52023AE2275

EUR-Lex

Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52023AE2275 - EN

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 52023AE2275

Help

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97” (COM(2023) 240 final – 2023/0138 (COD)), “Priekšlikums Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu” (COM(2023) 241 final – 2023/0137 (CNS)) un “Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām” (COM(2023) 242 final – 2023/0136 (NLE))

EESC 2023/02275

OV C, C/2023/880, 8.12.2023, ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2023/880/oj (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2023/880/oj

HTML

PDF - authentic OJ

e-signature

How to verify the authenticity of the Official Journal

Oficiālais Vēstnesis
Eiropas Savienības

Serija C

C/2023/880

8.12.2023

(COM(2023) 240 final – 2023/0138 (COD))

“Priekšlikums Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu”

(COM(2023) 241 final – 2023/0137 (CNS))

un “Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām”

(COM(2023) 242 final – 2023/0136 (NLE))

(C/2023/880)

Ziņotājs:	Javier DOZ ORRIT
Līdzziņotājs:	Luca JAHIER

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Komisija, 2.6.2023.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 121. panta 6. punkts, 126. panta 14. punkts un 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	8.9.2023.
Pieņemts plenārsesijā	21.9.2023.
Plenārsesija Nr.	581
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	175/3/2

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē dažādos ierosinātās tiesību aktu paketes pozitīvos aspektus: vienkāršāku un pārredzamāku ekonomikas pārvaldības sistēmu, procikliskās neobjektivitātes būtisku samazināšanu, valsts līdzatbildības palielināšanu un labāku izpildi, diferenciāciju un vairāk pielāgotas fiskālās korekcijas katrai dalībvalstij, pamatojoties uz kopēju riska sistēmu.

1.2.

Tāpēc aicinām nekavējoties sākt abu likumdevēju sarunas ar mērķi līdz šā gada beigām panākt vienošanos par reformu šajā ekonomikas un fiskālās pārvaldības pamatvirzienā un īstenot to līdz nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Stabils, līdzsvarots, izpildāms un prognozējams ilgtermiņa regulējums ir ārkārtīgi svarīgs arī attiecībā uz parāda instrumentu tirgu.

1.3.

EESK uzskata, ka, nosakot pienākumu ikvienai dalībvalstij, kuras budžeta deficīts pārsniedz 3 %, samazināt šo deficītu vidēji par 0,5 % no IKP gadā, izņemot ārkārtas apstākļus, iespējams, tiks īstenota pārāk ierobežojoša fiskālā politika laikā, kad tautsaimniecība var saskarties ar nelabvēlīgiem faktoriem. Tāpēc Komiteja ierosina aizstāt šo prasību ar tādiem noteikumiem, kas būtu labāk pielāgojami dalībvalstu konkrētajiem apstākļiem un nodrošinātu parāda atmaksājamību ilgtermiņā.

1.4.

Lemjot par to, vai būtu jāsāk pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra, EESK aicina publiskās investīcijas aplūkot atsevišķi – vismaz zaļās pārkārtošanās un aizsardzības jomā. Tas ļautu visām dalībvalstīm veikt publiskās investīcijas, kas vajadzīgas, lai īstenotu ierosinātajā tiesību aktu kopumā noteiktās kopējās prioritātes.

1.5.

EESK uzskata, ka savlaicīgi un vēlākais līdz 2026. gadam ES dalībvalstīm būtu jāpanāk vienošanās par ES fiskālo spēju izveidi nolūkā apmierināt vismaz dažas no investīciju vajadzībām kopējo prioritāšu jomā un nodrošināt dalībvalstīm fiskālo telpu tādu fiskālo izmaksu segšanai, kas saistītas ar daudzējādo pārkārtošanos un nav uzskatāmas par investīcijām. Tās ietver atbalstu mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem un mazākiem uzņēmumiem, kas ļautu tiem segt nepieciešamās klimata pārmaiņu mazināšanas un klimatadaptācijas politikas izmaksas, piemēram, augstākas oglekļa cenas.

1.6.

EESK aicina pieņemt tādu publisko investīciju definīciju, kas saskaņā ar dalībvalstīm adresētajiem Eiropas Komisijas norādījumiem par nacionālo atveseļošanas un noturības plānu izstrādi, ar kuriem īsteno Atveseļošanas un noturības fondu, paplašina attiecināmās ilgtermiņa publiskās investīcijas, attiecinot tās ne tikai uz pamatkapitāla, bet arī uz dabas un sociālā kapitāla veidošanu un tādējādi paverot iespēju veikt publiskās investīcijas zaļo un sociālo mērķu īstenošanā.

1.7.

EESK aicina abus likumdevējus pirms jaunās regulas pieņemšanas plašāk un padziļināti pārbaudīt parāda atmaksājamības analīzes metodiku, lai izvairītos no negribētām automātiskām sekām, ko radītu jauna taupības politika, it īpaši ņemot vērā iespējami plānoto pasākumu sociālo ietekmi.

1.8.

EESK uzskata, ka sankcijas saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru nevajadzētu piemērot automātiski, balstoties uz valstu iedalījumu kategorijās atkarībā no valsts parāda attiecības pret iekšzemes kopproduktu.

1.9.

EESK ir pārliecināta, ka “tehniskajai trajektorijai” vispirms jābūt valstu valdību kompetencē, ņemot vērā neatkarīgu nacionālo fiskālo iestāžu atzinumu, un otrajā posmā tā būtu jāveido, risinot tehnisko dialogu ar Eiropas Komisiju nolūkā stiprināt valstu līdzatbildību par šo procesu.

1.10.

EESK atkārtoti aicina ierosinātajā regulējumā iesaistīt sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, nosakot pienākumu ieviest pastāvīgas un strukturētas apspriešanās procedūras dažādos jaunās ekonomikas pārvaldības sistēmas posmos. “Pusgada dialogā” būtu jāiesaista arī EESK un RK (Eiropas Reģionu komiteja).

1.11.

Lai stiprinātu demokrātisko pārskatatbildību, valstu parlamentiem un Eiropas Parlamentam – katram savā darbības jomā – jāuzņemas noteikta funkcija ES ekonomikas pārvaldības sistēmā.

2. Ievads

2.1.

Komisija 2023. gada 26. aprīlī nāca klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem, proti, divām regulām un vienu direktīvu, nolūkā reformēt ES ekonomikas pārvaldības noteikumus, kuru galvenais mērķis ir stiprināt parāda atmaksājamību un veicināt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, izmantojot reformas un investīcijas. Tādēļ priekšlikumu mērķis ir padarīt ekonomikas pārvaldības sistēmu vienkāršāku un pārredzamāku, uzlabot valstu atbildību un stiprināt izpildi.

2.2.

Ierosinātie ekonomikas pārvaldības noteikumi tiktu iekļauti Eiropas pusgadā. Šajā fiskālās, ekonomikas un nodarbinātības politikas koordinācijas kontekstā katrai dalībvalstij būtu jāiesniedz valsts vidēja termiņa fiskālais un strukturālais plāns, kurā izklāstīts tās fiskālais, investīciju un reformu plāns vismaz nākamajiem četriem gadiem, sākot no brīža, kad to būs apstiprinājusi Padome pēc Komisijas ieteikuma, un ar zināmiem nosacījumiem vēl līdz trim gadiem, ja dalībvalsts pieprasīs programmas pagarinājumu.

2.3.

Dalībvalsts fiskālā politika tiktu apkopota fiskālajā un strukturālajā plānā, ņemot vērā valsts finansēto neto primāro publisko izdevumu attīstību programmas darbības laikā. Dalībvalstīm savos fiskālajos un strukturālajos plānos būtu jānorāda, kā to valsts finansētie neto primārie publiskie izdevumi attīstīsies fiskālo un strukturālo plānu darbības laikā, un šī attīstība noteiks to fiskālās politikas korekcijas gaitu, lai tiktu izpildīta prasība par stabilu valsts finanšu saglabāšanu.

2.4.

Dalībvalstīm, kuru valsts parāda attiecība ir mazāka par 60 % no IKP un budžeta deficīts ir mazāks par 3 % no IKP, būtu jānosaka neto publisko izdevumu plāns tā, lai tas atbilstu divām prasībām: pirmkārt, lai līdz to fiskālo un strukturālo plānu korekcijas perioda beigām tiktu izstrādāta strukturālā primārā bilance, ko Komisija tām būtu noteikusi, pamatojoties uz savu parāda atmaksājamības analīzes sistēmu. Otrkārt, to vispārējā budžeta deficīts ir mazāks par atsauces vērtību 3 % no IKP un saskaņā ar Komisijas prognozēm bez jebkādiem papildu politikas pasākumiem tāds tas saglabāsies 10 gadus pēc fiskālo un strukturālo plānu korekcijas perioda beigām.

2.5.

Dalībvalstīm, kuru valsts parāda līmenis pārsniedz 60 % no IKP vai kuru fiskālais deficīts ir lielāks par 3 % no IKP, Komisija jau iepriekš ierosina tā dēvēto “tehnisko trajektoriju”, t. i., dalībvalsts valsts finansēto neto primāro publisko izdevumu virzību fiskālo un strukturālo plānu korekcijas periodā. Lai panāktu valsts parāda attiecības “ticamu samazināšanos” (ko novērtē Komisijas veiktās parāda atmaksājamības analīzes kontekstā), deficītu zem 3 % un valsts finansēto neto primāro publisko izdevumu pieaugumu zem prognozētā vidēja termiņa ekonomikas izaugsmes pieauguma, šai tehniskajai trajektorijai jāatbilst dažām prasībām.

2.6.

Neatkarīgi no tās parāda attiecības un valsts budžeta bilances katra dalībvalsts savā fiskālajā un strukturālajā plānā ierosinātu arī reformu un ieguldījumu kopumu un parādītu, kā tās īstenos konkrētam valstīm adresētos ieteikumus (KVAI), ko Padome izdod katrai dalībvalstij, saskaņā ar ekonomikas vispārējām pamatnostādnēm un nodarbinātības pamatnostādnēm, kā arī visus ieteikumus, kas sniegti saskaņā ar makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras preventīvo vai korektīvo daļu. Ierosinātajās reformās un investīcijās būtu jāņem vērā arī ES kopējās prioritātes, un tās būtu jāsaskaņo ar tām prioritātēm, kas paredzētas dalībvalstu nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos (NANP).

2.7.

Dalībvalsts var pieprasīt, lai tās fiskālā un strukturālā plāna korekcijas periods tiktu pagarināts par laikposmu līdz trim gadiem, ierosinot reformas un publiskās investīcijas, attiecībā uz kurām tā uzskata, ka papildus iepriekš minēto mērķu sasniegšanai tās arī veicinātu izaugsmi, atbalstītu fiskālo ilgtspēju un palielinātu valsts finansētās publiskās investīcijas.

2.8.

Tiesību aktu priekšlikumi ietver arī tā dēvētās fiskālo noteikumu “korektīvās daļas” reformu. Saskaņā ar priekšlikumiem valsts parāda attiecība, kas pārsniedz 60 %, tiktu uzskatīta par “pārmērīgu” tikai tad, ja neto valsts izdevumi novirzītos no kursa, kas noteikts dalībvalsts apstiprinātajā fiskālajā un strukturālajā plānā. Šādā veidā ierosināts dalībvalsts atbilstību valsts parāda fiskālajam noteikumam sasaistīt ar Komisijas parāda atmaksājamības analīzes sistēmu. Budžeta deficīts, kas pārsniedz 3 % no IKP, būtu jākoriģē par 0,5 % no IKP gadā, ja vien nepastāv īpaši dalībvalstu vai ES apstākļi, kas attaisno izņēmuma klauzulu aktivizēšanu.

2.9.

Dalībvalstīm katru gadu līdz aprīļa vidum būtu jāiesniedz gada progresa ziņojums par savu fiskālo un strukturālo plānu īstenošanu, nevis ikgadējie valsts stabilitātes, konverģences un reformu plāni.

2.10.

Ar tiesību aktu kopumu nav ierosinātas nekādas izmaiņas, kas Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) preventīvajā vai korektīvajā daļā būtiski palielinātu Eiropas vai valstu parlamentu lomu, nemaz nerunājot par sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Turpretim lielāka loma tiek piešķirta neatkarīgām valstu fiskālajām iestādēm (“fiskālajām padomēm”), kas sniegtu neatkarīgu atzinumu par to, vai dalībvalsts ir ievērojusi savā fiskālajā un strukturālajā plānā noteikto neto valsts izdevumu plānu, un, ja ne, tad kāpēc.

3. Vispārīgas piezīmes

3.1.

Ierosinātā fiskālā reforma tiek īstenota izšķirošā brīdī, kad ES saskaras ar vairāku secīgu un smagu krīžu ietekmi. Stingrā ekonomiskā reakcija uz Covid-19 pandēmiju, ko veicināja SIP “vispārējās izņēmuma klauzulas” aktivizēšana, izraisīja valsts parāda attiecības pieaugumu gandrīz visās dalībvalstīs. Tomēr šī reakcija lielā mērā tiek saistīta ar daudz ātrāku un stabilāku ekonomikas atveseļošanos, un tā atklāja vienu no pašreizējo noteikumu robežām, proti, lielu satricinājumu pārvarēšanas gadījumā. Ņemot vērā gaidāmos izaicinājumus, šādi satricinājumi, visticamāk, kļūs par jauno normalitāti.

3.2.

Krievijas iebrukums Ukrainā izraisīja enerģētisko krīzi un gadu desmitiem neredzētu inflācijas līmeņa celšanos, kā arī radīja bažas par to, kā Eiropas Savienībai būtu jāstiprina savas aizsardzības spējas. Monetārā politika visā pasaulē ir novirzījusies no vairākus gadus ilgušās noregulējošās nostājas. Karš un enerģētikas krīze ir arī skaidri parādījuši, ka Eiropai ir jāpārdomā, kā īstermiņā un vidējā termiņā panākt energoapgādes drošību un kā vidējā un ilgākā termiņā paātrināt atteikšanos no fosilā kurināmā, un šajā nolūkā būtu jāparedz lieli publiskie ieguldījumi ar mērķi piesaistīt privātos ieguldījumus.

3.3.

Pandēmija, karš un ES klimata mērķi, kā arī dažādas politiskās iniciatīvas, piemēram, ASV Inflācijas samazināšanas akts, ir likušas pārskatīt arī globālās piegādes ķēdes, uz kurām paļāvās ES ekonomikas modelis, un ES rūpniecības politiku, kurai tagad būtu jāvadās pēc “atvērtās stratēģiskās autonomijas” principa. Komisijas ir nākusi klajā ar paziņojumu “Zaļā kursa industriālais plāns neto nulles emisiju laikmetam”. Tiek lēsts, ka papildu publiskā finansējuma vajadzības tikai klimata un aizsardzības jomā vien ir 1 % no IKP gadā (1). EESK uzskata, ka enerģētika, veselība, pārtika, ģeopolitiskā un aizsardzības drošība ir kopīgi Eiropas resursi un ka ekonomikas pārvaldībā un tās fiskālajos noteikumos būtu jāņem vērā šie būtiskie izaicinājumi un ar tiem saistītā pārkārtošanās.

3.4.

Visas šīs pārkārtošanās ierosinātajā reformā ir minētas kā “kopējās prioritātes”. Svarīgs jautājums ir, kā dažādās pārkārtošanās var finansēt un kā tās būtu jāfinansē, lai saglabātu vienotā tirgus pamatus un atbalstītu ilgtspējīgu izaugsmi. Kopējās prioritātes vismaz daļēji būtu jāfinansē no kopējiem fondiem, nevis jāparedz plašāka valsts atbalsta izmantošana, pamatojoties uz katras dalībvalsts fiskālo telpu, kas apdraudētu vienoto tirgu un ES kohēziju un konverģenci.

3.5.

EESK pozitīvi vērtē faktu, ka ierosinātā ekonomikas pārvaldības sistēma ļauj diferencēt un pielāgot katras dalībvalsts fiskālās korekcijas kursu, pamatojoties uz kopēju uz risku balstītu sistēmu valsts parāda atmaksājamības novērtēšanai. Vairākos gadījumos tādējādi būtu jānovērš situācija, kad fiskālās politikas mērķis ir samazināt valsts parādu pārāk ātri un pārāk ilgā laikposmā, it īpaši ņemot vērā valsts parāda attiecības lielās atšķirības pēc pēdējām krīzēm.

3.6.

EESK atzinīgi vērtē arī ierosinājumu izmantot neto publiskos izdevumus kā galveno rādītāju, kas nosaka valstu fiskālās politikas virzību, proti, tas ir mainīgs lielums, kas atšķirībā no iepriekšējās strukturālās budžeta bilances ir tiešā valdību kontrolē un kam būtu jāvienkāršo un jāpadara pārredzamāka ES daudzpusējā budžeta uzraudzība.

3.7.

Ierosināto noteikumu mērķis ir ciešāk koordinēt daudzpusējās budžeta uzraudzības un makroekonomikas nelīdzsvarotības procedūras, iekļaujot un pielāgojot politikas pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu katrai dalībvalstij adresētos ieteikumus, vienā valsts plānā, proti, fiskālajā un strukturālajā plānā. Tam principā būtu maksimāli jāpalielina sinerģija starp fiskālās un citas makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanu un koriģēšanu.

3.8.

Dodot dalībvalstīm iespēju izstrādāt pašām savus fiskālos un strukturālos plānus, apvienojot fiskālo, ekonomikas un strukturālo politiku vairāku gadu garumā saskaņotos plānos, tiktu uzlabota valstu līdzatbildība par šiem plāniem un, cerams, tiktu nodrošināta labāka atbilstība tiem.

3.9.

Tomēr joprojām pastāv risks, ka dažas dalībvalstis būs spiestas īstenot fiskālās taupības pasākumus, proti, taupīt budžeta līdzekļus, kad to ekonomika palēninās vai piedzīvo lejupslīdi, jo tām tiek izvirzīta prasība vienmēr saglabāt vispārējā budžeta deficītu zem 3 % no IKP, izņemot “ārkārtas” gadījumus, un, ja šī atsauces vērtība tiek pārsniegta, pat fiskālā un strukturālā plāna korekciju periodā tām jāsamazina budžeta deficīts par 0,5 % no IKP gadā. Tāpat nav pamatoti noteikt, ka valstīm, kuru valsts parāds ir mazāks par 60 % no IKP un kuru publiskā sektora deficīts pārsniedz 3 %, konjunktūras apsvērumu dēļ ir pienākums to samazināt ar šādu likmi. Tāds pats risks pastāv arī saistībā ar prasību, ka dalībvalstīm, kuru valsts parāda attiecība pārsniedz 60 %, šī attiecība būtu jāsamazina jau līdz fiskālā un strukturālā plāna darbības beigām.

3.10.

Tāpēc EESK nepiekrīt, ka – neatkarīgi no parāda rādītāja un jebkādiem īpašiem valsts apstākļiem, tādiem kā panākumi kopējo zaļo un sociālo prioritāšu īstenošanā – mehāniski jāpiemēro deficīta korekcijas kritērijs 0,5 % apmērā no IKP gadā. Tas ir “viens risinājums visiem”, kas ir pretrunā šādas reformētas sistēmas loģikai. Mēs uzskatām, ka vairāk vietas jāatvēl konkrētām sarunām ar katru attiecīgo valdību, lai nodrošinātu parāda stabilāku un ilgtermiņa atmaksājamību.

3.11.

Jaunajā paktā par ES fiskālajiem noteikumiem ir jāpanāk līdzsvars starp ilgtspējīgu izaugsmi un stabilitāti. Tā kā ekonomikas strukturālie apstākļi ierobežo izaugsmi, bet no tās ir atkarīga stabilitāte, EESK uzskata, ka par prioritāti jānosaka ilgtspējīgas izaugsmes virzītājspēki, lai nodrošinātu publisko finanšu stabilitāti vidējā termiņā un ilgtermiņā.

3.12.

EESK pauž nožēlu, ka, neraugoties uz publisko investīciju nozīmes atzīšanu, ierosinātajā fiskālās uzraudzības sistēmā ar diviem aizsardzības pasākumiem tiek saglabāts ievērojams spiediens uz dalībvalstīm veidot fiskālos ietaupījumus, kad tās īsteno savus fiskālos un strukturālos plānus, it īpaši to budžeta diskrecionārajā daļā, kas ietver publiskās investīcijas. Visām dalībvalstīm būtu jāpārvalda valsts neto izdevumi tā, lai līdz korekcijas perioda beigām vispārējā (pamatbudžeta) bilance nākamajā 10 gadu laikposmā nepārsniegtu 3 % no IKP pat bez jebkādiem papildu politikas pasākumiem. Turklāt dalībvalstīs, kurās valsts parāda attiecība pārsniedz 60 % vai budžeta deficīts pārsniedz 3 % no IKP, neto publisko izdevumu pieaugumam vajadzētu būt zemākam par (paredzamo) vidēja termiņa ekonomikas izaugsmi.

3.13.

Vienīgā prasība attiecībā uz publisko investīciju līmeņiem ierosinātajā sistēmā ir tāda, ka tās dalībvalstis, kas vēlas pagarināt savu fiskālo un strukturālo plānu korekcijas periodu, saņemtu pieprasījuma apstiprinājumu, ja cita starpā tās pierādītu, ka pēc plāna īstenošanas valsts finansēto publisko investīciju kopējais līmenis fiskālā un strukturālā plāna darbības laikā būtu augstāks nekā vidēja termiņa līmenis periodā pirms fiskālā un strukturālā plāna. Tā kā saskaņā ar šo kritēriju publikās investīcijas nemēra kā IKP daļu, šī prasība pat nenodrošinātu, ka publisko investīciju apjoms pieaugs līdz ar ekonomikas izaugsmi, it īpaši lēnas izaugsmes laikā.

3.14.

Šie apsvērumi atstāj atklātus jautājumus par to, vai valdībām būtu spējas un stimuli saglabāt papildu investīciju līmeni, kas nepieciešams, lai īstenotu citas politikas prioritātes, piemēram, taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomikas modeli un augšupēju sociālo konverģenci, un citas, piemēram, aizsardzības jomā. Tāpēc EESK ierosina dažādus veidus, kā stiprināt publiskās investīcijas: a) tehniskajā trajektorijā ir jānorāda, ka valsts budžeta deficīts tiek samazināts vai, iespējams, turpina samazināties, tuvojoties atsauces vērtībai 3 % no IKP, un vidējā termiņā tas saglabājas piesardzīgā līmenī, savukārt publiskās investīcijas kā IKP daļa korekcijas periodā saglabājas augstākas salīdzinājumā ar fiskālā un strukturālā plāna sākumu; b) tām dalībvalstīm, uz kurām attiecas deficīta korekcijas kritērijs 0,5 % apmērā no IKP, ja tas tiks saglabāts, būtu jāļauj izslēgt no aprēķina izaugsmi vai noturību veicinošas publiskās investīcijas; c) ja dalībvalstis ierosina investīciju plānus, kas veicina izaugsmi vai noturību, būtu jāpiešķir korekcijas perioda pagarinājums.

3.15.

Turklāt, ņemot vērā atšķirības, kas īpaši vērojamas publisko investīciju jomā, ar ko vairākas dalībvalstis saskārās 21. gs. otrajā desmigadē, un ciktāl publiskās investīcijas ir svarīgas produktīva kapitāla veidošanai, kas ietekmē vidēja termiņa ekonomikas izaugsmes pieaugumu, dažas dalībvalstis var nonākt apburtajā lokā, kurā to neto publiskie izdevumi, tajā skaitā investīcijas, pieaug lēnāk iepriekš piedzīvotā investīciju deficīta dēļ. Tas radītu lielākas bažas, tiklīdz beigsies NGEU darbība.

3.16.

Būs vajadzīgas papildu publiskās investīcijas arī investīciju nepietiekamības novēršanai sociālajā infrastruktūrā, kas ir būtiska cilvēkkapitāla veidošanai visa mūža garumā. Investīcijas šajās jomās būs jāveic gadu desmitiem ilgi, ņemot vērā ES mērķus klimata pārmaiņu jomā un tādas problēmas kā sabiedrības novecošana, lai gan tās pat nav vienīgās jomas, kas minētas ES kopīgajās prioritātēs.

3.17.

Ņemot vērā iepriekšminēto, EESK uzskata, ka Eiropas iestādēm ir nekavējoties jāuzsāk debates par savas fiskālās kapacitātes veidošanu un budžeta resursu palielināšanu virs pašreizējā 1,1 % no IKP, lai ar ilgtspējīgām investīcijām finansētu Eiropas kopējos labumus: saistības, kas izriet no “atvērtas stratēģiskās autonomijas” izstrādes un īstenošanas, Eiropas uzņēmumu ražīguma un konkurētspējas palielināšanu, taisnīgu zaļo un digitālo pārkārtošanos, jaunu darba ņēmēju integrāciju un apmācību, Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu u. c. (2) Pēc 2026. gada – ANM termiņa beigām – Eiropas Savienībai ir vajadzīgi spēcīgi un pastāvīgi kopīgi investīciju instrumenti. Jāņem arī vērā, ka euro parāda tirgus konsolidācija stiprina mūsu kopējās valūtas starptautisko lomu un pazemina Eiropas parāda procentu likmi. EESK uzsver neseno ECB atzinumu (3), kurā atgādināts, ka ilgtermiņā ir vajadzīga pastāvīga un pietiekami liela centrālā fiskālā kapacitāte.

3.18.

EESK uzskata, ka, neraugoties uz mērķi panākt parāda atmaksājamību ilgtermiņā, starp minēto mērķi un nepieciešamību pēc ilgtspējīgiem ieguldījumiem ir vajadzīgs labāks līdzsvars, nekā noteikts tiesību aktu kopumā. Ja šodien nav politiskās telpas līdzsvarota budžeta normai (“zelta likumiem”) attiecībā uz investīcijām, tad alternatīvas ir jāatrod, parādu, kas saistīts ar investīcijām strukturālajās pārmaiņās un taisnīgās pārkārtošanās, drošībā un aizsardzībā jeb ES prioritātēs, novērtējot atšķirīgi no tā, kas izriet no citiem publiskajiem izdevumiem. Vienojoties par valsts parāda samazināšanas trajektorijām, jāņem vērā parāda mērķis un kvalitāte.

3.19.

Lai gan rezervju veidošana, kas nodrošinātu iespēju sniegt spēcīgu fiskālās politikas atbalstu, kad ekonomiku skars kāds satricinājums, principā ir pareiza prakse, nav skaidrs, kā izdarīt optimālu izvēli starp šo vajadzību un citu neatliekamu politikas problēmu risināšanu. Tas rada īpašas bažas, jo budžeta deficīta atsauces vērtība 3 % apmērā no IKP, kas nosaka fiskālo ietaupījumu politikas virzienu, nav balstīta uz teorētisku pamatojumu valsts finanšu ilgtspējas definēšanai.

3.20.

Valsts finanšu stabilitāte ir saistīta ne tikai ar tās publisko izdevumu trajektorijām un to kvalitāti, ar ko jāatbalsta izaugsme, bet lielā mērā ir atkarīga no tās nodokļu ieņēmumu adekvātuma un nodokļu taisnīguma. Eiropas iestādēm un valdībām steidzami jāveicina nodokļu taisnīgums visā Savienībā, sākot ar tā iekļaušanu makroekonomisko nosacījumu kritērijos, veicinot efektīvu politisku rīcību pret negodīgu nodokļu konkurenci un mudinot efektīvi ieviest visus instrumentus, kas vajadzīgi, lai apkarotu krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un publisko resursu korumpētu izmantošanu.

4. Īpašas piezīmes

4.1.

Tā kā vienotais tirgus un ES sociālā tirgus ekonomika ir ES lielākā vērtība, EESK uzskata, ka fiskālajos un strukturālajos plānos būtu jāņem vērā uzņēmumu konkurētspējas pārbaude attiecībā uz lēmumu pieņemšanu, darbvietu radīšanu un darba apstākļu uzlabošanu, kā arī ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un sociālo kohēziju. Ar tiesisko un fiskālo regulējumu ir jāatbalsta ES rūpniecības starptautiskā konkurētspēja un tās spēja efektīvi virzīt digitālo un zaļo pārkārtošanos. EESK atbalsta tādu konkurētspējas koncepciju, kuras pamatā ir uzlabots ražīgums un kura balstīta uz tehnoloģiskiem jauninājumiem, darba ņēmēju apmācību un kvalifikāciju un labiem darba apstākļiem, kā arī vides ilgtspējas respektēšanu (4).

4.2.

EESK atzinīgi vērtē to, ka kopīgo prioritāšu sarakstā, kas jāiekļauj fiskālajos un strukturālajos plānos, ir skaidri minētas sociālās prioritātes, piemēram, Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošana. Tā kā nesenajām korekciju programmām ir bijusi ļoti smaga ietekme uz sociālo kohēziju, EESK uzskata, ka, apsverot parāda samazināšanas un fiskālās korekcijas iespējas, fiskālajos un strukturālajos plānos būtu jāņem vērā šajās programmās paredzēto pasākumu sociālā ietekme un sociālā dimensija. Šajā sakarā EESK iesaka ieviest sociālās nelīdzsvarotības novēršanas procedūru kā daļu no reformētās politikas koordinācijas sistēmas Eiropas pusgada ietvaros, kurai būtu jāpapildina pašreizējie uzraudzības procesi un instrumenti, tādējādi veicinot augšupejošu sociālo konverģenci (5).

4.3.

EESK pauž nožēlu, ka, lai gan Komisija kā vienu no ierosinātās reformas mērķiem izvirza valsts atbildības palielināšanu, tā ir atstājusi dalībvalstu ziņā apmēru, ciktāl sociālie partneri tiks iesaistīti fiskālajos un strukturālajos plānos iekļautās ekonomikas, nodarbinātības un sociālās politikas izstrādē un īstenošanā. EESK uzskata, ka fiskālajos un strukturālajos plānos būtu jāziņo par to, kā ir notikušas stabilas un strukturētas konsultācijas ar sociālajiem partneriem, pilsonisko sabiedrību un ieinteresētajām personām un kādi šo konsultāciju rezultāti ir ņemti vērā plānā, kā arī tā pārskatīšanā un novērtēšanā. Jaunajās regulās būtu juridiski jāīsteno Ecofin padomes 2023. gada 14. marta secinājumi, kuros uzsvērts, ka “dalībvalstīm visos Eiropas pusgada posmos un politikas veidošanas ciklā vajadzētu sistemātiski, savlaicīgi un jēgpilni iesaistīt sociālos partnerus, pilsonisko sabiedrību un citas attiecīgās ieinteresētās personas, jo tas ir svarīgi sekmīgai ekonomikas, nodarbinātības un sociālās politikas koordinēšanai un īstenošanai”.

4.4.

EESK atkārtoti aicina sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaisti dažādos Eiropas pusgada posmos reglamentēt ar Eiropas regulu (6), kurā būtu noteiktas tiesības, principi un galvenās iezīmes, uz kurām šādai iesaistei būtu jābalstās, kā tas ir apkopots ANM regulā (7). Šis pienākums būtu jāiekļauj ierosinātajā regulā (COM(2023) 240 final): vispirms 26. pantā grozot vispārīgo atsauci uz sociālo partneru iesaistīšanu. Precīzi noteikumi būtu jāpievieno arī 11. un 12. pantā (valstu vidēja termiņa fiskālo un strukturālo plānu saturs un prasības), 14. pantā (pārskatītais valsts plāns) un 15. pantā (Eiropas Komisijas veiktais plānu novērtējums).

4.5.

Eiropas pusgada dialogā ES līmenī (26. pants) būtu jāiesaista arī EESK un RK; nav nekāda attaisnojuma tās neiekļaut, jo tiesību aktu kopumā ir minētas citas tehniskās komitejas, kas Līgumā ir mazāk nozīmīgas.

4.6.

Lai stiprinātu valstu līdzatbildību par fiskālo un strukturālo plānu saistībām, gan valstu parlamentiem, gan Eiropas Parlamentam katram savā darbības jomā ir jāpilda nozīmīga funkcija ES ekonomikas pārvaldības sistēmā, lai stiprinātu demokrātisko pārskatatbildību. To veicinātu arī apspriešanās ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām par fiskālo un strukturālo plānu izstrādi un uzraudzību.

4.7.

Lai gan pašreizējās ekonomikas pārvaldības sistēmas reformēšanā īpaša uzmanība būtu jāpievērš publiskajām investīcijām, EESK vēlas arī uzsvērt, ka ekonomikas pārvaldības sistēmai būtu jānodrošina dalībvalstīm fiskālā telpa kārtējiem izdevumiem, kas nepieciešama, lai varētu izmantot valsts kapitālu, ko veido publiskās investīcijas.

4.8.

Lai izvairītos no negribētām automātiskām sekām, ko radītu jaunā taupības politika, abiem likumdevējiem pirms jaunās regulas pieņemšanas būtu pamatīgāk jāpārbauda parāda atmaksājamības analīzes metodika. Ņemot vērā iespējamās papildu izmaksas (ko rada, piemēram, sabiedrības novecošana) fiskālo un strukturālo plānu termiņa beigās, fiskālo konsolidāciju nevajadzētu veikt uz sociālo izdevumu rēķina (piemēram, veselības aprūpes, izglītības, ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu vai pensiju rēķina), kas ir “vieglākais risinājums”. Ir ļoti svarīgi, lai šādi izdevumi tiktu aizsargāti un garantēti ilgtermiņā. EESK piekrīt ECB atzinumam, ka ar parāda atmaksājamības analīzi būtu jānodrošina atkārtojamība, paredzamība un pārredzamība un tā jākonkretizē, apspriežoties ar dalībvalstīm un saņemot dalībvalstu atbalstu.

4.9.

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrā paredzēto sankciju piemērošanai nevajadzētu būt automātiskai un balstītai uz valstu iedalījumu kategorijās, kuru pamatā ir tikai valsts parāda attiecība pret IKP. Šāds iedalījums un finanšu vai reputācijas sankciju piemērošana var palielināt parāda izmaksas, saasinot problēmu, kuras risināšanai ir paredzēta šī procedūra. EESK ierosina pozitīvi stimulēt atbilstību parāda samazināšanas mērķiem un reformām saskaņā ar ANM modeli, paredzot, ka ES līdzekļu daļas saņemšana ir atkarīga no tā, vai attiecīgā dalībvalsts ir izpildījusi fiskālajā un strukturālajā plānā noteiktos mērķus.

4.10.

Attiecībā uz “tehnisko trajektoriju” mēs saprotam sarežģīto “loģisko” pamatojumu Komisijas priekšlikumam rast kompromisu starp ļoti atšķirīgajiem dalībvalstu viedokļiem par procesu, kurā tiek novērtēta to atbilstība regulas pamatprasībām. Tomēr EESK šaubās par turpmāku neelastību un, ņemot vērā nepieciešamību stiprināt līdzatbildību, uzskata, ka šādai trajektorijai vispirms jābūt valstu valdību ziņā, pamatojoties uz neatkarīgu nacionālo fiskālo iestāžu atzinumu, un otrajā posmā tā ir jāveido tehniska dialoga rezultātā ar Komisiju, ņemot vērā valstu vidēja termiņa fiskālo un strukturālo plānu iesniegšanu.

Briselē, 2023. gada 21. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Oliver RÖPKE

(1) Bruegel Policy Brief 10/23 (2023. gada aprīlis); Jeromin Zettelmeyer and others: The longer-term fiscal challenges facing the European Union.

(2) Nesenajā rakstā “ European public goods ” (Buti, Coloccia y Messori (CEPR, 09.06.2023.)) ir noteiktas sešas politikas jomas (digitālā pārkārtošanās, ekoloģiskā pārkārtošanās un enerģētika, sociālā pārkārtošanās, izejvielas, drošība un aizsardzība un veselības aprūpe), kas reaģē uz galvenajām problēmām, ar kurām saskaras ES un kurās būtu jāatlasa un jāfinansē kopējie Eiropas labumi.

(3) Eiropas Centrālās bankas Atzinums (2023. gada 5. jūlijs) par priekšlikumu ekonomikas pārvaldības reformai Savienībā (CON/2023/20) (OV C 290, 18.8.2023., 17. lpp.).

(4) Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Konkurētspējas pārbaude, lai veidotu spēcīgāku un noturīgāku ES ekonomiku” (izpētes atzinums) (OV C 100, 16.3.2023., 76. lpp.).

(5) Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Sociālās nelīdzsvarotības novēršanas procedūra” (izpētes atzinums pēc prezidentvalsts Spānijas pieprasījuma) (OV C 228, 29.6.2023., 58. lpp.).

(6) Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas rezolūcija par tematu “Organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaiste nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos – kā to uzlabot?” (OV C 323, 26.8.2022., 1. lpp.) un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “EESK ieteikumi nopietnai Eiropas pusgada reformai” (pašiniciatīvas atzinums) (OV C 228, 29.6.2023., 1. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/241 18. panta 4. punkta q) apakšpunkts (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.).

ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2023/880/oj

ISSN 1977-0952 (electronic edition)

Top

Choose the experimental features you want to try