EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52021XG0610(02)

Padomes secinājumi par iniciatīvu “Eiropas universitātes” – Veidot tiltu starp augstāko izglītību, pētniecību, inovāciju un sabiedrību: pavērt ceļu jaunai dimensijai Eiropas augstākajā izglītībā 2021/C 221/03

ST/8658/2021/INIT

OJ C 221, 10.6.2021, p. 14–24 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

10.6.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/14


Padomes secinājumi

par iniciatīvu “Eiropas universitātes” – Veidot tiltu starp augstāko izglītību, pētniecību, inovāciju un sabiedrību: pavērt ceļu jaunai dimensijai Eiropas augstākajā izglītībā

(2021/C 221/03)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ATGĀDINOT par šā jautājuma politisko kontekstu, kas izklāstīts šo secinājumu pielikumā;

UZSVEROT, KA:

1.

Eiropadomes 2017. gada 14. decembra secinājumos dalībvalstis, Padome un Eiropas Komisija tika aicinātas turpināt darbu ar mērķi stiprināt stratēģiskas partnerības starp augstākās izglītības iestādēm visā ES un mudināt līdz 2024. gadam izveidot aptuveni divdesmit “Eiropas universitātes”, proti, augšupēji veidotus universitāšu tīklus visā ES, kas studentiem ļaus iegūt diplomu, apvienojot studijas vairākās ES valstīs, un sekmēs Eiropas universitāšu starptautisko konkurētspēju;

2.

2018. gada 28. jūnija secinājumos Eiropadome aicināja veicināt sadarbību starp pētniecību, inovāciju un izglītību, tostarp, izmantojot Eiropas universitāšu ierosmi;

3.

Padomes 2018. gada 22. maija secinājumos par virzību uz redzējumu par Eiropas izglītības telpu (EIT) tika arī atzīts, ka iniciatīvai “Eiropas universitātes” var būt vadošā loma vienotas EIT veidošanā kopumā;

4.

Padomes 2019. gada 8. novembra Rezolūcijā par Eiropas izglītības telpas turpmāku attīstīšanu nolūkā atbalstīt uz nākotni orientētas izglītības un apmācības sistēmas tika apstiprināta iniciatīvas “Eiropas universitātes” turpmākā attīstība un pausts uzskats, ka ar to varētu būtiski uzlabot sadarbību starp iestādēm, piedāvājot dažādus iedvesmojošus redzējumus, modeļus un tēmas mijiedarbībai nolūkā turpināt EIT attīstīšanu atbilstoši sabiedrības mainīgajām vajadzībām;

5.

pirmajās kopīgajās politikas debatēs, kas notika 2019. gada 8. novembrī, finanšu un izglītības ministri uzsvēra, ka ir jāpalielina efektīvi un lietderīgi ieguldījumi izglītībā un mācībās, prasmēs un kompetencēs attiecībā uz to kvalitāti, kvantitāti, iekļautību un taisnīgumu (1);

6.

Padomes 2020. gada 27. februāra Rezolūcijā par izglītību un apmācību Eiropas pusgadā tika arī atzīts, ka ieguldījumi izglītībā un apmācībā ir visiedarbīgākie ieguldījumi, ko var veikt cilvēkos un nākotnē, un tie sniedz sociālus un ekonomiskus ieguvumus indivīdiem, darba devējiem un sabiedrībai kopumā;

7.

Prasmju programmā Eiropai, kuru Komisija pieņēma 2020. gada 30. jūnijā, ar “Eiropas universitātēm” ir paredzēts noteikt standartus augstākās izglītības iestāžu pārveidei visā EIT un Eiropas Pētniecības telpā (EPT), tādējādi arī praksē īstenojot mūžizglītību un talantu apriti. To konkrēti panāks, iniciatīvu “Eiropas universitātes” pilnībā izvēršot 2021.–2027. gada programmas Erasmus+ un programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros, kā arī izstrādājot Eiropas kompetenču satvaru pētniekiem;

8.

Padomes 2020. gada 1. decembra secinājumos par jauno EPT Padome uzsvēra, ka ir jāveido spēcīgākas sinerģijas un savstarpējas saites starp EPT un EIT augstākās izglītības elementiem, un kā iespējamas jomas mērķtiecīgākai sadarbībai identificēja institucionālo pārveidi, pētniecības karjeras, zinātnes izglītību, apmācību, starptautisko sadarbību un zināšanu apriti, kā arī atbalstīja Eiropas universitāšu apvienību pilnveidi, kas būtu modernu un iekļaujošu nākotnes augstākās izglītības iestāžu vadošais piemērs Eiropā;

9.

2020. gada Romas komunikē, ko 2020. gada 19. novembrī pieņēma Eiropas augstākās izglītības telpas (EAIT) ministru konferencē, par augstāko izglītību atbildīgie ministri norādīja, ka iniciatīvas “Eiropas universitātes” ietvaros izveidotās alianses ir svarīgs līdzeklis, ar ko pētīt iespējas dziļākai, plašākai sistēmiskai sadarbībai, kas var izrādīties noderīga tam, lai atklātu un novērstu šķēršļus augstākās izglītības iestāžu ciešākai transnacionālai sadarbībai nākotnē;

10.

Padomes Rezolūcijā par stratēģisku satvaru Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā ceļā uz EIT un turpmāk (2021–2030) tika noteikts, ka ceturtā stratēģiskā prioritāte ir stiprināt Eiropas augstāko izglītību, un atzīts, ka nākamajos desmit gados augstākās izglītības iestādes tiks mudinātas rast jaunus padziļinātas sadarbības veidus, proti, izveidojot transnacionālas alianses, tostarp, pilnībā izvēršot iniciatīvu “Eiropas universitātes”;

11.

2021. gada 28. maija secinājumos “Eiropas Pētniecības telpa: padziļināt EPT, nodrošinot pētniekiem pievilcīgu un ilgtspējīgu karjeru un darba apstākļus pētniecības jomā”;

APZINOTIES, KA:

12.

saskaņā ar subsidiaritātes principu lēmumus par augstākās izglītības politiku pieņem katra dalībvalsts atsevišķi – valsts vai reģionālā līmenī;

13.

augstākās izglītības iestādes ir autonomas. Viens no to pamatuzdevuma un darbību galvenajiem principiem ir akadēmiskā un zinātniskā brīvība (2);

14.

Eiropas augstākās izglītības iestāžu daudzveidība, ņemot vērā to vēsturi, organizatoriskās struktūras, studiju jomas un reģionus, kuros šīs iestādes atrodas un ar kuriem tās saistītas, ir ļoti liela;

15.

“Eiropas universitātes” vēl atrodas savas attīstības sākumposmā, un, lai atbalstītu saskaņotu un uz nākotni vērstu politiku, ir vajadzīgs plašāks novērtējums un pierādījumos balstīta informācija par izraudzīto 41 izmēģinājuma projektu un to rezultātiem;

16.

“Eiropas universitātes” ir atvērtas partneriem no visu veidu augstākās izglītības iestādēm, sasaistot akadēmisko un neakadēmisko aprindu partnerus un darba tirgu un vienlaikus kopumā aptverot daudzveidīgu sadarbību ar plašu ģeogrāfisko tvērumu visā Eiropā;

17.

“Eiropas universitātes” būtiski palīdzēs īstenot vērienīgo redzējumu par inovatīvu, globāli konkurētspējīgu un pievilcīgu EIT un EPT pilnīgā sinerģijā ar EAIT, palīdzot vairot izcilības dimensiju augstākajā izglītībā, pētniecībā un inovācijā un vienlaikus veicinot dzimumu līdztiesību, iekļautību un taisnīgumu, radot iespējas netraucētai un vērienīgai transnacionālai sadarbībai starp augstākās izglītības iestādēm Eiropā un iedvesmojot uz augstākās izglītības pārveidi;

18.

“Eiropas universitātēm” ir potenciāls uzņemties ļoti būtisku lomu izglītības, apmācības un pētniecības pielāgošanā digitālajam laikmetam saskaņā ar Digitālās izglītības rīcības plānu (2021–2027), EIT un EPT, attīstot Eiropas starpuniversitāšu pilsētiņas. Ar šo iniciatīvu tiks veicinātas sinerģijas starp augstāko izglītību un pētniecību, ar atvērtās zinātnes, atvērtās izglītības un atvērto datu palīdzību (3) īstenojot inovatīvus digitālās mācīšanās un mācīšanas modeļus;

ATZĪMĒ, KA:

19.

pēc diviem Erasmus+ uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, ko papildināja ar atbalstu programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros, 41 ”Eiropas universitāšu” izmēģinājuma alianse, kurā iesaistītas vairāk nekā 280 augstākās izglītības iestādes, tādējādi aptverot 5 % no visām augstākās izglītības iestādēm visā Eiropā un ar potenciālu iesaistīt 20 % Eiropas studentu, tagad strādā pie sava kopīgā redzējuma un institucionālām pārmaiņām ar mērķi panākt strukturālu, sistēmisku un ilgtspējīgu ietekmi uz izglītību un mācībām, pētniecību un inovāciju un sniegt pakalpojumus sabiedrībai;

20.

pirmajos divos uzaicinājumos tika mēģināts panākt pareizo līdzsvaru starp kvalitāti un izcilību, no vienas puses, un iekļaujošu un taisnīgu ģeogrāfisko aptvērumu, no otras puses, tādējādi atbalstot inovatīvu izglītību, zināšanu pārnesi, pētniecību un inovāciju, lai sasniegtu iniciatīvas mērķus, piemēram, Eiropas kohēziju un konkurētspēju, un vienlaikus popularizējot Eiropas vērtības un stiprinot Eiropas identitāti;

21.

augstākās izglītības iestādes ir pierādījušas savu noturību Covid-19 pandēmijas ietekmes pārvarēšanā, taču pandēmija ir arī atklājusi nepilnības attiecībā uz vienlīdzīgu piekļuvi un atbalstu studentiem, personālam un pētniekiem, jo īpaši tiem, kam ir mazāk iespēju un vājākas digitālās kompetences, kā arī mobiliem pētniekiem karjeras sākumposmā. Saskaņā ar aptauju (4) pirmo 17 “Eiropas universitāšu” dalībnieki uzskatīja, ka dalība aliansē tiem ir palīdzējusi pārvarēt krīzi un, iespējams, ļaus ātrāk atgūties, apvienojot savus resursus un stiprās puses;

22.

Eiropas darba tirgi strauji mainās tehnoloģiju attīstības, digitālās un zaļās pārkārtošanās un ekonomikas pārstrukturēšanas dēļ, taču tos ietekmē arī Covid-19 pandēmija. Elastīgas mācīšanās iespējas un formāti ir nepieciešami visos dzīves posmos un visās disciplīnās un nozarēs. Tā ir iespēja augstākās izglītības iestādēm izstrādāt inovatīvas mācību programmas, studiju programmas, kā arī elastīgas mācīšanās iespējas un alternatīvus mācīšanās veidus, lai augstākajā izglītībā uzlabotu kvalitāti un pastiprinātu iekļautību un dzimumu līdztiesību, kā arī izstrādātu izglītības un pētniecības programmas, kas spēj reaģēt uz digitālo un zaļo pārkārtošanos un svarīgākajām sociālekonomiskajām problēmām, vienlaikus saglabājot apņēmību tiekties pēc izcilības;

23.

“Eiropas universitātēm” ir potenciāls, izmantojot radošu talantu plūsmu, veicināt uzņēmējdarbību un transversālas prasmes un sekmēt inovāciju, lai tādējādi atbalstītu jaunuzņēmumu un MVU izveidi un izvēršanu Eiropā, jo īpaši, veidojot un pastiprinot tehnoloģiju pārnesi vai daloties zināšanās un tehnoloģiju pārneses spējā, tādējādi potenciāli atbalstot tādu jaunu koncepciju izstrādi, kuru rezultātā, visticamāk, var rasties revolucionāras vai jaunus tirgus veidojošas inovācijas;

24.

“Eiropas universitātes” izstrādā problēmu risināšanā balstītas pieejas kopīgai izglītībai, pētniecībai un inovācijai, lai palielinātu starpdisciplināri kritisko masu; tās kopīgi izmanto spējas un apvieno resursus, pastiprina karjeras akadēmiskajā un pētniecības jomā pievilcību, atbalsta institucionālas pārmaiņas, piemēram, izmantojot iekļaujošus dzimumu līdztiesības plānus, un stiprina sadarbību ar apkārtējās ekosistēmas dalībniekiem; tās strādā pie tā, lai panāktu atvērto zinātni un atvērto izglītību, sadarbojas ar iedzīvotājiem, lai risinātu sabiedrības problēmas, un stiprina izcilību izglītībā un pētniecībā, lai nodrošinātu globālo konkurētspēju;

ATZINĪGI VĒRTĒ:

25.

to, ka daudzi Eiropas augstākās izglītības kopienas locekļi un daudzas iniciatīvā ieinteresētās personas uz to ir pozitīvi reaģējušas un tādējādi ļāvušas sasniegt jau panākto progresu;

26.

iniciatīvas “Eiropas universitātes” pilnīgu izvēršanu 2021.–2027. gada programmas Erasmus+ un programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros un paredzētās sinerģijas ar citām programmām kā daļu no jaunu kopīgu un integrētu ilgtermiņa ilgtspējīgo stratēģiju izstrādes attiecībā uz izglītību un mācībām, pētniecību, inovāciju un pakalpojumiem sabiedrībai, tādējādi stiprinot “zināšanu četrstūri” (5);

27.

to, ka iniciatīvas “Eiropas universitātes” mērķis ir panākt, lai paplašinātā sadarbība starp augstākās izglītības iestādēm visā Eiropā būtu kvalitatīvāka un vērienīga, vienlaikus izmantojot sinerģijas, piemēram, ar Erasmus Mundus kopīgajiem maģistra grādiem, programmas Erasmus+ sadarbības partnerībām un inovācijas aliansēm, Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta zināšanu un inovāciju kopienām (ZIK-EIT), Eiropas Inovācijas padomi (EIP), programmas “Apvārsnis Eiropa” Marijas Sklodovskas Kirī vārdā nosauktajām darbībām (MSKD) vai stratēģiskām partnerībām valsts, reģionālu un Eiropas programmu ietvaros, kā arī ar citiem esošiem sekmīgiem sadarbības modeļiem;

ATZĪST, KA:

28.

iniciatīvas “Eiropas universitātes” mērķis ir veicināt vienotāku, inovatīvāku, digitālāku, savienotāku un zaļāku plašākai pasaulei atvērtu Eiropu, pastiprinot Eiropas augstākās izglītības iestāžu noturību, izcilību, ģeogrāfisko un sociālo iekļautību, dzimumu līdztiesību, pievilcību un starptautisko konkurētspēju;

29.

“Eiropas universitāšu” mērķis ir palīdzēt uzlabot transnacionālās sadarbības kvalitāti, izmantojot starpiestāžu stratēģijas, kas apvieno mācīšanos un mācīšanu, pētniecību, inovāciju un zināšanu pārnesi ekonomikā un sabiedrībā, kā arī veicināt politikas un sabiedrības pārmaiņas;

30.

“Eiropas universitātes” var būt nozīmīgi mācīšanās un mācīšanas metožu pārveides un inovācijas paātrinātāji. Tās ir arī svarīgas platformas turpmākai pētniecības un inovācijas dimensiju attīstībai augstākās izglītības iestādēs, un tām jātiecas nodrošināt pētniecībā balstītu mācīšanos, kā arī elastīgu un pievilcīgu ilgstošu karjeru pētniecības un mācīšanas jomā;

31.

saskaņā ar redzējumu par EIT un tās izveidi līdz 2025. gadam un par EPT un ņemot vērā Romas ministru komunikē, “Eiropas universitātēm” – pilnībā ievērojot dalībvalstu kompetenci un subsidiaritātes, institucionālās autonomijas, akadēmiskās brīvības principu un saskaņā ar valsts un reģionālajiem apstākļiem, kā arī ciešā sadarbībā ar dalībvalstu augstākās izglītības iestādēm – būtu jāorientējas uz šādiem uzdevumiem:

a)

popularizēt kopīgu Eiropas redzējumu, tostarp akadēmiskās pamatvērtības, ar ko visiem izglītojamajiem, mācībspēkiem, pētniekiem un personālam palīdz veidot spēcīgāku Eiropas identitāti, tādējādi viņiem nodrošinot zināšanas, prasmes un kompetences, kas nepieciešamas, lai īstenotu pāreju uz ilgtspējīgāku, noturīgāku un iekļaujošāku Eiropu un lai sadarbotos un kopīgi veidotu zināšanas dažādās Eiropas un pasaules kultūrās, dažādās valodās, pāri robežām, visās nozarēs un akadēmiskajās disciplīnās;

b)

izveidot Eiropas starpuniversitāšu pilsētiņas, balstoties uz iekļautību, taisnīgumu, dzimumu līdztiesību un izcilību mācīšanās, mācīšanas, pētniecības un inovācijas jomā un aptverot plašu ģeogrāfisko tvērumu visās Eiropas daļās;

c)

veicināt kopīgas, integrētas ilgtermiņa izglītības un mācību, pētniecības un inovācijas stratēģijas, kā arī pakalpojumus sabiedrībai, lai uzlabotu Eiropas augstākās izglītības iestāžu kvalitāti, pievilcību, konkurētspēju un atbilstību un stiprinātu “zināšanu četrstūri”. Augstākās izglītības iestādes apvieno tiešsaistes un fiziskos resursus, kursus, speciālās zināšanas, personālu, datus un infrastruktūru, lai izmantotu savas stiprās puses un kļūtu noturīgākas;

d)

izpētīt jaunus un pievilcīgus veidus mācībspēku, personāla un pētnieku pieņemšanai darbā, atalgošanai, novērtēšanai un profesionalizācijai, strādājot pie tā, lai panāktu labāku atzīšanu un līdzsvaru starp izglītības, pētniecības, vadības un uzņēmējdarbības sasniegumiem, tādējādi veicinot paraugpraksi attiecībā uz pieņemšanu darbā un karjeras attīstību, vienlaikus ievērojot darba un privātās dzīves līdzsvaru un pilnveidojot snieguma atkārtotu atzīšanu un novērtēšanu;

e)

izveidot arvien spēcīgākas alianses, pētot iespējas, kā dažādu valsts sistēmu ietvaros kopīgi uzņemt studentus un kopīgi pieņemt darbā akadēmiskos mācībspēkus un pētniekus, lai šo alianšu ietvaros viņu karjeru izglītības un pētniecības jomā padarītu pievilcīgāku, ilgtspējīgāku un elastīgāku;

f)

risināt sabiedrības problēmas un pievērsties prasmju vajadzībām Eiropā, strādājot partnerībā un veidojot Eiropas studentu un akadēmisko aprindu pārstāvju grupas, kas rada zināšanas, ir starpdisciplināras un transnacionālas un kas darbojas kopā ar pētniekiem un uzņēmējdarbības, inovācijas un plašāku kopienu pārstāvjiem. Sadarbojoties ar apkārtējām inovācijas ekosistēmām, augstākās izglītības iestādes sagatavo studentus, absolventus un pētniekus karjeras sākumposmā tam, lai viņi spētu maksimāli palielināt savu nodarbināmību, izmantot piedāvātās iespējas un kļūt par tādu pārmaiņu virzītājspēkiem, kuru mērķis ir panākt divējādo – zaļo un digitālo – pārkārtošanos; tās arī paplašina un stiprina doktorantūras un pēcdoktorantūras mācību programmas papildus akadēmiskajai izglītībai, lai attiecīgā gadījumā iekļautu transversālās prasmes, kas ir vērtīgas citās nozarēs;

g)

virzīties uz to, lai, pamatojoties uz Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, visos līmeņos un disciplīnās tiktu integrēta izglītība ilgtspējīgai attīstībai, veicināta STEAM (6) pieeja un panākts, ka STEM jomas un karjera akadēmiskajā un pētniecības jomā kļūst pievilcīgākas, tostarp sievietēm;

h)

mācību programmās iekļaut kombinētus mobilitātes veidus, t. i., fizisku mobilitāti (kurai arī turpmāk jābūt pamatformātam), jauktu (7) un/vai virtuālu (8) mobilitāti, lai saskaņā ar kvalitātes standartiem Eiropā un dalībvalstīs (9) palielinātu studentu un absolventu mobilitāti visos līmeņos un panāktu, ka internacionalizācija pašu mājās kļūst par realitāti;

i)

panākt mūžizglītības īstenošanu augstākajā izglītībā, piedāvājot dažādas izglītības iespējas un ieviešot inovatīvas un uz studentiem vērstas pedagoģijas metodes, ko kopīgi nodrošina visās Eiropas starpuniversitāšu pilsētiņās, kur daudzveidīgs studentu sastāvs visos savu studiju un karjeras līmeņos var izmantot elastīgus mācīšanās veidus. Kaut arī mikroapliecinājumi (10) nav atkāpe no pilno studiju programmu pamatprincipa un to nevājina, tie varētu palīdzēt paplašināt mācīšanās iespējas, lai varētu uzņemt netipiskus izglītojamos un apmierināt pieprasījumu pēc jaunām prasmēm darba tirgū; padarīt mācīšanās pieredzi elastīgāku un modulārāku; atbalstīt piekļuvi augstākajai izglītībai; un iesaistīt izglītojamos neatkarīgi no viņu iepriekšējās kvalifikācijas vai izcelsmes, veicinot pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides iespējas un vienlaikus nodrošinot kvalitatīvu izglītību;

j)

veicināt praktisku un/vai darbā balstītu pieredzi, ko atbalsta ārējie mentori, lai veicinātu uzņēmējdarbībai piemērotu domāšanu un attīstītu pilsonisko līdzdalību;

k)

censties alianšu ietvaros panākt studentu līdzsvarotu mobilitāti, personāla mobilitāti un intelekta apriti;

l)

radīt jaunu, iekļaujošāku un inovatīvāku mācīšanās vidi, kas sasniedz visus izglītojamos, tostarp nelabvēlīgā situācijā esošus un netradicionālus izglītojamos, un palīdzēt stiprināt Eiropas augstākās izglītības sistēmu kvalitāti un sociālo dimensiju;

m)

palīdzēt stiprināt augstākās izglītības iestāžu pētniecības un inovācijas dimensijas Eiropā, izstrādājot kopīgu programmu, vienotas infrastruktūras un resursus, veicinot kritisko masu, stiprinot cilvēkkapitālu un iesaistot mācīšanas un pētniecības jomā neakadēmiskus dalībniekus, veidojot saikni ar apkārtējām inovācijas ekosistēmām, ar iedzīvotājiem un sabiedrību;

n)

veicināt to, ka “Eiropas universitātes” tiek izmantotas kā izmēģinājuma vietas inovatīvai mācīšanai un pētniecībai, ietverot akadēmiskās karjeras novērtēšanas un atalgojuma sistēmas, kurās cita starpā tiek ņemta vērā atvērtās zinātnes prakse, mācīšanas kvalitāte, zināšanu nodošana un informēšana; uzlabotas tenūrgaitas sistēmas un nostiprināta karjeras vadība un dažādošana; un atvērtās zinātnes principu un prakses pieņemšana, tostarp Eiropas atvērtās zinātnes mākoņa un atvērtās piekļuves izdevējinfrastruktūru, zināšanu un datu apmaiņas, kā arī atvērtas sadarbības, pieņemšana;

o)

veicināt to, lai tiktu apstiprināta “Eiropas pētnieku harta” un “Rīcības kodekss par pētnieku pieņemšanu darbā (11)” un to īstenošanas mehānismi, tostarp Cilvēkresursu stratēģija pētniekiem (HRS4R) un EURAXESS, Padomes secinājumi par Eiropas Pētniecības padziļināšanu un turpmākā EPT talantu platforma, kuru mērķis ir veicināt Eiropas praksi attiecībā uz karjeras attīstību pētniecības jomā, kuru piemēro dažādām karjeras iespējām;

p)

mudināt pilnībā izmantot ES izcilās pētniecības un inovācijas spējas augstākās izglītības un pētniecības nozarēs, atbalstot augsti kvalificētus un konkurētspējīgus Eiropas pētniekus, palielinot pētniecības izcilību un stiprinot zināšanu pārnesi un inovācijas spējas Eiropā, ko panāk, veidojot ciešākas saiknes ar programmu “Apvārsnis Eiropa” un nodrošinot, ka attiecīgā karjera ir īstenojama pāri robežām, visās disciplīnās un nozarēs;

q)

palīdzēt apzināt šķēršļus, kas traucē pilnībā izmantot iniciatīvas “Eiropas universitātes” potenciālu, un, cik vien iespējams, ierosināt risinājumus, kas varētu dot labumu visai augstākās izglītības sistēmai un kas jāpieņem juridiski atbildīgā lēmumu pieņemšanas līmenī;

r)

darboties kā paraugs Eiropas augstākās izglītības pārveidei, Boloņas svarīgāko saistību turpmākai īstenošanai, tostarp kvalifikāciju un mobilitātes periodu automātiskai atzīšanai ārvalstīs, un kā tiltam starp EIT un EPT pilnīgā sinerģijā ar EAIT;

s)

palīdzēt palielināt pētniecības izcilību un izglītības kvalitāti, tostarp starptautiskā kontekstā, tādējādi veicinot Eiropas augstākās izglītības nozares konkurētspēju laikā, kad notiek globāla sacensība par talantiem, tostarp ar augstākās izglītības iestāžu internacionalizāciju, sadarbību globālu problēmu risināšanā, akadēmisko pamatvērtību, kā arī kopīgu Eiropas vērtību popularizēšanu, sadarbību ārvalstu iejaukšanās novēršanā, pētniecības novērtēšanas sistēmu un karjeras reformu un pētniecības rezultātu un intelektuālā īpašuma aizsardzību saskaņā ar atvērtās piekļuves un atvērto datu principiem ES līmenī,

AICINA DALĪBVALSTIS, PILNĪBĀ IEVĒROJOT SUBSIDIARITĀTES, INSTITUCIONĀLĀS AUTONOMIJAS, AKADĒMISKĀS BRĪVĪBAS PRINCIPU UN SASKAŅĀ AR VALSTS APSTĀKĻIEM:

32.

pilnībā izmantot visu pieejamo reģionālo, valsts un ES finansēšanas mehānismu potenciālu, tostarp jaunās iespējas saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu, Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, programmu “Apvārsnis Eiropa” un InvestEU, lai stiprinātu saiknes starp izglītību un mācībām, pētniecību un inovāciju nolūkā atbalstīt iniciatīvu “Eiropas universitātes”;

33.

censties, ja iespējams, rast līdzfinansēšanas mehānismus augstākās izglītības iestādēm, kas iesaistītas Eiropas universitāšu iniciatīvā, pamatojoties uz to pamatfinansējumu un uz sniegumu balstītu finansējumu vai īpašām finansēšanas programmām, vai stratēģiskiem fondiem;

34.

atbalstīt spēju veidošanu reģionos ar zemāku pētniecības un inovācijas intensitāti, tādējādi galu galā palīdzot samazināt plaisu pētniecības un inovācijas jomā, kā arī reģionālas atšķirības augstākās izglītības piekļūstamībā, stiprinot izcilību un veicinot līdzsvarotāku augstākās izglītības iestāžu dalību arī turpmākās aliansēs;

35.

sadarboties starptautiskā, valstu un reģionālā līmenī, kā arī starp valdībām un iestādēm, lai apzinātu un vajadzības gadījumā likvidētu šķēršļus saderīgākām augstākās izglītības sistēmām un ciešākām augstākās izglītības iestāžu stratēģiskām aliansēm, balstoties uz plašo darbu, kas jau ir paveikts ar EIT, EAIT un EPT starpniecību;

36.

pilnībā izmantot atbalsta pasākumus, piemēram, Eiropas studenta kartes iniciatīvu, automātisku savstarpēju kvalifikāciju un mobilitātes periodu atzīšanu (12) studiju un mācību programmās, tostarp ar digitāliem līdzekļiem, lai novērstu šķēršļus mobilitātei un karjeras attīstībai;

37.

apzināt un vajadzības gadījumā likvidēt šķēršļus Eiropas pieejai kopīgu programmu kvalitātes nodrošināšanai, stiprinot institucionālas saiknes un procedūras starp novērtēšanas, akreditācijas un kvalitātes nodrošināšanas aģentūrām, kas reģistrētas Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā (EQAR), lai rastu automātiskas savstarpējas atzīšanas kārtību, kā arī veicinot kvalitātes nodrošināšanas procedūru īstenošanu un rosinot studiju programmu kopīgu novērtēšanu un akreditāciju;

38.

aizstāvēt un veicināt akadēmisko brīvību un institucionālo autonomiju kā labi funkcionējošas, uz kvalitāti balstītas un dinamiskas augstākās izglītības sistēmas centrālo principu saskaņā ar saistībām, ko uzņēmušies par EAIT augstāko izglītību atbildīgie ministri un pētniecību ministri (13);

AICINA KOMISIJU UN DALĪBVALSTIS SASKAŅĀ AR SAVU ATTIECĪGO KOMPETENCI UN PILNĪBĀ IEVĒROJOT SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU:

39.

turpināt veicināt izcilu, elastīgu, daudzveidīgu, kopumā ģeogrāfiski līdzsvarotu un ilgtspējīgu alianšu modeļu izveidi, kas saistīti ar vietējām un reģionālajām ekosistēmām, veicinot izglītību, pētniecību, inovāciju un radošumu, un tādas labas sadarbības prakses izstrādi, kas var iedvesmot citas augstākās izglītības iestādes, tiecoties panākt studentu vienmērīgu līdzsvarotu mobilitāti, mācībspēku un personāla mobilitāti un intelekta apriti, kā arī atvērtu pieņemšanu darbā un pievilcīgākus karjeras un darba apstākļus pētniekiem un personālam;

40.

nodrošināt izaugsmi, cita starpā dodot iespēju “Eiropas universitātēm” dalīties savā labajā praksē un pieredzē ar visām augstākās izglītības iestādēm visā Eiropā, nodrošinot, ka “Eiropas universitāšu” izvērstās reformas, rezultāti un inovācijas ir pilnībā pieejamas tiem, kas nepiedalās šajās aliansēs, vienlaikus novērtējot pieredzi, kas gūta citās starptautiskās sadarbības iniciatīvās;

41.

kopīgi izpētīt pasākumus, kas jāveic, lai varētu testēt mikroapliecinājumu izmantošanu augstākajā izglītībā, kas palīdzētu paplašināt mācīšanās iespējas un stiprinātu augstākās izglītības iestāžu lomu mūžizglītībā;

42.

atbalstīt “Eiropas universitātes”, vienlaikus respektējot to institucionālo autonomiju, lai radītu spējas un piemērotu vidi, kas veicinātu ilgtspējīgu modernu infrastruktūru un karjeras ceļus, kā arī pievilcīgus darba apstākļus, un veicinātu intelekta apriti starp visiem partneriem;

43.

radīt spēcīgākas sinerģijas starp Eiropas izglītības telpas, EPT un EAIT augstākās izglītības dimensiju. “Eiropas universitātēm” var būt ļoti būtiska loma, veidojot nozīmīgas saiknes ar to pētniecības un uz izaicinājumiem balstītas mācīšanās un mācīšanas pieejām;

44.

apsvērt ilgtspējīgākus finansēšanas instrumentus “Eiropas universitātēm”, tostarp, izmantojot reģionālas un valsts līmeņa sinerģijas ar Eiropas shēmām, lai tās spētu īstenot savu vērienīgo stratēģiju, kas prasa strukturālas un institucionālas pārmaiņas. Lai sasniegtu iniciatīvas vērienīgos mērķus, būs vajadzīgs mērķim atbilstošs finansējums katrai aliansei, tostarp jau izraudzītajām aliansēm, vienlaikus ņemot vērā sadarbības modeļu daudzveidību un dažādību valstu un reģionālajās finansēšanas sistēmās;

45.

veicināt inovatīvas, efektīvas un iekļaujošas mācīšanās, mācīšanas, atvērtās zinātnes un atvērtās izglītības prakses izstrādi un izmantošanu, kā arī vienkāršotas administratīvās procedūras, atbalstot “Eiropas universitātes” digitālo infrastruktūru un IT rīku stratēģiju izstrādē un īstenošanā;

46.

atbalstīt “Eiropas universitātes” attiecībā uz vērienīgā mērķa sasniegšanu, proti, panākt, ka 50 % studentu ir mobili (14), galveno uzmanību pievēršot līdzsvarotām fiziskas, virtuālas vai jauktas mobilitātes shēmām un intelekta apritei, atzīstot, ka fiziskā mobilitāte ir prioritāte un to nevar aizstāt ar citiem mobilitātes veidiem, kam ir papildinoša loma;

47.

nodrošināt, ka iniciatīva ir balstīta uz iekļaušanu un izcilību, ir pieejama visu veidu augstākās izglītības iestādēm un visiem studentiem, mācībspēkiem, personālam un pētniekiem, veicinot kopīgu un vienotu infrastruktūru, aprīkojuma un iekārtu izmantošanu;

48.

regulāri un kopīgi uzraudzīt (15) stāvokli iniciatīvas “Eiropas universitātes” 41 aliansē, kā arī iespējamās papildu alianses – ciešā sadarbībā ar “Eiropas universitātēm” un visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai dokumentētu sasniegtos rezultātus un panākto ietekmi uz izglītības un pētniecības dimensijām, kā arī sabiedrību un lai apzinātu šķēršļus, trūkumus, problēmas un iespējamos risinājumus, lai nodrošinātu to transnacionālo darbību netraucētu darbību un īstenošanu;

49.

organizēt pastāvīgu apmaiņu starp Eiropas Komisiju, dalībvalstīm, “Eiropas universitātēm” un ad hoc ekspertu grupu, kurā ir dalībvalstu eksperti un citas attiecīgās ieinteresētās personas, lai uzraudzītu progresu, apspriestu un novērstu pastāvošos šķēršļus sadarbībai, izstrādātu risinājumus un ieviestu tos;

50.

mudināt augstākās izglītības iestādes veikt nepārtrauktu pārveidi, lai pilnīgā sinerģijā ar EAIT maksimāli pildītu savus pamatuzdevumus, kas aptver izglītību, pētniecību, inovāciju un pakalpojumus sabiedrībai EIT un Eiropas pētniecības telpā;

51.

atbalstīt ilgtspējīgu sadarbību starp augstākās izglītības iestādēm Eiropas līmenī, īstenojot gan EIT, EPT, gan EAIT mērķus, un stiprināt “Eiropas universitāšu” konkurētspēju starptautiskā kontekstā un globālo sacensību par talantu piesaistīšanu un noturēšanu, kā arī dot tām iespēju veidot saikni ar vietējām un reģionālām ekosistēmām;

52.

atbalstīt un mudināt “Eiropas universitātes” palielināt studentu un personāla iesaisti aliansēs, kas ir būtiski iniciatīvas sekmīgai attīstībai un īstenošanai, proti, iekļaujot viņus attiecīgajās pārvaldības struktūrās;

53.

saistībā ar EIT un pilnībā ievērojot valstu un reģionālās augstākās izglītības sistēmas, sākot no 2022. gada kopā ar attiecīgajām augstākās izglītības valsts un reģionālajām iestādēm, augstākās izglītības iestādēm un ieinteresētajām personām izstrādāt skaidrus priekšlikumus, lai vajadzības gadījumā palīdzētu novērst šķēršļus sadarbībai Eiropas līmenī, izpētot, piemēram, nepieciešamību pēc kopīgiem Eiropas grādiem “Eiropas universitāšu” aliansēs un to realizējamību un veicinot turpmāku Eiropas sadarbību kvalitātes nodrošināšanā un automātiskā savstarpējā atzīšanā augstākajā izglītībā;

AICINA KOMISIJU SASKAŅĀ AR TĀS KOMPETENCĒM UN PILNĪBĀ IEVĒROJOT SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU:

54.

līdz 2021. gada beigām informēt par pirmo alianšu vidusposma pārskatīšanas galvenajiem rezultātiem, lai varētu nodrošināt “Eiropas universitāšu” turpmāku attīstību un pilnībā izmantot to vērienīgo potenciālu;

55.

atbalstīt to, ka “Eiropas universitātes” tiek attīstītas kā izmēģinājuma vietas dalībvalstu sadarbspējas un sadarbības veicināšanai attiecībā uz Eiropas pētniecības, mācīšanas un personāla karjeras attīstības praksi, tostarp iespēju īstenot pakāpenisku pieeju kopīgām darbā pieņemšanas shēmām, kas vērstas uz efektīvu intelekta apriti un zināšanu brīvu apriti Eiropā, cenšoties palielināt Eiropas karjeras akadēmiskajā un pētniecības jomā pievilcību, paturot prātā subsidiaritātes principu un augstākās izglītības iestāžu autonomiju, kā arī respektējot atšķirības valstu un reģionālajās darba tirgus sistēmās;

56.

sagatavot pamatnostādnes par to, kā ES programmas, fondi un finanšu instrumenti saskaņā ar to mērķiem varētu vienkāršoti un racionāli papildināt atbalstu “Eiropas universitātēm” un citu veidu augstākās izglītības iestāžu apvienībām ar stabilu budžetu un pagarinātu noteiktu laikposmu, vienlaikus veicinot ar to saistītās sinerģijas;

57.

saglabāt veiksmīgās augšupējās, iekļaujošās, uz izcilību balstītās un ģeogrāfiski līdzsvarotās pieejas programmā Erasmus+ 2021.–2027. gadam ar programmas “Apvārsnis Eiropa” atbalstu, sniedzot visu veidu augstākās izglītības iestādēm, tostarp pārrobežu sadarbības projektiem un citām starptautiskām sadarbības iniciatīvām, iespēju izstrādāt vērienīgas “Eiropas universitātes”, izmēģinot dažādus sadarbības modeļus un kļūstot tematiski atvērtām;

58.

mudināt “Eiropas universitātes” pēc iespējas labāk izmantot politiku un iniciatīvas, kas tām palīdz kļūt inovatīvākām un vairāk vērstām uz uzņēmējdarbību, piemēram, HEInnovate un InvestEU, un veicināt sadarbību ar programmu “Apvārsnis Eiropa”, lai nodrošinātu sinerģijas un izvairītos no centienu dublēšanās;

59.

atbalstīt aktīvas apmaiņas shēmas starp akadēmiskajām aprindām un rūpniecības nozari, jo tieša saziņa starp tām radītu pievienoto vērtību un nodrošinātu labāku reakciju uz darba tirgus vajadzībām;

60.

apsvērt iespēju izmantot esošās tiešsaistes platformas, lai popularizētu un atbalstītu “Eiropas universitātes” un ļautu apmainīties ar paraugpraksi un pieredzi;

61.

turpināt ciešu sadarbību ar dalībvalstīm un regulāri informēt Padomi par iniciatīvas virzību līdzradīšanas procesā un “Eiropas universitāšu” turpmāku attīstību, proti, izmantojot programmas Erasmus+ komiteju un programmas “Apvārsnis Eiropa” komiteju, tostarp dalības paplašināšanas un EPT stiprināšanas konfigurāciju, kā arī ad hoc ekspertu grupu un EPT pārkārtošanās forumu.

(1)  Kā uzsvērts Padomes Rezolūcijā par izglītību un apmācību Eiropas pusgadā: nodrošināt uz informāciju balstītas debates par reformām un ieguldījumiem; rezolūcija pieejama šeit:https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32020G0227(01)

(2)  Kā uzsvērts paziņojumā par akadēmisko brīvību, kas pievienots 2020. gada 19. novembrī Eiropas augstākās izglītības telpas ministru konferencē pieņemtajam Romas komunikē, kā arī iekļauts Bonnas 2020. gada 20. oktobra deklarācijā.

(3)  Atvērtā zinātne ir sistēmas maiņa, kas ļauj uzlabot zinātnisko darbu, pēc iespējas agrīnākā pētniecības procesa posmā izmantojot atvērtus un sadarbībā balstītus veidus zināšanu un datu veidošanai un apmaiņai, kā arī rezultātu izplatīšanai un kopīgošanai: https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/research_and_innovation/knowledge_publications_tools_and_data/documents/ec_rtd_factsheet-open-science_2019.pdf.

Atvērtā izglītība ir veids, kā īstenot izglītību, kurā bieži izmanto digitālās tehnoloģijas. Tās mērķis ir paplašināt ikviena piekļuvi un dalību, likvidējot šķēršļus un panākot, ka mācības ir visiem pieejamas, pietiekami lielā klāstā un katra vajadzībām atbilstošas. Tā piedāvā dažādus veidus, kā mācīt un mācīties, iegūt zināšanas un dalīties tajās. Tā arī nodrošina dažādas iespējas, kā piekļūt formālajai un neformālajai izglītībai, un veido saikni starp abām (Izglītības atvēršana: augstākās izglītības iestāžu atbalsta sistēma, 2016. gads).

Atvērtie dati kā jēdziens, vispārējā izpratnē, apzīmē datus atvērtā formātā, ko ikviens var brīvi izmantot, atkalizmantot un kopīgot jebkurā nolūkā (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1024 (2019. gada 20. jūnijs) par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu).

(4)  Iniciatīvas “Eiropas universitātes” aptauja par Covid-19 ietekmi uz Eiropas universitātēm. Pieejama šeit: https://ec.europa.eu/programmes/erasmus-plus/resources/documents/coronavirus-european-universities-initiative-impact-survey-results_en

(5)  Ar šo jēdzienu apzīmē četru pamatjomu – izglītības, pētniecības, inovācijas un pakalpojumu sabiedrībai – apvienojumu; sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas Izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam.

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52020DC0625&rid=4

(6)  STEAM: dabaszinātnes, tehniskās zinātnes, inženierzinātnes, humanitārās zinātnes un matemātika.

STEAM pieeja mācīšanās un mācīšanas procesā sasaista STEM un citas studiju jomas. Tā veicina transversālas prasmes, piemēram, digitālās kompetences, kritisko domāšanu, problēmu risināšanu, vadības un uzņēmējdarbības prasmes, kā arī sadarbību ar neakadēmisko aprindu partneriem, un tā ir atbilstoša, lai reaģētu uz ekonomiskām, vides, politiskām un sociālām problēmām. STEAM mudina apvienot reālajā pasaulē nepieciešamās zināšanas un dabīgo zinātkāri. Definīcijas autors – Peer Learning Activity on STEAM education (Mācīšanās no līdzbiedriem aktivitāte saistībā ar STEAM izglītību), Vīne, 2020. gada marts (https://ec.europa.eu/education/sites/default/files/document-library-docs/et-2020-newsletter-may-2020.pdf).

(Sk. arī Komisijas dienestu darba dokumenta COM(2020) 625 20. lpp.)

(7)  Fiziskas mobilitātes un virtuāla komponenta kombinācija, kas attālinātajās mācībās atvieglo sadarbībā balstītu apmaiņu/darbu grupā. Eiropas Komisija. Programmas Erasmus+ vadlīnijas (1. versija, 25.3.2021.); pieejamas šeit: https://ec.europa.eu/programmes/erasmus-plus/resources/programme-guide_lv

(8)  Virtuāla mobilitāte ir ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām atbalstītu darbību kopums, tostarp e-mācības, kas mācīšanas, mācību vai mācīšanās kontekstā sniedz iespējas iegūt vai veicina starptautiskas sadarbības pieredzi. Eiropas Komisija. Programmas Erasmus+ vadlīnijas (1. versija, 25.3.2021.); pieejamas šeit: https://ec.europa.eu/programmes/erasmus-plus/resources/programme-guide_lv

(9)  Proti, Eiropas kvalitātes nodrošināšanas standarti un pamatnostādnes.

(10)  Mikroapliecinājums ir pierādījums tam, kādus mācīšanās rezultātus izglītojamais ir guvis pēc īsas mācīšanās pieredzes. (Provizoriska definīcija galīgajā ziņojumā, ko sagatavojusi ad hoc konsultāciju grupa, piedaloties augstākās izglītības ekspertiem: A European approach to micro-credentials. Output of the micro-credentials higher education consultation group (Eiropas pieeja mikroapliecinājumiem. Augstākās izglītības konsultāciju grupas mikroapliecinājumu jautājumos komentāri): https://ec.europa.eu/education/sites/default/files/document-library-docs/european-approach-micro-credentials-higher-education-consultation-group-output-final-report.pdf).

(11)  2005/251/EK.

(12)  Saskaņā ar Padomes Ieteikumu (2018. gada 26. novembris) par to, kā sekmēt augstākās izglītības un vidējās izglītības un mācību kvalifikāciju un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātu automātisku savstarpēju atzīšanu (OV C 444, 10.12.2018., 1. lpp.), un atbilstīgi Lisabonas konvencijai par kvalifikāciju atzīšanu.

(13)  Paziņojums par akadēmisko brīvību, kas pievienots 2020. gada 19. novembrī Eiropas augstākās izglītības telpas ministru konferencē pieņemtajam Romas komunikē, kā arī iekļauts Bonnas 2020. gada 20. oktobra deklarācijā.

(14)  Eiropas Komisija (2020. gads). Programmas Erasmus+ vadlīnijas. 3. redakcija (2020. gads): 25.8.2020., 132. lpp., pieejamas šeit: https://ec.europa.eu/programmes/erasmus-plus/sites/default/files/erasmus_programme_guide_2020_v3_lv.pdf

(15)  Dalībvalstis, Eiropas Komisija (Izglītības un kultūras ĢD un Pētniecības un inovācijas ĢD).


PIELIKUMS

Politiskais konteksts

1.   

Padomes secinājumi par atjauninātu ES augstākās izglītības programmu (2017. gada 20. novembris).

2.   

Eiropadomes 2017. gada 14. decembra secinājumi.

3.   

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Digitālās izglītības rīcības plānu (2018. gada 17. janvāris).

4.   

Padomes secinājumi par virzību uz redzējumu par Eiropas izglītības telpu (2018. gada 22. maijs).

5.   

Eiropadomes 2018. gada 28. jūnija secinājumi.

6.   

Padomes ieteikums par to, kā sekmēt augstākās izglītības un vidējās izglītības un mācību kvalifikāciju un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātu automātisku savstarpēju atzīšanu (2018. gada 26. novembris).

7.   

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Koordinētais mākslīgā intelekta plāns” (2018. gada 7. decembris).

8.   

Padomes secinājumi “Virzībā uz arvien ilgtspējīgāku Savienību līdz 2030. gadam” (2019. gada 9. aprīlis).

9.   

Padomes secinājumi par augsti digitalizētas Eiropas nākotni pēc 2020. gada: “Visas Savienības digitālās un ekonomiskās konkurētspējas un digitālās kohēzijas stiprināšana” (2019. gada 7. jūnijs).

10.   

Eiropadome: Jauna stratēģiskā programma 2019.–2024. gadam (2019. gada 20. jūnijs).

11.   

Padomes secinājumi par mūžizglītības politikas būtisko lomu centienos sabiedrībai nodrošināt iespējas panākt tehnoloģisko pāreju un pāreju uz zaļo ekonomiku, tādējādi atbalstot iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi (2019. gada 8. novembris).

12.   

Padomes Rezolūcija par Eiropas izglītības telpas turpmāku attīstīšanu nolūkā atbalstīt uz nākotni orientētas izglītības un apmācības sistēmas (2019. gada 8. novembris).

13.   

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai – “Eiropas zaļais kurss” (2019. gada 11. decembris).

14.   

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Spēcīga sociālā Eiropa taisnīgai pārejai” (2020. gada 14. janvāris)

15.   

Padomes Rezolūcija par izglītību un apmācību Eiropas pusgadā: nodrošināt uz informāciju balstītas debates par reformām un ieguldījumiem (2020. gada 27. februāris)

16.   

Padomes secinājumi par Covid-19 krīzes pārvarēšanu izglītības un apmācības jomā (2020. gada 16. jūnijs).

17.   

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Prasmju programma ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai” (2020. gada 1. jūlijs).

18.   

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Digitālās izglītības rīcības plāns 2021.–2027. gadam – Izglītības un apmācības pārveide digitālajam laikmetam” (2020. gada 30. septembris).

19.   

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas Izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam (2020. gada 30. septembris).

20.   

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “EPT – pētniecības un inovācijas jaunā ēra” (2020. gada 1. oktobris).

21.   

Romas komunikē, kas pieņemts Eiropas augstākās izglītības telpas ministru konferencē (2020. gada 19. novembris).

22.   

Padomes secinājumi par digitālo izglītību Eiropas zināšanu sabiedrībā (2020. gada 24. novembris).

23.   

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Rīcības plāns par integrāciju un iekļaušanu 2021.–2027. gadam” (2020. gada 24. novembris).

24.   

Padomes secinājumi par jauno Eiropas Pētniecības telpu (2020. gada 1. decembris).

25.   

Padomes Rezolūcija par stratēģisku satvaru Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā ceļā uz Eiropas izglītības telpu un turpmāk (2021–2030) (2021. gada 18. februāris).

26.   

Padomes secinājumi par Eiropas Pētniecības padziļināšanu: nodrošināt pētniekiem pievilcīgu un ilgtspējīgu karjeru un darba apstākļus un padarīt intelektuālā darbaspēka apriti par realitāti (2021. gada 28. maijs).


Top