52022AE3551

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52022AE3551 - EN

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 52022AE3551

Help

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauna Eiropas inovācijas programma”” (COM(2022) 332 final)

EESC 2022/03551

OV C 100, 16.3.2023, pp. 89–94 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

HTML

PDF

Official Journal

16.3.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 100/89

(COM(2022) 332 final)

(2023/C 100/13)

Ziņotājs:	Maurizio MENSI
Līdzziņotājs:	Christophe LEFÈVRE

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Komisija, 27.10.2022.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	10.11.2022.
Pieņemts plenārsesijā	14.12.2022.
Plenārsesija Nr.	574
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	177/0/0

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto Eiropas inovācijas programmu un jo īpaši atbalsta divējādo mērķi – stiprināt Eiropas konkurētspēju un uzlabot iedzīvotāju labklājību.

1.2.

EESK atzinīgi vērtē arī to, ka Komisija uzsvaru liek uz nepieciešamību novērst ar augošiem uzņēmumiem un dziļo tehnoloģiju uzņēmumiem saistītus trūkumus, kas patlaban pastāv Eiropas Savienībā salīdzinājumā ar trešām valstīm, kurās augošie tehnoloģiju uzņēmumi ir izplatītāki. EESK ierosina Komisijai vairāk uzsvērt nozīmi, kāda ir uzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un jo īpaši jaunuzņēmumiem un to vadītajiem inovācijas tīkliem zaļās un digitālās pārkārtošanās īstenošanā.

1.3.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikuma struktūru, kas balstās uz piecām pamatiniciatīvām. Ir jāparedz arī instrumenti sasniegto rezultātu pārbaudei un pārraudzībai.

1.4.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu izveidot padomdevēju grupu, kas izstrādātu inovācijai labvēlīgu regulējumu publisko pakalpojumu jomā, un ierosina tajā kā pilntiesīgu grupas dalībnieku iesaistīt EESK pārstāvi.

1.5.

EESK uzsver, ka svarīgi ir finansēt eksperimentu un testēšanas infrastruktūras, lai palīdzētu jaunuzņēmumiem un mazinātu plaisu starp laboratorijām un komerciālajiem lietojumiem. Šajā sakarā Komiteja atzinīgi vērtē to, ka Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas (VGAR) par valsts atbalstu pārskatīšanas projektā ir ietverts jauns jēdziens “testēšanas un eksperimentu infrastruktūra”.

1.6.

EESK atzinīgi vērtē arī iniciatīvu, kas saistīta ar publisko iepirkumu. Šajā sakarā Komiteja ierosina paredzēt vismaz viena jaunuzņēmuma dalību inovatīva iepirkuma procedūrās.

1.7.

EESK uzsver, ka ar mērķi veicināt nepārtrauktu pētniecības attīstību ir svarīgi izveidot stabilu intelektuālā īpašuma režīmu, kas būtu piemērojams jaunuzņēmumu izgudrojumiem.

1.8.

EESK mudina Komisiju, kopīgi piedaloties mazāk inovatīviem reģioniem un inovatīvākiem reģioniem, stimulēt investīciju starpreģionālo dimensiju.

1.9.

EESK uzsver, ka publiskais atbalsts būtu jāsniedz arī augstākās izglītības iestādēm un inovācijas laboratorijām. Šajā sakarā Komiteja iesaka Komisijai inovācijas mērķu īstenošanas nolūkā izmantot virkni izmēģinājuma pētniecības centru un universitāšu.

1.10.

EESK atzinīgi vērtē arī Komisijas atbalstu dalībvalstīm pārrobežu projektu izstrādē ES kopējās interesēs; tāpēc Komiteja ierosina finansēt gan pētniecības darbību, gan pētnieku profesionālo pilnveidi un nodrošināt, lai pētniecības rezultāti, kas saņem publisku atbalstu, būtu pieejami novatoriem izstrādes turpināšanai eventuāli ar Innospace platformas starpniecību.

1.11.

EESK atzinīgi vērtē norādījumu dokumenta publicēšanu, kura uzdevums ir palīdzēt ieinteresētajām iestādēm izvēlēties vispiemērotāko ES politikas programmu, un uzsver programmu horizontālās īstenošanas nozīmi.

1.12.

EESK atzinīgi vērtē ideju meklēt labvēlīgāku nodokļu režīmu akciju iegādes iespējām un starptautiski mobiliem talantīgiem cilvēkiem. Komiteja aicina Komisiju koordinēt nacionālās iniciatīvas, kuru mērķis ir atbalstīt talantus.

1.13.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas nodomu izstrādāt stabilākas un salīdzināmas datubāzu kopas un kopēju datu taksonomiju, kas varētu orientēt politiku visos līmeņos, kā arī paraugprakses izplatīšanu strukturētā veidā ar Eiropas Inovācijas padomes foruma starpniecību.

1.14.

EESK atzinīgi vērtē arī Komisijas nodomu apmainīties ar paraugpraksi un publicēt norādījumus valdībām par to, kā to izmantot, lai pārvarētu regulējuma sadrumstalotību dalībvalstīs.

2. Ievads

2.1.

Jaunās Eiropas inovācijas programmas mērķis ir panākt, lai Eiropa izvirzītos jaunā dziļo tehnoloģiju inovācijas un jaunuzņēmumu viļņa priekšplānā. Šajā nolūkā ir paredzēts:

—	uzlabot ES jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu piekļuvi finansējumam,

—	uzlabot apstākļus, kas ļautu novatoriem testēt jaunas idejas, izmantojot regulatīvās smilškastes,

—	veicināt “reģionālu inovācijas ieleju” izveidi, tostarp reģionos, kuru attīstība atpaliek,

—	piesaistīt un noturēt talantus Eiropā,

—	uzlabot politikas satvaru, izmantojot skaidrāku terminoloģiju, rādītājus un datu kopas, kā arī politikas atbalstu dalībvalstīm.

2.2.

Jaunajā Eiropas inovācijas programmā ir paredzētas 25 konkrētas darbības, kas sagrupētas piecās pamatiniciatīvās:

—	Augošo uzņēmumu finansēšana piesaistīs institucionālo un citu privāto investoru investīcijas.

—	Inovācijas veicināšana, izmantojot eksperimentu telpas un publisko iepirkumu, atvieglos inovāciju.

—

Inovācijas paātrināšana un stiprināšana Eiropas ekosistēmās visā Eiropas Savienībā ar mērķi novērst dažādu valstu un reģionu atšķirības problēmu kalpos par atbalstu reģionālu inovācijas ieleju veidošanai un to savstarpējam savienojumam, kā arī palīdzēs dalībvalstīm piešķirt vismaz 10 miljardus euro reģionālā līmeņa inovācijai, kas saistīta ar ES prioritātēm.

—	Talantu izkopšana, piesaiste un noturēšana dziļo tehnoloģiju jomā ļaus nodrošināt dziļo tehnoloģiju jomā būtisko talantu attīstību un plūsmu Eiropas Savienībā.

—	Politikas veidošanas instrumentu uzlabošana izšķiroši ietekmēs stabilu un salīdzināmu datu kopu un kopīgu definīciju (jaunuzņēmumi, augošie uzņēmumi) izstrādi un izmantošanu, kas varēs kalpot politikas ievirzei visos līmeņos visā Eiropas Savienībā.

3. Vispārīgas piezīmes

3.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē Komisijas izstrādāto Eiropas inovācijas programmu un jo īpaši tās divējādo mērķi – veicināt Eiropas konkurētspēju, no vienas puses, un Eiropas iedzīvotāju labklājību, no otras puses.

3.2.

Šajā sakarā EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisijas plāna pamatā ir vispārējais mērķis novērst pastāvošo inovācijas plaisu starp dalībvalstīm un arī ES reģionos, jo tā varētu kavēt sociālo un ekonomisko kohēziju.

3.3.

EESK uzskata, ka digitālajai dividendei vajadzētu būt pieejamai visiem ES iedzīvotājiem neatkarīgi no tā, kur viņi dzīvo. Paredzams, ka digitālā revolūcija novērsīs joprojām pastāvošos trūkumus, kuri ir radušies industriālās revolūcijas laikā un ir kļuvuši spēcīgāki dalībvalstīs, kas pievienojās ES pēc dzelzs priekškara krišanas.

3.4.

Šis aspekts ir vēl jo svarīgāks patlaban, jo mums ir būtiski, lai visas ES dalībvalstis un reģioni būtu neatkarīgi no trešām valstīm, kuras, kā parāda karš Ukrainā, pašreizējā enerģētikas krīze un mikroshēmu trūkums, ne vienmēr ir uzticamas un kuru pamatvērtības jebkurā gadījumā nav tādas pašas kā Eiropai.

3.5.

EESK atzinīgi vērtē arī to, ka Komisija uzsvaru liek uz nepieciešamību novērst trūkumus saistībā ar augošiem uzņēmumiem un dziļo tehnoloģiju uzņēmumiem salīdzinājumā ar trešām valstīm, kurās augošie tehnoloģiju uzņēmumi ir izplatītāki. EESK ierosina, lai Komisija vairāk uzsver uzņēmumu, MVU, jaunuzņēmumu un to vadīto inovācijas tīklu nozīmi zaļās un digitālās pārkārtošanās īstenošanā un veicina to konkurētspēju (1). Svarīgi ir arī veicināt iniciatīvas, kuru mērķis ir pārveidot tradicionālos uzņēmumus par inovatīviem uzņēmumiem.

3.6.

EESK uzskata, ka dziļāka un vienmērīgāka digitalizācija varētu radīt pozitīvas mijiedarbības ciklu: uzlabotos iedzīvotāju labklājība; tiktu sasniegti ilgtspējas mērķi; pastiprinātos ekonomiskā un sociālā kohēzija Eiropas Savienībā un samazinātos rūpnieciskā un ekonomiskā atkarība no trešām valstīm, kurām nav tādu pašu vērtību kā Eiropas Savienībai.

3.7.

Visu iepriekš minēto iemeslu dēļ EESK pozitīvi vērtē un pilnībā atbalsta Komisijas iniciatīvu pēc būtības.

3.8.

EESK pauž gandarījumu arī par iniciatīvas struktūru, kuras pamats ir piecas pamatiniciatīvas. Būtu vēlams paredzēt instrumentus rezultātu regulārai pārbaudei un uzraudzībai, lai vajadzības gadījumā sagatavotu nepieciešamos korektīvos un uzlabošanas pasākumus.

3.9.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu izveidot Inovācijai draudzīgu noteikumu padomdevēju grupu publisko pakalpojumu jomā, un iesaka tajā iesaistīt EESK pārstāvi ar visām locekļa tiesībām.

4. Pamatiniciatīva: augošo dziļo tehnoloģiju uzņēmumu finansēšana

4.1.

EESK ļoti atzinīgi vērtē visus pasākumus, kas ierosināti, lai samazinātu jauna pašu kapitāla izmaksas visā Eiropas Savienībā. Minētie pasākumi ietver iespēju intelektuālā īpašuma tiesības izmantot kā nodrošinājumu un priekšlikumu jaunam tiesību aktam par iekļaušanu biržas sarakstā, kurš vienkāršotu un atvieglotu sākotnējās un turpmākās prasības noteikta veida uzņēmumu iekļaušanai biržas sarakstā; tas samazinās izmaksas un palielinās juridisko noteiktību emitentiem, vienlaikus nodrošinot investoru aizsardzību un tirgus integritāti.

4.2.

EESK norāda, ka Eiropai ir vajadzīgs intelektuālā īpašuma režīms, kas pienācīgi līdzsvarotu atvērto zinātni un intelektuālo īpašumu. Šajā ziņā daudziem jaunuzņēmumiem pieder standartam būtiski patenti vai arī tie tos izmanto. Būtu jāizvairās uzlikt juridisku pienākumu (vismaz MVU) veikt to standartam būtisku patentu kopumu pārbaudes, kurus tie plāno licencēt. Šāds pienākums varētu kaitēt inovācijai, jo tas varētu paildzināt sarunas, izraisīt strīdus laikā, kad izredzes gūt ieņēmumus no licencēšanas vēl ir nenoteiktas.

4.3.

EESK atzinīgi vērtē to, ka uzsvars ir likts uz sievietēm un datu vākšanu par sievietēm un mazāk pārstāvētām grupām, lai izstrādātu mērķtiecīgu politiku, kas ļautu novērst dzimumu un citu nelīdztiesību, kura skar arī jaunuzņēmumus. ES konkurētspējas nodrošināšanai svarīga ir sieviešu nodarbinātības veicināšana inovācijas jomā, savukārt dzimumu un mazāk pārstāvētu grupu indeksa izveide ir noderīgs zināšanu instruments šā problēmjautājuma risināšanai.

4.4.

EESK vērš uzmanību uz to, ka stabiliem MVU un vidēji liela kapitāla uzņēmumiem, lai īstenotu zaļo un digitālo pārkārtošanos, svarīgi ir inovēt; šā iemesla dēļ darba kārtībā būtu jāiekļauj pasākumi, kas minētajiem uzņēmumiem palīdzētu īstenot šo projektu un veicinātu šo uzņēmumu konkurētspēju. Visumā svarīgi ir radīt vidi, kas ļautu arī tradicionāliem uzņēmumiem attīstīties par inovatīviem uzņēmumiem.

4.5.

Ņemot vērā to, ka banku produkti ir, kā norāda Komisija, galvenais uzņēmumu finansēšanas avots, EESK uzsver, cik svarīgas ir no publiskiem līdzekļiem finansētas garantijas, un aicina Komisiju izvērtēt iespēju šajā jomā atkārtot to, kas bija paredzēts pagaidu regulējumā Covid-19 un Ukrainā notiekošā kara saistībā. Šajā sakarībā ir iespējams, ka uz publiskiem līdzekļiem balstītas garantijas varētu piesaistīt ilgtermiņa investorus, kuri nevēlas uzņemties risku (piemēram, pensiju fondus un valsts ieguldījumu fondus), bet kuru finansējums Eiropā netiek pietiekami izmantots.

4.6.

EESK mudina Komisiju šīs pamatiniciatīvas īstenošanā par prioritāti noteikt pārrobežu pētniecības laboratorijas un jaunuzņēmumu atvasuzņēmumus no dažādām universitātēm. Plaša sadarbība starp universitātēm faktiski varētu stiprināt inovāciju ar praktiskiem pielietojumiem saskaņā ar augšupēju pieeju, kas šķiet piemērotāka radošuma veicināšanai.

4.7.

EESK arī mudina Komisiju koncentrēt ES atbalstu uz atsevišķām nozarēm (piemēram, uz mikroshēmām, atjaunojamiem energoresursiem utt.), lai veicinātu lietišķo pētniecību tur, kur tā faktiski ir vajadzīga ES stratēģisko mērķu sasniegšanai.

4.8.

Papildus pašu kapitāla izmaksu samazināšanai un nodokļu režīmu saskaņošanai EESK aicina Komisiju apsvērt iespēju ieviest īpašu ES “augošu uzņēmumu finansējumu”, kas būtu paredzēts noteiktu stratēģisku jaunuzņēmumu izaugsmes atbalstam. Tas var arī mazināt tā dēvētās iznīcinošās iegādes (killer acquisitions) vai interesi par pārcelšanas uz ārvalstīm, jo dibinātāji varētu attīstīt savus uzņēmumus, tos nepārdodot vai nepārvietojot.

4.9.

EESK mudina Komisiju apsvērt iespēju izveidot Eiropas digitālo tirgu jaunuzņēmumiem, lai tie varētu sadarboties ar potenciālajiem investoriem visā Eiropas Savienībā. Šāds tirgus varētu ļaut pārvarēt grūtības, kas jaunuzņēmumiem, jo īpaši mazākās dalībvalstīs, varētu rasties, meklējot vietējos investorus, un tāpēc, ka ir grūti savlaicīgi piekļūt nozīmīgai likviditātei.

4.10.

EESK uzsver, ka tehnoloģiju infrastruktūra ir svarīga, lai dziļo tehnoloģiju jaunuzņēmumi varētu izvērst tehnoloģijas. Attiecīgi šāda piekļuve būtu vairāk jāveicina un jāatvieglo. No publiskiem līdzekļiem finansētai infrastruktūrai un datiem būtu iespējams nodrošināt atvērtu un nediskriminējošu piekļuvi.

5. Pamatiniciatīva: dziļo tehnoloģiju inovācijas veicināšana, izmantojot eksperimentu telpas un publisko iepirkumu

5.1.

EESK atzinīgi vērtē to, ka ir publicēts norādījumu dokuments par regulatīvajām smilškastēm, testa vidēm un dzīvajām laboratorijām, kas ir instruments eksperimentu piesaistīšanai Eiropas Savienībā. Komiteja izceļ arī paraugprakses izplatīšanu dalībvalstīs saskaņošanas veicināšanas nolūkā.

5.2.

EESK atzinīgi vērtē arī to, ka saistībā ar valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai ir ieviests jauns noteikums, kas ļaus dalībvalstīm finansēt vairāk testēšanas un eksperimentu infrastruktūru. Šajā kontekstā EESK ierosina noteikt attiecināmā valsts publiskā finansējuma maksimālo apjomu, lai nerastos mazākām vai nabadzīgākām dalībvalstīm neizdevīga situācija, vai arī nodrošināt papildinošu ES finansējumu dalībvalstīm, kuras sacensībā par valsts atbalstu nespēj konkurēt. EESK arī ierosina publicēt ES norādījumus, kas valstu interpretācijas saskaņotu gadījumos, kad tās varētu atšķirties.

5.3.

EESK uzsver, ka svarīgi ir finansēt eksperimentu un testēšanas infrastruktūras, lai palīdzētu jaunuzņēmumiem izvērst to tehnoloģijas un mazināt plaisu starp laboratorijām un komerciālajiem lietojumiem. Šajā sakarā Komiteja atzinīgi vērtē to, ka Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas (VGAR) par valsts atbalstu pārskatīšanas projektā ir iekļauts jauns jēdziens “testēšanas un eksperimentu infrastruktūra”. Konkrēti testēšanas un eksperimentu infrastruktūras koncepts būtu jānošķir no infrastruktūras, kuru parasti dēvē par “tehnoloģiju infrastruktūru”. Šajā ziņā dominējošā ekonomiskā izmantošana var būt elements, kas ļauj atšķirt abus jēdzienus. Turklāt paziņošanas robežvērtības būtu jāvienādo 21 miljona EUR apmērā attiecībā gan uz testēšanas un eksperimentu infrastruktūru, gan uz tehnoloģiju infrastruktūru un būtu jāparedz labvēlības režīms uzņēmumiem, kas sedz vismaz 5 % no testēšanas un eksperimentu infrastruktūras investīciju izmaksām.

5.4.

EESK atzinīgi vērtē arī ar publisko iepirkumu saistīto iniciatīvu. Šajā kontekstā Komiteja ierosina apsvērt iespēju ieviest mehānismu, kas nodrošinātu vismaz viena jaunuzņēmuma dalību inovatīva iepirkuma procedūrās.

5.5.

EESK uzsver, ka ar mērķi veicināt nepārtrauktu pētniecību un izstrādi ir svarīgi izveidot stabilu intelektuālā īpašuma tiesību režīmu, kas veicinātu jaunuzņēmumu izgudrojumus. Ja komerciālie partneri pieprasa ekskluzivitāti agrīnās stadijas zinātniskiem rezultātiem (ekskluzivitāte ir vajadzīga, lai atbalstītu zinātniskās laboratorijas un sadarbotos ar tām), pastāv risks, ka zinātniskās laboratorijas šos rezultātus neturpinās attīstīt, jo tām vairs nebūs nekādas ekonomiskās intereses.

6. Pamatiniciatīva: inovācijas paātrināšana un stiprināšana Eiropas inovācijas ekosistēmās visā ES un inovācijas plaisas novēršana

6.1.

EESK mudina Komisiju stimulēt investīciju starpreģionālo dimensiju. Īpaši atzinīgi tā vērtē prioritāti, kas piešķirta dažiem starpreģionāliem inovācijas projektiem, kuri saistīti ar galvenajām ES prioritātēm (piemēram, ilgtspēju) un kuros kopīgi piedalās mazāk inovatīvi un inovatīvāki reģioni.

6.2.

EESK uzsver, ka inovācijas pamatā ir visa pētniecības un izstrādes ķēde: no zinātkāres virzītas pētniecības līdz lietišķajai pētniecībai un izstrādei, kā arī izglītībai un apmācībai, un tā ir atkarīga no spējām un resursiem, kas vajadzīgi, lai ieviestu inovācijas, kuras nosaka politiskās, kultūras un sociālekonomiskās sistēmas. Šajā saistībā EESK uzsver: lai inovācija būtu strukturāla un radītu jaunas lietišķās idejas, publiskais atbalsts būtu jāsaņem ne tikai projektiem, kas jau ir sasnieguši komercializācijas posmu, bet arī augstākajai izglītībai, tostarp profesionālai izglītībai (kura sekmē inovācijas paātrināšanos) un inovācijas laboratorijām. Šajā sakarā Komisija varētu izmantot virkni pilotuniversitāšu.

6.3.

EESK atzinīgi vērtē arī Komisijas atbalstu dalībvalstīm svarīgu pārrobežu projektu īstenošanā visas Eiropas interesēs un uzsver, ka svarīgi ir atbalstīt arī pētniecības posmu, jo inovācija ir vietējs process, kas jau no paša sākuma būtu jāatbalsta augšupējā scenārijā saskaņā ar konferences par Eiropas nākotni noslēguma ziņojumu “Eiropas nākotne” (12. un 35. priekšlikums). Tāpēc būtu jāfinansē gan pētniecības darbības, gan pētnieku profesionālā pilnveide. Publiski atbalstītiem pētniecības rezultātiem vajadzētu būt atvērtiem, lai novatori varētu turpināt tos attīstīt eventuāli ar Innospace platformas starpniecību.

6.4.

EESK atzinīgi vērtē norādījumu dokumenta publicēšanu, lai palīdzētu attiecīgajām iestādēm izvēlēties vispiemērotāko ES politikas programmu. Komiteja arī uzsver, ka svarīgi ir nevis izstrādāt stingri nodalītas stratēģiskās programmas, bet ņemt vērā to komplementaritāti un, ja iespējams, tās piemērot horizontāli.

7. Pamatiniciatīva: talantu izkopšana, piesaiste un noturēšana dziļo tehnoloģiju jomā

7.1.

EESK atzinīgi vērtē šo iniciatīvu, kuras mērķis ir palielināt iespējas un sekmēt darba devēju un talantīgu cilvēku piemeklēšanu visā Eiropā.

7.2.

EESK īpaši atzinīgi vērtē ideju izvērtēt iespēju noteikt labvēlīgāku nodokļu režīmu akciju iegādes iespējām Eiropas Savienībā.

7.3.

Lai novērstu šķēršļus talantu brīvai apritei, EESK mudina Komisiju ņemt vērā to talantīgo cilvēku fiskālo situāciju, kuri pārvietojas pāri robežām.

7.4.

EESK aicina Komisiju koordinēt nacionālās iniciatīvas, kuru mērķis ir atbalstīt talantus.

8. Pamatiniciatīva: politikas veidošanas instrumentu uzlabošana

8.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas nodomu izstrādāt stabilākas un salīdzināmākas datubāzu kopas un kopēju datu taksonomiju, kā arī strukturētā veidā izplatīt paraugpraksi ar Eiropas Inovācijas padomes foruma starpniecību.

8.2.

EESK atzinīgi vērtē arī Komisijas nodomu apmainīties ar paraugpraksi, lai apkopotu labus piemērus par regulatīvajām smilškastēm un elastīgu tiesisko regulējumu visā Eiropas Savienībā un publicētu valdībām paredzētus norādījumus par to izmantošanu. EESK mudina Komisiju izmantot šos instrumentus, lai pārvarētu regulējuma sadrumstalotību un atšķirības starp dalībvalstīm.

Briselē, 2022. gada 14. decembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Digitālās inovācijas centri un MVU” (pašiniciatīvas atzinums) (OV C 75, 28.2.2023., 82. lpp.).

Top

Choose the experimental features you want to try