(a)

atbalsts pētniecības un izstrādes projektiem, kuros pētniecības projekta atbalstāmā daļa ietilpst fundamentālo pētījumu un lietišķo pētījumu kategorijās, no kuriem pēdējos var iedalīt rūpnieciskos pētījumos un eksperimentālā izstrādē (18). Šāds atbalsts galvenokārt ir vērsts uz tirgus nepilnību, kas saistīta ar pozitīvu ārējo ietekmi jeb pozitīvām eksternalitātēm (zināšanu tālāknodošanu), bet tas varētu arī novērst tirgus nepilnību, ko rada nepilnīga vai asimetriska informācija vai (galvenokārt sadarbības projektos) koordinācijas trūkums;

(b)

atbalsts pētniecības un izstrādes projektu priekšizpētei palīdz pārvarēt tirgus nepilnību, kas primāri saistīta ar nepilnīgu un asimetrisku informāciju;

(c)

atbalsts pētniecības infrastruktūras būvniecībai un modernizācijai galvenokārt pievēršas tirgus nepilnībai, kas izriet no koordinācijas grūtībām, kā arī no nepilnīgas un asimetriskas informācijas. Revolucionārai pētniecībai arvien vairāk ir vajadzīga augstas kvalitātes pētniecības infrastruktūra, jo tā piesaista pasaules labākos prātus un ir vitāli nozīmīga, piemēram, informācijas un komunikācijas tehnoloģijām un svarīgām pamattehnoloģijām (19). Augstas sākotnējo investīciju izmaksas, kas saistītas ar modernu zinātnisko iekārtu un aprīkojuma ieguvi galvenokārt zinātnieku vajadzībām pētniecības agrīnajā posmā, vajadzīgā finansējuma atrašanu tirgū nereti padara neiespējamu;

(d)

atbalsts testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūras izbūvei un modernizācijai galvenokārt palīdz novērst tirgus nepilnības, kas izriet no nepilnīgas un asimetriskas informācijas vai koordinācijas nepilnībām. Modernas testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūras būvniecība vai modernizācija ir saistīta ar augstām sākotnējo investīciju izmaksām, kas apvienojumā ar neskaidrību par klientu bāzi var apgrūtināt piekļuvi finansējumam. Publiski finansētai testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūrai jābūt piekļūstamai vairākiem lietotājiem, un tā ir jānodrošina pārredzamā un nediskriminējošā veidā un atbilstoši tirgus nosacījumiem. Lai lietotājiem atvieglotu piekļuvi testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūrai, lietotāju maksas var samazināt, ievērojot citus šo nostādņu, Regulas (ES) Nr. 651/2014 (20) vai de minimis regulas (21) noteikumus;

(e)

atbalsts inovācijas darbībām ir galvenokārt vērsts uz tirgus nepilnībām, kas saistītas ar pozitīvu ārējo ietekmi jeb pozitīvām eksternalitātēm (zināšanu tālāknodošanu), koordinācijas grūtībām un — mazākā mērā — ar asimetrisku informāciju. Attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem (“MVU”) šādu inovācijas atbalstu var piešķirt patentu un citu nemateriālu aktīvu iegūšanai, apstiprināšanai un aizsargāšanai, augsti kvalificēta personāla norīkošanai, kā arī tādu inovācijas konsultāciju un atbalsta pakalpojumu iegādei kā pakalpojumi, kurus piedāvā pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas, pētniecības infrastruktūras, testēšanas un eksperimentu infrastruktūras vai inovācijas kopas;

(f)

atbalsts procesu un organizatoriskajai inovācijai ir galvenokārt vērsts uz tirgus nepilnībām, kas saistītas ar pozitīvu ārējo ietekmi jeb pozitīvām eksternalitātēm (zināšanu tālāknodošanu), koordinācijas grūtībām un — mazākā mērā — ar asimetrisku informāciju. Minētos atbalsta pasākumus var piešķirt galvenokārt MVU. Atbalsts lieliem uzņēmumiem ir saderīgs tikai tad, ja tie atbalstāmajā darbībā patiesi kopdarbojas ar vismaz vienu MVU;

(g)

atbalsts inovācijas kopām ir vērsts uz tādu tirgus nepilnību novēršanu, kas saistītas ar koordinācijas problēmām, kuras kavē kopu veidošanos un ierobežo mijiedarbību un zināšanu plūsmas kopu ietvaros un to starpā. Valsts atbalsts šo problēmu varētu palīdzēt atrisināt, pirmkārt, atbalstot investīcijas atvērtās un kopīgās inovācijas kopu infrastruktūrās un, otrkārt, atbalstot kopu darbību nolūkā uzlabot kopdarbību, tīklošanos un mācības. Kopām piešķirtais darbības atbalsts dalībvalstij būtu pienācīgi jāpamato, jo īpaši tad, ja tas pārsniedz desmit gadus. Maksai, ko iekasē par inovācijas kopas kompleksu izmantošanu un dalību inovācijas kopas darbā, jāatbilst tirgus cenai vai jāatspoguļo izmaksas (ieskaitot samērīgu uzcenojumu). Lai sekmētu inovācijas kopas kompleksu pieejamību vai dalību inovācijas kopas darbā, piekļuvi var nodrošināt par samazinātām cenām saskaņā ar citiem šo nostādņu noteikumiem vai Regulas (ES) Nr. 651/2014 (22) noteikumiem, vai de minimis regulas (23) noteikumiem, kas piemērojami inovācijas kopas sniegto pakalpojumu lietotājiem.

(a)

“ad hoc atbalsts” ir atbalsts, ko piešķir, neizmantojot atbalsta shēmu;

(b)

“atbalsts” ir jebkurš pasākums, kas atbilst Līguma 107. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem;

(c)

“atbalsta intensitāte” ir bruto atbalsta summa, kas izteikta procentos no attiecināmajām izmaksām, pirms ir atskaitīti nodokļi vai citas maksas. Ja piešķirtais atbalsts nav dotācija, atbalsta apjomu izsaka dotācijas ekvivalentā. Vairākās daļās izmaksājamu atbalstu diskontē līdz tā vērtībai piešķiršanas dienā. Procentu likme, kas izmantojama šajā nolūkā, ir diskonta likme (26), kura ir piemērojama piešķiršanas dienā. Atbalsta intensitāti aprēķina katram atbalsta saņēmējam;

(d)

“atbalsta shēma” ir ikviens dokuments, uz kura pamata bez papildu īstenošanas pasākumiem var piešķirt individuālu atbalstu uzņēmumiem, kas attiecīgajā dokumentā ir definēti vispārīgā un abstraktā veidā, un ikviens dokuments, uz kura pamata vienam vai vairākiem uzņēmumiem var piešķirt atbalstu, kas nav saistīts ar konkrētu projektu;

(e)

“lietišķie pētījumi” ir rūpnieciskie pētījumi, eksperimentālā izstrāde vai to abu kombinācija;

(f)

“nesaistītu pušu darījuma princips” nozīmē, ka starp līgumslēdzējām pusēm veikta darījuma nosacījumi neatšķiras no tiem, kādi tiktu noteikti starp neatkarīgiem uzņēmumiem, un ka nepastāv nekāda slepena noruna. Jebkurš darījums, kas noslēgts atklātas, pārredzamas un nediskriminējošas procedūras rezultātā, tiek uzskatīts par atbilstošu nesaistītu pušu darījuma principam;

(g)

“atbalsta piešķiršanas diena” ir diena, kurā saņēmējam saskaņā ar piemērojamo valsts tiesisko regulējumu tiek nodotas juridiskās tiesības saņemt atbalstu;

(h)

“patiesa sadarbība” ir sadarbība vismaz divu neatkarīgu pušu starpā ar mērķi apmainīties ar zināšanām un tehnoloģiju vai sasniegt kopīgu mērķi, balstoties uz darba dalīšanu, kad puses kopīgi nosaka sadarbības projekta tvērumu, piedalās tā īstenošanā un dala tā riskus, kā arī rezultātus. Viena vai vairākas puses var uzņemties projekta pilnas izmaksas un tādējādi atbrīvot pārējās puses no projekta finanšu riskiem. Līgumpētījumus un pētniecības pakalpojumu sniegšanu neuzskata par sadarbības formām;

(i)

“izvērtējuma plāns” ir dokuments, kas attiecas uz vienu vai vairākām atbalsta shēmām un ietver vismaz šādus elementus: izvērtējamā atbalsta mērķi, izvērtējuma jautājumi, rezultātu rādītāji, izvērtējuma veikšanai paredzētā metode, datu vākšanas prasības, paredzētais izvērtējuma grafiks, ieskaitot starpposma un galīgā izvērtējuma ziņojuma iesniegšanas datumu, apraksts par neatkarīgo struktūru, kas veiks izvērtējumu, vai tās atlasei izmantojamo kritēriju uzskaitījums un kārtība, kādā izvērtējums tiks publiskots;

(j)

“ekskluzīvā izstrāde” ir tādu pētniecības un izstrādes pakalpojumu publisks iepirkums, no kuriem visi ieguvumi nonāk vienīgi līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja īpašumā un kurus tā var izmantot savu darbību veikšanai ar nosacījumu, ka tā pilnībā atlīdzina pakalpojumu sniedzējiem;

(k)

“eksperimentālā izstrāde” ir esošo zinātnisko atziņu, tehnoloģisko, darījumdarbības un citu attiecīgu zināšanu un prasmju iegūšana, kombinēšana, modelēšana un izmantošana ar mērķi izstrādāt jaunus vai uzlabotus produktus, procesus vai pakalpojumus (tai skaitā digitālos produktus, procesus vai pakalpojumus) jebkurā jomā, nozarē vai sektorā un attiecībā uz jebkuru tehnoloģiju (cita starpā attiecībā uz digitālajām nozarēm un tehnoloģijām, tādām kā superdatošana, kvantu tehnoloģijas, blokķēdes tehnoloģijas, mākslīgais intelekts, kiberdrošība, lielie dati un mākoņdatošanas vai perifērdatošanas tehnoloģijas). Tajā var ietilpt arī, piemēram, darbības, kuru mērķis ir jaunu produktu, procesu vai pakalpojumu konceptuāla definēšana, plānošana un dokumentēšana. Eksperimentālā izstrāde var ietvert jaunu vai uzlabotu produktu, procesu vai pakalpojumu prototipu izgatavošanu, demonstrējumus, pilotprojektus, testēšanu un validēšanu vidē, kas atspoguļo reālus darbības apstākļus, un tās galvenais mērķis ir tehniski uzlabot produktus, procesus vai pakalpojumus, kuri vēl nav pietiekami nostabilizējušies. Tā var ietvert tāda komerciāli izmantojama prototipa izgatavošanu vai pilotprojekta izstrādi, kurš ir gala komercprodukts un kura ražošana ir pārāk dārga, lai to izmantotu vienīgi demonstrējumu un validēšanas vajadzībām. Eksperimentālā izstrāde neietver rutīnas vai regulāras izmaiņas, kas skar esošos produktus, ražošanas līnijas, ražošanas procesus, pakalpojumus un citas notiekošās darbības, pat ja minētās izmaiņas nes uzlabojumus;

(l)

“priekšizpēte” ir projekta potenciāla izvērtējums un analīze, kuru mērķis ir atbalstīt lēmumu pieņemšanas procesu, proti, objektīvi un racionāli atklāt projekta stiprās un vājās puses, izdevības un apdraudējumus, kā arī apzināt resursus, kas nepieciešami, lai projektu īstenotu, un galu galā viest skaidrību, kādas ir izredzes, ka projekts izdosies;

(m)

“pilnīga piešķiršana” nozīmē to, ka pētniecības organizācija, pētniecības infrastruktūra vai publiskā iepirkuma veicējs gūst visu saimniecisko labumu no intelektuālā īpašuma tiesībām, proti, saglabā tiesības tās neierobežoti izmantot, jo sevišķi īpašumtiesības un licencēšanas tiesības. Tas var būt arī gadījums, kad pētniecības organizācija vai pētniecības infrastruktūra (proti, publiskā iepirkuma veicējs) nolemj noslēgt vēl citus līgumus, kas skar šīs tiesības, tostarp par to licencēšanu sadarbības partnerim (proti, uzņēmumiem);

(n)

“fundamentālie pētījumi” ir eksperimentālais vai teorētiskais darbs, ko primāri veic, lai iegūtu jaunas zināšanas par lietām un parādībām, neparedzot nekādu tiešu komerciālu lietojumu vai izmantošanu;

(o)

“dotācijas bruto ekvivalents” ir atbalsta apjoms, ja tas tiktu piešķirts dotācijas formā, pirms ir atskaitīti nodokļi vai citas maksas;

(p)

“augsti kvalificēts personāls” ir darbinieki, kam ir augstākā izglītība un vismaz piecu gadu ilga relevanta profesionālā pieredze, kas var ietvert arī mācības doktorantūrā;

(q)

“individuāls atbalsts” ir atbalsts, ko piešķir ārpus atbalsta shēmām, un paziņojami atbalsta piešķīrumi, kuru pamatā ir kāda atbalsta shēma;

(r)

“rūpnieciskie pētījumi” ir plānveida pētījumi vai nozīmīgs izpētes darbs ar mērķi iegūt jaunas zināšanas un prasmes jaunu produktu, procesu vai pakalpojumu izstrādei vai ar mērķi būtiski uzlabot esošos produktus, procesus vai pakalpojumus (arī digitālos produktus, procesus vai pakalpojumus) jebkurā jomā, industrijā vai nozarē un attiecībā uz jebkuru tehnoloģiju (cita starpā attiecībā uz digitālajām industrijām un tehnoloģijām, tādām kā superdatošana, kvantu tehnoloģijas, blokķēdes tehnoloģijas, mākslīgais intelekts, kiberdrošība, lielie dati un mākoņtehnoloģijas). Rūpnieciskie pētījumi ietver sarežģītu sistēmu sastāvdaļu radīšanu un var ietvert prototipu veidošanu laboratorijas vidē vai vidē, kurā tiek simulētas saskarnes ar pastāvošām sistēmām, kā arī pilotlīniju radīšanu, kad tas nepieciešams rūpnieciskajiem pētījumiem un jo īpaši nepatentētu tehnoloģiju validēšanai;

(s)

“inovācijas konsultāciju pakalpojumi” ir konsultācijas, palīdzība vai mācības zināšanu pārneses, nemateriālo aktīvu iegūšanas, aizsardzības un izmantošanas jomā, vai standartu un noteikumu, kuros tie iekļauti, lietošanas jomā, kā arī konsultācijas, palīdzība vai mācības par to, kā ieviest vai izmantot inovatīvas tehnoloģijas un risinājumus (arī digitālās tehnoloģijas un risinājumus);

(t)

“inovācijas kopas” ir neatkarīgu personu (arī novatorisku jaunuzņēmumu, mazu, vidēju un lielu uzņēmumu, kā arī pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju, pētniecības infrastruktūru, testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūru, digitālās inovācijas centru, bezpeļņas organizāciju un citu saistīto ekonomikas dalībnieku) struktūras vai organizētas grupas, kuras izveidotas, lai stimulētu novatorisku darbību un jaunus kopdarbības veidus, piemēram, izmantojot digitālus līdzekļus, koplietojot kompleksus un/vai popularizējot kompleksu koplietošanu un veicinot apmaiņu ar zināšanām un zinātību, kā arī praktiski palīdzot veicināt zināšanu pārnesi, tīklošanos, informācijas izplatīšanu un sadarbību starp uzņēmumiem un citām kopas organizācijām (27);

(u)

“inovācijas atbalsta pakalpojumi” ir biroja telpu, datu banku, mākoņdatošanas un datu glabāšanas pakalpojumi, bibliotēku, tirgus pētījumu, laboratoriju, kvalitātes marķējuma, testēšanas, eksperimentēšanas un sertificēšanas vai citi saistīti pakalpojumi (arī pakalpojumi, kurus piedāvā pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas, pētniecības infrastruktūras, testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūras vai inovācijas kopas), kurus nodrošina ar mērķi izstrādāt iedarbīgākus vai tehnoloģiski progresīvākus produktus, procesus vai pakalpojumus, ietverot inovatīvu tehnoloģiju un risinājumu (arī digitālo tehnoloģiju un risinājumu) ieviešanu;

(v)

“nemateriālie aktīvi” ir aktīvi, kam nav fiziska vai finansiāla iemiesojuma, piemēram, patenti, licences, zinātība vai cits intelektuālais īpašums;

(w)

“zināšanu pārnese” ir jebkurš process, kura mērķis ir iegūt, apkopot un izplatīt skaidras un vārdos neizteiktas zināšanas, tostarp prasmes un kompetenci, gan saimnieciskās darbībās, gan darbībās, kas nav saimnieciska darbība, piemēram, pētniecības sadarbībā, konsultācijās, licencēšanā, jaunu uzņēmumu veidošanā, publikācijās un pētnieku un citu darbinieku, kas iesaistīti šajās darbībās, mobilitātē. Papildus zinātnes un tehnikas atziņām te ietilpst arī citu veidu zināšanas, piemēram, zināšanas par to, kā lietot standartus un noteikumus, kuros tās iemiesotas, un zināšanas par reālās darbības vides apstākļiem, organizatoriskās inovācijas metodes, kā arī to zināšanu pārvaldību, kas saistītas ar nemateriālo aktīvu apzināšanu, iegūšanu, aizsardzību, aizstāvību un izmantošanu;

(x)

“lielie uzņēmumi” ir uzņēmumi, kas neatbilst mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai;

(y)

“neto papildizmaksas” ir starpība starp atbalstītā projekta vai darbības paredzamajām neto pašreizējām vērtībām un dzīvotspējīgām hipotētiskām investīcijām, ko atbalsta saņēmējs būtu veicis bez atbalsta;

(z)

“organizatoriskā inovācija (28) ” ir jaunas organizatoriskas metodes ieviešana uzņēmuma darījumdarbības praksē (grupas līmenī konkrētās industrijas nozarē EEZ), darbavietas organizācijā vai ārējās attiecībās, piemēram, tādējādi, ka tiek izmantotas jaunas vai inovatīvas digitālās tehnoloģijas. Šī definīcija neietver izmaiņas, kas balstītas uz uzņēmumā jau pielietotām organizatoriskām metodēm, izmaiņas pārvaldības stratēģijā, apvienošanos un pārņemšanu, kāda procesa izmantošanas pārtraukšanu, vienkāršu kapitāla aizstāšanu vai palielināšanu, izmaiņas, kas rodas tikai no izmaiņām resursu cenās, pielāgošanu, lokalizēšanu, regulāras, sezonālas un citas cikliskās izmaiņas un jaunu vai būtiski uzlabotu produktu tirdzniecību;

(aa)

“personāla izmaksas” ir izmaksas par pētniekiem, tehniskajiem un citiem palīgdarbiniekiem, ciktāl tie nodarbināti attiecīgajā projektā vai darbībā;

(bb)

“publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā” ir pētniecības un izstrādes pakalpojumu publiskais iepirkums, kurā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs nepatur visus līguma rezultātus un ieguvumus ekskluzīvai izmantošanai savām vajadzībām, bet dala tos ar sniedzējiem saskaņā ar tirgus nosacījumiem. Līgumam, kura priekšmets ietilpst vienā vai vairākās pētniecības un izstrādes kategorijās, kas definētas šajās nostādnēs, ir jābūt ar ierobežotu darbības laiku, un tas var ietvert prototipu vai pirmo produktu ierobežota apjoma izgatavošanu vai pakalpojumus testēšanas kārtu veidā. Produktu vai pakalpojumu iegāde komerciālos apmēros nedrīkst būt par tā paša līguma priekšmetu;

(cc)

“procesu inovācija (29) ” ir jaunas vai būtiski uzlabotas ražošanas vai piegādes metodes ieviešana (arī būtiskas izmaiņas tehniskajos paņēmienos, aprīkojumā vai programmatūrā) uzņēmuma līmenī (grupas līmenī konkrētās industrijas nozarē EEZ), piemēram, tādējādi, ka tiek izmantotas jaunas vai inovatīvas digitālās tehnoloģijas vai risinājumi. Šī definīcija neietver nelielas izmaiņas vai uzlabojumus, ražošanas jaudu vai pakalpojumu sniegšanas spēju palielināšanu, pievienojot ražošanas vai loģistikas sistēmas, kas ir ļoti līdzīgas tām, kuras jau tiek lietotas, kāda procesa izmantošanas pārtraukšanu, vienkāršu kapitāla aizstāšanu vai palielināšanu, izmaiņas, kas rodas tikai no izmaiņām ražošanas faktoru cenās, pielāgošanu, lokalizēšanu, regulāras, sezonālas un citas cikliskās izmaiņas un jaunu vai būtiski uzlabotu produktu tirdzniecību;

(dd)

“pētniecības un izstrādes projekts” ir operācija, kura ietver darbības, kas aptver vienu vai vairākas no šajās nostādnēs definētajām pētniecības un izstrādes kategorijām, un kura ir paredzēta, lai izpildītu precīza ekonomiska, zinātniska vai tehniska rakstura nedalāmu uzdevumu ar skaidri iepriekš definētiem mērķiem. Pētniecības un izstrādes projektu var veidot vairākas darbu paketes, darbības vai pakalpojumi un tas ietver skaidrus mērķus, veicamās darbības šo mērķu sasniegšanai (tostarp to paredzamās izmaksas), kā arī konkrētus nodevumus, kas ļauj noteikt šo darbību iznākumu un salīdzināt to ar attiecīgajiem mērķiem. Ja divi vai vairāki pētniecības un izstrādes projekti nav skaidri nošķirami viens no otra un, jo īpaši, ja tiem katram atsevišķi nav tehnoloģiskās izdošanās izredžu, tos uzskata par vienu projektu;

(ee)

“atmaksājamais avanss” ir tāds aizdevums projektam, kuru izmaksā vienā vai vairākos maksājumos un kura atlīdzināšanas nosacījumi ir atkarīgi no projekta iznākuma;

(ff)

“pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācija” vai “pētniecības organizācija” ir subjekts (piemēram, universitātes vai pētniecības institūti, tehnoloģiju pārneses aģentūras, inovācijas starpnieki, uz pētniecību orientēti fiziskas vai virtuālas sadarbības subjekti) neatkarīgi no tā juridiskā statusa (publisko vai privāto tiesību subjekts) vai finansējuma veida, kura galvenais mērķis ir neatkarīgi veikt fundamentālos pētījumus, rūpnieciskos pētījumus vai eksperimentālo izstrādi vai plaši izplatīt šādu darbību rezultātus mācību, publikāciju vai zināšanu pārneses veidā. Ja šāds subjekts veic arī saimniecisko darbību, šīs saimnieciskās darbības finansējums, izmaksas un ieņēmumi ir jāuzskaita atsevišķi. Uzņēmumiem, kas var izšķiroši ietekmēt šādu subjektu, piemēram, būdami tā akcionāri vai dalībnieki, nedrīkst būt piekļuves priekšrocības tā radītajiem pētniecības rezultātiem;

(gg)

“pētniecības infrastruktūra” ir kompleksi, resursi un saistītie pakalpojumi, ko zinātnieki izmanto, lai veiktu pētniecību savās attiecīgajās jomās, un tā ietver zinātniskās iekārtas vai instrumentu komplektus, uz zināšanām balstītus resursus, piemēram, kolekcijas, arhīvus vai strukturētu zinātnisku informāciju, veicinošu informācijas un komunikāciju tehnoloģijās bāzētu infrastruktūru, piemēram, GRID tipa tīmekli, datortehniku, programmatūru un sakaru tehniku, vai ikvienu citu unikāla rakstura līdzekli, kurš ir būtisks pētniecības veikšanai. Šāda infrastruktūra var būt izvietota “vienkopus” vai “izkliedēta” (organizēts resursu tīkls) (30);

(hh)

“norīkošana” ir darbinieku pagaidu nodarbināšana saņēmēja uzdevumā; darbiniekam ir tiesības atgriezties pie iepriekšējā darba devēja;

(ii)

“mazie un vidējie uzņēmumi” jeb “MVU”, “mazie uzņēmumi” un “vidējie uzņēmumi” ir uzņēmumi, kuri atbilst kritērijiem, kas noteikti Komisijas ieteikumā par mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (31);

(jj)

“darbu uzsākšana” vai “projekta uzsākšana” ir vai nu pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību uzsākšana, vai arī saņēmēja un līgumslēdzēju pirmā vienošanās īstenot projektu, atkarībā no tā, kurš gadījums iestājas ātrāk. Tādus sagatavošanās darbus kā atļauju saņemšana un priekšizpētes veikšana par darbu uzsākšanu neuzskata;

(kk)

“materiālie aktīvi” ir aktīvi, kas ietver zemi, ēkas un ražotnes, tehniku un aprīkojumu;

(ll)

“testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūra” (32) ir kompleksi, aprīkojums, spējas un resursi, piemēram, testa stendi, pilotlīnijas, demonstrējuma iekārtas, testēšanas kompleksi vai dzīvās laboratorijas un saistītie atbalsta pakalpojumi, ko izmanto galvenokārt uzņēmumi, jo īpaši MVU, kuriem ir vajadzīga palīdzība testēšanā un eksperimentēšanā, lai izstrādātu jaunus vai uzlabotus produktus, procesus un pakalpojumus un testētu tehnoloģijas un izvērstu to mērogu un tādējādi ar industriālo izpēti un eksperimentālo izstrādi virzītos uz priekšu. Piekļuve publiski finansētai testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūrai ir atvērta vairākiem lietotājiem, un tā ir jānodrošina pārredzamā un nediskriminējošā veidā un atbilstoši tirgus nosacījumiem.

(a)

pētniecības organizāciju un pētniecības infrastruktūru pamatdarbības, jo īpaši:

(b)

zināšanu pārneses darbības, ja tās veic pētniecības organizācija vai pētniecības infrastruktūra (tostarp to nodaļas vai meitasuzņēmumi), vai kopīgi ar citām šādām struktūrām, vai to uzdevumā, un ja visa peļņa no šādām darbībām tiek atkal ieguldīta pētniecības organizācijas vai pētniecības infrastruktūras pamatdarbībās. To, ka šo darbību raksturs nav saimniecisks, neskar tas, ka atbilstošo pakalpojumu sniegšana tiek pasūtīta trešām personām, izmantojot atklātus konkursus.

(a)

gan publiskais finansējums, gan jebkādas ar šāda finansējuma palīdzību iegūtas priekšrocības ir kvantitatīvi nosakāmi un pierādāmi un ir izveidots piemērots mehānisms, kas nodrošina, ka tie tiek pilnībā nodoti galasaņēmējiem, piemēram, izmantojot pazeminātas cenas; un

(b)

starpniekam netiek piešķirtas nekādas papildu priekšrocības, jo vai nu tas ir izvēlēts ar atklātas konkursa procedūras palīdzību, vai arī publiskais finansējums ir pieejams visiem subjektiem, kuri atbilst vajadzīgajiem objektīvajiem nosacījumiem, tā, lai klienti kā galasaņēmēji būtu tiesīgi iegūt līdzvērtīgus pakalpojumus no jebkura attiecīgā starpnieka.

(a)

pētniecības organizācija vai pētniecības infrastruktūra savus pētījumu pakalpojumus vai līgumpētījumus sniedz par tirgus cenu (43); vai

(b)

ja nepastāv tirgus cena — pētniecības organizācija vai pētniecības infrastruktūra savus pētījumu pakalpojumus vai līgumpētījumus sniedz par tādu cenu, kas:

(a)

iesaistītie uzņēmumi sedz visas projekta izmaksas; vai

(b)

sadarbības rezultātus, uz kuriem neattiecas intelektuālā īpašuma tiesības, var plaši izplatīt, un jebkuras intelektuālā īpašuma tiesības, kas izriet no pētniecības organizāciju vai pētniecības infrastruktūru darbībām, ir pilnībā piešķirtas minētajiem subjektiem; vai

(c)

visas intelektuālā īpašuma tiesības, kas izriet no projekta, kā arī saistītās piekļuves tiesības ir piešķirtas dažādajiem sadarbības partneriem tādā veidā, kas adekvāti atspoguļo viņu darbu paketes, ieguldījumu un attiecīgās intereses; vai

(d)

pētniecības organizācijas vai pētniecības infrastruktūras saņem kompensāciju, kas ir līdzvērtīga to intelektuālā īpašuma tiesību tirgus cenai, kuras izriet no šo subjektu darbības un tiek piešķirtas iesaistītajiem uzņēmumiem vai uz kurām iesaistītajiem uzņēmumiem tiek piešķirtas piekļuves tiesības. No minētās kompensācijas var atskaitīt jebkuru ieguldījumu — gan finanšu, gan nefinanšu — vērtības absolūto summu, ko iesaistītie uzņēmumi devuši pētniecības organizācijas vai pētniecības infrastruktūru darbību izmaksās, kuru rezultātā radušās attiecīgās intelektuālā īpašuma tiesības.

(a)

kompensācijas summa ir noteikta, izmantojot atklātu, pārredzamu un nediskriminējošu, uz konkurenci balstītu pārdošanas procedūru; vai

(b)

neatkarīgs ekspertu vērtējums apliecina, ka kompensācijas summa ir vismaz vienāda ar tirgus cenu; vai

(c)

pētniecības organizācija vai pētniecības infrastruktūra kā pārdevēja var pierādīt, ka tā patiesi vienojās par kompensāciju ar nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošiem nosacījumiem, lai iegūtu maksimālo saimniecisko labumu līguma noslēgšanas brīdī, un vienlaikus ir ņēmusi vērā savus likumīgos mērķus; vai

(d)

gadījumos, kad sadarbības nolīgums sadarbības uzņēmumam dod pirmpirkuma tiesības attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām, ko radījušas sadarbības pētniecības organizācijas vai pētniecības infrastruktūras, — šie subjekti izmanto abpusējas tiesības lūgt saimnieciski izdevīgākus piedāvājumus no trešām personām tā, lai sadarbības uzņēmumam būtu attiecīgi jāpieskaņo savs piedāvājums.

(a)

atlases procedūra ir atklāta, pārredzama un nediskriminējoša, un ir balstīta uz objektīviem atlases un piešķiršanas kritērijiem, kas noteikti pirms piedāvājumu iesniegšanas procedūras;

(b)

paredzētie līguma noteikumi, kuros aprakstītas visas pušu tiesības un pienākumi, tostarp attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām, ir iepriekš darīti pieejami visiem ieinteresētajiem pretendentiem pirms piedāvājumu iesniegšanas procedūras;

(c)

publiskais iepirkums nenodrošina nevienam iesaistītajam sniedzējam nekādu preferenciālu režīmu attiecībā uz gala produktu vai pakalpojumu piegādi komerciālos apmēros publiskā iepirkuma veicējam attiecīgajā dalībvalstī (49); un

(d)

ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

a)

Pirmais nosacījums. Atbalsts pētniecībai, izstrādei un inovācijai veicina kādas saimnieciskās darbības attīstību:

b)

Otrais nosacījums. Atbalsts pētniecībai, izstrādei un inovācijai nerada pārmērīgu iespaidu uz tirdzniecības apstākļiem tā, ka tas ir pretrunā kopīgām interesēm:

(a)

plānoto izmaiņu noteikšana: ir sīki jānorāda rīcības izmaiņas, kuras tiek sagaidītas valsts atbalsta rezultātā, t. i., vai tiek rosināts jauns projekts vai tiks uzlabots projekta lielums, tvērums vai temps;

(b)

hipotētiskā analīze: rīcības izmaiņas jāapzina, gaidīto iznākumu un iecerētās darbības līmeni salīdzinot ar to, kādi tie būtu ar atbalstu un bez tā. Starpība starp šiem diviem scenārijiem norāda uz atbalsta pasākuma ietekmi un tā stimulējošo ietekmi;

(c)

rentabilitātes pakāpe: ja projekts vai investīcija paši par sevi privātam uzņēmumam nebūtu rentabli, lai tos īstenotu/veiktu, bet tie dotu nozīmīgu labumu sabiedrībai, visdrīzāk atbalstam piemīt stimulējoša ietekme;

(d)

investīcijas summa un naudas plūsmas grafiks: liela uzsākšanas investīcija, zems apgūstamo naudas plūsmu līmenis un fakts, ka būtisku daļu veido naudas plūsma, kura radīsies tālā nākotnē vai par kuras rašanos ir ļoti liela neskaidrība, stimulējošās ietekmes novērtējumā tiks uzskatīti par pozitīviem elementiem;

(e)

attiecīgā riska līmenis: riska novērtējumā jo īpaši ņems vērā investīcijas neatgriezeniskumu, komerciālās neizdošanās varbūtību, risku, ka projekts varētu izrādīties mazāk produktīvs, nekā gaidīts, risku, ka darbs ar projektu varētu kaitēt citām atbalsta saņēmēja darbībām, un risku, ka projekta izmaksas apdraud tā saimniecisko dzīvotspēju.

(a)

pozitīva ārējā ietekme vai zināšanu tālāknodošana: pētniecība, izstrāde un inovācija sabiedrībai bieži rada ieguvumus pozitīvas plašākas ietekmes veidā, piemēram, zināšanu tālāknodošanu vai uzlabotas iespējas citiem ekonomikas dalībniekiem izstrādāt komplementārus produktus un pakalpojumus. Tomēr, ja to atstāj tirgus ziņā, daudziem projektiem, lai arī tie būtu sabiedrībai noderīgi, raugoties no privātās darījumdarbības viedokļa, to atdeve var nebūt pietiekoši pievilcīga, jo uzņēmumi ar mērķi nopelnīt, lemjot par pētniecības, izstrādes un inovācijas apjomu, ko tiem vajadzētu veikt, nesaredz pietiekamas iespējas apropriēt savas darbības radītos ieguvumus. Līdz ar to valsts atbalsts var palīdzēt īstenot projektus, kuru rezultātā rodas vispārējs sabiedrisks vai saimniecisks labums un kuri citādi netiktu īstenoti.

Tomēr ne visi pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību sniegtie ieguvumi ir eksternalitātes, un eksternalitātes vienas pašas vēl automātiski nenozīmē, ka valsts atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu. Kopumā patērētāji ir gatavi maksāt par jaunu produktu un pakalpojumu sniegto tiešo ieguvumu, bet uzņēmumi ieguvumus no savām investīcijām var apropriēt ar citu pastāvošo instrumentu palīdzību, piemēram, intelektuālā īpašuma tiesībām. Tomēr dažos gadījumos minētie līdzekļi ir nepilnīgi un paliek tirgus nepilnība, ko var koriģēt ar valsts atbalstu. Piemēram, attiecībā uz fundamentāliem pētījumiem bieži tiek apgalvots, ka var būt grūti liegt citiem iegūt piekļuvi dažu darbību rezultātiem, un līdz ar to tām varētu būt sabiedriska labuma raksturs. No otras puses, specifiskākas zināšanas, kas saistītas ar ražošanu, bieži vien var labi aizsargāt, piemēram, ar patentu palīdzību, un tas izgudrotājam ļauj saņemt lielāku atdevi no izgudrojuma;

(b)

nepilnīga un asimetriska informācija: pētniecības, izstrādes un inovācijas darbībām ir raksturīga liela nenoteiktība. Noteiktos apstākļos nepilnīgas un asimetriskas informācijas dēļ privātie investori var nelabprāt finansēt vērtīgus projektus; augsti kvalificēti darbinieki var nezināt par darba iespējām novatoriskos uzņēmumos. Tā rezultātā cilvēkresursu un finanšu resursu sadale var būt neadekvāta, un sabiedrībai vai tautsaimniecībai potenciāli vērtīgi projekti var netikt īstenoti.

Dažos gadījumos nepilnīga un asimetriska informācija var arī kavēt piekļuvi finansējumam. Tomēr nepilnīga informācija un riska esība nav automātisks pamatojums vajadzībai pēc valsts atbalsta. Projekti, kuriem ir mazāka privāto investīciju atdeve un kuri netiek finansēti, visnotaļ var liecināt par tirgus efektivitāti. Turklāt risks ir ikvienas darījumdarbības daļa un pats par sevi nav tirgus nepilnība. Tomēr asimetriskas informācijas kontekstā risks var saasināt finansēšanas problēmas;

(c)

koordinācijas un tīkla nepilnības: uzņēmumu spēja savstarpēji koordinēties vai mijiedarboties, lai veiktu pētniecību, izstrādi un inovāciju, var būt apgrūtināta dažādu iemeslu dēļ; tās var būt savstarpējās koordinēšanās grūtības liela sadarbības partneru skaita dēļ, ja dažiem no tiem ir atšķirīgas intereses, līgumu sagatavošanas problēmas un grūtības koordinēt sadarbību, jo notiek, piemēram, dalīšanās ar sensitīvu informāciju.

(a)

zināšanu tālāknodošana: zināšanu izplatīšanas paredzētais līmenis; radīto zināšanu specifiskums; intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības pieejamība; komplementaritātes pakāpe ar citiem produktiem un pakalpojumiem;

(b)

nepilnīga un asimetriska informācija: riska pakāpe un pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību sarežģītība; ārēja finansējuma nepieciešamība; atbalsta saņēmēja raksturojums attiecībā uz piekļuvi ārējam finansējumam;

(c)

koordinācijas nepilnības: uzņēmumu skaits, kuri sadarbojas; sadarbības intensitāte; sadarbības partneru interešu atšķirības; problēmas līgumu sagatavošanā; problēmas sadarbības koordinēšanā.

(a)

sekmīga iznākuma gadījumā pasākumam jāparedz, ka avanss jāatmaksā ar tādu procentu likmi, kas nav mazāka par diskonta likmi, kura izriet no Komisijas paziņojuma par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu (63);

(b)

ja panākumi pārsniedz iznākumu, kas definēts kā sekmīgs, attiecīgajai dalībvalstij būtu jāpieprasa maksājumi, kas pārsniedz avansa summas atmaksu, ieskaitot procentus saskaņā ar piemērojamo diskonta likmi;

(c)

gadījumā, ja projekts neizdodas, avanss nav jāatmaksā pilnībā. Daļēju panākumu gadījumā atmaksājamai summai vajadzētu būt samērīgai ar gūto panākumu pakāpi.

(a)

lēmuma par individuālā atbalsta piešķiršanu vai apstiprinātās atbalsta shēmas un attiecīgo īstenošanas noteikumu pilns teksts vai saite uz to;

(b)

šāda informācija par katru individuālo atbalstu, kas piešķirts ad hoc vai saskaņā ar atbalsta shēmu, kura apstiprināta, pamatojoties uz šīm šo satvaru, un kas pārsniedz 100 000 EUR:

(i)

tirgus izaugsme: jo lielāka tirgus izaugsme tiek prognozēta nākotnē, jo mazāk iespējams, ka atbalsts konkurentu stimulus ietekmēs negatīvi, ņemot vērā, ka saglabājas pietiekami daudz izdevību izveidot rentablu darījumdarbību;

(ii)

atbalsta apjoms: tādi atbalsta pasākumi, kuros iesaistītas ievērojamas atbalsta summas, vairāk var izraisīt būtisku izspiešanas efektu. Atbalsta summas nozīmīgums tiks mērīts, galvenokārt atsaucoties uz summu, ko galvenie tirgus dalībnieki tērē par līdzīga veida projektiem;

(iii)

pietuvinātība tirgum / atbalsta kategorija: jo vairāk kāds atbalsta pasākums ir vērsts uz darbībām, kas ir tuvas tirgum, jo drīzāk tas varētu izraisīt ievērojamu izspiešanas efektu;

(iv)

atklāta pretendentu atlase: Komisijas vērtējums būs pozitīvāks, ja atbalstu piešķir pēc pārredzamiem, objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem;

(v)

negatīvi pamešanas šķēršļi: konkurenti, visticamāk, saglabās vai pat palielinās savus investīciju plānus tad, ja inovācijas procesam būs augsti pamešanas šķēršļi. Tas var notikt tad, ja daudzas konkurentu agrākās investīcijas ir ieslēgtas kādā noteiktā pētniecības, izstrādes un inovācijas trajektorijā;

(vi)

stimuls konkurēt nākotnes tirgū: atbalsts pētniecībai, izstrādei un inovācijai var izraisīt tādu situāciju, kurā atbalsta saņēmēja konkurenti atsakās konkurēt nākotnes tirgū, kurā “uzvarētājs iegūst visu”, jo atbalsta sniegtās priekšrocības tehnoloģiskā progresa līmeņa, apjomradīto ietaupījumu, tīkla efekta vai laika ziņā samazina viņu iespēju potenciāli sekmīgi ienākt šajā nākotnes tirgū;

(vii)

produktu diferencēšana un konkurences intensitāte: ja produktu inovācija attiecas uz diferencētu produktu izstrādāšanu, kas saistīti, piemēram, ar atšķirīgiem zīmoliem, standartiem, tehnoloģijām vai patērētāju grupām, konkurenti var tikt mazāk skarti. Tāda pati situācija rodas, ja tirgū ir daudz faktisku konkurentu.

(i)

atbalsta saņēmēja tirgus vara un tirgus struktūra: ja atbalsta saņēmējs kādā produktu tirgū jau ieņem dominējošu stāvokli, atbalsta pasākums varētu šo pārsvaru pastiprināt, vēl vairāk vājinot konkurences spiedienu, ko konkurenti var izdarīt uz saņēmēju uzņēmumu. Līdzīgā veidā valsts atbalsta pasākumiem var būt nozīmīga ietekme oligopolos tirgos, kuros darbojas tikai daži tirgus dalībnieki;

(ii)

ienākšanas šķēršļu pakāpe: pētniecības, izstrādes un inovācijas jomā var būt ievērojami ienākšanas šķēršļi, kas jāpārvar jaunienācējiem. Šie šķēršļi ietver juridiskos ienākšanas šķēršļus (jo īpaši attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām), apjomradītus un tvēruma radītus ietaupījumus, piekļuves tīkliem un infrastruktūrai šķēršļus, kā arī citus stratēģiskus šķēršļus, kas kavē ienākšanu vai paplašināšanos;

(iii)

pircēja vara: uzņēmuma tirgus varu var ierobežot arī pircēju stāvoklis tirgū. Spēcīgu pircēju klātbūtne var palīdzēt atsvērt spēcīga tirgus stāvokļa konstatējumu, ja ir iespējams, ka pircēji centīsies tirgū saglabāt pietiekošu konkurenci;

(iv)

atlases procedūra: Komisijas bažas var izraisīt tādi atbalsta pasākumi, kas ļauj uzņēmumiem, kuri ieņem spēcīgu tirgus stāvokli, ietekmēt atlases procedūru, piemēram, ar to, ka tiem ir tiesības ieteikt uzņēmumus atlases procedūrā vai tie nepamatoti ietekmē pētījumu virzienu tādā veidā, kas nostāda neizdevīgā situācijā alternatīvu virzienu.

a)

projekta lieluma pieaugums: projekta kopējo izmaksu pieaugums (nesamazinoties atbalsta saņēmēja izdevumiem salīdzinājumā ar situāciju bez atbalsta); to cilvēku skaita pieaugums, kuriem uzdots veikt pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības;

b)

tvēruma pieaugums: projekta sagaidāmo nodevumu skaita pieaugums; projekta vērienīguma pieaugums, ko apliecina lielāks iesaistīto partneru skaits; pārrobežu pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību pieaugums; lielu zinātnisku vai tehnoloģisku sasniegumu augstāka varbūtība vai lielāks neizdošanās risks (īpaši saistīts ar projekta ilgtermiņa raksturu un neskaidrību par tā rezultātiem);

c)

tempa pieaugums: projekta pabeigšanai nepieciešams mazāk laika salīdzinājumā ar pabeigšanas laiku, kas vajadzīgs, lai to pašu projektu veiktu bez atbalsta;

d)

kopējās iztērētās summas pieaugums: atbalsta saņēmēja pētniecības, izstrādes un inovācijas kopējo tēriņu pieaugums absolūtā izteiksmē vai kā apgrozījuma īpatsvars; izmaiņas projektam atvēlētajā budžetā (bez atbilstoša samazinājuma citiem projektiem piešķirtajos budžetos).

(a)

kopā ar atbalsta shēmu, ja shēmai paredzētā valsts atbalsta budžets pārsniedz 150 miljonus EUR jebkurā gadā vai 750 miljonus EUR tās kopējā darbības periodā;

(b)

30 darbdienu laikā no būtiskām izmaiņām, kuru rezultātā shēmas budžets pārsniedz 150 miljonus EUR jebkurā gadā vai 750 miljonus EUR shēmas kopējā darbības periodā;

(c)

30 darbdienu laikā no dienas, kad oficiālajā uzskaitē iegrāmatotie shēmas gada izdevumi pārsniedz 150 miljonus EUR.