EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52022XR5216

Eiropas Reģionu komitejas Rezolūcija par Eiropas Prasmju gadu (2023)

COR 2022/05216

OJ C 79, 2.3.2023, p. 8–11 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

2.3.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 79/8


Eiropas Reģionu komitejas Rezolūcija par Eiropas Prasmju gadu (2023)

(2023/C 79/02)

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK),

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes lēmumam par Eiropas Prasmju gadu 2023 (1),

1.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu 2023. gadu pasludināt par Eiropas Prasmju gadu un atbalsta priekšlikuma vispārējos mērķus kā savlaicīgus un vērtīgus centienus stiprināt sociālo, ekonomisko un teritoriālo noturību, arī pašlaik, kad beigusies Covid-19 krīze un notiek karš Ukrainā, un apmierināt jaunās prasmju vajadzības, it īpaši tās, kas saistītas ar zaļo un digitālo pārkārtošanos;

2.

iesaka Eiropas Prasmju gada plānošanā, īstenošanā un novērtēšanā cieši iesaistīt jauniešus un jaunatnes organizācijas, jo tas atbilstu Eiropas Jaunatnes gada garam un liecinātu par jaunatnes jautājumu integrēšanu citās politikas jomās;

3.

uzsver: tā kā ir grūti prognozēt turpmākās darba tirgus attīstības tendences un tām sekojošo veicamo pārmaiņu tempu izglītībā un apmācībā, ārkārtīgi svarīgi ir būtiski mainīt visu ieinteresēto personu domāšanas veidu un ieradumus. Šajā saistībā Komiteja pauž cerību, ka Eiropas Prasmju gads būs iespēja sadarbībā ar visiem pārvaldības līmeņiem radīt dinamisku un radošu ekosistēmu, kurā cilvēki, it īpaši jaunieši, var apspriest un kopīgi izstrādāt izglītības un apmācības pasākumus, kuru mērķis ir sekmēt šo pārkārtošanos;

4.

uzsver, ka Eiropas Prasmju gadam vajadzētu pavērt iespēju ieguldīt līdzekļus prasmju politikas pielāgošanā nākotnes vajadzībām. Šī iemesla dēļ un tā kā profesionālajā jomā vērojama arvien straujāka digitalizācija, ir jāmaina prasmju kopuma paradigma. Šajā saistībā Komiteja uzsver, ka jārosina un jāveicina zaļās un digitālās pārkārtošanās procesam vajadzīgo prasmju apguve, vienlaikus saglabājot tradicionālās prasmes un zinātību;

5.

pauž cerību, ka Eiropas Prasmju gads sekmēs 2021. gada Prasmju programmas Eiropai īstenošanu un kļūs par atskaites punktu centieniem sasniegt ES pamatmērķus, kas izvirzīti Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā, proti, panākt, ka vismaz 60 % pieaugušo katru gadu piedalās apmācībā un nodarbinātības līmenis 2030. gadā sasniedz vismaz 78 %, kā arī dot iespēju sievietēm un jauniešiem (atkārtoti) iekļauties darba tirgū un viņus atbalstīt; arī pauž cerību, ka, stimulējot cilvēkus uzlabot savas prasmes un līdz ar to arī savu nodarbināmību, Eiropas Prasmju gads veicinās arī Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāna trešā pamatmērķa sasniegšanu, proti, vismaz par 15 miljoniem samazināt to cilvēku skaitu, kuriem draud nabadzība vai sociālā atstumtība;

6.

pauž cerību, ka Eiropas Prasmju gads sekmēs ANO programmas 2030. gadam īstenošanu un tās 17 ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu;

7.

pauž cerību, ka Eiropas Prasmju gads pavērs iespēju novērtēt progresu, kas dažādās ES teritorijās panākts saistībā ar īpašajiem NextGenerationEU noteikumiem un tā pamatiniciatīvu “Pārkvalifikācija un prasmju pilnveide”, un to, cik lielā mērā izglītības un apmācības sistēmas pielāgotas digitālo prasmju apguves un profesionālās izglītības un apmācības atbalstīšanai visos vecuma posmos;

8.

norāda, ka Covid-19 krīze un Ukrainā notiekošā kara sekas radīja ievērojamus šķēršļus izglītības, nodarbinātības, garīgās veselības un izmantojamo ienākumu jomā. Šajā saistībā Komiteja aicina Eiropas Prasmju gadā atbalstīt pasākumus bezdarba, tostarp ilgtermiņa bezdarba un nepietiekamas nodarbinātības mazināšanai un risināt būtiskos jautājumus, kas saistīti ar jauniešiem, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET), un ar nākotnes prasībām atbilstošām prasmēm;

9.

norāda, ka mentorēšana var būt nenovērtējams instruments centienos mazināt apmācības un prasmju trūkumu, pazemināt bezdarba līmeni un galu galā mazināt sociālo nevienlīdzību, vienlaikus veicinot paaudžu solidaritāti. Šajā saistībā Komiteja aicina izstrādāt Eiropas mentorēšanas sistēmu;

10.

uzsver, ka prasmju trūkuma problēma, tostarp attālās vai mazapdzīvotās kopienās, būtu jārisina ar prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju, mūžizglītību, digitālo izglītību, apmācību un ieguldījumiem jaunās tehnoloģijās. Komiteja uzskata, ka, visās apmācības un profesionālās izglītības un apmācības programmās iekļaujot pamatprasmes, kas ir transversālas un papildina zaļās un citas dzīvesprasmes, tiks panākta lielāka sociālā noturība un nodarbināmība visa mūža garumā, kā arī veidots kompetents darbaspēks, kurš apzinās, ka sniedz lietderīgu ieguldījumu zaļās pārkārtošanās procesā;

11.

norāda arī: lai varētu īstenot zaļo un digitālo pārkārtošanos, obligāti jāveic ieguldījumi publiskajā sektorā nodarbināto personu spēju veidošanā;

12.

atgādina, ka saskaņā ar subsidiaritātes principu un ar daudzlīmeņu pārvaldību saistītu apsvērumu dēļ vairumā dalībvalstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām uzticētas būtiskas pilnvaras izglītības un apmācības politikas jomā un tām ir stratēģiska loma nodarbinātības politikas pasākumu īstenošanā. Tāpēc Komiteja uzsver, ka pilsētas un reģioni ir pārvaldības līmenis, kurā ir visciešākās operatīvās saiknes starp izglītības un apmācības iestādēm un darba tirgu, un tādēļ tās būtu jāfinansē, jāiedzīvina un jāuzrauga;

13.

uzsver, ka līdztekus vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kam ir būtiska loma, pasākumu īstenošanā būtu jāiesaista arī citi dalībnieki, tostarp privātais sektors un trešā sektora struktūras, lai nodrošinātu iedzīvotāju (re)integrāciju darba tirgū. Komiteja uzskata, ka prasmju apguves un apmācības sistēmām būtu labāk jāsaskaņo dažādu paaudžu kompetences un strauji mainīgās darba tirgus vajadzības;

14.

aicina veikt atbilstošus pasākumus, lai turpmāk atzītu prasmes, kas apgūtas neformālās izglītības un ikdienējās mācīšanās ceļā, un nodrošinātu, ka šīs prasmes var apstiprināt, uzsākot vai atsākot formālo izglītošanos vai nodarbinātību, kā arī mudinātu apgūt transversālas prasmes, kuras atbilst mainīgajai nodarbinātības videi, un veicinātu valodu mācīšanos;

15.

norāda, ka prasmju apguve un pārkvalifikācija visā Savienībā ievērojami atšķiras, izraisot prasmju trūkumu un prasmju neatbilstību Eiropas reģionos. Šajā saistībā Komiteja aicina Eiropas Komisiju vairāk iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības un visus attiecīgos dalībniekus, jo pieeja “viens risinājums visiem” nav efektīva;

16.

uzsver, ka ir vajadzīgs pastāvīgs dialogs starp Eiropas, valstu, reģionālajiem un vietējiem partneriem, lai apzinātu konkrētas vietējās un reģionālās vajadzības prasmju jomā. Komiteja vēlreiz aicina Eiropas Prasmju gada īstenošanas progresa uzraudzībā un novērtēšanā vairāk koncentrēties uz teritoriālo aspektu;

17.

atzīmē, ka ES kohēzijas politikai, it īpaši izmantojot Eiropas Sociālo fondu (ESF) un Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), var būt lielāka ietekme uz prasmēm un tā var sekmēt centienus apzināt un stiprināt stratēģiskās darbības jomas, veicināt sociālo kohēziju, palīdzēt visiem iedzīvotājiem atraisīt savu potenciālu un piepildīt savas profesionālās cerības, kopumā nodrošinot ilgtermiņa pozitīvu ietekmi uz ES konkurētspēju;

18.

uzskata: lai Eiropas Prasmju gada mantojums būtu ilglaicīgs un lai tiktu atzīts prasmju politikas starpnozaru raksturs, par vēl vienu Eiropas Prasmju gada mērķi vajadzētu izvirzīt intelektuālā darbaspēka emigrācijas mazināšanu un intelektuālā darbaspēka imigrācijas optimizēšanu, lai veicinātu lielāku teritoriālo kohēziju. Komiteja atgādina arī, ka jārada vēl citi veidi, kā piesaistīt darbaspēku no trešām valstīm, lai aizpildītu brīvās darbvietas tādās nozarēs, kurās trūkst darbinieku, piemēram, aprūpe un veselība, kā arī piesaistīt talantīgus cilvēkus un cilvēkus ar ļoti vajadzīgām prasmēm, kas ir nepieciešamas, lai Eiropa saglabātu konkurētspēju;

19.

atzinīgi vērtē to, ka liela nozīme ir piešķirta iekļautībai, un atzīmē, ka Eiropas Prasmju gada mērķus var sasniegt tikai tad, ja tiek ņemtas vērā visu cilvēku vajadzības un vēlmes visā to daudzveidībā. Tas nozīmē, ka jāiekļauj arī lauku, perifērie un mazāk attīstītie reģioni, nodrošinot, ka neviens netiek atstāts novārtā;

20.

atzinīgi vērtē priekšlikumu rīkot valstu koordinatoru sanāksmes, lai organizētu Eiropas Prasmju gada norisi, vienlaikus nodrošinot, ka vietējās un reģionālās pašvaldības var paust viedokli Eiropas Prasmju gada veidošanas, īstenošanas un novērtēšanas procesā; ierosina, ka būtu jādod iespēja Reģionu komitejai kā novērotājai piedalīties valstu koordinatoru sanāksmēs;

21.

uzsver, ka jānodrošina vietējām un reģionālajām pašvaldībām piekļuve projektu finansēšanas iespējām, kuru mērķis ir atbalstīt vietējās prasmju iniciatīvas gan visu 2023. gadu, gan vēlāk;

22.

aicina uzņēmējus un pašnodarbinātas personas iesaistīt prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iniciatīvās, jo viņiem ir būtiska nozīme inovācijas veicināšanā, darbvietu radīšanā un ilgtspējīgas izaugsmes veicināšanā;

23.

aicina vietējās un reģionālās pašvaldības cieši sadarboties ar izglītības iestādēm un uzņēmumiem, lai palīdzētu apzināt vietējā un reģionālā darba tirgus vajadzības un sekmētu to apmierināšanu, tādējādi uzlabojot jauniešu iespējas apgūt prasmes, kas nodrošina iespējas atrast pienācīgas un nākotnes prasībām atbilstošas darbvietas;

24.

uzsver, ka pandēmijas un digitālās un zaļās pārkārtošanās radītā jaunā nodarbinātības jomas realitāte īpaši ietekmējusi sievietes. Tāpēc dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai šajā divējādās pārkārtošanās procesā, nākotnes prasībām atbilstošu prasmju veicināšanai un digitālo prasmju pieejamībai vajadzētu būt visu mūžizglītības centienu neatņemamai sastāvdaļai. Turklāt, izstrādājot un īstenojot apmācības programmas, ir jāņem vērā dzimumu dimensija un jācenšas mazināt ar dzimumu saistīti aizspriedumi;

25.

pauž cerību, ka Eiropas Prasmju gads paātrinās Eiropas izglītības telpas izveidi, lai ikvienam garantētu kvalitatīvu izglītību. Eiropas Savienībai, ņemot vērā iedzīvotāju vajadzības un darba tirgus prasības, būtu jāizvērš sadarbība starp izglītības un apmācības sistēmām un dažādām mācību programmām;

26.

aicina Eiropas Prasmju gadā ar atbilstošu pilsonisko izglītību pienācīgu uzmanību veltīt pilsoniskuma prasmēm, kas dod iespēju visu vecumu cilvēkiem būt vai kļūt aktīviem pilsoņiem, visaptveroši piedalīties demokrātiskajā dzīvē un būt noturīgiem pret mediju manipulācijām, dezinformāciju un naida runu, tostarp tiešsaistē;

27.

uzsver, ka steidzami jāveic reformas, lai profesionālo izglītību un apmācību un māceklību pielāgotu nākotnes vajadzībām, kā minēts priekšlikumā par Eiropas Prasmju gadu. Jāatbalsta reģionālās ekosistēmas un esošās vienas pieturas aģentūras, lai uzlabotu kvalitatīvas profesionālās izglītības un apmācības pieejamību. Šādu ekosistēmu atbalstīšana var nodrošināt sekmīgu politikas iniciatīvu nepārtrauktību, kas ir vajadzīga, un uzlabot saikni ar pieejamo finansiālo atbalstu no ESF+ programmas;

28.

uzsver, ka izglītība, apmācība un profesionālā izglītība un apmācība būtu pastāvīgi jāatjaunina un jāveido, ņemot vērā uz nākotni orientētu prasmju perspektīvu. Vietējās un reģionālās pašvaldības var atbalstīt centienus vietējā un reģionālajā līmenī izveidot uzraudzības sistēmas, kā arī prasmju prognozēšanas un saskaņošanas mehānismus. Šajā saistībā Komiteja uzskata, ka tālākizglītības un profesionālās izglītības un apmācības noturību nodrošina to integrācija ekonomikas, rūpniecības un inovācijas stratēģijās, tostarp tajās, kas saistītas ar ilgtspējīgu atveseļošanu, zaļo un digitālo pārkārtošanos un pārdomātu specializāciju;

29.

uzsver: ņemot vērā to, ka zaļās pārkārtošanās procesā ir steidzami jāpaaugstina ēku energoefektivitāte un sākusies enerģētikas krīze, nekavējoties uzmanība jākoncentrē uz būvniecības nozares darbaspēka pārkvalificēšanu un kvalifikācijas celšanu;

30.

norāda, ka pāreja uz bezemisiju un digitalizētiem transportlīdzekļiem būtiski ietekmēs reģionālās autobūves ekosistēmas un sociālekonomiskās struktūras. Komiteja arī uzsver, ka autotransporta dekarbonizācija būtiski ietekmēs specializēto autobūves un piegādes nozares darbaspēku un tāpēc līdz 2030. gadam steidzami jāuzlabo 2,4 miljonu darba ņēmēju prasmes un jānodrošina viņu pārkvalifikācija. Tāpēc Komiteja aicina izstrādāt Eiropas sistēmu pārmaiņu prognozēšanai un pārvaldībai šajā nozarē, lai nodrošinātu taisnīgu un godīgu pārkārtošanos autobūves un piegādes nozares reģionos. Reģionālie pārkārtošanās plāni ir jāizstrādā ciešā vietējo un reģionālo pašvaldību sadarbībā;

31.

atzīmē: tā kā dzelzceļa nozarē notiek arvien straujāka digitalizācija un automatizācija un tāpēc palielināsies pieprasījumu pēc IKT un kiberdrošības speciālistiem, efektīvi jārisina tādi jautājumi kā esošais būtiskais prasmju trūkums un jaunas prasmju vajadzības, cita starpā dzelzceļa nozarē ieviešot strukturētas stažēšanās shēmas un popularizējot ar dzelzceļu saistītas karjeras izvēli un attiecīgu izglītību;

32.

atgādina, ka profesionālās izcilības centri, radot prasmju ekosistēmas, darbojas kā katalizatori vietējo uzņēmumu ieguldījumiem. Tie atbalsta ilgtspējīgu atveseļošanu, zaļo un digitālo pārkārtošanos, reģionālo inovāciju un MVU vajadzīgo tehnoloģiju inovāciju. Šajā saistībā Komiteja uzsver, ka ir svarīgi profesionālās izcilības centru darbā iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības kā minēto ekosistēmu veicinātājas;

33.

uzsver, ka jāvairo profesionālās izglītības un apmācības elastība, tādā veidā reaģējot uz straujajām pārmaiņām sabiedrībā un nodarbinātības jomā, jāpaātrina profesionālās izglītības un apmācības digitalizācija, jāizmanto mūsdienīgi un novatoriski mācīšanās paņēmieni un jāpalielina ieguldījumi skolotāju un pasniedzēju prasmju un kompetenču uzlabošanā. Komiteja uzsver, ka ir svarīgi vairāk ieguldīt kvalifikācijas celšanā, pārkvalifikācijā un apmācībā, it īpaši pēc Covid-19 krīzes, kas eksponenciāli paātrināja digitālo pārkārtošanos izglītībā un darba modeļu izmaiņas, un ņemot vērā vispārējo prasmju politiku Eiropas līmenī;

34.

pauž cerību, ka lēmums par 2023. gada pasludināšanu par Eiropas Prasmju gadu tiks pieņemts ātri, lai jau 2023. gada sākumā varētu sākt pasākumu īstenošanu;

35.

minēto apsvērumu dēļ apņemas veicināt Eiropas Prasmju gada mērķu sasniegšanu, tostarp īstenojot Komitejas rīcības plānu, kas veltīts minētajam Eiropas gadam;

36.

uzdod Komitejas priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam, ES Padomes prezidentvalstīm Zviedrijai un Spānijai un Eiropadomes priekšsēdētājam.

Briselē, 2022. gada 1. decembrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Vasco ALVES CORDEIRO


(1)  COM(2022) 526 final.


Top