EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 25.11.2021

COM(2021) 723 final

2021/0378(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SEC(2021) 572 final} - {SWD(2021) 344 final} - {SWD(2021) 345 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Eiropas vienotā piekļuves punkta (ESAP) izveide līdz 2024. gadam ir viena no galvenajām darbībām kapitāla tirgu savienības (KTS) rīcības plānā, ko Eiropas Komisija pieņēma 2020. gada septembrī 1 . ESAP veicinās KTS mērķu sasniegšanu, nodrošinot ES mēroga piekļuvi tādu dažādu kategoriju vienību informācijas darbībām un produktiem, uz kurām attiecas prasība atklāt šādu informāciju saistībā ar kapitāla tirgiem, finanšu pakalpojumiem un ilgtspējīgu finansējumu. ESAP nodrošinās piekļuvi šai informācijai efektīvā un nediskriminējošā veidā.

Informācija par vienību darbībām un produktiem ir būtiska, lai kapitāla nodrošinātāji varētu pieņemt lēmumus. ESAP palīdzēs vēl vairāk integrēt finanšu pakalpojumus un kapitāla tirgus vienotajā tirgū, efektīvāk sadalīt kapitālu ES un veicināt mazāku valstu kapitāla tirgu un ekonomikas attīstību, nodrošinot tiem lielāku pamanāmību. ESAP arī sniegs iespēju biržas sarakstā neiekļautām vienībām, tostarp maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), brīvprātīgi darīt pieejamu informāciju. Tas atvieglos to piekļuvi kapitālam.

Šis priekšlikums ir daļa no tiesību aktu kopuma, ko veido:

·priekšlikums regulai, ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu (šis priekšlikums);

·priekšlikums direktīvai, ar ko groza dažas direktīvas; un

·priekšlikums regulai, ar ko groza dažas regulas.

ESAP ir daļa no Eiropas finanšu datu telpām, kas izklāstītas Komisijas 2020. gada septembrī publicētajā digitālā finansējuma stratēģijā 2 . Digitālā finansējuma stratēģijā ir noteikts mērķis, ka no 2024. gada informācija, kas tiek publiskota saskaņā ar ES finanšu pakalpojumu tiesību aktiem, būtu jāsniedz standartizētos un mašīnlasāmos formātos.

ESAP galvenokārt ir paredzēts tādiem lietotājiem kā ieguldītājiem, finanšu analītiķiem un tirgus starpniekiem, piemēram, aktīvu pārvaldītājiem, konsultantiem vai datu apkopotājiem. Piekļūt informācijai, izmantojot ESAP, var būt ieinteresēti arī citu veidu lietotāji, piemēram, pilsoniskā sabiedrība, regulatori un citas publiskās iestādes, piemēram, statistikas iestādes.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Šā priekšlikuma pamatā ir spēkā esošo tiesību aktu prasības finanšu pakalpojumu, kapitāla tirgu un ilgtspējīga finansējuma jomā. Lai kapitāla tirgi darbotos efektīvi, ir būtiski nodrošināt regulāras atbilstošas, uzticamas, pilnīgas, savlaicīgas un salīdzināmas uzņēmumu informācijas plūsmas, kas vērstas tirgus dalībnieku un citu ieinteresēto personu virzienā. ESAP veicinās ES tiesību aktu efektivitāti finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu jomā. 

Šis priekšlikums nerada jaunu ziņošanas pienākumu satura ziņā, bet gan pamatojas uz spēkā esošajām informācijas atklāšanas prasībām, kas izklāstītas šā priekšlikuma pielikumā norādītajos ES tiesību aktos.

ESAP tiks izveidots atsevišķi no Uzņēmējdarbības reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas (BRIS), kas izstrādāta saskaņā ar Uzņēmējdarbības tiesību direktīvu 3 , tādējādi abas sistēmas varēs īstenot savus standartus un mērķus, pamatojoties uz savu attiecīgo pārvaldību. ESAP papildinās BRIS, kas Eiropas e-tiesiskuma portālā 4 sniedz sabiedrībai informāciju par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. BRIS un ESAP vajadzībām savāktie dati pārklāsies tikai noteiktos grāmatvedības dokumentos (finanšu pārskatos, revīzijas ziņojumos, vadības ziņojumos, tostarp uzņēmumu ilgtspējas informācijas ziņojumos, un ieguves rūpniecības pārskatos par atsevišķām valstīm).

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Šis priekšlikums ir saskaņā ar Komisijas 2020. gada februāra paziņojumā 5 noteikto Eiropas stratēģiju attiecībā uz datiem un veicina tās īstenošanu, jo ESAP ir daļa no kopējās Eiropas finanšu datu telpas, par kuru paziņots minētajā stratēģijā.

Savā Pārejas uz ilgtspējīgu ekonomiku finansēšanas stratēģijā 6 Komisija ilgtspējīgu finansējumu izvirzīja par finanšu sistēmas centrālo elementu un par priekšnoteikumu, lai izveidotu veicinošu satvaru privātiem ieguldījumiem ilgtspējīgos projektos un darbībās.

ESAP palīdzēs sasniegt Pārejas uz ilgtspējīgu ekonomiku finansēšanas stratēģijas un Eiropas zaļā kursa 7 mērķus, padarot informāciju par Eiropas vienību veikto darbību ilgtspēju viegli pieejamu un izmantojamu. Tas arī ļaus publiskajām iestādēm, ieinteresētajām privātpersonām un pilsoniskajai sabiedrībai labāk novērtēt Eiropas vienību ilgtspēju un, vispārīgāk, progresu virzībā uz ES politikas mērķiem, kas saistīti ar ilgtspējīgu attīstību, tostarp ES klimata stratēģiju un mērķiem.

Visbeidzot, ESAP tiek atbalstīts ar 2020. gada septembrī pieņemto KTS rīcības plānu 8 .

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

ES rīcība sadrumstalotības mazināšanai, izveidojot vienotu piekļuves punktu, vēl vairāk veicinātu vienotā tirgus integrāciju, likvidējot šķēršļus informācijas apritei Savienībā. Līgumā par Eiropas Savienības darbību Eiropas iestādēm tiek piešķirta kompetence pieņemt attiecīgus noteikumus, kuru mērķis ir iekšējā tirgus izveide un darbība (LESD 114. pants).

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Šīs iniciatīvas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt, katrai dalībvalstij rīkojoties atsevišķi. Dalībvalstīm pašlaik ir zināma rīcības brīvība, izstrādājot noteikumus par ES tiesību aktos noteikto uzņēmumu informācijas atklāšanas pienākumu mehānismiem un formātiem, — paļaušanās uz valstu sistēmām ir ļoti liela. No tā izrietošā informācijas atklāšanas mehānismu un formātu ģeogrāfiskā un tematiskā sadrumstalotība palielina piekļuves un apstrādes izmaksas korporatīvās informācijas lietotājiem. Turpmākas atsevišķi veiktas dalībvalstu darbības nemazinātu šo sadrumstalotību, ja tās netiktu vērstas vienā virzienā, lai izveidotu vienotu piekļuves punktu un novērstu vairākus šķēršļus; bez koordinētas pieejas tas ir maz ticams.

Nodrošināt labāku piekļuvi informācijai ES līmenī, ņemot vērā šāda projekta mērogu un ietekmi, ir mērķis, ko var labāk sasniegt Savienības līmenī. Turklāt piemērotu formātu, lietošanas noteikumu, valodas specifikāciju utt. izstrāde prasa zināmu saskaņotības pakāpi ES līmenī, lai nodrošinātu sadarbspēju un pārrobežu piekļuves un izmantošanas iespējas. Šādu iniciatīvu plaši atbalsta dalībvalstis, Eiropas Parlaments, regulatori, reģionālie vai valstu tirgus dalībnieki, lietotāji, pilsoniskā sabiedrība utt. Tāpēc Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu.

•Proporcionalitāte

Saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas paredzēts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā, šajā iniciatīvā paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas vajadzīgi šīs iniciatīvas mērķu sasniegšanai. Šis priekšlikums nepapildinās un negrozīs ziņošanas pienākumus satura ziņā. Lai mazinātu slogu vienībām un valstu iestādēm, ESAP pēc iespējas vairāk tiek izmantoti esošie datu ziņošanas kanāli un infrastruktūra.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Regula tiek uzskatīta par vispiemērotāko juridisko instrumentu ESAP izveidei, jo lielākā daļa tās noteikumu ir adresēti Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI), kas izveidos un pārvaldīs platformu, kā arī informācijas vākšanas struktūrām. EVTI ir neatkarīga Eiropas Savienības iestāde, kas palīdz aizsargāt ES finanšu sistēmas stabilitāti, uzlabojot ieguldītāju aizsardzību un veicinot stabilus un sakārtotus finanšu tirgus. Šajā kontekstā EVTI ir uzticēts uzdevums izveidot ESAP un nodrošināt tā darbību, jo tas jo īpaši palīdz nodrošināt finanšu tirgu integritāti, pārredzamību, efektivitāti un pienācīgu darbību.

Turklāt regula novērsīs risku, ka starp valstu tiesību aktiem varētu pastāvēt būtiskas atšķirības attiecībā uz informācijas, kas iekļaujama un darāma pieejama, iezīmēm, kā arī uzdevumiem, kas jāveic informācijas vākšanas struktūrām.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Šim priekšlikumam pievienotajā ietekmes novērtējumā cita starpā ir izmantoti Komisijas 2021. gada aprīlī publicētā ES regulējuma par publisko informācijas sniegšanu, ko veic vienības, atbilstības pārbaudes konstatējumi 9 . Šīs atbilstības pārbaudes galvenais konstatējums ir nepieciešamība izmantot digitālo rīku potenciālu, lai uzlabotu piekļuvi vienību atklātajai regulētajai informācijai, tās izmantošanu un atkalizmantošanu. Atbilstības pārbaudē jo īpaši tika konstatēts, ka ES mērogā trūkst vienota piekļuves punkta regulētai informācijai un ka vienību atklātajai informācijai ir ierobežota mašīnlasāmība.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Apspriešanās process un tā galvenie secinājumi, kas ir šā priekšlikuma pamatā, ir apkopoti ietekmes novērtējuma 10 2. pielikumā. Šīs darbības ietvēra mērķorientētu apspriešanos tiešsaistē, darbseminārus ar dažādu kategoriju attiecīgām ieinteresētajām personām un ieguldījumu, ko sniedza attiecīgās Komisijas izveidotās ekspertu grupas, jo īpaši Augsta līmeņa forums kapitāla tirgu savienības jomā 11 .

Kopumā visas ieinteresēto personu grupas, ar kurām notika apspriešanās, atzinīgi novērtēja Komisijas iniciatīvu par ESAP un pauda atbalstu pakāpeniskai ieviešanai, lai dažādos posmos noteiktu prioritātes un darītu pieejamu informāciju par ESAP. Ieinteresētās personas arī uzsvēra, cik svarīgi ir izmantot “vienas iesniegšanas” principu. Publiski atklājamās informācijas sagatavotāji un MVU arī uzsvēra nepieciešamību izvairīties no papildu administratīvā sloga radīšanas, tostarp no jaunu ziņošanas pienākumu ieviešanas vienībām.

Lielākā daļa ieinteresēto personu atbalstīja plašu informācijas klāstu, kas jāiekļauj ESAP un aptver gan finanšu informāciju, gan ar ilgtspēju saistīto informāciju. Lielākā daļa ieinteresēto personu uzskatīja, ka informācijas standartizācija saskaņā ar vienotu ziņošanas sistēmu ar kopīgām shēmām un metadatiem būtu lietderīga, lai risinātu problēmas saistībā ar informācijas salīdzināmību, uzticamību un atkalizmantojamību. Tās arī minēja, ka šādu kopīgu standartu trūkums ir viens no galvenajiem šķēršļiem, ar ko lietotāji un sabiedrība saskaras, apstrādājot finanšu informāciju un ar vides, sociālajiem un pārvaldības jautājumiem saistītu informāciju.

Lielākajai daļai ieinteresēto personu ir līdzīgs viedoklis par infrastruktūras dimensiju un to, kā ESAP būtu jāvāc informācija, un tās ierosina, ka ESAP būtu jāizmanto esošie valstu vai Eiropas ziņošanas kanāli. Turklāt ieinteresētās personas aicināja informāciju darīt pieejamu ESAP tajā pašā laikā, kad tā tiek publicēta jebkurā citā veidā vai kanālā.

Visas ieinteresēto personu grupas kopumā atbalsta to, ka ESAP būtu jāpiedāvā brīva piekļuve informācijai un ka informācijai vajadzētu būt pieejamai bez maksas. Lai gan tika stingri ieteikts atvērto datu/brīvās piekļuves modelis, dažas ieinteresētās personas atbalstīja ideju, ka emitenti (iesniedzot informāciju) vai tie, kuri informāciju izmantos, varētu maksāt noteiktas maksas (piemēram, ikgadēju abonēšanas maksu). Ieguvums, ko ESAP radītu šiem pakalpojumu sniedzējiem vai lietotājiem, varētu pamatot lēmumu piemērot noteikta veida maksu par konkrētiem pakalpojumiem.

Izteikts ieinteresēto personu vairākums pauda atbalstu publiskam modelim, piemēram, EVTI pārvaldībā, iespējams, iesaistot Eiropas Banku iestādi (EBI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi (EAAPI).

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Šim priekšlikumam pievienotais ietekmes novērtējums ir balstīts arī uz datiem, kas pieejami no jau esošiem pētījumiem un jo īpaši no turpmāk norādītajiem pētījumiem un ekspertīzes:

·Pētījums “Regulatory framework analysis for potential integration into the EURopean Electronic Access Point (EEAP)” 12 ;

·Pētījums “Governance for a DLT / Blockchain enabled EURopean Electronic Access Point (EEAP)” 13 ;

·“Impact Assessment study on the list of High Value Datasets to be made available by the Member States under the Open Data Directive” 14 ;

·Ekspertīze, ko veicis Business Reporting — Advisory Group (BR-AG) — uzņēmums, ar kuru noslēgts līgums, lai palīdzētu Komisijai īstenot tieši šo iniciatīvu.

Materiāls, kas savākts un izmantots ietekmes novērtējumā, parasti bija faktu materiāls vai citādi iegūts materiāls no atzītiem avotiem ar labu reputāciju, kas darbojas kā etaloni un atsauces punkti šajā jautājumā. Apspriešanās darbību laikā no ieinteresētajām personām saņemtās atbildes, ja vien tās nebija faktoloģiska rakstura, parasti tika uzskatītas par atzinumiem.

•Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējums, kas pievienots šim priekšlikumam, 2021. gada 22. jūlijā tika izskatīts Regulējuma kontroles padomē. Padome sniedza pozitīvu atzinumu, ietverot dažus komentārus, kurus Komisija ņēma vērā ietekmes novērtējuma galīgajā redakcijā (sīkāka informācija sniegta tā 1. pielikumā).

Ietekmes novērtējumā ir analizēti vairāki politikas risinājumi, kā sasniegt konkrētos mērķus, proti, nodrošināt netraucētu un integrētu piekļuvi attiecīgo vienību publiskajai informācijai tādā veidā, kas paaugstinās šādas informācijas apriti Savienībā, un palielināt šādas informācijas digitālu izmantošanu (un atkalizmantošanu). Politikas risinājumi tika apzināti, pamatojoties uz šādām piecām galvenajām ESAP dimensijām: 1) ESAP pieejamās informācijas tvērums; 2) ESAP pieejamās informācijas formāts; 3) ESAP pieejamās informācijas vākšana un esošo vākšanas punktu savstarpēja savienotība; 4) atvērtie dati un 5) pārvaldība. Tie ir galvenie aspekti konstatēto problēmu risināšanā, un tie ir arī galvenie izmaksas noteicošie faktori.

Tika novērtēti arī šādi aspekti, lai gan tie tiek uzskatīti par tehniskākiem un mazāk būtiskiem ESAP konkrēto mērķu sasniegšanai: i) ESAP funkcionalitātes; ii) ESAP informācijas pieejamības savlaicīgums; iii) datu integritātes un avota uzticamības nodrošināšana; iv) datu kvalitātes nodrošināšana; v) valodas barjeru novēršana; vi) konkrētu piekļuves šķēršļu likvidēšana; vii) tikai vienas iesniegšanas princips; viii) iespēja saglabāt spēkā agrākos noteikumus; ix) glabāšanas termiņš; x) ar ESAP starpniecību pieejamās “brīvprātīgās informācijas” principi. 

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Šajā iniciatīvā ir izklāstīti ESAP izveides noteikumi. Racionalizējot informācijas atklāšanas kanālus, ESAP nodrošinās vienkāršošanu un lielāku efektivitāti galvenokārt pieprasījuma pusē (lietotājiem), samazinot meklēšanas un apstrādes izmaksas, un zināmā mērā arī vienībām attiecībā uz informācijas iesniegšanas pienākumiem.

•Pamattiesības

Šis priekšlikums respektē pamattiesības un ievēro principus, kas īpaši noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. ESAP uzlabos piekļuvi informācijai, kas ietver personas datus. Tas ir nepieciešams, lai veicinātu uz datiem balstītu inovāciju finanšu jomā, palīdzētu integrēt Eiropas kapitāla tirgus, novirzītu ieguldījumus ilgtspējīgās darbībās un nodrošinātu efektivitāti patērētājiem un uzņēmumiem. Tajā pašā laikā ESAP uzlabos piekļuvi tikai tiem personas datiem, kas jāapstrādā saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai citu juridisko pamatu saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 15 , jo ar šo priekšlikumu netiek ieviestas jaunas datu ziņošanas prasības papildus tām, kas jau pastāv.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Lai optimāli sasniegtu šīs iniciatīvas mērķus, šis priekšlikums ietekmē izmaksas un administratīvo slogu EVTI un valstu un ES informācijas vākšanas struktūrām, jo īpaši oficiāli noteiktajām sistēmām, valstu kompetentajām iestādēm, Eiropas uzraudzības iestādēm un to apvienotajai komitejai. Šo izmaksu precīzs apmērs un sadalījums būs atkarīgs no IT infrastruktūras galīgajām specifikācijām un attiecīgo regulatīvo, pārvaldības un uzraudzības uzdevumu apjoma un laika grafika, kuri daļēji ir atkarīgi no lēmumiem, kas tiks pieņemti pēc šā tiesību akta pieņemšanas.

Tiesību akta finanšu pārskats, kas saistīts ar šo iniciatīvu, sniedz detalizētu pārskatu par EVTI izmaksām saistībā ar ESAP pārvaldību. Attiecībā uz EVTI iniciatīvu laika gaitā būs vajadzīgi kopumā trīs pilnslodzes darbinieki (FTE), kas uzņemsies šā projekta izstrādes un darbības pārraudzības un pārvaldības uzdevumus. Kopējie finanšu resursi, kas vajadzīgi priekšlikuma īstenošanai laikposmā no 2022. līdz 2027. gadam, būs līdz 16,5 miljoniem EUR, ieskaitot administratīvās izmaksas 2,3 miljonu EUR apmērā un līdz 14,2 miljoniem EUR darbības izdevumos, no kuriem ES atbalstītu 9,6 miljonus EUR saskaņā ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu (2022.–2027. gads). 5 miljoni EUR no šīs summas 2022.–2023. gadā tiktu segti no programmas “Digitālā Eiropa” 16 . Laikposmā no 2024. līdz 2027. gadam EVTI izmaksas saistībā ar ESAP būtu 11,5 miljoni EUR. Līdz 40 % no šīm izmaksām — 4,6 miljoni EUR — tiktu finansēti no ES budžeta, un valstu kompetentās iestādes tiktu aicinātas ar to iemaksām EVTI finansēt 6,9 miljonus EUR.

Ar finansējumu tiks segtas izmaksas, kas saistītas ar palīgfunkciju un pienākumu izstrādi, uzturēšanu, darbību un atbalstīšanu saistībā ar ESAP, tostarp ikgadējo uzraudzības darbību veikšanu.

Attiecībā uz ESAP paredzētajām regulatīvajām darbībām būs jāizstrādā vairāki īstenošanas akti. Regulā ir noteikti to īstenošanas posmi laika gaitā. Attiecībā uz dažiem tiesību aktiem regula pilnvaro Eiropas uzraudzības iestāžu (EVTI, EBI un EAAPI) apvienoto komiteju veikt to izstrādi. EBI un EAAPI turklāt sadarbotos ar EVTI, veicot konkrētus uzdevumus saistībā ar ESAP darbību un uzraudzību. Veicot šos uzdevumus, EVTI, EBI un EAAPI attiecīgi savu vispārējo uzdevumu kontekstā turpinās strādāt, lai maksimāli palielinātu sinerģiju un efektivitāti, un uzraudzīs ar šo priekšlikumu saistīto papildu darba slodzi un pilnslodzes ekvivalentus.

Tiek lēsts, ka informācijas vākšanas struktūru izmaksas, kas saistītas ar ES/valstu informācijas vākšanas struktūru savstarpēju savienošanu ar ESAP (galvenokārt pamatojoties uz lietojumprogrammu saskarņu izstrādi), ir aptuveni 50 800 EUR individuālā līmenī (vienreizējas), bet ikgadējās regulārās izmaksas individuālā līmenī būtu aptuveni 6500 EUR. Dažos gadījumos pastāv spēcīga sinerģija ar informācijas vākšanas struktūru veiktajiem uzdevumiem vai jau plānotajiem projektiem, piemēram, ar neseno priekšlikumu grozīt Regulu (ES) Nr. 575/2013 17 , lai pilnvarotu EBI centralizēt iestāžu atklātās gada, pusgada un ceturkšņa prudenciālās informācijas publiskošanu. EBI darbosies kā šīs informācijas vākšanas struktūra ESAP kontekstā 18 . Šā priekšlikuma pamatā ir arī esošās oficiāli noteiktās sistēmas, kas pašlaik vāc regulēto informāciju no pārvedamu vērtspapīru emitentiem, kuri iekļauti ES regulētajos tirgos saskaņā ar Pārredzamības direktīvu 19 .

Komisija nodrošina īpaši pielāgotas speciālās zināšanas, izmantojot tehniskā atbalsta iniciatīvu, lai palīdzētu ES dalībvalstīm izstrādāt un īstenot izaugsmi veicinošas reformas daudzās politikas jomās. Komisijas Tehniskā atbalsta iniciatīvas programma pēc valstu kompetento iestāžu pieprasījuma var daļēji finansēt tehnisko atbalstu to veiktajai ESAP ieviešanai. Izmantojot Tehniskā atbalsta iniciatīvas programmu, Komisija sniegs ieguldījumu arī reformu praktiskajos aspektos. Tas var izpausties kā stratēģiskas vai juridiskas konsultācijas, pētījumi, apmācība un ekspertu komandējumi konkrētās valstīs. Finansējums, ko sniedz, izmantojot tehniskā atbalsta iniciatīvu, pamatojas uz ikgadējām pieprasījumu kārtām. 

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Šim priekšlikumam nav vajadzīgs īstenošanas plāns, bet tajā ir iekļauti īpaši EVTI paredzēti noteikumi ESAP ieviešanas un efektivitātes uzraudzīšanai.

Šajā priekšlikumā ir iekļauta prasība, ka Komisijai ne vēlāk kā piecus gadus pēc ESAP regulas stāšanās spēkā jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par ESAP darbību un funkcionēšanu. Izvērtējot šo iniciatīvu, Komisija balstīsies uz sabiedrisko apspriešanu un diskusijām ar EVTI, EBI, EAAPI un informācijas vākšanas struktūrām. Izvērtējumu veic saskaņā ar Komisijas pamatnostādnēm par labāku regulējumu 20 .

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Ar 1. pantu EVTI tiek pilnvarota līdz 2024. gada 31. decembrim izveidot ESAP, lai nodrošinātu publisku piekļuvi informācijai, kas vienībām ir jāpublisko saskaņā ar šīs regulas pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem, un papildu informācijas kategorijām, tostarp ar finansēm vai ilgtspēju saistītai informācijai, ko vienības nolemj brīvprātīgi iekļaut ESAP.

Regulas 2. pantā ir sniegtas šajā regulā piemērojamās definīcijas.

Regulas 3. pantā ir izklāstīti nosacījumi un prasības, saskaņā ar kuriem vienības var brīvprātīgi iesniegt informāciju, kas tiks darīta pieejama ar ESAP starpniecību.

Regulas 4. pantā noteikts, ka EVTI ir jāuztur to informācijas vākšanas struktūru atjaunināts saraksts, kuras atbild par vienību atklātās informācijas pieņemšanu, jāpublicē šis saraksts ESAP tīmekļa portālā un jāpaziņo par to Komisijai.

Regulas 5. pantā ir noteiktas informācijas vākšanas struktūru funkcijas un uzdevumi, tostarp tehniskie standarti, ko tās piemēro, lai validētu, vai vienību iesniegtā informācija atbilst šajā regulā noteiktajām specifikācijām un attiecīgajiem nozaru tiesību aktu grozījumiem. Tajā ir noteikts arī ESAP pieejamās informācijas glabāšanas termiņš, kas ir 10 gadi, ja vien pielikumā norādītajā piemērojamajā ES tiesību aktā nav noteikts citādi. pantā ir iekļauts arī īpašs noteikums, lai nodrošinātu atbilstību tiesību aktiem par personas datu aizsardzību.

Regulas 6. pantā noteikts, ka EVTI jāizstrādā efektīva IT drošības politika attiecībā uz ESAP.

Regulas 7. pantā ir noteiktas ESAP funkcionalitātes, ar kuru palīdzību lietotāji var piekļūt informācijai un meklēt to.

Regulas 8. pantā ir paredzēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem lietotāji varēs piekļūt ESAP pieejamajai informācijai, parasti bez maksas. EVTI var iekasēt maksu no lietotājiem, kuri pieprasa ļoti lielu datu apjomu vai bieži atjauninātu informāciju. Tomēr Savienības iestādēm, aģentūrām un struktūrām, kā arī virknei valstu struktūru un kompetento iestāžu vienmēr ir tieša un tūlītēja bezmaksas piekļuve ESAP, lai tās varētu pildīt savus attiecīgos pienākumus, pilnvaras un saistības.

Regulas 9. pantā noteikts, ka EVTI jānodrošina, lai ESAP pieejamās informācijas izmantošana un atkalizmantošana nepārkāptu sui generis datubāzes tiesības un lai uz to neattiektos nekādi nosacījumi izmantošanai un atkalizmantošanai, ja vien nav spēkā konkrēti nosacījumi.

Regulas 10. pantā noteikts, ka EVTI jāveic noteiktas automatizētas validācijas, lai pārbaudītu, vai informācija, ko tā saņem no informācijas vākšanas struktūrām, atbilst šīs regulas un pielikumā minēto piemērojamo nozares tiesību aktu prasībām.

Regulas 11. pantā ir precizēti ESAP pārvaldības uzdevumi, kas jāveic EVTI, cieši sadarbojoties ar EBI un EAAPI.

Regulas 12. pantā ir noteiktas prasības, ko EVTI īsteno sadarbībā ar EBI un EAAPI, lai uzraudzītu ESAP darbību, pamatojoties uz konkrētiem kvalitatīviem un kvantitatīviem rādītājiem. Tajā arī noteikts, ka EVTI, apspriežoties ar EBI un EAAPI, jāpublicē gada ziņojumi par ESAP. Šajā pantā arī paredzēta apspriešanās ar EVTI Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupu par gada ziņojumu.

Regulas 13. pantā noteikts, ka Komisija pārskata ESAP darbību un efektivitāti 5 gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Šīs regulas 14. pantā ir paredzēts, ka tā stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Lai izveidotu stabilu un efektīvu ESAP platformu, kas aptvers publiski pieejamu informāciju par Savienībā sniegtajiem finanšu pakalpojumiem, Savienības kapitāla tirgiem un ilgtspēju, vairākas direktīvas un regulas šajās jomās tiks grozītas ar Omnibus direktīvu un Omnibus regulu, lai pievienotu atsevišķu ESAP noteikumu par informācijas formātu un tās iesniegšanu informācijas vākšanas struktūrai. ESAP tvērums būs no 2024. līdz 2026. gadam jāveido samērīgā un pakāpeniskā veidā, paredzot pārejas posmā intensificēt informācijas vākšanu un iesniegšanu tās platformā. Kā uzsvērts ESAP mērķorientētās apspriešanas rezultātos, ir būtiski, lai vismaz ar vides, sociālajiem un pārvaldības jautājumiem saistītā informācija, piemēram, saskaņā ar Taksonomijas regulu atklātie dati, un informācija, ko vērtspapīru emitenti sniedz saskaņā ar Pārredzamības direktīvu un Prospekta regulu, būtu pieejama ESAP, tiklīdz tā ir izveidota. Tas ir atspoguļots Komisijas priekšlikumā. Turklāt Komisija ierosina sākt arī ar tādas informācijas vākšanu un iesniegšanu ESAP, kas, pamatojoties uz nozaru tiesību aktiem, jau ir pieejama mašīnlasāmā formātā. Mašīnlasāmo formātu tvērumu paplašinās, iekļaujot papildu informāciju atkarībā no turpmākiem Komisijas lēmumiem, — katrā atsevišķā gadījumā tiks izmantoti deleģētie akti.

2021/0378 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 21 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Kapitāla tirgu savienības (KTS) rīcības plānā 22 Komisija ierosināja uzlabot publisko piekļuvi vienību finanšu un nefinanšu informācijai, izveidojot Eiropas vienoto piekļuves punktu (ESAP). Komisijas Digitālā finansējuma stratēģijā 23 ir izklāstītas vispārīgas nostādnes par to, kā Eiropa turpmākajos gados var atbalstīt finanšu digitālo pārveidi un jo īpaši veicināt uz datiem balstītu finansējumu. Pārejas uz ilgtspējīgu ekonomiku finansēšanas stratēģijā 24 Komisija izvirzīja finanšu sistēmas centrā ilgtspējīgu finansējumu kā svarīgu līdzekli, lai zaļā kursa 25 ietvaros panāktu Savienības ekonomikas zaļo pārkārtošanos. 

(2)Viegla piekļuve datiem ir svarīga, lai lēmumu pieņēmēji ekonomikā un sabiedrībā varētu pieņemt pamatotus lēmumus, kas kalpo efektīvai tirgus darbībai. Šim nolūkam būtu lietderīgi īstenot kopīgas Eiropas datu telpas svarīgās nozarēs, tostarp finanšu nozarē. Finanšu nozarē notiek digitālā pārveide, paredzams, ka tā norisināsies arī turpmākajos gados, un Savienībai būtu jāatbalsta šī pārveide, jo īpaši veicinot uz datiem balstītu finansējumu. Turklāt ilgtspējīga finansējuma izvirzīšana finanšu sistēmas centrā ir svarīgs līdzeklis, lai panāktu Savienības ekonomikas zaļo pārkārtošanos. Lai, izmantojot ilgtspējīgu finansējumu, zaļā pārkārtošanās būtu sekmīga, ir svarīgi, lai informācija, kas saistīta ar uzņēmumu ilgtspēju, būtu viegli pieejama ieguldītājiem un viņi būtu labāk informēti, pieņemot lēmumus par ieguldījumiem. Šajā nolūkā ir jāuzlabo sabiedrības piekļuve tādai vienību informācijai kā sabiedrību, uzņēmumu, finanšu iestāžu finanšu un nefinanšu informācija. Efektīvs veids, kā to darīt Savienības līmenī, ir izveidot centralizētu platformu, Eiropas vienoto piekļuves punktu (ESAP), kas nodrošinātu elektronisku piekļuvi visai būtiskajai informācijai.

(3)ESAP būtu jānodrošina sabiedrībai viegla centralizēta piekļuve publiskotai informācijai par vienībām un to produktiem saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju. ESAP būtu arī jānodrošina piekļuve informācijai, kas ir būtiska attiecībā uz finanšu pakalpojumiem un kapitāla tirgiem un ko brīvprātīgi publisko jebkura vienība, kuru reglamentē dalībvalsts tiesību akti, ja šāda vienība izvēlas darīt šo informāciju pieejamu ESAP. Kā izklāstīts Digitālā finansējuma stratēģijā, ESAP būtu jāievieš no 2024. gada.

(4)Informācija, kas jādara publiski pieejama ESAP, būtu jāvāc informācijas vākšanas struktūrām, kas izraudzītas, lai vāktu informāciju, kuru vienībām ir pienākums publiskot. Lai nodrošinātu ESAP efektīvu darbību, informācijas vākšanas struktūrām informācija ESAP būtu jādara pieejama automatizētā veidā, izmantojot vienotu lietojumprogrammu saskarni. Lai informācija būtu digitāli izmantojama, vienībām šāda informācija būtu jādara pieejama datu izgūšanai piemērotā formātā vai, ja tas paredzēts Savienības tiesību aktos, mašīnlasāmā formātā. Salīdzinājumā ar datu izgūšanai piemērotiem formātiem mašīnlasāmi formāti ir datnes formāti, kas ir strukturēti tā, lai lietojumprogrammas var viegli identificēt, atpazīt un izgūt specifiskus datus, tostarp atsevišķas faktoloģiskas vienības, un to iekšējo struktūru. Lai nodrošinātu, ka vienības iesniedz informāciju pareizā formātā, un risinātu iespējamās tehniskās problēmas, ar kurām tās saskaras, informācijas vākšanas struktūrām būtu jāsniedz šīm vienībām palīdzība.

(5)Ieguldītāji, tirgus dalībnieki, konsultanti un sabiedrība kopumā papildus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem publiskojamai informācijai, kas saistīta ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju, var būt ieinteresēti iegūt citu informāciju, ko vienība vēlas darīt pieejamu. Mazie un vidējie uzņēmumi var vēlēties padarīt publiski pieejamu plašāku informāciju, lai kļūtu pamanāmāki potenciālajiem ieguldītājiem, un tādējādi palielināt finansējumu un dažādot finansēšanas iespējas. Tirgus dalībnieki var arī vēlēties sniegt vairāk informācijas, nekā prasīts tiesību aktos, vai publiskot informāciju, kas prasīta valsts tiesību aktos, bet nav pieejama Savienības līmenī, lai papildinātu Savienības līmenī publiskoto informāciju. Tādēļ ikvienai vienībai būtu jāļauj darīt pieejamu ESAP finanšu, ar ilgtspēju saistītu un citu būtisku informāciju. Saskaņā ar datu minimizēšanas principu vienībām būtu jānodrošina, ka netiek iekļauti personas dati, izņemot gadījumus, kad šie dati ir nepieciešams elements informācijā par to saimniecisko darbību, tostarp tad, ja vienības nosaukums sakrīt ar īpašnieka vārdu. Ja šāda informācija satur personas datus, vienībām būtu jānodrošina, ka tās, atklājot šādu informāciju, var balstīties uz kādu no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 26 6. pantā noteiktajiem likumīgajiem apstrādes pamatojumiem.

(6)Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) mērķis ir aizsargāt sabiedrības intereses, veicinot finanšu sistēmas stabilitāti un efektivitāti Savienības ekonomikas, tās iedzīvotāju un uzņēmumu labā. Šajā kontekstā EVTI ir jo īpaši jāpalīdz nodrošināt finanšu tirgu integritāti, pārredzamību, efektivitāti un pienācīgu darbību. Tās uzdevums cita starpā ir uzlabot ieguldītāju aizsardzību. Šo iemeslu dēļ EVTI būtu jāuztic uzdevums izveidot ESAP un nodrošināt tā darbību.

(7)Lai vienības un sabiedrība varētu identificēt informācijas vākšanas struktūras, kas sniedz informāciju ESAP, EVTI savā tīmekļa vietnē būtu jāpublicē informācijas vākšanas struktūru saraksts un tas jāatjaunina.

(8)Ar ESAP var būt saistīti konfidencialitātes pārkāpumu, integritātes riski vai riski saistībā ar sistēmas pieejamību un tajā apstrādāto informāciju. Starp tādiem minami negadījumi, kļūdas, tīši uzbrukumi un dabas parādības, un visi tie ir uzskatāmi par operacionāliem riskiem. EVTI būtu jāīsteno atbilstīga un samērīga politika, lai nodrošinātu, ka ESAP pēc vajadzības aizsargā apstrādāto informāciju un funkcijas.

(9)Lai atvieglotu datu meklēšanu, atrašanu, izguvi un izmantošanu, EVTI būtu jānodrošina, ka ESAP piedāvā funkcionalitāšu kopumu, tostarp meklēšanas funkciju, mašīntulkošanu un informācijas izgūšanas iespējas. Meklēšanas funkcijas būtu jāpiedāvā visās Savienības oficiālajās valodās, un tām būtu jābalstās vismaz uz metadatiem, kas sniegti saskaņā ar pielikumā uzskaitītajām direktīvām un regulām. EVTI būtu līdz 2024. gada 31. decembrim jānodrošina, ka ESAP piedāvā lietotājiem minimālo funkcionalitāšu kopumu, kas jāpabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

(10)ESAP pieejamās informācijas atkalizmantošana var uzlabot iekšējā tirgus darbību un veicināt tādu jaunu pakalpojumu attīstību, kas apvieno un izmanto šādu informāciju. Tāpēc gadījumos, kad tas ir pamatoti sabiedrības interešu mērķa dēļ, ir jāatļauj ESAP pieejamās informācijas atkalizmantošana tādiem mērķiem, kas nav informācijas sagatavošanas sākotnējie mērķi. Tomēr uz minētās informācijas izmantošanu un atkalizmantošanu būtu jāattiecina objektīvi, samērīgi un nediskriminējoši nosacījumi. Šajā nolūkā būtu jāpiemēro nosacījumi, kas atbilst nosacījumiem, kuri noteikti atvērtā standarta licencēs Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/1024 27 nozīmē. Minēto standarta licenču licencēšanas noteikumiem būtu jāļauj ikvienam jebkurā nolūkā brīvi piekļūt datiem un saturam, tos izmantot, grozīt un kopīgot. EVTI nebūtu jānes atbildība par ESAP pieejamās informācijas izmantošanu un atkalizmantošanu. Informācijas vākšanas struktūru iesniegtajai informācijai vai nu nebūtu jāpiemēro nekādi nosacījumi, vai arī uz to nebūtu jāattiecina atvērtā standarta licence, kas ļauj piemērot licencēšanas noteikumus, kuri attiecas uz ESAP pieejamo informāciju.

(11)Informācijai, kas pieejama ESAP, vajadzētu būt savlaicīgi pieejamai sabiedrībai. Šajā ziņā laikam starp informācijas vākšanu un publiskošanu vajadzētu būt saprātīgam un jebkurā gadījumā tik īsam, cik tas tehniski iespējams. Lai nodrošinātu vienādu informācijas kvalitāti, informācijas vākšanas struktūrām būtu jāveic automatizētas validācijas un jānoraida nederīga informācija. 

(12)ESAP būtu jānodrošina lietotājiem piekļuve informācijai bez maksas un bez diskriminācijas, kā arī jādod iespēja šiem lietotājiem meklēt informāciju, piekļūt tai un lejupielādēt to, izmantojot ESAP. Tomēr, ņemot vērā nepieciešamību aizsargāt EVTI no pārmērīga finansiālā sloga saistībā ar izmaksām, kas var rasties, apkalpojot intensīvu lietotāju vajadzības, ja tādi būs, EVTI vajadzētu būt iespējai gūt ieņēmumus. Tādēļ, atkāpjoties no principa, ka informācijai vajadzētu būt pieejamai bez maksas, EVTI būtu jāatļauj piemērot maksu par šādiem noteiktiem pakalpojumiem, tostarp par pakalpojumiem ar augstām uzturēšanas izmaksām ļoti lielu informācijas apjomu meklēšanas vai biežas ESAP piekļuves dēļ. Tomēr jebkādai noteiktajai maksai nevajadzētu pārsniegt sniegtā pakalpojuma izmaksas.

(13)Lai veicinātu uz datiem balstītu inovāciju finanšu jomā, palīdzētu integrēt kapitāla tirgus Eiropas Savienībā, novirzītu ieguldījumus ilgtspējīgās darbībās un nodrošinātu efektivitāti patērētājiem un uzņēmumiem, ESAP būtu jāuzlabo piekļuve informācijai, kas ietver personas datus. Tomēr ESAP būtu jāuzlabo piekļuve tikai tiem personas datiem, kas ir jāapstrādā saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai kas tiek apstrādāti brīvprātīgi, ar nosacījumu, ka šādai apstrādei ir likumīgs pamats saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679. Attiecībā uz jebkādu personas datu apstrādi saistībā ar informācijas sniegšanu ar ESAP starpniecību, informācijas vākšanas struktūrām un EVTI kā ESAP darbības nodrošinātājai būtu jāgādā, lai tiktu ievērota Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 un Regula (ES) 2018/1725 28 .

(14)Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas sniedza atzinumu [ievietot datumu].

(15)Lai veidotu un saglabātu sabiedrības uzticēšanos ESAP un aizsargātu katru vienību no nepamatotas tās informācijas grozīšanas, ESAP būtu jānodrošina datu integritāte un informācijas vākšanas struktūrām sniegtās informācijas avota uzticamība. Tāpēc vienību iesniegtajai informācijai būtu jāietver tai pievienots kvalificēts elektroniskais zīmogs, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 910/2014 29 3. panta 20) punktā. Obligāts šā sertifikāta atribūts var būt konkrēts juridiskās personas identifikators. Šis ESAP saņemtais zīmogs vai paraksts būtu jādara pieejams lietotājiem.

(16)Lai informācija būtu salīdzināma laika gaitā, lietotājiem vajadzētu būt piekļuvei agrākajai informācijai. Tāpēc uz ESAP ir jāattiecas prasībai nodrošināt piekļuvi informācijai par saprātīgu laikposmu, ciktāl tas ir saderīgi ar citiem piemērojamiem Savienības tiesību aktu noteikumiem. Šajā nolūkā EVTI būtu jānodrošina, ka personas dati netiek darīti pieejami ilgāk, nekā nepieciešams, kā paredzēts Savienības tiesību aktos. Lai EVTI un informācijas vākšanas struktūras varētu sagatavot ESAP darbības nodrošināšanu, ESAP būtu jādara iespējama piekļuve tikai tai informācijai, kas iesniegta, sākot no 2024. gada 1. janvāra.

(17)Lai nodrošinātu informācijas vākšanas struktūru saņemtās vai sagatavotās un ESAP nodotās informācijas raitu apstrādi, ir jānosaka konkrētas prasības, precizējot minētās informācijas formātu un metadatus, kā arī to, kurām informācijas vākšanas struktūrām šāda informācija būtu jāvāc. Lai nodrošinātu tās informācijas kvalitāti, ko informācijas vākšanas struktūras iesniedz ESAP, ir jānosaka arī katrai pie informācijas vākšanas struktūrām nonākušai informācijai veicamo automatizēto validāciju un kvalificētā elektroniskā zīmoga, kurš vienībām jāpievieno minētajai informācijai, iezīmes. Lai nodrošinātu ESAP datu izmantošanu un atkalizmantošanu, būtu jānosaka izraudzīto atvērtā standarta licenču saraksts. Lai atvieglotu datu savlaicīgu meklēšanu, atrašanu un izguvi, būs jāizstrādā arī lietojumprogrammu saskarņu un izmantojamo metadatu iezīmes. Būs jāievieš papildu prasības attiecībā uz efektīvām meklēšanas funkcijām, piemēram, konkrēts juridiskās personas identifikators, informācijas veida klasifikācija un vienību lieluma kategorijas. Šajā nolūkā Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotajai komitejai būtu jāizstrādā īstenošanas tehnisko standartu projekti. Turklāt EVTI varētu izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu to konkrēto pakalpojumu veidu un apjomu, par kuriem var iekasēt maksas, un ar tiem saistīto maksu struktūru. Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt minētos īstenošanas tehniskos standartus, izmantojot īstenošanas aktus saskaņā ar LESD 291. pantu un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 30 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1094/2010 31 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 32 15. pantu.

(18)Šīs regulas mērķis ir veicināt Eiropas finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu integrāciju, nodrošinot vieglu centralizētu piekļuvi publiskai informācijai par vienībām un to produktiem. Ņemot vērā to, ka šo mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā mēroga vai iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Eiropas vienotais piekļuves punkts (ESAP)

1.Līdz 2024. gada 31. decembrim Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) izveido un uztur Eiropas vienoto piekļuves punktu (“ESAP”), kas nodrošina centralizētu elektronisku piekļuvi šādai informācijai:

(a)informācijai, kas jāpublisko saskaņā ar pielikumā uzskaitīto direktīvu un regulu attiecīgajiem noteikumiem un saskaņā ar visiem turpmākiem juridiski saistošiem Savienības tiesību aktiem, kuros paredzēta centralizēta elektroniska piekļuve informācijai, izmantojot ESAP;

(b)citai informācijai par vienību saimniecisko darbību, kas ir būtiska saistībā ar Savienībā sniegtiem finanšu pakalpojumiem vai Savienības kapitāla tirgiem vai kas attiecas uz ilgtspēju un kuru vienības vēlas brīvprātīgi darīt pieejamu ESAP saskaņā ar 3. panta 1. punktu.

2.ESAP nenodrošina piekļuvi informācijai, kas iesniegta pirms 2024. gada 1. janvāra. 

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)“vienība” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kurai saskaņā ar kādu no 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem tiesību aktiem ir pienākums publiskot informāciju, vai jebkura fiziska vai juridiska persona, kas saskaņā ar 3. panta 1. punktu brīvprātīgi iesniedz informācijas vākšanas struktūrai 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto informāciju, lai tā tiktu darīta pieejama ESAP;

(2)“informācijas vākšanas struktūra” ir jebkura Savienības vai valsts struktūra, iestāde vai reģistrs, kas šim nolūkam ir izraudzīts saskaņā ar kādu no 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem tiesību aktiem vai 3. panta 2. punktā minētajiem īstenošanas tehniskajiem standartiem;

(3) “datu izgūšanai piemērots formāts” ir jebkurš elektronisks atvērts formāts, kas definēts Direktīvas (ES) 2019/1024 2. panta 14) punktā un kas ir plaši izmantots vai ko pieprasa tiesību akti, un kas ļauj datus izgūt ar mašīnu un nav tikai cilvēklasāms formāts;

(4)“mašīnlasāms formāts” ir formāts, kas definēts Direktīvas (ES) 2019/1024 2. panta 13) punktā;

(5)“kvalificēts elektroniskais zīmogs” ir Regulas (ES) 910/2014 3. panta 27) punktā definētais kvalificētais elektroniskais zīmogs;

(6)“lietojumprogrammu saskarne” (API) ir funkciju, procedūru, definīciju un protokolu kopums mašīnas–mašīnas sakariem un raitai datu apmaiņai;

(7)“metadati” ir strukturēta informācija, kas atvieglo informācijas resursu izgūšanu, izmantošanu vai pārvaldību, tostarp aprakstot, paskaidrojot attiecīgo informācijas resursu vai nosakot tā atrašanās vietu.

3. pants

Brīvprātīga informācijas iesniegšana pieejamībai ESAP

1.Jebkura fiziska vai juridiska persona var iesniegt informācijas vākšanas struktūrai 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto informāciju, lai to darītu pieejamu ESAP. Iesniedzot minēto informāciju, fiziskā vai juridiskā persona:

a)sniedz informācijas vākšanas struktūrai metadatus par iesniegto informāciju;

b)sniedz informācijas vākšanas struktūrai savu juridiskās personas identifikatoru, kā noteikts saskaņā ar 7. panta 4. punktu;

c)šīs informācijas sagatavošanai izmanto datu izgūšanai piemērotu formātu;

d)nodrošina, ka netiek iekļauti personas dati, izņemot gadījumus, kad personas dati ir nepieciešams elements informācijā par tās saimniecisko darbību.

2.Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, precizējot visu turpmāk norādīto:

a)metadatus, kas sniedzami par iesniegto informāciju;

b)konkrētus formātus, kas jāizmanto informācijas sagatavošanai;

c)to informācijas vākšanas struktūru izraudzīšanos, kurām informācija tiek iesniegta.

Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [PB: lūgums ievietot datumu — trīs gadi pēc stāšanās spēkā].

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar attiecīgi Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

3.Ja 1. punktā minētā informācija satur personas datus, vienības nodrošina, ka apstrāde balstās uz kādu no likumīgajiem apstrādes pamatojumiem, kas uzskaitīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 6. panta 1. punktā. Šī regula nerada juridisko pamatu minētajām vienībām veikt personas datu apstrādi.

4. pants

Informācijas vākšanas struktūru saraksts

EVTI 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā tīmekļa portālā publicē informācijas vākšanas struktūru sarakstu ar informāciju par katras struktūras vienoto resursu vietrādi (URL).

EVTI nodrošina, ka pirmajā daļā minētais saraksts tiek atjaunināts, un informē Komisiju par jebkādām izmaiņām tajā.

5. pants

Informācijas vākšanas struktūru uzdevumi 

1.Informācijas vākšanas struktūras:

a)vāc un glabā vienību iesniegto informāciju;

b)veic automatizētas validācijas iesniegtajai informācijai, lai pārbaudītu, vai informācija atbilst visām turpmāk norādītajām prasībām:

i)informācija ir iesniegta, izmantojot datu izgūšanai piemērotu formātu vai attiecīgā gadījumā mašīnlasāmu formātu, kas noteikts kādā no 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem tiek iesniegta informācija, vai 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajos īstenošanas tehniskajos standartos; 

ii)saskaņā ar 6. punkta d) apakšpunktu noteiktie metadati ir pieejami un pilnīgi;

iii)informācija ietver kvalificētu elektronisko zīmogu;

c)nodrošina, ka uz ESAP sniegtās informācijas izmantošanu un atkalizmantošanu vai nu neattiecas nekādi nosacījumi, vai arī uz to attiecas atvērtā standarta licences, kas ir līdzvērtīgas 9. pantā minētajiem licencēšanas noteikumiem;

d)izmanto lietojumprogrammu saskarni un bez maksas un piemērojamajos termiņos sniedz ESAP informāciju, šīs informācijas metadatus un attiecīgā gadījumā kvalificētu elektronisko zīmogu;

e)sniedz tehnisku palīdzību vienībām, kas iesniedz informāciju;

f)nodrošina, ka 1. panta 1. punktā minētā informācija ir pieejama ESAP vismaz 10 gadus, ja vien 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajos tiesību aktos nav noteikts citādi. Saskaņā ar 1. panta 1. punktu iesniegtajā informācijā ietvertos personas datus neglabā un nedara pieejamus ilgāk par 5 gadiem, ja vien 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajos tiesību aktos nav noteikts citādi.

Šā punkta f) apakšpunkta nolūkā informācijas vākšanas struktūras veic atbilstīgus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai nodrošinātu, ka informācija netiek saglabāta vai darīta pieejama ilgāk, nekā paredzēts f) apakšpunktā.

2.Informācijas vākšanas struktūras noraida vienību iesniegto informāciju visos turpmāk minētajos gadījumos:

a)ja 1. punkta b) apakšpunktā minētā automatizētā validācija atklāj, ka informācija neatbilst b) apakšpunktā noteiktajām prasībām;

b)ja informācija ir acīmredzami neatbilstoša, maldinoša vai acīmredzami ārpus 1. panta 1. punktā minētās informācijas tvēruma.

3.Vienības var iesniegt 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto informāciju tikai vienu reizi kādai no attiecīgajām informācijas vākšanas struktūrām.

4.Vienības nodrošina informācijas vākšanas struktūrām iesniegtās informācijas precizitāti.

5.Attiecībā uz informāciju, uz kuru attiecas šī regula, informācijas vākšanas struktūras neizmanto Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/9/EK 33 7. panta 1. punktā minētās datubāzes veidotāja tiesības nepieļaut vai ierobežot datubāzes satura atkalizmantošanu vai ierobežot minētā satura atkalizmantošanu.

6.Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, precizējot visu turpmāk norādīto: 

a)kā attiecībā uz katru vienību iesniegtās informācijas veidu jāveic 1. punkta b) apakšpunktā minētās automatizētās validācijas;

b) panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā minētā kvalificētā elektroniskā zīmoga iezīmes;

c)atvērtā standarta licences, kas minētas 1. punkta c) apakšpunktā;

d)saskaņā ar 1. punkta d) apakšpunktu izmantojamo lietojumprogrammu saskarņu un minētajā apakšpunktā minēto metadatu iezīmes;

e)termiņus, kas minēti 1. punkta d) apakšpunktā.

Apvienotā komiteja iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai attiecībā uz b), c) un d) apakšpunktu līdz [PB: lūgums ievietot datumu — viens gads pēc stāšanās spēkā] un attiecībā uz a) un e) apakšpunktu – līdz [PB: lūgums ievietot datumu — divi gadi pēc stāšanās spēkā].

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

6. pants

Kiberdrošība

EVTI ievieš efektīvu un samērīgu IT drošības politiku attiecībā uz ESAP un nodrošina pienācīgus ESAP sniegtās informācijas un personas datu aizsardzības autentiskuma, pieejamības, integritātes un nenoliedzamības līmeņus.

7. pants

ESAP funkcionalitātes

1.EVTI nodrošina, ka ESAP piedāvā vismaz šādas funkcionalitātes:

a)tīmekļa portālu ar lietotājdraudzīgu saskarni visās Savienības oficiālajās valodās, kas nodrošina piekļuvi informācijai ESAP;

b)lietojumprogrammu saskarni, kas nodrošina vieglu piekļuvi informācijai ESAP;

c)meklēšanas funkciju visās Savienības oficiālajās valodās;

d)informācijas skatītāju;

e)mašīntulkošanas pakalpojumu izgūtajai informācijai;

f)lejupielādes pakalpojumu, tostarp liela datu daudzuma lejupielādei;

g)paziņošanas pakalpojumu, kas lietotājus informē par jebkādu jaunu informāciju ESAP.

2.EVTI nodrošina, ka 1. punkta e) un g) apakšpunktā minētās funkcionalitātes ESAP ir no 2025. gada 31. decembra.

3.Šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētā meklēšanas funkcija ļauj veikt meklēšanu, pamatojoties uz šādiem metadatiem:

a)informācijas sniedzējas vienības nosaukumi;

b)informācijas sniedzējas vienības juridiskās personas identifikators;

c)informācijas sniedzējas vienības iesniegtās informācijas veids;

d)gads un mēnesis, kurā informācijas sniedzēja vienība iesniegusi informāciju;

e)informācijas sniedzējas vienības lielums;

f)iesniegtās informācijas avots.

4.Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, precizējot visu turpmāk norādīto:

a)panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās lietojumprogrammu saskarnes iezīmes;

b)konkrēto juridiskās personas identifikatoru, kas minēts 3. punkta b) apakšpunktā;

c)panta 3. punkta c) apakšpunktā minēto informācijas veidu klasifikāciju;

d)panta 3. punkta e) apakšpunktā minēto vienību lielumu kategorijas.

Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [PB: lūgums ievietot datumu — viens gads pēc stāšanās spēkā].

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu. 

8. pants

Piekļuve ESAP pieejamajai informācijai

1.EVTI nodrošina, ka piekļuve ESAP tiek nodrošināta bez diskriminācijas.

2.EVTI nodrošina, ka ikvienam bez maksas ir tieša un tūlītēja piekļuve ESAP pieejamajai informācijai. 

Tomēr EVTI var iekasēt maksu par īpašiem pakalpojumiem, kas saistīti ar ļoti liela informācijas apjoma vai bieži atjauninātas informācijas meklēšanu. Minētās maksas nepārsniedz EVTI izmaksas par pakalpojuma sniegšanu. 

3.Neatkarīgi no 2. punkta otrās daļas EVTI ļauj visām turpmāk minētajām vienībām bez maksas tieši un nekavējoties piekļūt ESAP, ciktāl tas nepieciešams, lai minētās vienības varētu pildīt savus attiecīgos pienākumus, pilnvaras un saistības:

a)jebkurai Savienības iestādei, aģentūra vai citai Savienības struktūrai;

b)jebkurai valsts kompetentajai iestādei, ko dalībvalsts izraudzījusies saskaņā ar 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem tiesību aktiem;

c)jebkuram Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 223/2009 34 4. pantā definētās Eiropas Statistikas sistēmas dalībniekam;

d)jebkuram Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībniekam;

e)noregulējuma iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES 35 3. pantu.

4.Panta 2. punkta otrās daļas nolūkos EVTI varētu izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu to konkrēto pakalpojumu veidu un apjomu, par kuriem var iekasēt maksas, un ar tiem saistīto maksu struktūru.

EVTI iesniedz Komisijai minēto īstenošanas tehnisko standartu projektus.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

9. pants

ESAP pieejamās informācijas izmantošana un atkalizmantošana

EVTI nodrošina, ka ESAP pieejamās informācijas izmantošana un atkalizmantošana nepārkāpj sui generis datubāzes tiesības saskaņā ar Direktīvas 96/9/EK 7. panta 1. punktu un ka uz to neattiecas nekādi nosacījumi, ja vien šie nosacījumi neatbilst visām turpmāk norādītajām prasībām:

(a)tie ir objektīvi un nediskriminējoši;

(b)tie ir pamatoti ar sabiedrības interešu mērķi;

(c)tie atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti atvērtā standarta licencēs Direktīvas (ES) 2019/1024 2. panta 5) punkta nozīmē, kas ļauj ikvienam brīvi izmantot, grozīt un koplietot minēto informāciju jebkurā nolūkā.

10. pants

Informācijas kvalitāte

1.EVTI veic automatizētu validāciju, lai pārbaudītu informācijas vākšanas struktūru iesniegtās informācijas atbilstību 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajām prasībām.

2.EVTI īsteno atbilstīgus tehniskos procesus, lai automātiski paziņotu informācijas vākšanas struktūrai, ka iesniegtā informācija neatbilst 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajām prasībām.

11. pants

EVTI uzdevumi

1.EVTI ciešā sadarbībā ar Eiropas Banku iestādi (EBI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi (EAAPI):

a)nodrošina, ka informācijas vākšanas struktūru saņemtā informācija tiek laikus darīta pieejama ESAP;

b)sniedz pakalpojuma atbalstu informācijas vākšanas struktūrām;

c)nodrošina, ka ESAP ik mēnesi ir pieejams vismaz 95 % no laika;

d)vajadzības gadījumā konsultējas ar informācijas vākšanas struktūrām par kopīgiem jautājumiem un kopīgiem rīcības principiem, un jo īpaši apspriež:

i)ESAP ikdienas pārvaldību;

ii)kvalitātes politikas un attiecīgā gadījumā pakalpojumu līmeņa vienošanās izstrādi un īstenošanu starp EVTI un informācijas vākšanas struktūrām;

iii)ESAP finansēšanas nosacījumus, tostarp gadījumus, kad var piemērot maksas, un šo maksu aprēķināšanu;

iv)apdraudējumus saistībā ar kiberdrošību;

e)uzrauga ESAP ieviešanu un darbību, kā noteikts 12. pantā, un katru gadu ziņo par to Komisijai.

2.Šā panta 1. punkta nolūkā EVTI apspriežas ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 37. pantā minēto Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupu.

3.EVTI neglabā personas datus saturošu informāciju, izņemot automātiskas apstrādes, starpapstrādes un īslaicīgas apstrādes vajadzībām, ar to saprotot arī šādas informācijas glabāšanu, ciktāl tā noteikti nepieciešama, lai nodrošinātu piekļuvi informācijas vākšanas struktūru sniegtajai informācijai.

12. pants

ESAP ieviešanas un darbības uzraudzība

1.EVTI ciešā sadarbībā ar EBI un EAAPI uzrauga ESAP darbību, pamatojoties vismaz uz 2. punktā noteiktajiem kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem rādītājiem, un publicē gada ziņojumus par ESAP darbību.

2.Kvalitatīvie un kvantitatīvie rādītāji, kas minēti 1. punktā, ir šādi:

a)apmeklētāju un meklējumu skaits;

b)to meklējumu procentuālā daļa, kuru rezultātā tiek veikts skatījums vai lejupielāde;

c)ESAP pieejamas mašīnlasāmas informācijas daudzums un procentuālā daļa un mašīnlasāmo skatījumu un lejupielāžu skaits un procentuālā daļa;

d)regulas 10. pantā minēto automatizēto validāciju rezultātā izrietošo paziņojumu īpatsvars;

e)jebkurš būtisks darbības traucējums vai incidents;

f)novērtējums par ESAP iekļautās informācijas pieejamību, kvalitāti, izmantojamību un savlaicīgumu;

g)novērtējums par to, vai ESAP sasniedz savus mērķus, ņemot vērā tā izmantošanas attīstību un informācijas plūsmas Savienībā;

h)novērtējums par galalietotāju apmierinātību;

i)salīdzinājums ar līdzīgām sistēmām trešās valstīs.

3.EVTI pirms 1. punktā minētā ziņojuma iesniegšanas apspriežas ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 37. pantā minēto Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupu.

13. pants

Pārskatīšana

Līdz [PB: lūgums ievietot datumu – 5 gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] Komisija pārskata ESAP darbību un novērtē tās efektivitāti. Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs pārskatīšanas rezultātiem.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma

1.3.Priekšlikums attiecas uz: 

☑ jaunu darbību

◻ jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 36  

◻ esošas darbības pagarināšanu 

◻ vienas vai vairāku darbību apvienošanu, veidojot citu/jaunu darbību 

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi 

1.4.2.Konkrētie mērķi 

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem/mērķgrupām.

1.4.4.Snieguma rādītāji 

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

◻ Ierobežots ilgums

◻    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

◻    Finansiālā ietekme no GGGG. līdz GGGG. gadam.

☑ Beztermiņa

Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2022. līdz 2026. gadam,

pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 45  

◻ Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

◻    ko veic izpildaģentūras

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

☑ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

☑ 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

◻ publisko tiesību subjektiem;

◻ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

◻ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

◻ personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi 

Norādīt biežumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma 

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī) 

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi 

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas 

Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

3.2.Aplēstā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem 

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Aplēstā ietekme uz EVTI apropriācijām 

◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

☑    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.3.Aplēstā ietekme uz EVTI cilvēkresursiem 

3.2.3.1.Kopsavilkums

◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

☑    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Personāla vajadzības (FTE)

3.2.3.2.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības atbildīgajam ĢD

☑    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

◻    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

FTE vienību izmaksu aprēķina apraksts jāiekļauj V pielikuma 3. iedaļā.

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 

◻    Priekšlikums/iniciatīva atbilst pašreizējai daudzgadu finanšu shēmai

☑    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

◻    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma 59 .

3.2.5.Trešo personu iemaksas 

Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

Priekšlikums/iniciatīva paredz līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem 

☑    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

◻    pašu resursus

◻    citus ieņēmumus

◻    atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

Norādīt, pēc kādas metodes aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.

Tiesību akta finanšu pārskata pielikums

Prognozētā ietekme uz Savienības budžetu pēc tam, kad tika pieņemts, ka ierosinātais tiesību akts stāsies spēkā 2024. gada sākumā, tika aplēsta šādi.

I sadaļa. Personāla izdevumi

Trīs papildu pagaidu darbinieki, kas saskaņā ar aplēsēm būtu vajadzīgi EVTI, lai pārraudzītu ESAP izstrādi, uzturēšanu un darbību, tiks pieņemti darbā pamata pakāpē AD5. Tiek pieņemts (vidēji), ka viņi sāks pildīt amata pienākumus jūlija sākumā, un attiecīgi ar viņiem saistītās izmaksas tiek iekļautas budžetā par 6 mēnešiem 2024. gadā un par pilniem gadiem pēc tam.

Paredzamās ar katru pagaidu darbinieku saistītās izmaksas tika aprēķinātas kā pagaidu darbinieku vidējās standarta izmaksas, kas jāizmanto 2021. gadā sagatavoto tiesību aktu priekšlikumu finanšu pārskatu personāla izmaksu aplēsēs (152 000 EUR), atrēķinot standarta atskaitījumu (25 000 EUR) par ēku un IT izmaksām (“habillage”), kas iekļauts minētajās standarta vidējās izmaksās (t. i., 127 000 EUR), koriģētas ar korekcijas koeficientu, ko piemēro Parīzē (120,5), un koriģētas, ņemot vērā pēc 2022. gada prognozēto inflāciju 2 % apmērā 62 .

II sadaļa. Infrastruktūras un darbības izdevumi

Izmaksu aplēses pamatā bija darbinieku skaita reizinājums ar nostrādātā gada proporciju un standarta habillage izmaksām, t. i., 25 000 EUR plus 2500 EUR vienam darbiniekam, lai segtu citus administratīvos izdevumus, — abas tika koriģētas, ņemot vērā pēc 2022. gada prognozēto inflāciju 2 % apmērā.

III sadaļa. Pamatdarbības izdevumi

Izdevumi atbilst infrastruktūrai, kurai būtu jānodrošina ESAP tiesību aktos noteiktās funkcionalitātes un specifikācijas un sistēmas tehniskā sadarbspēja 63 . Tai būtu jānodrošina vienmērīga un augsta pakalpojumu kvalitāte, glabāšanas un sakaru drošība, uzticama piekļuve utt. Infrastruktūras tehniskais plānojums būs ESAP pārvaldes struktūras prerogatīva, un tādēļ šajā pielikumā sniegti daži ierosinātie reālistiskie risinājumi, kas tiek saglabāti kā pamats pieņēmumiem par izmaksām.

Provizoriskās izmaksas ir izmaksas piecos posmos, kas tiks īstenotas no 2022. gada vidus līdz 2027. gadam, tostarp: koncepcijas pierādīšana, darbs pie funkcionalitātēm un spēju attīstīšanas, licences maksas, sistēmas uzturēšana, mākoņdatošana/uzglabāšana/tīkla izmaksas.

Aplēstās izmaksas ir koriģētas, ņemot vērā pēc 2022. gada prognozēto inflāciju 2 % apmērā.

(1)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Kapitāla tirgu savienība cilvēku un uzņēmumu labā — jauns rīcības plāns”, 24.9.2020., COM(2020) 590 final.

(2)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par ES digitālā finansējuma stratēģiju, 24.9.2020., COM/2020/591 final.

(3)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1132 (2017. gada 14. jūnijs) attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem, (OV L 169, 30.6.2017., 46. lpp.).

(4)     https://e-justice.europa.eu/489/LV/business_registers__search_for_a_company_in_the_eu  

(5)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Datu stratēģija”, 19.2.2020., COM(2020) 66 final.

(6)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Pārejas uz ilgtspējīgu ekonomiku finansēšanas stratēģija”, 6.7.2021., COM(2021) 390 final .

(7)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas zaļais kurss”, 11.12.2019., COM(2019) 640 final.

(8)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Kapitāla tirgu savienība cilvēku un uzņēmumu labā — jauns rīcības plāns”, 24.9.2020., COM(2020) 590 final.

(9)    SWD(2021) 81 final, 2021. gada 21. aprīlis.

(10)    SWD(2021)344.

(11)    Augsta līmeņa forums kapitāla tirgu savienības jomā ieteica, ka ESAP būtu jānodrošina piekļuve “vienību publiskajai finanšu un nefinanšu informācijai, kā arī citai ar finanšu produktu vai darbību saistītajai attiecīgai publiskajai informācijai [..], kurai vajadzētu būt brīvi pieejamai sabiedrībai un bez maksas vai izmantojamai bez licences.” Skatīt Augsta līmeņa foruma kapitāla tirgu savienības jomā galīgo ziņojumu A New Vision for Europe’s Capital market, 2020. gada jūnijs.

(12)    ISBN 978-92-76-13304-9.

(13)    ISBN 978-92-76-13305-6.

(14)    ISBN 978-92-76-25267-2.

(15)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(16)    Šī plānošana neskar nākamās darba programmas (2023.–2024. gadam) pieņemšanas procesu un jo īpaši novērtējumus par finansējuma prioritāšu noteikšanu un attiecīgās programmas komitejas piekrišanu.

(17)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(18)    Skatīt Komisijas priekšlikumus regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 575/2013 groza attiecībā uz prasībām kredītriskam, kredīta vērtības korekcijas riskam, operacionālajam riskam, tirgus riskam un pašu kapitāla minimālajai robežvērtībai, jo īpaši 433. panta grozījumus.

(19)    Skatīt 21. pantu grozītajā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīvā 2004/109/EK.

(20)    SWD(2021) 305 final, 2021. gada 3. novembris.

(21)    OV C [...] , [...], [...]. lpp.

(22)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Kapitāla tirgu savienība cilvēku un uzņēmumu labā — jauns rīcības plāns”, 24.9.2020., COM(2020) 590 final.

(23)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par ES digitālā finansējuma stratēģiju, 24.9.2020., COM(2020) 591 final.

(24)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Pārejas uz ilgtspējīgu ekonomiku finansēšanas stratēģija”, 6.7.2021., COM(2021) 390 final.

(25)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas zaļais kurss”, 11.12.2019., COM(2019) 640 final.

(26)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(27)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1024 (2019. gada 20. jūnijs) par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (OV L 172, 26.6.2019., 56. lpp.).

(28)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(29)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp.).

(30)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(31)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1094/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.).

(32)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

(33)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/9/EK (1996. gada 11. marts) par datubāzu tiesisko aizsardzību (OV L 77, 27.3.1996., 20. lpp.).

(34)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).

(35)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).

(36)    Kā paredzēts regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(37)    Savienības līmenī noteiktie formāti ietver formātus, kas noteikti Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2019/815 (2018. gada 17. decembris) par Eiropas vienoto elektronisko formātu (ESEF).

(38)    Saskaņā ar digitālā finansējuma stratēģiju: “Līdz 2024. gadam informācija, kas jāpublisko saskaņā ar ES tiesību aktiem finanšu pakalpojumu jomā, būtu jāatklāj standartizētā un mašīnlasāmā formātā” – Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par ES digitālā finansējuma stratēģiju, COM/2020/591 final.

(39)    Komisijas prioritātes 2019.–2024. gadam , Digitālajam laikmetam gatava Eiropa .

(40)     Paziņojums: Eiropas datu stratēģija , Eiropas Komisija, 19.2.2020.

(41)    COM(2020) 591 final, 24.9.2020.

(42)    Paziņojums: Eiropas zaļais kurss , Eiropas Komisija, 11.12.2019.

(43)    Finanšu pakete, Paziņojums par ES digitālā finansējuma stratēģiju , Eiropas Komisija, 24.9.2020.

(44)    Paziņojums: Kapitāla tirgu savienība cilvēku un uzņēmumu labā — jauns rīcības plāns , 24.9.2020.

(45)    Sīkāku informāciju par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx .

(46)    Dif. = diferencētās apropriācijas / Nedif. = nediferencētās apropriācijas.

(47)    EBTA - Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(48)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(49)    Kā paredzēts Komisijas Īstenošanas lēmuma par programmas “Digitālā Eiropa” finansēšanu un daudzgadu darba programmas 2021.–2022. gadam pieņemšanu (10.11.2021., C(2021) 7914 final) pielikuma 2.2.1.9. iedaļā “Finanšu datu telpas sagatavošanas darbības”.

(50)    Plānošanas nolūkā tiek prognozēts, ka EVTI izmaksas 2023. gadā (t. i., pirms ierosinātā tiesību akta stāšanās spēkā) varētu finansēt no iemaksu nolīguma starp Komisiju un EVTI, izmantojot finansējumu no programmas “Digitālā Eiropa”. Šī plānošana neskar nākamās darba programmas (2023.–2024. gadam) pieņemšanas procesu un jo īpaši novērtējumus par finansējuma prioritāšu noteikšanu un attiecīgās programmas komitejas piekrišanu.

(51)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(52)    Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piem., finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(53)    Izmaksas Savienības budžetā, izslēdzot valstu kompetento iestāžu iemaksas un paredzēto iemaksu no programmas “Digitālā Eiropa”.

(54)    Trīs kompetento iestāžu pilnas izmaksas (tostarp pensiju iemaksas) par 12 mēnešiem, kuras, neskarot turpmāko lēmumu pieņemšanu un nepieciešamā finansēšanas lēmuma pieņemšanu, tiek uzskatītas par segtām ar iemaksu nolīgumu, ko finansē no programmas “Digitālā Eiropa”.

(55)    Pieņemšana darbā paredzēta jūlijā un tādējādi 50 % no vidējām izmaksām tiek ņemti vērā 2024. gadā.

(56)    AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, END – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūru darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.

(57)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).

(58)    Galvenokārt ES kohēzijas politikas fondiem, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondam (EJZAF).

(59)    Sk. 12. un 13. pantu Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 2093/2020 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam.

(60)    t. i., 40 % Savienības iemaksa 60 % dalībvalstu kompetento iestāžu (VKI) iemaksās kopā ar darba devēju pensiju iemaksu VKI daļu.

(61)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.

(62)    Darba devēja pensiju iemaksu daļa, kas atbilst dalībvalsts kompetentās iestādes (VKI) iemaksu īpatsvaram, kā paredzēts EVTI dibināšanas Regulas (ES) Nr. 1095/2010 68. apsvērumā, tika iekļauta VKI iemaksu aplēsēs tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskata 3.2.5. iedaļā.

(63)    Tehniskā sadarbspēja ietver lietojumprogrammas un infrastruktūras, kas savieno sistēmas un pakalpojumus, tostarp tādus aspektus kā saskarnes specifikācijas, starpsavienojumu pakalpojumi, datu sniegšana un apmaiņa un drošu sakaru protokoli.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 25.11.2021

COM(2021) 723 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai,

ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju

{SEC(2021) 572 final} - {SWD(2021) 344 final} - {SWD(2021) 345 final}

PIELIKUMS

To Savienības tiesību aktu saraksts, kuri ietilpst 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā Eiropas vienotā piekļuves punkta (ESAP) darbības jomā

1.A DAĻA – REGULAS

1. Regula (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām 1 .

2. Regula (ES) Nr. 236/2012 par īso pārdošanu un dažiem kredītriska mijmaiņas darījumu aspektiem 2 .

3. Regula (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem 3 .

4. Regula (ES) Nr. 345/2013 par Eiropas riska kapitāla fondiem 4 .

5. Regula (ES) Nr. 346/2013 par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem 5 .

6. Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām 6 .

7. Regula (ES) Nr. 537/2014 par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās 7 .

8. Regula (ES) Nr. 596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) 8 .

9. Regula (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem 9 .

10. Regula (ES) Nr. 909/2014 par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem 10 .

11. Regula (ES) Nr. 1286/2014 par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem 11 .

12. Regula (ES) 2015/760 par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem 12 .

13. Regula (ES) 2015/2365 par vērtspapīru finansēšanas darījumu un atkalizmantošanas pārredzamību 13 .

14. Regula (ES) 2016/1011 par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai 14 .

15. Regula (ES) 2017/1129 par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū 15 .

16. Regula (ES) 2017/1131 par naudas tirgus fondiem 16 .

17. Regula (ES) 2019/1238 par Pan-Eiropas privāto pensiju produktu (PEPP) 17 .

18. Regula (ES) 2019/2033 par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām 18 .

19. Regula (ES) 2019/2088 par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē 19 .

20. Regula (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai 20 .

21. Regula (ES) 2021/23 par centrālo darījumu partneru atveseļošanas un noregulējuma režīmu 21 .

B DAĻA – DIREKTĪVAS

1. Direktīva 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos 22 .

2. Direktīva 2004/25/EK par pārņemšanas piedāvājumiem 23 .

3. Direktīva 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū 24 .

4. Direktīva 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas 25 .

5. Direktīva 2007/36/EK par biržu sarakstos iekļautu sabiedrību akcionāru konkrētu tiesību izmantošanu 26 .

6. Direktīva 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) 27 .

7. Direktīva 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) 28 .

8. Direktīva 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem 29 .

9. Direktīva 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem 30 .

10. Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību 31 .

11. Direktīva 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu 32 .

12. Direktīva 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem 33 .

13. Direktīva (ES) 2016/97 par apdrošināšanas izplatīšanu 34 .

14. Direktīva (ES) 2016/2341 par arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju (AKUI) darbību un uzraudzību 35 .

15. Direktīva (ES) 2019/2034 par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību 36 .

16. Direktīva (ES) 2019/2162 par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību 37 .

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1060/2009 (2009. gada 16. septembris) par kredītreitingu aģentūrām (OV L 302, 17.11.2009., 1.–31. lpp.).

(2)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 236/2012 (2012. gada 14. marts) par īso pārdošanu un dažiem kredītriska mijmaiņas darījumu aspektiem (OV L 86, 24.3.2012., 1.–24. lpp.).

(3)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1.–59. lpp.).

(4)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 345/2013 (2013. gada 17. aprīlis) par Eiropas riska kapitāla fondiem (OV L 115, 25.4.2013., 1.–17. lpp.).

(5)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 346/2013 (2013. gada 17. aprīlis) par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem (OV L 115, 25.4.2013., 18.–38. lpp.).

(6)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1.–337. lpp.).

(7)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 537/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2005/909/EK (OV L 158, 27.5.2014., 77.–112. lpp.).

(8)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 596/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (OV L 173, 12.6.2014., 1.–61. lpp.).

(9)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84.–148. lpp.).

(10)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 909/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (OV L 257, 28.8.2014., 1.–72. lpp.).

(11)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1286/2014 (2014. gada 26. novembris) par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem (OV L 352, 9.12.2014., 1.–23. lpp.).

(12)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/760 (2015. gada 29. aprīlis) par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem (OV L 123, 19.5.2015., 98.–121. lpp.).

(13)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2365 (2015. gada 25. novembris) par vērtspapīru finansēšanas darījumu un atkalizmantošanas pārredzamību un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 337, 23.12.2015., 1.–34. lpp.).

(14)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1011 (2016. gada 8. jūnijs) par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza Direktīvu 2008/48/EK, Direktīvu 2014/17/ES un Regulu (ES) Nr. 596/2014 (OV L 171, 29.6.2016., 1.–65. lpp.).

(15)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1129 (2017. gada 14. jūnijs) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ Direktīvu 2003/71/EK (OV L 168, 30.6.2017., 12.–82. lpp.).

(16)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1131 (2017. gada 14. jūnijs) par naudas tirgus fondiem (OV L 169, 30.6.2017., 8.–45. lpp.).

(17)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1238 (2019. gada 20. jūnijs) par Pan-Eiropas privāto pensiju produktu (PEPP) (OV L 198, 25.7.2019., 1.–63. lpp.).

(18)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2033 (2019. gada 27. novembris) par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 (OV L 314, 5.12.2019., 1.–63. lpp.).

(19)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 (2019. gada 27. novembris) par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (OV L 317, 9.12.2019., 1.–16. lpp.).

(20)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13.–43. lpp.).

(21)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/23 (2020. gada 16. decembris) par centrālo darījumu partneru atveseļošanas un noregulējuma režīmu un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1095/2010, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014, (ES) Nr. 806/2014 un (ES) 2015/2365 un Direktīvas 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2007/36/EK, 2014/59/ES un (ES) 2017/1132 (OV L 22, 22.1.2021., 1.–102. lpp.).

(22)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes Direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK (OV L 35, 11.2.2003., 1.–27. lpp.).

(23)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/25/EK (2004. gada 21. aprīlis) par pārņemšanas piedāvājumiem (OV L 142, 30.4.2004., 12.–23. lpp.).

(24)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38.–57. lpp.).

(25)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/43/EK (2006. gada 17. maijs), ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (OV L 157, 9.6.2006., 87.–107. lpp.).

(26)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/36/EK (2007. gada 11. jūlijs) par biržu sarakstos iekļautu sabiedrību akcionāru konkrētu tiesību izmantošanu (OV L 184, 14.7.2007., 17.–24. lpp.).

(27)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32.–96. lpp.).

(28)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1.–155. lpp.).

(29)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1.–73. lpp.).

(30)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19.–76. lpp.).

(31)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338.–436. lpp.).

(32)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190.–348. lpp.).

(33)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349.–496. lpp.).

(34)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/97 (2016. gada 20. janvāris) par apdrošināšanas izplatīšanu (OV L 26, 2.2.2016., 19.–59. lpp.).

(35)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2341 (2016. gada 14. decembris) par arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju (AKUI) darbību un uzraudzību (OV L 354, 23.12.2016., 37.–85. lpp.).

(36)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/2034 (2019. gada 27. novembris) par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību un ar ko groza Direktīvas 2002/87/EK, 2009/65/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/59/ES un 2014/65/ES (OV L 314, 5.12.2019., 64.–114. lpp.).

(37)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/2162 (2019. gada 27. novembris) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvas 2009/65/EK un 2014/59/ES (OV L 328, 18.12.2019., 29.–57. lpp.).