Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52022IP0121

Eiropas Parlamenta 2022. gada 7. aprīļa rezolūcija par Eiropadomes 2022. gada 24. un 25. marta sanāksmes secinājumiem, tostarp par jaunākajiem notikumiem saistībā ar karu Ukrainā un ES sankcijām pret Krieviju, un to īstenošanu (2022/2560(RSP))

OV C 434, 15.11.2022, p. 59–65 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
OV C 434, 15.11.2022, p. 43–49 (GA)

15.11.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 434/59


P9_TA(2022)0121

Eiropadomes 2022. gada 24. un 25. marta sanāksmes secinājumi, arī par jaunākajiem notikumiem saistībā ar karu pret Ukrainu un par ES sankcijām pret Krieviju un to īstenošanu

Eiropas Parlamenta 2022. gada 7. aprīļa rezolūcija par Eiropadomes 2022. gada 24. un 25. marta sanāksmes secinājumiem, tostarp par jaunākajiem notikumiem saistībā ar karu Ukrainā un ES sankcijām pret Krieviju, un to īstenošanu (2022/2560(RSP))

(2022/C 434/09)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju un Ukrainu un jo īpaši 2021. gada 16. decembra rezolūciju par stāvokli pie Ukrainas robežas un Ukrainas teritorijās, kuras okupējusi Krievija (1), un 2022. gada 1. marta rezolūciju par Krievijas agresiju pret Ukrainu (2),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta vadītāju 2022. gada 16. un 24. februāra paziņojumus par Ukrainu,

ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2022. gada 24. februāra paziņojumu ES vārdā par Krievijas Federācijas bruņoto spēku iebrukumu Ukrainā,

ņemot vērā Eiropadomes priekšsēdētāja un Komisijas priekšsēdētājas 2022. gada 24. februāra paziņojumu par bezprecedenta un neprovocēto Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu,

ņemot vērā 2022. gada 11. marta Versaļas deklarāciju,

ņemot vērā Eiropadomes 2022. gada 25. marta secinājumus,

ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2022. gada 4. aprīļa paziņojumu ES vārdā par Krievijas pastrādātajiem nežēlīgajiem noziegumiem Bučā un citās Ukrainas pilsētās,

ņemot vērā Padomes pieņemtos lēmumus par sankcijām un ierobežojošiem pasākumiem pret Krieviju, kas ietver diplomātiskus pasākumus, individuālus ierobežojošus pasākumus, piemēram, aktīvu iesaldēšanu un ceļošanas ierobežojumus, ekonomisko attiecību ierobežojumus ar Krimu un Sevastopoli un ar valdības nekontrolētajiem Doneckas un Luhanskas apgabaliem, ekonomiskās sankcijas, mediju ierobežojumus un ekonomiskās sadarbības ierobežojumus,

ņemot vērā Nirnbergas principus, kurus izstrādājusi ANO Starptautisko tiesību komisija un kuri nosaka, kas ir kara noziegums,

ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) Romas statūtus,

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus,

ņemot vērā Ženēvas konvenciju un tās papildprotokolus,

ņemot vērā Helsinku Nobeiguma aktu un tā turpmākos dokumentus,

ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2022. gada 2. marta rezolūciju par agresiju pret Ukrainu un 2022. gada 24. marta rezolūciju par agresijas pret Ukrainu humanitārajām sekām,

ņemot vērā ANO Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to,

ņemot vērā ANO Starptautiskās Tiesas 2022. gada 16. marta nolēmumu,

ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, Budapeštas memorandu par drošības garantijām un Vīnes dokumentu un tā papildprotokolus,

ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A.

tā kā saskaņā ar ANO Statūtiem un starptautisko tiesību principiem visām valstīm ir vienādas tiesības uz suverenitāti un tās “savās starptautiskajās attiecībās atturas no spēka draudiem vai tā lietošanas [..] pret jebkuras valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību”; tā kā kopš 2022. gada 24. februāra Krievijas Federācija veic nelikumīgu, neprovocētu un nepamatotu agresijas karu pret Ukrainu un tā kā 2022. gada 16. martā Starptautiskā Tiesa izdeva rīkojumu Krievijas Federācijai “nekavējoties apturēt tās militārās operācijas Ukrainas teritorijā”;

B.

tā kā kopš 2022. gada 24. februāra Krievijas agresijas un iebrukuma rezultātā ir zaudējuši dzīvību vai tikuši ievainoti tūkstošiem Ukrainas civiliedzīvotāju, savukārt gandrīz 6,5 miljoni Ukrainas iedzīvotāju ir tikuši pārvietoti valsts iekšienē un vairāk nekā 4 miljoni ir aizbēguši uz kaimiņvalstīm, turklāt vēl iepriekšējo astoņu gadu laikā vairāk nekā 14 000 cilvēku — gan militārpersonas, gan civiliedzīvotāji — ir zaudējuši dzīvību Krievijas Federācijas veiktās Krimas okupācijas rezultātā un Ukrainas austrumu daļā izraisītā konflikta dēļ;

C.

tā kā mēnesi pēc Krievijas agresijas sākuma karš Ukrainā joprojām turpina izdzēst nevainīgu cilvēku dzīvības; tā kā Krievijas karaspēka pastrādātās zvērības ir sasniegušas jaunu zemāko līmeni, līdz kuram nolaižas necilvēcība, jo svētdien, 2022. gada 3. aprīlī, nonāca atklātībā tas, ka Bučas ielās — pilsētā, kurai Ukrainas armija nespēja piekļūt gandrīz mēnesi, — atrodas nogalināto civiliedzīvotāju — vīriešu, sieviešu — mirstīgās atliekas; tā kā šie fakti skaidri pamato starptautiskas komisijas izveidi, lai izmeklētu visus noziegumus, ko Krievijas armija pastrādājusi kopš kara sākuma;

D.

tā kā Krievijas armija turpina veikt nediferencētu apšaudi un uzbrukumus no gaisa dzīvojamiem rajoniem un civilajai infrastruktūrai, piemēram, slimnīcām, skolām un mazbērnu novietnēm, kā rezultātā ir pilnībā vai gandrīz pilnībā iznīcināta Mariupole, Volnovaha un citas pilsētas un ciemati;

E.

tā kā Ukraina līdz šim ir izrādījusi nepieredzēta līmeņa pretošanos un noturību un nav ļāvusi Krievijai spēt sasniegt tās sākotnējo kara mērķi, proti, okupēt visu valsti;

F.

tā kā Komisija ierosināja jaunas sankcijas, par kurām paziņoja 2022. gada 5. aprīlī, un strādā pie papildu sankciju paketēm; tā kā pirmās ES sankcijas pret Krievijas Federāciju tika noteiktas 2014. gada martā pēc Krimas nelikumīgās aneksijas 2014. gadā un tā kā jaunākā sankciju pakete tika pieņemta 2022. gada 15. martā pēc Krievijas 2022. gada 24. februārī uzsāktā neprovocētā un nepamatotā iebrukuma Ukrainā; tā kā ES ir arī pieņēmusi sankcijas pret Baltkrieviju, reaģējot uz tās iesaistīšanos Krievijas agresijā un iebrukumā;

G.

tā kā sankcijas iedarbojas, taču ES fosilā kurināmā iepirkumi no Krievijas joprojām nodrošina režīmam līdzekļus, kas palīdz finansēt karu;

H.

tā kā par fosilā kurināmā piegādi ES maksā Krievijai līdz 800 miljoniem EUR dienā, kas kopsummā veido gandrīz 300 miljardus EUR gadā;

I.

tā kā teju 500 starptautisku uzņēmumu un korporāciju ir izvēlējušies pārtraukt savu darbību Krievijā vai pilnībā izstāties no Krievijas tirgus; tā kā daži uzņēmumi tomēr turpina ierasti darboties Krievijā, lielāku nozīmi piešķirot peļņai, ko sniedz darbība Krievijas tirgū, nevis drošībai un sociālajai atbildībai, tādējādi vājinot sankciju ietekmi un mazinot starptautiskās sabiedrības nosodījuma Krievijas Federācijai nozīmi;

J.

tā kā akadēmiskie pētījumi (3) rāda, ka ietekme uz ES ekonomisko izaugsmi, ko radītu aizliegums importēt fosilo kurināmo no Krievijas, saskaņā ar aplēsēm atbilstu zaudējumiem mazāk nekā 3 % no IKP apmērā, turpretī iespējamie Krievijas ekonomikas zaudējumi tajā pašā laikposmā sasniegtu 30 % no IKP un būtu līdzeklis Krievijas agresijas apturēšanai;

K.

tā kā 2022. gada 1. aprīlī priekšsēdētāja R. Metsola uzrunāja Augstāko radu un Eiropas Parlamenta vārdā tikās ar Ukrainas prezidentu un premjerministru, kā arī ar politisko frakciju vadītājiem,

1.

visstingrākajā veidā nosoda Krievijas Federācijas agresijas karu pret Ukrainu, kā arī Baltkrievijas iesaistīšanos šajā karā, un pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt visas militārās darbības Ukrainā un bez nosacījumiem izvest visus bruņotos spēkus un militāro ekipējumu no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas; sēro kopā ar Ukrainas tautu par tās milzīgajiem zaudējumiem un ciešanām;

2.

uzsver, ka militārā agresija un iebrukums ir nopietns starptautisko tiesību, jo īpaši Ženēvas konvencijas un tās papildprotokolu un ANO Statūtu, pārkāpums, un aicina Krievijas Federāciju atsākt pildīt ANO Drošības padomes pastāvīgās locekles pienākumus miera un drošības uzturēšanā un ievērot saistības, ko tā uzņēmusies saskaņā ar Helsinku Nobeiguma aktu, Parīzes Hartu jaunai Eiropai un Budapeštas memorandu par drošības garantijām; uzskata, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir uzbrukums ne tikai suverēnai valstij, bet arī Eiropā noteiktajiem sadarbības un drošības principiem un mehānismam, kā arī noteikumos balstītai starptautiskajai kārtībai, kā tā definēta ANO Statūtos;

3.

pauž vislielāko sašutumu par saņemtajām ziņām par Krievijas bruņoto spēku pastrādātajiem nežēlīgajiem noziegumiem vairākās okupētajās Ukrainas pilsētās, piemēram, Bučā, tostarp civiliedzīvotāju izvarošanu un eksekūciju, piespiedu pārvietošanu, civilās infrastruktūras izlaupīšanu un tās objektu — piemēram, slimnīcu, medicīnas iestāžu, skolu, patversmju un neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļu — civiliedzīvotājiem, kuri mēģina bēgt no konflikta zonām pa iepriekš saskaņotiem humanitārajiem koridoriem; uzstāj, ka ir jāsauc pie atbildības tie, kas izdarījuši kara noziegumus un citus smagus pārkāpumus, kā arī atbildīgie valdības ierēdņi un armijas vadība; atgādina, ka kara noziegumu un genocīda gadījumā starptautiskajai sabiedrībai ir pienākums rīkoties un būtu jāizmanto visi tās rīcībā esošie instrumenti; pauž pilnīgu atbalstu SKT prokurora uzsāktajai izmeklēšanai par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, kā arī darbam, ko veic Augstā cilvēktiesību komisāra biroja Izmeklēšanas komisija; prasa ES iestādēm veikt visus nepieciešamos pasākumus starptautiskajās institūcijās un procesos un Starptautiskajā Krimināltiesā vai citos attiecīgos starptautiskos tribunālos vai tiesās, lai veiktu kriminālvajāšanu par Vladimira Putina un Aleksandra Lukašenko darbībām kā kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, un aktīvi piedalīties to izmeklēšanā; prasa izveidot īpašu ANO tribunālu attiecībā uz noziegumiem Ukrainā; uzskata, ka būtu lietderīgi izmantot Starptautisko, objektīvo un neatkarīgo mehānismu, kas palīdzētu starptautiskā izmeklēšanā par Ukrainā pastrādātajiem kara noziegumiem; aicina dalībvalstis un ES stiprināt savas spējas efektīvi apkarot to personu nesodāmību, kuras ir izdarījušas kara noziegumus vai tajos ir piedalījušās;

4.

atkārtoti norāda, ka ir jāturpina un jāpastiprina ieroču piegāde, lai Ukraina varētu sevi efektīvi aizstāvēt; atkārtoti pauž atbalstu visai aizsardzības palīdzībai Ukrainas bruņotajiem spēkiem, ko dalībvalstis sniedz individuāli un kolektīvi ar Eiropas Miera mehānisma starpniecību; atzinīgi vērtē lēmumu palielināt ar Eiropas Miera mehānisma starpniecību sniegto palīdzību Ukrainai vēl par 500 miljoniem EUR un prasa vēl vairāk palielināt konkrētus ieguldījumus, lai steidzami stiprinātu Ukrainas aizsardzības spējas gan divpusēji, gan saskaņā ar Eiropas Miera mehānismu;

5.

prasa izveidot drošus humanitāros koridorus, lai evakuētu civiliedzīvotājus, kuri bēg no bombardēšanas, un stiprināt ES humānās palīdzības tīklus Ukrainā (cita starpā attiecībā uz degvielu, pārtiku, zālēm, dzeramā ūdens piegādi, elektroģeneratoriem un mobilajām nometnēm); ierosina Komisijai ieviest vienādranga atbalsta shēmas Ukrainai, lai palielinātu palīdzības efektivitāti; prasa īpašu uzmanību pievērst bērnu — gan nepavadītu nepilngadīgo, gan to, kuri bēg kopā ar savām ģimenēm — situācijai, un pret katru bērnu, kas meklē patvērumu, pirmkārt un galvenokārt izturēties kā pret bērnu, kā arī prasa nodrošināt aizsardzību visiem cilvēkiem, kas bēg no Ukrainas, neatkarīgi no viņu sociālās vai etniskās izcelsmes, dzimuma, seksuālās orientācijas, spējām vai migrācijas statusa; pauž atzinību dalībvalstīm un Ukrainas kaimiņvalstīm par to, ka tās ātri un pozitīvi reaģēja uz vairāk nekā 4 miljonu bēgļu plūsmu, kuri bēg no kara; atzinīgi vērtē Pagaidu aizsardzības direktīvas aktivēšanu (4) un prasa atbalstīt mehānismus bēgļu pārvietošanai starp dalībvalstīm, tostarp ātrai bēgļu, jo īpaši nepavadītu bērnu un bērnu ar invaliditāti, kuriem nepieciešama īpaša aprūpe, pārvadāšanas koordinācijai;

6.

uzsver, ka ES reakcijai un politiskajai iesaistei jābūt tādai, lai varētu stāties pretī naidīgajam izaicinājumam, un jāatbilst pūlēm, ko pieliek mūsu līdzīgi domājošie Ukrainas partneri, kas cīnās par un ziedojas Eiropas vērtībām un principiem, kuri sniedzas tālāk par ES robežām tās pašreizējā sastāvā;

7.

pauž nedalītu solidaritāti ar Ukrainas tautu un tās apņēmīgajiem centieniem pārveidot savu valsti par demokrātisku un pārtikušu Eiropas valsti; atzīst Ukrainas vēlmi iesaistīties Eiropas projektā, kura tika pausta tās 2022. gada 28. februārī iesniegtajā pieteikumā dalībai ES; atkārtoti aicina ES iestādes strādāt pie tā, lai — kā skaidrs politisks signāls par to apņemšanos — Ukrainai tiktu piešķirts ES kandidātvalsts statuss saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 49. pantu un pamatojoties uz nopelniem, un tikmēr turpināt darbu pie šīs valsts integrēšanas ES vienotajā tirgū saskaņā ar asociācijas nolīgumu; atzinīgi vērtē Eiropadomes Versaļas deklarāciju, kurā paziņots, ka Ukraina ir mūsu Eiropas saimes locekle;

8.

stingri nosoda Krievijas retoriskos mājienus par to, ka Krievijas Federācija varētu izmantot masu iznīcināšanas ieročus, un uzsver, ka ikviena šāda izvēršana būtu nepieņemama un tai būtu vissmagākās sekas; turklāt nosoda to, ka Krievijas bruņotie spēki ir pārņēmuši aktīvas vai demontētas kodoliekārtas un objektus Ukrainas teritorijā, uzsverot, ka šo iekārtu laba apsaimniekošana ir ārkārtīgi svarīgs veselības jautājums visam reģionam; uzsver Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) izšķirošo lomu kodoliekārtu drošības garantēšanā Ukrainā; atbalsta Ukrainas varas iestāžu aicinājumu ANO Drošības padomei nekavējoties veikt pasākumus, lai demilitarizētu Čornobiļas kodolelektrostacijas slēgto zonu un atļautu SAEA nekavējoties pārņemt kodolelektrostacijas objektu pilnīgā tās kontrolē;

9.

atzinīgi vērtē to, ka Padome ātri pieņēma sankcijas, un ir gandarīts par ES iestāžu un dalībvalstu vienotību, reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu, kā arī augsto koordinācijas līmeni G7 valstu starpā; aicina visus partnerus, jo īpaši ES kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, pievienoties sankciju kopuma īstenošanai; atzinīgi vērtē jaunizveidoto Krievijas elites, tās pilnvaroto pārstāvju un oligarhu jautājumu darba grupu, kuras mērķis ir koordinēt ES, G7 un Austrālijas darbu saistībā ar sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas oligarhiem; aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu un Komisiju pastiprināt saziņu ar valstīm, kas vēl nav pievienojušās Eiropas Savienībai sankciju pret Krievijas Federāciju ieviešanā, izmantojot ES ietekmi un pilnu tām šajā nolūkā pieejamo instrumentu klāstu, un vajadzības gadījumā nodrošinot palīdzību; pauž nožēlu par dažu ES kandidātvalstu nepievienošanos ES sankcijām; aicina izstrādāt skaidru rīcības plānu attiecībā uz trešām valstīm, kas veicina Krievijas Federācijas izvairīšanos no sankcijām; mudina Padomi pieņemt turpmākas stingras sankcijas kā atbildi uz nemitīgo Krievijas agresijas eskalāciju un Krievijas militāro spēku pastrādātajām šokējošajām zvērībām, kas nenoliedzami ir uzskatāmas par kara noziegumiem;

10.

aicina dalībvalstis atbalstīt ANO miera uzturētāju nosūtīšanu, lai tie ciešā sadarbībā ar Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras misiju aizsargātu 15 Ukrainas kodolreaktorus; uzsver, ka saskaņā ar tās Rezolūciju Nr. 377 ANO Ģenerālajai asamblejai ir papildu lēmumu pieņemšanas pilnvaras, ja Drošības padome nevar pieņemt atbilstīgus lēmumus par miera uzturēšanas jautājumiem;

11.

aicina ES vadītājus un citu valstu vadītājus izslēgt Krieviju no G20 un citām daudzpusējām sadarbības organizācijām, piemēram, ANO Cilvēktiesību padomes, Interpola, Pasaules Tirdzniecības organizācijas, UNESCO u. c., kas būtu svarīgs apliecinājums tam, ka starptautiskā sabiedrība neatgriezīsies pie tādām attiecībām ar agresoru valsti, kādas bija ierastas;

12.

uzsver, ka tagad prioritātei ir jābūt spēkā esošo sankciju pilnīgai un efektīvai īstenošanai visā ES un ar ES starptautisko sabiedroto palīdzību; aicina dalībvalstis noteikt un vajadzības gadījumā ātri sagatavot juridisko pamatu, lai nekavējoties nodrošinātu pilnīgu un efektīvu sankciju ievērošanu valstu jurisdikcijās; aicina Komisiju un ES uzraudzības iestādes cieši uzraudzīt, vai dalībvalstis efektīvi un visaptveroši īsteno visas ES sankcijas, un novērst jebkādu to apiešanas praksi;

13.

mudina dalībvalstis nodrošināt, ka valstu sodi par ES sankciju pārkāpšanu ir efektīvi, samērīgi un atturoši; atzinīgi vērtē paziņojumu par sankciju informācijas repozitoriju un ceļvedi (iekļaujot kritērijus un grafiku) pārejai no ES sankciju sistemātiskas neievērošanas atklāšanas uz pārkāpuma procedūrām Eiropas Savienības Tiesā;

14.

aicina Padomi noteikt papildu sankcijas publiskām personām, kas Krievijā izplata agresīvu propagandu, atbalstot Krievijas agresiju pret Ukrainu;

15.

atgādina, ka nodokļu ieņēmumi no Krievijas lielākajiem ārvalstu uzņēmumiem veido ievērojamu daļu no Krievijas budžeta un tiek lēsts, ka tie atbilst trešdaļai no militārajiem izdevumiem; šajā sakarībā atzinīgi vērtē daudzu Rietumu uzņēmumu lēmumus atteikties veikt uzņēmējdarbību Krievijā vai tur piegādāt savus produktus un sniegt pakalpojumus; aicina privātos uzņēmumus atcelt savas investīcijas, pārvietot ražotnes prom no Krievijas un izbeigt pašreizējos līgumus; aicina lielos IT uzņēmumus nozīmīgā mērā vai pilnībā ierobežot lietotāju no Krievijas piekļuvi to produktiem, pakalpojumiem un operētājsistēmām;

16.

aicina palielināt jau esošo sankciju efektivitāti, cita starpā (saskaņojot ar ES līdzīgi domājošiem starptautiskajiem partneriem) izslēdzot no SWIFT sistēmas Krievijas Federācijas bankas un nosakot aizliegumu ienākt ES teritoriālajos ūdeņos un piestāt ES ostās visiem kuģiem, kas kuģo zem Krievijas karoga, ir reģistrēti Krievijā, atrodas tās īpašumā, ir Krievijas nofraktēti vai izmantoti, vai visiem kuģiem, kuri kuģo no kādas Krievijas ostas vai uz to, vai jebkuram citam ar Krieviju saistītam jūras kuģim, ieskaitot rēdereju “Sovkomflot”; aicina aizliegt kravu autopārvadājumus no Krievijas un Baltkrievijas teritorijas un uz to un ierosina eksporta aizliegumu attiecināt arī uz piegādēm, par kurām noslēgti līgumi pirms sankciju stāšanās spēkā, bet kuras vēl nav pilnībā izpildītas; pieprasa ieviest sekundāras sankcijas pret visām vienībām, kuras ir reģistrētas ES un trešās valstīs un kuras palīdz Krievijas un Baltkrievijas režīmiem apiet sankcijas;

17.

aicina nekavējoties un pilnībā ieviest Krievijas naftas, ogļu, kodoldegvielas un gāzes embargo pēc iespējas ātrāk, pilnībā atteikties no “Nordstream 1” un “Nordstream 2” un iesniegt plānu, ar kuru īstermiņā varētu arī turpmāk nodrošināt ES energoapgādes drošību; aicina Komisiju, Eiropas Ārējās darbības dienestu un dalībvalstis izstrādāt visaptverošu ES rīcības plānu attiecībā uz turpmākām sankcijām un skaidri informēt par sarkanajām līnijām un pakāpeniskiem pasākumiem sankciju atcelšanai gadījumā, ja Krievija veic pasākumus, lai atjaunotu Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās, un pilnībā izved savu karaspēku no Ukrainas teritorijas;

18.

vēlreiz uzsver, cik svarīgi ir dažādot energoresursus, tehnoloģijas un piegādes ceļus, kā arī veikt turpmākus ieguldījumus energoefektivitātē, atjaunīgajos energoresursos, gāzes un elektroenerģijas uzglabāšanas risinājumos un ilgtspējīgās ilgtermiņa investīcijās saskaņā ar Eiropas zaļo kursu; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt energoapgādi no ES tirdzniecības partneriem, izmantojot pašreizējos un turpmākos brīvās tirdzniecības nolīgumus, vēl vairāk samazinot ES atkarību no Krievijas, jo īpaši attiecībā uz izejvielām; turklāt aicina ES līmenī izveidot kopīgas stratēģiskās enerģijas rezerves un enerģijas iepirkuma mehānismus, lai palielinātu energoapgādes drošību, vienlaikus samazinot ārējo enerģētisko atkarību un cenu nestabilitāti; prasa sākt darbu pie gāzes savienības izveides, kas balstītos uz dalībvalstu kopīgiem gāzes iepirkumiem;

19.

mudina dalībvalstis izbeigt sadarbību ar Krievijas uzņēmumiem saistībā ar pašreizējiem un jauniem kodolprojektiem, tostarp Somijā, Ungārijā un Bulgārijā, kur Krievijas ekspertus var aizstāt ar Rietumu ekspertiem, un pakāpeniski izbeigt Rosatom pakalpojumu izmantošanu; aicina izbeigt zinātnisko sadarbību ar Krievijas enerģētikas uzņēmumiem, piemēram, Rosatom, un citām attiecīgām Krievijas zinātniskajām vienībām; pieprasa, lai sankcijas pret Baltkrieviju atbilstu sankcijām, kas ieviestas pret Krieviju, lai novērstu jebkādas nepilnības, kas ļauj V. Putinam sankciju apiešanai izmantot A. Lukašenko atbalstu;

20.

mudina starptautiskās enerģētikas organizācijas pārskatīt Krievijas lomu to darbībās, tostarp, iespējams, apturēt Krievijas un SAEA sadarbības projektus, kā arī apturēt Krievijas dalību daudzpusējos projektos;

21.

uzsver, ka visi aktīvi, kas pieder Krievijas amatpersonām vai oligarhiem, kuri saistīti ar Putina režīmu, viņu pilnvarotajiem pārstāvjiem un aizsegpersonām, kā arī Baltkrievijas aktīvi, kas saistīti ar Lukašenko režīmu, būtu jākonfiscē un ES vīzas būtu jāatceļ kā daļa no tā dēvēto zelta pasu, vīzu un uzturēšanās atļauju pilnīga un tūlītēja aizlieguma; uzsver, ka sankcijām būtu jāattiecas uz plašāku Krievijas amatpersonu, gubernatoru, mēru un ekonomiskās elites locekļu segmentu, kas ievēro pašreizējo Putina režīma politiku un gūst no tās labumu;

22.

aicina sākt darbu pie Māršala plānam līdzīga fonda (Ukrainas Solidaritātes trasta fonda) ar mērķi atjaunot Ukrainu pēc kara, sākt vērienīgu investīciju programmu un atraisīt Ukrainas izaugsmes potenciālu; uzskata, ka tam vajadzētu būt dāsnam fondam un tas cita starpā būtu jāfinansē Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm, ar līdzekļu devēju iemaksām un Krievijas kompensācijām par kara postījumiem, kā arī ar Krievijas aktīviem, kuri tika iepriekš iesaldēti sankciju rezultātā un kurus vajadzētu likumīgi konfiscēt saskaņā ar starptautiskajām tiesībām;

23.

aicina ES ātri palielināt finanšu pārredzamību, sarunās par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas tiesību aktu kopumu novērst visus caurumus, kas ļauj slēpt faktiskos īpašniekus, un nodrošināt, ka visa Krievijas oligarhu nauda, kas glabājas Savienībā, tiek konfiscēta; šajā sakarā prasa, lai visas trešo valstu finanšu iestādes, kas ir iesaistītas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai ļauj tai notikt, tiek iekļautas melnajā sarakstā;

24.

aicina izveidot ES solidaritātes mehānismu, ar ko novērst ekonomiskās un sociālās sekas, ko rada Krievijas karš pret Ukrainu un piemērotās sankcijas; atzīst, ka efektīvas sankcijas pret Krievijas Federāciju un miljoniem lielā Ukrainas bēgļu, kuri pamet valsti Krievijas agresijas un iebrukuma dēļ, plūsma rada neizbēgamas ekonomiskas un sociālas problēmas visā ES un tās dalībvalstīs; prasa veikt kompensācijas pasākumus un nodrošināt alternatīvu preču un enerģijas avotu piegādi, lai mazinātu šo negatīvo ietekmi, kā arī veikt efektīvus pasākumus pret nepieņemamām spekulācijām, kas šo ietekmi vēl vairāk pastiprina, tostarp mācoties no sekmīgajiem pasākumiem, ko ES īstenojusi, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju;

25.

atzinīgi vērtē daudzu Eiropas pilsētu paziņojumus, ka tās ir izbeigušas ar Krievijas pilsētām un organizācijām noslēgtās sadarbības un partnerības shēmas; aicina vietējās pašvaldības un pilsētas pārskatīt un izbeigt to partnerības nolīgumus ar Krievijas Federācijas pilsētām un to vietā izveidot sadarbību ar sadraudzības pilsētām Ukrainā;

26.

uzsver, ka ir svarīgi pēc iespējas ātrāk nodrošināt Ukrainas lauksaimniecības nozares pienācīgu darbību, darot visu iespējamo, lai aizsargātu gaidāmo sējas un ražas sezonu un nodrošinātu drošus transporta un pārtikas, un degvielas koridorus uz valsti un no tās; aicina atvērt zaļos zemes koridorus, lai Ukrainā ievestu visu, kas vajadzīgs lauksaimnieciskās ražošanas saglabāšanai (piemēram, pesticīdus un mēslošanas līdzekļus), un izvestu no Ukrainas visus lauksaimniecības produktus, kurus joprojām var eksportēt;

27.

pauž maksimālu atbalstu Starptautiskās Krimināltiesas prokurora lēmumam sākt izmeklēšanu par iespējamiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, kuri pastrādāti Ukrainā, un uzsver, cik svarīgs ir ātrs darbs un progress, lai nodrošinātu nepieciešamos pierādījumus; tādēļ aicina sniegt finansiālu un praktisku atbalstu Starptautiskās Krimināltiesas svarīgajam darbam, piemēram, ļaujot ES padomdevējai misijai Ukrainā palīdzēt pierādījumu dokumentēšanā;

28.

aicina ES un tās dalībvalstis izveidot globālu pretkorupcijas sankciju mehānismu un ātri pieņemt mērķtiecīgas sankcijas pret personām, kas ir atbildīgas par augsta līmeņa korupciju Krievijā un Baltkrievijā;

29.

aicina dalībvalstis un Komisiju atbalstīt visus likumīgos starptautiskos un valsts līmeņa procesus, lai izmeklētu iespējamus noziegumus pret cilvēci un kara noziegumus, kas pastrādāti Ukrainā, nolūkā saukt visus vainīgos un līdzdalībniekus pie atbildības tiesā;

30.

atkārtoti norāda, ka Krievijas dezinformācija ir daļa no Krievijas kara centieniem Ukrainā un ka ES sankcijas pret Krievijas valstij piederošajiem mediju kanāliem var viegli apiet, izmantojot virtuālos privātos tīklus, satelīttelevīziju un viedtelevīzijas funkcijas; aicina Komisiju un dalībvalstis pilnībā īstenot aizliegumu izmantot Krievijas valstij piederošos propagandas kanālus;

31.

prasa paplašināt Eiropas finanšu iestāžu informācijas atklāšanas prasības, lai informētu kompetentās iestādes par visiem aktīviem, kas pieder konkrētiem Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, nevis tikai par viņu noguldījumiem; atgādina, ka ES iedzīvotāji var izmantot Komisijas trauksmes cēlēju rīku, lai anonīmi ziņotu par pārkāpumiem attiecībā uz iepriekšējām, pašreizējām un plānotajām sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas personām un vienībām; uzskata, ka individuālo sankciju sarakstu darbības joma būtu jāpaplašina, attiecinot to arī uz pašreizējiem un agrākajiem labuma guvējiem, kuriem ir cieša saikne ar Krievijas un Baltkrievijas valdību; aicina Komisiju pilnībā izmantot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējumu un iekļaut Krieviju un Baltkrieviju augsta riska jurisdikciju sarakstā, kas minēts Ceturtās direktīvas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu (5) 9. pantā; aicina Komisiju ierosināt izveidot īpašu struktūru, kas uzraudzītu finansiālo sankciju un citu ES ierobežojošo pasākumu izpildi; aicina Komisiju kartēt un publicēt datus par katras dalībvalsts iesaldētajiem un konfiscētajiem līdzekļiem; atzinīgi vērtē pilsoniskās sabiedrības un pētniecisko žurnālistu centienus atklāt Krievijas oligarhiem piederošos aktīvus;

32.

atzinīgi vērtē lēmumus apturēt Krievijas līdzdalību, kurus pieņēmušas starptautiskās organizācijas, tostarp kultūras un sporta jomā; aicina dalībvalstis samazināt Krievijas Federācijas pārstāvības līmeni un samazināt Krievijas un Baltkrievijas diplomātisko un konsulāro darbinieku skaitu ES, jo īpaši gadījumos, kad viņu darbības ir saistītas ar spiegošanu, dezinformāciju vai militāriem jautājumiem; aicina turpināt koordināciju ar transatlantiskajiem sabiedrotajiem un līdzīgi domājošiem partneriem, piemēram, NATO, G7 un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīm, asociētajām valstīm un kandidātvalstīm; uzsver, ka ES būtu apņēmīgi jāreaģē, ja iespējamie partneri neatbalsta ES nostājas;

33.

uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijai, NATO, G7, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, Ukrainas prezidentam, valdībai un parlamentam, Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam, kā arī Baltkrievijas prezidentam, valdībai un parlamentam.

(1)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0515.

(2)  OV C 125, 18.3.2022., 2. lpp.

(3)  Tostarp pētījumu dati, ko sniedz Bachmann et al., Eiropas Centrālā banka, Deutsche Bank Research, Oxford Economics, Goldman Sachs u. c., kā apkopots Sachverständigenrat zur Begutachtung der gesamtwirtschaftlichen Entwicklung (Vācijas Ekonomikas ekspertu padome) 2022. gada marta ziņojumā “Auswirkungen eines möglichen Wegfalls russischer Rohstofflieferungen auf Energiesicherheit und Wirtschaftsleistung: Auszug aus der aktualisierten Konjunkturprognose 2022 und 2023” (Kādas sekas izpaustos uz energoapgādes drošību un saimniecisko jaudu, potenciāli izpaliekot izejvielu piegādei no Krievijas – izvilkums no aktualizētās konjunktūras prognozes 2022. un 2023. gadam).

(4)  Padomes Direktīva 2001/55/EK (2001. gada 20. jūlijs) par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas (OV L 212, 7.8.2001., 12. lpp.).

(5)  OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.


Top