EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52022BP1795

Eiropas Parlamenta rezolūcija (ES) 2022/1795 (2022. gada 4. maijs) ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Eurofound) 2020. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

OJ L 258, 5.10.2022, p. 377–381 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

ELI: http://data.europa.eu/eli/res/2022/1795/oj

5.10.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 258/377


EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA (ES) 2022/1795

(2022. gada 4. maijs)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Eurofound) 2020. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS,

ņemot vērā lēmumu par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (“Fonds”) 2020. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu,

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0109/2022),

A.

tā kā saskaņā ar Fonda ieņēmumu un izdevumu pārskatu (1) tā 2020. finanšu gada galīgais budžets bija 21 395 000 EUR, t. i., par 0,44 % mazāks nekā 2019. gadā; tā kā Fonda budžetu veido galvenokārt Savienības budžeta līdzekļi;

B.

tā kā Revīzijas palāta ziņojumā par Fonda 2020. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas ziņojums”) ir norādījusi, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Fonda gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

Budžeta un finanšu pārvaldība

1.

ar gandarījumu atzīmē, ka 2020. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 99,91 %, kas ir nedaudz – par 0,07 % – zemāks nekā 2019. gadā; pieņem zināšanai to, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 80,44 %, t. i., par 0,48 % zemāks nekā 2019. gadā;

2.

atzinīgi vērtē to, ka Fonds pašlaik īsteno darbības, reaģējot uz diviem Revīzijas palātas 2019. gada konstatējumiem; ar bažām atzīmē izmaiņas budžeta sadaļu īpatsvarā, kas galvenokārt saistītas ar cenu pieaugumu uzņēmējvalstī, un aicina Komisiju un budžeta lēmējinstitūciju veikt atbilstošus pasākumus, lai saglabātu darbības izdevumu īpatsvaru Fonda budžetā;

Sniegums

3.

atzīmē, ka Fonds izmanto četrus galvenos snieguma rādītājus, kas iekļauti tā snieguma uzraudzības sistēmā, kurā bez šiem rādītājiem ietilpst arī kvantitatīvas izvērtēšanas rādītāji (citi darbības procesus raksturojoši rādītāji) un kvalitatīva vērtēšana, lai izvērtētu Fonda darbību pievienoto vērtību un uzlabotu tā budžeta pārvaldību;

4.

pieņem zināšanai to, ka darba programmā 2020. gadam iekļautie plānotie rezultāti tika sasniegti 98 % apmērā (tika īstenoti 45 no 46 izvirzītajiem mērķiem);

5.

atzīmē, ka Fonds 2020. gadā pastiprināja sadarbību ar galvenajām ieinteresētajām personām un ka tika organizēti vairāk nekā 10 tīmekļsemināri ar tādiem partneriem kā Komisija, Parlaments, Starptautiskā Darba organizācija un Savienības aģentūras; norāda, ka Fonds pastāvīgi sadarbojas ar Eiropas Darba iestādi (EDI); atzīmē, ka 2020. gadā Fonds un Cedefop turpināja sadarbību saistībā ar 2018./2019. gadā kopīgi veikto Eiropas uzņēmumu apsekojumu un ka kopā ar Darba ekonomikas institūtu (DEI) tika organizēta darbību izplatīšana; norāda, ka Fonds ir viens no galvenajiem datu nodrošinātājiem dzimumu līdztiesības indeksa aprēķināšanai, ko veic Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts, un ka notiek regulāra informācijas apmaiņa ar Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru; turklāt norāda, ka Fonds strādā pie tā, lai parakstītu saprašanās memorandu ar EDI un Eiropas Vides aģentūru (EVA); atzinīgi vērtē Fonda sadarbību un zināšanu kopīgošanu kā piemēru, kam būtu vērts sekot citām aģentūrām un institūcijām; atzīmē, ka šī sadarbība veicina sinerģijas radīšanu un palīdz izvairīties no pārklāšanās;

6.

aicina Fondu turpināt attīstīt sinerģiju un pastiprināt sadarbību un labākās prakses apmaiņu ar citām Savienības aģentūrām, lai uzlabotu efektivitāti (cilvēkresursu, ēku pārvaldības, IT pakalpojumu un drošības jomā);

7.

atzīmē, ka 2020. gadā ārējs līgumslēdzējs vērtēšanas jomā veica regulāri – ik pēc četriem gadiem – notiekošo Eurofound korespondentu tīkla vērtēšanu, ko vadīja ad hoc koordinācijas komiteja, kurā ietilpa visu četru valdes grupu pārstāvji, un ka tika sniegti vairāki ieteikumi, jo īpaši attiecībā uz Eurofound korespondentu tīkla intervences loģikas izstrādi un Eurofound korespondentu tīkla ceļveža izstrādi;

8.

atzinīgi vērtē Fonda kvalitatīvo darbu zināšanu palielināšanā un izplatīšanā un uz pierādījumiem balstītu speciālo zināšanu nodrošināšanā, lai atbalstītu Eiropas politikas izstrādi attiecībā uz dzīves un darba apstākļu, darba tirgu un sociālo partneru attiecību uzlabošanu Savienībā;

9.

uzsver Fonda nozīmi, autonomiju un pievienoto vērtību tā kompetences jomā;

10.

uzskata, ka Fondam var būt izšķiroša loma tāldarba izmantošanas palielināšanās un ar to saistītās ietekmes uz darba un privātās dzīves līdzsvaru un darba apstākļu kvalitāti turpmākā analīzē, labākās prakses izplatīšanā un iespējamo politikas risinājumu izvērtēšanā; atzinīgi vērtē Fonda darba programmu to politikas risinājumu analīzei, kuru mērķis ir uzlabot darba apstākļus, sociālo partneru attiecības un darba un dzīves apstākļus;

11.

uzsver nepieciešamību nodrošināt atbilstošus cilvēkresursus un finanšu resursus, lai Fonds varētu turpināt īstenot savu darba programmu, nodrošinot ļoti augstu darbību izpildes līmeni, tostarp, ņemot vērā svarīgos uzdevumus, kas risināmi saistībā ar mainīgo darba pasauli un gaidāmo Savienības rīcības plānu aprūpes jomā;

12.

ļoti atzinīgi vērtē Fonda veiksmīgo pielāgošanos sarežģītajiem Covid-19 pandēmijas radītajiem apstākļiem un politikas veidotājiem un ieinteresētajām personām sniegtās vērtīgās zināšanas un analīzi par šīs pandēmijas izraisītajām pārmaiņām darba pasaulē un par tās ietekmi uz dzīves kvalitāti plašākā nozīmē (t. i., tāldarbs, platformu darbs, dzimumu nevienlīdzības palielināšanās, ar paaudzi saistītās atšķirības, darbaspēka trūkums, ilgtermiņa aprūpe, sociālo partneru attiecības u. c.); turklāt atzīmē Covid-19 pandēmijas ietekmi uz Fonda darbu, jo tās rezultātā būtiski mainījās plānotā statistikas datu vākšana uz vietas 7. Eiropas darba apstākļu apsekojuma ietvaros, liedzot iespēju analizēt darba apstākļu attīstības tendenci vairāk nekā 20 gadu laikposmā;

13.

atzinīgi vērtē Fonda darbu, ar e-apsekojuma “Dzīve, darbs un Covid-19” un ziņojuma par Covid-19 ietekmi uz jauniešiem ES palīdzību analizējot Covid-19 pandēmijas ietekmi uz dzīvi un darbu Savienībā;

14.

atzinīgi vērtē Fonda sniegto atbalstu arodbiedrībām, darba devēju organizācijām, valstu valdībām un Eiropas institūcijām un tā sadarbību ar citām Savienības aģentūrām, kuras strādā nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības jomā, kas ir Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta (EMPL ĢD) kompetencē;

15.

atzinīgi vērtē Fonda apņemšanos veikt pētniecību un analīzi digitālās un zaļās pārkārtošanās jomā un uzskata, ka tam savās nākotnes darba programmās būtu jāizvērtē un jāanalizē iespējamais politikas risinājums saistībā ar digitālās un zaļās pārkārtošanās sociālekonomisko ietekmi;

16.

atzinīgi vērtē Fonda ciešo sadarbību ar EMPL ĢD un visām attiecīgajām Savienības aģentūrām, tādām kā Cedefop, EIGE, ETF, FRA, EU-OSHA un EVA, jo šādas sadarbības mērķis ir stiprināt sinerģiju starp šīm aģentūrām, taču vienlaikus uzsver, ka ir svarīgi saglabāt Fonda neatkarību no citām Savienības aģentūrām; atzinīgi vērtē Fonda aktīvo līdzdalību ES aģentūru tīklā (EUAN);

Personāla politika

17.

atzīmē, ka 2020. gada 31. decembrī bija aizpildīti 95 % no Fonda štatu sarakstā paredzētajām vietām: bija aizpildītas 11 ierēdņa vietas un 76 pagaidu darbinieka vietas no 91 Savienības budžeta ietvaros apstiprinātās amata vietas (salīdzinājumā ar 2019. gadā apstiprināto 91 amata vietu); norāda, ka 2019. gadā Fondā strādāja arī 11 līgumdarbinieki un viens norīkotais valsts eksperts;

18.

atzīmē, ka dzimumu sadalījums augstākā līmeņa vadībā bija šāds: četri vīrieši (44,4 %) un piecas sievietes (55,56 %), valdes locekļu vidū – 49 vīrieši (60,5 %) un 32 sievietes (39,5 %), un personāla vidū kopumā – 41 vīrietis (41,4 %) un 58 sievietes (58,6 %);

19.

atzīmē, ka Fonds ir pieņēmis politiku personas cieņas aizsardzībai un aizskarošas izturēšanās novēršanai; norāda, ka 2020. gadā trīs Fonda darbinieki izgāja konfidenciālā konsultanta apmācību un viens – koordinatora apmācību; pieņem zināšanai to, ka 2020. gadā viens darbinieks nāca klajā ar apgalvojumu par aizskarošu izturēšanos un ka šī lieta tika izmeklēta un slēgta 2021. gadā; atzīmē, ka par vienu aizskarošas izturēšanās gadījumu tika ierosināta lieta Tiesā (lieta T-630/19), ka Tiesa spriedumu šajā lietā pasludināja 2021. gada 8. septembrī un ka pret Fondu celtā prasība tika pilnībā noraidīta, izdevumus liekot segt prasītājam;

20.

mudina Fondu turpināt darbu pie ilgtermiņa cilvēkresursu politikas satvara, ar kura palīdzību tiktu risināti tādi jautājumi kā darba un privātās dzīves līdzsvars, mūžilga profesionālā orientācija un karjeras attīstība, dzimumu līdzsvars, tāldarbs, ģeogrāfiskais līdzsvars un personu ar invaliditāti pieņemšana darbā un integrācija;

Iepirkums

21.

pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas ziņojumu atzīmē, ka 2019. gada jūnijā Fonds, balstoties uz iepirkuma sarunu procedūru ar vienu kandidātu un iepriekš nepublicējot atteikšanos no paziņojuma par līgumu, noslēdza pamatlīgumu, kura maksimālā summa ir 170 000 EUR, par elektroenerģijas piegādi; norāda uz Revīzijas palātas konstatējumu, ka līgumslēdzējs ir mazumtirdzniecības piegādātājs, ka elektroenerģijas piegāde netiek ne kotēta, ne iepirkta izejvielu tirgū un ka tāpēc Fonda izmantotais izņēmums, proti, iepirkuma sarunu procedūras izmantošana, nav piemērojams; atzīmē Revīzijas palātas secinājumu, ka ar šo iepirkumu saistītie līgumi un no tiem izrietošie maksājumi 20 255 EUR apmērā ir nepareizi; pēc iepazīšanās ar Fonda atbildi pieņem zināšanai, ka tas ir piekritis šim konstatējumam un ka 2021. gada sākumā tika izsludināts jauns konkurss;

22.

pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas ziņojumu atzīmē, ka 2019. gada oktobrī Fonds sāka iepirkuma sarunu procedūru, kuras lēstais budžets bija 140 000 EUR, par tā tualetes telpu atjaunošanas pamatlīgumu un ka tika izraudzīts vienīgais pretendents, ar kuru noslēgtā līguma vērtība bija 176 800 EUR (par 23 % lielāka nekā atklātas procedūras robežvērtība) (2), un norāda – tas, ka Fonds pienācīgi apstiprināja iepirkuma sarunu procedūras izmantošanu izņēmuma kārtā, neizslēdz to, ka bija jāizmanto atklāta procedūra; norāda, ka Fonds piekrita Revīzijas palātas nostājai, taču secināja, ka atkārtota konkursa rīkošana, sarunu procedūras vietā izmantojot atklātu procedūru, nebūtu devusi ekonomiski izdevīgāku iznākumu;

23.

atzīmē, ka Fonds ir ieviesis e-iepirkumu un ka kopš 2019. gada vidus darbojas e-iesniegšanas modulis; norāda, ka Fonds 2020. gadā izstrādāja pamatnostādņu kopumu, lai noteiktu skaidrus un pārbaudāmus vides kritērijus attiecībā uz produktiem un pakalpojumiem publiskā iepirkuma procesā, un ka tas ir pievienojies iestāžu pamatlīgumam par Komisijas Zaļā publiskā iepirkuma palīdzības dienestu;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

24.

pieņem zināšanai Fonda ieviestos pasākumus un pašlaik īstenotos centienus, lai nodrošinātu pārredzamību, interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību un trauksmes cēlēju aizsardzību; atzīmē, ka ne visi valdes locekļu CV un interešu deklarācijas ir publicēti Fonda tīmekļa vietnē;

25.

atzīmē, ka Fonds ir atjauninājis savus noteikumus par interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību, kurus valde pieņēma 2020. gadā, un ka valdes locekļu deklarācijas valdes vārdā izvērtē un pārbauda interešu konfliktu pārbaudes ekspertu grupa, izmantojot skaidru kritēriju un principu sarakstu; norāda, ka 2020. gadā neviena valdes locekļa vai ārējā eksperta deklarācija par interešu konflikta neesamību nedeva iemeslu sākt deklarēto interešu detalizētu izvērtēšanu;

Iekšējā kontrole

26.

atzīmē, ka pēc 2019. gadā veiktās padziļinātās riska izvērtēšanas, kas notika saistībā ar Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta (IAS) stratēģiskā revīzijas plāna sagatavošanu 2020.–2022. gadam, IAS 2020. gadā veica cilvēkresursu pārvaldības un ētikas revīziju; norāda, ka, reaģējot uz IAS ieteikumiem, Fondam ir jāizstrādā rīcības plāns;

27.

atzīmē, ka 2020. gadā Fonds veica pasākumus, ņemot vērā visus IAS ieteikumus, kas bija sniegti pēc IAS 2018. gadā veiktās lietderības revīzijas par Fonda darbību prioritātes noteikšanu un resursu piešķiršanu;

28.

atzīmē, ka 2020. gadā Fonds veica krāpšanas riska izvērtēšanu un ka tās galvenie secinājumi ir iekļauti Fonda jaunajā krāpšanas apkarošanas stratēģijā, ko pieņēma 2020. gada novembrī; norāda, ka jaunajā krāpšanas apkarošanas stratēģijā īpaša uzmanība ir veltīta krāpšanas apkarošanas kultūras veidošanai, izmantojot izpratnes veicināšanas pasākumus un saikni starp iekšējo kontroli un krāpšanas novēršanu;

29.

atzīmē, ka Fonds ir izvērtējis savu iekšējās kontroles sistēmu un secinājis, ka piecu komponentu un ar tiem saistīto iekšējās kontroles principu īstenošana ir pietiekami integrēta Fonda kultūrā, procesos un kontroles darbībās; norāda, ka tomēr tika pastiprināti vairāki iekšējās kontroles sistēmas elementi, jo īpaši pastāvīgā uzraudzība, šajā nolūkā veicot jaunu darbinieku darba apstākļu apsekojumu un izpratnes par krāpšanu apsekojumu, tādējādi ļaujot agrīnā stadijā atklāt iespējamos trūkumus; atzinīgi vērtē Fonda centienus šajā jomā;

30.

atzīmē, ka Revīzijas palāta ir ziņojusi par iekšējās kontroles nepilnībām attiecībā uz sensitīvām funkcijām un ar tām saistīto riska mazināšanas kontroli, konstatējot, ka sensitīvo amata vietu saraksts ir novecojis un vairs neatspoguļo Fonda pašreizējo iekšējo organizāciju; tomēr pauž gandarījumu par to, ka pēc Revīzijas palātas revīzijas 2021. gada 23. jūnijā tika pabeigta jaunas politikas attiecībā uz sensitīvām amata vietām izstrāde, kas ir atspoguļots Revīzijas palātas galīgajā ziņojumā;

Reaģēšana uz Covid-19 un darbības nepārtrauktība

31.

atzīmē, ka 2020. gadā Fonda operācijas sākumā būtiski ietekmēja Covid-19 pandēmija; norāda, ka Fonds ātri pielāgojās tāldarba režīmam un ir izstrādājis un ieviesis savu pirmo tiešsaistes apsekojumu, jaunu datubāzi un dažādus modificētus pētniecības un komunikācijas produktus; atzīmē, ka Fonds ir izstrādājis e-apsekojumu “Dzīve, darbs un Covid-19”, lai apzinātu pandēmijas ietekmi uz cilvēkiem visā Eiropā, un tādējādi kā viena no pirmajām Eiropas institūcijām, aģentūrām un struktūrām sniedza svaigus datus par pandēmiju; norāda, ka Fonds ir izveidojis arī Covid-19 EU PolicyWatch datubāzi; atzīmē, ka pasākumi, kurus 2020. gadā bija paredzēts rīkot klātienē, tika pārveidoti par tīmekļsemināriem un ka pieteikušos dalībnieku faktiskās piedalīšanās līmenis bija robežās no 30 % līdz 50 %, kas saskaņā ar Fonda sniegto informāciju ir augstāks par nozares vidējo rādītāju;

Citi komentāri

32.

atzīmē, ka 2020. gadā Fonds pieredzēja kiberdraudu pieaugumu un palielināja proaktīvas sistēmu drošības atjaunināšanas un riska izvērtēšanas biežumu; norāda uz sadarbību ar CERT-EU un Komisijas Informātikas ģenerāldirektorātu, lai pastiprinātu informācijas apmaiņu par izlūkdatiem kiberdraudu jomā; atzīmē, ka Fonds ir paplašinājis datu aizsardzību, izmantojot ārējas (mākoņa) dublējumkopēšanas pakalpojumus, un ka tiek izstrādāta visaptveroša kiberdrošības politika; aicina Fondu pastāvīgi informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par kiberdrošības politiku un tās iespējamo ietekmi uz Fonda darbību;

33.

atzīmē, ka 2020. gada septembrī Fonds iesaistījās Parlamenta iniciatīvā, kas paredz Zaļā publiskā iepirkuma palīdzības dienesta izveidi palīdzības sniegšanai ilgtspējīgā iepirkumā;

34.

atgādina, ka ir svarīgi uzlabot Fonda digitalizāciju ne tikai iekšējās darbības un pārvaldības jomā, bet arī, lai paātrinātu procedūru digitalizāciju; uzsver, ka Fondam arī turpmāk jābūt proaktīvam šajā ziņā, lai par katru cenu izvairītos no digitālās plaisas starp aģentūrām; tomēr vērš uzmanību uz vajadzību veikt visus nepieciešamos drošības pasākumus, lai novērstu jebkādu apdraudējumu apstrādātās informācijas drošībai tiešsaistē;

35.

attiecībā uz pārējiem horizontāla rakstura konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu, atsaucas uz 2022. gada 4. maija rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli (3).

 


(1)  OV C 107, 31.3.2020., 8. lpp.

(2)  Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (Finanšu regula) 175. panta 1. punkts un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.) 4. pants, kurā publiskiem piegādes un pakalpojumu līgumiem noteiktā robežvērtība ir 144 000 EUR.

(3)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0196.


Top