUMI, KAS SNIEGTI NO 2018. LĪDZ 2022. GADAM
Iekšējās revīzijas dienests adresēja Revīzijas progresa komitejai visaptverošu pārskatu par to ieteikumu pēcpasākumiem, kuru izpildes termiņš bija kavēts par vairāk nekā sešiem mēnešiem. Turklāt Iekšējās revīzijas dienests sagatavoja ceturkšņa ziņojumus par to ieteikumu īstenošanu, kuru izpildes termiņš bija kavēts par vairāk nekā sešiem mēnešiem, un tie tika apspriesti Revīzijas progresa komitejas sagatavošanas grupas sanāksmēs.
Kā norādīts turpmāk, robeždatumā, t. i., 2023. gada 31. janvārī, no kopumā 854 ieteikumiem, kuriem (daļēji) piekrita
un kurus Iekšējās revīzijas dienests sniedza laikposmā no 2018. līdz 2022. gadam, 635 ieteikumus (74 %) revidējamās vienības novērtēja kā īstenotus
. Tādējādi kopumā joprojām nav īstenoti 219 ieteikumi (26 %).
Avots: Eiropas Komisijas Iekšējās revīzijas dienests
No šiem 219 ieteikumiem, kas robeždatumā vēl nebija īstenoti, divi ir novērtēti kā kritisks, 62 ir novērtēti kā ļoti svarīgi, un 155 ir novērtēti kā svarīgi.
No neīstenotajiem ieteikumiem 46 ir kavēts īstenošanas termiņš (tie nav īstenoti līdz sākotnēji saskaņotajam datumam). Šie ieteikumi, kam ir kavēts īstenošanas termiņš, veido 5,4 % no ieteikumiem, kuriem (daļēji) piekrita. No ieteikumiem, kam ir kavēts īstenošanas termiņš, septiņi ir klasificēti kā ilgstoši kavēti (ieteikuma īstenošana ir ilgstoši kavēta, ja ieteikums joprojām nav īstenots vairāk nekā sešus mēnešus pēc sākotnējā īstenošanas datuma). Tas ir ievērojams samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, kas apliecina Iekšējās revīzijas dienesta stingro pēckontroles politiku tās ieteikumu īstenošanas novērtēšanā. Šie ļoti svarīgie ieteikumi, kuru īstenošana ir ilgstoši kavēta, veido 0,4 % no kopējā to ieteikumu skaita, kuriem (daļēji) piekrīt, laikposmā no 2018. līdz 2022. gadam (salīdzinājumā ar 0,8 % iepriekšējā pārskata periodā). Nav ļoti svarīgu ieteikumu, kuru īstenošana kavēta ilgstoši un kuri sniegti pirms 2018. gada.
Avots: Eiropas Komisijas Iekšējās revīzijas dienests
Kopumā Iekšējās revīzijas dienests savu ieteikumu īstenošanu uzskata par apmierinošu un salīdzināmu ar iepriekšējiem pārskata periodiem. Šī situācija liecina, ka Komisijas dienesti centīgi īsteno kritiskos un ļoti svarīgos ieteikumus, tādējādi mazinot Iekšējās revīzijas dienesta identificētos riskus. Tomēr būtu jāpievērš uzmanība individuāliem ieteikumiem, kuru īstenošana ir kavēta ilgstoši un kuri novērtēti kā ļoti svarīgi.
Šā ziņojuma pielikuma 3. daļā apkopoti ļoti svarīgie ieteikumi, kuru īstenošana kavēta ilgstoši.
4.Secinājumi, kuru pamatā ir 2022. gadā veiktais revīzijas darbs
4.1.Secinājums par lietderības revīzijām
Veicinot Komisijas uz izpildi balstīto kultūru un lielāku uzmanību pievēršot naudas un vērtības attiecībai, Iekšējās revīzijas dienests 2022. gadā arī veica lietderības revīzijas un visaptverošas revīzijas
kā daļu no sava stratēģiskā revīzijas plāna.
Izdarītie revīzijas secinājumi attiecās uz 1) ES politikas īstenošanu; 2) iekšējās kontroles sistēmām no to likumības un pareizības viedokļa; 3) gatavību ES budžetam un laicīgu tā izpildi; 4) darbības rezultātu pārvaldību; 5) sadarbību ar trešām personām, kas īsteno politiku un programmas; 6) informācijas tehnoloģiju; 7) citiem procesiem.
Atbilstoši savai metodikai un paraugpraksei Iekšējās revīzijas dienests darbības rezultātiem pieiet netieši, novērtējot departamentu darbības rezultātus politikas, programmu un darbību īstenošanā, ņemot vērā ar tiem saistītos riskus. Izmantojot šo pieeju, mērķis ir nodrošināt, ka
ģenerāldirektorāti un dienesti ir izstrādājuši atbilstošus snieguma satvarus, snieguma novērtēšanas rīkus un uzraudzības sistēmas.
Turpmākajās iedaļās ir izklāstīti Iekšējās revīzijas dienesta secinājumi par dažādajiem snieguma aspektiem, uz kuriem tā koncentrējās savās 2022. gada revīzijās.
Snieguma pārvaldība
Stabila snieguma pārvaldības sistēma ir būtiska, lai nodrošinātu, ka mērķi un snieguma rādītāji tiek efektīvi noteikti un atbilst Komisijas prioritātēm, ka tie tiek regulāri uzraudzīti un ziņoti un ka Komisijas darbības nodrošina maksimālu lietderību un pievienoto vērtību. Politikas ieinteresētās personas un sabiedrība arvien vairāk pieprasa skaidrus pierādījumus par Komisijas īstenotajiem politiskajiem un darbības mērķiem.
Tāpēc Komisija ir apņēmusies piemērot spēcīgu snieguma satvaru. Paziņojumā par snieguma satvaru ES budžetam saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam ir paredzēti nepieciešamie instrumenti un procedūras, lai noteiktu mērķus un novērtētu un uzraudzītu progresu to sasniegšanā. Šajā saistībā Iekšējās revīzijas dienests veica četras revīzijas snieguma pārvaldības jomā.
1)Lai uzraudzītu savu sniegumu un pienācīgi ziņotu sabiedrībai un citām ieinteresētajām personām, Komisijai ir jābūt pamatotai pārliecībai, ka tās snieguma informācija par ES finanšu programmām ir uzticama. Iekšējās revīzijas dienests veica revīziju Budžeta ģenerāldirektorātā un Komisijas Ģenerālsekretariātā. Tas novērtēja, cik atbilstoša ir kontroles sistēma, kas ieviesta, lai atbalstītu Komisiju pārliecības gūšanā par snieguma informācijas, kas attiecas uz tās finanšu programmām, uzticamību. Iekšējās revīzijas dienests atzina, ka vispārējo kontroles pieeju attiecībā uz snieguma informācijas uzticamību nevar piemērot tādā pašā veidā, kā to piemēro likumības un pareizības aspektiem, un tas ir daļēji skaidrojams ar sarežģīto procesu, kurā snieguma informācija tiek vākta, apstrādāta un paziņota, ņemot vērā šādas informācijas lielo apjomu un dažādību, kā arī šādas informācijas pārvaldībā iesaistīto dalībnieku lielo skaitu, jo īpaši dalītā un netiešā pārvaldībā. Ņemot vērā šo ļoti sarežģīto kontekstu, Iekšējās revīzijas dienests secināja, ka, lai gan Komisija ir guvusi progresu ES budžeta snieguma satvara uzlabošanā un tās kontroles sistēmas īstenošanā, kura nepieciešama pārliecības gūšanai par paziņotās informācijas attiecībā uz tās finanšu programmām uzticamību, ir vajadzīgi vairāki nozīmīgi uzlabojumi, lai vēl vairāk nostiprinātu šo sistēmu. Konkrētāk, tika identificēts viens ļoti svarīgs trūkums saistībā ar kontroles darbībām, tai skaitā nepilnības vai neatbilstības korporatīvajos norādījumos par snieguma informācijas uzticamības novērtēšanu (kuras atspoguļojas veidā, kā par saistītajām kontrolēm tiek ziņots), un kvalitātes kontroles centrālajā līmenī ne vienmēr tiek īstenotas, kā paredzēts, jo īpaši kvalitātes pārskati un atbilstības pārbaudes attiecībā uz gada darbības ziņojumiem.
2)Pamatojoties uz pašreizējo situāciju ES pētniecības un inovācijas pamatprogrammās 2014.–2020. un 2021.–2027. gadam, Iekšējās revīzijas dienests novērtēja konkrētas “Apvārsnis 2020” snieguma satvara iezīmes (uzraudzības un ziņošanas sistēmas efektīva īstenošana) un “Apvārsnis Eiropa” snieguma satvara iezīmes (izpildes satvara struktūra). Revīzija aptvēra Pētniecības un inovācijas, Klimata politikas, Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorātus, Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru un Kopīgo pētniecības centru
. Snieguma satvara un uzraudzības un ziņošanas sistēmas struktūra pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa” un tās īstenošanas statuss kopumā ir pietiekami un atbilstoši programmas aprites cikla posmam. Tomēr Iekšējās revīzijas dienests konstatēja vienu ļoti svarīgu trūkumu saistībā ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ziņošanas sistēmas efektivitāti.
Visbeidzot, divas snieguma pārvaldības revīzijas tika veiktas šādos ģenerāldirektorātos:
3)Eurostat un
4)Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāts.
Abos gadījumos (3) un (4) snieguma pārvaldības sistēmas bija pienācīgi strukturētas, efektīvi un lietpratīgi īstenotas, nodrošinot plānošanu, uzraudzību un ziņošanu par sasniegumiem galvenajās politikas jomās.
ES politikas īstenošana
Komisijas priekšsēdētāja 2019. gadā noteica politikas prioritātes piecu gadu periodam. Viens no Komisijas pamatpienākumiem ir pārvērst šīs prioritātes konkrētās darbībās. Dažādajiem ģenerāldirektorātiem un dienestiem ir aktīva loma ES politikas izstrādē un īstenošanā. Šo lomu tie īsteno, cita starpā ierosinot ES tiesību aktus, palīdzot dalībvalstīm to īstenošanā, nodrošinot, ka ES tiesību akti tiek izpildīti, un nodrošinot Savienības ārējo pārstāvību jautājumos, kas nav ārlietas un drošības politika. Piecās revīzijās, ko veica Iekšējās revīzijas dienests, tika novērtēts attiecīgo ģenerāldirektorātu sniegums dažās no šīm jomām. Četrās no piecām revīzijām tika atklāts, ka ir nepieciešami būtiski uzlabojumi, un Iekšējās revīzijas dienests 2022. gadā sniedza vairākus ļoti svarīgus ieteikumus, kas adresēti revidētajiem ģenerāldirektorātiem
.
1)Vienā revīzijā tika novērtēta Eiropas Fonda ilgtspējīgai attīstībai garantiju shēmas atbilstība un efektivitāte. Iekšējās revīzijas dienests atzina Starptautisko partnerību ģenerāldirektorāta un Kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ģenerāldirektorāta ieguldītos centienus pārvaldīt šo garantiju shēmu, kas ir jauns un unikāls instruments. Neraugoties uz ievērojamām problēmām, kas saistītas ar jaunās īstenošanas kārtības ieviešanu, vajadzību veikt sarunas par vairākām horizontālām klauzulām un pārorientēšanos, lai pārvarētu Covid-19 pandēmijas radītos izaicinājumus, nolīgumi par visu instrumenta summu tika parakstīti fonda regulā noteiktajā termiņā. Tomēr pārvaldības, pārliecības gūšanas, līgumiskā un snieguma uzraudzības kārtība ir ievērojami jāuzlabo, lai stiprinātu koordinācijas, īstenošanas un ziņošanas procesus.
2)Otrajā revīzijā, kas veikta Tirdzniecības, Lauksaimniecības un lauku attīstības un Vides ģenerāldirektorātos, galvenā uzmanība tika pievērsta procesiem, kas ieviesti, lai nodrošinātu divpusēju tirdzniecības nolīgumu efektīvu un lietpratīgu īstenošanu. Tajā tika atklāts, ka Tirdzniecības ģenerāldirektorāts rīkojas, lai stiprinātu divpusēju tirdzniecības nolīgumu īstenošanu un izpildi, koncentrējoties uz koordināciju ar ārējām ieinteresētajām personām un sadarbību ar pārējiem Komisijas dienestiem. Tomēr Tirdzniecības ģenerāldirektorātā ir vajadzīgi papildu uzlabojumi saistībā ar ex post izvērtējumu un pētījumu ieguldījumu tirdzniecības nolīgumu īstenošanā un informācijas par esošo tirdzniecības šķēršļu stāvokli dokumentēšanā.
3)Trešās revīzijas mērķis bija novērtēt procesus, ko ieviesuši Lauksaimniecības un lauku attīstības un Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāti un Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai
, lai novērstu un atklātu krāpšanu pārtikas jomā. Krāpšana pārtikas jomā var ne tikai traucēt iekšējā tirgus pienācīgai darbībai, bet arī radīt risku cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, dzīvnieku labturībai vai videi ES. Lai gan kopumā abu ģenerāldirektorātu ieviestie procesi ir pietiekami, joprojām pastāv ļoti būtiski trūkumi, kas ietekmē to efektivitāti un lietderību. Tie attiecas uz uzdevumu sadali saistībā ar bioloģiskajiem pārtikas produktiem; paziņojumu pārbaudi, lai identificētu iespējamus krāpšanas gadījumus; iespējamo problēmu uzraudzību dalībvalstu kontroles sistēmās; saistīto informācijas tehnoloģiju sistēmu funkcijām.
4)Ceturtajā revīzijā tika novērtēta Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta iekšējās kontroles sistēma valsts atbalsta programmu īstenošanai vīna nozarē. Lai gan kopumā ģenerāldirektorātā tiek pienācīgi kontrolēta valsts atbalsta programmu efektīva un lietpratīga īstenošana vīna nozarē, joprojām pastāv kāds nozīmīgs trūkums. Tas ir saistīts ar šo programmu snieguma uzraudzību (proti, dalībvalstīm sniegtajiem norādījumiem par snieguma datiem, kas tām jāpaziņo Komisijai, un šo datu novērtēšanu, ko veic Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts).
5)Pētījumi ir nozīmīgs ievadresurss politikas veidošanas procesā. Iekšējās revīzijas dienests secināja, ka Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorātā ieviestā iekšējās kontroles sistēma nodrošina, ka dažādie pētījumu aprites cikla posmi tiek efektīvi un lietpratīgi pārvaldīti un ir atbilstoši piemērojamiem tiesību aktiem un korporatīvajiem norādījumiem.
iekšējās kontroles sistēmas — likumība un pareizība
Pārliecības sniegšana kolēģijai, kā arī ģenerāldirektorātiem un dienestiem par iekšējās kontroles efektīvu un lietpratīgu īstenošanu attiecībā uz finanšu pārvaldību joprojām ir viena no Iekšējās revīzijas dienesta prioritātēm. Pamatojoties uz padziļinātu riska novērtējumu un izrietošo 2021.–2023. gada stratēģisko revīzijas plānu, iekšējās revīzijas dienests 2022. gadā veica septiņus revīzijas uzdevumus šajā jomā. Šajās revīzijās tika atklāts, ka ir vajadzīgi būtiski uzlabojumi, un tika sniegti vairāki ieteikumi
.
1)“Aplēstās kopējās riskam pakļautās summas slēgšanas laikā” ieviešana 2016. gadā bija būtisks solis uz priekšu, lai uzlabotu Komisijas ziņošanu par finanšu pārvaldību, jo tā papildina ziņošanu par programmām ar daudzgadu kontroles sistēmām, sniedzot papildu informāciju par aplēstajām riskam pakļautajām summām, kas pēc Komisijas aprēķiniem vēl joprojām pastāvēs, kad būs īstenotas visas aplēstās korektīvās darbības. Šajā saistībā Iekšējās revīzijas dienests veica ierobežotu pārskatu par Komisijas preventīvo un korektīvo pasākumu ziņošanu (“korektīvā spēja”) Budžeta, lauksaimniecības un lauku attīstības, Nodarbinātības, Sociālo lietu un iekļautības, Starptautisko partnerību, Reģionālās politikas un pilsētpolitikas, Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorātos un Eiropas Pētniecības izpildaģentūrā. Iekšējās revīzijas dienests 2021. gada pārvaldības un izpildes ziņojumā atzina Budžeta ģenerāldirektorāta pastāvīgos centienus uzlabot ziņošanas par preventīvajiem un korektīvajiem pasākumiem kvalitāti un skaidrību. Tas secināja, ka korporatīvie norādījumi ziņošanai par preventīvajiem un korektīvajiem pasākumiem kopumā ir labi strukturēti un ka atlasītie ģenerāldirektorāti un dienesti tos īsteno efektīvi. Tomēr joprojām pastāv ļoti būtiski trūkumi saistībā ar ieviestajām iekšējām kontrolēm (gan korporatīvajā, gan vietējā līmenī), lai nodrošinātu, ka ģenerāldirektorāti savos gada darbības ziņojumos un Budžeta ģenerāldirektorāts Komisijas gada pārvaldības un izpildes ziņojumā sniedz vienkāršu, skaidru un uzticamu informāciju. Šie trūkumi ir saistīti ar kvantitatīvo datu un kvalitatīvās informācijas pieejamību, lai efektīvi pamatotu Komisijas vispārējo korektīvo spēju, un ziņošanas par korekcijām skaidrību un konsekvenci gada darbības ziņojumos un gada pārvaldības un izpildes ziņojumā.
2)Atveseļošanas un noturības instruments ir pagaidu instruments, ar kura starpniecību Komisija piesaista līdzekļus, lai palīdzētu dalībvalstīm īstenot reformas un investīcijas atbilstoši ES prioritātēm. Iekšējās revīzijas dienests novērtēja Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta kontroles un revīzijas stratēģijas attiecībā uz Atveseļošanas un noturības mehānismu. Tas atzina, ka progress kontroles un revīzijas stratēģiju strukturēšanā ir bijis grūts uzdevums darbības vides un instrumenta tiesiskā regulējuma sarežģītības dēļ, kā arī spiediena uz resursiem dēļ, lai apstiprinātu valstu atveseļošanas un noturības plānus un veiktu pirmos maksājumus. Tomēr joprojām pastāv ļoti nozīmīgi trūkumi saistībā ar šo kontroļu plānojumu, kuri var kavēt pārliecību par maksājumu likumību un pareizību un par kontroles sistēmu efektivitāti dalībvalstīs Savienības finanšu interešu aizsargāšanā. Šie trūkumi bija saistīti ar maksājumu apturēšanas metodiku atskaites punktu un mērķrādītāju nesasniegšanas gadījumā, no ex post revīzijām izrietošo korekciju piemērošanu, kritēriju noteikšanu secinājumu izdarīšanai par dalībvalstu kontroles sistēmu atbilstību, kā arī metodiku, ko izmanto sistēmas revīziju tvēruma noteikšanai.
3)Revīzijā, kas veikta Eiropas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju ģenerāldirektorātā, tika novērtēts kontroļu plānojums un īstenošana dotāciju pārvaldībā, sākot no dotāciju piešķiršanas un beidzot ar galīgo maksājumu un ex post revīzijām, kas saistītas ar Savienības civilās aizsardzības mehānismu. Lai gan kontroles stratēģija dotāciju pārvaldībai ir strukturēta pienācīgi, pastāv ļoti nozīmīgs trūkums tās īstenošanā saistībā ar dotāciju saņēmēju atlases kritēriju neizpaušanu tiešās piešķiršanas procedūrās un šādu procedūru izmantošanas pamatojumu.
4)Eiropas Savienības finansējumu kaimiņattiecību un pasaules budžeta pozīcijā var piešķirt saņēmējiem visos kontinentos. Tomēr ES delegāciju spēja ir ierobežota, un ārējās darbības ģenerāldirektorātiem nav iespējams izvērtēt katru izdevumu pozīciju galīgo maksājumu pieprasījumos. Tāpēc finansējuma saņēmējiem un darbuzņēmējiem ar līgumu ir noteikts pienākums iesniegt izdevumu pārbaudes, ko veicis ārējs revidents. Šīs līgumos noteiktās izdevumu pārbaudes var novērst lielu skaitu likumības un pareizības kļūdu, pirms Komisija veic maksājumu, un tādējādi tām ir īpaša nozīme iekšējās kontroles ķēdē. Iekšējās revīzijas dienesta veiktajās iepriekšējās revīzijās tika atklāts, ka līgumos noteiktās izdevumu pārbaudes var ne vienmēr būt pietiekami uzticama kontrole, jo tajās ne vienmēr bija iespējams atklāt neatbilstīgus izdevumus pirms galīgā maksājuma veikšanas. Iekšējās revīzijas dienests 2022. gadā novērtēja līgumos noteikto izdevumu pārbaužu kontroles plānojumu un īstenošanu Starptautisko partnerību, Kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ģenerāldirektorātos un Ārpolitikas instrumentu dienestā. Iekšējās revīzijas dienests konstatēja, ka Starptautisko partnerību ģenerāldirektorāts ir pielicis ievērojamas pūles, lai īstenotu likumos noteikto izdevumu pārbaužu procesu, ko izmanto arī Kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ģenerāldirektorāts un Ārpolitikas instrumentu dienests. Tomēr šā procesa plānojums nav pilnībā atbilstošs, un tādējādi šis process ir tikai daļēji efektīvs un lietderīgs kā uzticams avots, kas sniedz pārliecību par maksājumu likumību un pareizību. Šajā ziņā Iekšējās revīzijas dienests identificēja divus ļoti nozīmīgus trūkumus saistībā ar procesa mērķi un plānojumu un atgriezeniskās saites par līgumos noteiktajām izdevumu pārbaudēm uzraudzību.
5)Informātikas ģenerāldirektorātam ir vadošā loma iepirkuma procedūrās, kas saistītas ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, aptverot ne tikai Eiropas Komisiju, bet arī citas ES iestādes un struktūras. Iekšējās revīzijas dienests veica revīziju par publisko iepirkumu Informātikas ģenerāldirektorātā. Ņemot vērā šo sarežģīto lomu, Iekšējās revīzijas dienests secināja, ka ģenerāldirektorāts ir izstrādājis un īsteno pienācīgu un efektīvu vispārējās pārvaldības, riska pārvaldības un iekšējās kontroles sistēmu attiecībā uz savām iepirkuma darbībām. Tomēr vēl joprojām pastāv nozīmīgs trūkums attiecībā uz tās efektivitāti, it īpaši, ja runa ir par informācijas un komunikācijas tehnoloģijas iepirkuma procedūru virzīšanu uz konkurētspējīgākām un ekonomiskākām metodēm.
6)Ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu
datu aizsardzības atbilstība tika noteikta par organizāciju pārvaldības centrālo elementu un tika ieviesta uz risku balstīta pieeja datu apstrādes novērtēšanai ar mērķi nostiprināt ikvienas personas pamattiesības uz tās datu aizsardzību. Lai nodrošinātu konsekventu un saskaņotu pieeju personas datu aizsardzībai visās ES iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās, 2018. gadā tika pieņemta iekšēja datu aizsardzības regula
, kas pielāgota Vispārīgās datu aizsardzības regulas principiem un noteikumiem. Tās galvenais mērķis ir nodrošināt, ka ES iestādes, struktūras, biroji un aģentūras apstrādā personas datus taisnīgi un pārredzami. Izpildaģentūras apstrādā lielu personas datu apjomu. Ņemot vērā Komisijas nozīmīgo lomu datu aizsardzības regulu pieņemšanā ES līmenī, ir svarīgi, lai izpildaģentūras arī rādītu piemēru jauno ES datu aizsardzības noteikumu piemērošanā. Iekšējās revīzijas dienests veica revīziju piecās izpildaģentūrās
un Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorātā, lai novērtētu, vai tie ir ieviesuši efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu personas datu aizsardzībai, ievērojot iekšējās regulas par datu aizsardzību pamatnoteikumus. Iekšējās revīzijas dienests secināja, ka izpildaģentūras ar Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāta atbalstu ir ieviesušas kontroles sistēmu personas datu aizsardzībai, kuras mērķis ir izpildīt piemērojamās regulas pamatnoteikumus. Tomēr, atzīstot, ka Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāts ir ieviesis stabilu pārvaldības struktūru, lai palīdzētu risināt kopējus jautājumus par personas datu pārvaldību, un ir kopumā panācis progresu kontroles sistēmas īstenošanā personas datu aizsardzībai, joprojām pastāv nozīmīgi trūkumi, kas ietekmē šīs sistēmas efektivitāti un lietderību. Šie trūkumi ir saistīti ar kopīga kontroles līguma sagatavošanu personas datu apstrādei un personas datu nosūtīšanu uz trešām valstīm, izmantojot Finansējuma un iepirkumu portālu.
7)Visbeidzot Iekšējās revīzijas dienests veica Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāta iekšējās kontroles sistēmas pārskatīšanu un secināja, ka ģenerāldirektorāts veic pienācīgu novērtējumu par tā iekšējās kontroles principu un komponentu klātbūtni un darbību.
Gatavība ES budžetam un tā izpilde
Daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam apvienojumā ar atveseļošanas instrumentu NextGenerationEU sniedz vēl nebijušu palīdzības apjomu Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās un sociālās ietekmes mazināšanai un palīdz pārkārtoties uz modernu un ilgtspējīgāku Eiropu. Ar šā budžeta pārvaldību un tā mērķu sasniegšanu saistītie riski ir raksturīgi augsti. Tādēļ Iekšējās revīzijas dienests savā 2022. gada revīzijas plānā iekļāva četras revīzijas, aptverot sākotnējos posmus ES budžeta plānošanā un izpildē. Iekšējās revīzijas dienests, pamatojoties uz identificētajiem trūkumiem, sniedza vairākus ieteikumus, no kuriem divi ir novērtēti kā kritiski.
1)Revīzija, kas veikta Eiropas Inovācijas padomē un Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūrā, un Pētniecības un inovācijas un Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorātos, bija vērsta uz Eiropas Inovācijas padomi. Eiropas Inovācijas padome tika izveidota kā izmēģinājuma projekts atbilstoši astotajai pētniecības un inovācijas pamatprogrammai “Apvārsnis 2020”, kā ietvaros tika izveidota speciāla struktūra attiecībā uz ieguldījumiem, proti, Eiropas Inovācijas padomes fonds. Eiropas Inovācijas padome kļuva par pilnvērtīgu programmu pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” (2021.–2027. gads), aptverot trīs shēmas: Pathfinder (dotācijas), Transition (dotācijas) un Accelerator (tikai dotācijas, tikai pamatkapitāls un jaukts finansiāls atbalsts). Lai gan iekšējās kontroles attiecībā uz Eiropas Inovācijas padomes dotāciju komponentu (shēmas Pathfinder un Transition) bija pienācīgi strukturētas un īstenotas, iekšējās revīzijas dienests konstatēja kritiskus un ļoti nozīmīgus trūkumus minētās padomes shēmas Accelerator pārvaldības un iekšējās kontroles sistēmās. Šie trūkumi ir saistīti ar programmas pārvaldību, izpildaģentūras iekšējās kontroles vidi attiecībā uz Eiropas Inovācijas apdomi, pāreju uz netiešu pārvaldību, Eiropas Inovācijas padomes fonda ziņošanu izpildaģentūrai un Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorātam, neatbilstībām interešu konfliktu pārbaudēs izvērtēšanas procesa laikā un informācijas un tehnoloģijas pakalpojumiem un rīkiem, kas saistīti ar shēmu Accelerator.
2)Tika veikta vēl viena revīzija, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta novērtējumam par kontroles stratēģiju, ko īsteno Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorāts Eiropas Aizsardzības fonda agrīno posmu pārvaldībā. Neraugoties uz pienācīgi plānotām kontrolēm, tika konstatēts nozīmīgs trūkums saistībā ar mazu un vidējo uzņēmumu un vidējas kapitalizācijas sabiedrību statusa apstiprināšanas īstenošanu.
Visbeidzot, divās revīzijās galvenā uzmanība tika pievērsta daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam īstenošanas grīnajiem posmiem —
3)Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta 2021.–2027. gada programmas agrīnai īstenošanai, ko veic Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra un Enerģētikas un Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāti, un
4)Izglītības, jaunatnes, sporta un kultūras ģenerāldirektorāta gatavībai īstenot 2021.–2027. gada Erasmus+ programmu.
Rezultāti (3) un (4) bija apmierinoši, un revidētajos Komisijas ģenerāldirektorātos un dienestos netika konstatēti lieli atlikušie riski vai būtiski trūkumi.
Sadarbība ar trešām personām, kas īsteno politiku un programmas
Budžeta izpildes uzdevumus var uzticēt Savienības struktūrām, kas minētas Finanšu regulas 70. un 71. pantā. Patlaban decentralizēto ES aģentūru loks ir daudzveidīgs to pārvaldības struktūru, pilnvarojumu un uzdevumu ziņā. Ņemot vērā Iekšējās revīzijas dienesta identificētos riskus saistībā ar Komisijas atbildību sadarbībā ar šīm struktūrām un to uzraudzībā un pārraudzībā, kā arī iepriekšējā gada pirmās revīzijas, kas aptvēra gan Komisijas partnerības ģenerāldirektorātus, gan ES decentralizētās aģentūras vai citas autonomas struktūras, Iekšējās revīzijas dienests 2022. gadā veica divas līdzīgas revīzijas.
1)Pirmā revīzija aptvēra sadarbības mehānismus starp Eiropas Izglītības fondu un Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības, Starptautisko partnerību, Kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu un Izglītības, jaunatnes, sporta un kultūras ģenerāldirektorātiem. Ģenerāldirektorāti ir ieviesuši atbilstošus procesus savu attiecību ar Eiropas Izglītības fondu atbalstam. Tomēr tika konstatēts, ka to efektivitāti mazina precizitātes trūkums fonda ģeogrāfiskajā pilnvarojumā, par ko pamatā ir atbildīgs Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts.
2)Otrā revīzija aptvēra sadarbību starp Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorātu un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru, un tajā tika konstatēts, ka ģenerāldirektorāts ir izstrādājis atbilstošus, efektīvus un lietderīgus sadarbības procesus attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar atbilstību starptautiskajiem noteikumiem saskaņā ar Kopējās zivsaimniecības politikas regulas 30. pantu.
Informācijas tehnoloģija
Ņemot vērā palielinātās bažas par drošību, juridiskos pienākumus, dalībvalstu gaidas, jaunas lietotāju prasības un korporatīvo pieeju informācijas pārvaldībai, Komisija 2018. gadā pieņēma Digitālo stratēģiju ar mērķi ieviest jaunus inovatīvus digitālos risinājumus tās politikas un darbību atbalstam. Šajā saistībā Iekšējās revīzijas dienests 2022. gadā veica četras revīzijas par informācijas tehnoloģiju.
1)Informātikas ģenerāldirektorātam ir centrālā loma Komisijas Digitālās stratēģijas īstenošanas atbalstīšanā un koordinēšanā papildus tam, ka tas sadarbībā ar pārējiem Komisijas departamentiem nodrošina vairākus tehniskos virzienus, kas ir būtiski Komisijas digitalizācijas veicināšanā. Revīzijā par progresu Komisijas Digitālās stratēģijas īstenošanā tika atklāts, ka, lai gan Komisija ir izstrādājusi un īsteno pienācīgas kontroles sistēmas, lai pārraudzītu, pārvaldītu un uzraudzītu Eiropas Komisijas Digitālās stratēģijas īstenošanu, vēl joprojām pastāv viens nozīmīgs trūkums, kas skar stratēģijas efektīvu īstenošanu. Tas attiecas uz norādījumiem un atbalstu, ko Informātikas ģenerāldirektorāts sniedz Komisijas departamentiem, lai sagatavotu un uzraudzītu progresu procesu digitalizācijas, digitālo risinājumu modernizācijas plāna saistīto darbību un digitāla izpildes modeļa īstenošanā.
Tika veiktas trīs revīzijas, lai novērtētu informācijas tehnoloģijas pārvaldības un vadības kārtības izstrādi un īstenošanu četros ģenerāldirektorātos un dienestos:
2)Migrācijas un iekšlietu un Tiesiskuma un patērētāju ģenerāldirektorātos,
3)Nodokļu politikas un muitas savienības direktorātā un
4)Ģenerālsekretariātā.
Iekšējās revīzijas dienests nekonstatēja būtiskas nepilnības šajās revīzijās.
Citi procesi
Divās revīzijās tika novērtēti izpildes aspekti citos procesos, proti, fiziskā drošība un cilvēkresursu pārvaldība.
1)Revīzijā par cilvēkresursu pārvaldību, kas veikta Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorātā, netika atklāti būtiski trūkumi kontroles sistēmā.
2)Revīzijā par fizisko drošību tika identificētas vairākas problēmas, tādēļ tika sniegti pieci ļoti svarīgi ieteikumi.
Komisijai kā Eiropas iestādei, darba devējam un aizgādnei ir pienākums nodrošināt fiziskās drošības pasākumus savu darbinieku un aktīvu aizsardzībai. Vispārējā atbildība par aktīvu un personu aizsardzību visās Komisijas telpās un darba kolektīvos ir uzticēta Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorātam. Iekšējās revīzijas dienests atzina, ka drošības joma ir sarežģīta un kompleksa. Parādoties jauniem riskiem, drošības vide mainās, un Komisijas dienestiem (jo īpaši Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorātam) ir attiecīgi jāreaģē bez papildu resursiem. Lai gan Komisija ir guvusi progresu atbilstošas vispārējās pārvaldības, riska pārvaldības un iekšējās kontroles sistēmu īstenošanā saistībā ar fizisko drošību, lai aizsargātu tās darbiniekus un aktīvus, vēl joprojām ir jāveic vairākas darbības, lai sasniegtu nepieciešamo brieduma līmeni. Tās ir saistītas ar vispārējās pārvaldības sistēmu, riska pārvaldības sistēmu un iekšējās kontroles pasākumiem.
4.2.Iekšējās revīzijas dienesta ierobežotie secinājumi
Iekšējās revīzijas dienests 2023. gada februārī visiem Komisijas ģenerāldirektorātiem un dienestiem
iesniedza ierobežotus secinājumus par iekšējās kontroles stāvokli. Šie ierobežotie secinājumi tika izmantoti attiecīgo ģenerāldirektorātu un dienestu 2022. gada darbības pārskatu sagatavošanā. Tie pamatojas uz pēdējos trīs gados veikto revīzijas darbu un aptver visus sniegtos ieteikumus, kas nav īstenoti. Iekšējās revīzijas dienesta secinājumi par iekšējās kontroles stāvokli attiecas tikai uz tām pārvaldības un kontroles sistēmām, kurām tika veikta revīzija. Tie neattiecas uz sistēmām, kuras Iekšējās revīzijas dienests nav revidējis pēdējo trīs gadu laikā.
4.3.Vispārējs atzinums par Komisijas finanšu pārvaldību
Kā noteikts Iekšējās revīzijas dienesta nolikumā, tas sniedz ikgadēju vispārēju atzinumu par Komisijas finanšu pārvaldību. Tas ir balstīts uz revīzijas darbu finanšu pārvaldības jomā Komisijā, ko Iekšējās revīzijas dienests ir veicis pēdējos trīs gados (no 2020. līdz 2022. gadam). Tajā ņemta vērā arī informācija no citiem avotiem, proti, no Eiropas Revīzijas palātas ziņojumiem. Vispārējais atzinums tiek izdots vienlaikus ar šo ziņojumu un attiecas uz to pašu gadu.
Pamatojoties uz šo revīzijas informāciju, iekšējais revidents uzskatīja, ka 2022. gadā Komisija ir ieviesusi pārvaldības, riska pārvaldības un iekšējās kontroles procedūras, kas kopumā ir piemērotas pietiekamas pārliecības gūšanai par tās finanšu mērķu sasniegšanu. Tomēr vispārējais atzinums ir kvalificēts attiecībā uz atrunām, kuras deleģētie kredītrīkotāji izteikuši savās ticamības deklarācijās, kas izdotas to attiecīgajos gada darbības pārskatos.
Sagatavojot vispārējo atzinumu, Iekšējās revīzijas dienests arī ņēma vērā visu riskam maksājuma laikā pakļauto summu kopējo ietekmi, jo šīs summas ir lielākas nekā tās, uz kurām attiecas atruna. Kopējās riskam maksājuma laikā pakļautās summas ir deleģēto kredītrīkotāju vislabākā to atļauto izdevumu summas aplēse, kas neatbilda piemērojamajiem līguma un normatīvajiem noteikumiem 2022. gada maksājuma veikšanas laikā. Ģenerāldirektorāti un dienesti savos gada darbības pārskatos lēš, ka riskam maksājuma laikā pakļautās kopējās summas ir aptuveni no 2722 miljoniem EUR līdz 3294 miljoniem EUR. Tas atbilst no 1,6 % līdz 1,9 % kopējo attiecīgo izdevumu no Komisijas budžeta, Eiropas Attīstības fonda un ES trasta fondiem 2022. gadā un tādējādi ir zem 2 % būtiskuma sliekšņa, kā noteikts norādēs par 2022. gada darbības ziņojumu sagatavošanu.
Šīs 2022. gadā riskam maksājuma laikā pakļautās summas vēl neietver nekādas finanšu korekcijas un atgūtās summas saistībā ar nepilnībām un kļūdām, ko ģenerāldirektorāti un dienesti nākotnē atklās un izlabos, pateicoties Komisijas iekšējās kontroles sistēmās integrētajiem daudzgadu korektīvajiem mehānismiem.
Ņemot vērā šos elementus, Iekšējās revīzijas dienests uzskata, ka tādējādi ES budžets ir pienācīgi aizsargāts visā tā kopumā un visu laiku.
Vispārējā atzinumā neiekļaujot sīkākas iebildes, Iekšējās revīzijas dienests uzsvēra šādus jautājumus.
1. ES budžeta izpilde saistībā ar neprognozējamām un atkārtotām krīzēm
Covid-19 pandēmijas izraisītā veselības, sociālā, ekonomiskā un finanšu situācija un vēlākās krīzes (Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, enerģētiskā krīze, inflācija, migrācija) iestādei rada potenciāli augstus transversālos riskus attiecībā uz ES budžeta izpildi un politikas prioritāšu izpildi.
Tas ietver darbības saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, kurām vēl ir nepieciešamas atbilstošas kontroles (jo īpaši ex post), un darbības saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un atveseļošanas paketi saskaņā ar NextGenerationEU attiecībā uz ticamību, atbilstību un darbības aspektiem.
Lai nodrošinātu budžeta pienācīgu aizsardzību laika gaitā, saskaroties ar esošajām bezprecedenta problēmām, Iekšējās revīzijas dienests uzsver, ka Komisijas ĢD un dienestiem būtu jāturpina i) pienācīgi novērtēt atkārtoto krīžu radītos riskus saistībā ar finanšu pārvaldību attiecībā uz ticamību, darbību, atbilstību tiesiskajam regulējumam un iespējamo ietekmi uz Komisijas efektīvām spējām veikt korektīvos pasākumus, ņemot vērā iespējamos loģistikas ierobežojumus pārbaužu veikšanā uz vietas un ļoti sarežģīto ekonomisko situāciju gan ES, gan valstu līmenī (arī iespējamos galasaņēmēju bankrotus, kas varētu apgrūtināt nepamatotu summu atgūšanu), un ii) definēt un īstenot atbilstošus sekas mazinošus pasākumus, piemēram, pielāgot vai pārdefinēt savas kontroles stratēģijas.
2. Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošana
Pasākumi ES budžeta aizsardzībai ir jānostiprina vēl vairāk arī uz sniegumu balstītā Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) īstenošanas kontekstā.
Komisijas ģenerāldirektorātiem būtu:
a) jāturpina pārskatīt un, ja nepieciešams, vēl vairāk uzlabot finanšu pārvaldības sistēmu un revīzijas un kontroles stratēģiju plānošanu un īstenošanu, lai nodrošinātu to piemērotību;
b) efektīvi jāpiemēro atskaites punktu un mērķrādītāju novērtēšanas sistēma un Komisijas metodika, ko izmanto maksājumu apturēšanas noteikšanai saskaņā ar ANM regulu, kura pieņemta 2023. gada 21. februārī. Šie kontroles stratēģijas pamatelementi sniedz skaidrību par to, kā Komisija interpretēs un praksē piemēros ANM regulā noteikto jēdzienu “apmierinošs sasniegums” gadījumos, kad konkrēti atskaites punkti un mērķrādītāji attiecībā uz konkrētu maksājuma pieprasījumu nav sasniegti pilnībā vai daļēji. Tā kā saistītais satvars un metodika ir jauni, un tiem ir jānodrošina noteikta elastīguma pakāpe, no vienas puses, un vienlīdzīga attieksme pret ļoti sarežģītām un daudzveidīgām situācijām, no otras puses, Komisijai, gūstot lielāku pieredzi to piemērošanā, tie būtu jāpārskata un jāgroza.
Turklāt arī turpmāk pienācīga uzmanība būtu jāpievērš tam, lai nodrošinātu, ka ir ieviestas efektīvas kontroles sistēmas attiecībā uz dalībvalstu galveno atbildību un Komisijas īpašo atbildību saistībā ar citiem atbilstības elementiem (t. i., Savienības finanšu interešu aizsardzību gadījumos, kad netiek nodrošināta atbilstība ES un valstu noteikumiem, it īpaši attiecībā uz krāpšanas, korupcijas, finansējuma dublēšanās un interešu konfliktu vai no aizdevuma vai finansēšanas nolīguma izrietoša pienākuma būtiska pārkāpuma novēršanu, atklāšanu un izlabošanu). Šajā saistībā gan ES, gan valstu līmenī ļoti svarīga ir informācijas pieejamība par līdzekļu izmantošanu saistībā ar pasākumiem reformu un ieguldījumu projektu īstenošanai atbilstoši atveseļošanas un noturības plāniem revīzijas, kontroles un krāpšanas apkarošanas nolūkā, arī politikas jomas ieinteresētajām personām. Tāpēc Komisijai ir jāturpina savas darbības, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis vāc un dara pieejamas standartizētas datu kategorijas, jo īpaši saistībā ar līdzekļu galasaņēmējiem, darbuzņēmējiem un apakšuzņēmējiem, kur līdzekļu galasaņēmēji ir līgumslēdzējas iestādes un līdzekļu galasaņēmēju vai līgumslēdzēju faktiskie īpašnieki (sk. detalizētas prasības Regulas (ES) 2021/241 22. panta 3. punkta d) un e) apakšpunktā). Šajā saistībā Komisijai būtu jāveic visi pasākumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis apkopo un publicē informāciju par 100 galvenajiem ANM finansējuma galasaņēmējiem, kā to prasa pārskatītā ANM regula.
3. Pārraudzības stratēģijas, lai nodrošinātu pareizu finanšu pārvaldību politikas un programmu īstenošanai, ko veic trešās personas
Pēdējos gados Komisija ir ieviesusi jaunas, inovatīvas finanšu shēmas un instrumentus, kas papildina tradicionālos pārvaldības režīmus. Lai tos īstenotu, ir vajadzīga trešo personu iejaukšanās, piemēram, kā tas ir dalītas un netiešas pārvaldības gadījumā. Šādas trešās personas ir finanšu iestādes, starptautiskās organizācijas, valsts iestādes un valsts aģentūras dalībvalstīs, trešās valstis, kopuzņēmumi un decentralizētas ES aģentūras. Komisija šīm trešām personām uztic vai deleģē uzdevumus, no kuriem daži ir saistīti ar lēmumu pieņemšanas pienākumiem. Kā norādījusi arī Eiropas Revīzijas palāta, tas rada Komisijai rada specifiskus sarežģījumus un riskus.
Neatkarīgi no instrumenta un pārvaldības režīma, ko izmanto ES politikas īstenošanai, Komisija joprojām ir pilnībā atbildīga par to, lai nodrošinātu izdevumu likumību un pareizību un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī politikas mērķu sasniegšanu.
Lai izpildītu savus vispārējos pienākumus, ģenerāldirektorātiem ir jādefinē un jāīsteno pienācīgi, efektīvi un iedarbīgi pārraudzības, uzraudzības un ziņošanas mehānismi. To mērķis ir nodrošināt, ka deleģētie subjekti un citi partneri efektīvi īsteno programmas, atbilstīgi aizsargā ES finanšu intereses, attiecīgā gadījumā ievēro deleģēšanas nolīgumu noteikumus un ka, cik drīz vien iespējams, tiek atrisinātas visas konstatētās iespējamās problēmas. Pēdējos gados ir veikti pasākumi, lai mazinātu revīzijas darbā konstatētos riskus, jo īpaši netiešās pārvaldības jomā, tomēr vēl joprojām ir vajadzīgi turpmāki uzlabojumi attiecībā uz jaunu, inovatīvu finanšu shēmu un instrumentu pārraudzību un uzraudzību. Tas ir svarīgi ne tikai saistībā ar daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam deleģēto darbību slēgšanu, bet vēl jo vairāk, ņemot vērā pašu kapitāla, garantiju un riska dalīšanas instrumentu izmantošanas pieaugumu daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam.
5.Apspriešanās ar Komisijas finanšu pārkāpumu komisiju
Saskaņā ar Finanšu regulas 143. pantu izveidotā paneļkomiteja 2022. gadā neziņoja par sistēmiskām problēmām, sniedzot Finanšu regulas 93. pantā minēto atzinumu.
6.Ietekmes mazināšanas pasākumi saistībā ar iespējamiem interešu konfliktiem (starptautiskie iekšējās revīzijas standarti) — Eiropas Ombuda izmeklēšana
Pašreizējais Iekšējās revīzijas dienesta ģenerāldirektors, Komisijas iekšējais revidents Manfred Kraff stājās amatā 2017. gada 1. martā. Pirms tam Manfred Kraff bija Komisijas Budžeta ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietnieks un grāmatvedis.
Saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem (
) 2017. gada 7. martā pēc iecelšanas ģenerāldirektora un iekšējā revidenta amatā Manfred Kraff izdeva norādījumus par pasākumiem, kas ir jāievieš, lai mazinātu un/vai novērstu jebkādus iespējamus vai šķietamus interešu konfliktus Iekšējās revīzijas dienesta revīzijas darbā saistībā ar viņa iepriekšējiem pienākumiem. Šie pasākumi tika pagarināti 2018., 2019., 2020., 2021., 2022. un 2023. gadā, Manfred Kraff izdodot norādījumus visiem Iekšējās revīzijas dienesta darbiniekiem. Saskaņā ar šiem pasākumiem Manfred Kraff neiesaistās tāda revīzijas darba uzraudzīšanā, kas ir saistīts ar darbībām, par kurām viņš bija atbildīgs pirms amata ieņemšanas Iekšējās revīzijas dienestā. Šādos gadījumos revīzijas darba uzraudzība galu galā tiek uzticēta Iekšējās revīzijas dienesta direktoram Jeff Mason (B direktorāts, Revīzija Komisijā, izpildaģentūrās, ES aģentūrās un citās autonomās struktūrās II).
Pasākumi arī paredz, ka par šiem norādījumiem un to īstenošanu tiek informēta Revīzijas progresa komiteja un ka Jeff Mason vērsīsies pie Revīzijas progresa komitejas saistībā ar jebkādas tādas situācijas novērtēšanu, kuru varētu uzskatīt par situāciju, kas skar Manfred Kraff neatkarību vai objektivitāti. Šajos gadījumos Manfred Kraff atturētos no saistītā revīzijas darba uzraudzības.
Revīzijas progresa komiteja šo pasākumu turpināšanu pieņēma zināšanai savā 2023. gada janvāra (sagatavošanas grupas) sanāksmē.
