Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ēku sektors izlieto 40 % no Savienības enerģijas galapatēriņa, un tas ir atbildīgs par 36 % ar enerģiju saistīto siltumnīcefekta gāzu emisiju. Tādēļ energopatēriņa samazinājums saskaņā ar principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”, kas noteikts [pārskatītās EED] 3. pantā un definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 2. panta 18) punktā, un atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantojums ēku sektorā ir būtiski pasākumi, kas jāveic, lai samazinātu Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju. Samazinātam energopatēriņam un pastiprinātam atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantojumam ir liela nozīme arī Savienības enerģētiskās atkarības mazināšanā, energoapgādes drošības un tehnoloģiju attīstības veicināšanā, kā arī nodarbinātības un reģionālās attīstības iespēju radīšanā, jo īpaši salās un lauku apvidos.

Ēku sektors izlieto 39  % no Savienības enerģijas galapatēriņa  – 28 % no tiem ir patēriņš darbības nodrošināšanai, bet 11 % veido būvmateriāli un būvniecība (iemiesotais ogleklis) – , un tas ir atbildīgs par 36 % ar enerģiju saistīto siltumnīcefekta gāzu emisiju. Tādēļ enerģijas, materiālu, zemes un energopatēriņa pieprasījuma samazinājums saskaņā ar principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”, kas noteikts [pārskatītās EED] 3. pantā un definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 2. panta 18) punktā, un atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantojums ēku sektorā ir būtiski pasākumi, kas jāveic, lai samazinātu Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju. Samazinātam pieprasījumam pēc enerģijas, materiāliem un zemes, samazinātam energopatēriņam un pastiprinātam atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantojumam ir liela nozīme arī Savienības enerģētiskās atkarības un atkarības no materiāliem mazināšanā, energoapgādes un materiālu apgādes drošības un tehnoloģiju attīstības veicināšanā, kā arī nodarbinātības un reģionālās attīstības iespēju radīšanā, jo īpaši salās un lauku apvidos.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ēkas ir atbildīgas par siltumnīcefekta gāzu emisijām pirms to ekspluatācijas laika, ekspluatācijas laikā un pēc ekspluatācijas laika. 2050. gada redzējums par dekarbonizētu ēku fondu nozīmē, ka ir jāraugās plašāk, nevis tikai uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas rodas ekspluatācijas laikā, kā tas ir bijis līdz šim. Tāpēc pakāpeniski būtu jāņem vērā visas ēku dzīves cikla emisijas , sākot ar jaunām ēkām. Ēkas ir nozīmīgas materiālu glabātājas, kas daudzas desmitgades kalpo par resursu krātuvēm, un projektēšanas laikā izdarītās izvēles lielā mērā ietekmē gan jaunu, gan renovētu ēku visa dzīves cikla emisijas. Ēku sniegums visā dzīves ciklā būtu jāņem vērā ne tikai jaunās būvēs, bet arī renovācijā, dalībvalstu ēku renovācijas plānos iekļaujot rīcībpolitikas ar mērķi panākt visa dzīves cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu.

Ēkas ir atbildīgas par siltumnīcefekta gāzu emisijām pirms to ekspluatācijas laika, ekspluatācijas laikā un pēc ekspluatācijas laika. 2050. gada redzējums par dekarbonizētu ēku fondu nozīmē, ka ir jāraugās plašāk, nevis tikai uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas rodas ekspluatācijas laikā, kā tas ir bijis līdz šim. Tāpēc no šā brīža būtu jāņem vērā visas ēku dzīves cikla emisijas gan jaunām ēkām , gan esošām ēkām, kad tās renovētas . Ēkas ir nozīmīgas materiālu glabātājas, kas daudzas desmitgades kalpo par resursu krātuvēm, un projektēšanas laikā izdarītās izvēles lielā mērā ietekmē gan jaunu, gan renovētu ēku visa dzīves cikla emisijas. Ēku sniegums visā dzīves ciklā būtu jāņem vērā ne tikai jaunās būvēs, bet arī renovācijā, dalībvalstu ēku renovācijas plānos iekļaujot rīcībpolitikas ar mērķi panākt visa dzīves cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu. Šīs rīcībpolitikas izstrādē ir būtiski iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības, lai nodrošinātu, ka pārkārtošanās norisinās visos līmeņos.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai līdz minimumam samazinātu visa ēku dzīves cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas, ir jādomā par resursefektivitāti un apritīgumu. Tam papildus daļu ēku fonda var pārveidot par īslaicīgu oglekļa piesaistītāju.

Lai līdz minimumam samazinātu visa ēku dzīves cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas, ir jādomā gan par tādu pietiekamības rīcībpolitiku, kas jau sākotnēji novērš pieprasījumu pēc enerģijas, materiāliem, zemes un ūdens, gan par resursefektivitāti un apritīgumu. Tam papildus daļu ēku fonda var pārveidot par īslaicīgu oglekļa piesaistītāju. Lai sasniegtu iemiesoto emisiju nulles līmeni, būs jāpanāk materiālu izmantošanas samazināšana, to atkalizmantošana un optimizācija, oglekļa sekvestrēšanas vietu izveidošana un oglekļa sekvestrēšanas materiālu izmantošana.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Visa dzīves cikla globālās sasilšanas potenciāls norāda uz ēkas kopējo ietekmi uz emisijām, kas izraisa klimata pārmaiņas. Tas apvieno būvizstrādājumos iemiesotās siltumnīcefekta gāzu emisijas un ekspluatācijas tiešās un netiešās emisijas. Tāpēc prasība aprēķināt jaunu ēku dzīves cikla globālās sasilšanas potenciālu ir pirmais solis ceļā uz to, lai vairāk tiktu ņemts vērā ēku sniegums visā dzīves ciklā un aprites ekonomika.

Visa dzīves cikla globālās sasilšanas potenciāls norāda uz ēkas kopējo ietekmi uz emisijām, kas izraisa klimata pārmaiņas. Tas apvieno būvizstrādājumos iemiesotās siltumnīcefekta gāzu emisijas un ekspluatācijas tiešās un netiešās emisijas. Tāpēc prasība aprēķināt jaunu ēku un esošu ēku (pēc renovācijas veikšanas) dzīves cikla globālās sasilšanas potenciālu ir pirmais solis ceļā uz to, lai vairāk tiktu ņemts vērā ēku sniegums visā dzīves ciklā un aprites ekonomika.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ēkas rada aptuveni pusi no primāro smalko daļiņu (PM 2,5 ) emisijām ES, kas izraisa priekšlaicīgu nāvi un slimības. Ēku energosnieguma uzlabošana var vienlaicīgi samazināt piesārņotāju emisijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/2284 (1), un tas būtu arī jāpanāk.

Ēkas rada aptuveni pusi no primāro smalko daļiņu (PM 2,5 ) emisijām ES, kas izraisa priekšlaicīgu nāvi un slimības. Enerģijas un materiālu pieprasījuma samazināšana un ēku energosnieguma uzlabošana var vienlaicīgi samazināt piesārņotāju emisijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/2284 (1), un tas būtu arī jāpanāk , tādējādi sekmējot nulles piesārņojuma ieceres piepildīšanu .

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Veicot turpmākus pasākumus, lai uzlabotu ēku energosniegumu, būtu jāņem vērā klimatiskie apstākļi, arī pielāgošanās klimata pārmaiņām, vietējās īpatnības, kā arī telpu mikroklimata vide un izmakslietderība. Minētajiem pasākumiem nebūtu jāietekmē citas prasības attiecībā uz ēkām, piemēram, ēkas piekļūstamību, ugunsdrošību un seismisko drošumu un paredzēto izmantojumu.

Veicot turpmākus pasākumus, lai novērstu pieprasījumu pēc enerģijas un materiāliem un lai uzlabotu ēku energosniegumu, būtu jāņem vērā klimatiskie apstākļi, arī pielāgošanās klimata pārmaiņām, vietējās īpatnības, kā arī telpu mikroklimata vide un izmakslietderība , kam būtu jāņem vērā vidiskās, sociālās un ar veselību saistītās eksternalitātes, lielāko daļu pasākumu darot pieejamu rajona līmenī . Minētajiem pasākumiem nebūtu jāietekmē citas prasības attiecībā uz ēkām, piemēram, ēkas piekļūstamību, ugunsdrošību un seismisko drošumu un paredzēto izmantojumu.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Visā ēku dzīves ciklā, tostarp ēku projektēšanā, ekspluatācijā un ekspluatācijas beigu posmā, būtu jādomā par pietiekamības nodrošināšanas pasākumiem, kas jau sākotnēji novērš ēku pieprasījumu pēc enerģijas, materiāliem, zemes un ūdens. Šajos pasākumos jaunu ēku būvniecības vietā par prioritāti būtu jānosaka neizmantoto esošo ēku pārprofilēšana, pilsētu teritoriju izplešanās vietā – kompaktu mikrorajonu izveide, mehānisku risinājumu vietā – pasīvās siltumapgādes un aukstumapgādes risinājumi, jaunu būvmateriālu vietā – atkārtota būvmateriālu izmantošana, kā arī labāka esošo ēku apsaimniekošana.

Dalībvalstīm sadarbībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām savos ēku renovācijas plānos būtu jānorāda pietiekamības rīcībpolitika un pasākumi, kuru mērķis ir ēku dzīves ciklā – projektēšanā, ekspluatācijā un ekspluatācijas beigu posmā – jau sākotnēji novērst pieprasījumu pēc enerģijas, materiāliem, zemes un ūdens.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstīm būtu jānosaka minimālās ēku un būves elementu energosnieguma prasības, lai panāktu izmaksoptimālu līdzsvaru starp iesaistītajām investīcijām un ēkas dzīves cikla laikā ietaupītajām enerģijas izmaksām, neskarot dalībvalstu tiesības noteikt minimālās prasības, kas ir energoefektīvākas par izmaksoptimāliem energosnieguma līmeņiem . Būtu jāparedz, ka dalībvalstis var regulāri pārskatīt savas minimālās ēku energosnieguma prasības, ņemot vērā tehnikas attīstību.

Dalībvalstīm būtu jānosaka minimālās ēku un būves elementu energosnieguma prasības, lai panāktu oglekļa nulles vai gandrīz nulles emisiju visā ēkas dzīves cikla laikā. Lai nodrošinātu visa ēku fonda oglekļneitralitāti, būtu jāpopularizē arī klimatam labvēlīgas ēkas.

Šo prasību noteikšanā būtiska ir arī sadarbība ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, lai nodrošinātu reālus un efektīvus samazinājumus .

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Fosilais kurināmais joprojām veido divas trešdaļas no ēku siltumapgādei un aukstumapgādei izmantotās enerģijas. Lai dekarbonizētu ēku sektoru, ir ļoti svarīgi, ka fosilais kurināmais no siltumapgādes un aukstumapgādes pakāpeniski tiek izslēgts. Tāpēc dalībvalstīm savos ēku renovācijas plānos būtu jānorāda nacionālās rīcībpolitikas un pasākumi, kuru mērķis ir panākt pakāpenisku atteikšanos no fosilā kurināmā izmantošanas siltumapgādē un aukstumapgādē, un nākamās daudzgadu finanšu shēmas satvarā fosilā kurināmā katlu uzstādīšanai no 2027 . gada nebūtu jāparedz nekādi finansiāli stimuli, izņemot tos, kas investīcijām izraudzīti pirms 2027. gada Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda satvarā. Nacionālās rīcībpolitikas un pasākumus, kuru mērķis ir panākt pakāpenisku atteikšanos no fosilā kurināmā, vajadzētu atbalstīt ar skaidru juridisko pamatu, kas ļauj aizliegt siltumģeneratorus, pamatojoties uz to siltumnīcefekta gāzu emisijām vai izmantotā kurināmā veidu.

Fosilais kurināmais joprojām veido divas trešdaļas no ēku siltumapgādei un aukstumapgādei izmantotās enerģijas. Lai dekarbonizētu ēku sektoru, ir ļoti svarīgi, ka fosilais kurināmais no siltumapgādes un aukstumapgādes pakāpeniski tiek izslēgts. Tāpēc dalībvalstīm ciešā sadarbībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām savos ēku renovācijas plānos būtu jānorāda nacionālās rīcībpolitikas un pasākumi, kuru mērķis ir panākt pakāpenisku atteikšanos no fosilā kurināmā izmantošanas siltumapgādē un aukstumapgādē, un nākamās daudzgadu finanšu shēmas satvarā fosilā kurināmā katlu uzstādīšanai no 2025 . gada nebūtu jāparedz nekādi finansiāli stimuli, izņemot tos, kas investīcijām izraudzīti pirms 2027. gada Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda satvarā. Nacionālās rīcībpolitikas un pasākumus, kuru mērķis ir panākt pakāpenisku atteikšanos no fosilā kurināmā, vajadzētu atbalstīt ar skaidru juridisko pamatu, kas ļauj aizliegt siltumģeneratorus, pamatojoties uz to siltumnīcefekta gāzu emisijām vai izmantotā kurināmā veidu.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Komisijai būtu jāizstrādā salīdzinošās metodoloģijas sistēma izmaksoptimāla minimālo energosnieguma prasību līmeņa aprēķināšanai. Šīs sistēmas pārskatīšanai būtu jādod iespēja aprēķināt sniegumu gan enerģijas, gan emisiju izteiksmē, un tajā būtu jāņem vērā vidiskās un ar veselību saistītās eksternalitātes, kā arī ETS paplašināšana un oglekļa cenas. Dalībvalstīm būtu jāizmanto minētā sistēma, lai salīdzinātu iegūtos rezultātus ar pieņemtajām minimālajām energosnieguma prasībām. Ja pastāv ievērojamas neatbilstības, piemēram, pārsniedzot 15 %, starp aprēķinātajiem izmaksoptimālajiem minimālo energosnieguma prasību līmeņiem un spēkā esošajām minimālajām energosnieguma prasībām, dalībvalstīm būtu jāpamato šī neatbilstība vai būtu jāplāno piemēroti pasākumi, lai to samazinātu. […].

Komisijai būtu jāizstrādā salīdzinošās metodoloģijas sistēma izmaksoptimāla minimālo energosnieguma prasību līmeņa aprēķināšanai. Šīs sistēmas pārskatīšanai būtu jādod iespēja aprēķināt sniegumu gan enerģijas, gan emisiju izteiksmē, un tai būtu jābalstās uz mērķi “bezoglekļa ēkas visā to dzīves ciklā”, turklāt tajā būtu jāņem vērā vidiskās un ar veselību saistītās eksternalitātes, kā arī ETS paplašināšana un oglekļa cenas. Dalībvalstīm būtu jāizmanto minētā sistēma, lai nodrošinātu, ka ar pieņemtajām minimālajām energosnieguma prasībām var sasniegt mērķi “bezoglekļa vai gandrīz bezoglekļa emisijas ēkas visā to dzīves ciklā” . Ja pastāv ievērojamas neatbilstības, piemēram, pārsniedzot 15 %, starp aprēķinātajiem izmaksoptimālajiem minimālo energosnieguma prasību līmeņiem un spēkā esošajām minimālajām energosnieguma prasībām, dalībvalstīm būtu jāpamato šī neatbilstība vai būtu jāplāno piemēroti pasākumi, lai to samazinātu. […]

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Nozīmīga renovācija, ko veic esošajās ēkās, neraugoties uz to platību, nodrošina iespēju veikt izmakslietderīgus pasākumus, lai palielinātu energosniegumu . Izmakslietderības nolūkā būtu jārada iespēja ierobežot minimālās energosnieguma prasības attiecībā uz tām renovētajām ēkas daļām, kuras ir vissvarīgākās ēkas energosniegumam. Dalībvalstīm vajadzētu spēt izvēlēties definēt “nozīmīgu renovāciju” vai nu norobežojošo konstrukciju virsmas procentu izteiksmē, vai ēkas vērtības izteiksmē. Ja kāda dalībvalsts izvēlas definēt nozīmīgu renovāciju ēkas vērtības izteiksmē, varētu izmantot tādas vērtības kā aktuārā vērtība vai pašreizējā vērtība, ko pamato ar rekonstrukcijas izmaksu, izņemot zemes, uz kuras atrodas ēka, vērtību.

Nozīmīga renovācija, ko veic esošajās ēkās, neraugoties uz to platību, ir unikāla iespēja veikt izmakslietderīgus energosnieguma uzlabošanas pasākumus, jo tā notiek reizi 25 gados dzīvojamās ēkās un reizi 15 gados nedzīvojamās ēkās. Tādējādi maz ticams, ka dzīvojamās ēkas, kas renovētas šīs desmitgades laikā, līdz 2050. gadam vēlreiz tiks pamatīgi renovētas, savukārt nedzīvojamās ēkās var notikt vēl viena nozīmīga renovācijas kārta. Tomēr tas palielinās ēku renovācijas kopējās izmaksas. Tāpēc, lai renovētās ēkās nepieļautu oglekļa iesīksti, dalībvalstīm būtu jāgādā, ka šīs desmitgades laikā renovētās ēkas tiek renovētas atbilstoši bezemisiju vai gandrīz bezemisiju standartam, kas aprēķināts visā ēku dzīves ciklā.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Vērienīgās Savienības ieceres klimata un enerģētikas jomā nozīmē, ka attiecībā uz ēkām ir vajadzīgs jauns redzējums: bezemisiju ēka, kuras ļoti zemo enerģijas pieprasījumu pilnībā apmierina ar atjaunīgo energoresursu enerģiju, ja tas ir tehniski iespējams. Visām jaunajām ēkām vajadzētu būt bezemisiju ēkām, un līdz 2050. gadam par bezemisiju ēkām būtu jāpārveido visas esošās ēkas.

Klimata krīze un vērienīgās Savienības ieceres klimata un enerģētikas jomā nozīmē, ka attiecībā uz ēkām ir vajadzīgs jauns redzējums: bezemisiju ēka, kuras ļoti zemo enerģijas pieprasījumu pilnībā apmierina ar atjaunīgo energoresursu enerģiju, ja tas ir tehniski iespējams. Visām jaunajām ēkām vajadzētu būt bezemisiju ēkām, un visas esošās ēkas būtu šajā desmitgadē jārenovē par bezemisiju ēkām, lai līdz 2050. gadam nepieļautu oglekļa iesīksti un samazinātu renovācijas izmaksas .

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ir dažādi varianti, kā apmierināt efektīvas ēkas enerģētiskās vajadzības, izmantojot atjaunīgo energoresursu enerģiju: ražot atjaunīgu enerģiju objektā uz vietas no tādiem avotiem kā saules siltumenerģija , saules fotoelementi, siltumsūkņi un biomasa, izmantot atjaunīgo enerģiju, ko nodrošina atjaunīgās enerģijas kopienas vai iedzīvotāju energokopienas, un izmantot centralizētu siltumapgādi un aukstumapgādi, kura bāzēta uz atjaunīgajiem energoresursiem vai atlikumsiltumu.

Ir dažādi varianti, kā apmierināt zema enerģijas pieprasījuma un efektīvas ēkas enerģētiskās vajadzības, izmantojot atjaunīgo energoresursu enerģiju: ražot atjaunīgu enerģiju objektā uz vietas  – vai ņemt no tīkla – no tādiem avotiem kā saules siltumenerģijas risinājumi , saules fotoelementi , vēja enerģija , siltumsūkņi un biomasa, izmantot atjaunīgo enerģiju, ko nodrošina atjaunīgās enerģijas kopienas vai iedzīvotāju energokopienas, un izmantot centralizētu siltumapgādi un aukstumapgādi, kura bāzēta uz atjaunīgajiem energoresursiem vai atlikumsiltumu.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Minimālie energosnieguma standarti ir regulatīvais pamatinstruments, ar ko ierosina esošo ēku renovāciju plašā mērogā , jo tie risina tādus svarīgus renovāciju kavējošus šķēršļus kā pretrunīgas intereses un kopīpašuma struktūras, ko nevar pārvarēt ar ekonomiskiem stimuliem . Minimālo energosnieguma standartu ieviešanas rezultātā pakāpeniski būtu jāizskauž vājākā snieguma ēkas un pastāvīgi jāuzlabo nacionālais ēku fonds , tādējādi palīdzot sasniegt ilgtermiņa mērķi līdz 2050. gadam panākt dekarbonizētu ēku fondu.

Minimālie energosnieguma standarti ir regulatīvais pamatinstruments, ar ko ierosina esošo ēku renovāciju plašā mērogā. Lai nodrošinātu, ka tie atbilst paredzētajam mērķim un neveicina oglekļa iesīkstes efektu, tie jānosaka kā bezemisiju standarts; tā pamatā ir pieņēmums, ka laikposmā no 2022. līdz 2050. gadam vidēji ir gaidāma tikai viena nozīmīgas renovācijas kārta. Minimālo energosnieguma standartu ieviešanas rezultātā būtu jānonāk pie bezemisiju vai gandrīz bezemisiju ēkām , tādējādi palīdzot sasniegt ilgtermiņa mērķi līdz 2050. gadam panākt dekarbonizētu ēku fondu. Ļoti īpašos gadījumos, kad nav iespējams panākt nulles emisiju, piemēram, vēsturiskām ēkām, būtu jāpiemēro alternatīvi standarti, kam vajadzētu garantēt, ka tomēr tiek izmantotas vislabākās pieejamās metodes. Klimata ziņā labvēlīgām ēkām būtu jākompensē papildu emisijas, ko rada šīs mazāk efektīvās ēkas .

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Attiecībā uz pārējo nacionālo ēku fondu dalībvalstis var brīvi izlemt, vai tās vēlas ieviest minimālos energosnieguma standartus , kas izstrādāti valsts līmenī un pielāgoti valsts apstākļiem. Pārskatot šo direktīvu, Komisijai būtu jānovērtē, vai ir jāievieš papildu saistoši minimālie energosnieguma standarti, lai līdz 2050. gadam panāktu dekarbonizētu ēku fondu.

Dalībvalstis var brīvi izlemt, vai tās vēlas ieviest minimālos energosnieguma standartus un oglekļa nulles vai gandrīz nulles emisiju standartus tādai renovācijai, kad tiek izmantoti Eiropas, valsts un pašvaldību finanšu instrumenti. Tomēr gadījumā, ja tie tiks papildināti ar ES finanšu instrumentiem, spēkā būs ES līmeņa prasības par minimālo energosnieguma standartu attiecībā uz nulles vai gandrīz nulles oglekļa emisiju ēkām, lai līdz 2050. gadam panāktu dekarbonizētu ēku fondu.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Vietēji integrēta, uz rajonu vai apkaimi orientēta pieeja paver iespēju vispārējai renovācijai tādās ēkās, kas ir telpiski saistītas, piemēram, energoapgādes ziņā (piem., dzaudzdzīvokļu ēku kvartāli). Integrētas, uz līdzdalību un uz rajoniem orientētas pieejas plašāka izmantošana jau patlaban ir Renovācijas viļņa pamatā, un ar šo direktīvu tā būtu jāveicina. Rajonus (piemēram, kvartālus) un sociāli mazaizsargātas apkaimes šīs direktīvas kontekstā var definēt pēc vietējo un reģionālo pašvaldību ieskatiem, ņemot vērā vietējās vajadzības un atrašanās vietu.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Savienības mēroga minimālie energosnieguma standarti būtu jābalsta uz saskaņotām energosnieguma klasēm. Definējot, ka zemākajā – G – energosnieguma klasē ietilpst 15 % katras dalībvalsts nacionālā ēku fonda vājākā snieguma ēku, tiek nodrošināts, ka ar saskaņotām energosnieguma klasēm visās dalībvalstīs tiek pielikti vienādi lieli pūliņi , savukārt labākās – A – energosnieguma klases definēšana nodrošina, ka saskaņotā energosnieguma klašu skala konverģē uz kopīgo redzējumu par bezemisiju ēkām.

Savienības mēroga minimālie bezemisiju ēku energosnieguma standarti būtu jābalsta uz saskaņotām energosnieguma klasēm , lai nodrošinātu, ka visās dalībvalstīs tiek pielikti vienādi lieli pūliņi un ka saskaņotā energosnieguma klašu skala konverģē uz kopīgo redzējumu par bezemisiju ēkām.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Minimālās energosnieguma prasības esošajām ēkām un būves elementiem jau bija ietvertas aktos pirms šīs direktīvas, un tās būtu jāpiemēro arī turpmāk. Lai gan jaunieviestie minimālie energosnieguma standarti nosaka minimālo energosnieguma līmeni esošajām ēkām un nodrošina neefektīvu ēku renovāciju, esošo ēku un būves elementu minimālās energosnieguma prasības nodrošina, ka veiktā renovācija ir pietiekami pamatīga.

Minimālās energosnieguma prasības esošajām ēkām un būves elementiem jau bija ietvertas aktos pirms šīs direktīvas, un tās būtu jāpiemēro arī turpmāk , ja tās noved pie bezemisiju būvniecības, lai novērstu oglekļa iesīksti renovētās ēkās .

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai līdz 2050. gadam panāktu ļoti energoefektīvu un dekarbonizētu ēku fondu un esošās ēkas pārveidotu par bezemisiju ēkām, dalībvalstīm būtu jāizstrādā nacionālie ēku renovācijas plāni, kuri aizstās ilgtermiņa renovācijas stratēģijas un dalībvalstīm kalpos par vēl spēcīgāku, pilnībā funkcionējošu plānošanas rīku, turklāt tajos lielāka uzmanība būs pievērsta finansējumam un tam, lai ēku renovācijai būtu pieejami darbinieki ar atbilstošām prasmēm. Dalībvalstīm savos ēku renovācijas plānos būtu jānosprauž nacionālie ēku renovācijas mērķrādītāji. Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 21. panta b) punkta 7) apakšpunktu un veicinošajiem nosacījumiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/60[1], dalībvalstīm attiecībā uz ēku renovācijas plānu īstenošanu būtu jāsniedz finansēšanas pasākumu izklāsts, kā arī izklāsts par investīciju vajadzībām un administratīvajiem resursiem.

Lai līdz 2050. gadam panāktu ļoti energoefektīvu un dekarbonizētu ēku fondu un esošās ēkas pārveidotu par bezemisiju ēkām, dalībvalstīm ciešā sadarbībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām būtu jāizstrādā nacionālie ēku renovācijas plāni, kuri aizstās ilgtermiņa renovācijas stratēģijas un dalībvalstīm kalpos par vēl spēcīgāku, pilnībā funkcionējošu plānošanas rīku, turklāt tajos lielāka uzmanība būs pievērsta finansējumam un tam, lai ēku renovācijai būtu pieejami darbinieki ar atbilstošām prasmēm. Dalībvalstīm savos ēku renovācijas plānos būtu jānosprauž nacionālie ēku renovācijas mērķrādītāji. Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 21. panta b) punkta 7) apakšpunktu un veicinošajiem nosacījumiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/60[1], dalībvalstīm attiecībā uz ēku renovācijas plānu īstenošanu būtu jāsniedz finansēšanas pasākumu izklāsts, kā arī izklāsts par investīciju vajadzībām, administratīvajiem resursiem un pasākumiem, ar kuriem paredzēts atbalstīt pielāgošanās un aprites principu integrēšanu valsts ēku fonda renovācijā .

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Pakāpeniska renovācija var palīdzēt risināt augstu sākotnējo izmaksu problēmu un sarežģījumus, ar kuriem iedzīvotāji var saskarties, ja renovācija tiek veikta vienā piegājienā. Tomēr šāda pakāpeniska renovācija ir rūpīgi jāplāno, lai izvairītos no tā, ka viens renovācijas posms liek šķēršļus turpmāko posmu īstenošanai . Renovācijas pases kalpo par skaidru pakāpeniskas renovācijas ceļvedi, un tādējādi tās īpašniekiem un investoriem palīdz labāk plānot veicamo darbību termiņus un tvērumu. Tāpēc renovācijas pases visās dalībvalstīs būtu jāpadara pieejamas ēku īpašniekiem kā brīvprātīgs rīks.

Pakāpeniska renovācija nevar palīdzēt risināt augstu sākotnējo izmaksu problēmu un sarežģījumus, ar kuriem iedzīvotāji var saskarties, ja renovācija tiek veikta vienā piegājienā. Pakāpeniska renovācija rada ēkas oglekļa iesīksti, kas nodokļu maksātājiem nozīmē augstas izmaksas, un zemu ienākumu mājsaimniecības noved enerģētiskā nabadzībā. Augstu sākotnējo renovācijas izmaksu problēmas risināšanai ir vajadzīga renovācijas projektu un esošo finanšu instrumentu apvienošana, lai panāktu apjomradītus sākotnējo izmaksu samazinājumus . Renovācijas pasēm būtu jākalpo par skaidru viena piegājiena renovācijas projektu ceļvedi, apvienojot vairākas apkaimes vai pilsētas ēkas un tādējādi tās īpašniekiem un investoriem palīdzot labāk plānot veicamo darbību termiņus un tvērumu. Tāpēc renovācijas pases visās dalībvalstīs būtu jāpadara pieejamas vietējām un reģionālajām pašvaldībām kā brīvprātīgs rīks.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Jēdziens “pamatīga renovācija” Savienības tiesību aktos vēl nav definēts. Lai sasniegtu ilgtermiņa redzējumu attiecībā uz ēkām, pamatīga renovācija būtu jādefinē kā renovācija , ar kuru ēkas pārveido par bezemisiju ēkām, bet pirmajā posmā tā ir renovācija, kas ēkas pārveido par gandrīz nulles enerģijas ēkām. Šīs definīcijas mērķis ir palielināt ēku energosniegumu . Pamatīga renovācija energosnieguma vajadzībām ir lieliska iespēja pievērsties tādiem citiem aspektiem kā mazaizsargātu mājsaimniecību dzīves apstākļi, tiekšanās uz lielāku klimatnoturību un lielāku noturību pret katastrofu riskiem, arī seismisko noturību, ugunsdrošība, bīstamu vielu, arī azbesta, aizvākšana un piekļūstamība personām ar invaliditāti.

Jēdziens “pamatīga renovācija” Savienības tiesību aktos vēl nav definēts. Lai sasniegtu ilgtermiņa redzējumu attiecībā uz ēkām, pamatīga renovācija būtu jādefinē kā renovācija, kas ēkas vienā piegājienā pārveido par gandrīz nulles enerģijas ēkām. Šīs definīcijas mērķis ir nepieļaut renovētu ēku oglekļa iesīksti tādēļ, ka tiek veikta pakāpeniska renovācija, kuras dēļ samazinās vērienīgums . Pamatīga renovācija bezemisiju mērķa vajadzībām ir lieliska iespēja pievērsties tādiem citiem aspektiem kā mazaizsargātu mājsaimniecību dzīves apstākļi, tiekšanās uz lielāku klimatnoturību un lielāku noturību pret katastrofu riskiem, arī seismisko noturību, ugunsdrošība, bīstamu vielu, arī azbesta, aizvākšana un piekļūstamība personām ar invaliditāti.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstīm būtu jāatbalsta esošo ēku energosnieguma uzlabojumi, kas veicina veselīgas telpu vides panākšanu, tostarp aizvācot azbestu un citas kaitīgas vielas, nepieļaujot kaitīgu vielu nelikumīgu aizvākšanu un veicinot atbilstību spēkā esošajiem tiesību aktiem, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām 2009/148/ES (1) un (ES) 2016/2284 (2).

Dalībvalstīm un vietējām un reģionālajām pašvaldībām būtu jāatbalsta esošo ēku energosnieguma uzlabojumi, ar kuriem tiek mēģināts panākt bezemisiju ēku fondu un kuri veicina veselīgas telpu vides panākšanu, tostarp aizvācot azbestu un citas kaitīgas vielas, nepieļaujot kaitīgu vielu nelikumīgu aizvākšanu un veicinot atbilstību spēkā esošajiem tiesību aktiem, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām 2009/148/ES (1) un (ES) 2016/2284 (2).

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Apvienojumā ar lielāku atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas īpatsvaru elektrotransportlīdzekļi rada mazāk siltumnīcefekta gāzu emisiju. Elektrotransportlīdzekļi ir svarīgs elements pārejā uz tīru enerģiju, kas balstīta uz energoefektivitātes pasākumiem, alternatīvām degvielām, atjaunīgo energoresursu enerģiju un inovatīviem enerģētiskās elastības pārvaldības risinājumiem. Lai sekmētu uzlādes infrastruktūras izveidi dzīvojamo un nedzīvojamo ēku automašīnu stāvvietās, iedarbīgs līdzeklis var būt būvnormatīvi, ar kuriem ievieš mērķorientētas prasības. Dalībvalstīm būtu jānovērš tādi šķēršļi kā pretrunīgi stimuli un administratīvie sarežģījumi, ar kuriem atsevišķi īpašnieki sastopas, mēģinot savā stāvvietas vietā uzstādīt uzlādes punktu.

Apvienojumā ar lielāku atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas īpatsvaru elektrotransportlīdzekļi rada mazāk siltumnīcefekta gāzu emisiju. Elektrotransportlīdzekļi ir svarīgs elements pārejā uz tīru enerģiju, kas balstīta uz energoefektivitātes pasākumiem, alternatīvām degvielām, atjaunīgo energoresursu enerģiju un inovatīviem enerģētiskās elastības pārvaldības risinājumiem. Lai sekmētu uzlādes infrastruktūras izveidi dzīvojamo un nedzīvojamo ēku automašīnu un velosipēdu stāvvietās, iedarbīgs līdzeklis var būt būvnormatīvi, ar kuriem ievieš mērķorientētas prasības. Dalībvalstīm būtu jānovērš tādi šķēršļi kā pretrunīgi stimuli un administratīvie sarežģījumi, ar kuriem atsevišķi īpašnieki sastopas, mēģinot savā stāvvietas vietā uzstādīt uzlādes punktu.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Zaļās mobilitātes veicināšana ir svarīga Eiropas zaļā kursa daļa, un ēkām var būt svarīga loma nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšanā ne tikai elektrotransportlīdzekļu, bet arī velosipēdu uzlādes aspektā. Pāreja uz nemotorizētu mobilitāti, piemēram, velotransportu, var ievērojami samazināt transporta radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Kā noteikts 2030. gada klimata mērķrādītāja plānā, tīra un efektīva privātā un sabiedriskā transporta, piemēram, velotransporta, modālā īpatsvara palielināšana krasi samazinās transporta radīto piesārņojumu un sniegs būtiskus ieguvumus atsevišķiem iedzīvotājiem un kopienām. Nozīmīgs šķērslis velotransporta ieviešanai ir velosipēdu stāvvietas vietu trūkums gan dzīvojamās, gan nedzīvojamās ēkās. Pāreju uz tīrāku mobilitāti var sekmīgi atbalstīt ar būvnormatīviem , proti, nosakot prasības attiecībā uz minimālo vietu skaitu velosipēdu stāvvietās.

Zaļās mobilitātes veicināšana ir svarīga Eiropas zaļā kursa daļa, un ēkām var būt svarīga loma nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšanā ne tikai elektrotransportlīdzekļu, bet arī velosipēdu uzlādes aspektā. Pāreja uz nemotorizētu mobilitāti, piemēram, velotransportu, var ievērojami samazināt mobilitātes radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Kā noteikts 2030. gada klimata mērķrādītāja plānā, tīra un efektīva privātā un sabiedriskā transporta, piemēram, velotransporta, modālā īpatsvara palielināšana krasi samazinās mobilitātes radīto piesārņojumu un sniegs būtiskus ieguvumus atsevišķiem iedzīvotājiem un kopienām. Nozīmīgs šķērslis velotransporta ieviešanai ir velosipēdu stāvvietas vietu trūkums gan dzīvojamās, gan nedzīvojamās ēkās. Pāreju uz tīrāku mobilitāti var sekmīgi atbalstīt ar zemes izmantošanas un pilsētplānošanas politikas pasākumiem , proti, nosakot prasības attiecībā uz minimālo vietu skaitu velosipēdu stāvvietās.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Būtu jāizmanto viedgatavības indikators, lai izmērītu ēku spēju izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un elektroniskās sistēmas nolūkā pielāgot ēku ekspluatāciju iemītnieku un tīkla vajadzībām un uzlabot ēku energoefektivitāti un vispārējo sniegumu. Ar viedgatavības indikatoru būtu jāpalielina ēku īpašnieku un iemītnieku izpratne par to, kāda ir ēku automatizācijas un ēku inženiertehnisko sistēmu elektroniskās uzraudzības vērtība, un būtu jāsniedz pārliecība ēkas iemītniekiem par faktiskajiem ietaupījumiem, ko nodrošina šāda jauna, uzlabota funkcionalitāte. Viedgatavības indikators ir īpaši noderīgs lielām ēkām ar lielu enerģijas pieprasījumu. Attiecībā uz citām ēkām viedgatavības vērtēšanas sistēmas izmantošanai dalībvalstīm vajadzētu būt fakultatīvai.

Būtu jāizmanto viedgatavības indikators, lai izmērītu ēku spēju izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un elektroniskās sistēmas nolūkā pielāgot ēku ekspluatāciju iemītnieku un tīkla vajadzībām un uzlabot ēku energoefektivitāti un vispārējo sniegumu. Ar viedgatavības indikatoru būtu jāpalielina ēku īpašnieku un iemītnieku izpratne par to, kāda ir ēku automatizācijas un ēku inženiertehnisko sistēmu elektroniskās uzraudzības vērtība, un būtu jāsniedz pārliecība ēkas iemītniekiem par faktiskajiem ietaupījumiem, ko nodrošina šāda jauna, uzlabota funkcionalitāte. Viedgatavības indikators ir īpaši noderīgs lielām ēkām ar lielu enerģijas pieprasījumu. Attiecībā uz citām ēkām viedgatavības vērtēšanas sistēmas izmantošanai dalībvalstīm vajadzētu būt fakultatīvai. Dalībvalstis nodrošina to tehnisko darbinieku pienācīgu apmācību, kuri vietējās un reģionālajās pašvaldībās strādā ar šo jautājumu.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Savienības finanšu instrumenti būtu jāizmanto, lai šīs direktīvas mērķus varētu praktiski realizēt, tomēr neaizvietojot valsts pasākumus. Konkrēti, ņemot vērā vajadzīgo renovācijas centienu mērogu, tie būtu jāizmanto, lai nodrošinātu piemērotus un novatoriskus finansēšanas līdzekļus, ar ko sekmē investīcijas ēku energosniegumā. Tiem varētu būt svarīga nozīme, lai attīstītu valsts, reģionālus un vietējus energoefektivitātes fondus, instrumentus vai mehānismus, kas sniedz tādas finansēšanas iespējas privātīpašniekiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem un energoefektivitātes pakalpojumu uzņēmumiem.

Savienības finanšu instrumenti būtu jāizmanto, lai šīs direktīvas mērķus varētu praktiski realizēt, tomēr neaizvietojot valsts pasākumus. Konkrēti, ņemot vērā vajadzīgo renovācijas centienu mērogu, tie būtu jāizmanto, lai nodrošinātu piemērotus un novatoriskus finansēšanas līdzekļus, ar ko sekmē investīcijas ēku energosniegumā. Tiem varētu būt svarīga nozīme, lai attīstītu valsts, reģionālus un vietējus renovācijas fondus, instrumentus vai mehānismus, kas sniedz tādas finansēšanas iespējas privātīpašniekiem, pašvaldībām un vietējām iestādēm, maziem un vidējiem uzņēmumiem un energoefektivitātes pakalpojumu uzņēmumiem.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Finansējums viens pats renovācijas vajadzības neapmierinās. Lai izveidotu piemērotu veicinošo satvaru un likvidētu šķēršļus renovācijai, kopā ar finansējumu ir nepieciešams izveidot pieejamus un pārredzamus konsultatīvos rīkus un palīdzības instrumentus, piemēram, vienas pieturas aģentūras, kas sniedz integrētus energorenovācijas pakalpojumus, vai veicinātājus , kā arī īstenot citus pasākumus un iniciatīvas, piemēram, tās, kas minētas Komisijas iniciatīvā “Energoviedu ēku vieda finansēšana” .

Finansējums viens pats renovācijas vajadzības neapmierinās. Lai izveidotu piemērotu veicinošo satvaru un likvidētu šķēršļus renovācijai, kopā ar finansējumu ir nepieciešams izveidot pieejamus un pārredzamus konsultatīvos rīkus un palīdzības instrumentus, piemēram, vienas pieturas aģentūras, kas organizētu un plānotu pilnu apkaimes un/vai ēku grupu renovāciju un gādātu, ka būvniecības nozare nodrošina bezemisiju ēkas bez pārlieku augstām renovācijas izmaksām , kā arī īstenot citus pasākumus un iniciatīvas, kuru mērķis ir bezemisiju ēkas . Lai procesu varētu īstenot raiti, būs jāpieliek lielas pūles arī atbilstīgu prasmju un spēju veidošanā un izkopšanā ar mērķi risināt pašreizējo problēmu – kvalificētu darbinieku trūkumu, tostarp vietējos un reģionālajos departamentos. Tāpēc ir jāizstrādā obligātas, specializētas un kvalitatīvas apmācības plāns dalībvalstu attiecīgo iestāžu tehniskajiem/pārvaldes darbiniekiem, kuri ir iesaistīti dažādās ar šo jautājumu saistītās procedūrās.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Neefektīvas ēkas bieži vien iet roku rokā ar enerģētisko nabadzību un sociālajām problēmām. Augošās enerģijas cenas it sevišķi skar mazaizsargātās mājsaimniecības, jo tās par enerģijas produktiem tērē lielāku daļu sava budžeta. Ēku renovācija var samazināt pārmērīgus enerģijas rēķinus un tādējādi palīdzēt cilvēkiem izkļūt no enerģētiskās nabadzības un arī nepieļaut tās iestāšanos. Tajā pašā laikā ēku renovācija prasa līdzekļus, un ir svarīgi raudzīties, lai ēku renovācijas izmaksu sociālā ietekme nebūtu pārlieku liela, jo īpaši mazaizsargātām mājsaimniecībām . Renovācijas vilnī neviens nebūtu jāatstāj novārtā, un tas būtu jāuztver par izdevību uzlabot mazaizsargāto mājsaimniecību stāvokli, un būtu jānodrošina taisnīga pārkārtošanās uz klimatneitralitāti. (..)

Neefektīvas ēkas bieži vien iet roku rokā ar enerģētisko nabadzību un sociālajām problēmām. Augošās enerģijas cenas it sevišķi skar mazaizsargātās mājsaimniecības, jo tās par enerģijas produktiem tērē lielāku daļu sava budžeta. Enerģētiskās nabadzības izskaušanas nolūkā ēkas ir jārenovē atbilstīgi bezemisiju vai gandrīz bezemisiju standartam, lai krasi samazinātu enerģijas rēķinus un nodrošinātu, ka tās, kad vien iespējams, ir enerģijas ražotājas. Mazaizsargātu mājsaimniecību ēku renovācija būtu jāveic tā, lai šīm mājsaimniecībām nebūtu nekādu izmaksu. Šāda renovācija būtu jāatbalsta ar Eiropas Savienības un valsts finanšu instrumentiem. Renovācijas vilnī neviens nebūtu jāatstāj novārtā, un tas būtu jāuztver par izdevību uzlabot mazaizsargāto mājsaimniecību stāvokli, un būtu jānodrošina taisnīga pārkārtošanās uz klimatneitralitāti. (..)

Apsverot finansējumu un iespējamās garantijas, ir jāņem vērā arī jaunais slogs tiem īpašniekiem, kuru mājoklis, ko viņi gadu desmitu gaitā paši ar pūlēm ir nomaksājuši, ir viņu nodrošinājums vecumdienām. Atbalsta un garantiju mērķtiecīga virzīšana var arī šajā jomā veicināt progresu vai sniegt stimulu.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ēku fonda uzraudzīšanu atvieglo ar digitālajiem rīkiem savākto datu pieejamība, un tādējādi samazinās administratīvās izmaksas. Tāpēc būtu jāizveido nacionālas ēku energosnieguma datubāzes, un tajās iekļautā informācija būtu jānodod ES Ēku fonda observatorijai.

Ēku fonda uzraudzīšanu atvieglo ar digitālajiem rīkiem savākto datu pieejamība, un tādējādi samazinās administratīvās izmaksas. Tāpēc būtu jāizveido nacionālas SEG emisiju un ēku energosnieguma datubāzes, un tajās iekļautā informācija būtu jānodod ES Ēku fonda observatorijai.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Pēdējos gados ir novērots gaisa kondicionēšanas sistēmu skaita pieaugums Eiropas valstīs. Tas rada nopietnas problēmas slodzes maksimuma laikā, palielinot elektroenerģijas izmaksas un izjaucot enerģijas bilanci. Priekšroka būtu jādod stratēģijām, kas uzlabo ēku termoefektivitāti vasarā. Šajā nolūkā būtu jāturpina izstrādāt pasākumi, ar ko novērš pārmērīgu sakaršanu, piemēram, aizēnošana un pietiekama siltumvadītspēja ēkas konstrukcijā, kā arī pasīvās dzesēšanas paņēmienu turpmāka attīstīšana un piemērošana, galvenokārt to, kuri uzlabo telpu mikroklimatu un klimatiskos apstākļus ap ēkām.

Pēdējos gados ir novērots gaisa kondicionēšanas sistēmu skaita pieaugums Eiropas valstīs , un paredzamā globālā sasilšana, visticamāk, palielinās uzstādīto gaisa kondicionēšanas sistēmu skaitu, ja šajā desmitgadē netiks apsvērta proaktīva rīcība, lai uzstādītu pasīvus dzesēšanas risinājumus . Tas rada nopietnas problēmas slodzes maksimuma laikā, palielinot elektroenerģijas izmaksas un izjaucot enerģijas bilanci. Priekšroka būtu jādod stratēģijām, kas uzlabo ēku termoefektivitāti vasarā. Šajā nolūkā būtu jāturpina izstrādāt pasākumi, ar ko novērš pārmērīgu sakaršanu, piemēram, aizēnošana un pietiekama siltumvadītspēja ēkas konstrukcijā, kā arī pasīvās dzesēšanas paņēmienu turpmāka attīstīšana un piemērošana, galvenokārt to, kuri uzlabo telpu mikroklimatu un klimatiskos apstākļus ap ēkām.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Tā kā izšķiroša nozīme šīs direktīvas sekmīgā īstenošanā ir vietējām un reģionālām iestādēm , ar tām būtu jākonsultējas un tās būtu jāiesaista – attiecīgā gadījumā un saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem –, veicot jautājumu plānošanu, izstrādājot informēšanas, apmācības un izpratnes veicināšanas programmas un īstenojot šo direktīvu valsts vai reģionālā mērogā. Tādas konsultācijas var arī palīdzēt sekmēt to, ka vietējiem plānotājiem un būvuzraugiem sniedz atbilstīgu palīdzību nepieciešamo uzdevumu veikšanai. Turklāt dalībvalstīm būtu jādod iespēja un pamudinājums saviem arhitektiem un plānotājiem pienācīgi apsvērt, kā, plānojot, projektējot, būvējot un renovējot rūpnieciskus vai dzīvojamus rajonus, visoptimālāk kombinēt energoefektivitātes uzlabošanas, atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas un centralizētas siltumapgādes un aukstumapgādes pasākumus.

Tā kā būtiska nozīme šīs direktīvas sekmīgā īstenošanā ir vietējām un reģionālām pašvaldībām , ar tām būtu jākonsultējas un tās būtu jāiesaista – saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principu un piemērojamiem valsts tiesību aktiem –, veicot jautājumu plānošanu, izstrādājot informēšanas, apmācības un izpratnes veicināšanas programmas un īstenojot šo direktīvu valsts vai reģionālā un vietējā mērogā. Tādas konsultācijas būtu jāiekļauj nacionālajos klimata un enerģētikas daudzlīmeņu dialogos, un tās var palīdzēt sekmēt to, ka vietējiem plānotājiem un būvuzraugiem sniedz atbilstīgu palīdzību nepieciešamo uzdevumu veikšanai. Ar šo direktīvu jārada iespēja ņemt vērā dažkārt ļoti atšķirīgos apstākļus starp pilsētu teritorijām un lauku apvidiem, kuros ir liels vienas ģimenes un vairāku ģimeņu ēku īpatsvars un daudzveidīga apdzīvotības struktūra, un izstrādāt specifikācijas tā, lai tās atbilstu katra reģiona vajadzībām. Turklāt dalībvalstīm un vietējām un reģionālajām pašvaldībām būtu jādod iespēja un pamudinājums saviem arhitektiem un plānotājiem pienācīgi apsvērt, kā, plānojot, projektējot, būvējot un renovējot rūpnieciskus vai dzīvojamus rajonus, visoptimālāk kombinēt energoefektivitātes un energotaupības uzlabošanas, atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas un centralizētas siltumapgādes un aukstumapgādes pasākumus. Turklāt rūpniecisko vai dzīvojamo teritoriju plānošanas, projektēšanas, būvniecības un renovācijas procesā ir būtiski veicināt vietēji pieejamu resursu un vērtīgu ekspertu izmantošanu.

Dalībvalstīm ir būtiska loma vietējo un reģionālo pašvaldību centienu atbalstīšanā.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Priekšmets

Priekšmets

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

“bezemisiju ēka” ir ļoti augsta energosnieguma ēka, ko nosaka saskaņā ar I pielikumu, un ļoti nelielo enerģijas daudzumu, kas šādai ēkai joprojām nepieciešams, pilnībā apmierina ar objektā uz vietas saražotu atjaunīgo energoresursu enerģiju, enerģiju no atjaunīgās enerģijas kopienas Direktīvas (ES) 2018/2001 [grozītā AER direktīva] nozīmē vai enerģiju no centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas saskaņā ar III pielikumā noteiktajām prasībām;

“bezemisiju ēka” ir ēka ar ļoti mazu enerģijas un materiālu pieprasījumu visā ēkas dzīves ciklā un ļoti augstu energosniegumu , ko nosaka saskaņā ar I pielikumu, un ļoti nelielo enerģijas daudzumu, kas šādai ēkai joprojām nepieciešams, pilnībā apmierina ar objektā uz vietas saražotu vai no tīkla piegādātu atjaunīgo energoresursu enerģiju, enerģiju no atjaunīgās enerģijas kopienas Direktīvas (ES) 2018/2001 [grozītā AER direktīva] nozīmē, enerģiju no centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas vai izkliedētiem tīkla atjaunīgajiem energoresursiem saskaņā ar III pielikumā noteiktajām prasībām; “klimata ziņā labvēlīga ēka” ir ēka ar ļoti mazu enerģijas un materiālu pieprasījumu visā ēkas dzīves ciklā un ļoti augstu energosniegumu, ko nosaka saskaņā ar I pielikumu, ja ēkā saražotā vai ēkai paredzētā enerģija pārsniedz tās enerģijas pieprasījumu.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

“gandrīz nulles enerģijas ēka” ir ēka ar ļoti augstu energosniegumu, ko nosaka saskaņā ar I pielikumu, un tas nevar būt zemāks par 2023. gada izmaksoptimālo līmeni, ko dalībvalstis ziņojušas saskaņā ar 6. panta 2. punktu, un turklāt gandrīz nulles vai ļoti maza daudzuma vajadzīgo enerģiju ir ļoti lielā mērā jāsedz ar atjaunīgo energoresursu enerģiju, tostarp objektā uz vietas vai tuvumā ražotu atjaunīgo energoresursu enerģiju;

“gandrīz nulles enerģijas ēka” ir ēka ar ļoti augstu energosniegumu, ko nosaka saskaņā ar I pielikumu, un tas nevar būt zemāks par 2023. gada izmaksoptimālo līmeni, ko dalībvalstis ziņojušas saskaņā ar 6. panta 2. punktu, un turklāt gandrīz nulles vai ļoti maza daudzuma enerģijas pieprasījums ir ļoti lielā mērā jāsedz ar atjaunīgo energoresursu enerģiju, tostarp objektā uz vietas vai tuvumā ražotu atjaunīgo energoresursu enerģiju vai atgūto enerģiju ;

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

“minimālie energosnieguma standarti” ir noteikumi, kas paredz, ka esošām ēkām kādā periodā vai līdz konkrētam datumam plaša ēku fonda renovācijas plāna ietvaros vai tirgus atspērienbrīdī (pārdošana vai īre) jāpanāk atbilstība energosnieguma prasībai, un tādējādi tie ierosina esošo ēku renovāciju ;

“minimālie energoefektivitātes standarti” ir noteikumi, kas paredz, ka esošām ēkām jāpanāk atbilstība energosnieguma prasībai, proti, ka nulles vai gandrīz nulles SEG emisiju ēkas ir daļa no plaša ēku fonda renovācijas plāna, ja tās renovē līdz 2032. gadam ;

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

“pietiekamība” ir pasākumu un ikdienas prakses kopums, kas paredzēts, lai nepieļautu pieprasījumu pēc enerģijas, materiāliem, zemes un ūdens, vienlaikus planētas iespēju robežās nodrošinot visu cilvēku labklājību .

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Katra dalībvalsts izstrādā nacionālo ēku renovācijas plānu, ar ko nodrošina nacionālā dzīvojamo un nedzīvojamo ēku (gan publisko, gan privāto) fonda renovāciju, lai šis fonds līdz 2050. gadam kļūtu par sevišķi energoefektīvu un dekarbonizētu ēku fondu, ar mērķi esošās ēkas pārveidot par bezemisiju ēkām. Eiropas Savienībai būtu jānodrošina dalībvalstīm, reģioniem un pilsētām visi šo plānu izstrādei vajadzīgie instrumenti. Katrā ēku renovācijas plānā ietver:

Ceļvedī, kas minēts b) apakšpunktā, ietver nacionālos mērķrādītājus 2030., 2040. un 2050. gadam attiecībā uz energorenovācijas gada rādītāju, nacionālā ēku fonda primārās enerģijas patēriņu un enerģijas galapatēriņu un tā ekspluatācijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem; norāda konkrētus termiņus līdz 2040. un 2050. gadam, kādos ēkām jāsasniedz augstākas energosnieguma klases nekā tās, kas noteiktas 9. panta 1. punktā, saskaņā ar virzību uz nacionālā ēku fonda pārveidošanu par bezemisiju ēkām; sniedz pierādījumos balstītu aplēsi par paredzamo enerģijas ietaupījumu un plašākiem ieguvumiem (..)

Ceļvedī, kas minēts c ) apakšpunktā, ietver nacionālos mērķrādītājus 2030., 2040. un 2050. gadam attiecībā uz energorenovācijas gada rādītāju, nacionālā ēku fonda primārās enerģijas patēriņu un enerģijas galapatēriņu un tā ekspluatācijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem; norāda konkrētus termiņus līdz 2040. un 2050. gadam, kādos ēkām jāsasniedz augstākas energosnieguma klases nekā tās, kas noteiktas 9. panta 1. punktā, saskaņā ar virzību uz nacionālā ēku fonda pārveidošanu par bezemisiju ēkām; sniedz pierādījumos balstītu aplēsi par paredzamo enerģijas ietaupījumu , emisiju samazinājumu un plašākiem ieguvumiem , pamatojoties uz vietēji integrētām rajona vai apkaimes koncepcijām (..)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Energosnieguma minimālo prasību noteikšana

Energosnieguma minimālo prasību noteikšana

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek noteiktas minimālās energosnieguma prasības attiecībā uz būves elementiem, kas ir norobežojošo konstrukciju daļa un kas būtiski ietekmē norobežojošo konstrukciju energosniegumu, kad tos nomaina vai pāraprīko, un tādējādi sasniegtu vismaz izmaksoptimālu līmeni .

Kad dalībvalstis nosaka šīs prasības, tās var nošķirt jaunas ēkas un jau esošas ēkas, kā arī dažādu ēku kategorijas.

Minētajās prasībās ņem vērā vispārējos telpu mikroklimata nosacījumus, lai novērstu tādu varbūtēju negatīvu ietekmi kā, piemēram, nepietiekama ventilācija, kā arī vietējos nosacījumus, projektēto funkciju un ēkas vecumu.

Dalībvalstis savas minimālās energosnieguma prasības pārskata regulāros laikposmos, kas nav ilgāki par pieciem gadiem, un vajadzības gadījumā tās atjaunina, lai ņemtu vērā tehnikas attīstību ēku sektorā, 6. pantā noteiktā izmaksoptimālā līmeņa aprēķina rezultātus un atjauninātos nacionālos enerģētikas un klimata mērķrādītājus un rīcībpolitikas.

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek noteiktas minimālās energosnieguma prasības attiecībā uz būves elementiem, kas ir norobežojošo konstrukciju daļa un kas būtiski ietekmē norobežojošo konstrukciju energosniegumu, kad tos nomaina vai pāraprīko, un tādējādi sasniegtu neto bezemisiju standartu .

Kad dalībvalstis nosaka šīs prasības, tās var nošķirt jaunas ēkas un jau esošas ēkas, kā arī dažādu ēku kategorijas. Minētajās prasībās ņem vērā gan vajadzību pēc pienācīgiem iekštelpu vides kvalitātes apstākļiem, gan arī vietējos nosacījumus, projektēto funkciju un ēkas vecumu. Šie vietējie apstākļi būtu jāaplūko reģionālā, nevis valsts līmenī, jo nereti tie atšķiras katrā no pašvaldībām.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Izmaksu ziņā optimāla minimālo energosnieguma prasību līmeņa aprēķināšana Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 29. pantu attiecībā uz salīdzinošās metodoloģijas sistēmu izmaksoptimāla līmeņa aprēķināšanai attiecībā uz ēkām un būves elementiem piemērojamām minimālajām energosnieguma prasībām. Līdz 2026. gada 30. jūnijam Komisija pārskata salīdzinošās metodoloģijas sistēmu izmaksoptimāla minimālo energosnieguma prasību līmeņa aprēķināšanai esošajām ēkās, kurās veic nozīmīgu renovāciju, un atsevišķiem būves elementiem. (..)

Izmaksu ziņā optimāla minimālo energosnieguma prasību līmeņa aprēķināšana Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 29. pantu attiecībā uz salīdzinošās metodoloģijas sistēmu izmaksoptimāla līmeņa aprēķināšanai attiecībā uz ēkām un būves elementiem piemērojamām minimālajām energosnieguma prasībām. Līdz 2026. gada 30. jūnijam Komisija salīdzinošās metodoloģijas sistēmu izmaksoptimāla minimālo energosnieguma prasību līmeņa aprēķināšanai esošajās ēkās, kurās veic nozīmīgu renovāciju, un atsevišķiem būves elementiem aizstāj ar metodiku minimālā energosnieguma standarta aprēķināšanai, lai nodrošinātu bezemisiju un gandrīz bezemisiju ēkas . (..)

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Līdz pirmajā daļā minēto prasību piemērošanai dalībvalstis nodrošina, ka visas jaunās ēkas ir vismaz nulles enerģijas ēkas un atbilst minimālajām energosnieguma prasībām, kas noteiktas saskaņā ar 5. pantu.

Līdz pirmajā daļā minēto prasību piemērošanai dalībvalstis nodrošina, ka visas jaunās ēkas ir vismaz nulles enerģijas ēkas un atbilst minimālajām energosnieguma prasībām, kas noteiktas saskaņā ar 5. pantu.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Esošās ēkas

Esošās ēkas

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Minimālie energosnieguma standarti

Minimālie energosnieguma standarti

Dalībvalstis var lūgt pagarināt šajā punktā noteikto termiņu, ja tas ir pamatoti un ja to pieprasa Eiropas Komisijai saskaņā ar nacionālo ēku renovācijas plānu, kā minēts 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā, attiecībā uz kādu konkrētu daļu no to ēku fonda.

3. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajā ceļvedī dalībvalstis saskaņā ar virzību uz nacionālā ēku fonda pārveidošanu par bezemisiju ēkām nosaka konkrētus termiņus 2040. un 2050. gadam, kādos šajā punktā minētajām ēkām līdz jāsasniedz augstākas energosnieguma klases.

3. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajā ceļvedī dalībvalstis nosaka īpašu plānu visu ēku renovācijai atbilstīgi bezemisiju vai gandrīz bezemisiju standartam un nodrošina, ka līdz 2050. gadam kopējais ēku fonds tiek dekarbonizēts.

Dalībvalstis var arī piemērot vietējā līmenī integrētas rajonam vai apkaimei pielāgotas pieejas, nodrošinot, ka visas ēkas vidēji atbilst bezoglekļa standartiem. Attiecībā uz ēkām ar vēsturisku vērtību datumu nosaka dalībvalsts, pamatojoties uz tehnisko un īstenošanas iespēju novērtējumu. To emisijas būtu jākompensē, veicinot tādas ēkas, kam klimata ziņā ir pozitīvi rādītāji, un paplašinot no elektrotīkla piegādātās atjaunīgās enerģijas ražošanu .

Iepriekš minētās ēkas vēl būs jārenovē, lai iespējami samazinātu to oglekļa pēdu un nepieļautu, ka tiek kavēta vispārējā klimatneitralitātes mērķa sasniegšana.

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Renovācijas pase

Renovācijas pase

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ilgtspējīgas mobilitātes infrastruktūra

Ilgtspējīgas mobilitātes infrastruktūra

ja automašīnu stāvvieta atrodas fiziski blakus ēkai un – nozīmīgas renovācijas gadījumā – renovācijas pasākumi ietver automašīnu stāvvietu vai automašīnu stāvvietas elektroinfrastruktūru. Dalībvalstis nodrošina, ka priekšlaicīgi ievilkto kabeļu izmērs ir tāds, lai uzlādes punktus paredzamajā skaitā varētu izmantot vienlaikus. Atkāpjoties no pirmās daļas a) apakšpunkta, attiecībā uz jaunām biroju ēkām un biroju ēkām, kurās veic nozīmīgu renovāciju, ar vairāk nekā piecām stāvvietas vietām, dalībvalstis nodrošina, ka uz katrām divām stāvvietas vietām tiek uzstādīts vismaz viens uzlādes punkts.

ja automašīnu stāvvieta atrodas fiziski blakus ēkai un – nozīmīgas renovācijas gadījumā – renovācijas pasākumi ietver automašīnu un velosipēdu stāvvietu vai automašīnu un velosipēdu stāvvietas elektroinfrastruktūru. Dalībvalstis nodrošina, ka priekšlaicīgi ievilkto kabeļu izmērs ir tāds, lai uzlādes punktus paredzamajā skaitā varētu izmantot vienlaikus. Atkāpjoties no pirmās daļas a) apakšpunkta, attiecībā uz jaunām biroju ēkām un biroju ēkām, kurās veic nozīmīgu renovāciju, ar vairāk nekā piecām stāvvietas vietām, dalībvalstis nodrošina, ka uz katrām divām stāvvietas vietām tiek uzstādīts vismaz viens uzlādes punkts.

Ja automašīnu stāvvieta atrodas fiziski blakus ēkai un – nozīmīgas renovācijas gadījumā – renovācijas pasākumi ietver automašīnu stāvvietu vai automašīnu stāvvietas elektroinfrastruktūru. Dalībvalstis nodrošina, ka priekšlaicīgi ievilkto kabeļu izmērs ir tāds, lai visās stāvvietas vietās ierīkotos uzlādes punktus varētu izmantot vienlaikus. Ja nozīmīgas renovācijas gadījumā nav iespējams uz katru mājokli nodrošināt divas velosipēdu stāvvietas vietas, dalībvalstis nodrošina pēc iespējas vairāk velosipēdu stāvvietas vietu.

Ja automašīnu stāvvieta atrodas fiziski blakus ēkai un – nozīmīgas renovācijas gadījumā – renovācijas pasākumi ietver automašīnu stāvvietu vai automašīnu stāvvietas elektroinfrastruktūru. Dalībvalstis nodrošina, ka priekšlaicīgi ievilkto kabeļu izmērs ir tāds, lai visās stāvvietas vietās ierīkotos uzlādes punktus varētu izmantot vienlaikus. Ja nozīmīgas renovācijas gadījumā nav iespējams uz katru mājokli nodrošināt divas velosipēdu stāvvietas vietas, dalībvalstis nodrošina pēc iespējas vairāk velosipēdu stāvvietas vietu.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Komisija līdz 2025. gada 31. decembrim un pēc apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām pieņem īstenošanas aktu, kurā sīki izklāstīta tehniskā kārtība, kā sekmīgi īstenot 2. punktā minētās sistēmas piemērošanu nedzīvojamām ēkām ar apkures sistēmām vai kombinētām telpu apkures un ventilācijas sistēmām, kuru lietderīgā nominālā jauda pārsniedz 290 kW.

Komisija līdz 2025. gada 31. decembrim un pēc apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām pieņem īstenošanas aktu, kurā sīki izklāstīta tehniskā kārtība, kā sekmīgi īstenot 2. punktā minētās sistēmas piemērošanu nedzīvojamām ēkām ar apkures sistēmām vai kombinētām telpu apkures un dzesēšanas sistēmām, kuru lietderīgā nominālā jauda pārsniedz 290 kW.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Finansiālie stimuli un tirgus šķēršļi

Finansiālie stimuli un tirgus šķēršļi

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Energosnieguma sertifikāti

Energosnieguma sertifikāti

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Prasību izdot energosnieguma sertifikātu nepiemēro, ja attiecībā uz ēku vai ēkas vienību ir pieejams un ir spēkā sertifikāts, kas izdots saskaņā vai nu ar Direktīvu 2010/31/ES, vai arī ar šo direktīvu.

Prasību izdot energosnieguma sertifikātu nepiemēro, ja attiecībā uz ēku vai ēkas vienību ir pieejams un ir spēkā sertifikāts, kas izdots saskaņā vai nu ar Direktīvu 2010/31/ES, vai arī ar šo direktīvu.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstis pieprasa, lai tad, kad tiek celta, pārdota vai izīrēta kāda ēka vai ēkas vienība vai kad tiek pagarināti īres līgumi , energosnieguma sertifikātu parāda iespējamajam īrniekam vai pircējam un nodod attiecīgajam pircējam vai īrniekam.

Dalībvalstis pieprasa, lai tad, kad tiek celta, pārdota vai izīrēta kāda ēka vai ēkas vienība, energosnieguma sertifikātu parāda iespējamajam jaunajam īrniekam vai pircējam un nodod attiecīgajam pircējam vai jaunajam īrniekam.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ēku energosnieguma datubāzes 1. Katra dalībvalsts izveido nacionālu ēku energosnieguma datubāzi , ar kuras palīdzību ir iespējams vākt datus par ēku energosniegumu un nacionālā ēku fonda kopējo energosniegumu. Datubāze dod iespēju vākt datus par aptverto ēku energosnieguma sertifikātiem, inspekcijām, ēkas renovācijas pasi, viedgatavības indikatoru un aprēķināto vai uzskaitīto enerģijas patēriņu.

Ēku energosnieguma un emisiju datubāzes 1. Katra dalībvalsts izveido nacionālas ēku energosnieguma datubāzes ar reģionālu dalījumu , ar kuru palīdzību ir iespējams vākt datus par ēku energosniegumu un ar tām saistītajām emisijām, kā arī par nacionālā ēku fonda kopējo energosniegumu un emisijām . Datubāze dod iespēju vākt datus par aptverto ēku energosnieguma sertifikātiem, inspekcijām, ēkas renovācijas pasi, viedgatavības indikatoru un aprēķināto vai uzskaitīto enerģijas patēriņu.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka par šīs direktīvas īstenošanu atbildīgajām personām ir pieejami attiecīgi norādījumi un apmācība. Šādi norādījumi un apmācība pastiprina energosnieguma uzlabošanas nozīmi un, plānojot, projektējot, būvējot un renovējot rūpnieciskos vai dzīvojamos rajonus, ļauj apsvērt optimālo energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu, atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas un centralizētas siltumapgādes un aukstumapgādes kombināciju. Šādi norādījumi un apmācība var aptvert arī strukturālus uzlabojumus, pielāgošanos klimata pārmaiņām, ugunsdrošību, ar spēcīgu seismisko aktivitāti saistītus riskus, bīstamu vielu, arī azbesta, aizvākšanu, gaisa piesārņotāju emisijas (arī smalkās daļiņas) un piekļūstamību personām ar invaliditāti.

Dalībvalstis nodrošina, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām un par šīs direktīvas īstenošanu atbildīgajām personām ir pieejami attiecīgi norādījumi un apmācība. Šādi norādījumi un apmācība pastiprina enerģijas un materiālu pieprasījuma un energosnieguma uzlabošanas nozīmi , lai nodrošinātu ēku atbilstību bezemisiju un gandrīz bezemisiju standartiem visā to dzīves ciklā, un, plānojot, projektējot, būvējot un renovējot rūpnieciskos vai dzīvojamos rajonus, ļauj apsvērt optimālo enerģijas un materiālu pieprasījuma samazināšanas, energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu, nulles siltumnīcefekta gāzu emisiju, atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas un centralizētas siltumapgādes un aukstumapgādes kombināciju. Šādi norādījumi un apmācība var aptvert arī zemes izmantošanas un pilsētplānošanas rīcībpolitiku un arī strukturālus uzlabojumus, pielāgošanos klimata pārmaiņām, ugunsdrošību, ar spēcīgu seismisko aktivitāti saistītus riskus, bīstamu vielu, arī azbesta, aizvākšanu, gaisa piesārņotāju emisijas (arī smalkās daļiņas) un piekļūstamību personām ar invaliditāti.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Jaunas bezemisiju ēkas gada kopējais primārās enerģijas izmantojums atbilst tabulā norādītajām maksimālajām robežvērtībām. (..) Jaunas vai renovētas bezemisiju ēkas gada kopējais primārās enerģijas izmantojums (neto gada izteiksmē) tiek pilnībā segts ar: – objektā uz vietas saražoto atjaunīgo energoresursu enerģiju, kas atbilst Direktīvas (ES) 2018/2001 [grozītā AERD] 7. panta kritērijiem, – atjaunīgo enerģiju, ko nodrošina atjaunīgās enerģijas kopiena Direktīvas (ES) 2018/2001 [grozītā AERD] 22. panta nozīmē, vai – atjaunīgo enerģiju un atlikumsiltumu no efektīvas centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas saskaņā ar Direktīvas (ES) …/… [pārstrādāta EED] 24. panta 1. punktu. Bezemisiju ēka objektā uz vietas nerada oglekļa emisijas no fosilajiem kurināmajiem. Tikai tad, ja ēkas būtības dēļ vai tāpēc, ka nav piekļuves atjaunīgās enerģijas kopienām vai atbilstīgām centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmām, tehniski nav iespējams izpildīt pirmās daļas prasības, gada kopējo primārās enerģijas izmantojumu var segt arī ar enerģiju no tīkla, ievērojot valsts līmenī noteiktos kritērijus.

Jaunas bezemisiju ēkas gada kopējais primārās enerģijas izmantojums atbilst 4.–6. pantā izklāstītajai metodikai . Tā būtu jāizstrādā un jāpapildina ar prasībām par siltumnīcefekta gāzu emisijām, lai nodrošinātu atbilstību ES klimatneitralitātes mērķrādītājam. Jaunas vai renovētas bezemisiju ēkas gada kopējais primārās enerģijas izmantojums (neto gada izteiksmē) tiek pilnībā segts ar: – objektā uz vietas saražoto vai no tīkla nodrošināto atjaunīgo energoresursu enerģiju vai atgūto enerģiju , kas atbilst Direktīvas (ES) 2018/2001 [grozītā AERD] 7. panta kritērijiem, – atjaunīgo enerģiju, ko nodrošina atjaunīgās enerģijas kopiena Direktīvas (ES) 2018/2001 [grozītā AERD] 22. panta nozīmē, vai – atjaunīgo enerģiju un atlikumsiltumu no efektīvas centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas saskaņā ar Direktīvas (ES) …/… [pārstrādāta EED] 24. panta 1. punktu. Bezemisiju ēka objektā uz vietas nerada oglekļa emisijas no fosilajiem kurināmajiem. Tikai tad, ja ēkas būtības dēļ vai tāpēc, ka nav piekļuves atjaunīgās enerģijas kopienām vai atbilstīgām centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmām, tehniski nav iespējams izpildīt pirmās daļas prasības, gada kopējo primārās enerģijas izmantojumu var segt arī ar enerģiju no tīkla, ievērojot valsts līmenī noteiktos kritērijus.