Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 52022IR1959

    Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Eiropas Datu akts”

    COR 2022/01959

    OV C 375, 30.9.2022, p. 112–121 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    30.9.2022   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 375/112

    Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Eiropas Datu akts”

    (2022/C 375/10)

    Ziņotāja:

    Anne KARJALAINEN (FI/PSE), Keravas pilsētas domes locekle

    Atsauces dokuments:

    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par saskaņotiem noteikumiem par taisnīgu piekļuvi datiem un to lietošanu (Datu akts)

    COM(2022) 68 final

    I.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

    1. grozījums

    57. apsvērums

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Ārkārtējā stāvoklī, piemēram, sabiedrības veselības ārkārtējā stāvoklī, avārijās, ko izraisa vides degradācija, un lielās dabas katastrofās, arī tādās, ko saasina klimata pārmaiņas, kā arī cilvēka izraisītās lielās katastrofas, piemēram, lielos kiberdrošības incidentos, vispārības intereses, kas rodas datu izmantošanā, ir pārākas par datu turētāju interesēm brīvi rīkoties ar viņu rīcībā esošiem datiem. Šādā gadījumā jāuzliek pienākums datu turētājiem datus pēc pieprasījuma darīt pieejamus publiskā sektora struktūrām vai Savienības iestādēm, aģentūrām vai struktūrām. Ārkārtēja stāvokļa pastāvēšanu attiecīgā kārtībā nosaka dalībvalstis vai attiecīgas starptautiskas organizācijas .

    Ārkārtējā stāvoklī, piemēram, sabiedrības veselības ārkārtējā stāvoklī, avārijās, ko izraisa vides degradācija, un lielās dabas katastrofās, arī tādās, ko saasina klimata pārmaiņas, kā arī cilvēka izraisītās lielās katastrofas, piemēram, lielos kiberdrošības incidentos, vispārības intereses, kas rodas datu izmantošanā, ir pārākas par datu turētāju interesēm brīvi rīkoties ar viņu rīcībā esošiem datiem. Šādā gadījumā jāuzliek pienākums datu turētājiem datus pēc pieprasījuma darīt pieejamus publiskā sektora struktūrām vai Savienības iestādēm, aģentūrām vai struktūrām. Ārkārtēja stāvokļa pastāvēšanu nosaka kopīgi ar ES/EEZ dalībvalstīm un, konkrētāk, dalībvalstīs, t.i., datu pieprasījuma gadījumā ārkārtēja stāvokļa pastāvēšanu nosaka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību normām, kuras publiskā sektora struktūra pieprasa datus .

    Pamatojums

    Definīcijas ir svarīgas, lai nodrošinātu konsekventu saziņu un vienlīdzīgu izpratni par lietām. Ārkārtas stāvokļa noteikšana ir īpaši svarīga, jo tā uzliek uzņēmumiem pienākumu sniegt datus bez atlīdzības.

    2. grozījums

    Aiz 61. apsvēruma pievienot šādu jaunu apsvērumu:

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

     

    (jauns) Saistībā ar šo regulu jāņem vērā publiska piekļuve oficiāliem dokumentiem un no tā izrietošie valsts tiesību akti.

    Pamatojums

    Regulai ir jāatbilst publiskas piekļuves principa mērķiem un interesēm, ko aizsargā konfidencialitātes noteikumi.

    3. grozījums

    2. panta 10. punkts

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    “ārkārtējs stāvoklis” ir ārkārtēji apstākļi, kas skar Savienības, dalībvalsts vai tās daļas iedzīvotājus un var nopietni un ilgstoši ietekmēt dzīves apstākļus un ekonomisko stabilitāti vai būtiski iedragāt ekonomiskos aktīvus Savienībā vai attiecīgajā dalībvalstī;

    “ārkārtējs stāvoklis” ir ārkārtēji apstākļi, kas skar Savienības, dalībvalsts vai tās daļas iedzīvotājus un var nopietni un ilgstoši ietekmēt dzīves apstākļus un ekonomisko stabilitāti vai būtiski iedragāt ekonomiskos aktīvus Savienībā vai attiecīgajā dalībvalstī. Ārkārtēja stāvokļa pastāvēšanu nosaka kopīgi ar ES/EEZ dalībvalstīm un, konkrēti, dalībvalstīs, t.i., datu pieprasījuma gadījumā ārkārtas stāvokli nosaka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kuras publiskā sektora struktūra pieprasa datus ;

    Pamatojums

    Definīcijas ir svarīgas, lai nodrošinātu konsekventu saziņu un vienlīdzīgu izpratni par lietām. Ārkārtas stāvokļa noteikšana ir īpaši svarīga, jo tā uzliek uzņēmumiem pienākumu sniegt datus bez atlīdzības.

    4. grozījums

    2. pants

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

     

    (21.)

    		(jauns) “vispārējas nozīmes pakalpojumi” ir pakalpojumi, kurus par tādiem klasificē dalībvalstu iestādes un uz kuriem attiecas īpašas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības.

    Pamatojums

    Regulā būtu jāiekļauj pienākums sniegt datus kopīgošanai sabiedrības interesēs, ja ir radusies vispārēja ārkārtas situācija.

    5. grozījums

    14. panta 2. punkts

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Šī nodaļa neattiecas uz maziem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, kas definēti Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 2. pantā.

    Šī nodaļa neattiecas uz maziem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, kas definēti Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 2. pantā , izņemot gadījumus, kad sniegtie dati attiecas uz vietējo līmeni un ir jānodod vietējām publiskajām struktūrām vai saistībā ar vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai valsts mēroga īstenošanas tiesību aktiem .

    Pamatojums

    Būtu jāveicina datu apmaiņa starp vietējo ekosistēmu dalībniekiem neatkarīgi no attiecīgās privātās struktūras lieluma un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu gadījumā.

    6. grozījums

    15. panta c) apakšpunkts

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

     

    3.

    		(jauns) pieprasītie dati attiecas uz vispārējas nozīmes pakalpojumiem vai vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem, kurus sniedz saskaņā ar spēkā esošajiem ES tiesību aktiem un kurus visus sniedz vietējā (pašvaldību) līmenī.

    Pamatojums

    Labas prakses piemēri liecina, ka publiskā un privātā sektora partnerības var veicināt veselīgu vietējo ekosistēmu veidošanos. Šādas partnerības ir arī pamats daudziem pakalpojumiem (piemēram, viedajai mobilitātei), ko sniedz viedās pilsētās un pašvaldībās. Tā kā datu apmaiņa var ilgtspējīgi uzlabot iedzīvotāju dzīvi, datu izmantošanai šajos nolūkos būtu jākļūst par normu.

    7. grozījums

    17. panta 1. punkta a) apakšpunkts

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    a)

    precizē, kuri dati ir vajadzīgi;

    a)

    saskaņā ar Komisijas noteikto obligāto prasību attiecībā uz datu pieprasījumiem precizē, kuri dati ir vajadzīgi;

    Pamatojums

    Attiecīgi jānorāda uz obligāto prasību attiecībā uz datu pieprasījumiem Eiropā. No datu pieprasījumu saskaņošanas labumu gūs arī uzņēmumi.

    8. grozījums

    17. panta 2. punkts

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    a)

    ir datu turētājam saprotamā skaidrā, kodolīgā un vienkāršā valodā;

    a)

    ir datu turētājam saprotamā skaidrā, kodolīgā un vienkāršā valodā un, ja dati tiek pieprasīti no datu turētāja citā ES/EEZ dalībvalstī, tās ES/EEZ dalībvalsts valodā, kas ir datu turētāja rezidence ;

    Pamatojums

    Būtu jāparedz skaidri noteikumi attiecībā uz informācijas pārrobežu pieprasījumiem, tostarp uz valodu, kādā iesniedzami informācijas pieprasījumi.

    9. grozījums

    17. panta 2. punkts

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    f)

    bez liekas kavēšanās tiek darīts publiski pieejams tiešsaistē.

     

    Pamatojums

    Datu akta 17. panta 2. punkta f) apakšpunkts būtu jāsvītro. Pienākums uzturēt publisku reģistru par ārkārtas situācijām savukārt varētu kļūt par draudu drošībai un palielināt administratīvo slogu.

    10. grozījums

    18. pants

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    1.   Datu turētājs, kas saņem pieprasījumu par piekļuvi datiem saskaņā ar šo nodaļu, datus pieprasījuma iesniedzējai publiskā sektora struktūrai vai Savienības iestādei, aģentūrai vai struktūrai dara pieejamus bez liekas kavēšanās.

    1.   Datu turētājs, kas saņem pieprasījumu par datu sniegšanu saskaņā ar šo nodaļu, datus pieprasījuma iesniedzējai publiskā sektora struktūrai vai Savienības iestādei, aģentūrai vai struktūrai dara pieejamus bez liekas kavēšanās , taču ne vēlāk kā piecas darba dienas pēc minētā pieprasījuma saņemšanas .

    2.   Neskarot īpašās vajadzības, kas saistītas ar nozaru tiesību aktos definēto datu pieejamību, datu turētājs var noraidīt pieprasījumu vai lūgt to grozīt 5 darba dienu laikā pēc tam, kad saņemts to datu pieprasījums, kuri vajadzīgi, lai reaģētu uz ārkārtēju stāvokli, un 15 darba dienu laikā citos ārkārtējas vajadzības gadījumos, pamatojoties uz kādu no šiem iemesliem:

    2.   Neskarot īpašās vajadzības, kas saistītas ar nozaru tiesību aktos definēto datu pieejamību, datu turētājs var noraidīt pieprasījumu vai lūgt to grozīt 5 darba dienu laikā pēc tam, kad saņemts to datu pieprasījums, kuri vajadzīgi, lai reaģētu uz ārkārtēju stāvokli, un 15 darba dienu laikā citos ārkārtējas vajadzības gadījumos, pamatojoties uz kādu no šiem iemesliem:

    (a)

    dati nav pieejami;

    (b)

    pieprasījums neatbilst 17. panta 1. un 2. punktā noteiktajiem nosacījumiem.

    (a)

    dati nav pieejami;

    (b)

    pieprasījums neatbilst 17. panta 1. un 2. punktā noteiktajiem nosacījumiem.

    3.   Gadījumos, kad tiek pieprasīti dati, kas vajadzīgi, lai reaģētu uz ārkārtēju stāvokli, datu turētājs var noraidīt pieprasījumu vai lūgt to grozīt arī tad, ja datu turētājs jau ir sniedzis pieprasītos datus, atbildot uz pieprasījumu, ko iepriekš šajā pašā nolūkā iesniegusi cita publiskā sektora struktūra vai Savienības iestāde, aģentūra vai struktūra, un datu turētājs nav ticis informēts par datu iznīcināšanu saskaņā ar 19. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

    3.   Gadījumos, kad tiek pieprasīti dati, kas vajadzīgi, lai reaģētu uz ārkārtēju stāvokli, datu turētājs var noraidīt pieprasījumu vai lūgt to grozīt arī tad, ja datu turētājs jau ir sniedzis pieprasītos datus, atbildot uz pieprasījumu, ko iepriekš šajā pašā nolūkā iesniegusi cita publiskā sektora struktūra vai Savienības iestāde, aģentūra vai struktūra, un datu turētājs nav ticis informēts par datu iznīcināšanu saskaņā ar 19. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

    4.   Ja datu turētājs nolemj noraidīt pieprasījumu vai pieprasīt tā grozīšanu saskaņā ar 3. punktu, tas norāda tās publiskā sektora struktūras vai Savienības iestādes, aģentūras vai struktūras identitāti, kura iepriekš iesniegusi pieprasījumu tajā pašā nolūkā.

    4.   Ja datu turētājs nolemj noraidīt pieprasījumu vai pieprasīt tā grozīšanu saskaņā ar 3. punktu, tas norāda tās publiskā sektora struktūras vai Savienības iestādes, aģentūras vai struktūras identitāti, kura iepriekš iesniegusi pieprasījumu tajā pašā nolūkā.

    5.   Ja, lai izpildītu pieprasījumu datus darīt pieejamus publiskā sektora struktūrai vai Savienības iestādei, aģentūrai vai struktūrai, ir jāizpauž persondati, datu turētājs dara visu iespējamo, lai datus pseidonimizētu tā, ka pieprasījumu var izpildīt ar pseidonimizētiem datiem.

    5.   Ja, lai izpildītu pieprasījumu datus darīt pieejamus publiskā sektora struktūrai vai Savienības iestādei, aģentūrai vai struktūrai, ir jāizpauž persondati, datu turētājs dara visu iespējamo, lai datus pseidonimizētu tā, ka pieprasījumu var izpildīt ar pseidonimizētiem datiem.

    6.   Ja publiskā sektora struktūra vai Savienības iestāde, aģentūra vai struktūra vēlas apstrīdēt datu turētāja atteikumu sniegt pieprasītos datus vai lūgt grozīt pieprasījumu, vai ja datu turētājs vēlas apstrīdēt pieprasījumu, lietu nodod 31. pantā minētajai kompetentajai iestādei.

    6.   Ja publiskā sektora struktūra vai Savienības iestāde, aģentūra vai struktūra vēlas apstrīdēt datu turētāja atteikumu sniegt pieprasītos datus vai lūgt grozīt pieprasījumu, vai ja datu turētājs vēlas apstrīdēt pieprasījumu, lietu nodod 31. pantā minētajai kompetentajai iestādei.

     

    7.     (jauns) Datu turētājs sniedz datus saņēmējam saprotamā veidā un tā, ka tos var nolasīt, izmantojot ģenērisku programmatūru, un attiecīgā gadījumā – atvērtā formātā, kā paredzēts esošā standartu kataloga tehniskās sadarbspējas noteikumos vai nu saskaņā ar spēkā esošajiem ES tiesību aktiem, vai katras konkrētās ES vai EEZ dalībvalsts tiesību aktiem.

    Pamatojums

    Regulā būtu jāiekļauj skaidri noteikumi attiecībā uz datu sniegšanas termiņiem. Jāņem vērā arī datu turētāja tiesības noraidīt informācijas pieprasījumu vai pieprasīt pieprasījuma labošanu.

    Ārkārtas situācijās nosūtītajiem datiem jābūt lasāmiem un izmantojamiem dažādām ieinteresētajām personām, balstoties uz vispārēju programmatūru un sistēmām. Būtu jānodrošina tehnoloģiskā neitralitāte, ņemot vērā datu izmantošanas sadarbspēju.

    11. grozījums

    18. panta 3. punkts

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Gadījumos, kad tiek pieprasīti dati, kas vajadzīgi, lai reaģētu uz ārkārtēju stāvokli, datu turētājs var noraidīt pieprasījumu vai lūgt to grozīt arī tad, ja datu turētājs jau ir sniedzis pieprasītos datus, atbildot uz pieprasījumu, ko iepriekš šajā pašā nolūkā iesniegusi cita publiskā sektora struktūra vai Savienības iestāde, aģentūra vai struktūra, un datu turētājs nav ticis informēts par datu iznīcināšanu saskaņā ar 19. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

    Gadījumos, kad tiek pieprasīti dati, kas vajadzīgi, lai reaģētu uz ārkārtēju stāvokli, datu turētājs var noraidīt pieprasījumu vai lūgt to grozīt arī tad, ja datu turētājs jau ir sniedzis tieši tos pašus pieprasītos datus, atbildot uz pieprasījumu, ko iepriekš šajā pašā nolūkā iesniegusi cita publiskā sektora struktūra vai Savienības iestāde, aģentūra vai struktūra, un datu turētājs nav ticis informēts par datu iznīcināšanu saskaņā ar 19. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

    Pamatojums

    Būtu skaidri jānorāda, ka informācijas pieprasījumi no dažādiem publiskā sektora dalībniekiem reti ir identiski un ka sniegtie dati var ātri novecot.

    12. grozījums

    Pēc 19. panta pievienot jaunu pantu

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

     

    (jauns virsraksts) Datu apstrāde un publiska piekļuve oficiāliem dokumentiem

    (Jauns) Dalībvalsts tiesību aktos noteiktais pienākums atklāt iestādei oficiālus dokumentus vai tos neatklāt saskaņā ar valsts noteikumiem par konfidencialitāti attiecas arī uz datu pieprasījumiem un datiem, ko regulē šī regula. Publiskuma princips jāsaskaņo ar pasākumiem, kas tiek veikti saskaņā ar šo regulu.

    Pamatojums

    Saskaņā ar valsts tiesību aktiem iestādei nodotā informācija vai dokumenti var būt sabiedrībai pieejami saskaņā ar publiskās pieejamības principu. Šādos gadījumos uz iestādes dokumentiem attiecas valstī spēkā esošie konfidencialitātes noteikumi, tostarp saistībā ar komercnoslēpuma principu.

    13. grozījums

    20. pants

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

     

    3.     (jauns)

    a)

    Ja datu turētājs ir uzņēmums, kas sniedz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 360/2012  (*1) , kompensācija par datiem, kuri sniegti saskaņā ar 15. pantu, nav daļa no kompensācijas par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem.

    b)

    Ja datu turētājs ir uzņēmums, kurš sniedz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus, pamatojoties uz īpašu lēmumu saskaņā ar Komisijas paziņojumu par Eiropas Savienības atbalsta noteikumu piemērošanu kompensācijai, kas piešķirta par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu (2012/C 8/02), kompensācija par datiem, kuri sniegti saskaņā ar 15. pantu, jāieskaita datu turētājam piešķirtajā kompensācijā par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem.

    Pamatojums

    Regulā būtu jāprecizē kompensācijas aprēķināšanas noteikumi uzņēmumiem, kas jau sniedz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus saskaņā ar spēkā esošajiem Eiropas vai valstu tiesību aktiem, ar kuriem īsteno ES tiesību normas.

    14. grozījums

    31. panta 1. punkts

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Katra dalībvalsts izraugās vienu vai vairākas kompetentās iestādes, kas atbild par šīs regulas piemērošanu un izpildes panākšanu . Dalībvalstis var izveidot vienu vai vairākas jaunas iestādes vai paļauties uz esošajām iestādēm.

    Katra dalībvalsts izraugās vienu vai vairākas iestādes, kas atbild par šīs regulas piemērošanu un īstenošanu un par datu apmaiņai vajadzīgajām pamatnostādnēm, kurās minēti labas prakses piemēri, kā arī prasmēm un rīcības kodeksu izstrādi . Dalībvalstis var izveidot vienu vai vairākas jaunas iestādes vai paļauties uz esošajām iestādēm un iesaistīt vietējās un reģionālās iestādes .

    Pamatojums

    Būtu jāizraugās īpaša ekspertu grupa vai iestāde, kas izdotu datu apmaiņai vajadzīgas pamatnostādnes, izstrādātu datu apmaiņai vajadzīgus rīcības kodeksus datu apmaiņai un nodrošinātu atbilstošas prasmes.

    15. grozījums

    31. panta 3. punkts

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

     

    j)

    (jauns) izstrādāt datu apmaiņai vajadzīgu rīcības kodeksu, kurā izvirzīti kopīgi mērķi un minēti gadījumi, kad datu apmaiņa ir vajadzīga sabiedrības interesēs, un kopīgas datu kopas, kas datu turētājiem jādara pieejamas.

    Pamatojums

    Būtu skaidri jādefinē īpašās ekspertu grupas vai iestādes uzdevumi.

    II.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

    EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

    Vispārīgas piezīmes

    1.

    		 atzinīgi vērtē priekšlikumu Eiropas Datu aktam, jo tā mērķis ir nodrošināt datu radītās vērtības taisnīgu sadali starp datu ekonomikas dalībniekiem, vienlaikus gādāt vietējām un reģionālajām pašvaldībām iespējas piekļūt datiem, reaģēt uz sabiedrības un ekonomikas problēmām, veicināt inovāciju un respektēt visu ieinteresēto personu tiesības un intereses, it īpaši persondatu aizsardzību;

    2.

    		 atbalsta priekšlikumu sasniegt akta mērķi – nodrošināt nepersondatu brīvu apriti starp uzņēmumiem (B2B), no privātā sektora uz publiskām iestādēm (B2G), no publiskām iestādēm uz uzņēmumiem (G2B) un starp publiskām iestādēm (G2G). Priekšlikums uzskatāms par svarīgu pasākumu, kas vairo privāto uzņēmumu un publisko iestāžu uzticēšanos datu apstrādes jomā. Priekšlikumā iekļauti skaidri noteikumi attiecībā uz līgumisku vienošanos par datu apmaiņu un kompensāciju, kas jāmaksā par datu izmantošanu. Komiteja uzskata, ka datu kopīgošanai ir svarīga loma centienos panākt efektīvu izpildi valsts un tam pakārtotajos līmeņos, un norāda, ka datu pieejamība ir ļoti būtisks aspekts, it īpaši vietējā un reģionālā līmeņa publiskajām iestādēm (1). Līdz šim brīvprātīga pašregulācija nav bijusi pietiekama, lai nodrošinātu vietējo un reģionālo pašvaldību iespējas piekļūt datiem;

    3.

    		 ierosina datu turētājus mudināt ne tikai ar regulas priekšlikumā paredzētajiem juridiskajiem pienākumiem, bet arī ar “maigiem pasākumiem”, piemēram, finansiāliem stimuliem un labas datu apmaiņas prakses piemēru kopīgošanas platformām; aicina vietējās un reģionālās pašvaldības rādīt piemēru un nodrošināt uz reāllaika datiem balstītus pakalpojumus un pasākumus;

    4.

    		 uzsver, ka no rūpnieciskām, publiskām vai savienotām ierīcēm, kuru skaits pieaug, un no lietu interneta iegūtu datu apmaiņa un ar to saistītā sadarbība Eiropas Savienībā ir ilgtspējīgas izaugsmes un inovācijas avots. Tas ir jāizmanto saskaņā ar Eiropas un valstu tiesību aktiem attiecībā uz datu aizsardzību, konkurenci, intelektuālā īpašuma tiesībām utt.;

    5.

    		 vērš uzmanību uz Eiropas vērtību nozīmi centienos novērtēt dominējošo platformu deliktu tiesības. Tas īpaši attiecas uz tām platformām, kuru uzņēmējdarbības modeļi nāk no trešām valstīm. Eiropas Savienība var uzņemties vadošo lomu šajā jomā un datu ekonomikas jomā pieņemt novatoriskus tiesību aktus, kas vēlāk tiks ieviesti trešās valstīs;

    6.

    		 aicina dalībvalstu iepirkuma procedūrās un finansēšanas programmā paredzēt gan stimulus datu sniegšanai un sadarbspējai, kā arī anonimizācijas tehnoloģiju izstrādei, gan attiecīgus pētījumus;

    7.

    		 aicina sociālos partnerus darba vietās vairāk iesaistīties pūliņos izstrādāt ieteikumus par datu izmantošanu darba ražīguma celšanai un tādā veidā nodrošināt darba ņēmēju tiesības un pietiekamas prasmes;

    8.

    		 pieņem zināšanai Datu aktā iekļauto Komisijas priekšlikumu izveidot Eiropas Datu inovācijas kolēģiju, kam būs jāformulē ieteikumi par datu kopīgošanu un standartizācijas lēmumiem, un ierosina šādu struktūru paredzēt izskatāmā Datu akta IX nodaļā. Vairākos darbsemināros par apriti no privātā sektora uz publiskām iestādēm (B2G) izskanēja ieteikumi, ka valstu kompetentās iestādes varētu izvirzīt kopīgus mērķus, vienoties par sniegto datu veidu un izstrādāt vienotu pieeju vai vienotu rīcības kodeksu;

    Datu ekonomikas attīstība vietējā līmenī

    9.

    		 atzinīgi vērtē jaunās obligātās datu nosūtīšanas prasības, ar kurām it īpaši tiek stiprinātas MVU – ES ekonomikas pamata – tiesības, samazinot atkarību no lieliem datu turētājiem un nepieļaujot lielu starptautisku uzņēmumu monopola veidošanos;

    10.

    		 atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu ieviest “negodīguma pārbaudi”, lai pasargātu mikrouzņēmumus un MVU no lielo uzņēmumu vienpusēji noteiktām saistībām, kā arī Komisijas apņemšanos izstrādāt nesaistošus līguma noteikumus attiecībā uz piekļuvi datiem un to izmantošanu, lai stiprinātu MVU spēju aizstāvēt savas intereses sarunās ar trešām personām, neradot būtiskas papildu izmaksas;

    11.

    		 aicina viest lielāku skaidrību par datu pieejamību, it īpaši vērtību ķēdēs un datu ekosistēmās, kurās mazāki dalībnieki bija iesaistīti datu kopu izveidē, bet kurās viņiem nebija iespējas piekļūt datiem, kuru ģenerēšanā viņi bija iesaistīti;

    Datu sniegšana publiskajam sektoram

    12.

    		 uzsver, ka datu apmaiņa ir sabiedrības interesēs, lai varētu reaģēt uz ārkārtas situācijām, analizēt un novērst norises, kas var izraisīt šādas ārkārtas situācijas, un palielināt noturību pret turpmākām krīzēm; datiem ir arī būtiska nozīme centienos izprast vides degradāciju un klimata pārmaiņas un veikt mērķorientētus pasākumus to ierobežošanai. Izmantojot datus, var arī izstrādāt pasākumus, kas uzlabo noziedzības un terorisma apkarošanu;

    13.

    		 uzsver, cik svarīga ir priekšlikumā paredzētā iespēja, pamatojoties uz publisko iestāžu pieprasījumiem sniegt informāciju, ārkārtas situācijās, ārkārtējas vajadzības gadījumos vai brīžos, kad ir jāatgūstas no šādas situācijas, pieprasīt uzņēmumiem sniegt datus. Turpmāk mašīnģenerētie dati traucējumu gadījumā varētu kļūt par arvien svarīgāku faktoru, kas vietējām un reģionālajām pašvaldībām jāņem vērā ārkārtas rīcības plānos. Datu aktā nav tieši norādīts, kā vietējās un reģionālās pašvaldības var uzzināt, kādi dati ir pieejami tirgū un par kādu cenu;

    14.

    		 uzskata, ka ir svarīgi precizēt obligātās prasības attiecībā uz datu pieprasījumiem, ko iesniedz saskaņā ar 17. pantu, un paredzēt sīkāk izstrādātus noteikumus attiecībā uz datu iznīcināšanu saskaņā ar 19. pantu. Par attiecīgajām procedūrām un specifikācijām ir kopīgi jāvienojas Eiropas Savienības līmenī;

    15.

    		 uzskata, ka datiem, kas vajadzīgi ārkārtas situācijas risināšanai, ir jābūt tādā formātā, ko publiskās iestādes un ES iestādes, aģentūras un citas struktūrvienības var nolasīt, izmantojot vispārēju programmatūru un neveicot papildu ieguldījumus;

    16.

    		 norāda, ka saskaņā ar Datu akta V nodaļu publiskā sektora dalībnieki noteiktās situācijās var izmantot uzņēmumu rīcībā esošos datus; tomēr citās regulas nodaļās būtu jāprecizē, vai vietējiem un reģionālajiem dalībniekiem var būt arī cita loma, piemēram, vai tie var būt datu lietotāji, datu turētāji vai datu saņēmēji. Šajā saistībā būtu jāpārskata Datu aktā iekļautās definīcijas;

    17.

    		 atzīmē, ka mākoņdatošanas pakalpojumi dažādās publiskajās iestādēs, tostarp vietējās un reģionālajās pašvaldībās, tiek izmantoti dažādā mērā. Komiteja aicina Komisiju izveidot skaidru satvaru un labākos iespējamos nosacījumus mākoņdatošanas pakalpojumu izmantošanas veicināšanai. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš mākoņdatošanas energoefektivitātes uzlabošanai saskaņā ar “zaļās kodēšanas” pieeju. IKT izmaksas vietējā un reģionālajā līmenī varētu ievērojami samazināt, ja zināmie risinājumi tiktu izmantoti plašākā mērogā un ja kopīgi tiktu liktas lietā privāto un publisko iestāžu speciālās zināšanas;

    18.

    		 aicina novērst pašreizējos trūkumus visos četros datu sadarbspējas aspektos (juridiskā, organizatoriskā, semantiskā un tehniskā sadarbspēja) saistībā ar mākoņpakalpojumu izmantošanu un pārrobežu sadarbību starp privātajiem operatoriem un publiskajām iestādēm;

    19.

    		 norāda, ka datu saturs būtu jāstandartizē līdz metadatu līmenim; jo mazāka ir interpretācijas brīvība, jo dati ir savietojamāki, un tas dod iespēju ietaupīt papildu izmaksas, piemēram, saistībā ar datu pārveidošanu;

    20.

    		 norāda, ka datu sadarbspēja ir sarežģīts ilgtermiņa uzdevums. Datu sadarbspējas jomā uzkrāto zināšanu un zinātības izmantošana, kā arī ar to saistītās izmaiņas sistēmā ir resursietilpīgs process;

    21.

    		 norāda, ka sadarbspējai un datu kvalitātei ir būtiska nozīme, un tāpēc atzinīgi vērtē piemērotu organizatorisko koncepciju un struktūru izstrādi;

    22.

    		 norāda, ka mazām pašvaldībām, lauku apvidiem un MVU bieži vien nav speciālo zināšanu, personāla un finanšu resursu datu izmantošanai, apmaiņai un kopīgošanai. Dalībvalstīm un Eiropas Savienībai ir jāsniedz attiecīga palīdzība, nodrošinot nesaistošus līguma noteikumu paraugus un tehnisko un finansiālo palīdzību “datu kopīgošanas ekspertu” apmācībai. To varētu darīt, piemēram, iesaistot saskaņā ar programmu “Digitālā Eiropa” finansētos Eiropas digitālās inovācijas centrus. Sadarbība ar vietējiem uzņēmējiem un jaunuzņēmumiem, kā arī ar reģiona universitātēm ir būtiska, lai apmainītos ar labas prakses piemēriem, radītu ilgtspējīgu zināšanu un prasmju bāzi un uzlabotu datpratību;

    Proporcionalitāte un subsidiaritāte

    23.

    		 uzskata, ka regulas priekšlikums atbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principam. Eiropas Savienības pasākumu pievienotā vērtība šajā jomā ir skaidra, jo datu izmantošanai ir pārrobežu raksturs un ir jālikvidē pastāvošie šķēršļi, kas traucē uzņēmumiem, patērētājiem un publiskajam sektoram visaptveroši izmantot datus.

    Briselē, 2022. gada 30. jūnijā

    Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

    Vasco ALVES CORDEIRO

    (*1)   Komisijas Regula (ES) Nr. 360/2012 (2012. gada 25. aprīlis) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam, ko piešķir uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

    (1)  CDR 5356/2020.

    Top