Nosaukuma reģistrācijas pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2021/C 136/07)

Šī publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTAIS DOKUMENTS

“VÄRMLÄNDSKT SKRÄDMJÖL”

ES Nr.: PGI-SE-02414 – 5.4.2018.

ACVN ( ) AĢIN (X)

1.   Nosaukums vai nosaukumi [ACVN vai AĢIN]

“Värmländskt skrädmjöl”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Zviedrija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.6. grupa. Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

“Värmländskt skrädmjöl” ir starp dzirnakmeņiem maltu grauzdētu sējas auzas (Avena sativa L.) graudu milti. Auzas ir Vērmlandē tradicionāli audzēta labība.

“Värmländskt skrädmjöl” piemīt tālāk aprakstītās īpašības.

Krāsa: bāli dzeltena, gaišas sīpolu mizas tonī.

Smarža: noapaļota, pilnmiesīga un riekstaina tikko kultas labības smarža ar grauzdējuma notīm.

Garša: noapaļota, ar grauzdējuma un riekstu garšas niansēm un ilgstošu, patīkamu pēcgaršu.

Konsistence: pulverveida; daļiņu izmērs 0,2–0,3 mm.

Proteīnu saturs: 9–14 %

Tauku saturs: 4–7 %

Ogļhidrāti: 60–75 %

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Izejvielas: “Värmländskt skrädmjöl” ražo no sējas auzas (Avena sativa L.) graudiem, kas izaudzēti 4. punktā aprakstītajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Mūslaikos tiek audzēta agrīnā šķirne ‘Symphony’, kas nobriedina lielus, gandrīz vienādus graudus ar vidēji lielu tauku saturu (1 000 graudu sver aptuveni 45 g, koptauku saturs ir aptuveni 4,8 % un proteīnu saturs aptuveni 10 % no sausnas).

Auzu tauku saturam un graudu izmēram ir izšķiroša nozīme “Värmländskt skrädmjöl” ražošanā.

Graudu izmērs un tā viendabība ir svarīga galvenokārt grauzdēšanas un izlobīšanas vajadzībām. Lai auzu graudus varētu apgrauzdēt vienmērīgi, tiem jābūt pēc iespējas vienāda lieluma. Izmantoto auzu graudu izmērs ir 2–4 mm, ūdens saturs ≤ 14 %.

Tauku saturs visvairāk ietekmē graudu malšanu. Auzas ir graudaugi ar salīdzinoši augstu tauku saturu. Ja tauku saturs ir augsts, milti malšanas laikā salīp un dzirnakmeņi aizķep. Tāpēc “Värmländskt skrädmjöl” ražošanai izmanto tikai tās šķirnes, kurām tauku saturs sausnā ir mazāks par 5 %.

3.4.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visam ražošanas procesam no izejvielu audzēšanas līdz grauzdēšanai, izlobīšanai un malšanai jānotiek 4. punktā norādītajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

–

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

–

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

“Värmländskt skrädmjöl” ražošanas apgabals ir Värmland [Vērmlandes] lēne.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Saiknes pamatā ir produkta raksturīgās īpašības.

Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Vērmlandē ir izteikti skābas un nabadzīgas minerālu augsnes ar zemu organiskās vielas saturu. Šo augšņu struktūras dēļ tās labi aiztur ūdeni. Klimatam raksturīgas aukstas, sniegotas ziemas un salīdzinoši karstas vasaras. Pavasarī temperatūra naktī ir zem nulles, bet dienā – virs nulles. Tā kā augsne aiztur ūdeni, veidojas ledus, un rudenī sētās kultūras tiek no sasalušās augsnes izspiestas.

Kad XVI gadsimta beigās ienācēji no (mūsdienu Somijas) austrumu novadiem apmetās uz dzīvi Vērmlandē, auzu sēšana pavasarī šejienes dabas apstākļu dēļ kļuva par dominējošo graudu audzēšanas metodi.

“Värmländskt skrädmjöl” ražošana sākas ar auzu audzēšanu. Tas nozīmē, ka lauksaimnieks audzē īpaši “Värmländskt skrädmjöl” paredzētas auzas, kuru graudu izmērs un ūdens un tauku saturs ir piemērots “Värmländskt skrädmjöl” malšanai konkrētajās dzirnavās.

Auzas, kas izaudzētas 4. punktā aprakstītajā ģeogrāfiskajā apgabalā, izkuļ un kaltē, līdz to ūdens saturs nepārsniedz 14 %. “Värmländskt skrädmjöl” paredzētās auzas apgrauzdē uz bērza malkas uguns, jo bērza malka nodrošina vienmērīgu uzsilšanu. Lai graudi nepiedegtu, tos grauzdēšanas laikā nepārtraukti maisa. Lai iegūtu “Värmländskt skrädmjöl” raksturīgo riekstaino smaržu un garšu, auzas jāapgrauzdē rūpīgi un pamatīgi. Lai auzu graudus varētu apgrauzdēt vienmērīgi, tiem jābūt pēc iespējas vienāda lieluma.

Grauzdēšanas process ilgst aptuveni divas stundas, un tā laikā no auzām iztvaiko atlikušais ūdens. Precīzs grauzdēšanas ilgums ir atkarīgs no krāsns temperatūras un auzu šķirnes. Grauzdēšanas beigās krāsns temperatūra ir aptuveni 220 °C.

Pēc grauzdēšanas auzas izloba, miltumu atdalot no graudapvalkiem. Miltumu samaļ starp diviem lieliem dzirnakmeņiem (tie ir katrās dzirnavās citādi), un iegūto miltu daļiņu izmērs ir 0,2–0,3 mm. Dzirnavnieks miltus novērtē, paberzējot tos starp pirkstiem, un noregulē dzirnakmeņus tā, lai iegūtu vēlamo produkta konsistenci.

Produkta specifika

Pārstrādes procesa daļa, kas visvairāk izceļ “Värmländskt skrädmjöl” īpašības, ir auzu grauzdēšana. Tieši grauzdēšana “Värmländskt skrädmjöl” piešķir raksturīgo tikko kultas labības smaržu ar labi sajūtamām riekstainām notīm un noapaļoto, paliekošo riekstaino garšu ar izteiktu un pilnmiesīgu grauzdējuma niansi. Tieši šīs garšas dēļ “Värmländskt skrädmjöl” šodien ir pieprasīts produkts, kuru izmanto par garšas bagātinātāju un sastāvdaļu dažādos ēdienos un ceptos mīklas izstrādājumos.

Saikne

Auzu audzēšanas tradīcija aizsākās XVI gadsimtā līdz ar somu ienākšanu Vērmlandē. Ienācēji apmetās mazapdzīvotajās lēnes daļās un sāka tur audzēt labību, arī auzas. Ar auzām problēma ir tāda, ka tās ir grūti samalt. Lai šo darbu atvieglotu, vispirms auzas ir jāizloba, t. i., tām jānoņem graudapvalki. Lai to varētu izdarīt, auzas jāizžāvē. Sākotnēji to darīja, grauzdējot maizes krāsnī vai karsējot sausajā (somu) pirtī. Lobītus graudus bija vieglāk samalt, un iegūtos auzu miltus varēja uzglabāt ilgāk.

Nilss Keilands [Nils Keyland] savā 1919. gadā publicētajā darbā “Svensk vegetabilisk allmogekost” [Zviedru zemnieku gatavotie dārzeņu ēdieni] atzīmē, ka XIX gadsimtā sāka būvēt īpaši auzu grauzdēšanai, lobīšanai un malšanai paredzētas dzirnavas. Auzu audzēšana un prasme graudus apgrauzdēt, lai atvieglotu to izlobīšanu un malšanu, pamazām ieguva lielu nozīmi Vērmlandes iedzīvotāju uzturā. Keilands apgalvo, ka auzu lobīšana un plašā patērēšana kļuva par Vērmlandi raksturojošu iezīmi: “Iespējams, nekur citur Zviedrijā auzu miltus cilvēki nelietoja pārtikā tik daudz kā tur.”

“Värmländskt skrädmjöl” ražošanā liela nozīme ir cilvēkfaktoram, un sadarbība starp lauksaimnieku un dzirnavnieku ir izšķiroši svarīga produkta kvalitātes nodrošināšanai. Šī sadarbība izpaužas tā, ka lauksaimnieks audzē īpaši “Värmländskt skrädmjöl” paredzētas auzas, kuru graudu izmērs un ūdens un tauku saturs ir piemērots tālākai pārstrādei skrädmjöl dzirnavās. Savukārt dzirnavniekam grauzdēšana, lobīšana un malšana jāpielāgo konkrētajai auzu partijai un dažādie ražošanas posmi jākoriģē tā, lai tie izveidotu vienotu veselumu.

Viss grauzdēšanas, lobīšanas un malšanas process prasa lielu māku, un “Värmländskt skrädmjöl” īpašību pamatā ir iegūlušas padziļinātas zināšanas par izejvielu īpašībām un to, kā tās mainās pārstrādes procesā.

Grauzdējamo auzu gatavības pakāpi dzirnavnieks nosaka pēc graudu konsistences un garšas un pēc grauzdēšanas dūmu krāsas. Šis paņēmiens ir aprakstīts vecajos Vērmlandes rakstos: “Ja auzas jāmaļ miltos, ir labi graudus vispirms apžāvēt pirtī. Pirti nevajag kurināt stipri, jo graudus labāk žāvēt lēnām. Kad grauds, uz zoba uzlikts, izlec no mizas, tas ir gatavs.” Tādā kārtā “Värmländskt skrädmjöl” ražošanas iznākums ir pilnībā atkarīgs no dzirnavnieka zināšanām un mākas rīkoties ar izejvielu un no grauzdēšanas, lobīšanas un malšanas pārzināšanas.

“Värmländskt skrädmjöl” bauda ievērojamu vietēju popularitāti, un ciemata svētku reizēs šiem miltiem un ar tiem saistītajām kulinārajām tradīcijām allaž atrodas vieta. Turklāt šie milti ir kļuvuši plašāk izmantoti kā garšas bagātinātājs dažādos ēdienos un ceptos mīklas izstrādājumos.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

https://www.livsmedelsverket.se/globalassets/produktion-handel-kontroll/livsmedelsinformation-markning-halsopastaenden/skyddade-beteckningar/ansokan_skradmjol_2020_05_28.pdf

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.