EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 28.10.2021
SWD(2021) 301 final
KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS
IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMA ZIŅOJUMS
Pavaddokuments dokumentam
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai,
ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1021 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem IV un V pielikumu
{COM(2021) 656 final} - {SEC(2021) 379 final} - {SWD(2021) 299 final} - {SWD(2021) 300 final}
Rīcībpolitiskais konteksts
Noturīgi organiskie piesārņotāji (NOP) ir ķimikālijas, kas ir noturīgas vidē, bioloģiski akumulējas un var būtiski nelabvēlīgi ietekmēt cilvēka veselību vai vidi. Šajā ietekmes novērtējumā aplūkoti varianti, kā mainīt robežvērtības, kas piemērojamas dažiem atkritumos sastopamiem NOP un kas ir noteiktas NOP regulas IV pielikumā. Ja NOP koncentrācija atkritumos ir vienāda ar minētajām robežvērtībām vai lielāka, atkritumus nevar reciklēt; vairumā gadījumu tas nozīmē, ka atkritumi jālikvidē tā, lai tajos esošie NOP tiktu iznīcināti vai neatgriezeniski pārveidoti.
Kāda ir risināmā problēma?
NOP regula kopumā aptver 26 NOP vielas (vai vielu grupas), bet šajā ietekmes novērtējumā aplūkoti tikai daži NOP:
·PBDE, HBCDD, SCCP, dioksīni un furāni un dioksīniem līdzīgie PHB, kuri jau iekļauti NOP regulā un attiecībā uz kuriem varētu būt pamatoti IV pielikumā noteikt zinātnes un tehnikas progresam pielāgotas, stingrākas robežvērtības;
·PFOA, dikofols un pentahlorfenols (PHF), kuri nesen iekļauti Stokholmas konvencijā kā NOP, un tāpēc ir jāatspoguļo Savienības tiesību aktos (t. i., NOP regulā).
Minētos NOP ar dažiem izņēmumiem Eiropā jaunos produktos praktiski vairs neizmanto, bet līdzšinējie lietojumi nozīmē, ka tie joprojām ir sastopami atkritumos. Ja NOP saturošus atkritummateriālus (piemēram, plastmasu, koksni, papīru) reciklē, tie var atgriezties ekonomikas apritē, kaitējot videi un cilvēka veselībai.
Robežvērtības noteikšana šīm vielām nosaka to, kā NOP saturošie atkritumi apsaimniekojami, un galīgais mērķis ir nodrošināt, ka šie atkritumi tiek apsaimniekoti vidi saudzējošā veidā. Kopumā tas nozīmē, ka atkritumi, kuros pārsniegtas NOP saturam noteiktās robežvērtības, būs jāiznīcina vai neatgriezeniski jāpārveido, incinerējot vai izmantojot citas atļautas likvidēšanas operācijas, un tas liegs NOP atgriezties ekonomikas apritē.
Šāda rīcība var nozīmēt, ka tiks mazāk izmantoti tādi otrreizējie izejmateriāli, kurus citādi varētu iegūt no atkritumiem, un tādējādi samazināsies iespējas ar šiem materiāliem veicināt aprites ekonomiku. Tomēr šāda rīcība var arī palīdzēt vairot uzticību otrreizējiem izejmateriāliem attiecībā uz to kontaminācijas līmeni. Papildu nelabvēlīgu ietekmi var atstāt izrietošā otrreizējo izejmateriālu aizstāšana ar jaunmateriāliem, un tas bieži vien nozīmē, ka tiek radītas siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Ko ar priekšlikumu plānots panākt?
Iniciatīvas konkrētais mērķis ir noteikt vai pārskatīt dažu minēto NOP satura robežvērtības atkritumos tā, lai tiktu panākts vislabākais iespējamais līdzsvars starp šādiem trim vispārīgiem mērķiem:
·pāriet uz augstas kvalitātes, no toksikantiem brīvu materiālu aprites cikliem,
·palielināt reciklēšanu un apritīgumu,
·mazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Pareizā līdzsvara atrašana nodrošinās, ka NOP saturoši atkritumi tiek apsaimniekoti vidi saudzējošā veidā. Tas palīdzēs sasniegt NOP regulas vispārējo mērķi aizsargāt cilvēka veselību un vidi un nodrošinās, ka pasākums pēc iespējas sekmē arī Eiropas zaļajā kursā izvirzīto klimata un aprites ekonomikas mērķu sasniegšanu.
Kādi ir varianti, kā to panākt?
·1. rīcībpolitikas variants. Bāzlīnija: pieņem, ka vielu sarakstā netiek izdarītas nekādas izmaiņas un netiek noteikta neviena jauna robežvērtība.
·2. rīcībpolitikas variants. Vidusvērtība: robežvērtības jaunajām vielām, kā arī regulā jau iekļautajiem NOP IV pielikumā nosaka tad, ja šo robežvērtību pastiprināšana ir pamatota.
·3. rīcībpolitikas variants. Zema vērtība: IV pielikumā nosaka stingrākas robežvērtības.
·4. rīcībpolitikas variants. Kā ceturto apsver iespēju IV pielikumā dioksīniem, furāniem un dioksīniem līdzīgiem PHB noteikt vēl zemāku robežvērtību.
Kurš ir vēlamais variants un kāpēc?
Ietekmes novērtējumā analizēts, kā panākt vislabāko līdzsvaru starp mērķi izskaust NOP vielas vidē, vienlaikus palielinot apritīgumu un reciklēšanu un samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas. Jo stingrāka (t. i., zemāk) būs robežvērtība, jo vairāk atkritumu tiks iznīcināti, tā vietā lai tos reciklētu.
Ietekmes novērtējumā cita starpā tika apskatīta šāda vidiskā, sociālā un ekonomiskā ietekme:
·izmaiņas NOP masas plūsmās – aizvāktais/iznīcināts daudzums, kas palīdz nepieļaut nelabvēlīgu ietekmi uz veselību un vidi;
·pasākuma iedarbīgums – emisiju samazinājuma un citu esošo emisiju/ekspozīcijas avotu prognožu salīdzinājums;
·izmaiņas atkritumu daudzumos, ko nosūta uz dažādu veidu apstrādi (reciklēšanu, incinerāciju, apglabāšanu poligonā u. c.);
·izmaksas un ieguvumi atkritumu radītājiem un atkritumu apsaimniekotājiem (jo īpaši MVU), kas izriet no dažādajiem apstrādes iznākumiem; jaunu atkritumu šķirošanas un dekontaminācijas tehnoloģiju nozīme;
·administratīvais slogs ekonomikas dalībniekiem un publiskās pārvaldes iestādēm;
·izmaiņas reciklēšanā iegūto otrreizējo izejmateriālu pieejamībā;
·izmaiņas siltumnīcefekta gāzu emisijās, kas saistītas ar dažādajiem variantiem.
Vēlamais variants ir 2. un 3. varianta kombinācija atkarībā no konkrētā NOP. Attiecībā uz HBCDD un SCCP vēlamais variants ir vidējs robežvērtību līmenis. Attiecībā uz pārējām vielām vēlamais risinājums ir zemākas robežvērtības, kuras lielāka iedarbīguma vai sekmīgākas īstenošanas labad dažos gadījumos ir nedaudz mainītas salīdzinājumā ar sākotnējo pieeju. Piemēram, PBDE gadījumā vēlamais variants ir sākotnēji noteikt robežvērtību 500 mg/kg, kuru 5 gadus pēc pasākuma stāšanās spēkā samazina līdz 200 mg/kg.
Daži pasākumi radīs finansiālas izmaksas. Lielākajai daļai vielu tās nebūs būtiskas ne attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem, ne ekonomikas dalībniekiem vispārīgi. Piemēram, PBDE neto izmaksas varētu būt aptuveni divi miljoni euro gadā. Attiecībā uz HBCDD un dioksīniem un furāniem atkritumu apsaimniekošanas papildu izmaksas, ko radīs vajadzība attiecīgos atkritumus kā bīstamus novirzīt uz likvidēšanu tā vietā, lai reciklētu / apglabātu poligonā kā nebīstamus atkritumus, varētu pārsniegt attiecīgi 135 un 55 miljonus euro gadā, taču aplēses ir nenoteiktas. Papildu testēšanas izmaksu sakarā nedaudz palielināsies arī administratīvais slogs.
Visos gadījumos aplēstie ieguvumi nepārprotami atsver izmaksas. Ierosinātās vērtības samazinās tādu NOP izplūdi, kas pēc savas būtības ir bīstami videi un cilvēka veselībai.
